Rīgas plānošanas reģionaprioritātes un rīcības

konkurētspējīgai izaugsmei

Satura rādītājsReģiona konkurētspēja Baltijas jūras reģionā 3Attīstības izaicinājumi 3Reģiona izcilība un gudrā specializācija 6Stratēģiskais mērķis un prioritātes 9Prioritāte 1: globāli konkurētspējīgas nozares 11Prioritāte 2: izcila augstākā izglītība un zinātne radošu talantu piesaistei 12Prioritāte 3: pievilcīga un veselīga dzīves vide 13Prioritāte 4: kvalitatīvi transporta un loģistikas pakalpojumi 14Prioritāte 5: starptautiski aktīvas pašvaldības 15RPR loma attīstības programmas īstenošanā 15Uzraudzības rādītāji 16Pielikums 1. Baltijas jūras reģionu konkurētspējas indeksi 17Pielikums 2. Spēcīgi specializējušies Baltijas jūras reģioni un to nozares 21Pielikums 3. Baltijas jūras reģionu specializācijas pakāpe 22Pielikums 4. Latvijas nozaru specializācija 24Pielikums 4. Cilvēkresursi un to spējas zinātnē un tehnoloģijās 25

Reģiona konkurētspēja Baltijas jūras reģionā

Rīgas plānošanas reģions ir Latvijas ekonomikas attīstības mugurkauls – aptuveni 70% no Latvijas iekšzemes

kopprodukta tiek radīts šajā reģionā. Salīdzinājumā ar citiem Latvijas reģioniem Rīgas plānošanas reģions ir

neapšaubāms līderis gan ekonomikas, gan inovāciju un pētniecības jomā1. Taču tā reģionālā konkurētspēja

ir viena no vājākajām ne tikai Baltijas jūra reģionā, bet arī visā Eiropas Savienībā. Reģionālā konkurētspēja ir

reģiona spējas īstermiņā un ilgtermiņā radīt augstus un pieaugošus ienākumus reģiona uzņēmumiem, kā arī

uzlabot dzīves kvalitāti reģiona iedzīvotājiem2.

Par reģiona zemo starptautisko konkurētspēju liecina Latvijas zemās pozīcijas ES reģionālās konkurētspējas

2010. gada indeksā (European regional competitiveness index 2010). Tā atrodas tikai 216. vietā no

indeksā iekļautajiem 268 reģioniem (sk. pielikumu 1)3. Turklāt Rīgas plānošanas reģionam ir spēcīgi

konkurenti tieši Baltijas jūras reģionā. Šajā reģionā atrodas ne tikai vienas no bagātākajām ES valstīm,

bet arī konkurētspējīgākie ES reģioni. Trīs no tiem ir starp desmit konkurētspējīgākiem reģioniem visā ES.

Tie ir Dānijas galvaspilsētas (Kopenhāgenas), Stokholmas un Dienvidsomijas reģioni (Helsinki). Arī citiem

reģioniem ģeogrāfiski plašākajā Baltijas jūras reģionā ir augsta konkurētspēja – 12 reģioni ir atrodami starp

50 konkurētspējīgākajiem ES reģioniem4.

Attīstības izaicinājumi

Izaicinājums 1: radošu cilvēku emigrācija

Reģionu ekonomiskajai izaugsmei arvien izšķirošākas kļūst spējas noturēt un piesaistīt radošus cilvēkus.

Tieši radoši cilvēki ir viens no būtiskākajiem reģiona resursiem inovāciju ekonomikā. Šobrīd Rīgas

plānošanas reģions piedzīvo straujus emigrācijas tempus. Laika posmā no 2008. līdz 2010. gadam reģionā

iedzīvotāju skaits emigrācijas dēļ ir sarucis par 3,0%5. Emigrācija ne tikai mazina reģiona potenciālu

konkurēt ekonomikas ziņā ar citiem Baltijas jūras reģioniem, bet arī norāda uz Rīgas plānošanas reģiona kā

pievilcīgas dzīves vietas mazināšanos.

Laika posmā, kad Rīgas plānošanas reģionam sarūk iedzīvotāju skaits, lielākajā daļā Baltijas jūras reģionu

tas pieaug. Migrācijas plūsmas uzrāda, ka migrācijas dēļ iedzīvotāju skaits ir pieaudzis 30 no 48 aplūkotiem

reģioniem (sk.pielikumā 1). Vislielākais talantu ieguvējs ir Oslo un Akerhusas reģions Norvēģijā. Šajā

1 Rīgas plānošanas reģions. (2010). Rīgs plānošanas reģiona ekonomikas profils.2 Joint Research Centre Institute for the Protection and Security of the Citizen (2010). EU regional competitiveness index

2010.3 Joint Research Centre Institute for the Protection and Security of the Citizen (2010). EU regional competitiveness index

2010.4 Joint Research Centre Institute for the Protection and Security of the Citizen (2010). EU regional competitiveness index

2010.5 Centrālais statistikas birojs. (2012). Iedzīvotāju skaits

reģionā migrācijas dēļ iedzīvotāju skaits ir pieaudzis par 3,8%. Tam seko Stokholma ar 3,4% un Agderas un

Rogalendas reģions Norvēģijā – 3,0%6. Rīgas plānošanas reģions ir viens no vislielākajiem radošu cilvēku

donoriem Baltijas jūras reģionā. Radošu cilvēku noturēšana un piesaistīšana ir izaicinājums Rīgas plānošanas

reģiona turpmākai attīstībai.

Izaicinājums 2: nozaru globālas konkurētspējas trūkums

Globāli konkurētspējīgas nozares veido reģiona ilgtermiņa ekonomiskas izaugsmes mugurkaulu. Reģioniem,

kuros gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji ir specializējušies un attīstījuši globāli izcilas iemaņas un zināšanas

atsevišķās nozarēs, ir lielāka iespēja darba produktivitātes un labklājības pieaugumam. Tieši reģionu

specializācija kļūst arvien būtiskāka arvien pieaugošas reģionu konkurences apstākļos. Baltijas jūras reģionā

ir vienpadsmit reģioni, kuros ir novērojamas nozares ar augstas specializācijas pakāpi ES un tātad arī globālā

ekonomikā (sk. pielikumu 2). Rīgas plānošanas reģionā nav nevienas nozares, kuras būtu sasniegušas augstu

specializācijas pakāpi ES līmenī, vienai nozarei (zvejniecībai) ir vidēja specializācijas pakāpe, trim (transporta

un loģistikas, būvniecības un izglītības) – zema specializācija pakāpi (sk. pielikumu 3).

Pēdējos četros gados Rīgas plānošanas reģiona uzņēmumu eksportspēja ir strauji pieaugusi. Uzņēmumu

eksporta tirgi lielākoties ir Baltijas jūras reģiona valstis, bet salīdzinoši maz tiek eksportēts uz strauji

augošiem globāliem tirgiem (Āzijas un Dienvidamerikas valstīm). Latvijas eksports uz Ķīnu ir aptuveni 0,5%

no eksporta apjoma. Vācijas, Somijas un Krievijas eksports uz Ķīnu ir desmit reizes lielāks jeb vairāk nekā

5%7. Šī iezīme norāda uz salīdzinoši zemo Rīgas plānošanas uzņēmumu integrāciju pasaules ekonomikā.

Izaicinājums 3: vājas spējas radīt inovācijas un zināšanas

Rīgas plānošanas reģiona spējas radīt inovācijas un starptautiski vērtīgas zināšanas ir ļoti zemas. Zinātnē

un tehnoloģijas iesaistīto cilvēkresursu skaits ir salīdzinoši liels – Latvijā aptuveni 484 tūkstoši darbinieku

2011. gadā bija nodarbināti zinātnes un tehnoloģiju jomā, ierindojot Latviju cilvēkresursu koncentrācijas

ziņā 16. vietā no 40 Baltijas jūras reģioniem8. Uzņēmumiem ir vājas spējas radīt inovācijas, bet zinātnē un

tehnoloģijās iesaistītajiem cilvēkresursiem ir zema produktivitāte radīt starptautiski vērtīgas zināšanas.

Par to liecina gan Latvijas zemā pozīcijas inovāciju indeksā (Latvija ir 25 vietā starp Baltījas jūras reģioniem

inovāciju joma, 201 – starp visiem ES reģioniem9), gan zemais patentu un starptautisku zinātnisko

publikāciju skaits. Salīdzinot patentu pieteikumu skaitu Eiropas patentu birojā (European Patent Office)

uz vienu miljonu iedzīvotāju 2008. gadā, Latvijas iespētais veido tikai 2,6% no līderreģiona – Stokholmas –

6 Eurostat. (2012). Demographic balance and crude rates – NUTS 3 regions 7 Baltic development forum. (2012). STATE OF THE REGION REPORT. The Top of Europe Bracing Itself for Diffi cult Times:

Baltic Sea Region-Collaboration to Sustain Growth8 Eurostat. (2011). Annual data on HRST and sub-groups by NUTS 2 regions 9 Joint Research Centre Institute for the Protection and Security of the Citizen (2010). EU regional competitiveness index

2010.

rādītāja10.(sk. pielikumu 5).

Vājā izglītības un zinātnes konkurētspēja palēnina Rīgas plānošanas reģiona virzību uz inovācijām balstītas

ekonomikas attīstību. Viens no iemesliem vājai konkurētspējai ir augsta augstākās izglītības un zinātnes

institūciju sadrumstalotība. Tieši specializācija izglītībā un pētniecībā ir veids, kā panākt starptautisku

izcilību ierobežotu resursu apstākļos. Zināma specializācija ir novērojama, aplūkojot zinātņu doktoru

sadalījumu pēc zinātnes jomas. No visiem zinātņu doktoriem 2009. gadā visvairāk jeb 9,8% ir ieguvuši

zinātnisko grādu ķīmijā11. Ķīmijas nozare ir arī līdere starptautisko zinātnisko publikāciju ziņā un patentu

skaita ziņā12. No 11 ar Latviju saistītiem tehnoloģiju patentiem, kuri piešķirti Eiropas patentu birojā 2011.

gadā, 10 bija reģistrēti ķīmijas nozarē13.

Izaicinājums 4: Baltijas jūras piesārņojums

Vislielākais Rīgas plānošanas reģiona vides izaicinājums ir piesārņotā Baltijas jūra. Baltijas jūras ekosistēma

ir pakļauta straujai eitrofikācijai14. Eitrofikācija ir proces, kas notiek, kad pārāk daudz barības vielu ieplūst

kādā ūdenstilpnē un izraisa pārmērīgu dažu sugu aļģu augšanu. Baltijas jūras eitrofikāciju uzskatāmi var

novērot Rīgas jūras līča piekrastē – ziedošu zilaļģu klajumi samazina ūdens caurredzamību un saindē

ūdeni15. Baltijas jūras piesārņojums apdraud ne tikai jūras ekosistēmu un bioloģisko daudzveidību, bet arī

zvejniecību kā būtisku tautsaimniecības nozari un mazina Rīgas jūras līča piekrastes pievilcību atpūtas un

rekreācijas vietu izvēlē.

Baltijas jūras eitrofikācijas cēlonis ir pārlieku liela barības vielu koncentrācija jūrā. Aptuveni 80% visu

barības vielu jūrā nonāk no darbībām uz sauszemes, ieskaitot kanalizācijas, rūpniecisko un mājsaimniecības

notekūdeņu un lauksaimniecības mēslojuma iepludināšanas. Atlikušo daļu galvenokārt veido slāpekļa

gāzes, kas rodas no fosilā kurināmā dedzināšanas – transporta, rūpniecības, elektrības ražošanas un

apkures16. Eitrofikācijas procesu pastiprina klimata izmaiņas – jūras sasilšana. Papildus eitrofikācijai

Baltijas jūru apdraud arī dažādas bīstamās vielas, kuras ir atrodams jūras dzelmē. Starp tam ir dažādi

organiskie piesārņotāji un smagie metāli, kā arī jūrā nogremdētie ķīmiskie ieroči17. Sadarbība veselīgas jūras

ekosistēmas atjaunošanā ir viens no lielākajiem vides izaicinājumiem Baltijas jūras valstīm un reģioniem.

10 Eurostat. (2008). Patent applications to the EPO by priority year and NUTS 3 regions11 Centrālais statistikas birojs. (2009). Zinātņu doktori sadalījumā pēc jomas, kurā iegūts zinātniskais grāds12 Technopolis, (2010). Policy Mix Peer Review: Latvia Peer Review Outcome Report13 European patent office. (2012). 2011 granted patents by field of technology14 European Union (2010). The European Union strategy fo The BalTic Sea region. Background and Analysis.15 Pasaules Dabas Fonds. (2012). EITROFIKĀCIJA. Faktu lapa. http://ldf.lv/upload_file/29862/8._Eitrofikacija.pdf16 Pasaules Dabas Fonds. (2012). EITROFIKĀCIJA. Faktu lapa. http://ldf.lv/upload_file/29862/8._Eitrofikacija.pdf17 European Union (2012). Priority Area and Horizontal Action websites. http://www.balticsea-region-strategy.eu/pages/

websites

Izaicinājums 5: vājā sasniedzamība

Rīgas plānošanas reģiona starptautiskā sasniedzamība ir zema. Baltijas jūras valstīm, Ziemeļsomijai un

Zviedrijai ir viszemākie transporta sasniedzamības rādītāji visā ES. Vāja sasniedzamība ir novērojama

gan katras valsts un reģiona ietvaros, gan plašākā ģeogrāfiskā kontekstā. ES austrumu un ziemeļu

daļas transporta sasniedzamības ziņā ir pārlieku izolētas no citiem ES reģioniem18. Vājā sasniedzamība

atspoguļojas arī zemos infrastruktūras rādītājos. Lielākā daļa Baltijas jūras reģionu atrodas starp 150.

un 262. vietu ES reģionālās konkurētspējas indeksa infrastruktūras rādītājā. Latvija atrodas 226. vietā.

Izņēmums ir tikai Hamburga, kura atrodas 6. vietā19..

Būtiski ir attīstīt starptautiskas nozīmes autoceļu, dzelzceļu (Transeiropas transporta tīklu jeb TEN-T), ostu

un lidostu infrastruktūru. Infrastruktūras uzlabošana nodrošinātu reģionam iespējas attīstīties gan kā

nozīmīgam tiltam starp ES valstīm, Āziju, Krieviju un tuvākajām kaimiņvalstīm, gan nozīmīgam loģistikas

punktam Baltijas jūras reģiona telpā, kurš savienotu divus ES reģionus – Austrumeiropu un Ziemeļeiropu.

Uzlabojot mobilitāti starp Baltijas jūras reģiona valstīm, īpaši nozīmīga un prioritāra ir ilgtspējīgu transporta

veidu – dzelzceļa un jūras transporta – attīstība20.

Reģiona izcilība un gudrā specializācija

Izcilība 1: zaļa vide

Rīgas plānošanas reģions starptautiski izceļas tieši vides jomā. Latvija ir otra zaļākā valsts pasaulē un

pirmā zaļākā valsts Baltijas jūras reģiona. Tikai Šveice ir apsteigusi Latviju 2012. gada Vides veiktspējas

indeksā (Environmental Performance Index)21. Šis indekss mēra gan apkārtējās vides kvalitāti attiecībā uz

sabiedrības veselību (piemēram, gaisa un ūdens piesārņojums), gan pašas ekosistēmas vitalitāti (piemēram,

bioloģisko daudzveidību, mežu izplatību utt). Mēs dzīvojam no vides un dabas kapitāla viedokļa pašā

veselīgākajā valstī Baltijas jūras reģionā. Tieši piekrastes un lauku teritorijas kvalitātes ir Rīgas plānošanas

reģiona unikālā iezīme, kura visspilgtāk raksturo reģiona dzīves telpas pievilcību.

Izcilība 2: radošās industrijas un sports

Rīgas plānošanas reģionā un jo īpaši Rīgā ir novērojama augsta mākslas un literārās jaunrades nozares

koncentrācija. Tieši šī radošā industrija Rīgas plānošanas reģionā uzrāda ļoti augstu specializācijas

18 European Union (2010). The European Union strategy fo The BalTic Sea region. Background and Analysis.19 Joint Research Centre Institute for the Protection and Security of the Citizen (2010). EU regional competitiveness index

2010.20 Latvijas Republikas Saeima. (2010).Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam.21 Yale Center for Environmental Law & Policy(2012). 2012 Environmental Performance Index and Pilot Trend

Environmental Performance Index. Full Report

līmeni. Par to liecina šīs nozares Klāsteru observatorijas (Cluster Observatory) 2011. gada specializācijas

indekss. Šajā indeksā Latvijā ierindojas trešajā vietā starp 38 Baltijas jūras reģioniem (sk. pielikumu 4).

Sanktpēteburga ierindojas pirmajā vietā, bet Oslo un Akerhusas reģions – otrajā vietā. Tieši mākslinieku

un literātu augstā koncentrācija norāda, ka Rīgas plānošanas reģionā ir viena no radošākajām dzīves vidēm

Baltijas jūras reģionā, un dzīves kvalitātes ziņā reģions ir spējīgs piedāvāt daudzveidīgas kultūras patēriņa

iespējas. Salīdzinoši ar citām nozarēm Rīgas plānošanas reģionam ir liela specializācija uz izklaides nozari, jo

īpaši sporta un mūzikas pasākumu joma. Latvija ir 4. specializētākais izklaides nozares reģions Baltijas jūras

reģionā.

Izcilība 3: ātrs internets

Rīgas plānošanas reģiona priekšrocība ir izcilā interneta infrastruktūra. Latvijai ir ātrākais internets Baltijas

jūras reģionā un ceturtais ātrākais platjoslas internets pasaulē. Latviju ir apsteigušas tikai Āzijas valstis –

Dienvidkoreja, Japāna un Honkonga22. Papildus tam iedzīvotājiem ir augstas IKT prasmes – Latvijai ir Eiropā

sestais augstākais radītājas cilvēku nodarbinātībā ar IKT. Iedzīvotāji savās radošajās un brīvā laika aktivitātēs

plaši izmanto interneta iespējas – Eiropā otrais augstākais rādītājs pašu radīta satura augšupielādes ziņā

un otrais digitālo mācību kursu izmantošanā23. Interneta ātrums un augstās iedzīvotāju IKT prasmes ir labi

priekšnoteikumi veidot izmaksas ziņā efektīvus e-pārvaldības pakalpojumus.

Izcilība 4: krievu valodas zināšanas

Rīgas plānošanas reģiona priekšrocība ir iedzīvotāju svešvalodu un jo īpaši krievu valodas zināšanas.

Latvijā starp visām ES valstīm ir vislielākais iedzīvotāju īpatsvars, kuri pārvalda krievu valodu. Latvijā 98%

iedzīvotājiem ir krievu valodas prasmes. Latvijai seko Lietuva un Igaunija24. Turklāt Latvija atrodas otrajā

vietā starp ES valstīm, pirmā – Lietuva, to iedzīvotāju īpatsvarā, kuri pārzina vismaz divas svešvalodas25. Šī

priekšrocība ļauj Rīgas plānošas reģionu profilēt kā “satikšanās vietu” starp NVS un ES valstīm.

Specializācija 1: Zināšanu ietilpīgā ražošanas nozare – farmācija

Farmācija ir ražošanas nozare ar pieaugošu augstas pievienotās vērtības eksportu. Starp biotehnoloģiju un

medicīnisko un precīzijas instrumentu ražošanas nozarēm farmācijas nozare ir sevi pierādījusi kā Latvijas

eksportspējīgākā zinātnes ietilpīgā nozare. Tās eksporta apjoms veidoja 3,6% no 2011. gada Latvijas

kopējā eksporta26. Farmācijas nozarē Rīgas plānošanas reģionam ir visaugstākā specializācija no zinātnes

ietilpīgākajām nozarēm. Konkurētspējas salīdzinājumā Latvija ir 13. specializētākais starp 35 Baltijas jūras

22 Akaimai. (2013). The State of internet. 3rd quarter, 2012 report. Vol.5.23 European Commission. (2009).Europe’s Digital Competitiveness Report. Main achievements of the i2010 strategy

2005-2009.24 Eurostat. (2007). Language knowledge (self-reported) (%)25 Eurostat. (2007). Number of foreign languages known (self-reported) by sex (%)26 Centrālais statistikas birojs. (2012). Svarīgākās preces eksportā 2011. gadā

reģioniem (sk. pielikumu 4). Lai arī specializācijas līmenis nav ļoti augsts, tieši šī zinātnes ietilpīgā nozare var

iegūt salīdzinoši vairāk no Latvijas zināšanu resursiem, jo tieši ķīmija ir līdere starp Latvijas zinātnēm pēc

zinātņu doktoru un publikāciju skaita. Ķīmijas nozarē strādājošie ir arī visvairāk apliecinājuši savas spējas

radīt patentējamas tehnoloģijas (sk. sadaļu “Izaicinājumi”).

Specializācija 2: Tradicionālā ražošanas nozare - mēbeļrūpniecība

Mēbeļrūpniecība ir Latvijas ražošanas nozare, kurai ir visaugstākais specializācijas indekss. Mēbeļrūpniecība

2011. gadā veidoja 1,5% no Latvija kopējā eksporta27. Šai nozarei Rīgas plānošanas reģionā ir salīdzinoši

labas konkurētspējas priekšrocības. Latvija kā reģions ir desmitais specializētākais starp 38 Baltijas jūras

reģioniem (sk. pielikumu 4). Tieši mēbeļrūpniecība spēj pievienot vislielāko vērtību Latvijas lielākajai

eksporta precei – kokam un tā izstrādājumiem. Mēbeļrūpniecība ir pateicīga izvēle kā viena no prioritārām

specializācija nozarēm, jo ap to var veidot jaunrades ekosistēmu. Mēbeļrūpniecība var iegūt, veidojot

papildinošas saites starp radošajām industrijām dizaina jomā un ķīmijas un materiālzinātnēm tehnoloģiju

jomā. Radošo industriju, jo īpaši mākslinieku koncentrācijas ziņā, Rīgas plānošanas reģions ir starp līderiem

Baltijas jūras reģionā (sk. izcilība 2 ”radošās industrijas un sports”). Savukārt ķīmijas un materiālzinātnes

nozares ir zinātnes ar visaugstākajiem starptautiskajiem sasniegumiem.

Specializācija 3: transports un loģistika

Transports un loģistika ir Latvijas eksportspējīgākā pakalpojumu nozare ar visaugstāko specializāciju.

Transports un loģistika ir Rīgas plānošanas reģiona pakalpojuma nozare ar visaugstāko specializāciju.

Šai nozarei ir arī augsta reģionālā konkurence. Latvija kā reģions ir tikai 12. specializētākais Baltijas

jūras reģions (sk. pielikumu 4). Latvijas Bankas analīze liecina, ka Latvija ir konkurētspējīga gandrīz visos

pārvadājumu pakalpojumos. Starp šobrīd konkurētspējīgajiem transporta pakalpojumu sektoriem vislielākā

komplicētība jeb vislielākā pievienotā vērtība ir gaisa transporta pakalpojumiem (galvenokārt lidostas

darbība) un jūras kravu pārvadājumiem28. Specializācija transporta un loģistikas nozarē ļautu pilnvērtīgāk

izmantot Rīgas plānošanas reģiona telpisko pakalpojumu. Ņemot vērā reģiona izcilību svešvalodu zināšanā

(sk. Izcilība 4 “krievu valodas zināšanas”), reģionam ir potenciāls kļūt par mezglu starp Krieviju un ES

valstīm.

Specializācija 4: veselības un kultūras (akadēmiskā mūzika) tūrisms

Tūrisma pakalpojumi ir otri eksportspējīgākie pakalpojumi Latvijas eksporta struktūrā. Tie 2011. gadā

veidoja 18% no kopējā pakalpojumu eksporta29. Kopumā tūrisma nozarei Latvijā ir salīdzinoši zema

27 Centrālais statistikas birojs. (2012). Svarīgākās preces eksportā 2011. gadā28 Beņkovskis, Konstantīns un Gundars Dāvidsons, etc. (2008).Ieteikumu izstrāde prioritāro pakalpojumu nozaru

noteikšanai, izmantojot kvantitatīvās analīzes metodes. Gala ziņojums. Latvijas Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisija.

29 Latvijas Banka. (2011) Latvijas Bankas maksājumu bilances dati

specializācija un zemas konkurētspējas priekšrocības Baltijas jūras reģionā. Latvija ir tikai 24 specializētākais

reģions starp 38 Baltijas jūras reģioniem (sk. pielikumu 4). Ņemot vēra zemo tūrisma nozares kopējo

specializāciju, ir nepieciešams attīstīt tūrisma nozares nišas. Specializācija divos tūrisma nozares nišas tirgos

ļautu pilnvērtīgāk izmantot Rīgas plānošanas reģiona priekšrocības; šie nišas tirgi ir veselības un izklaides

tūrisms.

Tūrisma attīstības valsts aģentūra veselības tūrismu ir izvirzījusi kā vienu no Latvijas tūrisma prioritātēm.

Veselības tūrisma pakalpojumi ir produkti ar visaugstāko potenciālo pievienoto vērtību, kurai paredz

būtisku eksporta apjoma pieaugumu, jo īpaši piesaistot Skandināvijas valstu, NVS un Lielbritānijas

klientus.30 Specializācija veselības tūrismā ļautu pilnvērtīgāk izmantot Rīgas plānošanas reģiona dabas

kapitālu (piemēram, dūņas), pasaulē otrās zaļākās valsts statusu (sk. sadaļu “izcilība 1: zaļa vide”) un

augstvērtīgos cilvēkresursus medicīnas zinātnē. Salīdzinoši ar citām nozarēm Rīgas plānošanas reģionam

ir liela specializācija uz izklaides nozari. Latvija ir 4. specializētākais izklaides nozares reģions Baltijas jūras

reģionā. Specializācija izklaides nozarē ļautu pilnvērtīgāk izmantot arī Rīgas plānošanas reģiona augsto

mākslinieku koncentrāciju (sk. sadaļu “Starptautiskā izcilība”) un to starptautiskos sasniegumus, jo īpaši

akadēmiskās mūzikas žanrā. Turklāt, ņemot vērā reģiona izcilību svešvalodu zināšanā (sk. izcilība 4 “krievu

valodas zināšanas”), reģionam ir potenciāls kļūt par divu kultūru – Krievijas un Eiropas – satikšanās vietu,

kurā kultūras tūrisma saturu veido abas šīs kultūras.

Stratēģiskais mērķis un prioritātes

Mērķis: būt starp sešiem konkurētspējīgākajiem Baltijas jūras reģioniem 2030. gadā

Spēcīgi reģioni veido, organizē un veicina valstu ekonomisko izaugsmi. Globāli konkurētspējīgi reģioni

veidojas ap spēcīgām pilsētām, piemēram – Stokholmu, Helsinkiem, Kopenhāgenu un Hamburgu.

Tieši tāpēc Rīga un Rīgas plānošanas reģions ir jāaplūko kā būtiskākais resurss Latvijas starptautiskai

konkurētspējai. Rīgas plānošanas reģiona starptautiskās konkurētspējas celšana ir galvenais izaicinājums,

lai piepildītu Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014. – 2020. gadam vadmotīvu – ekonomikas izrāviens

katra Latvijas iedzīvotāja un valsts labklājības pieaugumam. Šībrīža konkurētspēja ir vērtējama kā ļoti vāja.

Izmantojot ES reģionālās konkurētspējas 2010. gada indeksa datus, var secināt, ka Rīgas plānošanas reģions

ir 36. konkurētspējīgākais reģions starp 40 indeksā atrodamajiem Baltijas jūras reģioniem.

Prioritāte 1: globāli konkurētspējīgas nozares

Reģiona ekonomiskā labklājība ir tiešā mērā atkarīga no nozaru spējām radīt eksportspējīgus inovatīvus

produktu un pakalpojumus globālā tirgū. Ņemot vērā ierobežotus investīciju, zināšanu un cilvēkresursus,

30 Tūrisma attīstības valsts aģentūra. (2010) Latvijas tūrisma mārketinga stratēģija 2010. – 2015. gadam. http://www.tava.gov.lv/sites/tava.gov.lv/files/dokumenti/strategiskie-dokumenti/Latvijas-turisma-marketinga-strategija-2010_2015_update_082011.pdf

ir nepieciešams izvēlēties gudru specializācijas stratēģiju, koncentrējot visas pūles un uzmanību, lai

stiprinātu to nozaru izaugsmi, kurā reģionam ir priekšrocības starptautiskā konkurencē. Farmācija,

mēbeļrūpniecība, transporta un loģistikas pakalpojumi un veselības un izklaides tūrisms ir nozares, kurām

piemīt gan relatīvais konkurences spēks Baltijas jūras reģionā, gan pašam Rīgas plānošanas reģionam

ir vērtīgi zināšanu, dabas un radošie kapitāli, kuri var spēcināt šo nozaru izaugsmi. Šo nozaru strauja

internacionalizācija un veselīgas inovāciju ekosistēmas veidošana ap tām ir svarīgākie reģiona uzdevumi.

Prioritāte 2: izcila augstākā izglītība radošu talantu piesaistei

Globāli integrētas augstskolas un pētniecības institūcijas “atver” reģionu pasaulei – tās piesaista jaunus

radošus talantus un jaunas finanšu plūsmas reģionam. Starptautiskie riska kapitālisti pievērš uzmanību

tiem reģioniem, kuros rodas jauni, uz zināšanām balstīti uzņēmumi ar augstu globāla līmeņa specializācijas

pakāpi. Turklāt, starp izglītību un inovācijām ir cieša saikne – jo labāki ir universitāšu absolventi un

kvalitatīvāki ir zinātniskie pētījumi, jo augstākas ir uzņēmumu spējas radīt inovācijas. Fokuss uz atsevišķām,

bet starptautiski izcilām augstākās izglītības un zinātnes institūcijām ir svarīgs priekšnoteikums, lai strauji

kāpinātu zinātnē un tehnoloģijās nodarbināto spējas radīt starptautiski vērtīgas zināšanas un uzlabotu

reģiona uzņēmumu spējas radīt tirgū pieprasītas inovācijas.

Prioritāte 3: pievilcīga un veselīga dzīves vide

Pievilcīgas dzīves vides veidošanai ir būtiska loma, lai piesaistītu un noturētu cilvēkus reģionā. Darba

tirgus iespējas nav vienīgais pievilcību raksturojošais rādītājs. Lai sekmētu pilsētu piesaistes spēju papildus

darba tirgum, jāņem vērā vismaz četri aspekti: transports, piekļuves iespējas un mobilitāte; pakalpojumu

un aprīkojuma pieejamība; dabiskā un fiziskā vide; kultūras nozare31. Rīgas plānošanas reģionam ir labi

priekšnoteikumi radīt starptautiski pievilcīgu dzīves vidi. Tie ir veselīgā un zaļā vide piekrastes un lauku

teritorijās, lielā mākslinieku un literātu koncentrācija Rīgā, kas ļauj piedāvāt daudzveidīgus kultūras patēriņa

iespējas, un ātrākais internets Baltijas jūras reģionā. Tieši zaļa pilsētvide ir šībrīža aktualitāte starp Baltijas

jūras reģioniem. Stokholma, Malme un Kopenhāgena pārveido savas pilsētvides cilvēkiem veselīgākas un

dabai draudzīgākas.

Prioritāte 4: kvalitatīvi transporta un loģistikas pakalpojumi

Moderna infrastruktūra ir viens no reģionālas konkurētspējas stūrakmeņiem. Rīgas plānošanas reģiona

starptautiskā sasniedzamība ir zema. Latvija atrodas 226. vietā ES reģionālas konkurētspējas infrastruktūras

kvalitātes rādītājā. Starptautiskas loģistikas plūsmas nodrošināšanā ir svarīga ne tikai fiziskā infrastruktūra,

bet arī uzticamība pakalpojuma sniedzējam, tā kompetence, pašu loģistikas pakalpojuma kvalitāte un

ātrums. Šīs kvalitātes mēra Pasaules Bankas loģistikas veiktspējas 2012. gada indekss (Logistic Performance

31 Eiropas Komisija. (2006). Kohēzijas politika un pilsētas: pilsētu un aglomerāciju nozīme reģionu ekonomiskajā izaugsmē un darba vietu radīšanā. Komisijas Paziņojums padomei un Eiropas Parlamentam. SEC(2006) 928.

index 2012).32 Šajā indeksā Latvija atrodas 76. vietā no 155 valstīm no visas pasaules. Tieši loģistikas

pakalpojumu kvalitātē Rīgas plānošanas reģions būtiski atpaliek no citiem reģionālajiem spēlētājiem.

Piemēram, Somija šajā indeksā atrodas 3. vietā, Vācija – 4. vietā, Zviedrija – 13. vietā. Rīgas plānošanas

reģiona konkurētspējas uzlabošanai svarīgi ir ne tikai uzlabot pašu infrastruktūru, bet arī ar to saistīto

pakalpojumu kvalitāti. Pakalpojumu kvalitātes uzlabošana ir būtisks priekšnoteikums, kā reģions var sekmīgi

izmantot savas ģeogrāfiskās priekšrocības (sk. sadaļu “Specializācija 3: transports un loģistika”)

Prioritāte 5 starptautiski aktīvas pašvaldības

Globalizācijas apstākļos īpaša loma ir spējām veidot un iekļauties starptautiskos sadarbības tīklos, kā

arī finanšu, preču un cilvēku plūsmās. Ņemot vērā, ka pašvaldības starptautiski konkurē savā starpā,

Rīgas reģiona pašvaldībām ir jākļūst starptautiski aktīvām gan veidojot starptautiskus projektus, gan

piesaistos finanšu un cilvēku kapitālus. Rīgas plānošanas reģiona pašvaldību īpašā priekšrocība ir iedzīvotāju

svešvalodu zināšanas, tādējādi reģiona pašvaldības var starptautiski profilēties kā satikšanās mezgls starp

Krievijas un Eiropas kultūrām.

Prioritāte 1: globāli konkurētspējīgas nozares

Rīcība 1: izcila reģionālā inovāciju pārvaldība

Inovāciju rašanās ir būtiska nozīme dažādu reģionālo aģentu tīklošanās procesam33. Rīgas plānošanas

reģions ir raksturojams kā salīdzinoši vājš inovāciju reģions. Tas atrodas 201. vietā starp 268 ES reģioniem34

(sk. pielikumu 1). Par salīdzinoši vājo inovāciju pārvaldību liecina zemā uzņēmumu kapacitāte pārvērst

inovatīvas idejas tirgū pieprasītos produktos un pakalpojumos, vāja uzņēmumu savstarpējā sadarbība,

sadarbība ar augstskolām un pētniecības institūtiem un zemie ieguldījumi pētniecībā, inovācijā un produktu

attīstībā. Rīgas plānošanas reģionam ir jāuzņemas reģionālā inovācijas pārvaldības funkcija.

Rīcība 2: augstvērtīgi klāsteru pakalpojumi

Klāsteru veidošana un to starptautiskošana ir instrumenti, kā stiprināt prioritāro nozaru konkurētspēju

Baltijas jūras reģionā. Klāsteru izveides mērķis ir veidot sadarbības saites starp nozares uzņēmumiem,

lai veicinātu visas nozares izaugsmi. Vājā uzņēmumu sadarbība tehnoloģiju jomā ir viens no iemesliem

zemiem reģiona rādītājiem. Jo īpaši svarīgi ir veidot sadarbību ar starptautiskiem nozares klāsteriem.

Tieši klāsteru veidošana prioritārās nozarēs un to integrācija ES klāsteru tīklos ir risinājums, kā spēcināt

prioritārās nozares. Rīgas plānošanas reģiona loma ir veicināt, koordinēt un atbalstīt augstvērtīgu klāsteru

pakalpojumu sniegšanu.

32 The World Bank. (2012). Connecting to Compete. Trade Logistics in the Global Economy. The Logistics Performance Index and Its Indicators

33 Ontario Network in the Regional Innovation System. http://www.utoronto.ca/onris/ Ret. July 20, 2010.34 Joint Research Centre Institute for the Protection and Security of the Citizen (2010). EU regional competitiveness index 2010.

Rīcība 3: savstarpēji papildinošs industriālo zonu tīkls

Prioritāro nozaru straujai attīstībai ir nepieciešamas valsts un pašvaldības investīcijas ražošanu atbalstošā

infrastruktūrā – zinātnes parkos, zināšanu pārneses centros, biznesa inkubatoros un citās industriālās

zonās. Rīgas plānošanas reģionam būtu jāuzņemas koordinatora loma, lai pašvaldības veidotu savstarpēji

papildinošu infrastruktūru prioritārās nozarēs. Tieši pašvaldību sadarbība var radīt reģiona konkurētspējas

pieaugumu.

Rīcība 4: kopīgi tūrisma produkti

Pašvaldību kopīgi tūrismu produkti un integrēta starptautiska mēroga tūrisma infrastruktūras tīkla izveide

ir priekšnoteikums, kā stiprināt veselības un izklaides tūrisma attīstību Latvijā. Rīgas plānošanas reģionam

būtu jāuzņemas koordinatora loma pašvaldību sadarbībai, lai veidotu aglomerācijas, piekrastes un lauku

teritoriju aptverošu tūrisma infrastruktūras tīklu. Īpaši vērība būtu jāpievērš starptautiskas nozīmes tūrisma

produktiem.

Rīcība 5: enerģētikas klastera izveide

Rīgas plānošanas reģiona ilgtspējīgas enerģētikas klastera izveides mērķis ir nodrošināt sadarbību reģionāla

un vietēja līmeņa energoplānošanas jautājumu risināšanā, RPR Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāna 2014.-

2020.gadam izstrādē un ieviešanas uzraudzībā. Klasteris ļauj apvienot pašvaldības, industrijas un zinātnisko

institūciju pārstāvjus, skatīt energoapgādi kopumā, analizēt iespējamos attīstības scenārijus un izvēlēties

piemērotākos risinājumus attīstībai.

Rīcība 6: Kultūras klastera izveide

Rīgas plānošanas reģiona kultūras klasterim ir jāveicina Rīgas plānošanas reģionā esošo ar kultūras nozari

saistīto institūciju starpdisciplināru sadarbību, tādējādi sekmējot Latvijas ilgtspējīgas kultūras nozares

izaugsmi, materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, attīstīšanu un popularizēšanu

mūsdienu prasībām atbilstošā formā, inovatīvu, eksportspējīgu kultūras produktu veidošanos, vienlaikus

nodrošinot optimālu pievienoto vērtību ilgtspējīga kultūras produkta gala patērētājiem.

Prioritāte 2: izcila augstākā izglītība un zinātne radošu talantu piesaistei

Rīcība 1: izcila industriālā dizaina studiju programma

Tieši industriālais dizains ir būtiska atslēga mēbeļrūpniecības globālai konkurētspējai. Starptautiski

kvalitatīvas un inovatīvas studiju programmas piesaista ārvalstu studentus. Rīgas plānošanas reģionam ir

nepieciešams apvienot atsevišķu universitāšu stiprās puses, lai tās veidotu kopīgu industriāla dizaina studiju

programmas angļu valodā. Rīgas plānošanas reģionam būtu jāuzņemas iniciatora, sadarbības veidotāja un

finansējuma piesaistītāja loma.

Rīcība 2: augstākās izglītības digitalizācija

Zināšanas noveco arvien straujāk, tāpēc svarīgāks kļūst to izplatīšanas ātrums un pieejamība uzņēmumiem

un iedzīvotājiem. Lai veicinātu zināšanu izplatīšanos, kā arī mazinātu šķēršļus to piekļuvei, valsts finansētām

augstskolām un pētniecības institūtiem, valsts augstskolu lekciju kursu materiāliem un valsts finansētu

zinātnisko pētījumu rezultātiem ar interneta starpniecību būtu jābūt viegli pieejamiem ikvienam. Rīgas

plānošanas reģionam būtu jāuzņemas iniciatora, sadarbības veidotāja un finansējuma piesaistītāja loma.

Rīcība 3: inovācijas centru izveide ārvalstīs

Sadarbībā ar Latvijas pārstāvniecībām ārzemēs izveidot 3 inovācijas centrus starptautiski nozīmīgos izpētes

un attīstības klāsteros, kuru zināšanu piekļuve ir svarīga straujai farmācijas, mēbeļrūpniecības, transporta

un loģistikas, veselības un izklaides tūrisma nozaru izaugsmei.

Rīcība 4: starptautiski izcila pētniecības centra izveide farmācijā

Latvijas zinātnes konkurētspējai būtu nepieciešams izveidot vienu izcilu Baltijas jūras reģiona nozīmes

pētniecības centru farmācijas jomā. Šo centru vajadzētu veidot, apvienojot labākos zinātniskos institūtus,

kuri darbojas ķīmijas un farmācijas jomā gan Latvijā, gan citos Baltijas jūras reģionos. Rīgas plānošanas

reģionam būtu jāuzņemas iniciatora, finansējuma piesaistītāja un projekta īstenotāja loma.

Prioritāte 3: pievilcīga un veselīga dzīves vide

Rīcība 1: pārrobežu projekti Baltijas jūra piesārņojuma mazināšanā

Veselīgas ekosistēmas atjaunošana Baltijas jūrā ir izaicinājums, kurš prasa pārrobežu sadarbību (sk. sadaļu

“Izaicinājumi”). Rīgas plānošanas reģionam būtu jāveido starptautiski projekti Baltijas jūras piesārņojuma

mazināšanai, kā arī jāiesaista reģiona pašvaldības citu valstu radītos projektos Baltijas jūras glābšanai.

Rīcība 2: bezmaksas bezvadu internets publiskajā telpā

Rīgas plānošanas reģionā ir ātrākais platjoslas internets Eiropā (sk. sadaļu “Starptautiskā izcilība”). Šo

reģiona unikālo iezīmi vajadzētu stiprināt ar bezmaksas bezvadu interneta iespējām publiskajā telpā,

izveidojot brīvi pieejamus bezvadu interneta piekļuves punktus. Šis risinājums padarītu publisko telpu daudz

pievilcīgāku iedzīvotājiem. Rīgas plānošanas reģionam būtu jāuzņemas iniciatora, finansējuma piesaistītāja

un projekta īstenotāja loma.

Rīcība 3: e-iesaiste un e-pakalpojumi

Rīgas plānošanas reģiona priekšrocība ir izcilā interneta infrastruktūra. Reģionam būtu jāuztur savas

konkurētspējas priekšrocības digitālajā jomā, kļūstot ne tikai par līderi Baltijas jūras reģionā interneta

ātruma ziņā, bet arī inovatīvu e-pakalpojumu un e-demokrātijas risinājumos. Rīgas plānošanas reģionam

būtu jāpaaugstina pašvaldību kapacitāte ieviest inovatīvus e-risinājumus.

Rīcība 4: videi draudzīgs transporta tīkls

Rīgas plānošanas reģions starptautiski izceļas tieši vides jomā (sk. sadaļu “Starptautiskā izcilība”). Lai

uzturētu reģiona moderno un zaļo tēlu, būtu nepieciešams izveidot elektromobiļu uzlādes staciju tīklu.

Rīgas plānošanas reģionam būtu jāuzņemas koordinatora loma, lai sadarbībā ar pašvaldībām veidotu

savstarpēji papildinošu videi draudzīgu transporta tīklu.

Prioritāte 4: kvalitatīvi transporta un loģistikas pakalpojumi

Rīcība 1: transporta un loģistikas kompetences centra izveide

Loģistikas pakalpojumu kvalitātes ziņā Rīgas plānošanas reģions būtiski atpaliek no citiem Baltijas jūras

reģioniem spēlētājiem. Pakalpojumu uzlabošanai būtu nepieciešams izveidot mūsdienīgu transporta

un loģistikas kompetences centru. Rīgas plānošanas reģionam būtu jāuzņemas iniciatora, finansējuma

piesaistītāja un projekta īstenotāja loma.

Rīcība 2: elektrificēta ātrgaitas dzelzceļa attīstība Pierīgā saistībā ar starptautisko lidostu “Rīga”

Elektrificētas ātrgaitas dzelzceļa līnijas tiešā savienojuma izveide starp starptautisko lidostu “Rīga” un Rīgas

pilsētu. Šādi tiktu uzlabota lidostas sasniedzamība. Rīgas plānošanas reģionam būtu jāuzņemas projekta

izstrādātāja loma.

Rīcība 3: reģionālo autoceļu attīstība saistībā ar satiksmes infrastruktūras sasaisti ar TEN-T tīklu

Reģionālā līmeņa autoceļu attīstība metropoles ietekmes teritorijā saistībā ar Rīgas reģionu šķērsojošajām

starptautiskajām automaģistrālēm. Rīgas – Pierīgas transporta integrācija, ceļu infrastruktūras un

sabiedriskā transporta tīkla attīstība, sasniedzamības nodrošinājums. Rīgas plānošanas reģionam būtu

jāuzņemas projekta izstrādātāja loma.

Rīcība 4: integrēta iekšējo ūdensceļu attīstība

Rīgas plānošanas reģiona iekšējo ūdensceļu (upju grīvas, ezeri, jūras piekraste) daudzveidīga izmantošana

– kravu, sabiedriskā transporta, tūrisma un rekreācijas vajadzībām. Iekšējo ūdensceļu integrēšana kopējā

transporta sistēmā. Rīgas plānošanas reģionam būtu jāuzņemas koordinatora loma, lai veidotu integrētu

iekšējo ūdensceļu attīstību.

Prioritāte 5: starptautiski aktīvas pašvaldības

Rīcība 1: vienotas reģiona investīciju platformas izveide

Reģionālā līmeņa investīciju platformas izveides mērķis ir paaugstināt potenciālo investoru informētību par

investīciju iespējām reģionā un paaugstināt pašvaldību lomu un iespējas investīciju piesaistē. Investīciju

platformas izveide tehniski saistāma ar e-risinājumiem, kas ietver informāciju par īpašumu un resursu

pieejamību. Investīciju platforma būtu balstāma uz pašvaldību piedāvātajiem prioritārajiem investīciju

virzieniem un konkrētām teritorijām.

Rīcība 2: reģiona mārketinga stratēģijas izstrāde

Mārketinga stratēģijas izstrāde vienota reģiona tēla veidošanai un popularizēšanai. Mārketinga

aktivitātēm jāietver plānveidīgs reģiona piedāvājums, kurā reģions tiek pozicionēts kā starptautiski

konkurētspējīgs „spēlētājs” un piemērota vide dzīvošanai, strādāšanai un brīvā laika pavadīšanai.

Mārketinga stratēģijai jāpilda arī starptautiskās sadarbības veicināšanas funkcija, kā arī jāiezīmē

pamatvirzieni reģiona nozīmes projektu sagatavošanai un īstenošanai.

RPR loma attīstības programmas īstenošanā

Rīgas plānošanas reģions kā institūcija uzņemas četras lomas reģiona starptautiskās konkurētspējas

kāpināšanai. Tās ir:

1. “Līderis” jeb institūcija, kura publiski uzstāj uz Rīgas un Rīgas reģiona īpašo lomu Latvijas

ekonomikas izaugsmes un ārējās konkurētspējas kāpināšanai. Rīgas plānošanas reģions

uzņemas koordinēt un piesaistīt finansējumu projektiem, kuri paaugstina reģiona starptautisko

konkurētspēju Baltijas jūras reģionā.

2. “Sarunu vedējs” jeb institūcija, kura veido, uztur un attīsta sadarbību starp pašvaldībām, valsts,

uzņēmumiem un citām pusēm, lai veicinātu kopīgu interešu apzināšanos reģiona starptautiskās

konkurētspējas uzlabošanai.

3. “Vēstnieks” jeb institūcija, kura reprezentē reģiona pašvaldības un to intereses ārpus Latvijas

robežām.

4. “Politiķis” jeb institūcija, kura lobē reģiona kopējās intereses un attīstības projektus valsts

institūcijās.

Uzraudzības rādītāji

Mērķis/prioritāte Rādītājs Bāzes vērtība Mērķrādītājs

2020. gads

Mērķrādītājs

2030. gads

Reģiona konkurētspēja Vieta ES reģionālās

konkurētspējas indeksā

216 100 50

Globāli konkurētspējīgas nozares Nozaru skaits, kurām ir piešķirtas

trīs zvaigznes ES klāsteru

observatorijas specializācijas

indeksā

0 1 3

Izcila augstākā izglītība un zinātne Universitāšu skaits, kuras ir

iekļuvušas starp top 100 pasaules

augstskolām The Times Higher

Education indeksā

0 0 1

Pievilcīga un veselīga dzīves vide Vieta Vides veiktspējas indeksā 2 1 1

Kvalitatīvi transporta un loģistikas

pakalpojumi

Vieta Pasaules Bankas loģistikas

veiktspējas 2012. gada indeksā

76 30 10

Pielikums 1. Baltijas jūras reģionu konkurētspējas indeksi

Reģions ValstsReģionālā konkurētspēja Inovācijas Infrastruktūra

Iedzīvotāju skaita izmaiņas dēļ migrācijas

Gads 2010 (vieta) 2010 (vieta) 2010 (vieta) 2010 (%, vieta)

Radītājs ES BJR ES BJR ES BJR % BJR

Galvaspilsētas reģions Dānija 2 1 3 2 59 3 2,32% 8

Stokholma Zviedrija 5 2 1 1 114 8 3,33% 2

Dienvidsomija Somija 6 3 5 3 148 12 1,38% 13

Hamburga Vācija 20 4 18 6 6 1 0,92% 15

Rietumzviedrija Zviedrija 26 5 24 8 132 9 1,47% 12

Vidusjitlande Dānija 29 6 55 12 155 14 1,04% 14

Zēlande Dānija 30 7 52 11 58 2 0,33% 22

Dienvidzviedrija Zviedrija 32 8 9 4 87 4 2,58% 6

Dienviddānija Dānija 35 9 83 16 142 10 0,25% 25

Rietumsomija Somija 41 10 36 9 190 18 0,73% 18

Austrumu Viduszviedrija Zviedrija 42 11 15 5 90 6 1,82% 10

Ziemeļjitlande Dānija 50 12 67 13 184 17 0,13% 27

Austrumsomija Somija 73 13 79 14 191 19 -0,32% 38

Ziemeļsomija Somija 80 14 22 7 195 21 -0,17% 33

Šlēsviga-Holšteina Vācija 92 15 81 15 97 7 0,80% 16

Smolande un salas Zviedrija 96 16 140 18 145 11 0,72% 19

Augšnorlande Zviedrija 118 17 41 10 221 29 -0,03% 31

Ziemeļu Viduszviedrija Zviedrija 124 18 146 19 151 13 0,79% 17

Ālandu salas Somija 128 19 162 23 262 40 2,71% 5

Mēklenburga-Priekšpomerānija Vācija 135 20 112 17 89 5 -1,30% 45

Vidusnorlande Zviedrija 138 21 152 21 179 16 0,23% 26

Mazovijas vojevodiste Polija 147 22 154 22 224 31 0,70% 20

Igaunija Igaunija 162 23 149 20 217 28 0,01% 30

Silēzijas vojevodiste Polija 168 24 218 31 211 26 -0,36% 39

Mazpolijas vojevodiste Polija 176 25 203 26 198 22 0,28% 23

Lejassilēzijas vojevodiste Polija 187 26 206 27 192 20 0,04% 29

Lodzas vojevodiste Polija 195 27 222 32 205 23 -0,16% 32

Lielpolijas vojevodiste Polija 198 28 231 34 208 24 0,11% 28

Lietuva Lietuva 200 29 195 24 213 27 -

Pomožes vojevodiste Polija 201 30 209 28 229 33 0,28% 24

Opoles vojevodiste Polija 204 31 241 36 178 15 -0,65% 44

Piekarpatu vojevodiste Polija 208 32 230 33 244 37 -0,25% 37

Rietumpomožes vojevodiste Polija 209 33 216 29 209 25 -0,20% 34

Lubelski Polija 214 34 239 35 245 38 -0,59% 42

Sventokšiskas vojevodiste Polija 215 35 258 40 238 35 -0,45% 41

Latvija Latvija 216 36 201 25 226 32 -

Lubušas vojevodiste Polija 218 37 217 30 223 30 -0,24% 36

Kujāvijas-Pomožes vojevodiste Polija 219 38 244 38 236 34 -0,22% 35

Podlases vojevodiste Polija 227 39 242 37 251 39 -0,40% 40

Varmijas-Mazūrijas vojevodiste Polija 230 40 245 39 239 36 -0,60% 43

Oslo un Akershusa Norvēģija - - - 3,77% 1

Agdera un Rogalenda Norvēģija - - - 3,01% 3

Dienvidaustrumnorvēģija Norvēģija - - - 2,77% 4

Rietumnorvēģija Norvēģija - - - 2,45% 7

Trondelaga Norvēģija - - - 2,00% 9

Hedmarka un Uplande Norvēģija - - - 1,72% 11

Ziemeļnorvēģija Norvēģija - - - 0,63% 21

Islande Islande - - - -1,83% 46

Avots

EU regional comptetivness index 2010

EU regional comptetivness index 2010

EU regional comptetivness index 2010 Eurostat

Reģions ValstsReģionālā konkurētspēja Inovācijas Infrastruktūra

Iedzīvotāju skaita izmaiņas dēļ migrācijas

Gads 2010. 2010. 2010. 2008. – 2010.

Radītājs vieta vieta vieta %

Stokholma Zviedrija 5 1 114 3,33%

Austrumu Viduszviedrija Zviedrija 42 15 90 1,82%

Smolande un salas Zviedrija 96 140 145 0,72%

Dienvidzviedrija Zviedrija 32 9 87 2,58%

Rietumzviedrija Zviedrija 26 24 132 1,47%

Ziemeļu Viduszviedrija Zviedrija 124 146 151 0,79%

Vidusnorlande Zviedrija 138 152 179 0,23%

Augšnorlande Zviedrija 118 41 221 -0,03%

Hamburga Vācija 20 18 6 0,92%

Mēklenburga-Priekšpomerānija Vācija 135 112 89 -1,30%

Šlēsviga-Holšteina Vācija 92 81 97 0,80%

Austrumsomija Somija 73 79 191 -0,32%

Dienvidsomija Somija 6 5 148 1,38%

Rietumsomija Somija 41 36 190 0,73%

Ziemeļsomija Somija 80 22 195 -0,17%

Ālandu salas Somija 128 162 262 2,71%

Lodzas vojevodiste Polija 195 222 205 -0,16%

Mazovijas vojevodiste Polija 147 154 224 0,70%

Mazpolijas vojevodiste Polija 176 203 198 0,28%

Silēzijas vojevodiste Polija 168 218 211 -0,36%

Lubelski Polija 214 239 245 -0,59%

Piekarpatu vojevodiste Polija 208 230 244 -0,25%

Sventokšiskas vojevodiste Polija 215 258 238 -0,45%

Podlases vojevodiste Polija 227 242 251 -0,40%

Lielpolijas vojevodiste Polija 198 231 208 0,11%

Rietumpomožes vojevodiste Polija 209 216 209 -0,20%

Lubušas vojevodiste Polija 218 217 223 -0,24%

Lejassilēzijas vojevodiste Polija 187 206 192 0,04%

Opoles vojevodiste Polija 204 241 178 -0,65%

Kujāvijas-Pomožes vojevodiste Polija 219 244 236 -0,22%

Varmijas-Mazūrijas vojevodiste Polija 230 245 239 -0,60%

Pomožes vojevodiste Polija 201 209 229 0,28%

Lietuva Lietuva 200 195 213 -

Latvija Latvija 216 201 226 -

Igaunija Igaunija 162 149 217 0,01%

Galvaspilsētas reģions Dānija 2 3 59 2,32%

Zēlande Dānija 30 52 58 0,33%

Dienviddānija Dānija 35 83 142 0,25%

Vidusjitlande Dānija 29 55 155 1,04%

Ziemeļjitlande Dānija 50 67 184 0,13%

Islande Islande - - - -1,83%

Oslo un Akershusa Norvēģija - - - 3,77%

Hedmarka un Uplande Norvēģija - - - 1,72%

Dienvidaustrumnorvēģija Norvēģija - - - 2,77%

Agdera un Rogalenda Norvēģija - - - 3,01%

Rietumnorvēģija Norvēģija - - - 2,45%

Trondelaga Norvēģija - - - 2,00%

Ziemeļnorvēģija Norvēģija - - - 0,63%

Avots

EU regional comptetivness index 2010

EU regional comptetivness

index 2010

EU regional comptetivness

index 2010 Eurostat

Pielikums 2. Spēcīgi specializējušies Baltijas jūras reģioni un to nozares

Reģions Nozare

Hamburga Finanšu pakalpojumi

Dienvidsomija Telekomunikācijas

Rietumsomija Papīra un papīra izstrādājumi

Islande Zvejniecība

Lietuva Pārtikas rūpniecība

Agdera un Rogalenda Naftas un gāzes ieguve

Varmijas-Mazūrijas vojevodiste Mēbeļrūpniecība

Ļeņingradas apgabals Celtniecības aprīkojums un pakalpojumi

Ļeņingradas apgabals Lauksaimniecība un lopkopība

Sanktpēterburga Izglītība un zināšanu radīšana

Sanktpēterburga Transports un loģistika

Stokholma Biznes pakalpojumi

Stokholma IT pakalpojumi

Rietumzviedrija Automobiļu ražošana

Ziemeļu Viduszviedrija Papīra un papīra izstrādājumi

AvotsES klasteru observatorija. Nozarēm, kurām piešķirtās 3 zvaigznes. 2011. gada dati

Pielikums 3. Baltijas jūras reģionu specializācijas pakāpe

Reģions Valsts 3 zvaigzņu nozares 2 zvaigzņu nozares 1 zvaigzņu nozares

skaits skaits skaits

Sanktpēterburga Krievija 2 8 8

Ļeņingradas apgabals Krievija 2 5 6

Stokholma Zviedrija 2 1 5

Lietuva Lietuva 1 6 2

Hamburga Vācija 1 5 1

Ziemeļsomija Somija 1 5 4

Dienvidsomija Somija 1 3 5

Varmijas-Mazūrijas vojevodiste Polija 1 2 5

Agdera un Rogalenda Norvēģija 1 1 3

Ziemeļu Viduszviedrija Zviedrija 1 1 3

Rietumsomija Somija 1 1 11

Islande Islande 1 0 5

Rietumzviedrija Zviedrija 1 0 6

Galvaspilsētas reģions Dānija 0 4 5

Smolande un salas Zviedrija 0 4 7

Ziemeļnorvēģija Norvēģija 0 4 0

Rietumnorvēģija Norvēģija 0 3 4

Oslo un Akershusa Norvēģija 0 3 5

Pleskavas apgabals Krievija 0 3 7

Lubušas vojevodiste Polija 0 3 8

Hedmarka un Uplande Norvēģija 0 2 3

Augšnorlande Zviedrija 0 2 3

Šlēsviga-Holšteina Vācija 0 2 4

Austrumu Viduszviedrija Zviedrija 0 2 7

Pomožes vojevodiste Polija 0 2 9

Novgorodas apgabals Krievija 0 2 9

Vidusjitlande Dānija 0 1 3

Latvija Latvija 0 1 3

Austrumsomija Somija 0 1 5

Mēklenburga-Priekšpomerānija Vācija 0 1 6

Vidusnorlande Zviedrija 0 1 6

Dienvidaustrumnorvēģija Norvēģija 0 1 7

Igaunija Igaunija 0 1 10

Zēlande Dānija 0 0 2

Ziemeļjitlande Dānija 0 0 2

Dienviddānija Dānija 0 0 4

Trondelaga Norvēģija 0 0 7

Dienvidzviedrija Zviedrija 0 0 8

AvotsES klasteru observatorija. Nozarēm, kurām piešķirtās 1, 2 un 3 specializācijas zvaigznes. 2011. gada dati

Pielikums 4. Latvijas nozaru specializācija

Nozares Specializacijas indekssSpecializācijas vieta BJR

% preču eksportā, 2011. gads

Zinātnes ietilpīgās nozares

Fārmācija 0,73 13 3,62%

Medicīniskā aparatūra 0,24 36 0,86%

Biotehnoloģijas 0,74 18 -

Tradicionālās nozares

Zvejniecība 3,71 7 0,81%

Mēbeļrūpniecība 1,81 10 1,44%

Lauksaimniecība/lopkopība 1,25 17 4,40%

Tekstilrūpniecība 1,16 5 4,05%

Pārtikas rūpniecība 1,01 20 7,36%

Poligrāfija 0,94 8 0,78%

Papīrs un papīra izstrādājumi 0,76 29 2,14%

Plastmasa un plastmasas izstrādājumi 0,7 28 3,11%

Ķīmiskā rūpniecība 0,57 27 7,39%

Metāli un metālizstrādājumi 0,41 16 14,47%

Mehānismi un mehāniskas ierīces 0,24 29 12,72%

Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi 0,05 28 1,90%

Specializacijas indekssSpecializācijas vieta BJR

% ] pakalpojumu eksportā, 2008. gads

Pakalpojumu nozares

Transports un loģistika 1,66 12 50,65%

Tūrisms 0,82 24 17,70%

Finanšu pakalpojumi 0,82 14 6,57%

IT pakalpojumi 0,73 28 3,03%

Neeksportējošās nozares

Muzeji, vēsturisko vietu un ēku saglabāšana 3,27 - -

Izglītība un zināšanu radīšana 1,80 7 -

Izklaide 1,61 4 -

Mākslinieciskā un literārā jaunrades 1,60 3 -

AvotsES klasteru observatorija

ES klasteru observatorija CSB

Pielikums 4. Cilvēkresursi un to spējas zinātnē un tehnoloģijās

ReģionsCilvēkresursi zinātnē un tehnoloģijās, tks., 2011

EPO patentu pieteikumi uz 1 milj. Iedzīvotājiem, 2008

Dienviddānija 273 141,379

Zēlande 195 108,1

Mazovijas vojevodiste 1382 6,831

Silēzijas vojevodiste 958 4,345

Dienvidsomija 868 241,22

Stokholma 781 364,998

Lietuva 770 3,773

Šlēsviga-Holšteina 677 146,967

Galvaspilsētas reģions 605 273,893

Mazpolijas vojevodiste 595 8,259

Lielpolijas vojevodiste 580 5,421

Hamburga 559 203,323

Rietumzviedrija 542 184,093

Lodzas vojevodiste 534 7,226

Lejassilēzijas vojevodiste 527 4,655

Latvija 484 8,503

Mēklenburga-Priekšpomerānija 445 43,342

Dienvidzviedrija 414 297,264

Lubelski 413 9,357

Austrumu Viduszviedrija 412 249,581

Pomožes vojevodiste 396 4,265

Igaunija 378 20,269

Rietumsomija 346 171,684

Piekarpatu vojevodiste 335 3,061

Kujāvijas-Pomožes vojevodiste 314 5,58

Vidusjitlande 309 194,626

Rietumpomožes vojevodiste 257 2,565

Sventokšiskas vojevodiste 239 2,352

Varmijas-Mazūrijas vojevodiste 221 0,876

Podlases vojevodiste 213 1,048

Smolande un salas 192 98,801

Ziemeļu Viduszviedrija 187 89,455

Lubušas vojevodiste 174 3,272

Ziemeļsomija 159 159,965

Austrumsomija 148 53,921

Opoles vojevodiste 141 5,843

Augšnorlande 135 111,355

Ziemeļjitlande 129 96,434

Vidusnorlande 89 76,434

Ālandu salas 7 18,414

Avots Eurostat