5CD santimiAD5 Ne A 1193O

!s teshnikai u*sr zisr5tnei

G a i s k u g i s L Z 1 2 7 l i d o j u m 6 p 6 r i L a t v i j a i .

gAT U FIA; |;tf:,tii1'",10$f:*"*:ii.^1-i|l1,pi:'i$1,1"a lrarats' - Krist' de!, ustv'2.ramp. uztvc,. i 3n.il,,';''oTfil';'J.iiil,';,1' Y-,i:Jii :'S,#X'i:t'fr,"i,,"lifs''#"i,lii'Jilf;o;ptincipi? - Voith-Sne' idera propellers. - Talredz€Sanas oamatprincipi. - Par t i l i lstravas unbateri ju uztver€j iem. -* Padomi radio abonentiem (VietEias staci jas irztverei i) . L Z 127pErl ido Laivi iu. --- Svari saules staru sver5anai u. c.

^4,

ZurnA

tr

g

g

g

E

E E

t

illnilnm fumta

nnluttl - - -

uno

PHILHTON W

Apbrinojama selektivitate.Liels skar;u st iprums !Dab iska ska4u a tdar inaSana!

Jns varat iegut $o vismodernako

aparatu par Ls 225.-

jaunais Philipsskalrunis Nl 2019

CENA Ls 135,-

$ffifr,..sltisu ja 3-lampi4u

UZTVEREJUpiesieg$anai mair,rstravas apgaismo5anas ttklam.

Bez akumulatora, tikai ar anoda apardtu !Brini$l5igs uztvErEjs:-vienkdr5s ErEjd izskatd -- bet smalkskons t ru [ ' c i j6 . Ar PH I ! t

pS \ r ingry1 ser i jas lampi4dm.

Iiultasist ilsmonsnlciiu.

,.RadiottZurnEls technikdi un z. i t r -Stnei

Izn5k vienreiz m€nesi. Numurs maksa S0 sant.Redakciia: Rigd, l. Maskavas ,ield,9l, dz. 6. Visi raksti adresejami: Riga, Galvena pasta, pastakastite 773: Iemaksajumi un abonements nokartojami uz musu p"ito te,toS'u.Eiii"i-qso.

-rt-JiatCiiui

talrunis 309'45.

Aboneianas maksa: 12 nlny Lq 5.7s, 6 num. Ls 3.-, 3 num. Ls 1.50, Abon€sanas maksu pieuemRisd, AudEju iela 15, P. T. D. G. D. veiikald; province: visos p,asta - telegrafa kantoros. lielakas

visi ieprieksejie.-zurnara :i?T,31F I'Jf,",1?"t:^fr1,,'#tu;i,l-,?l"f'fl 5i"*"i. veikala, Aud€ju iera 15Neatteikts abonements skaitas par pagaril-afu uz nak. gada ceturksni.

Apgaismo€anas tikla str6vas I ieto-Sana lTt t|SL| uztv€r€i u rraiadzi b6rn,

(PieslegLrms lidzstravas tiklam.)Iepriek5eja Lumalanurnura apskatijam

gadijumu, kad musu riciba ir mai4stravastikls. Ka redzejam, lai 5o stravu varetulietoi musu uztvereiu vajadzlbam, viua vis-pirms bija jaiztaisno, t. i. japarveido parpulsejo5u lidzstravu; to panaca ar sevi5kari'rtai."ngriezeja lampinam. TalAki, So pulse-jo5o lidzstravu bija janogludina un to izda-rljam ar fiitra kedi, kufa sastav€ja no dro-selem un Iielas ietilpibas kondensatoriem.Vispedigi nogludinata lidzstrava bija jasa-dala atsevi5hiem nonemejiem, un to pana-cam ar sprieguma dali taju.

Ja nu tagad musu riqba ir lidzstrava(piem. I.iepdja), tad stravas taisngrielanaatkrit. Bet parasti techniska, apgaismo5a-nai _lietojama lidzstrava nav vienmeriga,glqda, bet gan ir pulsejo5a, lldztga tai, kadabiia taisngriesta mai4sirava. Tapec pare-jas dalas tapat bus vajadzigas.

Tadu iepriek5 apskatisjm daias lidzstra-t,as kanalizacijas ipatnibas. Lai ari pie liclz-stravas tikla mnsu tikla pieslegurna lerice irieverojami vienkarSojuses,, jo nevajaga netransformatora, ne taisgriezeju lampinu, tadtomer riko5anas ar jo ierici prasa visiielakouz.mantbu, jo nekad nav jaaizmirst, ka pielidzstravas tikla piesleguma aparatiem uz-tv€rejs arvienu ir tie5a saite ar apgaisrno-Sanas tikla vadiem. Lidzstravas kinaliza-cija parasti notiek par 3 vadiem ,(3-vadusistEnra), ka ztm. f . ir paraclits.

Viens vads parasti ir savienots ar zemi,Bet kurS nu tas rsti ir, to parak bieZi lieto-taji nezin. Spriegumu starpiba starp gale-jiem {1 un 3) vadiem parasti ir 440 volti, bets tarp I un 2,2 urr J pa 220 vo l t iem (va i ar i220 v. rur 1i0 v.). Ja nu tagad kada mi-sekl3 del ttztvereia neiezemotais vads naltsakara ar antenas kedi, resp. antenas ieze-mojumu, tad sekas var bnt visai bedigas:pardeg lampiuas, sadeg spoles, pat uztve-r€js var sadeg'i, nemaz neieverojot stipro

1gts0NE8 5. gads.

+dd

vtN

+Zrm. 1.

elektrisko triecienu, kufu sauem Sada apa-rata iietotajs, un kufS sevi5ki neizdevigosapstlklos ir pat dzlvlbu apdraudobs. piemaipstravas piesleguma aBaratiem uztve-rejs no tikla bija atdalits ar transformatoru.Tapec te uztverejs bez kadam beddm sa-vienojams ar zemi. Si nu butu pirma lldz-stravas piesleguma ipatniba.

Otra butu ta, ka nekada gadijuma aparara1n.ums nav iespejams dabut spriegumu, lie-laku par tilrla spriegumu. bet gan ievero-jami mazaku, sakara ar pretestibam k€ddlun ar to saistTto spricguma krit icnu. ' l -ape;

228 RADIo - - JsB

I1dz1g,i tai, kada bija iepriekSeja numur:i mi-neta taisngriesta mai[stretva aiz iztaisnoia'Sas lampiqas. Tapec ie tirai lldzstravas da-lai ir it ka ttzlikta zinama mainstrava. aramplitudem, atkarTgam no stravu rulzoio'Sas dinamoma5inas ipalnibam (polu skaitu,apgriezieniem). Sis sprieguma amplitudeslielakas speka stacijas ir samera nelieiasun svarstas daZu voltu robeZas, piem. pie220 v.lielaka amplitude var but 223 v", betmazaka ZIT v. Tadu 5is nelielas svarstibasiespaido musu uztvereju, dodot telefonos vaiskalruni sambru specigu rukonu, kula trau-ce priek5nesumu klausiSanos. Tapec stravrir janogludina un to panak ar agraki mitte-tam droselem un lieiakas ietilpibas kondeu-satoriem. L-)roseles piepeZas stravas iz-mai4as rada iiclas pa5indukcijas stravas, .ku-fas Sis izmainas aiztur. Turpretirn konden-satori 5is izmainas it ka uzkrai. Tapecsal<a, ka droselc stravas izmairam ir ne-caurejama pretestiba, kurpretim kondensa-tori ir labi mainstravas vaditaji. Ievietoiottagad vada, kur. ir Sadas izmairlas t. i. mustlgadijuma plus vada, drosela spoli, un abttsvadris savienojot ar kondensatoru, dabusintfiltru, ku15 nogiudinas stravas izmaiuas:spole tas aiztures, nelaidis cauri, bet kon-clensators Srs mainstravas novadis uz mi-riusa vadu. Zlmeiumt 2. 5i drosele ir ap-zlmeta ar dr, , bet izlldzfuaSanas' kondensll-tors ar Cr. Aiz Sis droseles varbulejo caur-hluvu5o nelielo mainimpulsu novadiSanaivar ve1 ieslegt kondensatoru Cr, ku15 stravr ivel vairak nogludina. Ja ir veleianas pccvel labakas izfiltre5anas, \rar !en-]t vel otrudroseli un aiz tas ar kondens':rtoru Cr stravuga l ig i r rog lud i r r l t . Prak t isk i Sada l idzs l lavajau tru ir galigi .q1uda un ar1 d.audzlampir;ttuztvErejos nerada ieverojamu ruko4u.

Strava tagad ir gan nogludinata, bet arvienu, samera augstu spriegumu, varbut150-180 volti, atkariba no ieslCgto dro-selu pret-estibu izsaukta sprieguma kritienavipas. Sis spriegums, visparigi, ir tomervisam vajadzlbam nederTgs, io daLam lam'piuam, ka audionam, labakais spriegutns ir25-40 volti, citam 80-100 volti u. t. t.'I 'apec

te, tapat ka agraki, {ieto ta sauktosprieguma sadaliiaju. Ta ir pretestibit4000-10000 omu lieluma, parasti no ogles(silita) vai specialas' pretestibas stiepules(pedeja ir labaka, jo labaki panes noslogo-jumu, tik stipri nesakarst), kura ieslegt.l-staro * un - vadiem. Tad pretestibas gr-

te jaraugas uz iespEjami mazu pretestlbu kc-des; piem. i i l tra kedes droseles jalem armazulldzstravas pretestibu. Lai to pie no-teiktas paiindukciias sasniegtu, janem resnLtstlepuii, kas droseles dimenzijas padara ie-vorbjami lie1as un sakara ar lielaku mate-riala izlietoSanu, tas ir atiecigi dargakas'ijie rnaiqstravas'mes spriegumu pec.patikasourCja*' transformet, un mazakas droscleslieio lidzstravas pretestrbu kompenset arau'gstaku, nztransformetu, spriegumu.

Talak, pie lidzstra-vas tikla pieslegumauztverejiem mes galvas telefonusr vai skal-runi neiiad nedrikstam pieslegt tie5i pedejrtslampiuas anoda hedei, jo ta ir saistita artiklu un tapec atrodas zem tikla sprieguma'Sos noqemOjus japievieno pie uztvereja vainu caui izejas transfortnatoru, vai caur lie-licm kondensatoriem utr droseli. Neiielos,!-2 lamp. uztverejcs, dai,reiz pievieno'Sanu izdara t iei i , bet tas gan nekada zi l lnav ieteicams.

Tagad apskatisim lidzstravas tikla pie-sleguma aparata uzbltvi, vadotles no pie-rrienotas 5emas. Ar to iespejama kv€les uttanoila stravas dabrl5ana, ka ari vien;r laikadabLrjams negativais tiklila priekispric-gums.

Vispirms mums jaicrrero, ka ','ietls no tikiapievadierri parasti ' i r savienots ar zemi (t i isauktais nulles yads); tad otrs pret zemi uz'radis attiecigu spriegumu (parasti 22A v.,reti 110 v.). Ar zemi s'avicnoto vadu varatrast, ja aem parasto kvelspuldzes patronu(iekavu) Lin kvelspuldzi, urt pievadus vienLipieliek pie attieciga tikla vada (dakidoseskontakta), bet otru savieno ar cenir. apgais-mo5anas radiatoru, ficlensvadu vai citu labuzemi. Ja kvelspul'Jze uzliesmos. dos gais-mu, tad minetam vadam pret zemi ir sprie-gums un tapec tas nav savienojuma ar ze'mi. Ja spuldze nespid. tad attiecigais vadsir nulles vads" Parasti 5o nuiies vadu pie-sem par minus'a vadu. 'fo darisim ari mrtsttgadijuma. Otrs tapec bus plus vad:^. 1z-cievigi uz sienas dakSdozes atzlmel ph;svadu ar sarkanu krustirlu (p{us zrmi), betminus vadu ar zilu stripinu'(minus zimi), laive1ak, pie ieslegSanas, poli nesajuktu. Sa-protams, tas pats darams arT pie spraud-dak5inas. Ta tad esam noteikuSi stravasavoia porus.

Kir jau aizradliam, techniska lidzstravunav pilni.ui gluda, bet gan ir pi"rlsejoda,

N!s RADIO 229

los bfis pilns lidzspriegums, bet katra viet;istarp miirusa vadu un kadu atzarojumu, pecpotenciometra principa, dabusim noteiktuspriegumu, atkariba no atzarojuma prete-stibas lieluma. Tapat ka agraki, arl te uz-tvereja mainspriegumu novadi5anai unstravas nogludina5anai starp katru atzaroiu-mu un nrinusa vadu iesledzarn apm.2 m Y.lielus kondensatorus. Ta tad anoda stravasdabu5ana ir tada pat, ku pie mainstravaspiesleguma aparatiem.

tad gada par attiecigu sprieguma kritienu.Aiz vinas, paralleli lampiuu kveles vadientieslegta pretestiba legule lampiuam pieva*damo sprieguma augstumu. Ir skaidrs, jolielaka bus ievesia pretestiba, jo augstaksari bus lampiuarn pievestais spriegums, jopie lielakas pretestrbas sprieguma kritien;ir lielaks. Aiz ekoiromiska aprel.<ina pie ti-riem lidzstravas uztv€rejiem visas uztv€relalampinas sasledz serija, jo tad izdevrgaka irstravas izmantoSana, un pa kedem piust

Lidzstravas t ikla piesleguma aparata principa 5ema. B1-83-daZadi anoda sprieguma atzarojumi; A - spai les lampi4u kvei-diegu kars€Sanat; zem tam oglu kvelspuldze sprieguma redu-ce5lnai, - Cr un -, G2 - tfulir;u negativo friekSspriegumu

atzarojumi; drr un drz -- droselu spoles.

' l ' ikliniern nepiecieiamo negativo priekS-

spriegumu dabu vai nu iada cela, ka anodaminusu nenem pie tikla minusa, bet kadanozarojuma pie sprieguma dalitaja, un taCstarp anc;da minusu un tikla minusu bus zi-tuams s:prieguma kritums (sk. uRadio,, Nr. ?,lpp. 204), vai ari sprieguma dalitaju neaiz^l<arot, iepriek5 vi4a iesledz daZus potencio-metrus, tik daudz, cik vajadzigs tikliuaspriegumus. Princips te tas pats', kas ag-raki, proti, anoda minuss nesakrlt ar tiklarninusu. Tikai atdallts te tiek spriegumadali iajs '(sk. zim.2).

Ari lampiUu kveldiegiem nepiecie5amostravu var dabut no iidzstravas tikla pic-sleguma aparata. Tam nolukam aiz piimas(parasti) filtra kedes plus un minus vadussavieno ar seko5o. IeslOdz kvelspuldzi, pie-merojoties tikla spriegumam, vislabak arogles kvelpavedienu (<oglu lampiqa,) unaiz vinas apm. 40 omu lielu mainpretestibri.Paralleli maiupretestibai piesledz pievaduslampilu kvelei. Sie soli ir nepiecieSanritamdel, ka trkla spriegums ir visai liels, nntadas lampipas nav konstruetas, jo parasrilieto 4 voltu'lampitas. Ieslegifl kvelspuldze

mazdks stravas stiprums un tapec droseiemir mazaks noslogojums. ' f ikai

te jAnemvera, l<a daZadas lampinas prasa ari da-Zadus str:rvas stiprumus kveldiega karse-Sanai. 'l 'apcc

atseviSki, pie , katras iampi-las" starp Vigas kr,,elstravas pievadiem tiekieslegta panildus pretestiba, hura tad regulekatras lampinas stravu atsevi5ki. Ja pre-testibu ieved vairak, tacl caur iampirlu plustlielaka sirava, un otradi.

Tas uu bntu viss, kas isuma sakams parlidzstrivas tikla piesi€guma aparatiem. Ka{edzam, principielas atdkirlbas attiecibapret maiqstravas piesleguma apar;rtiem tevisai lielas nav. Tikai ir citada sastavdaludimenzione5ana. l'e vel pievienosim daZuspraktiskus aizradTjurnus.

Ka jaLr teicam, lTdzstravas pieslegumaaparats visu laiku atrodas zem pihta tiklasprieguma. Lai noverstu iso savienojumunepareizas pievieno5anas del, antenu un ze-mes pievadu no uztvereja jaatdala ar lielasietilpibas (Itdz Z m F.) kondensatoriem, tosiesledzot starp antenu un uztvereju, un starpuztvereju un zerml Lidzstravai no ttkla tadnofrludums ir aizkavets, bet mainstravai

Zim. 2.

2ao RADIO J$a-

(t. i. uztvertajiern impulsiem) Sie konden-satori pretestibu nerada. Jaievero, ka vis-parigi visiem piederumiem Sini pieslegumaaparata jabut ar garantiju pret caursi5anu uzvismaz 500 voitiem lidzstrAvas. Talak ja-ievero, ka piesleguma aparata visi metali-skie vadi ir uzskatami ka tikla spriegum'unesoSi un tilpec tos abligatoriski ir taizolevai citadi nover5ama viuu aizkar5ana. Tatad. pilnigi izoletas ligzdi$as, izoleti klo[i,skalam nedrlkst but izvirzltas skruves gai-vinas', bet gan tam jabut dzili ielaistamu" t. t. Galvas telefoni un skalruui nedrikstatrasties tie5i larnpinas anoda kede, bet tientjabnt pievienotiem caur sevi5ku izejastransformatoru vai droseli urt lieliem kon-densatoriem. Tikai izryemuma gadijuma, iaskalrunis ir uzstadits izoleti un tam arpusdnav nekadas metala dalas, kuras varetunest spriegumu, to var arl tieSi ieslegt lam-pinas anoda kede. Tap0c visizdevigaki iruztvereju ltdz ar piesleguma apalatu iebtt-vet kopl.sa daula (kaste); piem. Austrija tasir obligatoriski noteikts. l'alak, visiem ma-terialiem jabut augsil'erUgiem, jo slikts ma-terills parak bieLi var dot daZadus nepati-kamus starpgadijumus urt pat apdraudet ie'kartu.

Prel€ji maitstravas piesl€guma aparatant,kur izsleg5anai vareja lietot ari vienpoligttslegu, te obiigatoriski, ja tadu lieto, jlrletndivpo'ligs slegs, lai uztvereja atdaliSana notikla butu pilniga. Bez tam ve1, ja attie-ciga dakSdozd nebutu ievietoti aizsargi(t A), t.ldus jaiebuve pie ieejas aparatii, latkada misekla gadijuma strava tnlit tiktupartraukta,

Pie droselu izveles vispirms jaraugas, laipie iespejami augsta spoles pa5indukcijaskoeficienta pretcstiba lidzstravai bLttu nie-ciga, ne lielaka par 70-80 omietn, jo citadispiieguma kritums vina ir parak liels. Anspoles palkapacitatei piegrieZama vertba,rrn an tai jabut iespejami zemai. DroselupaSindulicijas koeficientam pie apm. 50 m Astravas jabut 40-50 Hy. f i l tra kondensl-tori ir ar vismaz 4 m Y. kapacitati ; bie1i6-8 m F. Kondensatori, kuri ievietoti starpatsevi-{kiem spriegumu nozarojumiem, varbut ar apm.2 m F. kaPacitati.

Pie sprieguma sadalitaja izveles priek5-roka dodama ar pretestibas stiepuli titam, iota panes lieiaku noslogojumu un mazak silsi.Tadu lietot var arT silita pretestibas. Jarau-

gas, 1ai tas butu piemerotas caurplusto5asstravas stiprumam; attiecigie dati vai nuatztmeti uz pretestibu paSu. vai ari aizta-dLt i pavadraksta.

BieZi iepriek5 droseles, tikla puse, a b o sp ievados , l i e to a t rma i tu d rose les ' K rtadas var uemt Suniuspoles ar apm. 500 ti-numiern. Vinu uzdevums ir varbut€ju trau-cejoSu at rmai lu s t revu (p iem. no daZadantmaSinam, arstniecibas aparatiem u.I. t.) aiz-kave5ana, kutas rodas tikla, no iekluSanasuztvereja. Bez tam tani uztvereja dal5,knr ir novietotas droseles un sprieguma da-iitajs, ka ari daZadas pretestibas, jagada parpieiieko5u ventilaci;u, izurbiot daulas (ka-stes) apak5a un augSa vairakus caurumus.Citadi dalas var parak sasilt un tam var birtnevelamas seka.., jo Sajas pretestibas sprie-gunrs parver5as Dloula siltuma : 0,24 cal'J, RT.

Lampinu kveiei paredzeta atzarojuma ie-sledzamai kvelspuldzei jabfrt ar oglu p'ave-ciienu, jo 5im spuldzem ir ta sauktais ne-gativais temperatfiras konficients, t. i' aul<-sta stavokli tam ir lielaka pretestiba nekasakarseta. Spuldz€m ar metala pavedienutas ir otradi, un iapec pie ieslOg5al1as pi161bridi caur lampinam plhstu parak stiprastrava, kwa drlzi novestu lampiuas kapa'

BieZi lampiqu stravas regule5anai ieteiclietot mazu akumulatoru, 2-6 amp./st. ie-iiloibas. Sim akumulatoram ir bufera no-zlffre, Lln tas gada par vienm€rigaku stravu.Sada .qadijuma mainpretestiba aiz kvdlspul-dzes atkrit, jo ta akumulatoru savienotu uziso. Akumulators aryienu tiek automatiskirrie darbibas uzpildits, ull tapdc neprasasancklz nekadu uzskattSanu. Slni gadi,umauztvereja kveldiegi sasl0dzami paralieli.Jaievero, ka ari te akumLrlaiors ir saistitsar tiklu. Tap€c tas jauzstada pilnigi izoletiun pie ta nedrikst pieskarties, kamer apa-rats ir pieslogts tiklam. Tas pats sakamsar1 tal gadijuma, ja lanrpilas kv6ldieguskarse ar atseviSku akumulntoru. t. i. aparatsdod tikai ancdu spriegumu. Ari Sini gadi-juma akumulators ir ar tikla spriegumu, ta-pdc uzstadams izoleti un pieskarianas pievi4a, kamer aparats pieslegts tiklam, ne-drikst notikt.

Visai ieteicams, visu tikla pieslegumadalu iekapselet caurumota skarda daula (ka-sie) un to iezemot. Tad, vispirms, siltumanovadtSana ir visai laba un bez tam vel dro-

Nls RADIO 231

Talakos aprakstos par tikla piesldgumaapardticm arvienu bazesimies uz Siem rak-stiem, un tapec tiem radioabonentiem. ku-fiem nakotne ir vele5anas gatavot pa5ienrresp. sastadit no atsev. dalam tikla pieslF--guma aparatu, visai ieteicams iepazlties ar5o jautajumu no principa viedokla, jo tad,kad bus skaidri izprasti visi darbibas prin-cipi, pati sastadiSana vai uzbuve bus visaiviegli veicama.

Elektrons.

Viet6iSs staci ias uztver6is ar piesl€gutrtLtrrrai 4str5vas apgaisrrro5.anas tiklarrr.

selu un citu spolu veidotie magnetiskie laukitiek noekranizeli. Talak visai uztvEreiukastei jabut aiztaisamai ar vaku un te japie-riko tada ierice, kura atlauj vaku attaisitresp. pieklut uztvereia iek5ienei tikai tad,kad tikls ir pilnigi no aparata atvienots.Nak numura, pie lidzsiravas trkla uztverejaapraksta, aizradisim uz pagemienu, ka tasizdarams.

Ar to nu jautajums par apgaismo5anastikla stravas izlieto5anu uztvereju vaiadzl-bam no principiela viedokla varetu tlkt uz-sliatits par izsmeltu.

Ka jau i,wnala slej5"s bieZi es,am aizradi-ju5i, kristala deiektora uztver6js viens patsnespej dot pietieko5i lielu enerfiju skalrutarrormalai iedarbinaSanai. Bet parak bieZiir veleianas vietejas stacijas priekdnesumusrcproducet ar skalruni l iclakas ludirori jaspriekS,r ,(vieslbas, dejas u. t. t.). Tas iespe-jams vienigi ar lampifu pastiprinataju. Lotiparociga uztvero5a iekarta ar pa-stiprinataju aprakstita Zurn. Nr. 3, |pp. 74,bet vinai piem€rotais uztverejs viens patsZurn. Nr. 1, lpp. 7. Te tikai pievienosim tiklapiesleguma aparatu anoda un kveles stra-vai, ka ari negaiiva tiklina priek5spriegurtadabu5anai.

Ka no pag. numura ievietota apraksta va-ram secinat, tad katra maiqstravas tikla pie-sleguma aparata izsl5iramas tris kedes: tais,n-griezeja, filtra un sprieguma sadali"ianaslledes. Taisngriez€ja ftede 'sas'taveja notikla strdvas parveidotaja-transformatora uittaisngriezeja lampir:as" Pie musu transfo;-matora aprekinaSanas ka izejas punktu pie-nemsim pastiprinataja lampipu. Ka jau aiz-radits, vislabak ir lietot pentodi, jo tas lie-las pas,tiprina5anas spejas daibrld aizvierc2 atsevi5kas iampinas. Piem. Philips pen-tode B 443 kvelei patere 0,15 amp. pie4 voltiem; anoda 'spriegumam ta prasa120-150 voltus. Ta tad transformatorarnvispirms jadod 150 voltus anoda spriegu-mam un 4 v. kveldiega karse5anai. Sprie-guma sadalitajs te atkrit" jo lietota tiek vienaIampina. Bet transformatcra spriegumamjabut augstakam par no lampitas prasito.r,priegumu, jo ir neizbegami zudumi filt,ra

liede. I'e ieverosim seko5o. Ta ka ir vierralampi4a, tad strarras patOrius anoda keddnav l iels, videj i varbut 6-10 m A. Tapectc stravas nogludinaSarra viegli panakamaun 5o iemeslu del lietosim vienpusigo stra-vas taisngrie5anu ka letakLr. Pie tik mazantstrervam droseles spole ir lieka un stravasnogludina5anu visai labi var panakt arr arvienkar'Su konstantu pretestibu. Sis prete-stibas iielumam jabut tadam, lai tas butuvairakas reizes lielaks, neka tas, ko main-impulsiem no transformatora rada izhdzino-Sie blokkondensatori. Piegemsiim, ka 5o kon-densatoru kapacitate bus 4 m F. Tad peciepriekSeja numura pievesta parauga vinupretestiba pie 50 mainam sekunde busR : 1 : (2, 3,14 50, 0,000,004) : apm.800 omi. Konstantas pretestibas lielu-mam, pietemot to 5 reizes lielaku. tad ja-but apm. 4000 omi, vai noapaloti uz aug5rr,5000 omi. Ja lieto mazakas ietilpibas filtrakondensatorus, piem. 2 mY, tad kons'tantaipretesiibai jabut apm. 10.000 omi. Pielem-sim, ka lietojam 2 mY. kondensatorus. Tadpretestiba R ir 10.000 omi. Vietejas staci-jas uztver5anai, kur uztverta enerfija ir sa-mera liela, visuma iztiek ar 1 pretesrtibu un2 kondensatoriem. Labaki ir gan Uemt4 m F' kondensatorus,, jo tad rnkoua mazakjutama. Tapat var samazinat rukoqu, lie-tojot 2 pretestibas vienu aiz otras, un maio-spriegumus novadot ar 3 blokkondensato-riem. Tikai te pretestrbas ir lielaks sprie-guma kritiens,, un tapec no transformdtoradotais spriegums ir janem attiecigi aug-staks. Arzemiu literatura 5i iemesla del

z&:z RADIO Nbs

tandtlz nesastop 2 rn F-, blokus, bet ga;tirvienu visos aprakstos ieteic nemt 4 m F"Pie mums, izeiot no letakas izmaksas (itl

2 mY bloki ir ie verojarni let;rki par 4 m f-),dai,reiz ieteic lietot 2 rn F. kottdensatorus.Lai vai ka. visos gadijumos jaievero agrakiteiktais un pie aprekiniem iavadas no pic-vestas formulas. Pieqemot, ka vid€jaisstravas s'tiprums anoda k0d0 ir 6 m A.^ at-rodam, ka spr ieguma kr i tums ir E: J. R =-

0 006. 10000 : 60 r'. Ja lampiuai vela-mies pievadit 150 v., tad tran"rform:itoram

Vienkaria mair;strarras t ikla

sekundarai tinumei jadorl 21ll r'. vai noapaloti200 volti. Parasti uz Eo voltaZu transfor-matorus arl gatavo. Larnpinas kveldiegakarse5anai janem 4 vol i i . Ta ka pentodeii r l ie la si l tuma incrce, tad karse5anai varlietot iiedo maitstravu. Tikai ka obligato-risku jaievero, ka kveldiesa pievadiem id-but savitiem aukla; tas visertaki panakams,lietojot parasto apgaismoSanas lici. Sed;tkarta kv€les pievadiem ir v isai i ic la paS-kapacitate, kas ieverojatni mazi l la r l t1to4u.Ta tad transformatoram sekutldara dala irtinumi pastiprin;rtaja lampir:as kveldiega har-seSanai.

Sim piesl€guma aparatam, ka redzejanl,nav jaiztaisno stipras stravas'. 1'amdel, iiataisngriezeja lampiuu var lieiot il ikatru i;a-rasto pastiprinatlju lantpitlu, savienojotanodu un tiklirlu uz i: 'o (parasti .ravieno Iam-pinas anoda un trklina kajinu). Labakasgan ir lielakas emisijas latnpi4as, picrn' Phi-lips B 406 vai B 403, vai arI i3 409, io tatnir liela siltuma inerce. I)alu sar,ieno5attaskaidri izprotama no pievienotas 5emas" Uz-tvereju te kopa nesavienojam, jo vina ap-raksts ir ievietots agraki minetos i.wnajanumuros. Te gan lampiuas anodam sprie-gums bus lielaks'; 90 voltu vieta bLrs apm.130-150 v. Bet tas reprodukciiai nak tikaipar labu, jo nav iespejama lampilas pai-klieglana, sevi5ki, ja lieto piemerotLr tjh-

lina negativo priek5spriegumu. So ilegd-tivo priek5spriegumu dabDsim tada I'eida,ka ta taisngriezeja attoda pievadu (nritll-ispolu) sa-r,ienosim ar pretestibu Rt. Pie1?0-150 v. anoda spi ieguma pr iekSspric-guma lielums nepiecie5ams airm. minris 10lidz l5 volti. l 'apec spriegrima kritienanti i r r i p rc tesuba j lb r r r a izn id r ta l ie luml . To'panaksim ar apm. 4000-5000 omieni, ku-rus iesiegsim, ka Seura aizradits. Visai iz-devTgas un pie tam 16tas izradiju5as telc-fonu magnetu spoi i tcs, r ' icna vai vairakas

aparata piesl€guma 5ema.

serija sa:leglas. ar iau aizradlto pretestibu.Sprieguma kritutn.s pie Rt bus negativs at-tieciba pret minus anodu un tapec t]kliU$ar i b r ls a l r regat i r u spr icgu tn t t .

'I ' ikla piesleguma dala novietojaLna azlvv'r:cja kastes vicnl gala vai dibena labi cieiarrogrupejuma, apm. ka tas aizradits plar l rr .

,l,oti labi ir, ja visu til i la dalu ieterpj pil-r r ig i s le r t ; i rne i r la dau lu (kas t [ ) u r r pedI ioic,zr)fiio, t. i. sar,ietto ar uztvOreja zemes,rpaili. Pie Sis daulas (zenres) tapat japie-sledz anoda mittusa pievad"s c,aur 2 m Y.houdensatoru.

Ta tad vi :^as dalas savelkot kopit , da-busim:

1. 1 t ik lstr ;rvas tral t .* iormzttors;p r imar i 2X110 resp . 220 v . ;sekund;rri : 2A0 v. 20 m A.;4 v. 0,5 A.; ZXZ r ' . 4 A. (Gor-ler N 12; Engel A' I 'ZW u" c. Ls 20,--

2. 1 iaisngriozeja lampiua ar 4 v.

kvelspr iegumu. Var l ietot ar icmis i ju zaudc juS l r va i a l c i tad inelietcjamu radiolanipiqu, javien kveldiegs i r vesels. Jaunarnaksa , , 14,--

4 blokkondensatori C'-Cr a2 mT., ar garantiju pret caur-siSanu tz vismaz 500 v. ,, 6;-

3 .

J ,Gr s RADIO zs$@

4. 1 pretestiba Q, uDralowid Po-Iyvatt konstant, apm. 10000omi (0,0i megomi)

5. I pretestiba Rt, 1-Z telefonamagn. spolites, 4000-8000 omi

6. kondensatoru atpildi5anas pre-testiba R,, 3 megomi (Dralo-wid)

7. Taisgriezeja lampiqas kvel-stravas reostatsi Q,,, 10 omi

8. DaZadi sikumi (skards daulai,savien. vadi, dak5ina, aukiau. t. t.) apm.

rada, apmeram kados lielumos var gtozl-ties Sada tikla aparata uzbuves izdevumi.

,, 3,- Japiezinie, ka 'tie5i

tadu transformatoru,ka tas bija uzdots, laikam gan nevards ar-

., I,- rast. Minetie Gorler un Engel vai tmi. ra-iojumi jr tuvineji Siem datiem. Tie5i Sa-dus transformatorus, t. i. pec pievestiem da-

,, 1,50 tiem, var likt izgatavot M. Liepina radio-piederumu darbnica, Brivibas iela Nr. 126,

., 1,50 par sam€ra ldtu cenu.Te ve{ japiezlme, ka krist. detektora uz-

tverOji ar tikla piesleguma pastiprinatajiemdabujami tirgu pilna darba gataviba, iebu-v6ti glitas ietveres, par apm, 80-100 la-!iem. Ta tad iepriek5 pa5buves der par-likt, vai izdevigaki neiznaktu pirkt gaiavu(jo tasad dod ari uz ilgaku nomaksu), unvienigi tad, ia ir garantija, ka pa5buvets'aparats iznaks labaks un galvenais, ieve-rojami letaks par gatavi pirkto, tikai tadder kerties pie izbuves, iepriek5 sevi teo-reriski sagatavojor.

,, 6r-

Kopa apm Ls 50,*.Saprotams, Sis izcenojums ir tikai tuvi-

nejs un atkariba no lietotam dalam tas varstipri grozities. Piem., ja riciba ir veca,nepardegusi radiolampiua, tad izdevumi ie-v€rojami pamazinas; tapat tas ir, ja no ag-rakiem laikiem paliku5as kadas dalas pari.Ari tas var labi izlietot. Izcenojums vienigi

Iepriek$ mlnetam uzlverejam biia Z tru-kumi, proti: detektora kristals bija aizvienjaregule, jo tas oapdego u,n no satricinaju-miem izregulejas, un otrkart, ar Sadu uz-tvereju var klausities vienigi vietejas sta-cijas priek5nesumus. Talstaciju uztver5anaar kristala detektoru nav normAla, un ia taarr vienu, otru reizi laimejas, tad tikla stra-vas rukoga galvas telefonos s,tipri traucdsuztverSanu.

Tapecradioabonentiem, kuriem nebutuZel kdds latin5 vairak izdot, butu izdevigakikristaia detektora vieta lietot lampinu, iesp.audionu un pie tam ar reEeneraciju. Tadjau skalruni erti bus sadzftdamas vairakasspecighkas Eiropas raidstacijas, kas dotu pa-tikamu daiadlbu radioprogrammu noklausi-sana.

Uztvereja pamata nemsim mfrsu moder-nizEto audionu ar lenmaiqu pastiprinataju,kula apraksts un Sema ir ievietbti Zurn.uQadio, Nr. 3, lpp. 73 (Scma 1). Ar nelie-liem grozijumiem tas erti pielagojams ie-priek5 aprakstitam tikla piesleguma apara-tam. Izdevumi bus drusku lielaki, betefekts nesalidzinami labaks. Te pievieno-jam 5i wtvereia 56mu lidz ar agrako tikiapiesleguma apanlu.

2 - larrrpinu uztver6is ar rrraiqstr5vastikla pieslEgt ' tnnu,

Audiona dala nekas negrozas. Atkrit po-tenciometrs oPot.,, jo tiklina novads tiekpievienots kopejam minus vadam. AudionalampiUu janem ar netie5o kv€ldiega karse-Sanu (piem. Philips E 415). Audiona anodasprieguma reduce5anai iesledzam pretestibuRa : 50000 omiem, kur sprieguma kritiensir apm. tads, ka anodam pari paliek kadi25-40 vo|ti. Labi ir, ja 5o pretestibu nemmaigamu; pien. tifu no stiepules uz izola-cijas cauruliti (jo noslogojums ir apm.5 mA)un tad ar kontakta gredzenu, p€dejoparvietojot, atrod vislabako vietu. Pare-jais paliek viss ka aprakstits. Vienigi ja-ievero, ka pie maiqstravas lampinam ar ne-tieSo karseSanu katodam ir sevi5ks izvadsun tas nav savienots ar kveldiegu.Tas stingri jaievero, lai neizdarltu ne-pareizu savienojumu. Kveldiegs ir vie-nigi katoda karse5anai un citas nozimestam nav. Turpretim, kur ir tieda karse-Sana, piem. pentode, katods ir kveldiegspats.

Ta ka te ir drusku lielaks noslogojums,,2 lampitas, tad var gadities, ka pilnigi tiklastravas rukonu ar 1 filtra kom'plektu nevarizfiltret. Tapec te janem 2 viena aiz otrasieslegtas pretestibas, savienotas ar anoda

234 RADIO Jl{i s

minusu caur tris novada kondensatoriem. C'rffi Cz v&r 4em't'ar 2 mY. katru, bet C; lotiieteicams ir uemt vismaz 4 rn F. (resp.2 kond. paralleli), jo tad dro5aka garantijapar labu izfiltreSanu.

'fomer jasaka, ka arSada veida filtriem izsijaSana resp. nogludi-na5ana nebus tik tira, ka tas hutu pana-kams ar droseiem. Pie peddjam ir arvienupre tes t i ba ma i$s t rava i , p ie ta rn k r i e tn iliela, kamer lidzstravai pretestiba ir nieuga.

Divlampitlu tiklsttavas

T'urpretim pie konstantam pretestibammums ir dari5ana ar tiri omisku pretestibu,vienadu ka lidzstravai, ta mainstravai. Ta-pec te, 1ai nebutu p[rliecigs sprieguma kri-tiens, tas, nebutu nemamas parak lielas. Bettas atkal radrtu labu celu' mainstravai, uiltap6c pedejai jagada labaks celS noplu5a-nai. To panak vienigi ar lielas ieiilpibaskondensatoriem, kuru pretestibu aprekinapec agraki pievestas formulas. Vinai ja-but OauOz mazakai (pat 10 un vairak reizes),neka ta ir konshntas pretestibas. Tadmainstrava nopludis caur kondens'atoriem,bet iidzs,trava ies cauri pretestibai, io kon-densators ir lidzrstravai neparvarama prete-stiba. Ar to ari izskaidrojama 5i veidafiltra darbiba. Bet ari te ir robei,as un pievairak par divam lampir:am Sis panemien:nav lietojams. Te to aprakstijam tapec. ka

tas ir letakais ce15 mainstravas izlieto5anaiuztvereju vajadzlbam, io atkrLt samera dar-gas droseles.

Visuma Sis uztverejs attieciba pret iepriek'Sejo sadardzinasies par apm. 30 latiem, joir jaiegadajas maiustravas lampina un_pa-pildus pretestibas un kondensatori. Taduveco lTdzstravas audiona lampinu var iz-lietot ka taisngriezeju, un tada karta iespe-iama zinama izmaks'as reduce5ana.

52

4

uztveteja prlncipa Sema.

Tzbuve javed tapat k;r agraki teikts. Uz-tverejs viena kastes puse, tikla piesiegumadala otra. Te trkla dalu obligatoriski jaie-vieto metala daula, un to jasavieno ar zemiaaur 2 m F-. kondensatoru' Obligatoriski ta-pat visi kveles pievadi ir jasagrieZ aukla,lai mazinatu rltkoqu. Tikl,a pieslegumadaula un tapat uztvereja kastes m'ilguraspus'e jaizurbj vairaki caurumi apakSa unaugSa, kuri nepiecieSami ventilacijai, iopretestibas un transformators pie darbibasievOrojami sasilst. Ja nebhs dzes'inaSatta,tad STs dalas no karstuma var viegli boja-ties. Elektrons.

P. S. Turpmak apskatisim tikla piesle-guma ierici vairaklampinu aparatiem, pietam ar droselem, sprieguma dalitaju. un spe-cialam taisngriez€ja lampi0am.

].|eaizmirstiet aplnsldEtno 12.-19. oktobrim 5. g.

RADIO IZSTAOI

J',l! s RAD, IO 235

Kas ir , rStenode-RadicDstatr . un wi4radarbibas pr incipi ?

Pddeja laika radiotechniska literaturaiti'ek rninets jauna veida uztverejs &r no-saukumu uStenode-Radiostatu. Tagad par5o jauno uztvereiu ir paradij,u5ies daZi tu-vaki ,paskaidrojumi, un tos Sinr .raksta me-gi,nasim iztirzat.

Ievadam minesim seko5o. Radiofonaraidstaciju skaits dapazona no 200-600metriem (500-1500 kilocikli). t. i. radio-fonam nozirneto vilnu dala, Eiropa jau ta-gad parsniedz 200, kas spieZ staciju vil-nu gafumus sablivet lo'ti cieSi kopa. 'la,piem., p€c pedeja Pragas sadalijuma sta-ciju atstatums no 300-600 mtr. ir 9 kilo-cikli, no 200-300 mtr. ir 10 kilocikli. Veltuvaki par to, pec patreizeja raidi5anastechnikas stavokla, vairs nevar iet, jo tadrodas interference pie 2 blakus stacijuuztver5anas un tas klausi5anos padara ne-iespejamu.

Bet ari tagad iau daudzas stacijas vie-na ottai trauce, un to zinas k,atrs, kas busmdfinajis uztvert arzemju stacijas. PA-rak biei,i augsti sico,Sa skaua klausi5anospadara neiespejamu. Iemesls tam butudo,majams musu patreizeio uztvEreju ne-pilnlba, u.n zinama mdra tas ari ir parei-zi. 'I'ikai

nezinaja, kada veida te vareturzlrdzet.

Kad Dr. DZems Robinsons atrada toprincipu, kads ir virya uzlvereja pam,ata,un pazitoja, ka 5i uztver6ja selektivitateir tik liela, ka iespejams pilnigi, bez sav-starpejas trauce,Sanas, atdalit 2 stacijastikai ar 1 kilociklu lie{u bieZumu starnibu.tad daudzi special ist i nepdma 5o zi4u no-pietni. Ne tapec, ka tas techniski nebijaiespejams, jo vi,egli var sasniegt vel ieve-rojamaku selektivitati, bet gan tapec, kapec pastavo5iern uzskatiem par osanujosllam, muzikas vieta vajadzetu dzirdetzem,u rukopu. Tadu dem,onstracija piera-dija, ka rnfzikas un runas atskano'jums,neskatoties uz uztverdja arkarteio selek-tivitati, ir glul,i nevainojams. Ta tad tebija kaut kas. kas nesakrita ar <s,anuioslun teoriju.

Si teorija sava p,amata nosaka: Ja noraiditaja izstarotas atrmainu svarstibastiek moduletas, tad rodas divas blakussvarstib'u jo,slas, vienddos attalumos no

pamata svarstT,bas, kura ,paliek nemodu-leta. Sis attalums no pamata svErstibasir lidzigs modulacijas bieZumam. piem.ja pamata svarstibam ir bieZums 500,000.tad pie parastas virie5a balss, ar biei,umu800, radisies 2 izstarotie rnoduletie vilni,viens ar biei,umu, 500.000+800-500.800,otr's ar 500.000-800:499.200.

€wooo 4099&

Zim. 1. Blakus svirstibu graiiskais atveids.

Lidz Sim izdarrtie m6riju,rni tie5am a:p-stipnnAju5i 5o sanu joslu ra5anos, un arrezo,nan.sa kedEm uz4emtas spriegurmmiiknes ari dod iepriek5 aprelinatas vietasrezonansa spriegumus. ka tas gr,afiski pa-radits pievienota zlmejurna. Te uz ab-scissas ir uzlikti bieZumi, uz ordinatesspriegumi, un piem., pie modulaci jas bie-Zuma 800 (cilveka runa) mums viens mak-simums ir pie 500.800 un otrs pie 499.200.Vidu ir neseja bieZums 500.000. Seit oe-t i jumi t ika partraukti un sanu joslu eksi-stence uzskatita par pieraditu. Tagadnu izradas, ka Sai ,paradibai var but aricits izskaidrojums.

Ka Sie blakus vilni rodas, ta,s ir samEraviegli pieradams teoretiska cela. Bet tepie tam tiek ari prasrts, ka katrs sdnuv i l n i s pa r sev i i r nemodu le t s . Be tvai tas ta tie5am ir, netika izpetits. Untagad, ^T Stenode-Radiostat uztverejakonstrue5anu, ir pretejs pieradijums, Dro-t i t as . l <a ra i d i t a j a pama tv i l n i snes v i su modu lac i j u , j o c i t ad i ne -var sa,prast, ka Sis arkartigi selektivaisuztverejs, kuf5 uztvef tikai daZus cikrluspiatu josiu, sp€j atskatot ari visaugsta-kas dzirdamas skanas, ku;as pie parastdeSanu joslu teorijas atrastos tik talu nopamatvilna nost, ka vigu uztver5anaibutu vajadzTgs visai neselektivs uztve-

. l: 1

236 RADIO J "Es

rejs. Pie tam Sim augsto skauu svarsti-bam pie sanu vi luiem vajadzetu but pa-rak vajam, sakara ar lieio starpibu starpviniem un pamatvilni. Popularu pieradi-jumu attieciba uz svarstibarn pieved inZ.F. Gabrlels. Ja uz izstieptas vi joles stt-gas, vi4as viena ceturtdala velk ar, loci-iu,'tuO blz stigas pamata skauas (toua)iadisies vesela rinda virstouu' ar dubul-tu, triskarteiu, detrkart6iu bieZumu. Tadunevar apgalvot, ka stiga viena laikasvarstas

-ar visiem Siem bieZurniem. Pa-

tes i ba i r v i ena , v i sa i komP l i ce -lA , sva rs t i ba , un a r z inamiem PanC-mieniem ir ies'pejarns izsijat visas svar-stibas no Sis vienas, kompliceas, svarstt-bas. Ja stigai tuvinaiam vairakas, uz at'bilsto5iem bieZumiem noskanotas skanudak5ilas, tad var ieverot vi4u svar-stibassakara ar rezonanci, t. i. ska{ru dakSinassak skanet ar katrai atbi'lstoSu skanu aug-stumu.

GluZi tadu pat paradibu var atrast ra-diotechnika. Svarsto5os stigas vieta irizstarotas. moduletas, attmaiurr svarstt-bas, bet skanu dakSiuas vieta ir svarsti-bu konturs. Pienemslm atkal, ka raidi-taia biei.ums ir 500.000, bet modulacijasbieZums ir 5000 (piem. augsta mizikalaskaua). Svarstibu konturs atsautsies ne-ii*.ii i, pamata bielsmu (soo.0oo), bet ariu2 495.000 (500.000-5000) un 505.000(soo.ooo+s000) uzradis rezonanci. Ta tadSis rezonators it ka sadala svarstibas, ku-ras neb[t nav ne raiditaja, ne art izsta-iota elektriska lauka un tas rodas tikaitad, ja rezonators noskaqots uz vienu nonsaUu v i IUjem' , .

Ta tad arl ar ultraselektivu uztverejuiespejama visu mums dzirdamo skanubi€Zumu uztver5ana. Bet ja pOc pasta-vo5iem uztvereju konstrukcijas likumiemmes mefinatu izgatavot Sadu uztvereju,tad rezultata dabutu gallgi krorplotu rep-rodukciju resp. nesakangu ruko{tu, jo visivirstosi bfitu zudu5i. Tadu tas nav ve-clams sakara ar blakus vilnu trukumu, betgan tam ir cits Pamats, Proti P a r a kn iec i ga sva rs t i bu aPdz i vo -5ana .

To sapratisirn no seko'Sa.Lidz Sim augsta selektiviiate biia cie5a

sakard ar svarstibu. konturu iespejamimazu apdziSanu, un Sos abus j€dzienus

nevarEja iedomaties Skirtus' Bet augstoskattu apspie5a'na arvienu vainoja selekti-vitati, kura nogrieZot blakus svarstlbas'Patiesiba vaina bija meklejama pdrak nie-ciga svarstibu apdzi5ana, (parak i'lgasv-arstibu. nsupoSanasr), kas bija sekas novisparlietojamo norma,lo svarstibu kon-turu veido'jumiem.

Jebkura svarstibu kontura apdzi5ana irnoteikta ar vina pretestibu, kura ir summano omiskas, kapacitativas un induktivaspretestibas. ApdziSanu mero ar dekre-mentu, kurS rada, kada mera zinams uz'spiests impulss svarstibu kontura ap-diiest. Piem. ja kada rezonances kcdeir zinams ierosi'najums, un tas piepeZi tiekoartraukts. tad svarstibas Sini kOde neiz-beidzas piepdZi, bet gan pakapeniski, piekam ar katru mainu svarstibu ener€ija

Zim, 2, Svarst ibu apdzi5anas gral isks attels' , .a'-vai-ditaia svarst ibas ; b-atr i apdZirsto5as svarst ibas [e-de i r l i e lu ' rp re tes t ibu : c -va j i apdz ies t ' svars t ibas'

[€de ar nelielu Pretestibu'

naliek mazdka. Ir tapec saprotams, kasvarstibas turpinasies jo ilgaku. Iaiku, jomazAka pretestiba bus kede. ( lr piera-dits, ka pie temperatfras pazernina5anasmetalisku vaditaju pretestiba mazinas'liiogi"aju-i ar S*idru helija gazi ( 4zz'C) atdzesinatu svarstibu konturu radija,ka Seit uzspiestais impulss loti iigi s-var-stiias. un rtat pienem, ka pie absolfltasnuiles G-zig' C) Sis svarstibas turpinatosbezgahgi ilgu laiku.) Ta tad, io mazaka irhcdes pretestiba, jo niecigaka p-a!ig! .aP-dzi5ana un stravas plusma Sini hed€ bfisilgaki nov€rojama. Pienemsim tagad, kai.?osm.t bieZums (neseja svarstibas)tiek modulEts ar bieLumu 5000, t. i. tastiek 5000 reizes sekunde vajinats' Zlrn 2a'lai rada Sadas atsevi5kas vaji'natas svar-stibu grupas, pie kam svarstibas ampli-tldes ir no max. lidz nullei. Tad kada

J l l l a RADIO zs l-*

Daudzreizpakal-

darindti,bet nekad

nesa-sniegti

I t ll l-ilstutrturiun. paliek arvienu

ie labak ie

J UtTgi5ka! i

TirskanTgi

rezonansa kontDra, kufS ir saite ar iero-sinataju, uzspiestas svarstr-bas pakape-niski apdzisis. ZIm. 2b rada gadijumu,kad Sis kontirs ir ar lielu pretestlbu, tatad atru apdzi5anu, un arr te bfls sprie-gurma svarstibas no kada maksimuma lldznullei. Ztm. 2c. rada svarstibu aodzi5anukontfrra ar niecigu pretestibu. fe vienasvarstiba vel nebus apdzisusi, kad jausakas nako5a. Te svarstibu intensitatenemainisies no kada maksimu'maIIdz nal-lei, bet gan no m,aksimuma lldz kadamnoteiktam minimumam. Ta ka pie uz-tver5anas krit svara tikai spriegumu iz-maiuas (t. i. izmainu lielums) tad tre5agadijuma, visparigi, dabiisim daudz nie-cigaku skalumu.

Ar krito5u modulacijas bieZumu sprie-gurna svarstibas paliek arvienu lielakas,jo .laika starpa starp atsevi5kiem irnpul-siem ,pieaug un tapec svarstibam iespe-jams stipraki apdzist. Ar to var izskai-drot tagadOjo "selektivqn uztvereju pa-rak slikto augsto ska4u reprodukciju. Tatad prasiba pec lielas apdzi5anas ultra-selektrva uztvercia Skietami paradoksala.l'adu tas ta ir tikai pie tagad lietojamiem

TRc)LITlabEkais un IEtikais izoliciias materidls

R A D I O P I E D E R U M IMelas

/y1Kra-sainsDabEtanrs vlsos radioplederumu velkalos

svarstibu kontnriem. Ar seviSku pane-mienu var panakt, ka apdzi5ana paliekarKa r teJ l l l e l a .

Ir diezgan sen pazistarna kvarca kri-stala plaknites ipa5iba, ja ta ir izgriestastateniski viqa optiskai asij ar parallelinoslipetarn virsmam, un ielikta starp 2metaliskam platnitem, sarauties, ja pieplatnitern pievada elektrisku spriegumu.Otradi. ja platnites spiei, uz kvarca vir-smarn, tad uz viuam rodas elektriski vir-smas spriegumi (Sis paradibas tiek no-sauktas par piezo,elektriskam). Ja nu ta-gad platnitem (elektrodiem) pievada zi-namu mainspriegumu, tad pie ,kada no-teikta biei,uma noverosim rezonansa pa-radibu, pie kam agraki ka izolators dhr-bojo5ies kvarca kristals piepALi it ka palielipar vaditdju. Pie lielakiem spriegumiem.kristals sak izdot dziedo5u skanu un varpat sairt. Tapec SinI zina jaievero uz-manibu. Kvarca rezonansa bieZums riatkarigs vie,nigi no kristala plainites bie-zltma, un tapeC to var pieslipet visadiemlielumiem. Kvarca kristala resonato,raipa5ibas, sakara ar arkartejo aso rezo-nansa stavokli (ar noteiktlbu hdz daZiem

238 RADIO Na

cikliem) izlieto raidstacijas pilnigi noteik-ta vi lna ieture5anai. Un 5o pa5u aso re-zonansa ipa5ibu d01 to lieto ari Stenode-Radiostat uztverejam.

ZIm. 3 ir paradita 5i uztvereja prin-cipa Sema, bet zlm. 4 uzlvereia nsirdsr,liura ir ievietots kvarca kristals. Atse-vi5ku dalu pieslEgums ir pBc t i l ta lesle-guma principa, ka tas izmainlta veidaz\m. 5 paradits. Spole L rodas main-

spriegu,mi, kuri tiek induceti vina no ie-priek5Ejiem kontfiriem, punktos a. un b..la kapacitates C' un C,, ka arI k (jo ne-rezonejo5s kristals veido ko'ndensatoru,ar metdla platnitem ka elektrodiem unkvarcu ka d ie lekt r ik i ) un N i r savstar-peji vienadas, tad punktos A un B ne-kadi spriegumi nevar rasties, jo ar vien-laicigu impulsu pievadi5anu no a un bpari vienddam kapacitatem fazes tiek sa-triditas par 1800 un ta tad iznlcina sprie-gumu pie A un B. Bet 5i lldzsvara trau-cejums rod5s tad, ja spoli L ierosino5aisbieZums atbilst kvarca kristala rezonansabieiumam. Priek5 Si bieZuma kvarcakristals dod it ka iso savie'nojumu, t. i.kapacitate K pazud un punktos A un Brodas rezonansa spriegumi. Ta ka kvar-cam ir arkartigi ass rezonansa stavoklis(daZi cikl i) , tad ar 5o iekartu iespejamavislielakl selektivitate. Visas kedes ap-dzi5ana tiek radita no L, C:, Cr un vartikt izveidota pec patikas liela un 5i ap-dzi\ana ir pilnigi neatkariga no selektivi-tat i noteico5iem faktoriem. Ar to, pieSada tiltina ieslEguma, iespejama nepie-cie5ama apdzi5ana rrie augstakas selekti-vitates.

Neskatoties uz visu to, ir noverojamatomer zinama augsto skanu atstabana no-

varta, jo visa tiltiua sasleguma apdzi5anair sarn€ra to,rner nepietieko5a.

'I'apec 5oaugstako biei,umu izcelSanai lenmainupastiprinaSanas pakape ir ievietots se-vi5ks konturs, kura uzdevums ir atkal iz'celt nomaktas augstas skanas. Si filtradarbiba saprotama no sekoSa. Aiz pir-mas pastiprina5anas lampinas (transfor-matora sek. t inuma) ieslegti kondensatoriCr un C,, kuri augstos bieZumus laiZ vieg-

l i cauri, turpretim droseie Dr zemas, 16-nas svarstibas novada un tlpec tas tiek

x - . .vnjinatas. So vajinlSanu var regulet armainamu pretestibu W.

Ja 5o kombinaciju l ietotu parastos uz-tverejos. tad katram vi luu ga{umam va-jadzetu savu kvarca kristalu, jo citadivisa uztv€reja darbiba britu i luzoriska.Tas nu ir parak neert i . Tapec te l ietostarpbieZuma pastiprinaSanas principu,pie kura visus uztvertos vi iuus parveidouz vienu vilnu garumu. Te p€c butibas ne-kas negrozas. Vienigi visus noskalo5anasclenrcntus jap iemero arkar te ja i se lekt rv i -tatei, jo mazakais trovirzijums izjauc visudarbTbu. Tapec paralleli noska{ro5anasko'ndensatoriern (pie ramju kontura uinoscilatora kondensatol iem) ir pieslegti lot imazi sikregule5anas kondensatori, kurusnu jaiestada uz precizako. Visa apkalpo-Sana ta tad koncentrejas uz 5o srknoska-lotaju pareizu ieregule5anu; vienigi pielielakam temperatliras svarstibaln ir ja-parskano 5ie kondensatori.

IzrneA'inajuma tieSam pieradijies, ka 5iuztvereja atdali5anas speja ir visai l iela,videji ap 1 kilociklu, un pat mazak Tasnazlme, ka diapazona no 200-600, met-riem, t. i. 1500-500 kilocikliem, varetunodarbinat vairak par 1000 raidstaci jam,

Ztm. 3. ,Stenode Radiostat" principa Sema.Kv. kr ist - kvarca kristals; f *f i l t rs nom5kto augsto ska4u izcel5anai.

J'{! s RADIO ?89

bez ka bfrtu noverojami savstarpEji trau-cejumi. Ta tad tagad darbojo5os raidsta-ci ju skaitu (pari par 200) varetu piec-kar5ot. , . .r i

Zrm. 4. Zim. 5.

Kvarca kristala ieslFg5ana svaist ibu [€de,

Tuvaki 5i feno,menala uztverdja datir-av zinamL jo tie ir konstruklora, Dr. Di,.Robinsona, nos lepums. ' fadu domajams,ka vismaz skatoties pec principa Semas,parak lielas uzbuves grutibas te nav sa-gaidamas. Vienrgais grutums ir piem€-rota kvarca krjstala iegade, kufam jablttar rezonansa bieZumu uz apmEram 150kilocikliem (t. i. apm. 2000 metriem) unkur5 ir visdargaka sastavdala uztverela.

Ja Sis uztverejs attaisnos uz viuu lik-tas cerTbas, tad to vares uzskatit par t ie-Sam idealu atpestitaju no tagadeja vilnuchaosa. Tafiec Sinr nozare atveras pla5sdarba lauks nopietniem eksperimentato-riem, kura tie var gut labus panakumus.

X .P. S. Sis raksts sastadits pec datiemno nRadio Revueu Nr. 9. Turpretim va-cu laikraksta uDie Sendungu Nr, 38 pa-zistamais radiospecalists Dr. W. Rungeskatas daudz skeptiskaki uz 6o uztvereju.VinS aizrada, ka uztvereja darbiba ne-kada ziga neapgai. blakus vilnu teoriju.Te lieta grozo'ties vienlgi a0 loti selek-tlu uzlvereju, ko panak ar kvarca kri-stalu, un parak nomaktas augstas skanaslenmainu pastiprina5anas pakape atkal arsevi5ku panemienu parveido normala at-tieciba prel zernajam.

Dr. \\r. Runge domas ir Sadas. Nevienssija5anas (selekcijas) kontflrs arpus savarezonansa stavokla nenogrieZ pilnigi vi-sus biezumus. Tadu konturu vispariginav iespejams konstruet ar patreizej iemlidzekliem. Bet gan var tikt panaktaarpus tieSa rezonansa stavokla eso5osvarstibu lielaka vai mazaka novajina-Sana. Tas tiklab panakams ar ko'nstantubie7umu un mainigu ampiitudi, kur pie

vaji apdziestoSas zistemas ir iesvarstt5a-nas laiks un tapec te atras izmainas iz-sauc vdl'u izmairlu. efektu, ka ari pieuenotblakus svarsiibas ar konstantu amplitudi,kuras ir arpu.s caurlaidibas robeZas. Abosgadijumos atras svarstibas (augstie toui)resp. tali, eso5ie blakus vilni tiek sliktireproducet; 'bet cauri vini klnst arvienu.

Ka jau aizradlts, nav iespejams kon-struet uztvereju (kontfiru), kufs pie asasselektivitates varetu uzreizi iesv-arsttties,t. i. varetu sekot atram svarsUbam.Iesvarsti5anas laiks dod mums selektivi-tates likni. Tapec te jautajams, kadas irtas priek5rocibas, kufas var dot Stenode-Radiostat 's?

Pieqemot blakus vilnu e'samlbu, mefi-nasim parnest (reproducet) vinu tonu ska-lu. sakot no zemakiem. Zemajiem to-niem atbilsto5as svarstibas ir cie5i blakusneseja svarstibam. Bet jo skanas ir aug-stakas, jo talak tas attalinls no nesejasvarstrbam un tapec jo griitak tas tiekmilsu konturie'm cauri, kuri jau ir noska-goti wz neseja svarstibam. Tas tiek vis-labak cauri, neskatoties uz kadu module.jumu. Bet ari modulacijas svarstibas ietcauti, um aiz audiona visas vinas ir ta-pat reprezentetas. Tikai daLados stipru-mos. Zemas skapas ir normala attieciba;bet jo augstaka paliek skaua, jo vinasstiprums mazinas attieciba pret noraidito.Reproducetas tapat tiek visas ska4as, kaaugstas, ta zemas. Tikai augstas parakvaji, un lai nu tas kaut cik padaritu spe-cTgakas, ltdz norrnalam attiecibarn, 16n-maltu pastiprinataju janem ar lielu pasti-prinajum'u. Tamdel stenodes reprodukci-ja parasti at5kiroties no parastiem uztvd-r6jiem ar augstu, srco5u vai Suaco5u, pie-skanu, lai gan citadi reproducetas skanasesot nevainojamas.

Attieciba uz staciju atdali'Sanu, Dr. W.Ru,nge to apzrme ka neatbitrsto5u rstenl-ba i .

To varetu izprast no pievienotiem zl-mejumie'm. m ir nesOja svarstiba uztve-rcrnai stacijai, un f ir augstakais modula-cijas bieZurns. Tad svarstibu robeZas irm*f, uz abam pusem no, neseja svdrsU-bas. Blakusraiditaja neseja svarstibabus Ir, un viua svarstlbu robeZas bflsn-rf, pie tam ta,lai blakus vilui pie f sa-skartos, bet neparklatos. Paraboliskd

240 RADIO , -

likne lai biitu uztverEja selekcijas likne,pie tam vina lEnm4inu pakape ir ta iz'veidota, ka ta bie1rtmu virs. f nepastipri-na. Detektoram (audionam) tiek pieve-stas visas svarstibas. ka no m, iapat non, un bez tam visas dilerences svarstibas.Ta ka m vilnis ir stiprakais, tad svarsti-bu ujucekliu domine diferences svarstibasstarp neseja vilni un viua sanu vil4iem.Tie ari ir velamie, reproducejamie toni.

jo labaka, io lielaks b[s b attieciba prcta. Bet sauu svarstibu vajina5anu kom-pense ar attiecigiim sija5anas iericdm, unja tas ir parcizi izveidotas, tad reproduk-cija ir nevainojama. Ta tad Sini ziua irvieta prasiba pec visai asas rezonansaliknes, io tad b ir visai l iels. Bet 5i asaIikne neko nedod, ja traucejo5as blakusstacijas vilni sul iek5pus joslas m*f.Traucejo5as svarstibas gan varbut tiks

n

lJztvEreia k6des, sakard ar selektivitati'a.usstaki skana tiek vajinata a reizes, t' i 'uz"tiai tamd€I, lai bfltu normals atskaoo-jums, lenmaiuu lastiorina5anls pakapeila ii a reizes japastiprina. Traucdio5ievilqi arpus m*f nak ar bielwmiem' aug-sta'kiem- par f. Ja pastiprinatajs ir ta-.b[-v6ts, lai tas tonus (svarstibas) augstaKuspar

'f nepastiprina, tad visi tie uztver5a-

nu netraucO, ja tie ir tik vaji, ka viqu di-ierences svaistibas attieciba uz m vr!!udiapazonu ir mazas. Ja turpretim 5otraucejo5o svarstibu dif erences stiprumsir lidztgs m, vai pat to phrsniedz, tad ot'iam neseja vilnim n jablt vismaz uz 2iattalurnu no m, lai raditas diferences pa-likti mazakas par f" Tapec rninimalaisneseja vilua n attalums no m ir 2f. Fttari n ir modulets, un raditas svarstibasbiis n*f ro'beZas. Neseja vilnis n musuuztvErEia naks ar stiprumu 1/b, kurpre-tim augstakas skanas pieskarSanas vietastiprums bns ' l idzigs t la, t .L-vienads arneioja m augstako 'skatru. Uz otru ltusieso5ais blakus vilnis praktiski ir pilnigiapspiests. Ari musu pastipri'nataja n vil-na iusstaka skana f t iek pastiprinata, pieiam lr 'dzlgi augstakai skauai no neseiavilna m. Tapec diw, vilnu ziua blakus-eso5u. staciju savstarpeja atdali5ana biis

vairak vai mazak vajinatas, atkariba ncrtam, cik tali tas ir iespiedu5as Sini josla,bet toties rodo5ies parkla5anas (interfe-rences) svarstibas tiks tapat pastiprind-tas. ka citas uztvertas stacijas svarsttbas.Tas nu norada, ka staciju tuvaka sabidi-Sana nav iespejama, jo tiklidz sanu svar-stibas parklajas, tad neviens uztverejspasaule Sadas stacijas nevar atdalit, jonav iespejams asu se lekc i jas l ikn i apv ie-not ar isu (atru)' apdzl5anu. Panemiens,ievietot kvarca kristalu uztvereja dodgan loti 1ielu selektivitati, bet gandriz pil-nLgi iznicina augstas svarstibas, un lai tasatkal atgutu, jalieto speciali patemienildnmainu pastiprina5anas kedes. Ta tadsekas ir visai gruta noskano5anas. Kri-stala ievieto,Sana starpbieZuma pakapedod liknes asumu 5-10 ciklus, un Sinidala jaietver neseja vilnis ar visiem pa-rejiem viluiern. Bet kvarcs ir arkartTgidargs, un par daudz mazaku naudu ie-spejarns izbivet augstvertigus starpbie-Zuma filtrus, ar kuyiem tapat var sa-sniegt arkarteju selekci jas asumu. Tapecstenode. sprieZot pec tagadejiem datiem,ir loti dargs, lai ari selektivs uztverejs.Bet tas tapat nesp6j dzirdamlbas robe-Zas gulo5as interferences svarstibas izsi-jat, ka katrs cits uztverOjs.

| , , 'I '

- t

Z i m . 6 .

J,,l! s o RADIO 24rq-

Voith - Sneidera propellers,ztm. L tedzatm, tad tas dr rats ar 4 lap-stam, kufS grieZas ap vertikalu asri. Lap-stas savukart var \ikt pagrozitas atka,l afisavam vertiirkalam asim ta, ka tas vienagadijuma udeni Skelt'u ar aso Skautni, bei

,

' i t-*H' \=/

Sava laiika daZos techniskos Zurnalos(ari vietejos), bija apskatita jauna veidapro'pel,lera u',zbive, pilnigi at5kiriga no pa-ras,tajiem. Tore:\z domaja, ;ka Sis pro,pel-lers vienadri labi bfs lietojams visadiernkutgiem, lieliem un rnaziem. TadLa tagadprakse pieradijies, ka 5i propellera lie,laspriek5rocibas sev. s:pilgti jutamas tikai piemaziern braucamiem rikiem. res,n. nelie-lam motorla' ivam. Lieta ta, ka mazajammoto,r,laivam propellera apgriezienus'ka,its, parasti, ,ir krietni augsts, u,n jo aug-stdks, jo mazal<a ir laiva. Tas nu par,a-sta pro,peller,a (ar starveidigam lapstam)lietderlbas koeficienrtu padara visai m,azu,v€l vairak 'tamdel, ka Sie atrie apgriezie-n:i sav'irpulo ildeni ne tikai kustibas vir-ziena, t. i. aksiali (pa propeller,a asii), betari tangenciali, (t. i. Skersam); un jo vai-rllk pedOja vtirziena, jo atraki propellers

griei,as, ta,ka a,iz propeliera ro'das skruv-veidigs virpul,is.. Bet tangencrialais udenspaatrinajums ir zaudejums kurstibai, un ta-da veida propelier,a lietderTga darba koe-ficients s'armazinas pat hdz 50 proc. ur1 1n&-zak procentiem. Bet jo lielaks ir kugis,jo lielaka's paliek propellera dimensiijas, 'unta apgriezienu skaits paliek mazaks, ta kate tangencialais udens savirpulojums iriaa daudz niecigaks. Ta tad te lietderi-ras koefi 'cients arvienu pieaug.

Voith - Snei'dera propellera darbibasveidu te vel mazfiet apskatisirn. Ka no

Zrm, 2, Voith - Sneidera propellera darbibas princips.a - stavot uz vietas ; b - virzoties uz pi iek5u;

c - v i rz ienu maino t .

vaiadzlga bridi atspiestos pret udeni arsavu plakailo p:115,i,. Laps,tas profils atga-dina lidma5inas sparna profirlu, (tikal no-st;lditu vertikali), t. i. uz arpusri mazliet irizl'iekts, pie lkam priek5eja Skautne ir dru-skn biezaka par pakalejo. Sad,s izveido-jums dod visli,elako Jietderigo efektu.

Pati viirzi5anas uz priek5u no,tiek Sadavei,da. Motora apgriezieni parasrti arvarpstu un konistkiern zobratiem tiek rpar-nesti uz vertikalo lapstu rata asi, kuf5grieZas piem. purlkstena radttaia vtkziena.Ja lapstas bus nostaditas air sev. sviru p,a-Ildzrbu srtateniski pret rata radiusu,, tardvinas Skels urdeni &,r S,?vnffi asa,m Skaut-ndm un tapec Jaiva staves uz vietas (znn.'2a.). Bet ar sev. ierices (sviru sdstemas)l ,a l tdzrbu mes varam panakr . ka ta laost i -qa, kura iet a'tpatkal (r-esp. iei pretejri,'vela-mam kustibas virzien'arn) nostajas tarnperpendiku,lari gajiena abc (zrm. Zb.). Tadatbidamas udens struklas ,olatum,s bus hun atkariba no grie5anas atruma, la,pstasats'p'ie5anas pret udeni var but lielalia unmazaka uin ar to saistitais kurstibas artru,mrsarr m,ainas. Te tudal rodas zjndms, seci=naju,ms. Ja ,lapstr: i'atu sagriei,am ta, Iaivi4a normala'is diametrs (kufS ,pie taisn-r,rirzieniskas kustibasiir parallels ;krlAaas,ii), ar kurfa asri' veido kadu Ienkr tadIapstu rats tiek dzits sava norrna,la rradi-usa virz,iena, re'sp. ku€a pakalga,ls tiek br-drts SinI vi,rziena (21m. 2c.). Bet tas irtads pal gadljurns, ja ku,€a viirzienu mai-nam. Si, varetur teikt, lpa5ibar, ,i,r jauna

Voith - Sneidera propellera izskats,

2+2 RADIO Nls

V-t-9F24---a\. ^r' N((/V\l f f i\ _ \s\\ " /tr\_.-A

Z1m. B. Iedarbojoios speku sadali jums. Komponentes pie daZadiem lapstu roto;a stavokl iem'

U- ro to ra g r ie5anas d t ru rns ;y7-g- t f Iaps ia -m ph ls tosa udens Et rums; v -kus t ibas -a t rums;

V - kustibas virziens.

ilropellera lielaka pr,ietk5rociba, jo ta at-lau,j kufim mranevr€'t arkartig'i Saura tel-oa. P{em. sagrieZot 'lapstur ratu, utz 90'"iiurfis var tikt apgriezts ap savu as'i, sta-vol uz v,ietas. Talakai's secinajutms irtads, k'a lapstu r,atu sa,griei,ot par 180'', ku-gis vi,rzas atpakal; tas ir ,s'evi'Ski no sva-ta gadijuma, ja tas, lka saka, iaaptur uzv ietas.

Mef'1nnluma motor,laiva uTorqueo I.,vareja izdarlt p'iilmgu apgriezienu v ri's -: i t r aka ga i ta a r rad iu , s ' u , ku ' r5 b i i aa ,pm" puse no l a i vas ga fuma '

Pie 900 sagrie5anas, laiva griezas apkartriz viena,s vietas stavot. Apstadinadananotika, ku,stoties pilna atruma ar apm.20km. stu,nda, uz 4-6 rnetriem.

Visplrigi sakot, ar jauno propel'leri ie-spejamas daZadas kombinacijas loti apro-bei,ota tc1,pa, un tas ,ir vilra lielaka priekS-rociba, jo padara ,l,aivn arkartigi man6v-re5anas spejigu. Un ta ka propellera liet-deribas kbeficiients, sevirSki mazakiem ku-giem, ir ieverojami auigstaks par vecA pro-nel,lera koeficientu, tad to' ieteric, piem',lietot ari mazakiem buksier,iem"

Zlm. 4. Voith - Sneidera propellera novieto5ana kufi '

Ta! redzE3anas Parrlatprlnci Pi.Sl gada Latvijas radioizstade (no t2. Ildz

19. oktobrim) ir paredzama arl talredze5a-nas aparata demonsiracija. lr gan musu,gan citos radiotechniskos Zurnalos jau dgralrapskatiti tie principi, kufi dod iespeju par-raidir kadu ainu, tomer daudzi lasitaji vainu tos nav ieveroju5i, vai ari mindtos Zur-nalus nav caurskatiju5i, un tamclel te isum,tvOl reiz apskatisim tos principus, kufi irkatras talredze5anas iekartas pamata.

Ka rodas parraidama aina ?Katra bilde vai aina ir redzama tapec, ka

ta atstaro gaismu, vai nu saules, vai no ka-cla cita gaismas avota. Pie tam tum5as vie-tas atstaro mazak, gaiSas vairak. Piei:em-sim, ka mums ir kada bilde 1 cm'. To sa-sadalisim daudzas nelielas dalas, piem.

katru pa 1 mm'. lieluma. 'fa tad musu bil-

de t iks sadali ta 100 dalas (tOXtO mm.).Katrai 5ai nelielai daliuai bus sava gai5umapakape. Enas bus tum5as, apgaismotasvietas uz bildes gaiSas' (Krasas pie talre-dzeSanas. tapat ka pie fotografijas, nespelenekadu lielu lomu.) Sadu tum5u un gaiSupunktu savirknejums mums ta tad dod bildivai ainu.

No agrakiem aprakstiem musu i'urnalttmes zinam, ka ir loti jutigs riks, kut5 reateuz katrtt mazako gaismas izmatgu, proti, fo-toiuna. Ja mes apgaismotu katru no mumssadalrtas bildes dalir:u atsevi5ki un atsta-roto gaismu uztvertu ar Sadu foto5rinu, tadta priek5 katras apgaismojuma pakapes(resp. atstarotas gaismas) dotu noteiktu

Jsa RADIO 243

stipruma elektr. stravu. Sis stravas izmai-uas var tikt reproducdtas ar seviSkiem ri-kiem (mirdr,lampiaam), un tad priek5 katrapunkta uz bildes mums bus attiecigs gai-smas impuls.

Mums nav iesp€jams uz reizi dot vese-las bildes apgaismojumu un vismaz L1dz limnav izgudrota iekarta, kura to spetu izdarit.Bet mes gan varam katru bildes punktu ai-sevi5tri apgaismot un to ar foto5unas pali-dzlbu parraidlt uz citurieni. TapEc viensno bildes plrraidi5anas galveniem paligiemir riks, kur5 visu bildes virsmu s'adala uzmaziem laukuminiem un katru no viniematseviSki apgaismo.

Pie parastas bilZu parraidi5anas, ka to jauagrak apskatrjam. visa bilde tiek zimeta pa-kapeniski, seciba, viena strrpa pec otras,un \Idz visai bildei, kad ta jau ir gatav&, DA-iet zinams laiks. Turpretim pie talredze5a-nas visai bildei vai ainai jabut viena laikaredzanai. Tapec iepriek5 mineto apgai-smoto bildes laukuminu secibai jabiit tik5trai, lai acs nevarEtu at5kirt atsevi5l5u-sbildes impulsus. bet uz reizi uztvertu visubiidi. Acs kutriba ir diezgan liela un ja ar-sevi5ki impulsi viens otram seko t/, sekun-des laika, tad acs to uztvey ka nepartrauktukairinajumu. Piem. tapEc kino atsevi5kubilZu seciba ir lielaka par I/n sek. (parasti16 bildes sekund€) un tad no musu acs vclnav izzudis kairinajums no vienas bildes,kad jau seko kairinajums no otras, ar maz-liet savadu stavokli, un tas dod nepartrauk-tas kustigas ainas iespaidu. Ta tad ja mesvaresim sadalit kadu ainu atseviSlSos punk-tos, no katra Sada bildes punkta uztvert at-staroto gaismu ar foto5unu un to parraidrt,un pie tam vel katru punktu parraidit vai-rak par 9 reizem sehunde, tad otr5 gall mesvaram dabut nepartrauktu, kustigu ainu.

Piepemsim, ka kadu bildi esam sadali-juSi 100 atsevi5kos punktos. Lai redzeiunepartrauktu- kustibu, visus punktus mumsjaapgaismo, noapaloti, desmit reizes sekun-d0; ta tad laiks, kada vienam punktamj3seko otram ir 1:(100X 10):1/rooo sek.Sads secibas atrums panakarns ar atri grie-zo5os caurumainu ripu. Ja ripa,i ir 100 cauru-mi4i, un ta grieZas ar atrumu 10 reizes se-kund€ kada gaismas avoia priek5a, tad ta.qaismas staru pdrtrauc 1000 reizes sekun-de. Sis caurumiuu ripas uzdevums ir aribildi vai ainu sadalit atseviSkos punktos,

kuru skaitu musu piemera pieuemam 100,pie tam 100 daZados punktos. Ta tad arcaurum'iqu ripu, visparigi, bildi iespejams<notaustrt> ar gaismas staru, kas m[su pie-mera notiek 10 reizes sekunde.

Pec viuas izgudrotaja (apm. 1880. g) 5oripu nosauc par Nipkova disku. Uz viqascaurumi4i nav izurbti vienada. attaluma nocenfra, resp. ar vienu radiusu, bet gan tiesakartoti spiraliski. Kad nu Sada ripa grie-Las, tad katrs caurumi!5 notausta bildi maz-liet zemak par iepriek5ejo. Ta tad bildesaugstums ir noteikts ar spirales gajienaaugstuma starprbu. Trtrpretim bildes platu-mu noteic atstatums starp 2 caurumiuiem.(Skat. z1m. l.) Tas saprotams n0 seko5a.Caurumin5 I ar noieiktu atrumu virzas,piem., no bildes kreisas malas uz labo, ait-karot ar gaismas staru katru bildes punktuLtz Sis stripas ,(jo linija resp.s:tripa uzskatama ka atsev. punktu

-,--l--1" =.----

Zim. l . AugSa: Nipkova disks; lodzi45 ir reproduc.biides lielums. Apak5a : Svitrojumi no nepareizi iz-griestiem caurumir;iem ; t. str. - tum5a stripa, kadcaurumi4u l ini jas par talu ; g. str. - .gaiSa str ipa; kad

caurumi4u linijas parklajas.

savirknEjums). Kad caurumius 1 Ir rrogaj slidz bildes labai malai. tad kreisa mala bil-di sak Slrer5ot carumilS 2 u. t. t. Tikai katrsnako5ais caurmiq5 ir mazliet zemaki par ie-priek5ejo, pie tam par tik, kads ir caurumi-4a augstums (diametrs). Ta tad augSejac.aurmi4a stripas apak5eja mala skal nako-5a caurumiua stripas. aug5ejo malu. LIdz arto visa bildes plakne tiek sadalita stripas(21m. 2), un pie tam tik daudzas, cik iicaurumipu uz spirales. Katrs ripas apgrie-ziens ta tad ir spejigs parra,idlt vienu vese-las bildes plakni (resp. kadu ainu). Ja ta

2+4 RADIO N!s

ir kustiga, pie kam katra nako5a bridi bii-clei ir cits stavoklis, tad pie atriem ripasal;griezieniem, ka pie filmas, mums rodasnepartrauktas kustibas iespaids.

Ka viegli saprotams, bildes lielums attie-ciba pret ripas lielumu ir visai mazs. Vi-las augstums noteikts ar spirales gajienaaugstumu- bet platums ar atsevi5llu cauru-rninu atstatumu. Ripas lielums ir ierobe-

Zrm. 2, Bi lde ar r ipas caurumirt iem t ieksadali ta str ipas.

lzots ar radiusu, resp. ripas masu, kufa varsakt trlcet un dot kroplojumus. Parak lie-la. ripa ir ari ireparociga. Ripa urbjainocauruminu skaits ir atkarigs no vi4as ra-diusa. Tikai daZadam konstrukcijam tas irdaiad,s; piem., Bairda televizijas sabiedrlbasgatavotos talredze5anas aparatos ripas vi-dejais radius (t. i. attalums no'centra lldzaug5eiam cauruminam plus attalums lldzapak5ejarn, un dalits uz divi) ir 334 mm.;Vacijas pasta resora 'talredzeSanas apara-tiem tas ir 2A0 mm., bet ir ari citadi radi-usi. Vienkar5a piemera pienemsim, ka mu-su ripai ir 250 mm. radiuss. Talali var v€lpienemt ka bez jutamiem kroplojumiem bil-des kopejais augstums var sasniegt I0%no radiusa, un tas musu piemera iztaistt25 mm. Tadam jabut spirales gajiena aug-stumam. Parasti caurumiqu lielums ir1 m'm2., (caurumi4i parasti ir kvadratiski)ta tad ar I mm. augstumu. Lai visu bildesaugstumu stripotu ar gaismas staru, ja4em25 mm.: 1 mm. : 25 caurumili. Videjaradiusa veidota aploce, uz ku;as sOZ cau-rumiui ir : 2 . 3,14 . 237 : 1488 mm; ta-pec atseviSku cauruminu atstatums ir1488 :25:59 mm., un tads pat ir ari bildesplatums. (Ertlbas del te nemam noapalo-tas vertibas. Pareiza aprekina5ana, lai aritada pat gara. ir daudz precizaka).

Tasad drusku tuvaki apskatisim dalutalredze5anas aparatu datus.

Lai dabutu mierigakas bildes (ainas), bil-Zu skaitu pie talredze5anas noteica uz 12,5.l'adu laboratoriju me€inajumos bieZi vien5o skaitu pavairo uz !6 un pat 18. Ta ka

pie patreizeja vilnu sablivejuma uz radio-fona diapozona staciju atstatums ir 9 kilo-cikli, tad sakara ar blakus vilgu ra5anos at-seviSku punktu skits sekunde var but 4500(puse no biezuma starpibas). Uz Isiem vil-niem, vai pa vadiem noraidot atsevi5hosimpulsus, punktu skaits var tikt iev€rojamipavairots, jo te nav jabaidas no trauc6ju-miem ar blakus vilniem. Te atsevi5ku punk-tri skaits var sasniegt 40.000 sekunde.

Pagaidam Eiropa ar talredze5anas me€,-najumiem, t. i. kustolos ainu noraidi5anuradiocela, nodarbojas 2 stacijas: LondonasIJrukmens-parka stacija ar viini 261 m. unI3erlines Witzleben'as stacija ar vilni 419 m.Abas stacijas strada pec viena principa, unat5kirigas ir tikai viuu caurumiqu ripas(Nipkova diski). Pie raiditaja Sin diskambilde jasadala atsevi5kos biides punktos,uztvereja diskam atsevi5los punktos jasa-vieno kopeja aira.

Raiditaja. puse cauruminu ripa ir iekapse-leta gaismu necaurlaido5l daula un vienigivala atstats neliels lodzin!, kur5 dod agrakimineto bildes lielumu (t. i. spirales gajienaaugstums reiz blakus cauruminu atstatums).eaiJa air, lodzita atrodas loti specigs gai-smas avots. Tapec uz parraidamo bildi(objektu) krit spilgts, Saurs staru kulitis.Kad nu ripa grieZas, tad Sis staru kulltisvirzas linija pari visai bildei, no vienas ma-las lidz otrai. Tiklidz 1. caurumi4a starnkulitis sasniedzis bildes (lodzina) malu, pa-radas otrs caurumin5. Ta ka vin5 ir druskuzemaki par 1. eauruminu, tad no vina vei-dota gaistnas (apstaroSanas) linija ari irdrusku zemaki par pirmo u.t.t. Pie viena ri-pas apgrieziena visa bilde (aina, objekts) ironotaustrts, ar gaismu, un ar 1. caurumi4aparadT5anos viss sakas no jauna. Qautcaummiuiem krito5ais staru kulits no bil-des .eai5am vietam atstarojas spilgtaki, notum5am - vajaki, un tas izsauc tuvumanovietoias fotoSunas gaismas intensivitateiatbilsto5as el. stravas izmainas, kuras tiekar pastiprirratajiem pastiprinatas pec vaja-dzibas un tad noraiditas.

Uztverdis uzlver 5ts stravas izmaiuas, sa-vukart pastiprina tas, un tad pievada spe*cialai mirdzlampital kulas gaismas stip-rums pilnigi atbilst momentanai apgaismo5a-nai no Sini bridi parraidamas bildes. Simirdzlamp'irla ir ta izveidota, ka gaismapari vienam elektrodam sadalas pilnigivienrn€rigi, apm. 4X5 cm. liela plakne.

Nle RADIO

Starp mirdzlampigu un skatitaju atkal no-vietota pilnigi tada pat ripa, kada bija raid-stacija, un kuga grieZas ar pilnigi iadu pat2trumu, ka raiditaja. Tapec ikkulu brr,diredzams tikai 1 gaismas punkts, kur5 tapalvirzas pret kadu lodzigu no vienas malasuz oiru. Lodziua lielums ir tads pat ka rai-ditaja. Ta ka gaismas punkts jebkura bridim'aina savu intensitati pilnigi vienadi ar:notaustamas bildes atstarotas gaismas in-tensitati tani pat mirkli, tad, ta ka 5i no-tausti5ana notiek arkartigi atri, acs vairsneizSfir ne atsevi5hus gaismas punktus, neno viuiem veidojamas gaismas stripas. betgan uztvet visu ka kopigu bildi.

Lai talredzeSana butu iespejama, uzt\*C-rOja diskam jabut ar absoluti vienadiemmeriem ar raiditaja disku. Te pievedamabu mineto raiditaju datus.

Zim. 3.

Ztm. 4,

Zim. 3, Vacijas pasta resora diska dati.Zim. 4. Anglijas televizijrs sab. diska dati.

Berlines raiditaja disks ir sadalits 30segmentos (21m.3). Cauruminu skaits irtap€c 30. ViUu forma ir kvadratiska, ar ma-las gayumu l. Bildes augstums tapec ir30 1. Augstuma attieciba pret platumu ir3:4, in tapec cauruminu vid€jais atstatumsir t:b*'21, kur b ir lodzi1a platums. Vi-dejais ripas radiuss tad ir

30t 2 i . r .r : i j t r e s p 4 2 l : B 0 - : t

Ar 5o formulu var apr€kinat ikkuru ripaslocekli. Parasti ripas cauruminus izvelasI mm'. Tad 1:1 mLm.. un no ta r:200nim., b:40 m(n. un h:30 mm. Bildespunktu skaits tad ir 30X42:1260, izlietoia-mi no tiem 1200 punkti, jo no katras stri-pas atskaitami 2 punkti resp. 21. Parrai-damas bildes bieZums (frekvence) pie lZ.Sapgr. resp. bildem sek. tad ir

1 - 12'5J260 : TSTS cikti

Ripa grieZas pulksteuu raditaju virziena.Bildes notausti5ana ar staru kuliti iesakaskreisaja aug5eja sturr, un beidzas pa labiapak5eja sturi. Lodziga veids ir paraditszIm. 3 un atrodas ripas aug5dala.

Londonas raiditaja disks (Bairda televi-zijas sabiedribas izveidojums) ir ari ar 30caurumi4iem. Lodzin5 arrodas ripas laba-ja pusd (skat. uz$emumu), un viqa augstumaattieciba pret piatumu ir 7:3. Bairda sa-biedribas uztverejam ir Sadi ripas dati: cau-rumiqu lielums I mm'.; bildes augstums70 mm., platums 30 mm.; vidOjais caurumi-!u aploces radiuss ir 334 mm. Apgriezie-un skaits sekunde tapat 12,5.

I-ielakas glutibas pastav ripas caurumi-Vu pareiza izgrie5ana. Ja viena caurumi4rapak5eja mala nav pilnigi sakrrtoSa vienalinijA ar nako5a caurumiqa aug5ejo malu,tad Slersarn pari visai bildei rodas Svitras.Ja cau(umini parkldjas, tad tas ir baltas, jatie ir parak attali, tad Svrtras ir melnas.Praktiski vislabak ir cauruminus izgriest(izvrlet), kad ripa ir gatavi unnonteta uzmotoru. Ta pakapeniski nako5o caurumi-uu pielago iepriek5Ojam, arvienu kontrole-jot griezoSos ripu pret gaismu. Saprotamska darbs ir loti nogurdinoSs, jo visu laikujastrada ar vislielako rupibu.

Ka nu var abu ripu, t. i. raiditaja un uz-tvereja, apgriezienus noregulet absoluti vie-nadus ?

Te vispirms ir lietojami ta sauktie sin-chrona motori, kuli lietojami vienigi tur,kur ir mainstrava ar vienadu biei,umu(frekvenci). Tadu labi izradiju5ies arl ltdz-stravas motori, at apm. I /- HP. jaudu, kuluapgriezienu skaits regui€jams ar ieslegtomaiupretestibu resp. reostatu. Tadu te ar-vienu janovero attels, un grie5anas atrumsjapieregulO ta, lai tas arvienu paliktu iodzi-!.a. Bez tam vel, piem. Bairda talredzeSa-nas aparatam. ir sevi5ks automatisks regu-letajs, kur5 pats arvienu pieregulO grie5anasatrumu. Vai 5ads regulators ir Vacijaspasta resora talredze5anas uztverejam, tonezinam.

Taiu nevajaga iedomaties, ka uztvertasainas ari bildes pagaidam ir 'labas. Veldaudz jastrada, lai panaktu skaidrus atterus.Pagaidam uztvertds bildes redzamas tikaikonturos, ias ir izpludulas un stipri trico-Sas, pie tam visai vajas gaismas zjUa.Skiet, krietns laicinS bus jagaida, kamervares dabut pietieko5i labus att€lus.

4.

246 RADIO J,,l! s-t'-

Drusku par t iklstr5vas un bateri iuuz,tvEr6tiern.

Sini nurnura pie rakstu serijas uP a d o-rn i p i e uz t v0 re ju i egades " a i z -kararn jautaju,mu par bateriir.l un tiklstra-v,as uztverOjiem. Atm,etot visas parejassaisitib'as, te apskatisim tsuma vinu iz-maksu, urn kada savstarpeja sdkara t[satrodas. Mi'n. domas ja'u, esa'm izteiku5iagraki, bet daZs labs iasltais tas nebfls ie-verodris. R e d'

Musu god. lasitaji bus bieZi ieveroju5iteikumus: uapgais'mo5anas tikla stra-vasuz,tverejs, u,n "bater,iju uztvOrejs". Isu-ma izsakot viqu butibu', var aiztadTt u'2,sekoSo.

Katrs tlamprinu uztverejs savai darbibaiprasa noteiktu elektrisku stravu kvelei unanodam. Ja 5o stravu mes nernam noakumulatoriem resp. gialvanlskiem ele-rnentiern, tad runa parr ubateriju uztverE-jur. Bet ja vaiadzigo stravu rnes ar da-i,adu parveidotaiu palidzibu iegustam pie-sledzoties ar paras'to elektrisrko kont'aktu(uStepse,liu) pie rnusu e,lektr.,ap,gaismoSa-nas vadiem, tad to sauc par ntikl'stravasuztverejuu.

l.zradas, ka Sadi tikistravas uztvereii ie-gust arvienu lielaku piekri5anu radio,abo-nentu starpa dai,u savu nenoiiedzamo,priek5rocibu d€l. Tomer te vel jaieverldai,as parejas pa,kapes. Vispinns, varlietot kvelei akumulatorus re's,p. l,ielossiapjos elementus un anodam 'p'arastassau,sas anoda baiterijas. Tas ir pilnigs ba-teriiu uztverOis. Bet var lietot kvOlei'aku-mu,latoru, un anodarn ne,rnt anoda stravasaparatu (izltdzinataju); var uernt kvelerakumu'latoru, 'kurS pastavigi pieslegts uz-pi lditaiam (t. s. pastavTgie resp. automa-tiskie uz,pildltaji) un ano,darn-bateriju vais'travas izbdzinutaiu (anod'a aparatu); varnemt kve'lei stravu caur kadu taisngriezi(piem. sauso vara olcsida taisngr'iiezi) unanodam agrakos; var pedigi oemt maiu-stravas radiolarnpiuas un anoda stravasizlldzinataju. Sis pedejais bfls pi'lnigstiklstravas uztverejs. Ta tad, ka va'r s;t-prast, no pilna bateriju aztv1reia uz pilnutiklstravas uztvErEiu ir diezgan plaiscel5.

Radioabonentiem, seviSki tadiern, kurigribetu Savu uztv€reju modernizEt ar

kAdu tikla piesleguma iertci, vai ari iega-dat jaunu aparatu, bus ve'l€Sanas an zi-nat, vai tas atmaksasies. Lal neatkarto-tu traf a'reto reklarnas izteicienu <katrazitlarr, ir nepiecie5ams jautajumu arpskatitno attiecigo izdevurnu vi,edokla.

Pi,enerns'im, k,a jau lietodam 'parasto3 lamp. narrmalaztvereju, t. i. 1 atrmailttpastipi.,, l-audionu un I lOnmai4u pasti-prina5anu. Videja kalkulacija pie 5.s'tundudarbibas diennakti bus aprn. Sada (1 gadalaika):

Lamrpitals 'kvelei patere: 0,06*0,06 *0,15==0,27 vai noapaloti uz aug5u 0,3 am-perus. Lal parak biei'i nevaiadzelu nestakr.r,mu,latoru uzpildi5anai, derigi Seit lemtaku,rnulatoru ar aprn. 40 arnperstundtl ie-tilpibu (kapaci,tati). Sads aku'rnulators tu-ros apm. i menesi (0,3 apm. X 5 st. X30 dienas). (p. S. Lielaku akumulatornnea,trnaksajas oemt, Jo katrs aku'rnulatorsvideji p€c 4--6 nedellm jauzpilda, neska-toties vai tas atpiidTjies vai ne.). Anodas'travas 'li'elums pie visa'm 3 lamipilam, piep'a r e i z i iestadita tiklinu priek5s'p:iegu-ma, neparsniegs 6 rniliamperus' Pagai-dam labakarn vietejam anoda baterijatttoHokao kapacitati var rehi'nat uz max'3 amperstundam. Tas noapaloti, dos 3 me-ne5us ilgu darbibu. (3000 mlarnp. : 501]darba st.)

Ta tad gada laika b'ez akumulatora ie-gades izd,evumiem, bus jamaksa vel par12 reiz1ia akumulatora uzpildi5anu un "lanoda bater i jam.

Ap lese :(videjas cenas)

Kvelqs akum. 40 amp./st. 4. v. L's 35,-UzpildiSana 12

'X d, Ls 1,20 . ,, 14,40

4 anoda baterijas ntloka, 90 u---_t- a6,Kopa Ls 95,40

Skai,drs, ka io mazdks lampinu skaits,jo mazaki an izdevum,i. Piem. 2 'Lamp.uztv1reiarn tie varbfit neparsniegsLs 70,-, bet vienlampirlas uztverejam pa.tLs 50,-,'

Toties jo lielaks uztverejs, jo 5ie iade-vumi paliel'in6s, , Piern. pie 4 la,mp. uztv.

JG824i

varbfrt. Ls 130,-, ta ka te eksip,loatacija irvisai darga.

.. Ka redzams. tad ar \arnpitrru skaitu pa_lielina5anu arvienu neizOeviiit<i--ir "ietotba,terijas. Bez tam jaielrero,-fa'tuguOo;a,iampiuas ̂b^.igu: pakapo trt if i"n,.*i?uruvl:qal _t20 voltus, videji pit iso un- vai_raK (strava trdz lB mraFrp.), ta ka ari Sinizipa. stavoklis vel _neizhdvibatsl

' famoe ipie .lielakiem aparatiem pui J"'tu*ilina,r,ja.u labaki lietot anodu u,i.i*rtitoi^i"e.t

vienas {!oda aku,rn. baterijii ie*aJ.f r+0uar kasti) videji izmaksas up--is-iiti"rrr,uzpildi5ana viena gada taiiia

-('nesiuitot

remontu) Ls_ 18,-,1a ,t a pliii, jii".."u*_renlu

^Ko'mplekts pir,ma Sa_da iznaks apLS r/u,-. Saprotams, nak. gada izd€_vnmi bus maz,aki, td kA ar laifu -'vainut

Iaoas aKum. bateri jas saks atmaksa,t jes.Bet, ka dzrve radijusi, viOelam-iadi;il._uenm anod,a akum. baiterija tures reti var_rak par 2 gadi,em, parasti slili,tii

"r.f.uti_Sanas 9cl, ta ka te vet uuJjapl.irr""ii"-i)_uevumt remon,ta,m un izbiiru5o platu ap_T?iuai. Tas atkal zinama merh

-".iOa.-dzina eksploataciju.

fnr liflni Ir$. [lJiis varat iegflt pastdvigu

mainstrEvas

Anodaparatu ?t*:H:

3-4 lamp. radio-uztvErEjiem, ja JUsvi4a blvei izlietosiet seko5as piim-klasigas dalas

transformatorudroseli

kondensatorus

Cend bez tam ietilpst taisnot5jalampi4a un visi citi piederumi

.._Ia visu saska,ita,, tad bus redzama Sadaaina: . l-lamp. uztverEji;m- prr*a* guOa1 darba stunda izmaksa-s vl,O'Cii-

-ip 2,5samt., z-lamp. uztv. _ 3,2 .oni., Jlo*p.uztu_. -- 5 sa,nt., 4;larnn. uztv. (ir;k;ij

ap_ 7^sant., bet S-iamp. uztv. varbflt al]8tI .P s.a!t._ Rekinot u, {eudi"i ifspro-a^taci ja bus letaka, varbDt i i-pr. i lr i i , .rr,to.

,, Tur butu pid pi,lnigiern bateriju uztverd_lrcm.

, = F.t var ..q.e,rnt auto,matisko rkveiaku,mu_iatoru uzp1ldttaj,u (no tikla) un iame_ra mazu akurnulatoru (plem,.

'tO-fu;. ;:;).legades ,izdevuml plrrna

^cud;"" on,gan ._ rlielaki, bet pec apm.

--j* sadLllietoSanas SAda tbmbiniilju ,tr, " ur_maksasies, jo pi ldi5anis'- '"[O.i, irTni irtun n.lecigt. sakare ar mazp stravas pate_riau Gai,i vatti).

..Solis talak ir lietot iepriek5ejo kombina-ciu'u kvelei, bet anodam il,mt-;""oju'iira_vas.a,paratu. Ari te esplo,atacijas iaOevu_mi ir,sa,rnera mazi un pie pilnai ifoArm(.30 m/amp.) tie reti pars;iesJ i-,ini."*[rn^da, ta ka praktiski varetti.li.pfoi,j*tu,i,zdevumus. kopa ar taisnotaji' fu*einu,amortizaciju rekinat uz Ls 20,-_ .;;A;.

frfirlsrE

ruluKur nav dabfijams, pasiifams

radio - kantori

||isr|llltl un firnnsilir1 ,

II

Rig6, Kungu ietE 4.

l r .

t z+g RADIO N s B

1l

Izmaks,as izdevumi Sai kombinacijai !iem, io musu pastavo5ti uztvereja nekasbutu varbut Sadi (viddji): nav japartais:a un visu vat atstat agraktr

Aplese: ii3,";?Til,t;$f*-ufli,1i,f:,si.:t'5;:i#'#;Kveles akr11m. 4 v. apm. tas gus plairiku piekriSanu, to radis n?i-

10 arnp./st. . Ls 10,-- kotne. Ari cenas ir it dargas, ta 'ka pa-Autom. k-veles aku,m. uipilditajs gaidam vel ar agrak minetam komblnaci-

(Philips) ,, 45;- jirm tas sace'nsties nevar, vismaz ekono-Anodsrtravas aparats (Philips naijas ziua.

3003) ._ ,, 150,--Ls 205,--

gada apKoPa

Ekspioatacijas izdevumiLs 20,-.

Ja rekina izdevurnus 3 gados, tad katragada izdevurni bus aprn. Ls E5,-, kaspiem. pie 4-1amp. uztv. bus ap 4,5 sani.stunda, bet pie S-lamp. uztv. neparsniegs5 sant. Ka redzams' Seit eksploatacij'a jaulrrietni letaka, neka lietojot pilnTg:u batc-riju ko,mp'lektu. Slikturns gan tas, ka piciegades uz reizi jaieguida li,elaka naudassurma. Bet labums ertibas zi{ra jo lieis.Nevajaga mullgi staigat uz uzpildi5anasstaciju, nav izgaroi'umi ir lieia tiritra unaoarats arv ienu gatavs darbam.'So 'komibinaciju var ' l ietot p,arastiemapatatiem bez kadas partaisiSanas, ta t:aarr no 5i r.iedokla ir zinama ertiba.

Vietas, kur apgaismo5. tiklam vel tlietclrdzsrtravu, izdevumi vel mazaki (pieni.Lrepaja/ .Anodstravas aparats (Philips) . Ls 100,-Kveles akumillators . ,,_10;

Ja kv€les akum. ieslodrK38f;:lt'1'tn;;:galsmoSana,s spuldzi, tad uzpildiSanas iz-devu'mi praktiskir ir nulle. Viddja vienasdarba stundas izmaksa 3 gados Sini gadi-iuma neparsniegs 2,5 sant. pie 3*-4 lamir.uzty,, bet ap 3,2 sanl. pie 5-lamp. uztvd-rEj,a.

Ka redzams, ne'salidzinami letdka uner,taka eks'ploatacija, neka at baterijarn.

Stravir kvOlei u,emt tieSi no tikla ir iattsen m€*inats. Te iets 2 celus. Viens notiern ir Sads: ar sevi5hu maiustravastaisngrieZu (piem. vala-oksida) pahdzibuizlldzinato tikla stravu pievada paras'tatrilarnpiuam (kveldiegam), rpiesledzoties 1t-dzigi akumul. baterijai, bgt anodam tleinanoda strava's aparatu. Sis cel5 nav pa-gaidarn visai populars, sakara ar daiiemtrukurmie'm pa6a taisngr,iezi. Lai gan ja-atzime, ka tas ir vienrs no labakiem ce^

Toties otrs celS tiek lo,ti Craudz staigats.Tas butu __ mainstravas uztv. la,;m'pinulietodana. Vinu princips, ka jau m[s,u god.lasitaji no agraka zinas, ir tads, ka kvOl-diegs tiek sa,karsets no no,fransformetasmaiilstravas, un tas savu siltumu atdod apvinu atrodoSamies procelana (kaoli,na)veltenirn, kuiqa vii'spurse apklata ar elek-tronus izstarojoSu oksida kartiqu. Tadakarta maiustrava nenak nekada 'sakaraa,r 'lampigas kede'm u,n ta tiek lietota tikaivajadzigas augstas temperatfiras sasnieg-Sanai. Si's ir netieii l<arsejamo lampinrrprincips. Tie5i karsOjarnas lampiqas, ku-ras pec biitibas ir lidzigas paras,tam lam-pipam (iss, resns kvOldiegs) nav iesakno-ju5as, jo te gruti, pat neiespejami, i'r nc-verst mai$stravas ruko$u.

Ta tad lietojot maittstravas lampiuas,pagaidam s&'rl, ir nepiecieSams kvelestranSformators. Anodam jalieto agrakiminetais anoda st,ravas aparats.

Sliktums te gan tas, ka 1) jaiegadajasjaunas lampiqas, 2) aparats rlpigi jarpar-buve.

Toties reiz iekartots aparat's ir lo'ti letscksploatacija, un pat piem'. 6-7 lamp.uztv. nodarbinaSanas izdevumi nepar-sniegs 2 sant. stunda. Pie tam erttba te,var teikt, ir ideala: u,ztverejur pieslOdz piesienas kontakta, lldzlgj galda lampai, Luttas arv ieuu gatavs darbam.

Tads ir tuvineis parska'ts gadTjumam,kad jau ir agrlki lletojamairs t.lztverejs. Betja tas ir j[iegadajas no jaurna, un tiek pa-celts jautaju,rns: tikla vai baterija uztve-rejs, tad, ja vien ie'spejams, visas vietas,kur ir pastavtga e,lek,tr. apgaismo5ana(lielakas speka starcijas), priek5roka doda-ma ti;kla aparatam (uztvereiam). Apara-ta ,lielaka izrnaksa te kompensejas ar to,ka nav jaiegadajas baterijas (akumula,to-rils), kuras, ka agraki rcdzeiam, iznaikrietni dargas, ta ka galu gala sta,r'plbacofl&s zi.rla nav gandttz nekada.

N!e RADIO 249

Paclorni radio abonent ienr pie uztwEreiuieg5des EJn l ieto5anas.

(J . tu rp i i r i r ju rns . )

tsiteit gan saka, ka tirkla pieslegumaaparatam ejot lidzi arvienu rlrkona. Tasir t iesa, lai gan ne parak l iela mera. Sorukolas iespaidu var rnazinat, dodot lieluun tiru pastiprinaju'mu, kas ple vienadzrspriegum,a viegli sasniedzams. Atskano-ju'ms a,r baterijam ir gan ttraks, bet tikaitiktalu, ka'mer baterijas v€,1 ir svaigas.T i kko tas bus sakuSas a tp i l d r t i es , rad r -sies ari visZidi trok5ni, SvikoUa u. c., se-vi5ki pie sliktakam anoda baterijam. T"Atad ari te nekada liela prieka nav.

Vel japiezime, ka tagad ,tikla uztvere-jus vel arvienu, papildi,na, ta ka ar aspra.tigni filtnr kombinaciju rukoua tikpat k[nejutama.

Nosledzot 5o apskatu, va.retu taisit 5a-dus sledzienus.

Icpriek5eja i,urnala rrunura apskaiijaru,liad lietojams kristala dciekrora uztvereisurt ko tas ::pej. Citas variacijas, ka piem.svarstibu krist:rlu uztverOjus (Lo-sseva I€-rrra) un turl. te rreaizskarani, jo tas ir <spor-trskds, S-mas, bez l ie lakas prakt iskas ver-tibas. Ar to ari izbeidzas uztvereju tipi bezlarnpiiram. Visi parejie ir jau lamp|rLu uz-ivereji, ar vienu vai vairal<am. Atkariba novirlu uzbuves, ir iespOjams lainpiou uztve-rejus sadalit cla:ztrs galvcnas grupas.

Vietdjas raidstacilas uztv€r€js.Ka redzejam, kristala detehtora uztve-

re;s, visparigi, uesp0j dot pietiekosi lielueiiergiju 1:areizai skalruna iedarbinalanai.l ' lp€c bie/zi ir vele5anas pie vietejas staci-jas priek5nesumu,, (scv. dejas muzTkas) no-klausi5anos atska4oSana ar krietni lielaku::kalumu, neka tas iespejams ar kristala de-tcktora uztverEju. Saprotams, IIdz ar tovietejas stacijas uztver5anas rajorrs ievero-janii papla5inas, resp. to var labi sadzirdetdaudz lielaka attaluma, uekd ar kristala de-tektora uztver€iu.

X .Sis lampifu uztverejs pec savas darbibasir lidzigs krist. detektara uztverejam, ar ta-du pat noska4o5anos un selektivitati, bettikai jLrtigaks un nesalidzinami skalaks.Tuvuma pie raiditaja tas spej dot iabu ikal-

7- u,n 2- lampinu ap,ar5itiem p,ag,aidanrvel izdevigi stradat ar bateriijam. Sakotar 3-larnp. ulztvdrejiem pilsetas ir izdevigipariet uz elektr. tikla pies,legu,mu.

Uz laukiem, uin vietas, kur eleikiriskastrava tiiek pievpdita neregulari (piem.rnazas speka stacijas dzirnavas u. t. t.) aripie lielakiem uztverejiem vei uz nenoteik-tu laiku ir jalieto baterijas, io ci,ta's i,zejasnav.

Bet pilsetas ari vieteja raidftaja uztvd,r-Sanai ar 1 vat 2 pastipr. lampinam iretei-carns nemt vienkarSos el,ektr. tikrla piesle-gu,ma aparatus, kuyi ir samera 'leti un ar-kar t ig i er t i l ie toSana.

runa stiprumu ari pie kadas primitivas pa-ligantOnas, piem. nretala gultas, balkonatrelipiem, klavieru stigatn, u" t. t., Attala-ki pietiekoSa ir vieirkarSa istabas antena,clcktriskais apgaisrnoSanas vads r.'ai tamli-dzisi. Lielaka attnluma, pari par daliemde::mitiem kilometru, gan atkal ir nepiecie-Sama ara antena, un jo liel[ks attalums noraidstaci;as, jo labakai vjnai jarbut.

Victejas stacijas uztverejus var iedalit2 galvenas grupas: 1) ar krisialdetektorauztvereju uu sekojo5o lampinu lenmainu pa-lstiprinataju; 2) pilnu lampinu uztvereju,no kulam l,iena darbojas ka detektors ,(au*diorrs), bet parejZi (s), ka l€nmaipu pastipri-r ra ta js .

Agrak parasti bjja clonra, ka vietejas sta-cilas uztverejam jirbut pec iespejas letam,jri to tadu lietojot krist. detektora uztvereja'n,reta. Prasiba gal ir pareiza, bet ne aiz-vieir tii izpildama. Lieta tA, ka daZados ga-dijumos ir ari daZadas prasibas. Vienampietiek viena larnpifia, ar kufu tas var pie-tieko5i skali iedarbinat kadu nelielu skalru-ni. Kadam citam ir athal veleianas atska-not vietejas stacijas priek5nesumus kadalielaka telpii, ar lielu, daudz jaudas praso-5u, skalruni. Abi pec butibas ir vietOjasstacijas uztvereji. Pirmais tie5am bDs

250 RADIO J,'ll a

lets, katrarn pieejams, kurpretrm otram bus3-5 lampitas, ar visam paligdalam, unta,s jau rru bus krietni dargs un ari eksplu-atacija prasis dalu labu latinu. Ta tad ce-na bus atkariga no prasibam. Jo tas ma-zakas, jo ari cena bus niecigarka.

Vispirms apskatisim vienkar5ako uz-tvereja veidu, proti, krist. detektora uztve-reju ar vienu lenmair:u pastiprina5anas pa*khpi. Tas ir visletakais gadijums, jo Sadaveida uztverejus bieZi var dabut sakot jauno 20 latiem. Te visa darbiba gluZi tadapati, ka pie krist. detektora uztvereja, tikaiar to starpibu, ka aiz tie5as uztvereja kedesir ieslegta pastiprinaSanas lampina, parasticaur kadu transformatoru. Skauas, kuraspirma gadrjumzr galvas telefona bija labidzirdamas, bet nepietiekoias skalruua no-darbina5anai, Sini gadijuma jau p'aliks ieve-rojami specigakas, un ar jutigu skalrunispes atskanot pietieko5i skali videji lielatelpa. Bet klusas skana-., kufas pirma ga-dijurna tik tikko bija sadzir:damas, Seit jauklus; labi saprotamas, ja art ne skalruna stip-runra, toties laba telefonu stipruma. Sopedejo iemeslu d€l bieZi saka, ka lampinalaujot attalinaties no raiditaja, un ja pirmagadijuma, ar krist. detektora uztverciu zi-nama dzirdamiba bija pie kadiem 30 kilo-metriem no stacijas, tad ar Sadu lampiuaspastiprinataju to pa5u skalumu sasniegsimpie 80-100 kilometriem no stacijas.

Lampinu uztvereji prasa zinamiu elektli-sku enerAiju savai darbibai. Tapec ir ja-nem vai nu, galv. baterijas vai akumulatorskvelei un anoda baterija. Ja lieto galv.elementus kveiei (kurus gan nevajadzetuhetot uztverejos v.airak par 1 lampi[u),tad jarekinas, ar to, ka tie, sev. slapjie, pa-kapeniski pie darbibas zaude savu spriegu-mu, noejoi lldz zinAmam minimumam (pa-rasti 0,8-1,00, pie maisitlu elementiem), untad, uztvCreiu izslddzot, atkai natpu5asn,atgustot savu agrako spriedumu 1,5 v' uzeiementu. Te kludas dara ar to, ka regule-Sanas reostats ir izvests lidz galam pie at-pildiju5os elementa, un tad pdc jaunasieslegsanas, caur lampinu iet plrak specigastrava, vidOji 40-507 augstaka par nor-malo. Ta nu parkarse kveldiegtt un lampinazavde savu jutibu. Sis domas sev. ir vieta,ia lieto kadu mazvoltu serijas tipu, pietn.I-volta seri ju (A t+t, A 109, H 107 u. c.).

Ka jau teicam, galv. elementi lietojamitikai pie aparatiem ar ne vairak par 1 lam-pilu, resp. ar stravas paterinu ne lielakupar B0-100 milliamp€riem. Gadijuma, japastiprinataj-r ir kada lampiqa, kura kveleiprasa liellku stravu (piem. Philips pentodeP" 443, Telefunken RES 164 d, ValvoL 415 D) resp. ir vairakas lampinas, tad iauncpiecieSami ir lietoi akumulatoru, jo nodar-bina5ana ar galv. elementiem iznaktu vis-pirms parak neparociga (janem baterija ariielu kapacitati resp. lielam dimerrzijam)wt bez tam tik darga, ka tas varetu atsistkatru prieku uz klausi5anos.

Anoda baterija ir nepiecie5ama katramlampitu aparatam. Vinas lielums stav atka-riba no lampinas tipa. Piem., ja lieto div-tiklisa lampinas (Ptrilips (R t+t u. c.), tadpietiekoSa ir 15-30 v. batcrija; pie vieu-tiklina lampiuam (trlodem) nepiecieSams irC,audz lielaks spriegums anodam, noteiktipiiri par 50 voltiem. Te jaiev€ro, ka jotrivaki Sads uztvErejs atrodas pie raidsta-cijas. jo lielakas ir uztverlo spriegumu amp-liiudes un viuu pareizai izsture5anai ta tadjilnqm lielaks attoda spriegums ull pieme-rots tteqativais tikliua priehispriesums, Ta-1,ec 5o iemeslu del Riga un tuvaka apkart-ne nav lietoiamas mazvoltu serijas divtik-lii.ru lampinas (piem. A 141), jo tas var pa-re',zi izsliret tikai, samera. nelielus sprie-gumus. Te nepiecie5ami lletot triodes, araugstaku anoda spriegumu, vismaz 90-120volti, ar piem. 10-12 voltn augstu negativopriekSspriegumu. Ieverojermus skalumuspedeja laika sasniedza aT ta sauktam pen-tcdem (vairaktiklinu lampinas). Tas parei-z,ai darblbai prasa lidz 150 voltus anodam.Tadu, sakara ar lielo pastiprinajumu, visailabi rezultati ar Sim lampiiram sasniedzamiari pie mazal<a sprieguma.

Jo talak no raidstacijas, jo mazakas pa-liek uztverto spriegumu amplitudes. un ta-pec attalaki no Rigas var lietot arl kadumazaku lampinu, piem A 141 vai tml., joskalumus te ta ka ta nevar dabut parak lie-ius. Bet 5o lampinu ener€ijas paterin5 irieverojami mazaks neka pie specigajamlampiuam. Ta tad Etnl zin'a noteico5o lomuspele izdevumu un ekspluatacijas jautajumsun tanec 5i veicla uztverejus bieZi var sa-stapt uz laukiem, (province) materiali neparak spido5i nostaditu klausitaju dzl-r tlklt-rs.

J,,l! 8

Otrs, viet€jas stacijas uztvereja tips ir arlampinas detektoru un pastiprinataju. 'fe

viss paliek ka agraki bijis, tikai derektoravieta ir ieslegtra lampina, resp. vinas tikliq5un anods. Seldktivitate un uztver5anasspOjas gandrlz nav at5kirigas no krist. de-tektora spejam, varbui mazliet labakas, sa-kara ar audiona lampinas zinamu pastipri-naSanas darbibu.

Sirn uztvereja tipam ir tas priek5rocibaspret kristala detektora uztvdreju, ka tasnekad nav jaregule, ka piem., krist. detek-tors, lai mekletu <jutigo vietu,. Viens klo-ka pagrieziens, un uztverejs darbojaLs ar-vienu labi.

Tadu 5is veids pla5a publika nav iesak-nojies. Lieta ta. ka parasta izvedu,ma tasir samEra nejfltigs.un spej uztvert tikai vie-tejo sraciju. Bet izdevumi viua iegadei irkrietni pravaki, un tapec parasti Sdda Sadi-jumd, ka saka, np4 to pa5u naudu,', izdaranelielu grozi jumu (piel iek refenerativo sal-tes spofi u. c.), kas jau nu uztvereju padaraiev6rojami jutigu un selektivu, un tas ta tadpaliek par talstaciju uztvereju. Parastaizveduma to lieto specialos gadijumos, piem.kada publiska vieta (kafejnicas, izrikoju-mos, izstades u. t. t.), kur velas atskalotvietejas stagijas priek5nesurnius. Tad tenoliek tadu lampinas detektora uztvereju,un aiz ra piesl€dz specrgu pastiprinataju, arvairakam lielam lampinam, un tad nu iesp€-jama skala programas atskanoSana bez ka-diem traucejumiem, bez kadas reguleSanasun ar to saistitas atkaribas no gadijiena.

Ta tad, savelkot visu par vietejas stacijasu.ztvOrejiem, var teikt, ka tas, vispirms, bu-iu lietojams tur, kur parastais kristala de-tektora uztverejs nespej dot pietiekoSuener€iju, un kur velama skalrula atska$o-5rn2 (gan tikai no vietejas stacijas). Pietam 5i uztvErEia cenai jabut iespejami ze-mai. Bet tas ir izpildams vienigi pie krist.detektora uztvereja ar sekojo5u lenmairtupastiprinaSanas pakapi. eiti gadijumi resp.cita veida uztvereji ar lampinam bus jaukrietni dargi, un te jau japadoma, vai nepar-iet uz jutigaku uztvereju, kuri maksa gan-driz tikpat daudz.

Pilseta (piem. Riga) ar 5adu vienkar5ukombinejumu talstaciju uztver5ana vispariginav jespejama, sakara ar lielajiem svarstibuenerfijas zudumiem €ku masivos (sk. oRa-dio, Nr. 5 lapp.., 156. u- t. t.). Bet uz lau-

kiem, sevi5ki ja ir izbiveta laba, resp. klajaun augsta, antena, bieZi vien iespejams luz-tvert vienu, otru specigaku arzemes raidi-taju, kas daLbrld ienes klausi5ana patikamudaladlbu. Saprotams, ka Sada gadijuma

. uztvdreja k€dei jabut ar noskato5anos, resp,ar mbi4amam spoltm un maigkondensatoru-Ka jziu teikts, 5i veida uztverejs ir visai ne-selektivs un tapec iespejama staciju jauk5a-nas, t. i., vienas stacijas priek5nesurrmsdzird cauri otras stac- priekSnesumiem.

Pedeja laika bieZi ci la jautajumu par pa-tefona elektromagnetiska skatu nonenlejapieslegSanu radio pastiprinatajam. Irskaidrs, ka tas pilnigi iespejams ari Sini ga-dijuma. Tapec, ia if Sada v€le5anas, nopardcveja japrasa attiecigo ligzdiuu izvadt-Sana; Ja lieto otra veida uztverEjus, ,tad

'

tas 4rvienu jau fabrikas ir izdarits', jo 5iepilnigie lampinu uztvereji speciali domati kavietejd radiopriek5nesumu, ta ari skanu pla-tu mlzikas atskauo5anai.

Tas nu isuma ir viss, par vietejas staci-jas ttztverejiem. Vel varetu piezimet, kaiegadajoties Sadu uztvereju no tirgotaja, j[-prasa pilniga kalkulacija, t. i., uztverejs pil-na darba gatawiba (ar baterijam, lampigam,pievadiem u. t. t., tad skalrunis), jo citadivar iznakt, ka iegadajoties uztvEreju, piem.,par ?0 latiem, priecasimies par leto pirku-rnu, bet bfisim piemirsu5i, ka tas ir par kai-lu uztv€reju bez lam,piuam u. c. piederu-miem.

Vel nepiecie5ami, piemetinat par energi-jas avotiem. LIdz Sim pienemam, kauztverejam vajadzigo elektrisko ener$ijuieguvarn no galv. baterijam vaj aku'rnulato-riem. Tas ir diezgan neizdevlgs 5i jauta-juma atrisinajums, vispirms eksplu[tacijasciarguma ziua, un vel arkartigas neertibasp6c. Arvienu mums jaseko bateriju sprie-gurmam, nenolaiZot lo zem zindma rninimu-ma. Arvienu jagada par akumulatoru vz-pildiSanu, kartiba uzture$anu, savlaicigi j5-apmaina anoda baterijas pret jaunam, iz-s,traddju5ies elementi jasavieno uz iso, untomer neesam aizsargati pret krakSliem unSvikonu telefonos, kas ir sekas no nolieto-tam baterijam vai atsev. elementiem.

Bet mums dzivokli tiek apgaismoti arelektribu; ar elektribu mes daram daZadusdarbus. Dabigi rodas doma, 5o elektribuizlietot ari mflsu uztvereju vatadzlbam.

(Turpinaiums nak. numura.)

IO

6 N g e252 RADIO=

Teclrniski sikumi.LZ 127 Parlido Latviiu.

(Skat. vaka bi ldi)

Sen gaiditais ceppelina lidojums- pari. Lat-vijai ir- i'toticis. Oandriz visi ridzinieki toir"skatljuSi.

'Iadu retais, varbflt, bus iedo-rndjies, ka 5i gaisa milzeua vadi5anai radioir neatsverams Paligs.

Neskatoties uz visiem technikas papildi-najumiem, uz stipro uzbivi u. t. t., gaisaii"Eii t"nicr vel ir stipra atkariba no laikaresp atmosfairas apstakliem, sevi5ki no l'6-jiem. Piem. stiprs pretejs vejS var .gan-dii paralizet kusltibu, un visa motoru iaudaiiek izlietota veja pretspiediena parvareSa-nai. Virzi5anai uz priek5u tad paliek mazt<as pari un tap€c fidojuma sekrniga. veik-Sana ir visai problematiska. Bet veji navvisas vietas vienadi. Varbut kadus simtskilometrns uz saniem vej5 kustibas virzie-nam ir labvelig-s. Ja tagad gaisliugis uz-nem So rrirzienu, apejot ar likumu nelab-i'etigo vietu, tad lidojums ir labaki veicams'SeviSki 1as ir no svara visai specrgu vejttresp. vEtru gadijuma, jo te gaiskufis ne-tikai var tikt pilnigi apstadinats, bet tas noliela gaisa spiediena var tikt bojats, piem'parplests kufa apsuvums, bojatas stLtt'esblakn.s, un

'ias iau var vest pie gaiskufa

avariias resP. boja ie5anas'Visa pasaule daudzas raidstaci jas ik-

dienas vairakas reizes dod pa bezdrats te-i;i;i" (poobja laika bieZi ari tr.a telefonu)ziuojumus pat Patreizejiem - laika. apsiak-l iern- netikai sava apvidu-(valst i). .bet bieZiari kopsavilkumus no kadas pasaules dalas'vai pat visas, zemes lodes. Sastitdot pec5im Linam meteorologisko apstlklu karti(sinoptisko karti), var redzet, kads ..kutlvieta ir laiks, kadi ir: v€ja parvietoSatlsviizieni (gaisa spiediena centri), l<adi no-l<ri5rri u. i. t. Pec Siem datiem tad jau ertivar

'atrast visizdevigako celu merka sa-

sniegsanai. Vel laikam katram bus atmiua,luolutnt, t. i. kad lidojuma mar5ruts tikaiuitroitt , ka pi lnisa sararlt i ia par RIcaspirlidoSanu nav un tas bus sakara ar lab-uoiigi.* laika apstakliem. Un- ta ka 24' sep-temdri laika apitakli Latvija bija visai labi,niecigs v€jS, skaidrs laiks, tad viss noriteja,

ka marSruta bija paredzets. Bet ja butuuotiilnt, un vcia virziens nelabveligs, tadrldzinieki ceppelitru neredzOtu ka savasausis. Tas kaut kur lidotu" tikai dro5i nepari Rigai, io musu skati5anas prieks dro5ivien neatsvertu tos lielos izdevumus, kuriceppelina vadlt:riam rastos sakara ar da-iadi pietspoku' parvare5anu. (Jaievero,ka ceppelina lidojums kopa ar amottizaciiuka t r - u m inu t i i zmaksa20 -30 l a tusmusu r tauda.)

Bet meteozinu uztverSana gaiskuii iespe-jama vienigi fadiocela, io neka@ cita veidaiizinaSanas te nav lietojama. Tapec radio-iekarta te ttepiecie5ama ka galvenais unvienigais lidzeklis pie :lidojuma cela ntto-slrrausanasr. F;ez tarn, gan jau mazakanter5, ta nepiecie5atna persontgam sazinaSa-nas valadzibam resp' telegrammu apmainai'

Radibsatiksme ar gaiskugi ir tikpat -4i.o5u'ka ar kadu juras kufi ' fapat ka pedejiem'a1i gaiskufim ir sava siarpiautiska izsauku-na z1rne, sava telegrammu takse u. t' t'dirba velik5anai tiek lietoti 2 vilnu garumi:sarakie tnetco utr citam zigam (apm' 150t)rnt r . ) , isak ic (zem 6U mtr ' ) ta tsat iksmci 'Antena tiek izlaista caur kabines dibenu' Tair stipra fosforbronzas aukia, kufas gala irpi.ii.tt apnt. Z kg liels smagums, kufi aukluvisu laiku velk uz ieju. Antenas garumsvidojl ir apm. 70 mtr.; bet vinu var pagari-nat un saiiitlat pec vajadzTbas. Stravu rai-ditaju nodarbina5anai, ka ari citam (piem'akumulatoru) vajadzibam uem no special'iizbldama gerieratora ar propellerl, kuru grieZgaisa strava pie gaiskuga lido'jurna. Ja gais-kufis stav uz vietas', tad stravu 4em no rezet-ve"s akumulatoru baterijam. Lidojuma plri

Rrgai atttena bija ievilkta, bet generatora iz-nidiSanas lodzins gaisku*a kreisajos sanosbija val;r un €enerators pats -izbidits ara'Aipus Rigas, atvadoties, izlaida. antenu unizdar\ia

-felesram*u apmailu, -ka tas jau

laikrai<sths bija ziuois' Tapat ha uz jnraskugicm, arT te aizl iegts l ictot radioraiditajt l 'aiiirdoties pilsetas robeZas un tapec tele-grammu apmainu izdata zrrpus tas'

Igs RADIO 253

Svari sa,ules staru swEr3anai.Tiibingas universitates darbnicas no

mechanila Speidela ir izgatavoti svari,kulus uzskata par jutigakiem pasaule.Viuu jutiba ir '/,oooooooo (t. l. vienasimtsmi l jona dala no gramma) grammiuz vienu skalas iedalu. Sos svarusnevar sal idzinat ar grie5anas (torsi-jas) svariem, jo vini ir buveti Slui itapat, ka kimija lietojamie analitiskiesvari, t . i . ar sviru, aretejumu, jAt-nieku parbidi5anu ufl, protams, ari arsvaru kausiniem. Svariem ir savs nullespunkts, ku15 ir visai pastavigs. Tapec tevar izdarlt ari tadus fizikalus merojumus,kuri citada veida jfrt igos svaros, bet arnrainigu nulles punktu, nav izdarami. Arinoslogojums te var bDt l ielaks, neka ta-gad visjfltigakiem grieSanas (torzijas)svariem, kuru maksimums ir t ikai 3 mil i-grammi; jaunkonstruetos svaro,s var no-svert lidz 3 grammus lielu smagumu.

Svira ir pi lnigi izgatavota no alumini ja.'fas svars ir 650 miligrammi. Svaru di-

menzijas ir visai niecigas; piem. svirasgefums ir taisni 25 mm no gala l idz ga,lam. Jatnieka parbidiSanas ierice ir ar-kartTgi preclza, sadaltta uz 100 iedalanr.Visi gultni un atbalsta asmeli ir sl ipeti noagata un uz precizako piereguleti . Pe-rejas dalas ir gatavotas no misina. Lainulies punkts nemainitos ar iespejamo mi-sina oksidaciju, visas misina dalas ir.st ipri apzeit i tas.

Slprotams. svarus jasarga pat no v is-mazakas gaisa vesmiqas un tapec t ie iriebfiveti cieSi nosledzaml st ikla ]<astd.Te no sakuma radas daZas glutibas, jopie st ikla kastes durvtir lu atverSanas, sa-kara ar niecigo bErzi, uz st ikla radas elek-trostatiski piLldiUi, kuyi pilniei izslEdzapareizus merojumus. Tapec visas stikladafas, kulas kaut ka vaiadzeja kustinat,resp le radas berze, apklaja ar planu me-tala kart inu, kura rodo5os elektr isko ni l-

Drusku par korf i i .Nesen laikrairstos blja zif;oiumi, ka

Vacijas flotes manevros lietotais vecaiskafakuAis uZdhringenn, un kufs tagacliiek lietots ka Sau5anas mefinajumu mEr-kis, no l<ada granatas spradziena aizde-

{iAu (ladiau) novadija uz zemi. Svari pieclarbibas janovieto uz rnasivu akmens pa-matu, lai izslegtu jebkuru satricinajumu.Uz ta piestiprinati ari talskats un skalanolasi5anai no spogula, jo to iaizd.ara noIielaka a.Italuma. Lietojamie atsvari ga-tavoti no loti planas, daZus mikronu bie-zas (dai,i 0,001 mm) platina fojijas, un tiesadaliti uz specialam prectziias ma5inam.

rt'

Jut ig lk ie svar i pasaule. UzrVda t i loooooooo grammus.

Svaru j l t iba ir arkarteja, . jo ar t iemiespejams nosvert ta sauktos (saule.s Du-teklus,. Piem. 1 mm3 So puteklu

-sver

0,001 gr : 1 mg. Salidzinot ar vairalrpazistamiem priek5metiem, piem.,iespeja-qra Erta ci lveka mata, 0,1 mm gafuma. no-svCrSana. Te gandr iz jau sasniegta gais-rnas spiediena robeLa, A,7 mgf m,,kurS ir proporcionals Skersgriezumam anpie lot i sikiem kermeni5iem ir l ielaks,nekri tilpum,am proporcionalais smagumaspeks.

dzies, un viua atrodo5os korka pi ldinsdedzis vairakas dienas. Ugunsgreku ne-var€ja apdzest, un tas pats mitejas t ikaitad, kad viss kufa iek5iene atrodoSoskorkis biia izdedzis. Laikraksti pierneti-

2-o4 RADICI f l ! s

ndja, ka zaudejumi ir loti rlieli, io kufi at-radu5as veselas 2 Spa4ijas korka ralas.

Visuma korkis ir pazistams ikvienam,jo Irt uz katra sola sa8topam. Yi*a iz-lieto5ana ir arkartigi daLada, jo korlsis it'elastigs, viegls, udeni necaurlaidoSs, tasneplrst (netrdd), ir porains, nevada ne sil-tumu, ne skatu. Pla5i pazistamo ulino-leumau segu galvena sastavdala ir korkis.

Vecas Romas laikos vesturnieks Pli-nijs aizradija uz korka labo izlietoSanu katrauku aiztaisitaju. Tadu nezinamu ie-rneslu d01 to maz lietoia un vrna trauki,piem., parasti tika atstati vala; no gaisrtiespaida vinu aizsargaja, uzlejot uz toellas kartiuu. Tikai apm. 1700. gadosFIaut-Villers'as klostera vina meistarsoficial i saka korki l ietot ka pudelu aiztai-si5anas rnaterialu (no 5i laika radas vardsopudelu aizkorke5ana,).

Musu laikos korkis ir svarigs mate-rials visados gadijumos. Piem. sa{dOta-vas to lieto ka siltirma izolatoru. tapat aritur, kur kas jasarga no aukstuma; korhapulveris, samaisits ar linellu un uztrieptsuz d,aLadiem pamatiem, dod visparzina-mos gndu parklajus; korki lieto ka uguns-dro5u materialu daZados bfvdarbos, i,ttas nedeg ar liesmu, bet tikai paroglojaslielaka karstuma; ir vel mitlzums daladttpateriuu veidu. Bet neskatoties uz pla5oizlietoSanu, korki iegust nelie'la joslx uzpasaules. Ka korka raZotajas mindmasZieme\afuikas apgabals, Italija, Portugale,Spanija un drusku ari Dienvid-Francija.Bet no Sim vietam tikai Spanija un Al-i,fta dod pietiekoSa daudzuma un dabukorka materialu, gada apm. 2 milionitonnas. Parejas vietas rai,o tikai dalu no5i daudzuma.

Korkis ir augu produkts, sastadits nonoslegtam korha Sfinam, kufas apklajstumbru un aizsargd pedOjo no izkalSanasun mechaniskiem bojajumiem. Citiemvardiem, tas ir specials mizas paveids,kur5 rodas, ja mizas Kfrnas nokllst se-vi5ka taukaina viela, ta sauktais sube-rins, caur ko miza paliek iideni un gazesnecaurlaido5a. Korka miza nav ista augamiza, bet gan vinas [rejais ieterps. Piekorha ozola (quercus suber) korka mizaskarta var sasniegt ieveroiamu biezumu.Koka garums var sniegties l ldz 15 m, bet

resnums ir visai ievErojams, parsniedzcttbiei,i 5 un vairak metrus apkartm€ra.

Korka mizas areja dala, kad ta ir bri-viba augusi, ir trausla un samera cieta.To l ieto t ikai ka buvmaterialu, pi ldo5iemrikiem vai tml. Pie parcizas ekspluata-cijas 5o arejo kartu nonem, un piespieZzem tas atrodo5os Isto mizu nogulditjaunu korka kartu. Sis noguldiSanas pro-cess velkas 7-8 gadus, un tad iauno miz,tvar nonemt. Ta tas var turpinaties ikpEc 6-12 gadiem, pie kam no viena kohavar nonemt mizu lldz 12 reizem (t. i. darbspietiek uz apm. 160 sadiem). Nonem5anujaizdar a arkartigi uzmamgi, lai nesabojatuisto mizu, kura. ka redzeiam, ir pareizakorka laditaja (to sauc par nmateskorkiu). Lai no korka mizas atbrivotiekoki neciestu no aukstuma un sausuma,tad korka mizu parasti nouem no junijabeigam lidz augusta vidum. Ar smailiemcirvjiem korka karta visapkart kokamtiek parcirsta, un katra dala (umetel isu)gareniski iecirsta un noskalita ar kiliem.Notemtas korka mizas veids iidzrgs par-grieztam veltenim ar tuk5u vidu. Pectam mizu ZavE. Vinas biezu,ms ir 5-20cm un ari biezaks.

Labako korki dod Katalonijas apgabalsSpanija, pie kam centrs te ir Sevilas pil-seta. P€c ieve5anas n'o,liktavas, to da-Zadi apstrada. Vispirms nogriei, rupjovirskartu (pat lldz 1 f ,n flo sakuma bie-zuma); pec tam malas apgriel, ar asl{nazi, lai varetu redzet korka strukturu unnoteikt vina v€rtibu. Tad korkis tiek sa-likts lielos sai4os (ballds) un nosltits uzpieprasijuma vietu.

Patreiz korka galvena izrlieto5ana ir piepudelu nosleg5anas. Medicina un tml.lietojamo pudelu nosleg5anai izmekle la-bako korki, ar vienmerigu Sfininu uzbuvi,vienadu krasu; mTkstu un elastigu. Vien-karSaku pudelu noslOg5anai iet nako5asSkiras korkis. Citur izlieto atgriezu'mus,rupjo un nevienmerigo mizu, pagatavojotno t iem rupnieciba, buvnieciba u. c. va-jadzigos materialus.

Pagaidam na-t izgudrots maksligs ma-terials, kur5 varetu aizvieto't korki, kalabuma, ta letuma ziaa, Viens paveidsSini zina biitu ta sauktais ucuprenr, ku15rodas no acetilena iedarbibas uz valLl.nikel i vai vrBu oksidiem. Rodo5ds gaiS-

I !s RADIO 2itbG

bruna masa apm, atbalst korka masai, it,viegla, laujas viegli griezties ar nazi. tor-meties u. t. t. Vita var tilrt lietota glab-Sanas rinku pildi5anai, skanu apslapeSa-nai, siltuma izolacijai, elektribas izolaci-jai, grldu apkrla5anai u. c. Si materialablivums ir uz pnsi mazaks, ka korkim, pievienadas elasticitates. Tadu tas.ir t ikalpaligmaterials, kurS pagaidam nekadaziqa nevar aizvietot korki.

Ia tad atgrieZoties pie agraki minetagadijuma ar kufi "Zahringenu, jadoma. ka

te korki lietoja tapec, ka tas ir viegls unelastigs, kas vis{abak var aizturet var-butejus caursavieuus. Bet laikam piekadas granatas eksplozijas attistitais kar-stums bus bijis tik liels, ka korka apoglo-Sanas bijusi saistrta ar kveli, un kafstumsslegta telpa b[s veicinajis kveles par-ie5anu uz visu pildinu. Ka kufi butu sa-degu5as 2 kor$.a ralas, tas ir apsaubams.jo tadu nav domajams, ka pi ldiUs sasta-vetu no uaptiekeru korkiem,. Tadu sa-vas desmit tuksto5i tonnas ari var dotieverojamu zaudejumu.

_ Laikraksti ziuoja visu vasaru ftar dala-diem, daibrid parak mulkigiem urekor-diemn,_ kulus uzstadija uzlemigas perso-nas. Mos 5o rekordu skaitu vareiu velpapildinat att ieciba uz.radio,jo tas laik-rakstos netika aizskarts.

Piem. Luizvi l la, Kentukki Stara, Iaik-raksti sava laika zinoia seko5o:

ul lgklausi5anas, rekords (t. i . radio-priek5nesumu klausi5anos, sOZot oie uz-tvereja ar telefoniem galva) pieder Mild-redai Daniel kundzei (ZZ s,. veca un 2 ma-zuLu mate), kula iztureiusi veselas 106stundas negulot un visu laiku klausotiesvisadus priekSnesumus pa radio. Vinassivakais konkurents, kads S. W. van Nor-

mans, daZas stundas agraki aizmiga pieuztver9ia.

Laikraksts vel piezime, ka Daniel kdzepiedalijas sacensiba un tani ar taduizturlbu uzvar1ja tamdel, ka vinai bij ne-piecieSami jadabu lidzekli kadas opera-cijas izdari5anai. Tadu parejot majas, uz-varetaja no parpule5anas sajuka prata unbii jaaizved uz psichiatrisku slimnicu.

ul-ielau godalga, kufas del notika Simulkica sacensiba, bija radioaparats200 dolaru vert iba. Sacensibas sakumndalibnieku skaits bi ja pari par 60 perso-nam.

Ne oradiotisms>, ka to Amerikl ddve.bet gan t irais uradioidiotisms>.

KE cin6s ar radiotrauc€jumiem eekoslov6ki j6.Nesen notiku5aja Oekcrslovakijas elektro-

technisko uz1e,rnumu kopaps,priede, attiec l-ba uz radiofona priek5nesrumu abonentu aiz-sarga'Sanu pret iraucejumiem ar dalada vei-da-atrmaipu 'stravas ap,aratiem, ir pie4emtisaol lemumt:

1. Lai noskaidrotu tiesas uzskatu attie-cil:a uz traucejurniem no atr,mair;u el,eklri-skien aparatiem, japanak, lai ,kads raclio-fona priek5Resumu abonenfs ies,Ddz tiesa k:r-du atrmaigas el; strdvas aparata lpainiekupar trauce5anu.

2. eekoslova[iijas elerktrotechniska ap*

, ,Radiot isms,, Am€rik6.

vie'nlba gadas Far attieclgu ibro5uru iesrpie-Sanu un s,adali5anu pa visam elektristamsiacijam un plaSai publi,kai. Sajos rakstostraucejoSo aparatu ipaSniekam tiks liktspriekSa, vai nLr apgadat ar attiecigie;rn aiz-sargiem sravus aBaratus, vai ari tos nelietotradiofona prickSnesumu laika.

. J. . Cekoslovakijas elektrotechni,ska ap-vienrba izstradds paraugus tadiem atrmaiuustravas apara'tiem, kuri netrauce klausrsa-llos. Te piene'mta Sada teze: oKatram tie-5i pie elektrirska tikla. pieslegtam aparatamjlblit ta izgatavoiam, lai tas netraucetu ra*diopriekSnesu,mus).

Izdevejs un atb,ildigais redaktord R. Kisis.Spiestuve ol-atvi jao RigE, Merkela iel i lE.

lew€rEbai vlsiemradlo sienit6iiem.

La i l i kv idEtu p6rpa l i kuSos no agrdk iemqaOGm Zurnd la , ,Rac i io " numurus , tos . i zsn ie -dzam p iepras i ta i iem par s t ip r i pazemin6tamcenam,

,Atsev iSkus Zurn6 la . ,Rad io" numurus-par1926. gadu ho NeNe 1-18 , iZqremot Ne 2 , 13 unla , [u ;T k rd jum6 va i rs nav , apr6( indm par 15san t im iem numuru .

les ie t ie 1926. g . komplek t i k r6 jum6 nav 'A tsev i5 ( i Zurna la , ,Rad io " nun ,L ry l ^par

1927. gadu ' (NeNe

1_-12>, izrJemot Ne ' l ' 1928. g '(NsNe i - - -6) u i r 1929. gadu (NaNa 1-4) t iek ap-r6 ( in6 t i par 30 sant im iem numurs .

les ie ts 1927. gada p i lnTgs- lgmptek ts(432 lpp.) t iek apr6(- in6ts par Ls 3.5O.

les ie t i kopd j6 s6 juma J 92A- un 1929. -9 .t<ornp te* t i (324 lpp . ) t iek apr6( ina t i par Ls 3 '5Oab i gada gd jumi koPa.

Pie izs0t l5anas pa pastu par katru alse-v i5Ku numuru jdp ieska i ta 2 sant . , b -e t part<a t iu komplek td 30 sant . p6rs0 tT5anas, nuDas ta i zdevumiem. SUtT jumiem uz pecmaKusbez tam v6 l j6p ieska i ta 50 sant Pgpta ie raK-s tT5anas izdbv l rmiem par ka t ru su tT jumu.

Zurn6 la a tsev i5K ie numur i un komplek t idabUiami RIq6 , P . T D. Ga lvenas darbnTcasvei t<ei ta, RTg5,

'AudGju ie l6 Ng 15, darbdien6s

no plkst . 1O.3O l ldz 18.30.P ieprasot i zsUtTsanu. pa pas tu , -nauda

iemaksajama tuv6k1 p-t .kantorT uz Zurnala. ,naoiol ' pasta teko56_'r5( ing Ne 996, pieskai-tot iepr ie ik5 minGtos p6rsr l tT5anas izdevumus'Maksu var ied'r l t l t arT pastmarkds 2--6 sant.vErtibS.

Ta ka a t l i kuso Zurna la , ,Rad io" 'numuru ska i ts nav

pdrdki let i , sev. iesieto komplektu-- i r maz, ta.d . tos. god'iab io c ien i ta ius , t<urus in t rebe dazad i a r rad io techn ikusEisi i t ie- iauiai-Ljmi ' tebr i i6 un prat<t ika, l0d.zam - nevi l -a'r n aiiAa bi- p i e prasTj um iem, i o' kr-Ei u mam. i zbei d.19ti ei,Zurna l i b r l vd 'pdrdosand va i rs neb[ : dabu iamL v- lsu lz -nar<uEo ZUrnaiu satuia r6dlt6is i r ' ievietots 5 g. zurn' Ne 2,uz ko gr iezam lasi tAju ieverlbu.