SĀKUMSKOLAS MĀCĪBU SATURS, METODES UN VIDE: KVANTITATĪVĀ UN KVALITATĪVĀ PĒTĪJUMA ...

51
SĀKUMSKOLAS MĀCĪBU SATURS, METODES UN VIDE: KVANTITATĪVĀ UN KVALITATĪVĀ PĒTĪJUMA REZULTĀTU ZIŅOJUMS Pētījums veikts pēc izdevniecības „Lielvārds” pasūtījuma konferences „Iespēju Tilts izglītībai sākumskolā” realizācijas ietvaros RĪGA, 2011

Transcript of SĀKUMSKOLAS MĀCĪBU SATURS, METODES UN VIDE: KVANTITATĪVĀ UN KVALITATĪVĀ PĒTĪJUMA ...

SĀKUMSKOLAS MĀCĪBU SATURS, METODES UN VIDE:

KVANTITATĪVĀ UN KVALITATĪVĀ PĒTĪJUMA

REZULTĀTU ZIŅOJUMS

Pētījums veikts pēc izdevniecības „Lielvārds” pasūtījuma

konferences „Iespēju Tilts izglītībai sākumskolā” realizācijas ietvaros

RĪGA, 2011

2

SATURS

1. PĒTĪJUMA METODOLOĢIJA .....................................................................................................................3

2. IDEJUTALKA: IDEĀLĀ UN ESOŠĀ SĀKUMSKOLA ...............................................................................................4

2.1. Ideālā sākumskola: mācību saturs, metodes un vide..................................................................................5

2.1.1. Ideālā sākumskola: apkopojums ....................................................................................................5

2.1.2. Ideālā sākumskola: mācību saturs..................................................................................................6

2.1.3. Ideālā sākumskola: mācību metodes...............................................................................................8

2.1.4. Ideālā sākumskola: mācību vide ....................................................................................................9

2.2. Esošā sākumskola: mācību saturs, metodes un vide ................................................................................ 11

2.2.1. Esošā sākumskola: apkopojums ................................................................................................... 11

2.2.2. Esošā sākumskola: mācību saturs................................................................................................. 12

2.2.3. Esošā sākumskola: mācību metodes.............................................................................................. 13

2.2.4. Esošā sākumskola: mācību vide................................................................................................... 14

2.3. Viedokļi par atbilstošāko vecumu skolas gaitu uzsākšanai ......................................................................... 16

2.4. Rekomendācijas vecākiem, skolotājiem un Izglītības un zinātnes ministrijai ................................................... 17

2.4.1. Rekomendācijas vecākiem ........................................................................................................ 17

2.4.2. Rekomendācijas skolotājiem...................................................................................................... 17

2.4.3. Rekomendācijas Izglītības un zinātnes ministrijai ............................................................................. 18

3. IEDZĪVOTĀJU APTAUJA PAR SĀKUMSKOLAS IZGLĪTĪBU.................................................................................... 19

3.1. Informētība par mācību procesu un saturu sākumskolā ............................................................................ 20

3.2. Viedoklis par mācību uzsākšanas un beigšanas atbilstošāko vecumu ............................................................. 22

3.3. Viedoklis par mācību gada sākuma un beigu datumu ............................................................................... 25

3.4. Optimālākais bērnu skaits klasē........................................................................................................ 26

3.5. Sākumskolas izglītības novērtējums ................................................................................................... 27

3.6. Viedoklis par skolu pašnoteikšanās iespējām ........................................................................................ 33

3.7. Sākumskolas izglītības izvērtējums .................................................................................................... 35

3.8. Viedoklis par optimālāko pedagoga darba atalgojumu ............................................................................. 47

PIELIKUMI .......................................................................................................................................... 49

Aptaujas anketa ............................................................................................................................... 49

Informācija par konferenci................................................................................................................... 51

3

1. PĒTĪJUMA METODOLOĢIJA

Pētījuma mērķis bija noskaidrot dažādu tiešo un netiešo mērķa grupu vērtējumus un viedokļus par esošo

sākumskolas izglītību (mācību vide, mācību saturs, mācību metodes), kā arī identificēt sabiedrības ‘pieprasījumu’

par vēlamo (ideālo) sākumskolas izglītību.

Pētījuma mērķa grupas. Kvalitatīvajā pētījumā tika izdalītas trīs mērķa grupas:

(1) Latvijas iedzīvotāji, kuriem vēl nav bērnu, bet kuri tuvāko 10-15 gadu laikā varētu kļūt par vecākiem (šobrīd

20-35 gadus veci).

(2) Latvijas iedzīvotāji, kuriem ir bērni līdz 5 gadu vecumam.

(3) Latvijas iedzīvotāji, kuriem ir bērni, kuri mācās sākumskolā Latvijā.

Kvantitatīvajā pētījumā mērķa grupa bija visi Latvijas iedzīvotāji.

Pētījuma process:

(1) Pētījums tika realizēts, izmantojot gan kvantitatīvās, gan kvalitatīvās pētījumu metodes.

(2) Pētījuma pirmajā fāzē tika realizēts kvalitatīvais pētījums, izmantojot idejuTalkas metodiku.

(3) Pētījuma otrajā fāzē – izmantojot pirmajā fāzē iegūto informāciju un datus - tika realizēts kvantiatīvs

pētījums, izmantojot elektroniski programmētu aptaujas anketu (izvietota web vidē).

(4) Abu pētījuma fāžu rezultāti apkopoti un analizēti šajā pētījuma noslēguma ziņojumā.

Pētījuma realizācijas darba grupa:

Gints Klāsons – pētījuma projekta vadītājs

Roberts Ķīlis – konsultants pētījuma metodoloģijas izstrādē un datu analīzē

Aivars Gribusts – pasūtītāja pārstāvis, konsultants pētījuma tēmu definēšanā

Sandris Mūriņš – idejuTalkas izstrādes un realizācijas vadītājs

4

2. IDEJUTALKA: IDEĀLĀ UN ESOŠĀ SĀKUMSKOLA

IdejuTalka ir koprades un kolektīvās inteliģences pieeja, kura, iesaistot plašu dalībnieku loku, risina kādu

intelektuālu jautājumu vai kopīgu izaicinājumu.

IdejuTalkā piedalījās 45 dalībnieki, kuri pārstāvēja trīs mērķa grupas:

(1) iedzīvotāji, kuriem vēl nav bērnu, bet kuri tuvāko 10–15 gadu laikā varētu kļūt par vecākiem (šobrīd 20–35

gadus veci);

(2) iedzīvotāji, kuriem ir bērni līdz 5 gadu vecumam;

(3) iedzīvotāji, kuriem ir bērni, kuri mācās sākumskolā Latvijā.

IdejuTalkā tika izvirzīti trīs pamatjautājumi:

1. Kāda būtu ideālā sākumskola?

2. Kas ir vērtīgs esošajā sākumskolā?

3. Kādi ir argumenti “par” un “pret” uzsākt skolas gaitas no 6 vai 7 gadu vecuma?

Šīs idejuTalkas pasākuma metodoloģiskais ietvars sastāvēja no četriem būtiskiem un savstarpēji papildinošiem

posmiem. Pirmajā posmā dalībnieki radīja idejas un iezīmes trijās tēmās: (1) mācību saturs; (2) mācību metodes

un (3) mācību vide. Turklāt katra tēma tika aplūkota divās dimensijas – ideālā un esošā sākumskola. Katrā no

tēmām tika radītas vismaz 50 idejas. Otrajā posmā mērķa grupas atlasīja vērtīgākās idejas katrā no tēmām.

Trešajā posmā mērķa grupas, izmantojot iepriekš atlasītās idejas, veidoja ideālās un esošās sākumskolas

portretus. Ceturtajā posmā mērķa grupas radīja rekomendācijas vecākiem, skolotājiem un Izglītības un zinātnes

ministrijas pārstāvjiem.

Salīdzinot visu trīs mērķauditoriju redzējumus, tika identificētas ideālās un esošās sākumskolas kodola iezīmes, kā

arī nozīmīgās un maznozīmīgās periferiālās iezīmes. Kodolu veido esošās un ideālās sākumskolas izglītības iezīmes,

kuras kā būtiskas ir atzīmējušas visas trīs mērķa grupas, nozīmīgās perifērijas iezīmes – divas mērķa grupas,

maznozīmīgās – viena mērķa grupa.

5

2.1. Ideālā sākumskola: mācību saturs, metodes un vide

2.1.1. Ideālā sākumskola: apkopojums

Apkopojot idejuTalkā iegūtos pētījuma rezultātus, var identificēt tās iezīmes, kuras veido ideālās skolas kodolu

(sk. attēlu). Citiem vārdiem, šīs iezīmes ir sastopamas visu trīs mērķa grupu veidotajos ideālās skolas portretos.

Tās ir - skaitliski mazas skolēnu klases, lai nodrošinātu individuālu pieeju; rotaļas un fiziskās aktivitātes nodarbību

laikā; veselīgs uzturs; mācību līdzekļu nodrošinājums skolā, lai samazinātu skolas somu svaru.

Ideālās skolas iezīmes

1. Mazas klases2. Rotaļas, radošas un fiziskās

aktivitātes nodarbību laikā3. Veselīgs uzturs

4. Mācību līdzekļu nodrošinājums skolā

1. Tematiskas ekskursijas2. Bērniem draudzīga un

droša vide skolā3. Daudzpusīgsmācību saturs

4. Praktiskās nodarbības

1 . Labāko pasaules mācību prakšu pielietošana

2. Ārpus stundu nodarbības skolas ietvaros

3. Pieejami logopēdi, psihologi un citi speciālisti

4. Mācību saturs atbilstoši skolēnu spējām

5. Atgriezeniskā saite ar vecākiem6. Apgūt efektīvas mācīšanās

metodes7. Atpūtas stundā fonā mūzika

8. Psihiski veselīga vide9. Bērni netiek publiski salīdzināti

10. Rīta rosme

Kodols

(trīs mērķa grupās)

Nozīmīgā perifērija

(divās mērķa grupās)

Mazāk nozīmīgā perifērija

(vienā mērķa grupā)

Četras iezīmes – tematiskās ekskursijas, bērniem draudzīga un droša vide, daudzpusīgs mācību saturs un praktiskās

nodarbības – ir sastopamas divu mērķu grupu priekšstatos par ideālu skolu. Šīs iezīmes veido nozīmīgo perifērijas

daļu ideālas skolas portretējumā. Mazāk nozīmīgākas periferiālās iezīmes ir - labāko pasaules mācību prakšu

pielietošana, ārpus stundu nodarbības skolas ietvaros, pieejami logopēdi, psihologi un citi speciālisti, mācību

saturs atbilstoši skolēnu spējām, atgriezeniskā saite ar vecākiem, apgūt efektīvas mācīšanās metodes, atpūtas

stunda fonā mūzika, psihiski veselīga vide, bērni netiek publiski salīdzināti un rīta rosme. Šīs desmit ideālās skolas

iezīmes ir sastopams tikai vienas mērķa grupas priekšstatos par ideālu skolu.

Vecāki, kuriem bērni mācās sākumskolā, par nozīmīgāko ideālas skolas iezīmi uzskata labāko pasaules pieeju

piemērošanu (ieviešanu) Latvijas sākumskolās (sk. tabulu nākamajā lpp.). Kā labi piemēri tika minēti – Montesori

un Valdorfa pieejas. Otra svarīgākā ideālas skolas iezīme šai mērķa grupai ir nelielas mācību klases, kurās tiek

apmācīti no 12 līdz 15 bērniem. Trešā – ārpus stundas nodarbības skolas ietvaros. Tai seko pieejami speciālisti

(piemēram, logopēdi, psihologi), rotaļas un fiziskās aktivitātes nodarbību laikā, tematiskās ekskursijas plašāka

pasaules skatījuma veidošanai, nodrošināts tikai veselīgs uzturs skolās, bērniem draudzīga un droša vide skolā

(piemēram, individuālie skapīši un rotaļu telpas), mācību līdzekļu nodrošināšana skolā (“nē smagām somām”),

mācību saturs atbilstoši spējām.

6

Ideālās sākumskolas iezīmju TOP 10

Bērni mācās sākumskolā Bērni līdz 5 gadus veci Nav bērnu

1. Labāko pasaules mācību prakšu pielietošana

1. Mazas klases1. Bērns kā indivīds

2. Mazas klases (12 – 15 skolnieki) 2. Veselīgs uzturs 2. Mazas klases

3. Ārpus stundu nodarbības skolas ietvaros 3. Ekskursijas par profesijām 3. Daudzpusīgs mācību saturs

4. Pieejami logopēdi, psihologi un citi speciālisti 4. Atgriezeniskā saite ar vecākiem 4. Bērni netiek publiski salīdzināti

5. Rotaļas un fiziskās aktivitātes nodarbību laikā.

5. Apgūt efektīvas mācīšanās metodes 5. Mājīgas telpas

6. Tematiskās ekskursijas plašāka pasaules skatījuma veidošanai

6. Fiziskās nodarbības brīvi pieejamasjebkurā laikā 6. Veselīgs uzturs

7. Tikai veselīgs uzturs 7. Mācību līdzekļu nodrošināšana skolā 7. Visu izpilda skolā

8. Bērniem draudzīga un droša vide skolā

8. Atpūtas stunda fonā mūzika 8. Rīta rosme

9. Mācību līdzekļu nodrošināšana skolā 9. Psihiski veselīga vide 9. Praktiskas nodarbības

10. Mācību saturs atbilstoši skolēnu spējām

10.Māca dažādas valodas un kultūras, kā arī teorijas, prakses un radošuma

apvienošana viena priekšmetā.10. Radošās nodarbības, rotaļas

Piezīme: Visas trīs mērķa grupas tika lūgtas izveidot savu ideālās skolas portretu no 10 iezīmēm. Šīs iezīmes bija jāsakārto pēc svarīguma, t.i., jo augstāka vieta sarakstā, jo nozīmīgāka iezīme.

Vecāki, kuriem ir bērni līdz 5 gadu vecumam, par nozīmīgāko ideālās skolas iezīmi uzskata mazas klases, lai

nodrošinātu individuālu pieeju katram skolniekam. Otrā vietā – veselīgs uzturs, trešā – ekskursijas par profesijām.

Tai seko atgriezeniskā saite ar vecākiem, apgūt efektīvas mācīšanās metodes, fiziskās nodarbības brīvi pieejamas

jebkurā laikā (bez vērtējuma), mācību līdzekļu nodrošināšana skolā (individuālie skapīši un bibliotēka), atpūtas

stundās fonā mūzika, psihiski stabila (veselīga) vide, māca dažādas valodas un kultūras (pirmkārt, Latvijas

kultūru), kā arī teoriju, praksi un radošumu apvienot vienā mācību priekšmetā.

Bērns kā indivīds jeb individuāla pieeja bērniem ir nozīmīgākā ideālās skolas iezīme vecākiem, kuriem nav bērnu.

Otrā vieta – mazas klases, trešā – daudzpusīgs mācību saturs (valodas, mūzika, sports utt.). Pēc tam seko – bērni

netiek publiski salīdzināti (nav atzīmju), mājīgas telpas, veselīgs uzturs, visu izpilda skolā, rīta rosme, praktiskas

nodarbības, radošās nodarbības un rotaļas.

2.1.2. Ideālā sākumskola: mācību saturs

Ideālā mācību satura kodolu veido – plašākas svešvalodu apguves iespējas, kā arī priekšmeti, kuros tiek apvienotas

praktiskās iemaņas ar teorētiskām zināšanām.

Piecas iezīmes – mācību saturs atbilstoši spējām, iepazīšanās ar dažādām profesijām, sporta nodarbības,

saskarsmes pamatu apgūšana, dabas zinību un eksaktie priekšmeti – ir sastopami divu mērķu grupu priekšstatos par

ideālu mācību saturu. Šīs iezīmes veido nozīmīgo perifērijas daļu ideālā mācību satura portretējumā.

Mazāk nozīmīgākas periferiālās iezīmes ir daudzveidīgs saturs, bērnam saprotama informācija, iespēja plašāk

apgūt interesējošos mācību priekšmetus, iztikt bez dārgiem mācību līdzekļiem, pieejami skolotāji, komunikācijas

aplis, kur dalītos sapņos, mērķos un piedzīvotajā, fona mūzika atpūtas stundā, nav vērtējums ballēs, citu tautu

kultūru apgūšana, visu izpilda skolā, bērni mācās to, ko vēlas, uzsvars uz skolēna talantu izkopšanu, projektu

7

veida mācības. Šīs 13 ideālās skolas iezīmes ir sastopamas tikai vienas mērķa grupas priekšstatos par ideālo mācību

saturu.

Ideālā mācību satura iezīmes

1. Plašākas svešvalodu apguves iespējas

2. Priekšmeti, kuros apvieno praktiskās iemaņas ar teorētiskām

zināšanām

1. Mācību saturs atbilstoši spējām2. Iepazīšanās ar dažādām profesijām

3. Sporta nodarbības4. Apgūt saskarsmes pamatus

(komandu darbs)5. Dabas zinības un eksaktie

priekšmeti

1 . Daudzveidīgs saturs2. Bērnam saprotama informācija

3. Iespēja plašāk apgūt interesējošos mācību priekšmetus

4. Iztikt bez dārgiem mācību līdzekļiem

5. Pieejami skolotāji6. Komunikācijas aplis, kur dalītos

sapņos, mērķos un piedzīvotajā7. Fona mūzika atpūtas stundā

8. Nav vērtējums ballēs9. Citu tautu kultūru apgūšana

10. Visu izpilda skolā, nav mājasdarbu

11. Bērni mācās to, ko vēlas 12. Uzsvars uz skolēna talantu

izkopšanu13. Projektu veida mācības

Kodols

(trīs mērķa grupās)

Nozīmīgā perifērija

(divās mērķa grupās)

Mazāk nozīmīgā perifērija

(vienā mērķa grupā)

Daudzveidīgs saturs ir nozīmīgākā ideāla mācību satura iezīme vecākiem, kuriem bērni mācās sākumskolā (sk.

tabulu). Otra svarīgākā ideāla mācību satura iezīme – bērniem saprotama informācija, trešā – mācību saturs

atbilstoši spējām. Tam seko svešvalodu apguve, mācību satura apguve ar rotaļām, projektiem un ekskursijām,

iespēja plašāk apgūt interesējošos priekšmetus, iztikt bez dārgiem mācību līdzekļiem, plaši pieejami skolotāji,

iepazīstināšana ar dažādām profesijām un dažādi sporta veidi.

Ideālā mācību satura iezīmju TOP 10

Bērni mācās sākumskolā Bērni līdz 5 gadus veci Nav bērnu

1. Daudzveidīgs saturs 1. Komunikācijas aplis, kur dalītos sapņos, mērķos un piedzīvotajā

1. Mācību viela atbilstoši vecumam

2. Bērnam saprotama informācija2. Priekšmeti, kuros apvieno

praktiskās iemaņas ar teorētiskām zināšanām

2. Citu tautu kultūru apgūšana

3. Mācību saturs atbilstoši spējām 3. Daudzveidīgākas svešvalodas 3. Fizika

4. Svešvalodu apguve 4. Apgūst pozitīvas saskarsmes pamatus

4. Praktiskās nodarbības

5. Mācību satura apguve ar rotaļām, projektiem un ekskursijām 5. Ekskursijas par profesijām 5. Daudzveidīgākas svešvalodas

6. Iespēja plašāk apgūt interesējošos mācību priekšmetus 6. Fona mūzika atpūtas stundā 6. Visu izpilda skolā

7. Iztikt bez dārgiem mācību līdzekļiem

7. Dabas zinības 7. Bērni mācās to, ko vēlas (iesaistās satura veidošanā)

8. Pieejami skolotāji 8. Eksaktie priekšmeti 8. Mācību ekskursijas dabā

9. Iepazīšanās ar dažādām profesijām 9. Fiziskās aktivitātes

9. Uzsvars uz skolēna talantu izkopšanu

10. Dažādi sporta veidi 10. Nav vērtējuma ballēs 10. Projektu veida mācības, komandu darbs

Piezīmes: Visas trīs mērķa grupas tika lūgtas izveidot savu ideālo mācību satura portretu no 10 iezīmēm. Šīs iezīmes bija jāsakārto pēc

svarīguma, t.i., jo augstāka vieta sarakstā, jo nozīmīgāka iezīme.

8

Vecāki, kuriem ir bērni līdz 5 gadu vecumam, par nozīmīgāko ideālā mācību saturā uzskata nodrošināt skolēniem

iespēju dalīties ar saviem sapņiem, mērķiem un pieredzi. Otrā vietā – priekšmeti, kuri apvieno praktiskās iemaņas

ar teorētiskām zināšanām, trešajā – tiek mācītas vairākas svešvalodas. Tam seko pozitīvas saskarsmes pamatu

apgūšana, vairāk ekskursijas par profesijām, fona mūzika atpūtas stundā, dabas zinības, eksaktie priekšmeti,

fiziskās aktivitātes, kā arī nav vērtējuma baļļu sistēmā.

Mācību viela atbilstoši vecumam ir nozīmīgākā ideālā mācību satura iezīme topošajiem vecākiem. Otrā vietā – citu

kultūru apguve, trešā – fizika. Tai seko - praktiskas nodarbības, vairāku svešvalodu apguve, visu izpilda skolā,

bērni mācās to, ko vēlas jeb paši iesaistās satura veidošanā, mācību ekskursijas dabā, uzsvars uz radošumu un

bērna talanta izkopšanu, mācības projektu veidā un komandu darbs.

2.1.3. Ideālā sākumskola: mācību metodes

Ideālo mācību metožu kodolu veido – praktiskas nodarbības, rotaļas, kā arī fiziskās aktivitātes un sports.

Ideālo mācību metožu iezīmes

1. Praktiskas nodarbības2. Rotaļas

3. Fiziskās aktivitātes un sports

1. Individuāla pieeja bērniem2. Radošums

3. Logopēdu, psihologu un cituspeciālistu pieejamība

4. Dažādu profesiju iepazīšana5. Jaunāko (mūsdienu) tehnoloģiju

izmantošana6. Komunikācija ar vecākiem

1. Dabas materiālu izmantošana2. Efektīvas, uz atmiņas treniņu

vērstas mācīšanas metodes3. Vairāki skolotāji veido kopīgus

mācību projektus4. Maksimāli daudz informācijas

sarunu veidā5. Iesaistīt bērnus kopīgās (kolektīvās) nodarbībās

6. Interešu pulciņi7. Ekskursijas

Kodols

(trīs mērķa grupās)

Nozīmīgā perifērija

(divās mērķa grupās)

Mazāk nozīmīgā perifērija

(vienā mērķa grupā)

Sešas iezīmes – individuāla pieeja bērniem, radošums, logopēdu, psihologu un citu speciālistu pieejamība, dažādu

profesiju iepazīšana, jaunāko tehnoloģiju izmantošana un komunikācija ar vecākiem – ir sastopamas divu mērķu

grupu priekšstatos par ideālām mācību metodēm. Šīs iezīmes veido nozīmīgo perifērijas daļu ideālo mācību

metožu portretējumā. Mazāk nozīmīgākas periferiālās iezīmes – dabas materiālu izmantošana, efektīvas, uz

atmiņas treniņu vērstas mācīšanas metodes, vairāki skolotāji veido kopīgus mācību projektus, maksimāli daudz

informācijas sarunu veidā, iesaistīt bērnus kopīgās (kolektīvās) nodarbībās, interešu pulciņi, ekskursijas,

vieslektori. Šīs astoņas ideālās skolas iezīmes ir sastopams tikai vienas mērķa grupas priekšstatos par ideālām

mācību metodēm.

Individuāla pieeja skolēnam ir nozīmīgākā ideālo mācību metožu iezīme vecākiem, kuriem bērni mācās sākumskolā

(sk. tabulu nākamajā lpp.). Otra svarīgākā – vairāk praktisku nodarbību (t.sk. izmantojot ekspedīcijas), trešā –

nodarbību laikā vairāk kustību un sportisko aktivitāšu. Tām seko ciešāka sadarbība un intensīvāka komunikācija ar

vecākiem, dabas materiālu izmantošana un citas radošas izpausmes, vairāk rotaļu, skolēniem pieejami logopēdi,

psihologi un citi speciālisti, dažādu profesiju iepazīšana ekskursijās un pieejamas jaunākās tehnoloģijas.

9

Mērķauditoriju ideālo mācību metožu iezīmju TOP 10

Bērni mācās sākumskolā Bērni līdz 5 gadus veci Nav bērnu

1. Individuāla pieeja bērniem (piem., Montesori un Valdorfa pedagoģijas

pieejas)

1. Efektīvas, uz atmiņas treniņu vērstas mācīšanas metodes

1. Iesaistīt bērnus kopīgās nodarbībās

2. Vairāk praktisku nodarbību (ekspedīcijas)

2. Individuāls plāns katram bērnam 2. Interešu pulciņi

3. Nodarbību laikā vairāk kustību, sportisko aktivitāšu

3. Vairāki skolotāji veido kopīgus mācību projektus

3. Nodarbības ar psihologu un citiem speciālistiem

4. Ciešāka sadarbība (intensīvāka komunikācija) ar vecākiem

4. Fiziskās nodarbības brīvi pieejamas un netiek vērtētas

4. Nav atzīmju

5. Dabas materiālu izmantošana un citas radošas izpausmes

5. Vairāk prakses, nevis teoriju, attīstīt radošumu un iztēli

5. Metodes, kas attīsta iztēli, radošo domāšanu un loģiku

6. Vairāk rotaļu6. Zināšanas caur rotaļām,

ekspedīcijām un eksperimentiem 6. Rotaļas

7. Pieejami logopēdi, psihologi un citi speciālisti

7. Attīstīta komunikācija ar vecākiem 7. Sports

8. Iepazīt dažādas profesijas ekskursijās

8. Maksimāli daudz informācijas sarunu veidā

8. Praktiskās nodarbības

9. Pieejamas jaunākas tehnoloģijas 9. Iespēja iepazīties ar profesijām 9. Ekskursijas

-10. Interaktīvas stundas izmantojot,

mūsdienu tehnoloģijas10. Vieslektori

Piezīmes: Visas trīs mērķa grupas tika lūgtas izveidot savu ideālo mācību metožu portretu no 10 iezīmēm. Šīs iezīmes bija jāsakārto pēc

svarīguma, t.i., jo augstākā vieta sarakstā, jo nozīmīgāka iezīme.

Vecāki, kuriem ir bērni līdz 5 gadu vecumam, par nozīmīgākajām ideālajām mācību metodēm uzskata efektīvas,

uz atmiņas treniņu vērstas mācīšanas metodes. Otrajā vietā – individuāls plāns katram bērnam, trešajā – vairāki

skolotāji veido kopīgus mācību projektus. Tām seko - fiziskās nodarbības brīvi pieejamas un netiek vērtētas, vairāk

prakses, nevis teoriju, attīstīt radošumu un iztēli, zināšanas caur rotaļām, ekspedīcijām un eksperimentiem,

attīstīta komunikācija ar vecākiem, maksimāli daudz informācijas sarunu veidā, iespēja iepazīties ar profesijām,

interaktīvas stundas, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas.

Iesaistīt bērnus kopīgās nodarbībās ir nozīmīgākā ideālo metožu iezīme topošo vecāku vidū. Otrā vietā – interešu

pulciņi, trešā – nodarbības ar psihologu un citiem speciālistiem. Tam seko vērtēšana bez atzīmēm, metodes, kuras

attīsta iztēli, radošo domāšanu un loģiku, rotaļas, sports, praktiskās nodarbības, ekskursijas un vieslektori.

2.1.4. Ideālā sākumskola: mācību vide

Ideālo mācību vides kodolu veido – veselīgs uzturs; labiekārtotas un mājīgas telpas; mazas klases, kā arī katram

savs skapītis, kur glabāt grāmatas, lai nav jānes uz mājām.

Trīs iezīmes – atpūtas iespējas, skolotāju palīgi un nediskriminējoša vide – ir sastopami divu mērķu grupu

priekšstatos par ideālu mācību vidi. Šīs iezīmes veido nozīmīgo perifērijas daļu ideālas mācību vides portretējumā.

Mazāk nozīmīgākas periferiālās iezīmes – materiālā bāze, pulciņi, pagarinātās grupas, radošo nodarbību pieeja,

abpusēja cieņa izglītības procesā, skolas formas, starpbrīži pagalmos, ziemas dārzos, bērni netiek publiski

salīdzināti, rotaļu telpas un mūzikas instrumenti. Šīs 10 ideālās mācību vides iezīmes ir sastopamas tikai vienas

mērķa grupas priekšstatos par ideālām mācību metodēm.

10

Ideālās mācību vides iezīmes

1. Veselīgs uzturs2. Labiekārtotas un mājīgas telpas3. Katram savs skapītis grāmatu

glabāšanai4. Mazas klases

1. Atpūtas iespējas2. Skolotāju palīgi

3. Nediskriminējoša vide

1. Materiālā bāze2. Pulciņi

3. Pagarinātās grupas4. Radošo nodarbību pieeja

5. Abpusēja cieņa izglītības procesā6. Skolas formas

7. Starpbrīži pagalmos, ziemas dārzos

8. Bērni netiek publiski salīdzināti9. Rotaļu telpas

10. Mūzikas instrumenti

Kodols

(trīs mērķa grupās)

Nozīmīgā perifērija

(divās mērķa grupās)

Mazāk nozīmīgā perifērija

(vienā mērķa grupā)

Veselīgs uzturs ir nozīmīgākā ideālās mācību vides raksturojošā iezīme vecākiem, kuru bērni mācās sākumskolā

(sk. tabulu). Otra svarīgākā – piemērotas telpas, trešā – materiālā bāze. Tām seko pulciņi, ne tik smagas somas,

pagarinātā grupa, mazas klases (līdz 20 skolniekiem), atpūtas iespējas, skolotāju palīgi, nediskriminējoša vide.

Vecāki, kuriem ir bērni līdz 5 gadu vecumam, par nozīmīgāko ideālās mācību vides iezīmi uzskata mazas klases

(līdz 20 skolēniem). Otrajā vietā – nediskriminējoša vide, trešajā – veselīgs uzturs. Tām seko - aktīvās atpūtas

iespējas, grāmatas skolā (nav jānes uz mājām), radošo nodarbību pieeja, labiekārtotas telpas un abpusēja cieņa

izglītības procesā.

Mazas klases ir nozīmīgākā ideālā mācību vides iezīme topošo vecāku vidū. Otrā vietā – veselīgs uzturs, trešā –

skolas formas. Tam seko – katram savs skapītis, starpbrīži pagalmos, ziemas dārzos, mājīgas telpas, bērni netiek

publiski salīdzināti, skolotāju palīgi, rotaļu telpas un mūzikas instrumenti.

Mērķauditoriju ideālās mācību vides iezīmju TOP 10

Bērni mācās sākumskolā Bērni līdz 5 gadus veci Nav bērnu

1. Veselīgs uzturs 1. Mazas klases (līdz 20 skolēniem) 1. Mazas klases

2. Piemērotas telpas 2. Nediskriminējoša vide 2. Veselīgs uzturs

3. Materiālā bāze 3. Veselīgs uzturs 3. Skolas formas

4. Pulciņi 4. Aktīvās atpūtas iespējās 4. Katram savs skapītis

5. Somas ne tik smagas5. Grāmatas skolā (nav jānes uz

mājām)5. Starpbrīži pagalmos, ziemas

dārzos

6. Pagarinātā grupa 6. Radošo nodarbību pieeja 6. Mājīgas telpas

7. Mazas klases (līdz 20 skolniekiem) 7. Labiekārtotas telpas 7. Bērni netiek publiski salīdzināti

8. Atpūtas iespējas 8. Abpusēja cieņa izglītības procesā 8. Skolotāju palīgi

9. Skolotāju palīgi - 9. Rotaļu telpas

10. Nediskriminējoša vide - 10. Mūzikas instrumenti

Piezīmes: Visas trīs mērķa grupas tika lūgtas izveidot savu ideālās mācību vides portretu no 10 iezīmēm. Šīs iezīmes bija jāsakārto pēc

svarīguma, t.i., jo augstāka vieta sarakstā, jo nozīmīgāka iezīme.

11

2.2. Esošā sākumskola: mācību saturs, metodes un vide

2.2.1. Esošā sākumskola: apkopojums

Esošās sākumskolas vērtīgo kodolu veido pulciņi. Šī iezīme ir sastopama visu trīs mērķa grupu veidotajos esošās

skolas portretos.

Sešas iezīmes – projekti, analogā vērtēšanas sistēma, ēdināšana, sports, pagarinātā grupa un daudzpusīgs saturs –

veido nozīmīgo perifērijas daļu esošās sākumskolas portretējumā.

Mazāk nozīmīgākas iezīmes – praktiskās nodarbības, ekskursijas, radošās nodarbības, olimpiādes, dažādas mācību

metodikas, viens pedagogs, e-skola, māca izteikt savas domas, svešvalodas, audzināšana, ekskursijas, mācību

materiāli, rotaļas un spēles, saikne ar vecākiem un mācības svaigā gaisā. Šīs 15 ideālās iezīmes ir sastopams tikai

vienas mērķa grupas priekšstatos par vērtīgo esošajā sākumskolā.

Esošās skolas iezīmes

1. Pulciņi

1. Projekti2. Analogā vērtēšanas sistēma

3. Ēdināšana4. Sports

5. Pagarinātā grupa6. Daudzpusīgs saturs

1. Praktiskās nodarbības2. Ekskursijas

3. Radošās nodarbības4. Olimpiādes

5. Dažādas mācību metodikas6. Viens pedagogs

7. E-skola8. Māca izteikt savas domas

9. Svešvalodas10. Audzināšana11. Ekskursijas

12. Mācību materiāli13. Rotaļas un spēles

14. Saikne ar vecākiem15. Mācības svaigā gaisā

Kodols

(trīs mērķa grupās)

Nozīmīgā perifērija

(divās mērķa grupās)

Mazāk nozīmīgā perifērija

(vienā mērķa grupā)

Dažādu projektu veikšana mācību procesā ir vērtīgākā iezīme esošās sākumskolas portretā vecākiem, kuriem bērni

mācās sākumskolā (sk. tabulu nākamajā lpp.). Otra svarīgākā – praktiskās nodarbības, trešā – ekskursijas. Tām

seko radošās nodarbības, analogā vērtēšanas sistēma, olimpiādes, ārpusklases nodarbības, dažādas mācību

metodikas, ēdināšana, jo īpaši dārzeņu programma, un sporta nodarbības.

Vecāki, kuriem ir bērni līdz 5 gadu vecumam, par vērtīgāko esošās skolas iezīmi izvirza – viens pedagogs vairākiem

mācību priekšmetiem. Otrajā vietā – pagarinātā grupa, trešajā – e-skola. Tām seko - daudzpusīgs saturs, analogā

vērtēšanas sistēma, māca izteikt savas domas, svešvalodas, pulciņi, audzināšana, ekskursijas. Daudzpusīgs mācību

saturs ir vērtīgākā iezīme esošajā sākumskolā topošo vecāku vidū. Otrajā vietā – mācību materiāli, trešajā – sports

un mūzika. Tam seko rotaļas, spēles, pulciņi, pagarinātās dienas grupas, saikne ar vecākiem, veselīga ēšana,

mācības svaigā gaisā un projektu nedēļas.

12

Esošās sākumskolas iezīmju TOP 10

Bērni mācās sākumskolā Bērni līdz 5 gadus veci Nav bērnu

1. Dažādi projekti 1. Viens pedagogs 1.Daudzpusīgs saturs2. Praktiskās nodarbības 2. Pagarinātā grupa 2. Mācību materiāli

3. Ekskursijas 3. E-skola 3. Sports, mūzika u.c.4. Radošās nodarbības 4. Daudzpusīgs saturs 4. Rotaļas, spēles, pulciņi

5. Analogā vērtēšanas sistēma (uzlīmes)

5. Analogā vērtēšanas sistēma 5. Pagarinātās dienas grupas

6. Olimpiādes 6. Māca izteikt savas domas 6. Saikne ar vecākiem7. Ārpusklases nodarbības 7. Svešvalodas 7. Veselīga ēšana

8. Dažādas mācību metodikas 8. Pulciņi 8. Mācības svaigā gaisā9. Ēdināšana (dārzeņu programma) 9. Audzināšana 9. Projektu nedēļas

10. Sporta nodarbības 10. Ekskursijas -

Piezīmes: Visas trīs mērķa grupas tika lūgtas izveidot esošās skolas vērtīgo 10 iezīmju portretu. Šīs iezīmes bija jāsakārto pēc svarīguma, t.i.,

jo augstāka vieta sarakstā, jo nozīmīgāka iezīme.

2.2.2. Esošā sākumskola: mācību saturs

Esošā mācību satura vērtīgo kodolu veido daudzpusīgs saturs, sports, ārpusklases nodarbības, praktiskās

nodarbības un mūzika - šīs iezīmes ir sastopamas visu trīs mērķa grupu veidotajos esošā mācību satura aprakstos.

Trīs iezīmes – dabas zinības, matemātika un mācību materiāli – veido nozīmīgo perifērijas daļu esošajā mācību

saturā.

Mazāk nozīmīgākās iezīmes – grupu darbs, bibliotēkas, folklora, ētika un kristīgā mācība, svešvalodas, daudz

mājasdarbu, mājas darbi vecākiem, latviešu tautas tradīcijas un vizuālā māksla. Šīs deviņas iezīmes ir sastopamas

tikai vienas mērķa grupas priekšstatos par vērtīgo mācību saturu esošajā sākumskolā.

Esošā mācību satura iezīmes

1. Daudzpusīgs saturs2. Sports

3. Ārpusklases nodarbības4. Praktiskās nodarbības

5. Mūzika

1. Dabas zinības2. Matemātika

3. Mācību materiāli

1. Grupu darbs2. Bibliotēkas

3. Folklora4. Ētika un kristīgā mācība

5. Svešvalodas6. Daudz mājasdarbu

7. Mājas darbi vecākiem8. Latviešu tautas tradīcijas

9. Vizuālā māksla

Kodols

(trīs mērķa grupās)

Nozīmīgā perifērija

(divās mērķa grupās)

Mazāk nozīmīgā perifērija

(vienā mērķa grupā)

Daudzpusīgs saturs ir vērtīgākā iezīme esošā mācību saturā vecākiem, kuru bērni mācās sākumskolā (sk. tabulu

nākamajā lpp.). Otra svarīgākā – obligātās sporta nodarbības, trešā – labas iespējas apgūt dabas zinības. Tām seko

grupu darbs, ārpusklases nodarbības, praktiskās nodarbības (rokdarbi, ēst gatavošana utt.), matemātika balstīta uz

loģiku, mūzika, labas grāmatas un bibliotēkas.

Vecāki, kuriem ir bērni līdz 5 gadu vecumam, par vērtīgāko iezīmi esošajā mācību saturā uzskata tā daudzpusīgo

saturu. Otrajā vietā – mūzika, trešajā – praktiskās nodarbības (rokdarbi, mājturība un vizuālā māksla). Tām seko

sports, matemātika, dabas zinības, folklora, ētika un kristīgā mācība, svešvalodas un pulciņi. Sports ir vērtīgākā

iezīme esošajā mācību saturā topošo vecāku vidū. Otrajā vietā – mūzika un vizuālā māksla, trešajā – ārpusklases

13

nodarbības. Tam seko mājturība un darbmācība, daudzpusīgs saturs, daudz mājas darbu, mājas darbi vecākiem,

latviešu tautas tradīcijas un jaunas grāmatas.

Esošā mācību satura iezīmju TOP 10

Bērni mācās sākumskolā Bērni līdz 5 gadus veci Nav bērnu

1. Daudzpusīgs saturs 1. Daudzpusīgs saturs 1.Sports

2. Obligātās sporta nodarbības 2. Mūzika 2. Mūzika, vizuālā māksla

3.Labas iespējas apgūt dabas zinības 3. Praktiskās nodarbības 3. Ārpusklases nodarbības

4. Grupu darbs 4. Sports 4. Praktiskās nodarbības

5. Ārpusklases nodarbības 5. Matemātika 5. Daudzpusīgs saturs

6. Praktiskās nodarbības 6. Dabas zinības 6. Daudz mājasdarbu

7. Matemātika balstīta uz loģiku 7. Folklora 7. Mājas darbi vecākiem

8. Mūzika 8. Ētika un kristīgā mācība 8. Latviešu tautas tradīcijas

9. Labi mācību materiāli 9. Svešvalodas 9. Jaunas grāmatas

10. Bibliotēkas 10. Pulciņi -

Piezīmes: Visas trīs mērķa grupas tika lūgtas izveidot esošā mācību satura vērtīgo 10 iezīmju portretu. Šīs iezīmes bija jāsakārto pēc

svarīguma, t.i., jo augstāka vieta sarakstā, jo nozīmīgāka iezīme.

2.2.3. Esošā sākumskola: mācību metodes

Esošo mācību metožu vērtīgo kodolu veido – projektu nedēļas; ekskursijas; grupu darbs un nodarbības brīvā dabā.

Šīs iezīmes ir sastopama visu trīs mērķa grupu veidotajos esošo mācību metožu aprakstos.

Piecas iezīmes – vērtēšana bez atzīmēm, māca izteikt savas domas, rotaļas, praktiskie uzdevumi un pagarinātās

grupas – veido nozīmīgo perifērijas daļu esošajās mācību metodēs.

Mazāk nozīmīgās iezīmes – tirdziņi un izstādes, olimpiādes, sports, mūzika, rīta rosme un prezentācijas. Šīs sešas

iezīmes ir sastopamas tikai vienas mērķa grupas priekšstatos par vērtīgo mācību metodēs esošajā sākumskolā.

Esošo mācību metožu iezīmes

1. Projektu nedēļas2. Ekskursijas3. Grupu darbs

4. Nodarbības brīvā dabā

1. Vērtēšana bez atzīmēm2. Māca izteikt savas domas

3. Rotaļas4. Praktiskie uzdevumi5. Pagarinātās grupas

1. Tirdziņi un izstādes2. Olimpiādes

3. Sports4. Mūzika

5. Rīta rosme6. Prezentācijas

Kodols

(trīs mērķa grupās)

Nozīmīgā perifērija

(divās mērķa grupās)

Mazāk nozīmīgā perifērija

(vienā mērķa grupā)

Analogā vērtēšanas sistēma jeb “uzlīmju sejiņas” atzīmju vietā ir vērtīgākā iezīme esošajās mācību metodēs to

vecāku uzskatos, kuru bērni mācās sākumskolā (sk. tabulu nākamajā lpp.). Otra svarīgākā – projektu nedēļa, trešā

– māca izteikt savas domas. Tām seko rotaļas, tirdziņi, ekskursijas un izstādes, grupu darbs, praktiskie uzdevumi,

nodarbības brīvā dabā un olimpiādes.

Vecāki, kuriem ir bērni līdz 5 gadu vecumam, par vērtīgāko iezīmi esošajās mācību metodēs uzskata vērtēšanas

sistēmu bez atzīmēm. Otrajā vietā – skolotāji runā ne tikai par mācībām, trešajā – māca izteikt savas domas. Tām

seko nodarbības brīvā dabā, ekskursijas, grupu darbs, e-klase, praktiski uzdevumi, projektu nedēļa un pagarinātās

grupas.

14

Rotaļas ir vērtīgākā iezīme esošajā mācību saturā topošo vecāku vidū. Otrajā vietā – nodarbības brīvā dabā,

trešajā – ekskursijas. Tam seko - pagarinātās dienas grupas, sports, mūzika, rīta rosme, projekti, grupu darbs un

prezentācijas.

Esošo mācību metožu TOP 10

Bērni mācās sākumskolā Bērni līdz 5 gadus veci Nav bērnu

1. Uzlīmju sejiņas atzīmju vietā 1. Vērtē bez cipariem 1. Rotaļas

2. Projektu nedēļa 2. Skolotāji runā ne tikai par mācībām 2. Nodarbības brīvā dabā

3. Māca izteikt savas domas 3. Māca izteikt savas domas 3. Ekskursijas

4. Rotaļas, tirdziņi, ekskursijas, izstādes 4. Nodarbības brīvā dabā 4. Pagarinātas dienas grupas

5. Grupu darbs 5. Ekskursijas 5. Sports

6. Praktiski uzdevumi 6. Grupu darbs 6. Mūzika

7. Nodarbības brīvā dabā 7. E-klase 7. Rīta rosme

8. Olimpiādes 8. Praktiski uzdevumi 8. Projekti

- 9. Projektu nedēļa 9. Grupu darbs

- 10. Pagarinātās grupas 10. Prezentācijas

Piezīmes: Visas trīs mērķa grupas tika lūgtas izveidot esošo mācību metožu vērtīgo 10 iezīmju portretu. Šīs iezīmes bija jāsakārto pēc

svarīguma, t.i., jo augstāka vieta sarakstā, jo nozīmīgāka iezīme.

2.2.4. Esošā sākumskola: mācību vide

Esošās mācību vides vērtīgo kodolu veido – ēdināšana un labiekārtotas telpas un atpūtas iespējas. Šīs iezīmes ir

sastopama visu trīs mērķa grupu veidotajos esošās mācību vides aprakstos.

Esošā mācību vides iezīmes

1. Ēdināšana2. Atpūtas iespējas

3. Labiekārtotas telpas

1. Ekskursijas2. Viens pedagogs māca visus

priekšmetus3. Visi priekšmeti vienā klasē

4. Pulciņi

1. Skapīšu sistēma2. Radošās darbnīcas

3. Mazas klases4. Bibliotēka5. Disciplīna6. Vienaudži

7. Nodarbības svaigā gaisā8. Pagarinātās dienas grupas

9. Nav jāpērk grāmatas10. Skolu autobusi laukos11. Mācības svaigā gaisā12. Skola ar pagalmiem

Kodols

(trīs mērķa grupās)

Nozīmīgā perifērija

(divās mērķa grupās)

Mazāk nozīmīgā perifērija

(vienā mērķa grupā)

Četras iezīmes – ekskursijas, viens pedagogs māca visus priekšmetus, visi priekšmeti vienā klasē un pulciņi – ir

novērojamas divu mērķa grupu esošās mācību vides aprakstos.

Mazāk nozīmīgās iezīmes – skapīšu sistēma, radošās darbnīcas, mazas klases, bibliotēka, disciplīna, vienaudži,

nodarbības svaigā gaisā, pagarinātās dienas grupas, nav jāpērk grāmatas, skolu autobusi laukos, mācības svaigā

gaisā un skola ar pagalmiem. Šīs 12 iezīmes ir sastopams tikai vienas mērķa grupas priekšstatos par vērtīgo mācību

vidē esošajā sākumskolā.

15

Ēdināšana ir vērtīgākā iezīme esošajā mācību vidē to vecāku uzskatos, kuru bērni mācās sākumskolā (sk. tabulu).

Otra – atpūtas iespējas, trešā – pulciņi. Tām seko skapīšu sistēma, radošās darbnīcas, mazas klases, bibliotēka,

ekskursijas un pasākumi, disciplīna un atbilstošas telpas.

Esošās mācību vides iezīmju TOP 10

Bērni mācās sākumskolā Bērni līdz 5 gadus veci Nav bērnu

1. Ēdināšana1. Viens pedagogs vienai klasei (viss

vienā klasē)1. Nav jāpērk grāmatas

2. Atpūtas iespējas 2. Vienaudži 2. Skolu autobusi laukos

3. Pulciņi 3. Rotaļu istabas 3. Siltas pusdienas

4. Skapīšu sistēma 4. Sporta zāles 4. Mācības svaigā gaisā

5. Radošās darbnīcas 5. Ekskursijas, nodarbības svaigā gaisā 5. Skola ar pagalmiem

6. Mazas klases 6. Labiekārtotas klases 6. Audzinātājs māca visus priekšmetus

7. Bibliotēka 7. Siltas pusdienas 7. Plašas sporta zāles

8. Ekskursijas un pasākumi 8. Pagarinātās dienas grupas 8. Pulciņi

9. Disciplīna - 9. Viena klase, kur notiek visi priekšmeti

10. Atbilstošas telpas - 10. Dažāds telpu noformējums

Piezīmes: Visas trīs mērķa grupas tika lūgtas izveidot esošās mācību vides vērtīgo 10 iezīmju portretu. Šīs iezīmes bija jāsakārto pēc svarīguma,

t.i., jo augstāka vieta sarakstā, jo nozīmīgāka iezīme.

Vecāki, kuriem ir bērni līdz 5 gadu vecumam, par vērtīgāko iezīmi esošajā mācību vidē uzskata - viens pedagogs

vienai klasei, tādejādi visas mācības noris vienā vidē. Otrajā vietā – vienaudži, trešajā – rotaļu istabas. Tām seko -

sporta zāles, ekskursijas, nodarbības svaigā gaisā, labiekārtotas klases, siltas pusdienas, pagarinātās dienas

grupas.

Tas, ka nav jāpērk grāmatas, ir vērtīgākā iezīme esošajā mācību vidē pēc topošo vecāku domām. Otrajā vietā –

skolu autobusi laukos, trešajā – siltas pusdienas. Tam seko - mācības svaigā gaisā, skola ar pagalmiem, audzinātājs

māca visus priekšmetus, plašas sporta zāles, pulciņi, viena klase, kur notiek visi priekšmeti, un dažāds telpu

noformējums.

16

2.3. Viedokļi par atbilstošāko vecumu skolas gaitu uzsākšanai

Uz jautājumu “Vai skolas gaitas būtu jāuzsāk no 6 vai 7 gadu vecuma?”, visas mērķa grupas atbildēja: “Tas ir

individuāls lēmums, kurš būtu jāpieņem pašiem vecākiem atbilstoši viņu bērnu psiholoģiskai gatavībai”. Ja aplūko

argumentus “par” un “pret”, var secināt, ka visām trim mērķa grupām vismazāk ir argumentu “pret” skolu gaitu

uzsākšanu no 7 gadu vecuma (sk. tabulā).

Argumenti “par” un “pret” skolas gaitu uzsākšanu no 6 vai 7 gadu vecuma

Bērni mācās sākumskolā Bērni līdz 5 gadus veci Nav bērnu

NO 6 GADIEMARGUMENTI “PAR”

Ja ir īpaši piemērots šādai attīstībai Ja psiholoģiski gatavs skolai Ātrāk pabeigs skolu

Ja maina mācību programmu Ja skolas vide un telpas piemērotasJa skolā ir pozitīva vide, tad 6 gadus vecs bērns jutīsies labi

Ātrāk pabeigs skolu Ja mācību programma piemērota Var, bet rotaļu līmenīJa organizē klasi pēc attīstības

līmeņaĀtrāk pabeigs skolu Iegūs vairāk pieredzes

Ja bērns vēlas un ir gatavs Vieglāk mācītiesNO 6 GADIEM

ARGUMENTI “PRET”

Psiholoģiski nav gatavs Psiholoģiski nav gatavs Par mazu, tādēļ nespēj koncentrēties

Liels skaits skolnieku Skolas vide nav piemērota Grib gulētNespēj ilgstoši koncentrēties Jāalgo aukle, ja skola beidzas 12:00 Nav gatavs skolas videi

Grūtības izņemt bērnu no skolas Stresa pilna vide Skolas vide ir krasas pārmaiņas

Svarīgas rotaļasPirmskolā ir laba piec- un sešgadīgo

apmācībaVēl gribas rotaļāties

NO 7 GADIEMARGUMENTI “PAR”

Psiholoģiski sagatavotāksMācību programma atbilst 7 gadu

vecumamPatstāvīgāks un pārliecinātāks par

seviPatstāvīgāks Spēj koncentrēties Vairāk sagatavots

Vieglāk uztvert mācību vielu Ir patstāvīgāks Ilgāka bērnībaVieglāk adaptēties skolas vidē Ilgāka bērnība Mācību programma pārāk sarežģīta

Spējīgs koncentrēties Var pamatot savu viedokliNO 7 GADIEM

ARGUMENTI “PRET”Vēlu pabeigs skolu Vēlu pabeigs skolu Vēlu pabeigs skolu

- - Ir mātes, kuras grib strādāt

- -Ir bērni, kuri ir gatavi apmeklēt

skolu no 6 gadiem, bet citi – no 7 gadiem

17

2.4. Rekomendācijas vecākiem, skolotājiem un Izglītības un zinātnes ministrijai

2.4.1. Rekomendācijas vecākiem

Visas mērķa grupas rekomendēja vecākiem uzņemties lielāku iniciatīvu un plašāk iesaistīties izglītības procesā (sk.

tabulu). Lielākoties šīs rekomendācijas caurvij trīs virzieni: (1) tieši iesaistīties bērna izglītības procesā; (2)

sadarbība ar citiem vecākiem un skolotājiem, iesaistīties izglītības aktivitāšu nodrošināšanā; (3) iesaistīties skolas

pārvaldē.

Rekomendācijas vecākiem

Bērni mācās sākumskolā Bērni līdz 5 gadus veci Nav bērnu

Vairāk laika veltīt bērna attīstībai Paaugstināt dzimstību, lai neslēgtu mazās skolas

Iesaistīties bērna skolas dzīvē

Organizēties un pieteikt savas tiesības lemt par izglītības

jautājumiem savā skolā

Kopīgi pasākumi (ekskursijas uz darba vietām, izrādes, izstādes, projekti)

Regulāri sazināties ar klases audzinātāju

Iesaistīties kopīgās aktivitātēsInteresēties par bērna mācību procesu,

emocionālo stāvokli, pilnvērtīgas personības attīstībai

Sarunas ar bērnu

Sniegt priekšlikumus izglītības politikas veidošanai Iesaistīties skolas pārvaldē Pamatzināšanu došana

Pozitīva uz sadarbību vērsta attieksme pret skolotājiem

Vecāku sapulces pēc pašu iniciatīvasIesaistīties klases pasākumu,

ekskursiju organizēšanā

2.4.2. Rekomendācijas skolotājiem

Rekomendācijas skolotājiem lielākoties saistījās ar vērtību un attieksmes izmaiņām (sk. tabulu). Izņemot divas: (1)

regulāra kvalifikācijas celšana un (2) individuāla pieeja katram bērnam.

Rekomendācijas skolotājiem

Bērni mācās sākumskolā Bērni līdz 5 gadus veci Nav bērnu

Izturību un iecietību Nepazemot, nediskriminēt bērnus Mīlēt savu darbu un bērnusPozitīva pretimnākoša attieksme pret

vecākiemIevērot individuālu pieeju bērniem Iesaistīt vecākus

Regulāri profesionālās kvalifikācijas celšanas pasākumi

Interesēties par bērna mācību procesu, emocionālo stāvokli, pilnvērtīgas

personības attīstībaiBūt radošiem

Neformālu attiecību veidošana ar bērniem

Iemācīt relaksācijas tehnikas un koncentrēšanas spējas

Ievērot individuālu pieeju bērniem

Atjaunoties Skolotājs ir personība, kura mīl bērnus Regulāra kvalifikācijas celšanaDarbā ielikt sirdi (nestrādāt par

pedagogu, ja tas nav tavs aicinājums)

18

2.4.3. Rekomendācijas Izglītības un zinātnes ministrijai

Visas mērķa grupas rekomendēja Izglītības un zinātnes ministrijai nodrošināt bezmaksas mācību līdzekļus (sk.

tabulu).

Rekomendācijas Izglītības un zinātnes ministrijai

Bērni mācās sākumskolā Bērni līdz 5 gadus veci Nav bērnu

Nodrošināt bezmaksas mācību līdzekļus

Nodrošināt bezmaksas mācību līdzekļusSkolotājiem jāiziet psiholoģiskie

attīstības testi

Strādāt vismaz vienu mēnesi gadā skolā Ieviest mazākas klases

Jāļauj vecākiem lemt, no cik gadiem – 6 vai 7 – bērnam jāuzsāk

skolas gaitas

Paaugstināt algas skolotājiem Divi skolotāji klasēNodrošināt bezmaksas mācību

līdzekļus

Birokrātijas samazināšana - Rūpēties par veselīgu uzturu

Ieviest labākās pasaules praksesskolu programmās

- -

19

3. IEDZĪVOTĀJU APTAUJA PAR SĀKUMSKOLAS IZGLĪTĪBU

Laika periodā no 2011. gada 16. līdz 21. martam tika veikta kvantitatīva Latvijas iedzīvotāju web paneļa omnibusa

aptauja (WAPI), kuras lauka darbu nodrošināja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS. Aptaujā

kopumā piedalījās 1004 respondenti – Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 15 gadiem.

18

19

18

18

27

47

53

37

12

63

3

13

21

13

50

62

38

1

32

43

26

32

17

10

13

12

15

14

34

23

14

14

VECUMS

15 - 24 (n=188)

25 - 34 (n=166)

35 - 44 (n=177)

45 - 54 (n=190)

55 un vairāk (n=283)

DZIMUMS

Vīrietis (n=505)

Sieviete (n=499)

BĒRNI VECUMĀ LĪDZ 18.G.

Ir bērni līdz 18 g.v. (n=368)

Ir 7-11 g.v. bērni (n=115)

Nav (n=634)

IZGLĪTĪBA

Pamatizglītība (n=34)

Vidējā (n=132)

Vidējā speciālā (n=208)

Nepabeigta augstākā (n=135)

Augstākā (n=495)

SARUNVALODA

Latviešu (n=654)

Krievu (n=343)

Cita (n=7)*

APDZĪVOTAS VIETAS TIPS

Rīga (n=340)

Cita pilsēta (n=406)

Lauki (n=258)

REĢIONS

Rīga (n=340)

Pierīga (n=180)

Vidzeme (n=106)

Kurzeme (n=144)

Zemgale (n=113)

Latgale (n=121)

VID. IENĀKUMI UZ VIENU ĢIM.LOCEKLI MĒNESĪ

Līdz 100 LVL (n=134)

100-199 LVL (n=319)

200-299 LVL (n=225)

300-399 LVL (n=135)

400 LVL un vairāk (n=142)

Respondentu izlases raksturojums (%)

Bāze: visi respondenti, n=1004*Nepietiekams respondentu skaits statistiski pamatotas datu analīzes veikšanai!

20

3.1. Informētība par mācību procesu un saturu sākumskolā

Tikai 8% aptaujāto novērtējuši, ka ir pilnībā informēti par mācību procesu un saturu sākumskolā, un vēl 23%

apgalvojuši, ka ir lielā mērā informēti. Sekojoši – lielākā daļa aptaujāto respondentu uzskata, ka viņiem

informācijas par sākumskolas izglītību ir nepietiekami – 34% novērtē, ka ir nepilnīgi informēti, bet 36% apgalvo, ka

nav nemaz informēti.

Analizējot datus sociāli demogrāfiskā griezumā, novērojams, ka sevi par informētiem biežāk novērtējuši:

35-44 gadīgie,

sievietes,

tie, kuriem ir bērni 7-11 gadu vecumā,

tie, kuru sarunvaloda ikdienā visbiežāk ir krievu valoda,

Vidzemē un Latgalē dzīvojošie,

tie, kuru ienākumi nepārsniedz 300 LVL mēnesī uz vienu ģimenes locekli.

To, ka nav nemaz informēti par mācību procesu un saturu sākumskolā, salīdzinoši biežāk apgalvojuši:

25-34 un arī 45-54 gadīgie,

vīrieši,

tie, kuriem nav bērnu līdz 18 gadu vecumam,

vidējo speciālo un augstāko izglītību ieguvušie,

Pierīgā un Kurzemē dzīvojošie,

tie, kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī pārsniedz 300 LVL.

Esmu pilnībā informēts; 8

Esmu lielā mērā

informēts; 23

Esmu nepilnīgi

informēts; 34

Neesmu nemaz

informēts; 36

Cik lielā mērā Jūs esat informēts/-a par mācību procesu un saturu sākumskolā (t.i., 1.-4. klasē?) (%)

Bāze: visi respondenti, n=1004

21

8

4

7

15

8

6

8

7

14

27

4

4

8

6

4

9

7

8

14

7

8

7

7

7

8

9

7

7

11

7

6

4

8

23

22

21

35

17

22

20

26

34

48

17

35

25

16

25

24

21

26

30

21

25

23

21

20

28

22

19

33

23

26

26

20

15

34

44

26

26

34

37

34

34

27

19

37

33

36

39

38

30

35

31

12

34

33

35

34

32

35

30

39

33

40

33

33

33

32

36

31

46

24

42

35

39

33

25

6

42

28

31

39

33

37

36

35

45

38

34

35

38

40

30

39

34

27

27

34

34

43

44

VISI

VECUMS

15 - 24

25 - 34

35 - 44

45 - 54

55 un vairāk

DZIMUMS

Vīrietis

Sieviete

BĒRNI VECUMĀ LĪDZ 18.G.

Ir bērni līdz 18 g.v.

Ir 7-11 g.v. bērni

Nav

IZGLĪTĪBA

Pamatizglītība

Vidējā

Vidējā speciālā

Nepabeigta augstākā

Augstākā

SARUNVALODA

Latviešu

Krievu

Cita

APDZĪVOTAS VIETAS TIPS

Rīga

Cita pilsēta

Lauki

REĢIONS

Rīga

Pierīga

Vidzeme

Kurzeme

Zemgale

Latgale

VID. IENĀKUMI UZ VIENU ĢIM.LOCEKLI MĒNESĪ

Līdz 100 LVL

100-199 LVL

200-299 LVL

300-399 LVL

400 LVL un vairāk

Cik lielā mērā Jūs esat informēts/-a par mācību procesu un saturu sākumskolā (t.i., 1.-4. klasē?) (%)

Esmu pilnībā informēts Esmu lielā mērā informēts Esmu nepilnīgi informēts Neesmu nemaz informēts

Bāze: visi respondenti un respondenti sociāli demogrāfiskajās mērķa grupās, skaitu (n=) skatīt respondentu profila attēlā

3.2. Viedoklis par mācību uzsākšanas un beigšanas atbilstošāko vecumu

Vairākums aptaujāto – 68% - uzskata

salīdzinoši liels ir arī to īpatsvars, kuri

arī attiecībā uz vecumu, kādā būtu jāb

ka 17 gadu vecumā. Sekojoši aptauja

vidējās izglītības ilgumu uzskata 11 gad

Par to, ka bērniem mācības skolā būtu jāuzsāk 6 gadu vecumā, salīdzinoši biežāk pārliecināti bijuši:

15-24 un 25-34 gadīgie,

vīrieši,

krievu valodā ikdienā runājošie,

Latgalē dzīvojošie,

tie, kuru ienākumi pārsniedz 400 LVL uz vienu ģimenes locekli mēnesī.

Savukārt par to, ka mācības skolā labāk būtu uzsākt 7 gadu vecumā, salīdzinoši biežāk izteikušies:

45 gadus un vecāki respondenti,

sievietes,

tie, kuriem ir bērni līdz 18 gadu vecumam,

Zemgalē, Pierīgā un Vidzemē dzīvojošie,

tie, kuru ikmēneša ienākumi nepārsniedz 100 LVL uz vienu ģimenes locekli.

0,1 0,1 3

32

68

1

3 4 5 6 7 8

Mācības skolā bērniem būtu JĀUZSĀK

Jūsuprāt, cik gadu vecumā bērniem būtu jāuzsāk mācības skolā un cik gadu vecumā jābeidz vispārējā vidējā izglītība? (%)

Bāze: visi respondenti, n=1004

22

Viedoklis par mācību uzsākšanas un beigšanas atbilstošāko vecumu

ta, ka mācības skolā bērniem būtu jāuzsāk sep

ri domā, ka mācības jāuzsāk sešu gadum vecumā

ābeidz vispārējā vidējā izglītība – 58% uzskata, ka

as dati netieši liecina, ka vairākums aptaujāto

dus – uzsākot mācības 7 gadu vecumā un beidzot

Par to, ka bērniem mācības skolā būtu jāuzsāk 6 gadu vecumā, salīdzinoši biežāk pārliecināti bijuši:

ā ikdienā runājošie,

tie, kuru ienākumi pārsniedz 400 LVL uz vienu ģimenes locekli mēnesī.

Savukārt par to, ka mācības skolā labāk būtu uzsākt 7 gadu vecumā, salīdzinoši biežāk izteikušies:

45 gadus un vecāki respondenti,

e, kuriem ir bērni līdz 18 gadu vecumam,

Zemgalē, Pierīgā un Vidzemē dzīvojošie,

tie, kuru ikmēneša ienākumi nepārsniedz 100 LVL uz vienu ģimenes locekli.

0,2 0,1 0,3 29

26

58

12

Grū

ti p

atei

kt/

NA 12 14 15 16 17 18 19

Mācības skolā bērniem būtu JĀUZSĀK . Vispārējā vidējā izglītība būtu JĀBEIDZ

Jūsuprāt, cik gadu vecumā bērniem būtu jāuzsāk mācības skolā un cik gadu vecumā jābeidz vispārējā vidējā izglītība? (%)

11 g.

Viedoklis par mācību uzsākšanas un beigšanas atbilstošāko vecumu

eptiņu gadu vecumā, tomēr

– tādu ir 32%. Viedokļi dalās

ka 18 gadu vecumā, bet 26%,

o par optimālāko vispārējās

t 18 gadu vecumā.

Par to, ka bērniem mācības skolā būtu jāuzsāk 6 gadu vecumā, salīdzinoši biežāk pārliecināti bijuši:

Savukārt par to, ka mācības skolā labāk būtu uzsākt 7 gadu vecumā, salīdzinoši biežāk izteikušies:

2 0,5 0,2 1

20 21 22

Grū

ti p

atei

kt/

NA

Vispārējā vidējā izglītība būtu JĀBEIDZ

Jūsuprāt, cik gadu vecumā bērniem būtu jāuzsāk mācības skolā un cik gadu

23

3

4

6

4

1

1

3

3

2

2

3

3

3

3

4

3

3

3

3

3

3

3

4

5

4

2

1

2

3

2

3

4

32

36

47

31

26

22

38

26

29

26

33

33

35

31

40

29

29

36

69

34

30

31

34

32

26

31

22

38

24

32

32

31

35

68

62

50

68

75

80

60

76

74

73

65

71

64

68

58

72

70

65

48

64

71

68

64

71

71

67

80

63

75

67

70

68

64

1

2

2

1

1

1

2

4

1

3

1

2

2

1

1

1

1

1

2

1

1

2

3

3

1

1

1

VISI

VECUMS

15 - 24

25 - 34

35 - 44

45 - 54

55 un vairāk

DZIMUMS

Vīrietis

Sieviete

BĒRNI VECUMĀ LĪDZ 18.G.

Ir bērni līdz 18 g.v.

Ir 7-11 g.v. bērni

Nav

IZGLĪTĪBA

Pamatizglītība

Vidējā

Vidējā speciālā

Nepabeigta augstākā

Augstākā

SARUNVALODA

Latviešu

Krievu

Cita

APDZĪVOTAS VIETAS TIPS

Rīga

Cita pilsēta

Lauki

REĢIONS

Rīga

Pierīga

Vidzeme

Kurzeme

Zemgale

Latgale

VID. IENĀKUMI UZ VIENU ĢIM.LOCEKLI MĒNESĪ

Līdz 100 LVL

100-199 LVL

200-299 LVL

300-399 LVL

400 LVL un vairāk

Jūsuprāt, cik gadu vecumā bērniem būtu jāuzsāk mācības skolā? (%)

3 4 5 6 7 8 Grūti pateikt/ NA

Bāze: visi respondenti un respondenti sociāli demogrāfiskajās mērķa grupās, skaitu (n=) skatīt respondentu profila attēlāNB! Attēla pārskatāmībai nav attēlotas vērtības, kas mazākas par 1%!

24

2

1

2

4

1

2

1

2

3

2

9

2

3

1

2

1

2

1

2

2

2

1

3

2

1

2

1

1

3

9

10

15

14

3

4

8

9

10

6

8

9

9

12

9

7

6

14

10

8

9

10

9

9

7

7

8

14

10

7

4

8

26

20

28

28

30

22

19

31

25

28

26

24

20

23

26

28

13

47

44

37

25

13

37

23

14

17

16

28

26

28

23

26

21

58

55

53

47

60

69

61

55

57

63

58

47

56

54

58

60

69

40

73

49

60

65

49

59

65

62

62

63

49

54

61

67

63

12

18

9

9

11

13

14

11

13

9

12

29

14

14

10

10

16

6

7

13

17

7

15

20

14

17

9

16

11

13

7

11

2

5

2

3

1

3

1

3

4

1

8

2

5

1

1

3

1

1

3

3

1

1

5

6

3

1

6

2

2

1

1

1

1

2

1

1

1

1

1

2

1

1

1

1

1

1

1

1

2

2

1

VISI

VECUMS

15 - 24

25 - 34

35 - 44

45 - 54

55 un vairāk

DZIMUMS

Vīrietis

Sieviete

BĒRNI VECUMĀ LĪDZ 18.G.

Ir bērni līdz 18 g.v.

Ir 7-11 g.v. bērni

Nav

IZGLĪTĪBA

Pamatizglītība

Vidējā

Vidējā speciālā

Nepabeigta augstākā

Augstākā

SARUNVALODA

Latviešu

Krievu

Cita

APDZĪVOTAS VIETAS TIPS

Rīga

Cita pilsēta

Lauki

REĢIONS

Rīga

Pierīga

Vidzeme

Kurzeme

Zemgale

Latgale

VID. IENĀKUMI UZ VIENU ĢIM.LOCEKLI MĒNESĪ

Līdz 100 LVL

100-199 LVL

200-299 LVL

300-399 LVL

400 LVL un vairāk

Jūsuprāt, cik gadu vecumā būtu jābeidz vispārējā vidējā izglītība? (%)

12 14 15 16 17 18 19 20 21 22 Grūti pateikt/ NA

Bāze: visi respondenti un respondenti sociāli demogrāfiskajās mērķa grupās, skaitu (n=) skatīt respondentu profila attēlāNB! Attēla pārskatāmībai nav attēlotas vērtības, kas mazākas par 1%!

25

3.3. Viedoklis par mācību gada sākuma un beigu datumu

Absolūtais vairākums – 89% - aptaujāto respondentu uzskata, ka mācību gadam būtu jāsākas 1.septembrī. Tikai 7%

uzskatījuši, ka mācības būtu jāuzsāk agrāk un tikai 3% - ka vēlāk.

Attiecībā uz mācību gada beigu datumu aptaujāto viedokļi dalījušies, tomēr arī šajā gadījumā vairākums

novērtējuši, ka mācību gadam būtu jābeidzas maija beigās - 50% uzskata, ka 31. maijā un vēl 10% - ka 30.maijā.

16% snieguši atbildi, ka mācību gadam jābeidzas agrāk kā 30.maijā, bet 22% uzskatījuši, ka vēlāk kā 31.maijā.

7

89

3 1

1610

50

22

1

Agr

āk k

ā 1.

sept

embr

is

1.se

ptem

bris

Vēl

āk k

ā 1.

sept

embr

is

Grū

ti p

atei

kt/

NA

Agr

āk k

ā 30

.mai

js

30.m

aijs

31.m

aijs

Vēl

āk k

ā 31

.mai

js

Grū

ti p

atei

kt/

NA

Mācību gadam būtu JĀSĀKAS . Mācību gadam būtu JĀBEIDZAS

Kāds būtu optimālākais mācību gada garums? Ierakstiet, lūdzu, kurā datumā, Jūsuprāt, būtu jāsākas mācību gadam, un kurā - jābeidzas? (%)

Bāze: visi respondenti, n=1004

26

3.4. Optimālākais bērnu skaits klasē

Atbildot uz jautājumu, kāds būtu optimālākais skolēnu skaits sākumskolas klasēs, visbiežāk respondenti minējuši

skaitļus 20 (38%) un 15 (36%). Aptuveni 10% aptaujāto uzskata, ka optimālākais skolēnu skaits klasē būtu ne lielāks

par 10, savukārt aptuveni 1/4 pieļauj, ka skolēnu skaits klasē var arī pārsniegt 20.

0,1 1 0,1

94

74 5

36

7 7 84

38

3 3 2 3

11

1 1 1 1 2

5 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30

Domājot par bērniem vecumā līdz 10 gadiem, kāds, Jūsuprāt, būtu optimālākais skolēnu skaits klasē? (%)

Bāze: visi respondenti, n=1004

27

3.5. Sākumskolas izglītības novērtējums

Aptaujas anketā respondenti tika lūgti novērtēt sākumskolas izglītību Latvijā vairākos tās aspektos. Vispozitīvāk

tikusi novērtēta pedagogu darba kvalitāte (kopumā 64% uzskata, ka tā ir laba) un sākumskolas izglītības kvalitāte

kopumā (61% to uzskata par labu). Pārējo aspektu vērtējumi nav bijuši tik viennozīmīgi pozitīvi. Sākumskolas

izglītības satura atbilstību mūsdienu prasībām pozitīvi novērtējuši 42%, bet negatīvi – 31%. Informācijas

tehnoloģiju pieejamību sākumskolā 36% vērtē pozitīvi, bet 34% - negatīvi. Viedokļi dalījušies arī par sākumskolas

pedagogu profesijas prestižu – 36% to uzskata par labu, 44% par sliktu.

Turpmākajās lapaspusēs sniegts respondentu vērtējumu detalizēts atainojums sociāli demogrāfiskajās mērķa

grupās.

13

8

5

6

6

51

53

37

30

30

11

15

27

28

36

1

2

4

6

8

24

22

27

30

20

Sākumskolas pedagogu darba kvalitāte

Sākumskolas izglītības kvalitāte kopumā

Sākumskolas izglītības satura atbilstība mūsdienu prasībām

Informācijas tehnoloģiju pieejamība sākumskolā

Sākumskolas pedagogu profesijas prestižs

Lūdzu, novērtējiet sākumskolas (1.-4.klase) izglītību Latvijā sekojošos aspektos. (%)

Ļoti labi Drīzāk labi Drīzāk slikti Ļoti slikti Grūti pateikt

Bāze: visi respondenti, n=1004

28

13

24

11

13

8

11

13

13

18

22

10

33

15

15

11

11

13

14

14

9

16

14

9

8

19

13

15

23

23

12

11

6

14

51

48

48

52

50

55

49

52

51

59

51

38

51

50

49

53

52

49

43

49

50

55

49

46

51

54

55

55

42

53

55

57

48

11

11

9

10

13

12

11

12

11

8

11

10

12

12

9

11

10

13

13

15

9

9

15

12

9

9

8

7

11

13

10

9

10

1

1

4

1

1

1

2

2

1

1

2

1

1

1

2

1

1

1

1

4

1

2

1

1

2

24

17

32

21

28

21

26

22

19

9

27

19

21

21

31

24

24

22

30

26

24

21

26

30

22

24

22

14

22

21

24

28

26

VISI

VECUMS

15 - 24

25 - 34

35 - 44

45 - 54

55 un vairāk

DZIMUMS

Vīrietis

Sieviete

BĒRNI VECUMĀ LĪDZ 18.G.

Ir bērni līdz 18 g.v.

Ir 7-11 g.v. bērni

Nav

IZGLĪTĪBA

Pamatizglītība

Vidējā

Vidējā speciālā

Nepabeigta augstākā

Augstākā

SARUNVALODA

Latviešu

Krievu

Cita

APDZĪVOTAS VIETAS TIPS

Rīga

Cita pilsēta

Lauki

REĢIONS

Rīga

Pierīga

Vidzeme

Kurzeme

Zemgale

Latgale

VID. IENĀKUMI UZ VIENU ĢIM.LOCEKLI MĒNESĪ

Līdz 100 LVL

100-199 LVL

200-299 LVL

300-399 LVL

400 LVL un vairāk

Lūdzu, novērtējiet sākumskolas (1.-4.klase) izglītību Latvijā sekojošos aspektos:Sākumskolas pedagogu darba kvalitāte (%)

Ļoti labi Drīzāk labi Drīzāk slikti Ļoti slikti Grūti pateikt

Bāze: visi respondenti un respondenti sociāli demogrāfiskajās mērķa grupās, skaitu (n=) skatīt respondentu profila attēlāNB! Attēla pārskatāmībai nav attēlotas vērtības, kas mazākas par 1%!

29

8

16

9

8

6

4

8

9

11

18

7

15

12

6

8

7

9

7

14

5

9

10

5

7

13

9

7

13

13

6

7

4

10

53

54

45

55

50

57

48

57

53

57

53

63

54

50

52

53

54

50

56

52

53

54

52

42

55

57

59

56

48

53

58

54

51

15

14

13

16

15

17

17

13

18

17

13

11

16

17

11

15

13

18

16

16

12

16

17

12

10

15

15

19

17

13

12

12

2

1

2

5

3

1

3

2

3

3

2

2

5

1

2

1

4

1

3

3

1

5

1

1

2

4

4

4

1

1

2

22

15

31

16

27

21

25

19

15

5

26

12

17

22

28

23

23

20

30

26

20

21

26

29

18

22

18

11

16

19

22

28

25

VISI

VECUMS

15 - 24

25 - 34

35 - 44

45 - 54

55 un vairāk

DZIMUMS

Vīrietis

Sieviete

BĒRNI VECUMĀ LĪDZ 18.G.

Ir bērni līdz 18 g.v.

Ir 7-11 g.v. bērni

Nav

IZGLĪTĪBA

Pamatizglītība

Vidējā

Vidējā speciālā

Nepabeigta augstākā

Augstākā

SARUNVALODA

Latviešu

Krievu

Cita

APDZĪVOTAS VIETAS TIPS

Rīga

Cita pilsēta

Lauki

REĢIONS

Rīga

Pierīga

Vidzeme

Kurzeme

Zemgale

Latgale

VID. IENĀKUMI UZ VIENU ĢIM.LOCEKLI MĒNESĪ

Līdz 100 LVL

100-199 LVL

200-299 LVL

300-399 LVL

400 LVL un vairāk

Lūdzu, novērtējiet sākumskolas (1.-4.klase) izglītību Latvijā sekojošos aspektos:Sākumskolas izglītības kvalitāte kopumā (%)

Ļoti labi Drīzāk labi Drīzāk slikti Ļoti slikti Grūti pateikt

Bāze: visi respondenti un respondenti sociāli demogrāfiskajās mērķa grupās, skaitu (n=) skatīt respondentu profila attēlāNB! Attēla pārskatāmībai nav attēlotas vērtības, kas mazākas par 1%!

30

5

9

8

4

2

4

6

5

8

6

3

21

8

5

5

3

6

4

5

4

8

5

1

12

6

3

6

13

5

2

3

4

37

43

32

38

36

37

34

40

36

47

37

30

34

40

35

37

37

37

41

35

38

38

35

32

31

44

37

44

31

35

42

42

36

27

19

23

33

28

30

28

26

30

30

25

23

26

23

21

30

26

28

12

30

28

20

30

25

28

20

29

26

28

29

26

21

29

4

3

4

7

6

2

4

4

5

6

4

6

6

4

3

3

7

3

4

5

3

10

5

2

4

7

6

3

1

2

27

26

34

19

29

27

28

26

20

11

31

26

25

26

35

26

29

24

47

28

25

29

28

33

29

25

29

19

21

26

26

33

28

VISI

VECUMS

15 - 24

25 - 34

35 - 44

45 - 54

55 un vairāk

DZIMUMS

Vīrietis

Sieviete

BĒRNI VECUMĀ LĪDZ 18.G.

Ir bērni līdz 18 g.v.

Ir 7-11 g.v. bērni

Nav

IZGLĪTĪBA

Pamatizglītība

Vidējā

Vidējā speciālā

Nepabeigta augstākā

Augstākā

SARUNVALODA

Latviešu

Krievu

Cita

APDZĪVOTAS VIETAS TIPS

Rīga

Cita pilsēta

Lauki

REĢIONS

Rīga

Pierīga

Vidzeme

Kurzeme

Zemgale

Latgale

VID. IENĀKUMI UZ VIENU ĢIM.LOCEKLI MĒNESĪ

Līdz 100 LVL

100-199 LVL

200-299 LVL

300-399 LVL

400 LVL un vairāk

Lūdzu, novērtējiet sākumskolas (1.-4.klase) izglītību Latvijā sekojošos aspektos:Sākumskolas izglītības satura atbilstība mūsdienu prasībām (%)

Ļoti labi Drīzāk labi Drīzāk slikti Ļoti slikti Grūti pateikt

Bāze: visi respondenti un respondenti sociāli demogrāfiskajās mērķa grupās, skaitu (n=) skatīt respondentu profila attēlāNB! Attēla pārskatāmībai nav attēlotas vērtības, kas mazākas par 1%!

31

6

12

5

7

3

5

7

6

8

9

5

15

9

7

6

5

7

5

4

6

9

4

4

12

5

3

13

12

6

3

5

5

30

31

28

30

28

34

32

29

30

32

31

38

32

30

26

31

32

29

28

28

30

34

28

27

38

37

26

32

27

30

35

30

31

28

24

25

27

31

30

26

29

29

34

27

17

24

26

28

30

27

29

25

30

29

24

30

28

18

27

33

26

29

27

31

25

29

6

5

5

10

7

4

5

6

8

10

5

5

6

8

6

5

7

6

6

6

6

9

3

4

8

4

6

9

4

3

5

30

29

38

26

31

26

30

29

26

15

32

29

30

30

32

29

29

30

47

32

29

28

32

32

29

28

29

25

26

27

28

37

30

VISI

VECUMS

15 - 24

25 - 34

35 - 44

45 - 54

55 un vairāk

DZIMUMS

Vīrietis

Sieviete

BĒRNI VECUMĀ LĪDZ 18.G.

Ir bērni līdz 18 g.v.

Ir 7-11 g.v. bērni

Nav

IZGLĪTĪBA

Pamatizglītība

Vidējā

Vidējā speciālā

Nepabeigta augstākā

Augstākā

SARUNVALODA

Latviešu

Krievu

Cita

APDZĪVOTAS VIETAS TIPS

Rīga

Cita pilsēta

Lauki

REĢIONS

Rīga

Pierīga

Vidzeme

Kurzeme

Zemgale

Latgale

VID. IENĀKUMI UZ VIENU ĢIM.LOCEKLI MĒNESĪ

Līdz 100 LVL

100-199 LVL

200-299 LVL

300-399 LVL

400 LVL un vairāk

Lūdzu, novērtējiet sākumskolas (1.-4.klase) izglītību Latvijā sekojošos aspektos:Informācijas tehnoloģiju pieejamība sākumskolā (%)

Ļoti labi Drīzāk labi Drīzāk slikti Ļoti slikti Grūti pateikt

Bāze: visi respondenti un respondenti sociāli demogrāfiskajās mērķa grupās, skaitu (n=) skatīt respondentu profila attēlāNB! Attēla pārskatāmībai nav attēlotas vērtības, kas mazākas par 1%!

32

6

9

5

6

6

5

6

6

9

10

4

6

7

9

5

5

7

5

4

6

8

4

5

11

9

5

7

10

7

5

3

5

30

32

25

30

25

35

29

31

31

38

29

39

37

34

23

28

33

26

14

24

30

38

24

30

29

34

31

39

33

31

32

25

27

36

38

31

38

39

36

35

38

36

39

37

23

31

26

45

40

34

40

53

41

38

29

41

32

35

26

40

39

30

36

38

41

38

8

6

9

10

9

5

7

8

8

3

7

7

8

5

8

5

12

10

6

7

10

12

4

6

4

5

5

8

8

7

9

20

15

29

16

22

18

23

17

16

10

22

32

18

22

21

18

22

17

33

22

20

18

22

21

21

24

20

10

22

18

17

24

21

VISI

VECUMS

15 - 24

25 - 34

35 - 44

45 - 54

55 un vairāk

DZIMUMS

Vīrietis

Sieviete

BĒRNI VECUMĀ LĪDZ 18.G.

Ir bērni līdz 18 g.v.

Ir 7-11 g.v. bērni

Nav

IZGLĪTĪBA

Pamatizglītība

Vidējā

Vidējā speciālā

Nepabeigta augstākā

Augstākā

SARUNVALODA

Latviešu

Krievu

Cita

APDZĪVOTAS VIETAS TIPS

Rīga

Cita pilsēta

Lauki

REĢIONS

Rīga

Pierīga

Vidzeme

Kurzeme

Zemgale

Latgale

VID. IENĀKUMI UZ VIENU ĢIM.LOCEKLI MĒNESĪ

Līdz 100 LVL

100-199 LVL

200-299 LVL

300-399 LVL

400 LVL un vairāk

Lūdzu, novērtējiet sākumskolas (1.-4.klase) izglītību Latvijā sekojošos aspektos:Sākumskolas pedagogu profesijas prestižs (%)

Ļoti labi Drīzāk labi Drīzāk slikti Ļoti slikti Grūti pateikt

Bāze: visi respondenti un respondenti sociāli demogrāfiskajās mērķa grupās, skaitu (n=) skatīt respondentu profila attēlāNB! Attēla pārskatāmībai nav attēlotas vērtības, kas mazākas par 1%!

33

3.6. Viedoklis par skolu pašnoteikšanās iespējām

Attiecībā uz skolu pašnoteikšanās iespējām respondentu viedoklis bijis izteikti dalīts – 51% uzskata, ka Izglītības un

zinātnes ministrijai būtu precīzi un detalizēti jādefinē mācību process un saturs un skolām tas jārealizē, bet 49%

uzskata, ka skolām ir jābūt garantētām pašnoteikšanās iespējām mācību procesa un satura plānošanā un

realizācijā.

Vērtējot datus sociāli demogrāfiskā griezumā, novērojams, ka skolu lielākas pašnoteikšanās piekritēju vairāk ir

sekojošās mērķa grupās:

35-44 gadīgie,

sievietes,

tie, kuriem ir 7-11 gadus veci bērni,

ikdienā krievu valodā runājošie,

Rīgā un Kurzemē dzīvojošie,

tie, kuru ikmēneša ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī nepārsniedz 100 LVL.

Savukārt noteicošās IZM lomas piekritēju vairāk ir sekojošās mērķa grupās:

55 un vairāk gadīgie,

vīrieši,

vidējo speciālo izglītību ieguvušie,

latviešu valodā ikdienā runājošie,

laukos dzīvojošie,

Vidzemē, Zemgalē un Latgalē dzīvojošie,

tie, kuru ienākumi mēnesī uz vienu ģimenes locekli ir 200-299 LVL lieli.

Skolām ir jābūt

garantētām pašnoteikšanās

iespējām mācību

procesa un satura

plānošanā un realizācijā; 49

Izglītības un zinātnes

ministrijai būtu precīzi un

detalizēti jādefinē mācību

process un saturs un

skolām tas jārealizē; 51

Kuram no šiem izteicieniem Jūs vairāk piekrītat? (%)

Bāze: visi respondenti, n=1004

34

49

51

51

60

50

39

45

53

50

61

49

48

51

40

59

50

43

59

47

56

47

45

56

50

40

52

41

46

53

50

43

48

52

51

49

49

40

50

61

55

47

50

39

51

52

49

60

41

50

57

41

53

44

53

55

44

50

60

48

59

54

47

50

57

52

48

VISI

VECUMS

15 - 24

25 - 34

35 - 44

45 - 54

55 un vairāk

DZIMUMS

Vīrietis

Sieviete

BĒRNI VECUMĀ LĪDZ 18.G.

Ir bērni līdz 18 g.v.

Ir 7-11 g.v. bērni

Nav

IZGLĪTĪBA

Pamatizglītība

Vidējā

Vidējā speciālā

Nepabeigta augstākā

Augstākā

SARUNVALODA

Latviešu

Krievu

Cita

APDZĪVOTAS VIETAS TIPS

Rīga

Cita pilsēta

Lauki

REĢIONS

Rīga

Pierīga

Vidzeme

Kurzeme

Zemgale

Latgale

VID. IENĀKUMI UZ VIENU ĢIM.LOCEKLI MĒNESĪ

Līdz 100 LVL

100-199 LVL

200-299 LVL

300-399 LVL

400 LVL un vairāk

Kuram no šiem izteicieniem Jūs vairāk piekrītat? (%)

Skolām ir jābūt garantētām pašnoteikšanās iespējām mācību procesa un satura plānošanā un realizācijāIzglītības un zinātnes ministrijai būtu precīzi un detalizēti jādefinē mācību process un saturs un skolām tas jārealizē

Bāze: visi respondenti un respondenti sociāli demogrāfiskajās mērķa grupās, skaitu (n=) skatīt respondentu profila attēlā

35

3.7. Sākumskolas izglītības izvērtējums

Aptaujā respondenti tika lūgti izteikt savu viedokli par vairākiem iespējamiem jaunievedumiem vai izmaiņām

esošajā sākumskolas izglītībā.

Absolūtais vairākums aptaujāto piekrituši, ka - lai novērstu ģimeņu atšķirīga materiālā stāvokļa ietekmi uz

izglītības kvalitāti, skolai ir jānodrošina visus mācību līdzekļus, kas nepieciešami obligātajai sākumskolas izglītībai

(92% piekrīt); lai uzlabotu bērnu veselību un veidotu izpratni par veselīgu pārtiku, skolai sākumskolas skolēni

jānodrošina ar bezmaksas dārzeņiem un augļiem (87%); skolai būtu jānodrošina aktivitātes bērniem arī pēc

stundām (82%). Vairākums aptaujāto piekrituši arī, ka mācību procesam un saturam sākumskolā būtu jābūt vairāk

radošam un mazāk uz konkrētu faktu zināšanām vērstam (68%), ka skolēniem būtu obligāti jāvalkā skolas formas

(66%) un ka katru gadu būtu nepieciešams veidot un publiskot skolu reitingus (65%).

Neviennozīmīgs bijis aptaujāto vērtējums par vairākiem sākumskolas aspektiem: tam, ka vienā klasē nedrīkstētu

būt bērni ar atšķirīgiem sagatavotības līmeņiem, piekrituši 38%, bet pretējās domās bijuši 51%; tam, ka

sākumskolā mācību viela būtu jāapgūst pilnībā skolā un nebūtu jāuzdod mājas darbi, piekrituši 50%, bet pretējās

domās bijuši 46%.

Absolūtais vairākums aptaujāto – 74% - uzskata, ka vasaras brīvlaikā skolēniem nebūtu jāpilda mācību uzdevumi

(bet 22% bijuši pretējās domās).

Tāpat vairākums – 61% - uzskata, ka sākumskolas klasēs mācību process ir jāvērtē ar atzīmēm (šeit gan salīdzinoši

liels ir arī pretēji domājošo īpatsvars – 34%).

36

Turpmākajās lapaspusēs sniegts respondentu vērtējumu detalizēts atainojums sociāli demogrāfiskajās mērķa

grupās.

64

55

32

21

25

26

19

9

11

4

28

32

50

47

41

39

31

29

23

18

4

5

10

22

17

18

32

37

34

32

1

2

3

4

12

8

14

14

27

42

3

6

6

6

5

9

3

11

6

4

Lai novērstu ģimeņu atšķirīga materiālā stāvokļa ietekmi uz izglītības kvalitāti, skolai ir jānodrošina visus mācību līdzekļus, kas nepieciešami obligātajai sākumskolas izglītībai, ieskaitot mācību grāmatas, darba lapas, radošo darbu piederumus u.c.

Lai uzlabotu bērnu veselību un veidotu izpratni par veselīgu pārtiku, skolai sākumskolas skolēni jānodrošina ar bezmaksas

dārzeņiem un augļiem

Skolai būtu jānodrošina aktivitātes (dienas aizpildījums) bērniem arī pēc stundām (piem., mācot sadzīves prasmes vai

tml.)

Mācību procesam un saturam sākumskolā būtu jābūt vairāk radošam, mazāk uz konkrētu faktu zināšanām vērstam (piem.,

vairāk jāizmanto rotaļas mācību procesā)

Skolā skolēniem būtu obligāti jāvalkā skolas formas

Katru gadu būtu nepieciešams veidot un publiskot skolu reitingus, kas atainotu skolu darba kvalitāti

Bērniem sākumskolā mācību viela būtu pilnībā jāapgūst skolā un nebūtu jāuzdod mājas darbi

Vienā klasē nedrīkstētu būt bērni ar dažādiem, atšķirīgiem sagatavotības līmeņiem

Sākumskolas klasēs skolēnu mācību process nebūtu jāvērtē ar atzīmēm

Arī vasaras brīvlaikā skolēniem būtu jāpilda mācību uzdevumi (piemēram, mājasdarbi par visu mācību gada laikā apgūto

vielu)

Cik lielā mērā Jūs piekrītat šādiem apgalvojumiem par sākumskolas (1.-4.klase) izglītību? (%)

Pilnībā piekrītu Drīzāk piekrītu Drīzāk nepiekrītu Nemaz nepiekrītu Grūti pateikt

Bāze: visi respondenti, n=1004

37

64

48

56

71

68

72

62

65

67

68

62

56

59

69

54

66

64

63

75

63

64

65

63

65

65

58

63

69

59

71

67

58

54

28

35

34

24

27

22

29

27

25

25

30

20

33

23

34

28

27

30

25

31

26

27

31

29

21

28

31

22

35

21

25

29

38

4

9

4

3

3

4

5

4

5

5

4

17

3

6

5

3

4

5

4

5

5

4

3

9

6

3

5

4

4

4

6

7

1

1

1

1

1

1

1

1

1

1

1

0

1

1

1

1

1

1

1

3

8

5

2

2

4

2

3

2

3

7

4

2

6

2

4

2

2

4

3

2

2

5

6

3

4

2

3

3

6

1

VISI

VECUMS

15 - 24

25 - 34

35 - 44

45 - 54

55 un vairāk

DZIMUMS

Vīrietis

Sieviete

BĒRNI VECUMĀ LĪDZ 18.G.

Ir bērni līdz 18 g.v.

Ir 7-11 g.v. bērni

Nav

IZGLĪTĪBA

Pamatizglītība

Vidējā

Vidējā speciālā

Nepabeigta augstākā

Augstākā

SARUNVALODA

Latviešu

Krievu

Cita

APDZĪVOTAS VIETAS TIPS

Rīga

Cita pilsēta

Lauki

REĢIONS

Rīga

Pierīga

Vidzeme

Kurzeme

Zemgale

Latgale

VID. IENĀKUMI UZ VIENU ĢIM.LOCEKLI MĒNESĪ

Līdz 100 LVL

100-199 LVL

200-299 LVL

300-399 LVL

400 LVL un vairāk

Cik lielā mērā Jūs piekrītat šādiem apgalvojumiem par sākumskolas (1.-4.klase) izglītību? - Lai novērstu ģimeņu atšķirīga materiālā stāvokļa ietekmi uz izglītības

kvalitāti, skolai ir jānodrošina visus mācību līdzekļus, kas nepieciešami obligātajai sākums

Pilnībā piekrītu Drīzāk piekrītu Drīzāk nepiekrītu Nemaz nepiekrītu Grūti pateikt

Bāze: visi respondenti un respondenti sociāli demogrāfiskajās mērķa grupās, skaitu (n=) skatīt respondentu profila attēlāNB! Attēla pārskatāmībai nav attēlotas vērtības, kas mazākas par 1%!

38

55

44

48

59

53

66

53

58

56

65

55

56

50

61

53

55

56

55

75

55

56

55

55

57

54

54

51

59

52

59

63

44

49

32

40

36

27

33

27

32

33

30

24

34

31

37

29

32

32

32

33

12

32

32

33

32

33

30

35

33

30

36

29

26

41

35

5

6

5

5

8

2

6

4

4

5

5

3

3

6

5

5

5

5

14

6

5

4

6

6

5

4

4

3

5

5

5

5

7

2

3

1

2

1

1

2

2

2

1

1

1

1

2

2

1

3

2

1

2

2

3

1

3

1

2

2

1

3

6

6

10

7

5

3

8

4

8

4

5

10

9

4

8

5

7

5

4

7

7

4

5

9

5

9

7

4

5

6

10

5

VISI

VECUMS

15 - 24

25 - 34

35 - 44

45 - 54

55 un vairāk

DZIMUMS

Vīrietis

Sieviete

BĒRNI VECUMĀ LĪDZ 18.G.

Ir bērni līdz 18 g.v.

Ir 7-11 g.v. bērni

Nav

IZGLĪTĪBA

Pamatizglītība

Vidējā

Vidējā speciālā

Nepabeigta augstākā

Augstākā

SARUNVALODA

Latviešu

Krievu

Cita

APDZĪVOTAS VIETAS TIPS

Rīga

Cita pilsēta

Lauki

REĢIONS

Rīga

Pierīga

Vidzeme

Kurzeme

Zemgale

Latgale

VID. IENĀKUMI UZ VIENU ĢIM.LOCEKLI MĒNESĪ

Līdz 100 LVL

100-199 LVL

200-299 LVL

300-399 LVL

400 LVL un vairāk

Cik lielā mērā Jūs piekrītat šādiem apgalvojumiem par sākumskolas (1.-4.klase) izglītību? - Lai uzlabotu bērnu veselību un veidotu izpratni par veselīgu pārtiku, skolai sākumskolas skolēni jānodrošina ar bezmaksas dārzeņiem un augļiem (%)

Pilnībā piekrītu Drīzāk piekrītu Drīzāk nepiekrītu Nemaz nepiekrītu Grūti pateikt

Bāze: visi respondenti un respondenti sociāli demogrāfiskajās mērķa grupās, skaitu (n=) skatīt respondentu profila attēlāNB! Attēla pārskatāmībai nav attēlotas vērtības, kas mazākas par 1%!

39

32

27

33

25

28

42

29

35

31

33

32

36

25

36

31

32

33

31

13

35

28

34

35

32

31

29

35

26

33

34

35

23

35

50

50

52

49

54

45

52

48

48

50

51

40

55

49

51

49

49

50

73

49

49

52

49

48

51

54

46

51

50

46

50

59

48

10

14

5

13

10

7

10

9

11

7

9

11

10

10

7

9

9

10

14

9

12

6

9

10

9

10

10

8

8

11

9

6

9

3

2

1

5

3

2

3

3

3

5

2

4

3

1

2

3

3

2

1

4

2

1

3

2

2

4

5

4

3

1

3

4

6

7

9

8

5

3

7

5

6

6

6

10

7

3

9

6

6

6

5

7

6

5

6

7

4

5

10

5

6

5

10

5

VISI

VECUMS

15 - 24

25 - 34

35 - 44

45 - 54

55 un vairāk

DZIMUMS

Vīrietis

Sieviete

BĒRNI VECUMĀ LĪDZ 18.G.

Ir bērni līdz 18 g.v.

Ir 7-11 g.v. bērni

Nav

IZGLĪTĪBA

Pamatizglītība

Vidējā

Vidējā speciālā

Nepabeigta augstākā

Augstākā

SARUNVALODA

Latviešu

Krievu

Cita

APDZĪVOTAS VIETAS TIPS

Rīga

Cita pilsēta

Lauki

REĢIONS

Rīga

Pierīga

Vidzeme

Kurzeme

Zemgale

Latgale

VID. IENĀKUMI UZ VIENU ĢIM.LOCEKLI MĒNESĪ

Līdz 100 LVL

100-199 LVL

200-299 LVL

300-399 LVL

400 LVL un vairāk

Cik lielā mērā Jūs piekrītat šādiem apgalvojumiem par sākumskolas (1.-4.klase) izglītību? - Skolai būtu jānodrošina aktivitātes (dienas aizpildījums) bērniem arī pēc

stundām (piem., mācot sadzīves prasmes vai tml.) (%)

Pilnībā piekrītu Drīzāk piekrītu Drīzāk nepiekrītu Nemaz nepiekrītu Grūti pateikt

Bāze: visi respondenti un respondenti sociāli demogrāfiskajās mērķa grupās, skaitu (n=) skatīt respondentu profila attēlāNB! Attēla pārskatāmībai nav attēlotas vērtības, kas mazākas par 1%!

40

21

16

20

16

22

26

19

22

21

24

21

28

15

24

17

22

24

16

33

21

18

25

21

23

25

17

23

16

21

22

22

14

24

47

47

46

50

48

45

48

46

45

47

48

27

59

44

51

46

46

49

28

45

47

50

45

48

46

49

43

53

52

47

46

54

45

22

25

18

24

22

20

20

23

24

17

20

28

17

22

20

23

19

26

26

26

22

15

26

16

20

20

26

18

18

22

22

20

23

4

3

4

3

3

6

4

4

4

5

4

11

1

2

4

5

4

4

13

4

5

3

4

6

4

4

2

4

5

4

4

4

3

6

8

11

6

4

3

8

5

6

7

6

7

8

8

6

5

7

5

4

7

7

4

7

6

9

6

9

4

5

6

8

5

VISI

VECUMS

15 - 24

25 - 34

35 - 44

45 - 54

55 un vairāk

DZIMUMS

Vīrietis

Sieviete

BĒRNI VECUMĀ LĪDZ 18.G.

Ir bērni līdz 18 g.v.

Ir 7-11 g.v. bērni

Nav

IZGLĪTĪBA

Pamatizglītība

Vidējā

Vidējā speciālā

Nepabeigta augstākā

Augstākā

SARUNVALODA

Latviešu

Krievu

Cita

APDZĪVOTAS VIETAS TIPS

Rīga

Cita pilsēta

Lauki

REĢIONS

Rīga

Pierīga

Vidzeme

Kurzeme

Zemgale

Latgale

VID. IENĀKUMI UZ VIENU ĢIM.LOCEKLI MĒNESĪ

Līdz 100 LVL

100-199 LVL

200-299 LVL

300-399 LVL

400 LVL un vairāk

Cik lielā mērā Jūs piekrītat šādiem apgalvojumiem par sākumskolas (1.-4.klase) izglītību? - Mācību procesam un saturam sākumskolā būtu jābūt vairāk radošam,

mazāk uz konkrētu faktu zināšanām vērstam (piem., vairāk jāizmanto rotaļas mācību procesā) (%)

Pilnībā piekrītu Drīzāk piekrītu Drīzāk nepiekrītu Nemaz nepiekrītu Grūti pateikt

Bāze: visi respondenti un respondenti sociāli demogrāfiskajās mērķa grupās, skaitu (n=) skatīt respondentu profila attēlāNB! Attēla pārskatāmībai nav attēlotas vērtības, kas mazākas par 1%!

41

25

14

22

28

30

29

26

24

26

28

24

17

18

31

24

25

26

23

44

23

26

25

23

28

25

30

21

25

31

28

20

23

25

41

39

36

37

44

47

36

45

36

36

44

29

40

36

39

44

40

43

28

40

41

42

40

38

42

41

42

43

36

38

45

46

43

17

22

15

17

17

14

17

17

18

17

16

25

20

15

13

17

17

17

28

18

17

15

18

16

12

14

20

18

18

16

18

13

17

12

16

18

12

6

8

15

9

15

13

10

14

17

11

14

10

11

13

13

11

13

13

10

13

10

13

11

13

12

12

9

10

5

9

8

6

3

2

6

4

6

6

5

15

5

8

10

3

6

4

5

6

5

5

7

8

5

3

4

2

5

5

8

5

VISI

VECUMS

15 - 24

25 - 34

35 - 44

45 - 54

55 un vairāk

DZIMUMS

Vīrietis

Sieviete

BĒRNI VECUMĀ LĪDZ 18.G.

Ir bērni līdz 18 g.v.

Ir 7-11 g.v. bērni

Nav

IZGLĪTĪBA

Pamatizglītība

Vidējā

Vidējā speciālā

Nepabeigta augstākā

Augstākā

SARUNVALODA

Latviešu

Krievu

Cita

APDZĪVOTAS VIETAS TIPS

Rīga

Cita pilsēta

Lauki

REĢIONS

Rīga

Pierīga

Vidzeme

Kurzeme

Zemgale

Latgale

VID. IENĀKUMI UZ VIENU ĢIM.LOCEKLI MĒNESĪ

Līdz 100 LVL

100-199 LVL

200-299 LVL

300-399 LVL

400 LVL un vairāk

Cik lielā mērā Jūs piekrītat šādiem apgalvojumiem par sākumskolas (1.-4.klase) izglītību? - Skolā skolēniem būtu obligāti jāvalkā skolas formas (%)

Pilnībā piekrītu Drīzāk piekrītu Drīzāk nepiekrītu Nemaz nepiekrītu Grūti pateikt

Bāze: visi respondenti un respondenti sociāli demogrāfiskajās mērķa grupās, skaitu (n=) skatīt respondentu profila attēlāNB! Attēla pārskatāmībai nav attēlotas vērtības, kas mazākas par 1%!

42

26

25

29

22

26

27

25

27

26

25

26

42

22

30

25

25

26

26

29

28

24

27

28

27

27

22

28

22

25

26

24

26

31

39

38

33

40

45

39

40

38

40

35

38

32

47

40

37

37

39

39

29

39

39

39

39

39

35

37

33

49

39

44

36

35

39

18

20

17

19

15

19

17

19

16

20

19

2

16

16

19

20

18

18

20

19

15

20

17

23

18

18

12

23

13

21

18

17

8

7

7

7

7

10

8

7

8

6

8

8

7

5

4

10

9

6

14

7

7

10

7

9

5

8

13

6

6

7

9

11

6

9

9

14

11

7

6

9

9

10

14

9

16

8

9

15

8

8

11

28

6

11

9

6

8

11

14

8

12

7

9

11

10

6

VISI

VECUMS

15 - 24

25 - 34

35 - 44

45 - 54

55 un vairāk

DZIMUMS

Vīrietis

Sieviete

BĒRNI VECUMĀ LĪDZ 18.G.

Ir bērni līdz 18 g.v.

Ir 7-11 g.v. bērni

Nav

IZGLĪTĪBA

Pamatizglītība

Vidējā

Vidējā speciālā

Nepabeigta augstākā

Augstākā

SARUNVALODA

Latviešu

Krievu

Cita

APDZĪVOTAS VIETAS TIPS

Rīga

Cita pilsēta

Lauki

REĢIONS

Rīga

Pierīga

Vidzeme

Kurzeme

Zemgale

Latgale

VID. IENĀKUMI UZ VIENU ĢIM.LOCEKLI MĒNESĪ

Līdz 100 LVL

100-199 LVL

200-299 LVL

300-399 LVL

400 LVL un vairāk

Cik lielā mērā Jūs piekrītat šādiem apgalvojumiem par sākumskolas (1.-4.klase) izglītību? - Katru gadu būtu nepieciešams veidot un publiskot skolu reitingus, kas

atainotu skolu darba kvalitāti (%)

Pilnībā piekrītu Drīzāk piekrītu Drīzāk nepiekrītu Nemaz nepiekrītu Grūti pateikt

Bāze: visi respondenti un respondenti sociāli demogrāfiskajās mērķa grupās, skaitu (n=) skatīt respondentu profila attēlāNB! Attēla pārskatāmībai nav attēlotas vērtības, kas mazākas par 1%!

43

19

11

15

24

22

23

18

21

23

23

17

26

16

27

20

16

19

20

18

20

20

18

23

15

16

19

24

24

24

15

15

18

31

26

25

30

34

37

28

34

27

22

34

21

37

31

28

32

33

29

30

33

30

32

33

29

30

36

33

25

29

31

33

34

29

32

37

33

31

32

30

34

30

33

35

32

24

28

28

32

36

33

31

25

30

33

34

30

34

37

29

35

33

32

31

30

37

36

14

22

22

13

10

8

16

13

15

18

14

19

16

10

17

15

11

19

44

18

13

12

18

10

13

14

11

15

14

13

19

10

15

3

4

4

2

2

2

4

2

2

2

3

9

2

4

3

2

4

1

1

4

3

1

3

4

5

2

3

1

1

2

5

2

VISI

VECUMS

15 - 24

25 - 34

35 - 44

45 - 54

55 un vairāk

DZIMUMS

Vīrietis

Sieviete

BĒRNI VECUMĀ LĪDZ 18.G.

Ir bērni līdz 18 g.v.

Ir 7-11 g.v. bērni

Nav

IZGLĪTĪBA

Pamatizglītība

Vidējā

Vidējā speciālā

Nepabeigta augstākā

Augstākā

SARUNVALODA

Latviešu

Krievu

Cita

APDZĪVOTAS VIETAS TIPS

Rīga

Cita pilsēta

Lauki

REĢIONS

Rīga

Pierīga

Vidzeme

Kurzeme

Zemgale

Latgale

VID. IENĀKUMI UZ VIENU ĢIM.LOCEKLI MĒNESĪ

Līdz 100 LVL

100-199 LVL

200-299 LVL

300-399 LVL

400 LVL un vairāk

Cik lielā mērā Jūs piekrītat šādiem apgalvojumiem par sākumskolas (1.-4.klase) izglītību? - Bērniem sākumskolā mācību viela būtu pilnībā jāapgūst skolā un nebūtu

jāuzdod mājas darbi (%)

Pilnībā piekrītu Drīzāk piekrītu Drīzāk nepiekrītu Nemaz nepiekrītu Grūti pateikt

Bāze: visi respondenti un respondenti sociāli demogrāfiskajās mērķa grupās, skaitu (n=) skatīt respondentu profila attēlāNB! Attēla pārskatāmībai nav attēlotas vērtības, kas mazākas par 1%!

44

9

10

5

10

7

13

8

11

9

11

10

8

6

11

9

10

10

9

10

9

9

10

8

9

14

8

8

11

8

8

10

16

29

27

28

25

29

34

29

30

26

23

31

23

26

30

32

29

31

26

16

29

30

29

29

29

28

24

35

30

23

31

27

30

31

37

34

33

40

41

36

36

38

38

40

36

27

38

38

35

37

36

38

40

38

36

36

38

42

38

34

32

35

41

40

37

35

30

14

13

21

14

16

7

15

13

16

13

12

20

17

12

7

15

11

17

44

15

14

12

15

12

12

12

12

18

15

13

15

13

14

11

15

13

11

8

9

13

10

11

13

11

23

13

9

17

9

12

10

8

11

14

8

10

13

16

13

10

10

8

13

12

8

VISI

VECUMS

15 - 24

25 - 34

35 - 44

45 - 54

55 un vairāk

DZIMUMS

Vīrietis

Sieviete

BĒRNI VECUMĀ LĪDZ 18.G.

Ir bērni līdz 18 g.v.

Ir 7-11 g.v. bērni

Nav

IZGLĪTĪBA

Pamatizglītība

Vidējā

Vidējā speciālā

Nepabeigta augstākā

Augstākā

SARUNVALODA

Latviešu

Krievu

Cita

APDZĪVOTAS VIETAS TIPS

Rīga

Cita pilsēta

Lauki

REĢIONS

Rīga

Pierīga

Vidzeme

Kurzeme

Zemgale

Latgale

VID. IENĀKUMI UZ VIENU ĢIM.LOCEKLI MĒNESĪ

Līdz 100 LVL

100-199 LVL

200-299 LVL

300-399 LVL

400 LVL un vairāk

Cik lielā mērā Jūs piekrītat šādiem apgalvojumiem par sākumskolas (1.-4.klase) izglītību? - Vienā klasē nedrīkstētu būt bērni ar dažādiem, atšķirīgiem sagatavotības

līmeņiem (%)

Pilnībā piekrītu Drīzāk piekrītu Drīzāk nepiekrītu Nemaz nepiekrītu Grūti pateikt

Bāze: visi respondenti un respondenti sociāli demogrāfiskajās mērķa grupās, skaitu (n=) skatīt respondentu profila attēlāNB! Attēla pārskatāmībai nav attēlotas vērtības, kas mazākas par 1%!

45

11

15

11

9

8

10

10

11

11

13

11

3

11

13

18

8

11

9

10

10

12

10

12

13

10

14

6

13

12

9

7

12

23

24

26

21

27

17

24

22

24

21

22

30

30

26

22

19

20

27

30

23

23

22

23

19

20

23

26

26

27

26

18

21

23

34

38

31

33

28

37

32

35

33

33

34

28

35

28

33

36

33

36

29

36

34

31

36

38

32

31

21

40

28

32

37

41

32

27

16

21

31

32

32

27

27

26

31

27

30

19

27

20

31

29

23

41

26

27

28

26

23

29

30

34

25

28

26

29

22

30

6

7

11

5

5

3

8

4

6

4

6

9

5

5

8

6

7

5

5

6

6

5

8

7

7

5

4

4

4

7

9

4

VISI

VECUMS

15 - 24

25 - 34

35 - 44

45 - 54

55 un vairāk

DZIMUMS

Vīrietis

Sieviete

BĒRNI VECUMĀ LĪDZ 18.G.

Ir bērni līdz 18 g.v.

Ir 7-11 g.v. bērni

Nav

IZGLĪTĪBA

Pamatizglītība

Vidējā

Vidējā speciālā

Nepabeigta augstākā

Augstākā

SARUNVALODA

Latviešu

Krievu

Cita

APDZĪVOTAS VIETAS TIPS

Rīga

Cita pilsēta

Lauki

REĢIONS

Rīga

Pierīga

Vidzeme

Kurzeme

Zemgale

Latgale

VID. IENĀKUMI UZ VIENU ĢIM.LOCEKLI MĒNESĪ

Līdz 100 LVL

100-199 LVL

200-299 LVL

300-399 LVL

400 LVL un vairāk

Cik lielā mērā Jūs piekrītat šādiem apgalvojumiem par sākumskolas (1.-4.klase) izglītību? - Sākumskolas klasēs skolēnu mācību process nebūtu jāvērtē ar atzīmēm

(%)

Pilnībā piekrītu Drīzāk piekrītu Drīzāk nepiekrītu Nemaz nepiekrītu Grūti pateikt

Bāze: visi respondenti un respondenti sociāli demogrāfiskajās mērķa grupās, skaitu (n=) skatīt respondentu profila attēlāNB! Attēla pārskatāmībai nav attēlotas vērtības, kas mazākas par 1%!

46

4

4

7

2

5

2

5

2

4

3

4

5

6

3

3

3

5

4

4

3

4

2

4

7

5

4

5

2

2

8

18

20

19

23

15

15

20

17

17

21

19

17

18

13

22

19

16

22

24

14

18

24

18

14

20

14

12

20

15

14

24

23

32

24

35

36

30

36

31

34

32

36

33

31

28

27

34

35

31

35

33

36

31

29

36

33

32

35

24

29

28

28

39

39

31

42

47

35

36

45

44

39

44

44

36

40

45

45

48

35

39

45

36

67

34

45

46

34

42

45

33

57

50

42

50

40

30

34

4

5

4

3

5

4

5

3

4

4

4

7

4

6

5

3

5

2

3

5

4

3

5

6

5

5

4

5

3

5

5

4

VISI

VECUMS

15 - 24

25 - 34

35 - 44

45 - 54

55 un vairāk

DZIMUMS

Vīrietis

Sieviete

BĒRNI VECUMĀ LĪDZ 18.G.

Ir bērni līdz 18 g.v.

Ir 7-11 g.v. bērni

Nav

IZGLĪTĪBA

Pamatizglītība

Vidējā

Vidējā speciālā

Nepabeigta augstākā

Augstākā

SARUNVALODA

Latviešu

Krievu

Cita

APDZĪVOTAS VIETAS TIPS

Rīga

Cita pilsēta

Lauki

REĢIONS

Rīga

Pierīga

Vidzeme

Kurzeme

Zemgale

Latgale

VID. IENĀKUMI UZ VIENU ĢIM.LOCEKLI MĒNESĪ

Līdz 100 LVL

100-199 LVL

200-299 LVL

300-399 LVL

400 LVL un vairāk

Cik lielā mērā Jūs piekrītat šādiem apgalvojumiem par sākumskolas (1.-4.klase) izglītību? - Arī vasaras brīvlaikā skolēniem būtu jāpilda mācību uzdevumi (piemēram,

mājasdarbi par visu mācību gada laikā apgūto vielu) (%)

Pilnībā piekrītu Drīzāk piekrītu Drīzāk nepiekrītu Nemaz nepiekrītu Grūti pateikt

Bāze: visi respondenti un respondenti sociāli demogrāfiskajās mērķa grupās, skaitu (n=) skatīt respondentu profila attēlāNB! Attēla pārskatāmībai nav attēlotas vērtības, kas mazākas par 1%!

47

3.8. Viedoklis par optimālāko pedagoga darba atalgojumu

Novērtējot, kāds atalgojums būtu optimālākais pedagogam par kvalitatīva darba veikšanu, puse aptaujāto

nosaukuši summas līdz 400 LVL neto mēnesī. Vēl aptuveni 30% minējuši summas līdz 500 LVL. Vidējais optimālākās

algas vērtējums sastāda 461 LVL.

Vērtējot sociāli demogrāfiskā griezumā, novērojams, ka salīdzinoši lielākas optimālākās pedagogu algas summas

saukuši:

55 un vairāk gadus vecie respondenti,

vīrieši,

augstāko izglītību ieguvušie,

Rīgā un Pierīgā dzīvojošie,

tie, kuru ikmēneša ienākumi ir lielāki kā 400 LVL uz vienu ģimenes locekli.

Savukārt salīdzinoši mazākas summas minējuši:

15-24 gadīgie,

sievietes,

pamatizglītību vai vidējo izglītību ieguvušie,

ikdienā krievu valodā runājošie,

Vidzemē, Zemgalē un Latgalē dzīvojošie,

tie, kuru ģimenes ienākumi nepārsniedz 100 LVL uz vienu ģimenes locekli mēnesī.

0 0 0 1 03

0 0 0

13

0 0 0

11

0 0 0 0

21

0 04

0 0 0

25

0 0 0

7

05

0 2 0 0 30 0 0

5

19

30

5156

81

8994

99

150

180

190

200

220

250

270

275

280

300

318

325

340

350

356

360

370

380

400

420

427

450

475

479

480

500

550

556

590

600

650

700

750

800

850

900

1000

1200

1500

2000

Lūdzu, novērtējiet, kādu algu (latos) neto (uz rokas) mēnesī Jūs uzskatītu par optimālāko par kvalitatīva pedagoga darba veikšanu? (%)

%

Kumulatīvie %

Bāze: visi respondenti, n=1004

Vidējais - 461 LVL

48

461

401452

474470

491

470452

463465460

397414425429

500

464456

472

475452458

475510

423448

436431

419451462464

529

VISI

VECUMS15 - 2425 - 3435 - 4445 - 54

55 un vairākDZIMUMS

VīrietisSieviete

BĒRNI VECUMĀ LĪDZ 18.G.Ir bērni līdz 18 g.v.

Ir 7-11 g.v. bērniNav

IZGLĪTĪBAPamatizglītība

VidējāVidējā speciālā

Nepabeigta augstākāAugstākā

SARUNVALODALatviešu

KrievuCita

APDZĪVOTAS VIETAS TIPSRīga

Cita pilsētaLauki

REĢIONSRīga

PierīgaVidzemeKurzemeZemgaleLatgale

VID. IENĀKUMI UZ VIENU ĢIM.LOCEKLI MĒNESĪLīdz 100 LVL100-199 LVL200-299 LVL300-399 LVL

400 LVL un vairāk

Lūdzu, novērtējiet, kādu algu (latos) neto (uz rokas) mēnesī Jūs uzskatītu par optimālāko par kvalitatīva pedagoga darba veikšanu? (vidējais vērtējums, LVL)

Bāze: visi respondenti un respondenti sociāli demogrāfiskajās mērķa grupās, kuri snieguši konkrētu atbildi

49

PIELIKUMI

Aptaujas anketa

Q1 Cik lielā mērā Jūs esat informēts/-a par mācību procesu un saturu sākumskolā (t.i., 1.-4. klasē?

Esmu pilnībā informētsEsmu lielā mērā informēts

Esmu nepilnīgi informētsNeesmu nemaz informēts

1234

Q2 Jūsuprāt, cik gadu vecumā bērniem būtu jāuzsāk mācības skolā un cik gadu vecumā jābeidz vispārējā vidējā izglītība?

Mācības skolā bērniem būtu jāuzsāk (ierakstiet vecumu):............. gados

Vispārējā vidējā izglītība būtu jābeidz (ierakstiet vecumu):............. gados

Q3 Kāds būtu optimālākais mācību gada garums? Ierakstiet, lūdzu, kurā datumā, Jūsuprāt, būtu jāsākas mācību gadam, un kurā - jābeidzas?

Mācību gadam būtu jāsākas (ierakstiet datumu): .............. [diena/ mēnesis]

Mācību gadam būtu jābeidzas (ierakstiet datumu): ........... [diena/ mēnesis]

Q4 Domājot par bērniem vecumā līdz 10 gadiem, kāds, Jūsuprāt, būtu optimālākais skolēnu skaits klasē?

Optimālākais skolēnu skaits vienā klasē būtu (ierakstiet): .............. bērni

Q5 Lūdzu, novērtējiet sākumskolas (1.-4.klase) izglītību Latvijā sekojošos aspektos.

Ļoti

slik

ti

Drī

zāk

slik

ti

Drī

zāk

labi

Ļoti

la

bi

Grū

ti

pate

ikt/

Nav

01 Sākumskolas izglītības kvalitāte kopumā 1 2 3 4 502 Sākumskolas pedagogu darba kvalitāte 1 2 3 4 503 Sākumskolas pedagogu profesijas prestižs 1 2 3 4 504 Sākumskolas izglītības satura atbilstība mūsdienu prasībām 1 2 3 4 505 Informācijas tehnoloģiju pieejamība sākumskolā 1 2 3 4 5

Q6 Kuram no šiem izteicieniem Jūs vairāk piekrītat?

Skolām ir jābūt garantētām pašnoteikšanās iespējām mācību procesa un satura plānošanā un realizācijā

Izglītības un zinātnes ministrijai būtu precīzi un detalizēti jādefinē mācību process un saturs un skolām tas jārealizē

1

2

Q7 Cik lielā mērā Jūs piekrītat šādiem apgalvojumiem par sākumskolas (1.-4.klase) izglītību?

Piln

ībā

piek

rītu

Drī

zāk

piek

rītu

Drī

zāk

nepi

ekrī

tu

Nem

az

nepi

ekrī

tu

Grū

ti

pate

ikt/

N

av

01 Bērniem sākumskolā mācību viela būtu pilnībā jāapgūst skolā un nebūtu jāuzdod mājas darbi

1 2 3 4 5

02 Skolā skolēniem būtu obligāti jāvalkā skolas formas 1 2 3 4 503 Arī vasaras brīvlaikā skolēniem būtu jāpilda mācību uzdevumi (piemēram,

mājasdarbi par visu mācību gada laikā apgūto vielu) 1 2 3 4 5

04 Mācību procesam un saturam sākumskolā būtu jābūt vairāk radošam, mazāk uz konkrētu faktu zināšanām vērstam (piem., vairāk jāizmanto rotaļas

mācību procesā)1 2 3 4 5

05 Katru gadu būtu nepieciešams veidot un publiskot skolu reitingus, kas atainotu skolu darba kvalitāti

1 2 3 4 5

06 Skolai būtu jānodrošina aktivitātes (dienas aizpildījums) bērniem arī pēc stundām (piem., mācot sadzīves prasmes vai tml.) 1 2 3 4 5

07 Sākumskolas klasēs skolēnu mācību process nebūtu jāvērtē ar atzīmēm 1 2 3 4 508 Vienā klasē nedrīkstētu būt bērni ar dažādiem, atšķirīgiem sagatavotības

līmeņiem1 2 3 4 5

09 Lai uzlabotu bērnu veselību un veidotu izpratni par veselīgu pārtiku, skolai sākumskolas skolēni jānodrošina ar bezmaksas dārzeņiem un augļiem 1 2 3 4 5

10 Lai novērstu ģimeņu atšķirīga materiālā stāvokļa ietekmi uz izglītības kvalitāti, skolai ir jānodrošina visus mācību līdzekļus, kas nepieciešami

obligātajai sākumskolas izglītībai, ieskaitot mācību grāmatas, darba lapas, radošo darbu piederumus u.c.

1 2 3 4 5

50

Q8 Lūdzu, novērtējiet, kādu algu (latos) neto (uz rokas) mēnesī Jūs uzskatītu par optimālāko par kvalitatīva pedagoga darba veikšanu?

..................... LVL

D1 Vai Jums ir bērni? JāNē

12

D2 uzdot tiem, kuriem D1=1!D2 Kāds ir Jūsu bērnu vecums? 1. ........ pilni gadi

2. ........ pilni gadi3. ........ pilni gadi4. ........ pilni gadi5. ........ pilni gadi6. ........ pilni gadi7. ........ pilni gadi

1,2,3,4,5,6,7,

PALDIES PAR ATSAUCĪBU!

51

Informācija par konferenci

Straujo ekonomisko un sociālo pārmaiņu ietekmē būtiski mainās arī prasības pret vispārējo izglītību. Latvijas

ilgtspējīgas attīstības stratēģijā „Latvija 2030” akcentēta nepieciešamība mainīt izglītības paradigmas, tādējādi

intelektuālo un radošo potenciālu pārvēršot ekonomiskos ieguvumos.

Visiem pieejama, uz radošumu vērsta un līdzdalību rosinoša izglītība ir 21. gadsimta nepieciešamība, bet lai to

sasniegtu, svarīga ir gan atbilstoša mācību vide un saturs, gan izglītības sistēmas efektīva pārvaldība kopumā. Īpaši

būtiska ir skolotāja loma – skolotājam jābūt ne tikai sava priekšmeta pasniedzējam, bet daudzpusīgai un talantīgai

personībai, kura palīdz, iedvesmo, sadarbojas, sniedz padomus un ir arī lielisks organizators. Skolotājam jāiemāca

bērniem mācīties un jāmācās arī pašam. Kā minēts Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā, sevišķi pirmsskolā un

sākumskolā izglītībai jābūt vērstai uz bērna saskarsmju prasmju, individualitātes un zinātkāres attīstību.

Būtiski apzināties arī izglītības kvalitātes ietekmi uz demogrāfiskajiem procesiem sabiedrībā – gan ģimenes

plānošanas aspektā, gan novērojot, ka Latvijas intelekts aizplūst uz citām valstīm. Tādēļ kvalitatīvas izglītības

būtiskā un pat izšķirošā loma ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā nav noliedzama un izaicinājums ir – radīt

rītdienas skolu jau šodien!

Lai diskutētu par aktuālajiem izglītības jomas jautājumiem, 2011. gada 24. martā Valmieras pilsētas pašvaldība un

izdevniecība „Lielvārds” sadarbībā ar Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju, Valsts izglītības satura

centru un UNESCO Latvijas nacionālo komisiju Valmierā rīkoja konferenci „Iespēju Tilts izglītībai sākumskolā”.

Konferencē piedalījās vairāk kā 350 dalībnieku - novadu un pilsētu izglītības darba organizatori, metodiķi,

sākumskolas skolotāju apvienību vadītāji, kā arī Konsultatīvās padomes „Izglītība visiem” locekļi.

Konferences ietvaros notika vairākas aktivitātes:

(1) Pirms konferences tika veikts pētījums, kurā analizēts gan sabiedrības kopumā, gan tiešo mērķa grupu

(potenciālie vecāki, sākumskolas vecuma bērnu vecāki) ”pieprasījums” attiecībā uz sākumskolas saturu, mācību

metodēm un mācību vidi. Pētījuma veikšanu koordinēja un rezultātus konferencē prezentēja M.Phil., PhD

(Cantab) Roberts Ķīlis, Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs.

(2) Konferencē piedalījās divi ārvalstu lektori, kuri sniedza iespēju palūkoties uz sākumskolas izglītības kvalitātes

jautājumiem no cita skatupunkta. John Bangs (Lielbritānija) runāja par pārmaiņu iespējām un izaicinājumiem

skolās un izglītības politiku pārmaiņu kontekstā, savukārt John Collick (Lielbritānija) par informācijas tehnoloģiju

sniegtajām iespējām mācīšanas un mācīšanās procesā, realizējot 21. gadsimta prasībām atbilstošu mācību

procesu.

(3) Konferences ietvaros notika arī praktiskās darbnīcas, kurās konferences dalībniekiem bija iespējams iegūt vai

papildināt zināšanas un prasmes, kā lietderīgi un radoši izmantot informācijas tehnoloģijas mācīšanas un

mācīšanās procesā sākumskolā.

Konferences sponsori: Promethean, Epson

Konferences informatīvie partneri: scenariji.lv, saki.lv

Plašāka informācija par konferenci: www.iespejutilts.lv