ARCHĪVS

PIRKs

Ludmilla Meilerte ĀBEĻDĀRZS

ARCHIVSRAKSTI PAR LATVISKAM PROBLĒMĀM

REDAKTORS EDGARS DUNSDORFS

XXI

ZINĀTNE

Izdevēji: Pasaules brīvo latviešu apvienibaun Kārļa Zariņa fonds

MELBURNĀ* 1981

Copyright: Archīvs,l9Bl

3 Dickens St., Elwood, Vic. 3184

Australia.

National Library of Australia card numberand ISBN

0 959 5896 6 X

All rights reserved. No part of this book may be

reproduced or utilized m any form or by any means,

electronic or mechanical, including photocopying,-

recording or by any information storage and retrieval

system,without permission m vvriting from the Publisher.

Printed by IMPRESS PRINTING PTY. LTD. Dandenong,Vic. 3175

5

PRIEKŠVĀRDI

Ik Archīva sējuma priekšvārdus noslēdzām ar atgādinājumu, ka pienāks

diena, kad Latvija atkal būs brīva. Šoreiz priekšvārdus ar to sākam, jo šis sējums

vairāk nekā iepriekšējie atspoguļo Latvijas lielo traģēdiju un mudina mūs darīt

visu, kas mūsu spēkos, lai Latvija atgūtu brīvību.

Dr. Alfrēds Gāters savā pētījumā raksturo latviešu valodniecības ērkšķaino

ceļu okupētajā Latvijā un cerīgo attīstību trimdā. Eduards Silkalns (BA, B.Ed.)arī cerīgā rakstā izvirza prasību pēc jaunas latviešu literātūrasvēstures grāmatas.

Dr. Edgars Andersons apraksta latviešu historiogrāfijas grūtības okupētajā Lat-

vijā un sasniegumus trimdā. Divi tālākie raksti veltīti nozarēm, kur pētījumi

iespējami tikai trimdā, ne tagadējā Latvijā — mācītājs Tālivaldis Gulbis raksta

par mūsu reliģijas vēstures pētniecību un mācītājs Edgars Ķiploks par pētīju-miem teoloģijā. Induļa Kažociņa raksts par simboluanalizi publikācijā ir svarīgs

ne vien metodiskā ziņā, bet sniedz arī jaunas atziņas par vācu okupācijas laiku

Latvijā Otrā pasaules laikā. Redaktors apcer akadēmisko mācībspēku mūža

ilguma starpību starp kollēgām, kas palika aiz dzelzs aizkara, un tiem, kas devās

trimdā.Tsākā rakstā viņš analizē trimdas mācībspēku rosību latviskuma uzturē-

šanā.

Par Latviešu akadēmisko mācībspēku un zinātnieku apvienības 30 gadu

darbību īsu pārskatu sniedz apvienības vadītājs profesors Valfrids Osvalds. Par

Kārļa Zariņa fonda darbīburaksta fondasekretārs Arvīds Ķiploks.Lielu darbu veicis architekts Kārlis Sātiņš, sakopojot mirušo mācībspēku

dzīves datus un brīvās pasaules augstāko izglītības iestāžu mācībspēku īsbiogra-

fijas. Nākošajā Archīva sējumā sekos mūsu pārējo zinātnieku īsbiografijas ar

viņa savāktajiem datiem.

Sējumu ievada atbilstošs Lūcijas Kalniņas dzejolis. Lasītāju pateicība nākas

arī daudzajiem māksliniekiem, darbi — attēli, portreti un šarži — grezno šo

sējumu, jo sevišķi Ludmillai Meilertei par attēlu krāsās un Leo Svīķeram par

viņeti dzejolim.

Redaktors

Lūcija Kalniņa

SAPNIS PIRMS RĪTAUSMAS

Bij dīvains vakars. Laiks bij apstājies.

Bij saules riets kā asiņaini kāvi

un elsās debesis kā cīnoties ar nāvi —

tumšs murgs bij plakstiem pāripārklājies

Un sapnīteica kāds: ~It visu aprīs

laiks nākamais, pat neatstājot pēdu. . ."

Tik tumšās debesīs vēl ilgi zvīļos zvaigzne

ar liesmu pēdējo. . .

Varbūt no zvaigznes šīs, kad pametīs to dievi,

reiz tumšās debesīs uz augšu liesmas šausies,visu kāri rijot,

vai.nakti mūžīgu

vai jaunu laiku zvanot. . .Un tempļi grūs,

un nami simtiem stāvu,

un kalns,

kur bauslība reiz dota bij,

un naudas mijēju

un augļotāju alas. ..Viss, viss no dziļumiemtiks debess telpāsperts

līdz mēness pievārtei

šais pārvērtībās lielās.. .Melns piķa lietus šļāks pret debesīm

no dziļumiem, kur elementi trako,

viens otru aprij nežēlīgācīņā,ko vada cilvēks pats, visgudro mācīts

kā Fausts. pa pirkstam roku atdodams

tam elkudievam - godkārības velnam,

kas miera vārdā Zemi postā dzen.

Un zinātne tad aprīs zinātnieku—

līdz laikam nākamam, kad atkal dzims

jaunsKoperniks un Einšteins, citi vēl,kas mūsu Zemi lielu darīt spēja.

No tālas planētas, ko cilvēks vēl

ar savu izsalkumu, visa daiļāilgām

vai nāvesgrēkiem nebūs spējis skart,

varbūt kāds cits, kāds līdzīgs cilvēkam

ar rīkiem varenākiem vēl kā tam

spēs Zemi tālā telpāredzēt liesmojamkā zvaigzni Ēģiptē. . . Un ziņa apkārt ies:

„Lai ceļos krītam visi vēl šo brīdi!

Mums šonaktpiedzimis jaunsPestītājs!"

Bij vēlreiz gaišai dienai ataust lemts

ar Saules smaidu sārta rīta pusē,

kur rožu gultāmostas Aurora,

ik rītus liegām rokām saglauž tērpa krokas

un sarkanzelta matus vij ap galvukā blāzmas vainagu, ko dāvāt jaunai dienai.

Vēl mūsu labā Zeme bij tepat —

ar ikdienības sīkumiem un vēlmēm,

arskaistiem sapņiem, mīlniekiem un grēku,

ar naudas mijējiemunmīlu apsmieto,

ar ilgām iegūt varoņgodu cīņās,

par tēviju un tautām kaujās krītot,

vai, mākslas tempļus ceļot, iemūžināt slavu. .

Varbūt tāds gājiens zinātnei -

no tārparedzesloka

līdz dieviem līdzīgiem,kas likteņus spēj lemt —

līdz tukšumam,kur atkal sākt no gala.. .

AINA J.RAIŅA VIENAS NAKTS SAPNI RĪGAS RAGANA

Niklāva Strunkes zīmējums

9

LATVIEŠU VALODNIECĪBA OKUPĒTAJĀ LATVIJĀ UN TRIMDĀ

Alfrēds Gāters

L.

Kad 1945. gadā krievi par jaunu iebrūk Latvijā, līdz ar tautu sadalās ari

tās valodnieku saime. Pie tautas vairuma Latvijā paliek lielākā baltu valodnie-

cības autoritāte - Jānis Endzelīns un bez viņa vēl dāņi valodnieku, kā ari labi

progresējušu, spējīgu valodniecības studentu. Valodnieku sastāvs ir tāds, ka jau

no paša sākuma kvalificēts zinātnisks darbs šķiet garantēts. Par spīti atzīstama-

jam sastāvam, tas tomēratsākas tieši ar zinātniski nevērtīgām tendencēm.

Rakstīt par to, kas gadījumā ar valodniekiemnotiek, ir atstājams tam,

radikālās pārmaiņas valodnieku dzīvē un zinātniskajā darbā pieredzējis

pats. Šī raksta autors apraksta okupētās Latvijas valodniecības darbu, kāds

acis, vērojot to no ārienes - tātad tādu, kāds ar publicētajiem darbiem

paliek dokumentētsvalodniecībasvēstures lappusēs.

Kaut, kā teikts, blakām J.Endzelīnam tai laikā spējīgu valodnieku īsti

netrūkst, R.Grabis zina rakstīt: „Pēc Lielā Tēvijas [Otrā pasaules] kara [. ..]

filoloģijas nozares attiecīgajās katedrās trūka kvalificētu valodnieku kadru".1

Nākas secināt, ka Latvijā palikušie valodnieki likti lietā tikai ierobežotā vairumā

vai ari nav nemaz. Anonims autors retrospektīvi vēstīdams par tā laika tenden-

cēm, raksta: „Un pirmais nosacījums, lai tāda [„Oktobra revolūcijas grandu"

pavērtā „plašo masu gadsimtos ilgotā"] kultūra taptu par patiesu visas tautas

guvumu, bija tūlītēja un izšķirīga [. ..] visiem nepārprotami lietojamas, ērti

apgūstamas valodas izveide".2 Kā liecina publikācijas, praksē tas veidojās tā, ka

gaidāmā zinātniskā darba vietā sākās izrēķināšanās ar pagātni. Visai instruktīvi

to liecina, piemēram, Latviešu literatūras vēsture I-VI (Rīgā 1959-1962). Te

vietā un nevietā tik bieži atkārtojas verba atmaskot formas, ka izlasījušam

grāmatas galvenais temats liekas esam masku balle, kurā iebrukuši barbari,

ņemdami no viesu sejām nost maskas ari tur, kur tādu nav. Šāda atmaskošana

ar īsti barbarisku kvalitāti vērojama ari tā laika valodnieku darbos. Pat Arturs

Ozols, sekodams okupantu garam, raksta, „ka buržuāziskās koncepcijas lite-

rārās valodas normu jautājumā ir visai sarežģītas un dažādi maskētas [A.Gātera

kursivējums] ", un: „[. ..] puristu buržuāziskā žargonakultivēšanas darbs kļūstjaupar maskētu buržuāziskā nacionālismaizpausmes veidu". 3

Tai pašā rakstā A.Ozols izolē ari vairākas parādības pagājušo laiku un jo

sevišķi Latvijas brīvības gadu valodniecībā,kas uztveramas par briesmām krievu

okupācijas varas sistēmai un tādēļ radikāli iznīcināmas. Pēc A.Ozola formulē-

juma, šīs kaitīgās buržuāziskās valodniecības parādības ir:

10

1) „pasargāt latviešu valodu no tādas attīstības gaitas, pēc kuras latviešiem

draudētuasimilēšanās ar citām tautām [...]. Šī koncepcija, pēc kuras literārās

valodas normas tiek uzskatītas kā sava veida žogs, kā līdzeklis pret asimilāciju -

ir vienano raksturīgākām koncepcijām literārās valodas normu jautājumā."4

2) „[. . .] koncepcija, pēc kuras par literārās valodas normām tiek izvirzītas

archaiskas konstrukcijas un formas [ņemtas no laucinieku valodas, sevišķi no

veco ļaužu valodas un no tautasdziesmām, A. G.] 5 ir otra no raksturīgākām bur-

žuāziskām koncepcijām literārās valodas normu jautājumā".6

3) „[. . .] puristu (buržuāzisko valodas „tīritāju") nostāja, kas izpaužas tādu

mākslīgu formu darināšanā, kuras, būdamas svešas literārās un sarunvalodas

praksē, izvirzītas par normu kā „tīras" un «pareizas" formas, skatoties tikai teo-

rētiski pēc konstatētās gramatiskās likumības". 7

4) „Viena no buržuāziskām koncepcijām valodas prakses jautājumos izpau-

žas runātāju un rakstītāju valodas vajadzību ignorēšanā, aizliedzot nevalodnie-

kiem spriest par valodu [. . .] ".8

Tsi sakot, A. Ozols atlasa nost valodniekus, kas ieteic vēl tautas un folklo-

ras valodā neizmirušas senas formas un konstrukcijas (2.§), kā arī praktiskusvalodas tīrītājus (pūristus), kas pēc seniem paraugiem un valodas likumiem

darina jaunvārdus (3.§). Viņš ari vēršas pret šādu valodnieku tendencēm uzturēt

dzīvu nesamaitātu valodu un pasargāt to no asimilācijas ar kaimiņu valodām

(1 .§), kā arī pret tiem, kas noraida laju iejaukšanos valodas zinātnē (4.§).

Koncipēdams pirmā paragrāfa domu, A. Ozols kā aksiomu lētticīgi pieņemJ. Staļina apgalvojumu: «Vēsture atzīmē valodas lielu stabilitātiun kolosālu pre-

tošanās spēju varmācīgai asimilācijai". 9 Vēsture gan daudzos gadījumos māca ko

citu (lai norādīts uz prūšu, lībiešu vai gvanču valodu Kanāriju salās!), bez tam

Staņns turpat savu domu ierobežo, teikdams: „[turku asimilācijas periodā] Bal-

kanu valodu vārdu fonds pārdzīvoja nopietnas izmaiņas, tajā tika uzņemts ne

mazums turku vārdu un izteicienu [. . .] *.

A. Ozols pavisam nav pret veco lauku ļaužu (kā viņš ar cita autora vārdiem

saka, izmirēju) un folkloras valodu, kā vērojams no viņa valodnieciskajiem dar-

biem, bet gan pret tās izvirzīšanu par valodas normu avotiem (kā 2. paragrāfā).Kur atrodams īstais literārās valodas avots, izriet no šāda Ozola teikuma: „Anti-

marksistiska nostāja literārās valodas normu avotu izraudzīšanā novedusi ne

tikai pie sava laika progresīvās un marksistiskās literatūras (A. G. pasvītrājums)kā literārās valodas materiāla avota ignorēšanas, bet ari pie mūsdienu literārās

valodas masu parādību atzīšanas par valodas kļūdām". 10 Kā noprotams, literārās

valodas normas, pēc Ozola uzskata, .izstrādājamas, izejot no komūnistu lietātās

valodas: «Neatzīstot izmirēju valodu par literārās valodas normu avotu, [. ..]

mēs par mūsdienu latviešu literārās valodas normu avotu uzlūkojam latviešu

valodas meistaru runā un rakstos lietoto latviešu valodu. Latviešu valodas

11

meistari, runājot par mūsdienu latviešu literāro valodu, ir tie latviešu padomjukultūras darbinieki, kas, tautas masu izvirzīti, runā un raksta par tautas ilgāmun centieniem plašām latviešu tautas masām vissaprotamākā izteiksmē, ņemot

vērā valodas praksi."ll

Apšaubāma ir Ozola doma pirmajā citātā, ka „sava laika progresīvā un

marksistiskā Uterātūra" būtu bijusi nepieciešams avots literārās valodas normu

izstrādāšanai, jo šīs literātūras valodā, salīdzinot ar citiem tā laika rakstiem,

nekā sevišķi vērā liekama nav, un ko citu tam nav varējuši parādīt ariokupētās

Latvijas valodnieki. Otrs citāts, protams, ir visai tīkams okupācijas palīgu ausīm.

No Baigā gada atceroties latviešu komūnistu valodu, tā kā normu avots nozīmē

valodā ieviest vulgārismus, kā arī visai barbarisku stilu, jo tā laikakomūnisti pa-

liek atmiņā ar visai apšaubāmulatviešu valodu un vāju izglītību.

Ar ceturtā paragrāfa pārmetumiem Ozols, liekas, lūko attaisnot bīstamu

varasvīru (šai gadījumā J.Staigna) iejaukšanos valodniecībā un paša daudzos

citātus no Staņna grāmatas Marksisms un valodniecības jautājumi. Kā jau no

laja darba ņemti, šie citāti ir pagalam primitīvi, kā arī zinātniski nevērtīgi, un

tie- tāpat kā viss Ozola raksts - Ozola valodnieka reputācijai par labu nenāk.

Šķiet, dala okupētās Latvijas valodnieku un folkloristu to tomēr notur par tik

slavējamu, ka ar atzinību piemin Ozola nekrologā.l2Savu valodniecības uzskatu

pierādei atsaukdamies uz laju rakstiem, A.Ozols ar savu rakstu īstenībā degradē

valodniecībuno zinātnes par kaitīgu žurnālistiku.

Durtas ari acīs, ka A. Ozols šai rakstā nav varējis tikt galā ar daudzām pret-

runām - gan risinot sava raksta tematu, gan saskaņojot to ar ikdienas reālitāti.

650. lappusē Ozols, piemēram, raksta: „Mums zināms, ka valodanav šķiriska",taču turpat pārņem Staņna mācību, ka «cilvēki, atsevišķas sociālas grupas,

šķiras [. . .] cenšas izmantot valodu savās interesēs, uzspiest tai savu īpašo lek-

siku, savus īpašos terminus, savus īpašos izteicienus", un jau nākamajā lappusēbez iebildēm citē Staljna terminoloģijas ziņā konfūzo teikumu: «[Buržuāziskajā

kultūrā] Tiek izveidoti ,šķiriski' dialekti [sic!], žargoni, salona ,valodas. Lite-

ratūrā šos dialektus [sic!] un žargonus nereti nepareizi kvalificē kā valodas."

Pēc citātiem spriežot, valoda tātad ir un nav šķiriska. Ozols liekas nemanām, ka

Staņns jauc valodu kā kopēju tautiskas grupas sazināšanās līdzekli, tās apgabalu

variantus, kā ari laužu grupu un atsevišķu personu modifikācijas. Ozols pats jau

ari runā, piemēram, par «izmirēju [veco laužu] valodu" (655. lpp.), «laucinieku

valodu"(651. lpp.) un «tautas masu valodu" (656. lpp.).

655. lappusē Ozols nosoda veco laužu resp. «izmirēju" valodu kā «literārās

valodas normu avotu", bet turpat saka, ka par normu avotu izraugāmi «latviešu

valodas meistari", kas «ir gan folkloras teicēji [tātad «izmirēju" valoda!, A. G.],

gan rakstnieki un dzejnieki, gan zinātnieki un citi kultūras darbinieki". Viņšvēršas pret pūristiem resp. jaunuvārdu darinātājiem, bet piemirst, ka ari okupā-

12

cijas varas atzītais J. Rainis (gan aiz poētiskiem motīviem) darinājis labu tiesu

(tiklab vajadzīgu, kā ari nevajadzīgu) jaunvārdu. Ozols, protams, vēl nevar no-

jaust, ka jaunvārdus vēlāk darinās ari komunistiskie autori,13 reizēm pat ar nici-

nātā pūrisma tendencēm.

Sekodams J. Staļinam, Ozols bargi nosoda žargonu, ar ko, pēc Staļina

domām, «sevišķi izceļas mantīgo šķiru augstākie slāņi, kas atrāvušies no tautas

un to ienīst: muižnieciskā aristokrātija, buržuāzijas augstākie slāņi". 14 Ozols

pie žargona pieskaita jaunvārdu darinājumus, vietām ari senus vārdus, kusu

nozīme paplašināta jaunlaiku priekšstatu apzīmēšanai, un izceļ tā buržuāzisko

raksturu: „[. ..] puristi nemitīgi groza latviešu valodas runātāju un rakstītāju iz-

teiksmi, kur vien tiek tai klāt. Tādā veidā ,reformējot' valodaspraksi, tiek kul-

tivēta sava veida ,smalkāka' latviešu valoda, kas nav nekas cits kā savdabīgs

buržuāziskais žargons." ls

Tai pašā laikā, pret žargonu cīnīdamies, Ozols lietā okupācijas ideologu

žargonu, kas kā tukšas un politiski drošas frāzes ar laiku iespiežas tautas valodā.

Tā jau pirmajā raksta lappusē lasām: «Biedra Staļina ģeniālie darbi par valoduun

valodniecībasjautājumiem", «pirms J. Staļina ģeniālo darbu publicēšanas valod-

niecības jautājumos" un «biedrs Staļins ar saviem ģeniālajiem darbiem".

Tas ir tikai viens piemērs; īsti bagātīgi ar komūnistu žargonu var iepazītieslaikrakstos un ideoloģiskās grāmatās.

652. lappusē Ozols raksta: «Valodas prakses grozīšana gadījumos, kuros

skartas tautas masās ieviesušās un izplatītās konstrukcijas un formas, ir negativi

vērtējama parādība, sevišķi tur, kur tiek grozīti pamatfonda vārdi". Pie tam

Ozolam secen paiet, ka tieši okupācijas vara šai ziņā daudz noziegusies. Lai

atgādināts ir vārds «dzimtene", t.s., valodas pamatfonda vārds, kam krievi noli-

kuši būt par apzīmējumu latviešiem pagalam svešām zemēm. Runājot ar Ozola

un viņa domu biedra Staļina vārdu krājumu, tas ir «komunistisks izkropļojums,kas radies komūnistiski šķirisku koncepciju rezultātā" (Ozols: «[atmest] buržu-

āziskos izkropļojumus, kas radušies buržuāziski šķirisku koncepciju rezultātā"),

«cenzdamies izmantot valodu savās interesēs, krievi te uzspieduši savu īpašo

leksiku, savus īpašos terminus, savus īpašos izteicienus" (Staļins: «cilvēki, atse-

višķas sociālas grupas, šķiras [. ..] cenšas izmantot valodu savās interesēs, uz-

spiest tai savu īpašo leksiku, savus īpašos terminus, savus īpašos izteicienus").16

Dažās sava raksta vietās Ozols kļūst bīstams pelto valodnieku personas

drošībai. Tas ir tur, kur viņš, paklausīdams okupācijas varai, sāk ienaidnieka

atmaskošanas misiju. Apliecinājis Staļina valodniecības darbu vērtību, Ozols

raksta: «Ar mūsdienu latviešu literārās valodas normu jautājumu šodien saistās

jautājums ar noteiktu politisku saturu [...]. Tas ir jautājums par buržuāziskā

nacionālisma izpausmi uzskatos par valodu kā nacionālas kultūras formu, tas ir

jautājums par reakcionārām buržuāziski nacionalistiskām koncepcijām valod-

13

niecībā", un tad viņš revidē «literārās valodas normas tur, kur tās ir balstījušāsuz tādām buržuāziski šķiriskām koncepcijām, kas ietekmējušas valodas attīstību

buržuāzijas šķiras interesēm piemērotā virzienā, par ļaunu darba tautas intere-

sēm".17 Šis darba tautai kaitīgās koncepcijas Ozols atklāj sevišķi iepriekš minē-

tajos četros paragrāfos. Tpaši domādams par valodas kopēju jeb pūristu darbu,Ozols saskata «maskētu buržuāziskā nacionālisma izpausmes veidu", un, kavē-

damies pie 2. paragrāfa domas, ka īsta tautas valoda jāmeklē pie vecajiem

ļaudīm, Ozols atkal saredz politiskas īpašības: „Tsta tautas valoda jāmeklē pie

izmirējiem [atsaukdamies uz Apsīšu Jēkabu, A.G.], tātad ārpus dzīvot spējigās

sabiedrības. Šādas koncepcijas antimarksistiskais raksturs ir acīm redzams". 18

Turpat tālāk Ozols atklāj valodniecībā vēl kādu diezgan neskaidru koncepciju,kas «jau saskaras ar buržuāzisko nacionālismu, jo notiek vēršanās pret tiem

valodas precizējumiem, kādi radušies valodā sakarā ar marksistiskās ideolo-

ģijas attīstību un izplatību latviešu tautas masās". Vispārējā situācija, kāda

atklājas, vērojot no Ozola raksta, ir bīstama gan atsevišķiem Latvijā palikušiem

valodniekiem, gan visai valodniecībai.

Līdz ar krievu varu pēckara Latvijas valodniecībā ienāk vēl cits posts —

Nikolaja Marra (1865 — 1934) mācības. Kā zināms, tās ir aplam dēkainas un

samērā bieži grozītas raibiem pārsteiguma momentiem par labu, un starp tām

kā kuriozismi sevišķi izceļas domas, ka Kaukāza apgabals bijis pirmdzimtene,

t.s., kaukāziešu rasei (pēc Marra terminoloģijas, jafetidiem), pie piederē-

jušas ne tikai tagadējās Kaukāza tautas, bet arī vairums Eiropas, Āzijas un

Āfrikas tautu līdz ar savām valodām. Savu sākuma salīdzināmi vēsturiskās valod-

niecības viedokli pametis, Marrs ar saviem mācekļiem vēlāk apgalvo, ka dažādās

valodas, nākot saskarē, pielīdzinās viena otrai un kļūst radniecīgas. Vēl tālāk

iedams, Marrs sāk sludināt Jauno valodniecības mācību", ka katru valodas

attīstības posmu ir noteikuši produkcijas faktori un katra valoda reiz izdzīvojusi

senu attīstības jeb jafetidu stadiju. Bez jafetidu jeb Kaukāza valodām, pēc viņa

mācības, nemaz nevar tikt pie īstas valodu ģenētisko jautājumu izpratnes.l9Vai nu šādām un līdzīgām tēzēm noticēdams, vai ne, pēckara Latvijā Marra

priekšā pazemojās dažs mācīts valodnieks. Tā Marra mācības daudzināt ir sva-

rīgi, piemēram, Rūdolfam Grabim, kas publicē nopietni domātu rakstu-

„R. N. Marra jaunās valodas zinātnes attīstība un pamatprincipi". 2o Marra ēna

pazūd tikai tad, kad notikusi - kā padomju žargonā Ozols saka - «lielā lingvis-tiskā diskusija VK(b)P CX orgānā Pravda 1950.g." un kad ar Staļina iejaukša-

nos tiek «teorētiski sakauts un iznīcināts marrisms".21 Marrisma sakaušanā un

iznīcināšanā Staļins, zināms, piedalās aiz kādiem politiskiem motīviem, jozinātni viņa darbos meklēt ir velti. Valodniecībai par labu tas tomēr nāk, un

Marra vārdu vairs nepiemin pat Latvijas PSR mazā enciklopēdija (11, 502. lpp.),

kas citādi daudzina vai katru krievu, kam gadījies iet Latvijai gardām.

14

Tas ir laiks, kad valodnieki, padomju autoru vārdiemrunājot, «nostājas uz

Ļeņina (un, zināms, arf Staļina) ceļa".22 Pēc tā laika rakstiem tomērskaidri nav

izprotams, kas tas konkrēti ir par valodniecības ceļu, tāpat ne, kāda starpība ir

starp Ļeņina un Staļina ceļu, jo no vispārējām frāzēm šo ceļu valodnieciski

zinātniskās īpatnības nav izlobāmas. Tā kā Ļeņins un Staļins, kā arī pārējie

komūnisma ideologi, ir valodniecībā laji, nākas domāt, ka šo ceļu galvenā pa-

zīme ir laju ievērošana valodniecības zinātnē (tas, kā trūkumu A.Ozols iepriek-

šējā citātā pārmet buržuāziskajiem valodniekiem), tātad valodniecības degradē-

šana no zinātnes par (polītisku) žurnālistiku, kā ari valodas vulgārizēšana - pat

ar tendenci uz rusifikāciju. Šai sakarā der norādīt uz R. Grabja teikumu: «Vis-

dažādāko zin. terminu veidošanā radoša ietekme ir kr.[krievu] valodai, jo dau-

dzus terminus pad. tautu valodās veido pēc tās parauga". 23 Krieviskās vulgāri-

zēšanas tendencēm valodā panākumu netrūkst, kā to liecina, piemēram, Latvijas

presē vairākkārt diskutētais apzīmējums «Gimalajs [Himalajs]" resp. «ģimala-

jieši".24 Ar laiku valodas vulgārizēšana pieņemas, tā ka, piemēram, M. Stengre-

vicai pret šo postu jau nopietni iebilstams.25

Bargās «atmaskošanas" un nezinātnisko domu (Marra mācību, kā ari laju

iejaukšanās) propagandas iebiedēti un mulsināti, Latvijā palikušie valodnieki

sākumā, liekas, vairs neuzdrīkstas nodarboties ar produktīvu valodas pētīšanasdarbu. leskatoties Dzidras Barbares bibliogrāfijā Latviešu padomju valodniecība

30 gados(1976), vērojams, ka, izņemot J. Endzelīna grāmatas, pirmajos pēckara

gados netiek publicēts neviens nopietnāks valodniecības darbs. Endzelīns uz-

drīkstas, gaņi mūžu nodzīvojis un starptautisku slavu ieguvis, tā ka viņam vairs

nav vajadzīgs ar okupācijas varai tīkamiem vārdiem (un marrismu) gludināt sava

zinātniskā darba ceļu. Bez tam viņa raksturs nav lēti lokāms, ko var spriest arī

no ieraksta kādā grāmatā: Varas vīriem nelieksimies, zemākajiem neliegsimies. 26

Par spīti tam, pirmajos okupācijas gados viņam iznāk trīs ievērojamas grāmatas

—1945.gadā levads baltu filoloģijā, 1948. gadā Baltu valodu skaņas un formas

un 1951. gadā Latviešu valodas gramatika. Šie darbi tikai pa daļai (vai ari nav

nemaz) pieskaitāmi pie padomju valodniecības sasniegumiem. Pirmā grāmata

sacerēta vācu okupācijas gadu resp. laikā, ko apliecina R. Grābis 27un kas

izriet ari no J. Endzelīna grāmatas «Priekšvārdiem" (3. lpp.).

Par darbu Baltu valodas skaņas un formas Endzelīns «Priekšvārdos"

(3. lpp.) saka:«Šai grāmatā atstāstu savas universitātē lasītās lekcijas", tā ka tā

ir daudz garāka laika pētīšanas rezultāts nekā okupācijas varas laikā līdz grā-

matas iznākšanai pavadītie gadi, kaut ari tās teksts pats uzrakstīts «tieši mar-

risma uzplūdu periodā". 2B Latviešu valodas gramatika, kam, pēc Endzelīna

ziņām, 29 bija jāiznāk jau 1949.gadā, bet kas iznāk divus gadus vēlāk, ir papildi-nāts un labots 1922. gadā izdotā darba Lettische Grammatik tulkojums. Apgāds

grāmatu izdod ar ievada piezīmi, ka Endzelīna grāmataPadomju Latvijas valod-

JĀNIS ENDZELINS

Zīmējusi Līvija Endzelīna

J&3L4 /I>*l>t*4 IMIjCL •

AGRAIS ARĀJS

Augšējais Kārļa Krūzas dzejolis iespiests faksimilā 1959.gadā Latvijas PSR zinātņu

akadēmijas valodas un literatūras institūta Rakstu krājumā (veltījums akadēmiķim profe-

soram Dr. Jānim Endzelīnam viņa 85 dzīves un 65 darba gaduatcerei).

Ironiskā kārtā Krūza dzejoli sacerējis tā, ka, iespiežot to sakropļotajā oficiālajā rak-

stībā bez mīkstinātā r burta, tas būtu pilnīgi nesaprotams (aru -

aru, varu -

varu, baru -

baru). Grāmatas izdevēji atrada izeju, iespiežot dzejoli faksimilā. Iznākumā - valodas

druvā viena nezāle mazāk.

17

niekiem atver, plašu darbalauku latviešu valodas tālākai pētīšanai, «kritiski

izmantojot ,Latviešu valodas gramatiku' kā līdzšinējo pilnīgāko latviešu va-

lodas zinātnisko pētījumu, savācot un izpētījot jaunāko laiku— it sevišķi pa-

domju - literatūras un publicistikas materiālu, izlietojot biedra Staļina mācību

par valoduun valodniecību,kā arijaunākos padomju valodniecības - īpaši lielās

krievu tautas valodnieku — teorētiskos sasniegumus". 3o Izklausās pēc pārme-

tuma, ka Endzelīns nav pratis godināt nedz Staļina mācību, nedz lielās krievu

tautas sasniegumus. Bez tam šai teikumā var uztvert attaisnojumu, kālab nelaik-

metīgā grāmata izdota, un katrā ziņā imperātīvu citiem valodniekiem, kādā

virzienā strādājams.

Principā tāda paša satura ceļavārdi pavada arī grāmatuBaltu valodu skaņasun formas. Tos raksta B. A. Larins, un tie ar virsrakstu «Pēcvārdi", iespiesti uz

citāda papīra nekā pati grāmata, ir ielīmēti un iešūti starp grāmatas 256. un

257. lappusi ar pagināciju 256a-256e. Pēc atzinīgiem vārdiem par grāmatu

Larins pāriet uz laikmetīgu kritiku: „Bet šī grāmata nevar ari neradīt veselu

virkni iebildumu. Tā nāk klajā laikā, kad risinās asas cīņas starp veco un jauno

valodas zinātni, bet šo cīņu nemaz neatspoguļo" (256b. lpp.).

Kaut Larins N.Marra vārdu gan tieši nemin, visas viņa kritikas viedoklis ir

Marra mācība. Bez vispārēja un detalizēta «indoeiropiskās koncepcijas" (256c.

lpp.) kritizējuma tas visgaišāk redzams, Larinam rakstot par vārdu darinā-

šanu: „Bez vēsturiskās un stadialās periodizācijas 3l nevar nekā saprast un nevar

nekā izskaidrot vārdu darināšanas nozarē, kas ir viena no svarīgākajām atseviš-

ķas valodas un radniecisku valodu grupas raksturošanai" (256d. lpp.).Visai nepatīkamu kritiku Endzelīnam nākas pieredzēt arī no A.Ozola

puses, kas vēršas pret Endzelīna valodas kopšanu resp. vārdu jaundarināšanu

savas «atmaskošanas" misijas ietvaros. Ozols raksta: „Viņa [Endzelīna] nopelni

latviešu literārās valodas normu izveidē ir nenoliedzami, bet, diemžēl, prof.J. Endzelīns šai darbā ari nav brīvs no buržuāziskām koncepcijām, kas padomju

ļaudīm nav pieņemamas" un: «Buržuāziskā žargona radīšanas virzienā ir daudz

centusies buržuāziskās Latvijas zinātniskās terminoloģijas komisija, kuras

padomdevējs valodniecības lietās bija prof. J. Endzelīns. Ja viņš nav vainojams

par visiem tiem žargona darinājumiem, kas sastopami 1922. g. izdotajā Zināt-

niskās terminoloģijas vārdnīcā' [...], tad viņam tomēr ir daļa atbildības par tā

virziena sankcionēšanu, kas izpaužas centienos kultivēt kādu žargonu." 32

Ar visai bīstamu politisku apsūdzību A. Ozols vēršas pret Endzelīna domu,

ka vārds «strādniecība" ir lieks, darināts pēc vācu «Arbeiterschaft". Ozols te

savu iebildi iesaista konceptā, kas liek noprast «antimarksistisku nostāju" un

saskarsmi «ar buržuāzisko nacionālismu". 33

Paiet labs laiks, iekāms šādus Endzelīna šķietami politiskos maldus aiz-

mirst un valodnieki var ar atzinību daudzināt pat Endzelīna literārās valodas

18

kopšanu.34 Bet priekš tam okupācijas varas atzinēji viņam daudz nodara pāri,

pie tam ari universitātes darbā, tā ka viņš 1950.gadā jūtas spiests priekšlaikus

atstāt universitāti.35

Par spīti gadiem, bīstamajai politiskajai situācijai un pieminētajiem paze-

mojumiem, kas nekādā ziņā nevar veicināt darba prieku, Endzelīns pēckara

gados paveic daudz. Bez darbagar grāmatām, par ko runāts iepriekš, Endzelīns,

ņemdams palīgā jaunākas paaudzes valodniekus, strādā gar visu Latvijas viet-

vārdu sakopojumu — gan to, kas agrāk izdoti paša krājumos, gan J. Plāķa publi-

cēto, kā ari citos izdevumos savākto. 36 Pirmās daļas pirmais sējums Latvijas PSR

vietvārdi (A—l) iznāk jau 1956.gadā. Darbs gar pirmās daļas otru sējumu veicas

lēnāk Endzelīna sirgšanas dēļ, un to publicēšanai nobeidz Valija Dambe. Šis

sējums (K—O) iznāk 1961. gadā. Grāmatas titullapas otrā pusē lasāma piezīme

„Akad. J. Endzelīna manuskriptu papildinot, apmēram 7 autora loksnes uzrak-

stījusi V. Dambe".Trūkst, diemžēl, norādes,kur beidzas Endzelīna un kur sākas

Dambes darbs.37 Kaut, kā zināms, valodnieki vietvārdu apkopošanu intensīvi

turpina, liekas, ka tieši okupācijas nelabvēlīgie apstākļi nākamosējumu publicē-šanu pārtrauc.

Bez šiem dižajiem darbiem Endzelīns krievu varas laikā publicē vēl dažus

īsākus rakstus žurnālos, no kuiļiem sevišķi minamiir «Latviešu valoda Vidzemē"

(Valodas un literatūras institūta raksti 3, 1954, 125—136. lpp.) un „Par latviešu

un lībiešu valodas savstarpējo ietekmi" (Baltistica VI (1), 1970; 7-10. lpp.).

Endzelīnam vēl dzīvam esot, valodnieki izdošanai gatavo viņa rakstu izlasi

četros sējumos ar titulu Darbu izlase, no kubiem 1. sējums iznāk 1971. gadā,2. sējums 1974. gadā un 3. sējuma 1. daļa 1979. gadā. Vērīgi lasot rakstus, nākas

domāt, ka šī izdevuma tapšanas gaitu aptumšo daudzi nepatīkami un pat

traģiski epizodi.Pēc Endzelīna norādījumiem, visus paredzētos četrus izlases sējumus sa-

stāda Rasma Grisle viena pati, kā ari vienapati rediģē un komentē visu 1.sējuma

manuskriptu. Sākot ar 2. sējumu, R. Grisle rediģēšanas un komentēšanas darbu

veic kopā ar Mirdzu Brenci.38 Lielā darbasagatavošanāRasma Grisle ir «persona,

Endzelīns devis konkrētus norādījumus",39un viņa (tāpat M.Brence) savu

uzdevumu veic ar lielu prasmi. Tā kā «darbs gar šo [pirmo, A.G.] sējumu tika

pabeigts jau viņa [Endzelīna] dzīves laikā",40 ir skaidrs, ka R. Grisles un M.Bren-

ces darbs bez izņēmuma atbilst Endzelīna prasībām, jo nav ticams, ka citādi

Endzelīns būtu Grislei līdzējis ar norādījumiem, nedz ari, ka viņš būtu piecietisabu valodnieču darbu un toleranti klusējis. Grisles un Brences sagatavoto četr-

sējumu manuskriptu nodod apgādā,un 1966.gadā 1. sējumu saliek un novelk tā

korrektūras eksemplārus. 4i

„[...] bija sagatavots un pieņemts apgādā izlases manuskripts, ir atro-

dami visi [A.Dzeguzes kursīvējums] Endzelīna presē un citur publicētie valod-

19

nieciskie raksti, sekojot viņa paša norādījumiem".42 Paredzēts visus četrus sēju-

mus publicēt no 1965. līdz 1967. gadam - lasāms R. Grisles vērē pie Endzelīna

raksta „Par latviešu un lībiešu valodas savstarpējo ietekmi".43

Kaut viss četrsējumu darba manuskripts optimāli sagatavots, jau nodots

iespiešanai apgādā, pirmais sējums salikts un tā korrektūras eksemplāri 1966.

gadā novilkti, darba izdošanu pēkšņi pārtrauc — liekas, tādēļ, ka iejaucas okupā-

cijas ideologi. To viedoklis, kā izteic A. Ozola daudzinātā Staļina (un ne viņa

vien) doma, proti, ir, ka valodniecībā var noteikt arī laji. Rezultāts ir tāds, ka

R. Grisles un M. Brences darbu pārstrādā, pie kam šo uzdevumu par pārstei-

gumu uzņemas Endzelīna paša skolniece Daina Zemzare. „D. Zemzare redakcijā

veica īpašu uzdevumu, t.i., komentāros ieviesa pašreizējo oficiālo pareizrakstībuEndzelīna izstrādātās un lietātās pareizrakstības vietā, kā arī ieviesa dažus jauni-

nājumus Endzelīna tekstā",44 pie kam šie jauninājumi dažviet ir kļūdas (tā

1. daļas 674. lpp. „sintaksisks" Endzelīna formas «sintaktisks" vietā). Rasmas

Grisles vietā stājās Daina Zemzare, tad pēc Zemzares nāves 1971.gadā V. Dambe.

Pareizs ir A. Dzeguzes pirmā sējuma vērtējums: «Izlases 1. sējuma iespiešanas

laikā ar R. Grīsli un M. Brenci sastādīšanas, rediģēšanas un komentēšanas no-

pelnā sāk dalīties D. Zemzare un V. Dambe, bet šis apstāklis nav uzlabojis, bet

gan pasliktinājis šā sējuma kvalitāti: ir radušies dažādi pārpratumi, jo D. Zem-

zare nav nemaz sadarbojusies ar R. Grīsli un M. Brenci un nav nemaz ieskatī-

jusies J. Endzelīna archīvā, kas atrodas pie viņa meitas L. Endzelīnas [...]. No

jauna pārrediģētajā 1. sējumā nav pilnīgi ievēroti no Endzelīna saņemtie norā-

dījumi, kā viņa darbi jaunizdevumam sagatavojami [...]. Nav ievērota Endze-

līna vēlēšanās, lai visā viņa Darbu izlasē, arī ievadā un komentāros, būtu viņa

izstrādātā un lietātā pareizrakstība [...]. R. Grisles rediģējumā ir saskatāms

kāds noteikts princips, kā nav bijis D. Zemzarei".45 Turpat tālāk A. Dzeguze no-

rāda arī konkrēti uz dažām kļūdām Dainas Zemzares darbā.

1. sējumā lasāms (8. lpp.), ka Darbu izlases atbildīgais redaktors ir R. Grā-

bis, bet redakcijas kollēģijas locekļi H. Bendiks, A. Bergmane, T. Jakubaite,

M. Rudzīte, E.Šmite un D. Zemzare. 2. sējumā viņiem klāt nāk V. Dambe, bet

3.sējuma l.daļā vēl A. Blinkena un L.Ceplītis; nav minēta, protams, mirusī

D.Zemzare. 3.sējuma l.daļā (8.1pp.) arī lasāms: «Sējumu sakārtojusi un redi-

ģējusi V. Dambe". R. Grisles un M. Brences vārds 2. sējumā turpretim nav atro-

dams nemaz, kamēr 1. sējuma ievadvārdos (10. lpp.) ir teikums: «Darbu izlasi

sastādīja un rediģēja fil. zin. kand. R. Grisle. fil. zin. kand. D. Zemzare, fil. zin.

kand. V. Dambe un M. Brence", un 3.sējuma l.daļā (11. lpp.) vēl ir norāde

«Priekšdarbus 111 sējuma izdošanai - rakstu sameklēšanu un mašīnrakstu saga-

tavošanu [sic!] -veikušas R. Grisle un M. Brence".

Nenoliedzami viss parrediģešanas darbs nes sevī pazemojumu Endzelīna

akceptētajām valodniecēm, tāpat viņam pašam un viņa zinātniskajam darbam.

20

Sev nolīdzinājis ceļu ar okupācijas varai tīkamiem rakstiem, kādus desmit

gadus pēc beigāmkā nopietns valodnieks klajā nāk Arturs Ozols. Valodnie-

cībā viņš pārnāk no folkloras zinātnes,46 un varbūt tieši tādēļ dainu valoda ir

viņa pētījumu galvenais avots. Par to viņš kopš 1955. gada publicē veselu rindu

labu rakstu žurnālos, kā arī dažos rakstu krājumos,47un 1961.gadā viņam iz-

nāk ievērojamā grāmata Latviešu tautasdziesmu valoda. Te Ozols gan vēl laipni

atsaucas uz krievu varas prasībām zinātniskos rakstos godināt viņu lajus, piemi-

nēdams M.Gorkiju, Ļeņinu, Staļinu, kā arī Engelsu, taču reti — un pie tam tā,

ka gaiši redzams, cik liekas ir šo cilvēku domas valodniecībā.Pamācījis latviešu

valodniekus neiet patstāvīgus ceļus, Ozols pat iedrošinās apšaubīt krievu autoru

absolūto lietderību latviešu valodniecībā: „Katrai valodai ir sava stilistika. Taču

tāpēc mums stilistikas pētīšanā nav ejami pilnīgi patstāvīgi ceļi, bet stilistikas

teorētisko jautājumu nostādnē jāņem vērā krievu biedru plašā pieredze. 4B Tā

māca, ka stilistikas pamatjautājumos N.Marra t.s. Jaunā mācība' par valodu

novedusi strupceļā [to gan zina katrs arī bez krievu gudrības A.G.]. Bet tā rāda,

ka ari valodnieku tēzes, kuri devuši pozitīvu ieguldījumu krievu stilistikas attīs-

tībā, ir kritizējamas." 49 Tiklab šai grāmatā, kā arī citos valodniecības rakstos

mainās ari Ozola nostāja pret «buržuāzisko valodniecību". Viņš kļūst iecietīgs

un objektīvs, un līdz ar to īsts zinātnieks.

Vērtīga ir viņa dainu valodas analizē, saredzot vārdu un vārdkopu attiek-

smēs līdz tam nepamanītas vai vismaz sistēmatiski neaplūkotas funkcijas un

iesaistot tās teikuma struktūrā. Tāpat vērtīgi ir viņa nedaudzie žurnālu raksti

par pirmo latviešu tekstu valodu un īpaši biezā grāmata Veclatviešu rakstu

valoda, kas Dainas Zemzares redakcijā iznāk 1965.gadā - šoreiz galīgi bez

mesliem krievu valdīšanai.

1967. gadā, D. Zemzares sastādīts, iznāk apjomīgs Ozola valodniecības

rakstu krājums Raksti valodniecībā, (bez iepriekš minētā nelaimīgā raksta,

kas publicēts Karoga 1951 .gada 7.burtnīcā!) sakopoti Ozola dažādos krājumos

un periodiskos izdevumos publicētie, gan arī rokrakstos palikušie darbi. Grā-

matā iespiesta ari Jūlija Kārkliņa apcere «Artura Ozola darbi valodniecībā"(35—

94. lpp.), kā ari, D. Zemzares rūpīgi sakārtota, Ozola valodniecisko rakstu biblio-

grāfija (621-628.1pp.). Pieminams vēl, ka gadu vēlāk (1968) izdod Ozola

rakstu izlasi Raksti folkloristikā, kam ir sava nozīmeari valodniecībā.

Pie izcilākajiem okupētās Latvijas valodniekiempieder, bez šaubām, Marta

Rudzīte. Lasot, ka viņai nav universitātes izglītības, bet ka viņa beigusi tikai

«Latvijas Valsts Pedagoģiskā institūta Latviešu valodas un literatūras fakul-

tāti",50 rietumzemju apstākļos sākumā var rasties šaubas par Rudzītes zināt-

nisko kvalifikāciju, kas taču tūlīt izgaist, iepazīstoties ar viņas valodnieciskajiem

rakstiem. Rudzītes darbi ir lietišķīgi, satura organizācijā stingri koncentrēti ap

izraudzīto tematu un bez nodevām valdībai (citādāk nekā laba daļa Ozola

21

rakstu), kas padomju autoru darbus mēdz no zinātnes vilkt lejup propagandas

rakstu katēgorijā. Bez tam Rudzītes darbi ir pazTmīgi ar bagātīgu valodas materi-

ālu un ļoti rūpīgušī materiālaapstrādājumu. Ar labām zinātniskāmpublikācijāmdažādos valodniecības žurnālos un rakstu krājumos viņa kļūst pazīstama, sākot

ar 1958.gadu, pie kam viņas rakstu temats visbiežāk ir latviešu dialekti un iz-

loksnes. 51 1964.gadā viņai publicē paprāvu grāmatu Latviešu dialektoloģija un

tai pašā gadā rotaprinta technikā plānu grāmatiņu Latviešu izlokšņu teksti, kas

gan domāta studentiem, bet ar atzinību lietojama arī valodas pētītājam. Grāma-

tiņas gaužām noplukušais paskats ir lielā kontrastā ar tās zinātnisko vērtību.

Ar dīvaino nosaukumu «autoreferāts" 1969.gadā Rīgā Rudzītei krieviski

iznāk īss latviešu fonētikas un morfoloģijas apraksts Latyšskaja dialektoloģija,kas sevišķi ievērojams ar to, ka pie apraksta pievienotas pavisam 36 rūpīgi izstrā-

dātas dialektu resp. izlokšņu formu izplatības kartes. Tās labi noder valodnie-

kam, strādājot gar atsevišķiem fonētikas un morfoloģijas tematiem, tāpat ari

tiem, kas gatavo dialektuatlantu.

Kaut Rudzītes galvenais darbalaukspētniecībā ir dialektoloģija, viņa raksta

arī vienu otru labu apcerējumu onomastikā, piemēram, par mājvārdiem Bras-

lavā, Limbažu nosaukumu, kā arī par upju un ezeru vārdiem.s2

Jau Latvijas brīvības gados ar valodniecības rakstiem kļūst pazīstama Daina

Zemzare. Krievu varas laikā viņa sāk publicēt rakstus kopš 1956.gada, pie tam

visai dažādās valodniecības disciplīnās: par dažām izloksnēm, ieskaitot veselu

rindu brošūru ar apvidvārdu aptauju,s3 par vietvārdiem,5 4 par personvārdiem

gan Raiņa darbos, gan okupētajā Latvijā, ss par govju vārdiem, pirkstu un sēņu

nosaukumiem,56 kā arī par vecajām vārdnīcām.57 Tieši strādādama gar vārdnī-

cām, Zemzare saraksta savu ievērojamāko darbu - biezu grāmatu Latviešu vārd-

nīcas (līdz 1900.gadam), kas iznāk 1961.gadā. Krievu godināšanu te atgādina

vairs tikai viens vienīgs citāts no V.Vinogradova rakstiem (3.1pp.), jo ar to

nekāda īpaša gudrība netiek pateikta (bet gan tas, ko vācieši apzīmē ar vārdu

„Binsenwahrheit"), kā arī literātūrnorādēs Ļeņina rakstu pieminēšana (538.

lappusē). Grāmatai ir liela vērtība kultūrvēstures pētīšanā, bet jo lielāka valod-

niecībā, jo tā sniedz bagātu, grūti piesniedzamu valodas materiālu, pie tam tei-

camā zinātniskā izvērtējumā. Bez nelaimīgā rediģēšanas darba gar jaunoEndze-

līna Darbu izlases manuskriptu Zemzare, kā iepriekš norādīts, daudz strādā,

rediģēdama A. Ozola rakstus.

Valija Dambe veltī daudz nopietna darba vietvārdu pētniecībā, turpinā-

dama Endzelīna aizsākto krājumu Latvijas PSR vietvārdi. Aplamā kārtā viņasmanuskripts, kā jau teikts posmā par Endzelīnu, bez attiecīgām norādēm grā-

matas pirmās daķis otrā sējumā salikts kopā ar Endzelīna manuskriptu, un pēc

šī sējuma iznākšanas publicēšana ir pārtraukta. Kopš 1954.gada periodiskos

izdevumos un dažās grāmatās lasāmi Dambes augstu kvalificējamie raksti par

22

vietvārdiem,58 reizēm ari par citiem vārdiem, kā ari par dažādu izlokšņu into-

nācijām.s9

Spriežot pēc Dzidras Barbares bibliogrāfijas (1499. un 2091. nr.), tikai

divus valodniecības rakstus padomju okupācijas laikā Latvijā publicē Krišjānis

Ancītis (starp tiem «Izlokšņu studijas"), bez tam kopā ar Aleksandru Jansonu

vēl rakstu «Vidzemes etniskās vēstures jautājumi" (Arheoloģija un etnogrāfija

V (1963), 25-68. lpp.). Igaunijā viņš kopā ar A.Jansonu izdod vēl ari rakstu

„Msnest muinas-lāti kohanimest" [Daži senlatviešu vietvārdi], Etnograafiamuu-

seumi Aastaraamat XXII (Tallinn 1967), 302-310.lpp. Taču Silvija Rage zina

vēstīt: «Krišjānis Ancītis bija ļoti ražīgs rakstītājs. Savas dzīves laikā [tātad

priekš 1945.gada, A.G.] viņš ir paspējis publicēt apmēram 200 dažāda garuma

rakstu par latviešu valodas, literatūras v.c. šiem diviempamattematiem tuviem

jautājumiem. Vairāki nozīmīgi darbi ir palikuši rokrakstā, piem., plašāks apce-

rējums par dzejas metriku."60 Rokrakstā paliek arī plašs Aknīstes izloksnes

apraksts, kam Ancītis materiālus krājis apmēram 30 gadus (S.Raģe, ibid.).

K.Ancīša brāļa Valdemāra nopelns ir, ka šis pamatīgais darbs 1977. gadā —

tātad pēc valodnieka nāves (1963.g.) - iznāk prāvā grāmatā Aknīstes izloksne.

Izloksnes statika un dinamika. levads, fonētika, morfoloģija.

Liels un vērtīgs dialektoloģijas darbs ir arī Elgas Kagaines un Silvijas

Rages Ērģemes izloksnes vārdnīca, kusas pirmais liela apjoma sējums (a—i)

iznāk 1977. gadā. S.Raģe kopš 1958. gada periodiskajos izdevumos raksta

diezgan daudz par dažādiem valodniecības sīkumiem,61 bez tam par dialek-

tiem.62 Starp šiem rakstiem visvairāk vērā liekams ir «Ērģemes, Lugažu un

Valkas izloksnes fonētika un morfoloģija", Valodas un literatūras institūta

raksti VIII (1964), 5-142.1pp.

Elga Kagaine pēc pirmās publikācijas 1964.gadā (Zemkopība. Palīgs

apvidu vārdu vācējiem 2) pārtrauc darbu publicēšanu un atsāk to 1968.gadā

ar veselu rindu rakstu par Ērģemes izloksni. 63

Abas valodnieces kopā raksta divus mazākus darbus: Apģērbs, tekstili-

jas, apavi sērijā Palīgs apvidu vārdu vācējiem 10 (1966) un «Dažas paralēleslatviešu valodā un kaimiņvalodās somātisko frazeoloģismu veidošanā" grāmatā

Vārda semantika (1971), 97-146.1pp., kā arī sevišķi ievērojamo Ērģemes

izloksnes vārdnīcu, tā ka viņu kopējā darbošanās imponē kā produktīva zināt-

niskā darba vienība. Abu zinātniskās attieksmes kļūst skaidras, izlasot sekojošo

teikumu Ērģemes izloksnes vārdnīcas ievadvārdos: «Vārdnīca ir izstrādāta Sil-

vijas Raģes zinātniskajā vadībā. S.Raģe ir izveidojusi vārdnīcas uzbūves prin-

cipus [tie gan nav nekas sevišķi jauns, A.G.], izstrādājusi numerāļu, pronomenu,

interjekciju un palīgvārdu šķirkļus a-l un rediģējusi vārdnīcā a un c burtu šķir-

kļus. Pārējo šķirkļu autore ir Elga Kagaine" (I, 6.1pp.). Vērojams, ka S.Raģe ir

Kagaines zinātniskā vadītāja, padomdevēja un ietekmīgā labvēle (varbūt arī

23

politiski) viņas zinātniskās tapšanas gaitā. Šie apstākļi, protams, nedod vēl

tiesības grāmatas titullapā Kagaines vārdam blakām ierakstīt arīsavējo. Tāpat to

neattaisnoari apstāklis, ka S. Raģe rediģējusi daļu no vārdnīcas teksta. Citus šķir-kļus rediģējusi Aina Miķelsone, un viņa tālab ari minēta priekšvārdos. Vienīgais

iemesls, kas pieļauj S. Ragi apzīmēt par otru autori, ir tas, ka viņa «izstrādājusi

[tātad sacerējusi, A. G.] numerāļu, pronomenu, interjekciju un palīgvārdu šķir-

kļus", pie tam izmantodamaKagaines savāktos valodas materiālus. Salīdzinot ar

Kagaines milzīgo darbu, tas tomēr šķiet drusku par maz, lai savu vārdu noliktu

blakām Kagaines vārdam — sevišķi vēl tāpēc, ka, iepazīstoties ar abu valodnieču

zinātniskajām publikācijām, Kagaines zinātniskās potences liekas prāvākas nekā

Rages. Nav viegli atvairīt iespaidu, ka S. Raģe, pēc spožuma savam vārdam tīko-

dama, kā ietekmīgā persona būs kārojusi savu vārdu redzēt titullapā.

Rūpīgi rakstītā grāmata ir vērtīga ne tikai kā vārdu krājums, bet arī kā iz-

loksnes tekstu avots, jo valodnieces katra vārda nozīmi ilustrē ar kuplu skaitu

piemēru.

Augstas klases valodniece ir Antoņina Reķēna, kas, sākot ar 1960. gadu,

publicē pētījumus par augšzemnieku dialektu, sevišķi par Kalupes izloksnes,

tematiem.64 Viņas galvenais darbs ir 1975. gadā rotaprinta technikā izdotā (taču

ļoti rūpīgi un glīti nostrādātā) biezā grāmata Amatniecības leksika dažās Lat-

gales dienvidu izloksnēs un tās sakari ar atbilstošajiem nosaukumiem slāvu valo-

dās. Tāpat kā Kagaines un Raģes Ērģemes izloksnes vārdnīca, šīs grāmatas vārdu

nozīme ilustrēta ar izlokšņu teksta pierakstiem, kā arīar darbalietuzīmējumiem.

Reķēnas grāmata sniedz tiklab vērtīgu materiāludialektuun kultūrvēstures pētī-

tājam, kāari nobeigtus pētīšanas rezultātus.

Pievērsdamās Latgales dialekta Šķilbēnu izloksnei, rakstus par līdzīgas

katēgorijas tematiem kopš 1969. gada publicē Beatrise Reidzāne. Apjoma ziņā

viņas publicējumu kopums ir krietni mazāks nekā Reķēnai, taču nekādā ziņā

nav zemāka to zinātniskā kvalitāte. Autoram zināmi īstenībā tikai divi darbi —

«Lietvārdu celmi Šķilbēnu izloksnē salīdzinājumā ar citāmlatviešu izloksnēm",

LVU zinātniskie raksti 188 (1969), 88-128. lpp., un tāpat rotaprinta technikā

1970. gadā izdotā grāmatiņa Mantotā zemkopības un lopkopības leksika Šķil-bēnos.

Starp valodniecības darbiem, kur,u temats ir visas latviešu valodas leksika,

sevišķi izceļas Benitas Laumanes apjomīgā grāmata Zivju nosaukumi latviešu

valodā, kas, kuplināta ar daudzām zivju apzīmējumu izplatības kartēm, iznāk

1973. gadā. Plašs te ir savāktais latviešu valodas materiāls un ļoti lietišķīgs un

pamatīgs materiāla izvērtējums. Par zivju nosaukumiem B.Laumanepriekš tam

- laikā no 1964. līdz 1968. gadam — publicē četrus nopietnus rakstus, bez tam

1964., 1969. un 1973.gadā pa rakstam par zvejas leksiku un 1967.gadā ne

mazāk vērtīgu rakstu par vēju nosaukumiem. 65

24

Par kopējās latviešu valodas leksiku resp. par tās zinātni kopš 1963. gada

samērā daudz rakstu izdod Alise Lava, kas, sākot ar 1959. gadu, publicē ari

rakstus par fonētiku.66 1 961. gadā atklātībā nāk viņas plānā, bet visai vērtīgā

grāmatiņa Mūsdienu literārās valodasfonētikas jautājumi un 1969.gadā biezāka

grāmata Latviešu leksikoloģija. Par atsevišķiem leksikoloģijas un sinonimu mā-

cības tematiem daudz dažāda apjoma rakstu kopš 1966.gada laiž klajā Ruta

Veidemane,67un 1970. gadā iznāk viņas grāmata Latviešu valodas leksiskāsino-

nimija.

Bez dažādu tematu rakstiem periodiskos izdevumos katrs pa vienai mazā-

kai vai lielākai grāmatai publicē valodnieki Konstantīns Karulis (Senie un mūs-

dienu raksti, 1956), kas nodarbojas ari ar leksikas un personvārdu pētniecību,

Tamāra Porite (Lielie burti mūsdienu latviešu valodā, 1970), pie kusas ievēro-

jamākiem darbiem tomēr pieder raksti par vārdu vietu teikumā(iznāk periodisku

rakstu krājumos 1954. un 1955. gadā), Liene Roze (Latviešu valoda pirms

simt gadiem. «Pēterburgas Avīžu" sabiedriski politiskā leksika, 1962), kam ar

1961.gadu iznāk labs skaits īsāku rakstu par leksiku, kā ari 1967.gadā darbs

par substantīviem ar izskaņu -ums, un Daina Nītiņa (Prievārdu sistēma latviešu

rakstu valodā, 1978), jau priekš savas ievērojamās grāmatas iznākšanas 1975.

gadā publicēdama labu rakstu par prepoziciju pārmaiņu laika tecējumā.

Bez Alīses Lavas, kas pieminēta jau iepriekš, ar periodiskos rakstos iz-

kaisītiem darbiem un grāmatu (Vokālisma un zilbju kvantitāte latviešu literā-

rajā valodā, 1979)skaņu mācībā izceļas agri mirušais Elmārs Liepa. Starp valod-

niekiem, kuņ nodarbojas ar atsevišķa rakstnieka valodu, ar atzinību jāpieminOto Čakars, kas daudz darījis, pētīdams brāļu Kaudzīšu Mērnieku laiku valodu.

Okupētās Latvijas valodnieku vidū durtas acis vēl labs skaits personību, kas

izceļas ar augstu zinātnisku standartu, lai ari viņu zinātnisko darbu skaits bieži

nav apjomīgs. Viņu publikācijas ir atsevišķi raksti periodiskos izdevumos vai ari

dažos rakstu krājumos, un savas grāmatas viņiem nav. Šai katēgorijai pieskai-

tāmas iepriekš minētās valodnieces Mirdza Brence un Rasma Grisle, kurlas, kā

jau teikts, pēc Endzelīna norādījumiem rediģē un nodod iespiešanai viņa Darbu

izlases pirmo (zinātniski nevainojamo) manuskriptu. Okupācijas varas nelabvē-

lības dēļ M. Brence spiesta studēt Viļņā, un tāpēc, labi zinādamaleišu valodnie-

cību, viņa kopš 1963.gada ir spējīga sacerēt vairākus teicamus rakstus par lat-

viešu un leišu valodas kopējiem tematiem.68 Bez tam 1959. gadā viņa publicēvēl ari rakstu par piedēkļu un galazilbju vokālismu Augstrozes izloksnē. Brences

pēdējais raksts iznāk 1970.gadā - tātad gadu priekš pārrediģētās Endzelīna

Darbu izlases izdošanas. To vērojot, rodas aizdomas, ka Brenci apklusina ap-

šaubāmā pārrediģēšana un ar to saistītā nelabvēlība (kā rāda Barbare, vismaz

līdz 1975. gadam neiznāk vairs neviens Brences darbs, un arī pēc tam autoram

nav izdevies atrast Brences publikācijas).

25

Nav laimīgas ari otras — galvenās - Endzelīna rakstu rediģētājas Rasmas

Grisles zinātniskās gaitas. Viņas valodniecības rakstu publicēšana sākās 1955.

gadā, un no 1957. līdz 1959.gadam viņai ik pa gadu iznāk pa rakstam par

pirmo latviešu gramatiku valodniecības tematiem.Tai pašā laikā viņa sāk inten-

sīvi nodarboties gar Endzelīna rakstiem. Laika posmā no 1955. līdz 1973.

gadam viņai iznāk īsāki rakstiņi par valodniecības sīkumiem un no 1959. līdz

1974.gadam vesela rinda rakstu par J. Endzelīnu un viņa darbību (Barbare, op.

cit., 1934—1950.nr.). Lasot viņas rakstus, rodas pārliecība, ka Grisle ir kompe-tentākā valodniece, kam būtu pa spēkam sacerēt monogrāfiju par Endzelīnu,bet redzams ari, ka varas ietekmīgās personas viņas darbu rauga nesekmēt, pat

traucēt. Cik ļauj spriest publikācijas, Grislei ir ne tikai Endzelīna zinātniskā

nopietnība, kā ari viņa cieņa pret savu valodu un tās likumībām, bet ari sava

skolotāja nelokāmais bezkompromisa gars. Kad kultūras darbauzraugi liek pār-

rediģēt jau pa daļai salikto un novilkto Endzelīna Darbu izlasi pēc valodas vul-

gārizēšanas principiem, Grisle ir spiesta pamest Zinātņu akadēmijas Valodas un

literātūras institūtu un līdz ar to kārtējo zinātnisko darbu un - strādāt nekva-

lificētu maizes darbu kā apkopēja (pēc liecinieku ziņām, no 1968.g. 16.aprīķilīdz 1971. g. 31. augustam kādā civilizētas zemes cilvēkam grūti izprotamā sani-

tārā grupā). Šad tad vēl Grisle publicē pa īsākam rakstam, pie kam reizēm

jūtams, ka tos pavada varai pakļāvīgu personu nelabvēlība.Tā, piemēram, 1966.

gadā, kad iespiešanai nodod pārrediģēto Endzelīna Darbu izlases l.sējumu,69

rakstu sērijā Latviešu valodas kultūras jautājumi (2.laidiens) iespiež Grisles

krietno rakstu «Leiši, lietuvji, lietuvieši" (21-30. lpp.). Bet pie raksta pievienota

redakcijas piezīme: „Raksts ievietots pārrunu kārtībā" (21.1pp.). Tā kā citiem

rakstiem šādas piezīmes nav, kaut ari dažs no tiem tiešām atgādina «pārrunu

kārtībai" domātu darbu, liekas, ka redakcija grib degradēt Grisles rakstu par

apšaubāmu. 70

Vēl vairāk nelabvēlības Grislei dokumentēAina Blinkenaun Rūdolfs Grā-

bis, kad 1973.gadā leišu valodniecības žurnālā Baltistica IX, 2, 119-134.1pp.,

iznāk Grisles raksts «Jānis Endzelīns (1873-1961)". Blinkenaun Grābis turpat

XI, 1 (1975), 87—96. lpp. publicē «korrektūras" rakstu «Akadēmiķa Jāņa En-

dzelīna zinātniskā darbībaPadomju Latvijā". Bez tā, liekas, Grisles raksts lasī-

tājam paietu secen maz pamanīts. Bet Blinkena un Grābis savu rakstu koncipē

tā, ka lasītājs jūtas valdzināts abus rakstus daudzkārt rūpīgi pārlasīt. acīs,

ka Blinkena un Grābis neliekas pamanījuši Grisles raksta galveno tematu, uz

kui;u viņa raksta sākumā norāda pat trekniem burtiem iespiestā teikumā: „[..

.]šoreiz īpaši pievērsīšos tādiem datiem, kas mazāk zināmi, nav sīkāk noskaidroti

vai nav vēl publicēti un ko Endzelīns pats ir pieminējis kā svarīgus vai spilgtus

savā mūžā; bez tam es gribētu pievērsties dažiem viņa principiem un rīcības

motīviem, kas dažkārt pārprasti vai par maz likti vērā" (121.1pp.). Kā redzams

26

no Blinkenas un Grabja raksta, viņu prasība turpretim ir vispārīgiem vārdiem

atkārtot to, kas par Endzelīnu jau zināms. Vispār viņu raksta pazīme ir vispāri-

nājumi žurnālistiskā garā, kamēr Grisles raksts dod konkrētus, sīki detalizētus

faktus.

Korrektūras rakstu sacerē divi autori kopā, tā ka nevilšus prātā nāk īpat-

nēja kaujas vienība, kurlas uzdevums, runājot A. Ozola lietātajiem padomju iztei-

cieniem, ir «sakaut un iznīcināt"71 Grīsli. Viens no triecienateikumiem ar hipo-

taktisku konstrukciju saka: „[...] viņa [Grisle], kas sevi uzskata gandrīz vai par

vienīgo stingri izturēto J. Endzelīna skolnieci [.. .]" (87. lpp.). Neitrālai perso-

nai, lasot Grisles rakstu (un rakstus), tāda doma tomēr prātā neiešaujas. Bet

Blinkenas un Grabja piebilde gan ierosina pārbaudīt viņu rakstu, vai abi autori

ir bez ierunām pieskaitāmi pie stingri izturētiemEndzelīna skolēniem. Liekas,

ka nav, jo Endzelīnamācītorakstību viņi neievēro. Kaut negribēdami, abi autori

spiež ievērot Grisles raksta zinātnisko kvalitāti (salīdzinot ar savējo), bez tam

abu autoru raksts ir vērtīgs kā neiecietības un valdībai netīkamu ziņu noklusē-

šanas dokumentācija.

Pārlūkojot R. Grisles darbus, redzams, ka pēc degradēšanas viņas zināt-

niskā darba produktivitāte draud galīgi apsīkt, pie kam viņa savus darbus Latvijā

(kā liekas) var kādu laiku publicēt vairs tikai mazos provinces laikrakstos vai ari

izdevumos, kam ar valodniecību īsti nav daļas — tā 1975.gadā kopā ar rakst-

nieku un ārstu Jāni Liepiņu žurnālā Veselība, tai pašā gadā žurnālā Zinātne un

Tehnika un kā iestarpinājumu Raimonda Baltakmens un Jāņa Liepiņa sīkajā

grāmatiņā Ābolziedu mans zirdziņš (25-28. lpp.).Par godu leišiem jāsaka, ka viņi Grisles publikācijām neliedz savus lielos

valodniecības žurnālus Kalbotyra (1971) un Baltistica (1973), kā ari žurnāla

Baltistica pielikumu / priedas (1972) un 1975. gada Viļņas valodnieku konfe-

rences referātu krājumu. Te viņa 1972. un 1975. gadā publicē savus visai svarī-

gos pētījumus par latviešu zilbes intonācijas sēmantisko nozīmi jeb heteroto-

niju, par ko viņa raksta jau 1970. gadā Kristiāna Stanga (Stang) jubilejas grā-

matā: «Latviešu heterotoni",Donum Balticum (Stokholmā), 155-161. lpp. Lat-

vijas izdevumos viņai par šo tematu līdz 1975.gadam pielaiž vienu vienīgu publi-

kāciju - darbu «Heterotonu atšķirības izloksnēs", t.s., Artura Ozola dienas

zinātniskās konferences materiālos Aktuāli dialektoloģijas jautājumi (1973),

34-36. lpp.Tādas ir R. Grisles zinātniskās gaitas, vērojot no malas — pēc publikācijām.

Pie Grisles ilgāk kavēties der ne tikai viņas zinātniskās kvalitātes dēļ vien, bet

ari tāpēc, ka viņu un Arturu Ozolu var izraudzīt kā divi ekstrēmas personības,kas atklāj kādu no okupētās Latvijas valodnieku traģēdijām. Viens, bez locīša-

nās palikdams uzticīgs tīrai zinātnei resp. savai zinātnes sirdsapziņai, iet grūtu

pazemojuma ceļu un spiests pamest rieizlietāta daudz zinātniska potenciāla,

27

otrs, zemodamies politisku laju priekšā, nogludina savas zinātniskās karjeras

ceļu. Starp šTm galējām personībām ir bez iepriekš minētajiem vēl daudz citu

valodnieku, kuņi zinātniskais darbs ari bez grāmatu publikācijām pelna no-

pietnu ievērību.Tā augstas kvalitātes ir Jāņa Kušķa raksti par Grostonas un Mei-

rānu izloksni, kā ari par citām sēliskajām izloksnēm, Eduarda Ādamsona raksti

par lībiskajām izloksnēm, Zelmas Birznieces nedaudzie raksti par Džūkstes un

tās apkārtnes izloksnēm, kā ari viņas rūpīgais izloksnes redakcijas darbs gar

sējumu Džūkstes pasakas (1980), 72 Mirdzas Plūmes vienīgais darbs par Raunas

izloksni, kā ari Mildas Graudiņas pētījumi par seklo tāmnieku izloksnēm, starptiem par Laidzes un Kandavas izloksni, un citi sīkāki raksti.

Vairākas valodnieces nodarbojas ar izlokšņu leksiku; piemēram, BrigitaBušmane raksta par kaņepju ēdienu un kausētu tauku pārpalikumu nosauku-

miem, bet Dzintra Paegle par grābekļa un spīļarkla nosaukumiem. Par literārās

valodas leksiku labs skaits rakstu ir IneseiĒdelmanei un viens otrs ariValentīnai

Skujiņai, tāpat ari Melitai Stengrevicai, Emīlijai Soidai un Ritai Bāliņai. Ar vai-

rākiem labiem rakstiem par morfoloģijas tematiem kopš 1955. gada nopelnus

gūst Marija Saule-Sleine, ar rakstiem par lietvārdu locījumu sintaktiskajām īpat-nībām kopš 1953.gada Milda Lepika, kas raksta ari par partikulām, un kopš

1958.gada A. Bojate, kā ari Jānis Rozenbergs, sākot ar 1956.gadu, sevišķi ar

teicamiem rakstiem par genetfva funkcijām. Laikā no 1960. līdz 1967.gadam

par dažām hipotakses konstrukcijām, kā ari par citiem teikummācībastematiem

plašākus rakstus publicē Mirdza Briģe. Sākot ar 1958.gadu,ar divdabjiem un to

lietošanu, tāpat ar prievārdiem un partikulām, nodarbojas (resp. publicē rakstus)

Ilmārs Freidenfelds, un kopš tā paša gada par verba aspektiem rakstus sāk publi-

cēt Velta Staltmane. Nopelni skaņu mācības tematu pētīšanā ir Hermanim Ben-

dikam un Silvijai Miezei. Dažādas valodas problēmas aplūko Anna Bergmane,

Emīlija Soida (starp citu par adverbiem, nominālām vārdkopām un vārdu dari-

nāšanu) un — gan retāk — Helga Grase.

Blakām Mirdzai Brencei kā latviešu un leišu valodas kopējo problēmu

analizētājs ir minams R. Bērtulis, kas šo svētīgo darbu sāk, 1965.gadā publicē-

dams rakstu „Par dažu lietuviešu un latviešu valodas kopējas cilmes lietvārdu

nozīmes maiņām".Ar atzinību ir pieminams arī Ābrams Feldhūns, kas, strādādams gar sen-

grieķu literatūras tulkojumiem, ar īsta zinātnieka nopietnību (par spīti Jāņa

Lojas tendencēm vulgārizēt valodu pēc krievu valodas parauga) rauga grieķuīpašvārdu latviskajā transkripcijā paturēt dzīvas sengrieķu oriģinālam tuvīnās

fonētiskās īpašības. Savas publikācijas valodniecībāFeldhūns sāk 1958. gadā ar

Skolotāju avīzē iespiesto rakstu „Par prievārda funkcijā lietotām divdabja

formām", bez tam viņš raksta par absolūtā datīva konstrukciju Jaunās derības

tulkojuma pirmizdevumā (divi raksti 1968. un 1970.gadā).

28

Visbeidzot norādāms uz lielajiem daudzu autoru kopdarbiem; tie ir Mūs-

dienu latviešu literārās valodas gramatika I (1959) un II (1962); Latviešu literā-

rās valodas vārdnīca astoņos sējumos I (1972), II (1973), 111 (1975); Latviešu

valodas biežuma vārdnīca MV (1966-1976), kuļas ikviens sējums, izņemot

ceturto, sadalīts pa divi atsevišķām daļām resp. grāmatām. Bez tam publicēta

krietni mazāka apjoma Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca (1964), kā ari

iepriekš daudzinātā divu valodnieču - E.Kagaines un S.Raģes - Ērģemes izlok-

snes vārdnīca un rotaprinta technikā izdotā Emīlijas Soidas un Sarmas Kļaviņas

Latviešu valodas inversā vārdnīca (1970).

Sevišķi to valodnieku skaits, kuri publicē atsevišķus rakstus, ir daudz kup-

lāks nekā spriežams pēc šī apskata. Redzams, ka okupētās Latvijas valodnieki

strādā intensīvi un ar visai labiem panākumiem. Salīdzinot ar leišiem, viņu darba

augļi tomēr ir sīkāki. Bet neizliekas, ka latviešu valodnieku zinātniskā potence

būtu mazāka nekā viņu kaimiņiem; liekas gan, ka ir vainojams smagāks krievu

varas slogs Latvijā, kā arī ietekmīgu personu vēlīgāka pazemošanās krievu

priekšā. Kā lasāms, tieši latvietis - Arvīds Pelše - ir līdzējis krieviem apspiest

savas tautas svētkus Jāņus.73 Tai laikā valodnieki gatavo izdošanai Mūsdienu

latviešu literārās valodas gramatiku, un bargās tradiciju vajāšanas dēļ viņiem no

gatava manuskripta, kā arī no saliktiem posmiem, jāņem laukā citāti ar Jāņu

motīviem. Piemērs rāda, ka krievu okupācijas vara ar latviešu simpatizantiem

traucē nacionālās zinātnes darbu, un sekas ir nedrošība un bailes brīvi nodarbo-

ties ar tematiem, kas kuru valdzina.

No pārskata arī redzams, ka gaiļi pēckara gadi valodniecībā ir sterili, un tur

atkal nav vainīgi tikai grūtie pēckara apstākļi (tādi jau bija arī Vācijā) un nekādā

ziņā valodnieku trūkums. Arī šis zinātniski sterilais laiks liekams uz krievu un

viņu izdabātāju konta. lemesli ir krievu izplatītās nezinātniskās mācības (Marra

teorija,74 prasība godināt krievu autorus vietā un nevietā, ar atzinību daudzināt

laju domas valodniecībā75 un lielā «buržuāzijas atmaskošanas" kampaņa) un

krievu terrors ar kulmināciju 1949.gada 23-25.marta deportācijās. 76

Maksājot smagus meslus okupācijas varai, produktīvs valodniecības darbs

sākās, kā iepriekš minēts, tikai kādus nepilnus desmit gadus pēc beigām,

pie tam ari ar jūtamu nedrošību. Tā laika publikācijas, piemēram, rāda, ka

autori savos darbos nedrīkst vai ari neuzdrošinās brīvi atsaukties uz „atmas-

koto" vai ari trimdā paglābušos kollēgu darbiem. Pat pēc kuriozitātes izklausās

fakts, ka, piemēram, Veltas Rūķes agrāko darbu Latviešu valodas dialektoloģijasatlanta materiālu vākšanas programa ar šādu vārdu rakstību 1954. gadā izdod kā

anonima autora grāmatu. Cits piemērs: A.Ozola grāmatā Raksti folkloristikā,

358. lpp. gan pieminēts, ka par kādu Ozola rakstu žurnālāKratylos IV (NViesba-

den), 204—210.lappusē iespiesta atzinīga recenzija, bet recenzenta (A.Gātera)vārda vietā grāmatalietā daudzpunkti. Un piemēru var savākt daudz.

29

Par labu tā laika darbiem nenāk trimdas valodnieku rakstu ignorēšana. Pie-

mēram, Marta Rudzīte, 1964. gadā publicēdama savu Latviešu dialektoloģiju,

šķietas nekā nezinām (vai ari patiesi nekā nezina?) par Kārļa Draviņa un Veltas

Rūķes lielo darbu Laute und Nominalformen der Mundart von Stenderi I—II,

kas iznāk 1955. un 1956.gadā, kā ari par viņu publikācijām Verbalformen und

undeklinierbare Redeteile der Mundart von Stenden (1958) un Interjektionen

und Onomatopoie m der Mundart von Stenden (1962).

Ignorējot politiski nevēlamu autoru darbus, no provinciālas darba kvali-

tātes, zināms, izvairīties nevar. Pārāki šai ziņā atkal izrādās leišu valodnieki. Pie-

mēram, Zigms Zinkevičs pat īsā apskatā par leišu valodas pētītājiem piemin

savus Amerikā paglābušos tautiešus — valodniekus Pranu Skardžu (Skardžius),

Antanu Sali (Salys), Petru Joniku (Jonikas), Leonardu Dambrūnu (Dambriū-

nas) un Antanu Klimu (Klimas). 77

Kādu laiku valodniecības darbu publicēšanu ierobežo papīra trūkuma

dēļ,78 kurpretim polītiskas propagandas rakstu izdošanai tai pašā laikā papīra

sagādāts gana. Liecinādamas, cik bēdīgā pabērna situācijā krievu valdība tolaik

(un ari vēlāk) pamet latviešu nacionālās zinātnes darbu publicēšanu, saglabājas

vesela rinda gaužām noplukušu rotaprinta technikā pavairotu sīku brošūru, kas

kā augstākās mācības un pētniecības iestādes publikācijas (bieži ar vērtīgu sa-

turu) Rietumeiropas (pat pēckara Vācijas) apstākļos ir pagalam neparastas. Te

norādāms, piemēram, uz zinātniskās konferences referātu sēriju Artura Ozola

diena, ko izdod universitātes latviešu valodas katedra kopš 1966.gada, kā ari

uz citiem Latvijas valsts universitātes rakstiem.

Un visbeidzot pieminama okupācijas kultūras iestāžu un ietekmīgu per-

sonu vaina, ka tās gan stimulē režīmam pieglaimīgus valodniekus, kaut reizēm

ari ar mazākiem zinātniskiem dotumiem, bet atstāj novārtā un pat traucē aug-

stas kvalitātes valodniekus, kam neizdodas pareizi nostāties uz neskaidri definētā

Ļeņina un Staļina zinātnes ceļa vai ari kas pārāk godīgi savos zinātniskajos uz-

skatos, tā ka valodniecībā paliek neizmantots ievērojams zinātnisks poten-

ciāls. 79

2.

Ar Baigā gada pieredzējumiem svaigā atmiņā 1944.gadā, no krieviem bēg-

dami, Latviju pamet ievērojamie universitātes mācībspēki un daži citi zinātniskā

darbā jau labi pazīstami valodnieki:Anna Ābele, Edite Hauzenberga-Šturma, Er-

nests Blese, Kārlis Draviņš un Velta Rūķe-Draviņa, bez tam Leon(h)ards Lat-

kovskis, Valerija Bērziņa-Baltiņa, Jānis Bičolis, Jānis Zaube un Miķelis Bukšs, kā

ari daudzi universitāti beiguši valodu skolotāji ar zināmu potenci valodas pētī-

šanā. Laimīgāki ir tie valodnieki, kam laimējas nokļūt Zviedrijā (tā Kārlis un

Velta Draviņi), jo Zviedrijas bibliotēkas izrādās bagātākas ar latviešu grāmatām,

kamēr Vācijas lielajās bibliotēkās to tikpat kā nav. Bez organizēta zinātniskā

30

darba apstākļiem un zinātniskā materiālavalodnieki trimdassākumā var strādāt

tik, cik viņus neliek mierā svētīgs kreātivs nemiers un gadījuma laime tikt pie

zinātniskai iecerei svarīgiem materiāliem. Ernests Blese tālab samērā daudz rak-

sta latviešu periodiskajos izdevumos populārzinātniskas apceres par valodnie-

cības jautājumiem, kā ari recenzijas par jaunām latviešu rakstnieku grāmatām,

bez tam viņš jau trimdas sākumā publicē vienu no saviem galvenajiem darbiem

- grāmatu Latviešu literatūras vēsture. Vecākais un vidējais posms no XVI g.s.

vidus līdz XIX g.s. vidum (Hānavā 1947), kas lieti noderīga arī valodniekiem.

Turpinādams darbu gar latviešu literātūru, viņš vēlāk saraksta gaņi apceri „Let-

tische Literatur" grāmatai Kindlers Literatur Lexikon VII (1965), 454-458.

lpp., un biezu grāmatas posmu, īstenībā paprāvu grāmatu „Storia della lettera-

tura lettone" Džakomo Devoto rediģētajam kopsējumam Storia delle Lettera-

ture Baltiche, cura di Giacomo Devoto (Milano 1957), 73—298.1pp. Itāliešu

variants ir tulkojums no vāciski sacerētā oriģināla, grāmatas apjoma ma-

nuskripts kopš 1965.gada glabājas E.Bleses vēstuļu un manuskriptu archīvā

Špeijeras bibliotēkā (Pfālzische Landesbibliothek, Spever am Rhein, Johannes-

str.22a). Bez šiem darbiem literātūrvēsturē E. Blese sērijā CommentationesBal-

ticae X/XI, 2 (1964) publicē vēl garāku darbu par Aspaziju un viņas dzejas

mākslu.

E.Bleses literātūrzinātniskie raksti, kā jau minēts, nav bez nozīmes arī

valodniekam, jo viņš tais dažkārt kavējas pie atsevišķa rakstnieka valodas. Strā-

dājot gar latviešu rakstnieku darbiem, viņam rodas labs valodniecisks raksts par

J. Jaunsudrabiņa valodu „Piezīmes par Jāņa Jaunsudrabiņa valodu un literāro

stilu", ko iespiež ALA kultūras biroja Biļetens 7 (1962), 32-37.1pp. Literātūr-

vēsturnieka darbs gar latviešu rakstītā vārda sākuma posmu savukārt izraisa

valodniecisku studiju par „Asūnes evaņģēliju", Ceļa zīmes 14-15 (1953), 49-

---55., 46-58.1pp.E.Bleses tematu diapazons ir visai plašs. Arī trimdā viņš raksta par termi-

noloģiju, piemēram, apcerē problēmas. Kaut kas par terminoloģiju",

Latvija 17-18 (1963), 3.1pp., pie tam labprāt, vērodams šo problēmu no vēs-

turiskās attīstības aspekta, piemēram, grāmatiņā Izteiksmes īīdzekbu jaunizvei-

dojumi mūsu literārajā valodā vēsturiskā atskatā(1964). Šis pats aspekts viņamnereti noder ari, rakstot par visu latviešu valodu, piemēram, grāmatiņā Mūsu

valoda savu vēsturisko cīņu gaitās (1955).Blakām šim tīri vēsturiskajam viedoklim E. Blēsi kopš agrākām dienām val-

dzina temats par tautas un individa gara iedirbi valodas veidošanā. Šo tematu,

ko viņš risina jau 1940.gadā izdotajā grāmatā Valoda un tautas gars, E. Blese

trimdā turpina dažos populārzinātniskos rakstos, piemēram, rakstā „Valoda un

nacionālā domāšana", žurnālā Universitas 2 (1955), 41-43. lpp. Tīri zinātnis-

kajā rakstā refleksīvo verbu kultūrvēsturiskie un kultūrpsīcholoģiskie

31

pamati", Amerikas latviešu humānitāro zinātņu asociācijas Rakstu krājumā I

(1957), 51-76. lpp., E. Blese starp citu rauga latviešu un krievu refleksīvā verba

attīstību izskaidrot kā dažādas attiecīgo tautu gara konsekvences. Kamēr šis

raksts tikai pa daļai iederas salīdzināmajā valodniecībā, īsti salīdzināmās valod-

niecības darbi ir „Zur Etymologie des lett. FIN. Daugava ,Dima'", Studi Baltici

IX (Firenze 1952), 186-210.1pp., un „Gedanken zu russischen undbaltischen

Flufc- und Ortsnamen", Beitrāge zur Namenforschung, 1951/52 (Heidelberg

1952), 291-310. lpp.Jau šo rakstu dēļ vien par pārsteidzīgu ir uzskatāms Haralda Biezā sprie-

dums: «Latviešu vidū vienīgi Endzelīns ir nodarbojies ar salīdzināmās valodnie-

cības jautājumiem, pie tam savā jaunībā".80

Pēdējos dzīves gados E.Blēsi no

darbavalodniecībā novērš redakcijas darbs gar latviešu Bībeles valodu.

Varbūt gadu nastas dēļ relātīvi maz publikāciju trimdā ir Annai Ābelei.

Piebilstams gan, ka arī agrāk viņa nav piederējusi pie tiem valodniekiem, kas

raksta daudz. Taču (un varbūt tieši tādēļ) viņas rakstiem ir liela zinātniska vēr-

tība, jo tie allaž ir konspektīvs nopietnu un ilgu pārdomu un pētījumu rezul-

tāts. 81 Par latviešu skaņu mācību Anna Ābele 1954. gadā publicē rakstu „Zur

Weiterentwicklung urbaltischer Liquida-Diphthonge im Lettischen: Parallelen

zum slavischen tort/torot", Slavic Word X, 4 (New York), 429-435.1pp., un

vēlāk 1948.gadā sacerēto darbu «Dažas pareizrunas problēmas", Ceļi XV

(1972), 42-48.1pp., pie kam šis raksts nav didaktisks, bet gan pētījums par

valodas skaņu fizioloģiskajām īpatnībām. No skaņu mācības viedokļa A. Ābele

koncipē arī rakstu par morfoloģisku tematu - «Zum suffixalen -m- m einigen

hochlettischen Mundarten neben -en- m demselben Paradigma", In honorem

Endzelini (1960), 25-34.1pp.

Bez Annas Ābeles trimdā darbojas arī otra no vislielākajām latviešu valod-

niecēm - Edite Hauzenberga-Šturma. Kamēr Latvijā viņas galvenais zinātniskā

darba lauks ir dialektoloģija un leksikogrāfija,B2 trimdā viņa pirmām kārtām no-

darbojas ar latviešu gramatikas jautājumiem. Šai katēgorijā iederas, piemēram,

raksti «Vairīšanās no prepozicionāliem savienojumiem modernajā latviešu va-

lodā", Ceļi XI (1963), 37-45.1pp.; «Par sinapsi un dekompoziciju latviešu

valodā", ibid. XIV (1969), 35-41.1pp.; «Pārpratums latviešu pronominēto

adjektīvu paradeigmā", ibid. XV (1972), 31-38.1pp.; «Ergānzende Bemerkun-

gen zum baltischen -sta-Prāsens", Donum Balticum (1970), 181-187.1pp., kā

arī «Zur Frage des Verbalaspekts im Lettischen", Zeitschrift fūr vergleichende

Sprachforschung 93 (1979), 279-316.1pp.

Kā norāda V.Rūķe-Draviņa, 83 valodnieci valdzina L.Veisgerbera (VVeisger-

ber) tautas gara filozofijas valodniecība. Tālab pie Veisgerbera viņa šad tad

atgriežas ar lielu cieņu un, neatkāpdamās no valodas materiāla faktiem, sliecas

uz filozofisku temata uztveri. Viņa iedziļinās jautājumā parskaņu ekspresivitātes

32

nozīmi valodā, līdz ar ko rodas raksts „I1problēma dci curoni m Livonia (Un

contributo baltico aile ricerche fonosimboliche)", Studi Baltici IX (1952), 44-

--64.1pp., kā ari raksts par baltu interjekcijām izdevumos: Frankfurter Abhand-

lungen zur Slavistik 24, Ost und West 2, Aufsātze zur Slavischen und Baltischen

Philologie und allgemeinen Sprachvvissenschaft (VViesbaden 1977). Šī «raksta

galvenā nozīme ir zināma baltu interjekciju tipa tipoloģiskais saistījums ar

krievu īspredikātiem". 84

Tāpat kā agrāk Latvijā, E. Hauzenberga-Šturma reizēm pievēršas etimolo-

ģijai, un šai disciplīnā viņa publicē (pēc autora pārliecības) pareizo izcelsmes

izskaidrojumu leišu vārdam valandā „stunda" un latviešu valoda, proti, rakstu

„Liet. valandā un latv. valuoda", Ceļi XIII (1967), 24-28. lpp. Jau priekš tam

valodniece izdod etimologisko pētījumu „Lett. līgava, ļaudava '(kūnftige) junge

Ehefrau > Verlobte, Braut' ", In honorem Endzelini, kur viņa līgavas vārdu

atvasina no verba līgot, „līganā gaitā staigāt".

Par šo tematu E.Hauzenberga-Šturma 1960. gadā lasa ari referātu „Re-likte indogermanischer Heiratsterminologie im lettischen Volkslied", un tā

atstāstījumā, Bs pēc indoeiropiešu valodām izstrādāts, imponē sevišķi labi

uztveramais precību terminoloģijas schēmats, kusā viegli iekļaujas ari vārds

līgava: „Nach einer Einleitung [. ..] wandte sich die Vortragende der indo-

germanischen Heirat zu und stellte einige diesbezūgliche Grundbegriffe: das

,Geben' und ,Nehmen', das ,Fūhren' und ,Gehen' (seitens der Braut bzw. jungen

Frau) als indogermanisches Erbe der Letten und Litauer fest [...]. Als (un-

lāngst veroffentlichtes) Ergebnis eigener Forschung reihte die Vortragendedas Wort līgava [. ..] m diesen Begriffskreis ein (als ,Gehende')". Ar šādu schē-

matu līgavas vārda etimoloģija būtu līdzvērtīga iepriekš minētajai (vārda valoda),

ja, izņemot citus sīkumus, vārdu līgava tiešām morfoloģiski varētum atvasināt

no verba līgot.

E.Hauzenbergai-Šturmai trimdas valodniecībā ir vēl daudz citu nopelnu,

piemēram, raksti par valodniecības jautājumiem A.Švābes rediģētajā Latvju

enciklopēdijā (Stokholmā 1950-1955), tāpat J. Rutka rediģētajā grāmatā

Latvia, Country and People (Stockholm 1967) un jo sevišķi lielais redakcijas

darbs gar Imantas apgāda dainām Latviešu tautas dziesmas I—XII (Kopenhā-

genā 1952-1956), kur lasāms ari viņas raksts «Tautas dziesmu valodas jautā-

jumi" (XI, 614-625.1pp.).

lepriekš minētajā rakstā „Zur Frage des Verbalaspekts im Lettischen"

(279.1pp.) viņa gan sakās analizēt tikai latviešu valodas faktus, nesalīdzinot tos

ar līdzīgiem faktiem citās valodās („Hier soli nur eine Beschreibung lettischer

Tatsachen folgen, ohne Vergleich mit Vorkommnissen m anderen Sprachen"),

taču viņas pētījumu bāze ir daudz plašāka. Kā šai rakstā, tā dažkārt arī citur tā

iesniedzas salīdzināmajā valodniecībā, sevišķi leišu un slavu novadā.

33

Tā kā valodniecības (un ne tikai tās vien) terminoloģija dažkārt ir noveco-

jusies vai ari pulka ieskatu dēļ kļuvusi pat īsti juceklīga, valodniece daudz domā

par sava darba iecerei vajadzīgo terminoloģiju. Kur viņai par to ir citas domas,

Hauzenberga-Šturma savā rakstā mēdz citu ieviesto vai arī proponēto zinātnisko

terminoloģiju kritiski analizēt un tad saskaņā ar analizēs rezultātu izstrādāt savu

iecerēto tematu. Viņas darbi ir ļoti konspektīvi, rakstīti, izejot no liela, pašas

savākta materiālukrājuma, no kur,a viņa aiz racionāliem motīviem izrauga tikai

atsevišķus, dažreiz līdz pēdējai iespējai reducētus piemēru fragmentus (piemē-

ram, rakstā „Zur Frage des Verbalaspekts im Lettischen"). Šī optimāli racionālā

apdare un kritiskā analizē, izvērtējot citu autoru publicētos uzskatus, ir divi no

galvenajām Hauzenbergas-Šturmas darbu pazīmēm. Tām klāt kā dominētāja pa-

zīme nāk valodnieces gara asums, izvērtējot sava temata materiālu un no tā izri-

sinot konsekvento gala atziņu.Kārlim Draviņam laimējas nokļūt Lundā, un turienes universitāte zina likt

lietā viņa ievērojamās zināšanas un darba jaudu. Viņa rosmes dēļ par latviešu

gara zinātnei nozīmīgām kļūst Lundas universitātes slavu institūta (kopā ar

dažiem citiem institūtiem izdotās) periodiskās publikācijas Meddelanden, vēlāk

ar nosaukumu Sprākliga Bidrag (turpmāk: Sprß.) un Ārsbok, kurlās (bez paša

rediģētā žurnāla Ceļi), sevišķi Sprß., Kārlis Draviņš publicē lielāko skaitu no

saviem valodniecībasžurnālu rakstiem.

Viņa tematika ir visai plaša. Vispirms, K. Draviņš ir lielākā autoritāte

pirmo latviešu valodā sacerēto rakstu pētniecībā. Viņš raksta par atsevišķu

autoru dzīves gaitām un viņu savstarpējām attieksmēm: „Georg Manzels und

Paul Einhorns Briefe ūber die Rūckkehr des erstgenannten von Dorpat nach

Kurland (1637)", Svio-Estonica XVIII (1967), 141-152.lpp., taču daudz bie-

žāk viņš ļoti pamatīgi analizē vecos tekstus, zinātniekam viegli uztveramā veidā

izstrādādams to īpatnējās grafikas sistēmas un pareizrakstību: „Par Kristofora

Fīrekera grafikas sistēmu un pareizrakstību", Sprß. 11, 8 (1957), 42-93.1pp.,

11, 9 (1957), 5-1 1. lpp.; „Agenda parva, Braunsberg 1622, und diesogenannte

,polnische' Rechtschreibung", Meddelanden 2 (1952), 31-39.lpp., vai ari ana-

lizēdams veco autoru valodnieciskos uzskatus: „Kristofora Fīrekera manuskripts

par latviešu skaņu izrunu", Ceļi X (1961), 42-48.lpp. Draviņš dod ari dažādu

tekstu analitisku salīdzinājumu: „Das Ghisbertsche Vaterunser im Verhāltnis

zu den anderen allerāltesten lettischen Texten", Scando-Slavica V, 7-18.1pp.,

„Christophor Fūreckers, Adolphis und anderer Anteil an der lettischen Gram-

matik vom Jahre 1685", Sprß. 11, 6 (1956), 30-79.1pp., kā arī no valodnieciskā

un vēsturiskā viedokļa apskata un izvērtē katru maz ievērotu vai ari nepazīs-

tamu latviešu rakstu sākuma liecību - rakstā „Altlettische Schriften und Ver-

fasser. Kleinere Beitrāge", Sprß. 11, 5 (1955), 65-72. lpp.; 111, 13 (1959), 23-

---29. lpp.; „17. gadsimta latviešu ābece Tartu universitātes bibliotēkā", Ārsbok

34

1955-1956 (1960), 67-88. lpp.; «Visvecākās latviešu ābeces", Ceļa zīmes 24

(1955), 147-150. lpp.; «Johann Būrgers und Paul Eihorns Eintragungen m

H.Hartmanns Album (1637-1638)", 87-92. lpp.; vēlāk «Par Jāņa

Reitera iespiestiem darbiem", Ceļi XIV (1969), 19-26.lpp., un «Piezīmes par

Eļģera dziesmu grāmatu", ibid., 27-28. lpp.; «Dažas piezīmes par Vello

Helka uzietiem 17. un 18. gs.latviešu tekstiem", ibid. XV (1972), 25-30.1pp.,

XVI (1977), 51 -57. lpp., arī XVII (1979), 97-100. lpp.

Šie periodiskos rakstos izkliestie, vāciski sacerētie darbi 1965.gadā iznāk

grāmatā Altlettische Schriften und Verfasser 1. Tai pašā Lundas universitātes

rakstu sērijā K.Draviņš publicē arī savu lielo darbuEvangelien undEpisteln, ins

Lettische ūbersetzt von Georg Elger I. Texte (1961) un kopā ar Mirdzu Ozolu

II Wortregister (1976), pie kam Wortregister īstenībā ir pamatīgi izstrādāta Eļ-

ģera rakstu vārdnīca. Ar šīm divi grāmatām par Eļģeru K. Draviņš dod vienuno

zinātniski ievērojamākiem darbiem pēckara latviešu valodniecībā. Salīdzinot

Arturu Ozolu un Kārli Draviņu, nākas atzīt, ka Ozola darbi par pirmajiem lat-

viešu tekstiem un to autoriem parasti ir kompilātīva rakstura, kamēr Draviņam

tie visnotaļ ir paša pētījumi.

Ne mazāk ievērojams K. Draviņš ir ari kā dialektologs. Izvērtēdams savus

ilgi krātos materiālus, viņš kopā ar Veltu Rūķi saraksta iepriekš minēto darbu

par Stendes izloksni, kas blakām K.Ancīša grāmatai Aknīstes izloksne, kā ari

E.Kagaines un S.Raģes Ērģemes izloksnes vārdnīcai apjoma un zinātniski sīki

organizētā informātīvā materiāla ziņā ir vienīgais latviešu valodniecības literā-

tūrā.

Pēc šī standartdarba K. Draviņš tieši gar izloksnēm resp. dialektiem strādā

vairs maz. Vēl pieminams, ka 1966.gadā viņš publicē īsu rakstu «Eine Anmer-

kung ūber die alte Grenze der livischen Dialekte m Kurland", Sprß. V, 23,

206.1pp. Kurzemes izlokšņu (sevišķi Stendes) materiāli viņam tomērdaudzkārt

paliek par pamatvielu rakstiem ar citiem tematiem.

Bez šīm galvenajām tematu grupām K. Draviņš diezgan daudz raksta par

Stendes un citu Kurzemes apvidu vietvārdiem (tā daudzos turpinājumos izkār-

totajā rakstu sērijā „Zur Deutung einiger nordkurlāndischer Ortsnamen",

Scando-Slavica, kopš 1968. gada; rakstā un dziriņī", Sprß. V, 25

(1969), 134-137.1pp., arī «Vecie Ziemeļkursas ceļi", Akadēmiskā dzīve 11

(1968), 16—22.1pp.; «Trīs somugru cilmes ūdeņu vārdi Ziemeļkursā", Ceļi XII

(1965), 57—59.1pp.; «Papildinājumi Tāšu pagasta vietvārdu sarakstam", Sprß.

V, 24 (1967), 92-94. lpp., retāk par citu Latvijas apvidu vietvārdiem (piemē-

ram, rakstā «Ūber einige Ortsnamen Lettlands", Ārsbok 1963/1964 (1966).

Relātīvi maz Draviņam ir atsevišķu rakstu par lietu sugu vārdiem vien (mi-

nami, piemēram, raksti: «Die Bezeichnung dandžu zābaki im Lettischen", Ārs-

bok 1967/1968 (1969), 106-108.lpp.; «Lett. šķīda ,der Schild' ", Ārsbok

35

1953/1954 (1958), 62.1pp., un jo sevišķi „Lett. dižs 'grofi; ervvachsen' und liels

dass. m einigen nordkurlāndischenMundarten", Ceļi XVII (1979), 19-42.lpp.,

tāpat „Beobachtungen iiber das Eindringen spātrussischer Lehnw6rterm einige

nordkurlāndische Mundarten", Scando-Slavica II (1956), 48-61. lpp., kā ari

par to idiomatiskajām vārdkopām. Šai katēgorijā iederas raksts par ķermeņadaļu leksikas lietāšanu mēra nozīmē: „Mānniskans kropp som mātt", Sprß. 4

(1955), 97-108. lpp.

Sintaksei K. Draviņš atsevišķos rakstos pievēršas reti (minams raksts «Zur

Bejahung der Satzfrage im Lettischen", Ārsbok 1951/1952 (1957), 19-38.

lpp.), tāpat reti ari morfoloģijai (piemēram, «Dažas piezīmes par salikteņiem lat-

viešu valodā", Archīvs VIII (1968), 145-164. lpp.) un dainupētniecībai („Überdas ālteste gedruckte lettische Volkslied", Meddelanden3 (1953), 65-69. lpp.,kā ari «Tautasdziesmu Daugava", Archīvs IV (1964), 116-129. lpp., toties

samērā bieži — īpaši latviešu presē — viņš raksta par dažādiem kultūrvēstures

tematiem (te lai minēts ari raksts «Der Glauben an Zauberei und Drachen m

Lettland im 17. Jahrhundert", Ārsbok 1955/1956 (1960), 89-90. lpp.

K. Draviņa zinātniskie darbi allaž ir ļoti rūpīgi izstrādāti, un to domas visur

pamatotas ar konkrētiem piemēriem. Apgalvojumu, par kur,u pareizību pats nav

pārliecinājies, viņa rakstos neatrast. Savā zinātnieka ētikā Draviņš ir neparasti

smalkjūtīgs un iecietīgs pret citu autoru domām, taču, kā teikts, kritisks. Citu

maldus viņš māk noraidīt lietišķīgi un bez apvainojuma, līdz ar to ierosinādams

citu veikt jaunu darbu, bet ne cita garu nobeigdams.Velta Rūķe-Draviņa - trešā ievērojamā valodniece - jau Latvijā publicē

vairākus teicami izstrādātus rakstus par atsevišķām izloksnēm: Ceļi IX (1939),

369-407.1pp., to grupējumiem un izlokšņu skaņu un to grupu izplatības ģeo-

grāfiskajiem areāliem: Filologu biedrības raksti XIX (1939), 133-138.lpp.,XX (1940), 75-128. lpp., kā arī aktīvi strādā gar Latviešu pareizrakstības

vārdnīcu. Trimdā valodniece turpina darbu dialektoloģijā, kopā ar K.Draviņu

izstrādādama un izdodama iepriekš minēto Stendes izloksnes aprakstu četrās

grāmatās, bez tam apceri par latviešu dialektu atlantu «Ūber den lettischen

Sprachatlas", Orbis 111 (1954), 406-414.1pp., daudz rakstu par vārdu formām

- morfoloģiju, leksiku un sintagmatiem - no ģeogrāfiskās izplatības viedokļa:

„Wortbildung und Dialektographie am Beispiel lettischer Frauennamen",

Scando-Slavica VI (1960), 204-216.1pp.; «Dialektgeographische Unterschiede

auf dem Gebiet der VVortbildung im Baltischen", Communications et rapports

dv Premier Congrēs Internationaldc Dialectologie genērale (Louvain 1964),

151—159.1pp.; «Die Benennungen des Wacholders im Baltischen", Orbis IV

(1955), 390-409.1pp.; «Die Expansion der russischen Buchweizenbenennun-

gen nach Westen", Scando-Slavica X (1964), 107-131.lpp.; «Ūber einige alter-

tūmliche Konstruktionen m der slavischen und baltischen Volksdichtung",

36

Scando-Slavica VII (1961), 114-120.1pp., kā ari par izlokšņu vārdiem atsevišķu

rakstnieku darbos: „Senie neretiešu vārdi Jāņa Jaunsudrabiņa Zaļajā grāmatā",

Sprß. 111, 15 (1960), 109-117. lpp.

Starp darbiem par morfoloģiju, skaņu un locījumu mācību vēl norādāms

uz rakstiem „Lettische Substantive mit aufcergevvohnlicher Konsonantenerwei-

chung", Studi Baltici IX (1952), 231-237.lpp.; „Zur Konsonantenervveichung

bei Diminutiven im Lettischen", Commentationes Balticae I (1963), 141— 165.

lpp.; „Feminine singularische u-Stāmme im Lettischen", Scando-Slavica 111

(1957), 240-244. lpp.; „Tendenser vid substantiviska stammarnas utveckling i

baltiskan", Sprß. 4 (1955), 81-96. lpp., un jo sevišķi uz rakstu „Lauthāufigkeit

m der lettischen Schriftsprache", Ārsbok 1948/1949 (1951), 153-164. lpp.,

kui;ā valodniece savus novērojumus par latviešu valodas skaņu biežumu salīdzina

ar attiecīgu pētījumu rezultātiem citās valodās. Runājot par morfoloģiju,

zināms, nedrīkst piemirst arī rakstu „Verben auf -āvāt//-avuot im Lettischen

und deren Verhāltnis zu den slavischen Verben auf -ovatF, Meddelanden 1

(1951), 28—40. lpp. Morfoloģijas katēgorijā bez tam ietilpināmi Rūķes-Dra-

viņas raksti par deminutīviem, piemēram, „Diminutive bei Familiennamenim

Lettischen und Litauischen", Scando-Slavica II (1956), 41-47.lpp., „Diminu-

tive m der lettischen Volkssprache", Orbis IX (1960), 79-82. lpp., un „Adjec-

tival Diminutives m Latvian", The Slavonic and East European Review XXXI,

77 (1953), 452-465.lpp. Šim tematam viņa veltī savu lielo monogrāfiju Dimi-

nutive im Lettischen (1959), kur,ā jo sevišķi izceļas viņas, gar izlokšņu atlantu

strādājot, iegūtā izmaņa uzskatāmi izstrādāt dažādo deminutīvu lietāšanas ģeo-

grāfiskos areālus. Tieši te slēpjas viena no viņas grāmatas lielākajām vērtībām.

Kā daļa no minētajiem rakstu tituliem rāda, valodniece savās apcerēs visai

bieži iet pāri atsevišķa novada robežām, ietverdama savā tematā gan visas lat-

viešu valodas territoriju, gan latviešu kaimiņu - leišu un slavu areālu, līdz ar to

sniegdama salīdzināmās dialektoloģijas pētījumus, kas aptver, daļu no salīdzinā-

mās valodniecībasvispār.

Ar tadu pašu salīdzinātāju dialektoloģiskās ģeogrāfijas metodi viņa raksta

par īpašvārdiem (tā jau minētajos rakstos žurnālā Scando-Slavica 111 (1957),

240-244.lpp., un VI (1960), 204-216. lpp., bez tam rakstā „ON Griķupeles",Ārsbok 1959/1960 (1964), 91-92. lpp., pie tam reizēm izstrādādama atvasinā-

juma un lietāšanas sistēmu, kāda vērojama valodā; tā rakstos „Onomastische

Modelle im baltischen Sprachraum", Actes dv Xf Congres Internationaldes

Sciences Onomastiques 2 (Sofia 1972), 223-227. lpp., „Some Tvpical Features

m the Structure of Baltie Toponvms", 173—179. lpp. (raksta novilkums bez

titula un gada norādes), kā ari „Personennamenm der schongeistigen Literatur.

Problematik und Methodik am Beispiel lettischer Personennamen bei R. Blau-

manis" (rotaprinta technikā pavairots manuskripts).

37

Ar V. Rūķes-Draviņas darbiem latviešu valodniecībā ienāk jauns, sistemā-

tiski izstrādāts uztveres veids -vārdu sinchroniskā analizē, raugoties no sabied-

risku attieksmju aspekta. Pa daļai šīs uztveres momenti vērojami jau iepriekšminētajos darbos, taču vēl vairāk šis uztveres veids izpaužas darbos: «Ortsnamenbei dem lettischen Autor Rūdolfs Blaumanis unter soziologischem Gesichts-

punkt", Onoma XXII 1-2 (1978), 265-275.lpp., „Personennamen m der

schongeistigen Literatur unter soziologischem Blickvvinkel", Linguistische Stu-

dien - Beitrāge zur Theorie und Geschichte der Eigennamen (Berlin 1976),

174-181. lpp., „Nyare ron inom slavisk och baltisk sociotoponymik", Namn

och Bygd 65 (Uppsala 1977), 105-1 16. lpp., bez tam ievērojamā grāmata Place

Names m Kauguri County, Latvia (Stockholm 1971).

Jauns temats latviešu valodniecībā ir ari ļaužu grupu valodas īpatnības,

piemēram, par sieviešu valodu rakstos: «Einige Beobachtungen ūber die Frauen-

sprache m Lettland", Orbis I (1952), 55-73. lpp., un «Kvinnosprāk kontra

mansprāk", Papērs from the Fourth Scandinavian Conference of Linguistics,

Hindsgavl (1978), 23-28. lpp.

Un jauna ceļa gājēja V.Rūķe-Draviņa latviešiem ir ar saviem daudzajiemrak-

stiem par bērna valodu, ar kuriem valodniece izraisa lielu interesi starptautiskajāzinātnē. Te vispirms minama viņas grāmata Zur Sprachentwicklung bei Klein-

kindern (Lund 1963) - ievērojams darbs, kas rakstīts, izvērtējot autentisku

materiālu, bez tam raksti: «The Process ofAcquisition of Apical /r/ and Uvular

/R/ m the Speech of Children", Studies of Child LanguageDevelopment (New

York [etc] 1973), 158-167. lpp., «On the Emergence of Inflection m Child

Language: A Contribution Based on Latvian Speech Data", (ibid.), 252-267.

lpp., «Difficulties m Learning Personai and Possessive Pronouns by Young

Children" (referāts 5. Skandināvijas lingvistikas konferencē 1979), «Zur Ent-

stehung der Flexion m der Kindersprache", International Journal of Slavic

Linguistics and Poetics 1/2 (1959), 203-222. lpp., «The Development of Color

and Numeral Systems m Young Children", International Journalof Psycho-

linguistics (Den Haag 1977), 61-72. lpp., «The Emergence of Affirmationand

Negation m Child Language", Colloquium Paedolinguisticum (The Haag 1972),

221-241.lpp.,„

'Mama' and 'Papa' m Child Language", Child Language 111

(1975), 157-166. lpp., „Young Children's and Teen-Agers' Ability to Describe

Events with the Help of Test-Pictures", Ceļi XVI (1977), 20-34. lpp., «Modifi-

cations of Speech Addressed to Young Children m Latvian", Talking to Child-

ren, C.E.Snovv & Ch.A.Ferguson, eds. (Cambridge), 237-253. lpp.,un citi.

Rūķes-Draviņas pētījumus par bērna un sieviešu valodu tematiski saista

kopā vairāki raksti par aukles valodu: „Gibt es Universalien m der Ammen-

sprache? ", Salzburger Beitrāge zur Linguistik 2. Akten des l.Salzburger Kol-

loquiums ūber Kindersprache (Tūbingen), 3-16. lpp., «Ns. lastenhoitajain

38

kielesta" [Par aukles valodu], Eripainos Virittājastā 1 (1961), 85-91. lpp. Šādi

(bieži deskriptīvi) raksti ir, pirmkārt, pētījumi par bērna un sievietes valodu tās

reciprokajās attieksmēs. Bez tam raksti par bērna valodu atklāj valodas evolū-

cijas procesu, un to pa daļai var teikt ari par Rūķes-Draviņas rakstiem, kurdos

viņa nodarbojas ar div-un vairākvalodības problēmām, piemēram, rakstā „Word

associations m monolingual and multilingual individuāls", Linguistics 74 (Den

Haag 1971), 66-84.lpp.

Bez darbiem par šiem trim galvenajiem tematu kompleksiem: tīri deskrip-

tīvās un ģeogrāfisku areālu grupās organizētās dialektoloģijas, īpašvārdu pētī-

šanas no sabiedrisko attieksmju aspekta un darbiem par cilvēku grupu, sevišķi

bērna, valodu, Rūķe-Draviņa daudz strādā gar valodas idiomatiskajiem sintag-

matiem. Šī darba rezultāts ir grāmata Vārds īstā vietā (1974), kā arī, piemēram,

raksti: „Zur Varianz lettischer Phraseologismen", Lingua Posnaniensis XX

(1977), 27-37. lpp., un „'Hand', 'Armand 'Finger' m Latvian and Svvedish

phraseologv: A Comparison", The Fifth Conference on Baltie Studies m Scan-

dinavia (Stockholm 1979), I—l2. lpp. (rotaprinta technikā pavairots ma-

nuskripts).

Pieminams vēl, ka Rūķe-Draviņa publicē vērtīgu rakstu modernās salī-

dzināmās valodniecības sintaksē — „Komparationskonstruktionen im Deut-

schen und Schwedischen und deren Entsprechungen im Polnischen, Letti-

schen und Litauischen. Ein Beitrag zur konfrontativen Grammatik", Kvar-

talnik Neofilologiczny XXIV, 2-3 (VVarsavv 1977), 371-378. lpp., un bez

tam rakstu par onomatopoētiskām formām ~'Sāf, sāf, susa, vāg, vāg, slā!'

Problems of Onomatopoeia", Studia Linguistica XXXII, 1-2 (1978), 161 —

168. lpp.

Vēl nākas pieminēt divi grāmatas: Sprāk i kontakt (Stockholm 1969) -

par tagadējo laiku valodu jauktā sabiedrībā - un The Standartization Process

m Latvian 16th Century to the Present (Stockholm 1977) - paprāvs darbs par

latviešu valodas, tās pareizrakstības un terminoloģijas likteņiem valodai labvē-

līgu un kaitīgu faktoru iedirbē.

Ar šīm norādēm Rūķes-Draviņas rakstu tematika nebūt nav galā; tāpat

nav galā norādes par publicētajiem darbiem un to publicēšanas vietām. Jāse-

cina, ka V. Rūķe-Draviņa ir pati produktīvākā latviešu valodniece ar vispla-

šākajiem sakariem mūsdienu starptautiskajā valodniecībā un ka viņas tematika

ir ļoti dažāda, rādot latviešu valodniecībājaunus, neparastus ceļus, kas daudz-

kārt viņas darbus saista ar citām zinātniskām disciplīnām - paidagoģiju, psīcho-

loģiju, filozofiju, fizioloģiju, etnogrāfiju un literātūrzinātni.

Ļoti produktīvs valodnieks bija arī Miķelis Bukšs, kui;a darbalauks ir tikai

Latgales novads. Viņa tematika tomēr ir plaša, un darbs ietver, latgaliešu autoru

rediģēšanu, publicistiku, populārzinātniskus rakstus, folkloristiku (grāmata

39

Senču pasaule 1950), vēsturi, latgaliešu literātūrasvēsturi un tīrās valodniecības

darbus (te pa daļai iederas ari grāmata Latgaļu volūdas un tautas izplateibas

problēmas 1961), ieskaitot leksikogrāfiju. Viņa Latgaļu literatūras vēsture iznāk

1957.gadā biezā sējumā un ir noderīga ari valodniekam. Tāpat valodniekam

labi noderīgi ir Bukša darbi par pirmajiem latgaļu dialektā iespiestajiem rak-

stiem, sevišķi grāmata Vacokī rakstriīceibas pīminekli (1952), kā arī Pīzeimes

par senejū latgaļu resp. latvīsu volūdu (1948). Liekas, par vienu no visvērtīgā-

kajiem M. Bukša valodniecības darbiem tomēruzlūkojama kopā ar Juri Placinski

sarakstītā visai biezā grāmata Latgaļu volūdas gramatika un pareizraksteibas

vordneica (2. iespiedums 1973). J.Placinskis sastādījis vārdnīcas posmu, bet

M.Bukšs rakstījis gramatiku, pirmajā nodaļā atskatīdamies uz seno latgaļu

valodu un territoriju, pirmajiem gramatikas izdevumiem un izlokšņu aprak-

stiem, kā ari uz pareizrakstību.

Labas ziņas atrodamas ari dažos citos rakstos, piemēram, «Intonāciju

atškireiba storp instrumentaļa un cytu lūcejumu garajom golūtnēm zīmeļlat-

gaļu (t.i. tolovīšu) dialektā", Acta Latgalica 2 (1968), 307-309. lpp. Savā

gramatikā (tāpat kā daudzos iepriekš minēto grāmatu posmos) M. Bukšs ir sa-

mērā lietišķīgs, gandrīz bez atkāpēm palikdams tikai pie sava valodniecības

temata, līdz ar ko pieņemas darba zinātniskā vērtība. Daudz citās vietās viņš

turpretim ari zinātniskā tekstā atsāk politiska rakstura polemiku ar kollēgām,

vietumis visai asu, un noslīd žurnālistikā. Reizēm viņam zinātniskā darbā ir

tieksme pāriet uz populārzinātnisku vēstījumu, pie kam gadās, ka viņš savu

zinātnisko materiālu lietā nepārbaudījis vai ari secina pārsteidzīgi. B6 Valod-

niecības raksta kvalitātei, zināms, nākas ciest, un kollēgām jau priekš darba

lasīšanas ir grūti izvairīties no skepses. Par spīti tam, Bukšam latgaliešu rakstu

sekmēšanā, ieskaitot valodniecības darbus, nopelni ir lieli.

Leon(h)ards Latkovskis Latvijā kļūst pazīstams ar Latgales izlokšņu ap-

rakstiem, bet trimdā viņa ievērojamākais valodniecības darbs ir apjomīgās

grāmatas Latgaļu uzvārdi, palames un dzymtas I (1968) un II (1971). Par šo

tematu viņš publicē arī rakstu «Latgaļu uzvārdi un palames", Acta Latgalica

2 (1968), 181-21 1. lpp., bez tam turpat vēl citus valodniecības rakstus: «Vocu

vordi latgaļu volūdā" (212-222. lpp.), «Latgaļu sveicini" (223-230. lpp.),

«Dažu vordu skaidrojumi" (263-267. lpp.), kā ari «Sovvaļas augu nūsaukumi",

Dzeive 94 (1969), 18-22. lpp. Pieminams arī, ka, atskaitot rakstus par latga-liešu vēsturi, kultūrvēsturi un tās darbiniekiem, Latkovskis vēl publicē ari valod-

niekam visai interesantu apceri par kādu vecu lūgsnu grāmatu: «Bibliogrāfisks

ratums", Acta Latgalica 2, 233-239.lpp.

Maz valodniecības darbu trimdā publicē Jānis Bičolis (dažus rakstus par

dainu jautājumiem un citus valodniecības sīkumus), Jānis Zaube («Par kvanti-

tātes nozīmi latviešu tautasdziesmu ritmā", In honorem Endzelini), kā ari

40

Valerija Bērziņa-Baltiņa un Aleksis Kalniņš, kas abi pievēršas valodas praktiska-

jiem jautājumiem (Bērziņa-Baltiņa sevišķi laikrakstā Laiks).

Jaunu produktīvu valodnieku trimdā nāk klāt gaužām maz. Taču starp

tiem rodas viens no vislabākajiem latviešu valodniekiem - Benjamiņš Jēgers.

Viņam ir izcili panākumi trejās disciplīnās: indoeiropiešu salīdzināmajā valod-

niecībā, seno rakstu un to autoru pētīšanā un bibliogrāfijā, pie kam viņa darbi

ir ar nezūdamu vērtību laika ritējumā.

Salīdzināmās valodniecības laukā Jēgers raksta savu disertāciju Verkannte

Bedeutungsverwandschaften baltischer Wdrter, kas vienlaikus iznāk žurnālā

Zeitschrift fūr vergleichende Sprachforschung 80 (1966), 6-162. un 291-307.

lpp., un kā žurnāla separāts atsevišķas grāmatas formā (180 lpp.). Bez tam salī-

dzināmās valodniecības darbi ir Jēgera žurnālu raksti: „Einige Baltische und

Slavische Vervvandte der Sippe von lit. diftV\ Studi Baltici X (1969), 63-112.

lpp., „Baltische Etymologien", Zeitschrift fūr slavische Philologie XXVII

(1958), 89-103. lpp., „Über das gegenseitige Verhāltnis von lit.kepti, lett. cept

'backen, braten' und lit. kepti, lett. ķept 'kleben' " Ārsbok 1957/1958 (1961),

110-126.lpp., un «Remarks on Some Baltie Names of Tools of the Type

Lithuanian kaltas 'chisel' ", Baltie Linguistics (University Park and London

1970), 81-86. lpp.

Visus šos darbus Jēgers raksta saskaņā ar tradicionālāssalīdzināmās valod-

niecības principiem, taču, vārdu izcelsmi un sākuma nozīmi skaidrodams, viņš

nepaliek viena vārda un tā tuvāko radu robežās, bet analizē savu tematu,paturē-

dams prātā plašas saderīgo vārdu grupas attieksmes. Tas nozīmē, ka salīdzinā-

mās valodniecībaslaukā vārdu nozīmi vai etimoloģiju pētīdams, Jēgers neapmie-rinās ar sēmazioloģiju, bet savā analizē kavējas pie onomazioloģijas. Šie darbi

rāda Jēgeru kā lietišķīgu, ļoti vērīgu un ar oriģinālām domām neparasti bagātu

valodnieku.

Tsti sensācionāli panākumi Jēgeram ir veco rakstu un to autoru pētnie-

cības laukā. Valodniekus pārsteidz jau, ka Jēgeram izdodas atrast Lībekas,

Štutgartes un Hanoveras bibliotēkā pa vienam eksemplāram Jāņa Reitera 1675.

gadā Rostokā izdoto tēvreižu krājumu Oratio Dominica XL linguarum, ko ar

Jēgera komentāriem kā faksimilizdevumu publicē Imantas apgāds (Kopen-

hāgenā 1954).

Par īstu sensāciju jau var runāt, kad ar Jēgera neatlaidību 1974. gadā Up-

salas universitātes bibliotēkā atrod sen velti meklētos Jāņa Reitera Bībeles tul-

kojumu paraugus, par kurjem bija zināms, ka tie iespiesti 1675.gadā Rīgā.

Atkal ar Jēgera lietpratīgajiem komentāriem šis darbs faksimiliespiedumā par

jaunu iznāk 1975. gadā Daugavas apgādā Stokholmā. Tiklab šais grāmatās, kā

arī atsevišķos darbos periodiskajos izdevumos Jēgers raksta par Reitera dzīvi

un abi grāmatās no valodnieka viedokļa analizē viņa tulkojumu valodu. Te

41

minami Jēgera raksti: «Ziņas par Jāņa Reitera tautību", Ceļi XIII (1967), 3-15.

lpp., „Johannes Reuter als Alchimist", Sprß. 111, 12 (1959), 44-48.lpp., kā

arī kopā ar Edgaru Dunsdorfu rakstītais apcerējums „Jāņa Reitera dzīve avotu

gaismā", Archīvs IX (1969), 45-72.lpp.

Samērā bieži Jēgera zinātnisko darbu temats ir arī citi latviešu rakstu sā-

kuma liecinieki, kas līdz Jēgera darbošanās laikam zinātniekiem bijuši sveši vai

vismaz palikuši zinātniski neizvērtēti. Šādos rakstos Jēgers apraksta un analizē

seno tēvreižu tekstus: „John Wilkins' Latvian Version of the Lord's Praver",

Sprß. 111, 15 (1960), 118-125.lpp.; „J.D.Wunderers lettisches Vaterunser und

Nachrichten über Letten und Litauer im Jahr 1590", ibid. 14, 47-59. lpp.,

„Eine unbeachtete Überlieferung des lettischen Vaterunsers", ibid. 12 (1959),5-32. lpp.; senas vārdnīcas: „The Vocabularium Germanico-Curlandicū [Cur-

landicum] m the British Museum", Ārsbok 1955/1956 (1960), 27-57. lpp.,

„Das deutsch-lateinisch-polnisch-lettische Vocabularium vom Jahre 1688",

Sprß. 11, 8 (1957), 22—41. lpp., kā ari citus vecus latviešu tekstus: „Ūber das

lettische sog. Grenzhofsche und Kuckernsche Gesangbuch [1714]", Sprß.

IV, 17 (1961), 20-34. lpp.; „Ein unbekanntes lettisches Gelegenheitsgedichtaus dem 17. Jahrhundert [1658]", ibid. 111, 11 (1958), 54-60. lpp.; «Einige

Bemerkungen zu Georg Elgers Geistlichen Catholischen Gesāngen (1621)",

Ceļi XVII (1979), 43-89. lpp.

Visbeidzot der iegaumēt, ka Jēgers sastāda vairākas pamatīgas biblio-

grāfijas: par senajiem rakstiem „Verzeichnis der lettischen Drucke des 16. und

17. Jahrhunderts", Zeitschrift fūr Ostforschung (1960), 556-583. lpp., J.En-

dzelinu un Ludi Bērziņu: „Verzeichnis der Schriften J.Endzelins", In honorem

Endzelini; „L. Bērziņa darbu bibliogrāfija", Zvaigžņu sega (1967), 261-310.

lpp. Un tieši bibliogrāfijas laukā prominentais valodnieks publicē darbu, kas ir

viens no visu laiku lielākajiem lepnumiem latviešu grāmatniecībā, proti, biezos

sējumus Latviešu trimdas izdevumu bibliogrāfija 1940-1960 I (1968), II

(1972) un sējumu 1961-1970 (1977). Tā var par šo izdevumu teikt, nerau-

goties tikai uz tā apjomu vien, bet ievērojot Jēgera gara spēku un gigantisko

darbu, vācot kopā un rūpīgi sakārtojot ziņas par publikācijām, kas izkliestas pa

trimdas mītnēm.

Bez Jēgera pieminams vēl Augusts Zuments ar disertāciju Unbekannte sla-

vische Lehnworter im Lettischen (1950), bez tam arī ar darbupar Rūjienas viet-

vārdiem: „Über einige Ortsnamen des Gebietes Rūjiena", In honorem Endzelini.

It īpaši pieminama vecākās paaudzes valodniece Terēze Lazdiņa (Budiņa-Laz-diņa), kas bez divām latviešu valodas mācībgrāmatām: Teach yourself Latvian

(London 1966) un Lehrbuch der lettischen Sprache ([Minsterē] 1968), 87 tāpat

rakstiem par latviešu literātūras jautājumiem izceļas ar vairākām ļoti rūpīgām

analizēm par skaņu nozīmi un to biežumu latviešu dzejnieku darbos: „The

42

Preference of Sounds (Consonants and Vowels) m the Alliteration of Contem-

porary Latvian Poetry", The Second Conference on Baltie Studies m Scan-

dinavia II (Stockholm 1973), 107-113. lpp.; «Atskaņu morfoloģija Jāņa Raiņa

un Kārļa Skalbes pirmajos dzejoļu krājumos", Raiņa un Aspazijas gadagrāmata

1977.gadam, 36—56. lpp. Bez tam viņai ir arī citi vērtīgi raksti par dzejas valo-

das jautājumiem: «leskats Pētera Aigara dzejas valodā", ibid. 1974, 124-128.

lpp.; «Atskaņas Jāņa Raiņa un Kārļa Skalbes pirmajos dzejoļu krājumos", ibid.

1975, 53-71.lpp. un 1976, 103-117.lpp.Der vēl ari piebilst, ka par latviešu valodas stilu un poētikas jautājumiem

biezu grāmatupublicē Edgars Sūna: Izteiksmes iespējas (1978).

Ar trimdas jaunāko paaudzi produktīvu valodnieku saimei nāk klāt tikai

trīs vērā liekami valodnieki: Jāzeps Lēlis, Valdis Zeps un Valdis Lejnieks. Abi

pirmie cēlušies no Latgales un valodniecībā skolojušies Amerikā. Līdz ar to viņu

zinātniskā darba viela dažkārt ir dzimtā novada valoda un viņu zinātniskā

metode moderna, atraisījusies no Eiropas tradicijām.Lēlis vairākos labos rakstos aplūko latgaliešu dialekta skaņu īpatnības un

skaņu sistēmu, piemēram: «Daži latgaļu leidzskani", Acta Latgalica 2 (1968),

325-327. lpp.; «Daži volūdas vaicojumi", ibid., 341—352. lpp.; raksts ar tādu

pašu virsrakstu žurnālā Dzeive 89 (1968), 17-21.lpp.; «Par latgaļu metafoni-

jom", ibid. 90 (1968), 13—15. lpp. Bez tam viņš, zināms, raksta ari par citiem

tematiem, piemēram: «The Structural Divisions of Latvian Pronouns", Ab-

stracts. Sixth Conference on Baltie Studies (Toronto, 1978), 21-22. lpp.,

«Latgaļu literārās volūdas izceļsme, vēsture un nūzeime", Dzeive 86 (1967),

3—6.1pp.; «Noun Declensions m the Kārsovan Subdialect of Latvian", Baltie

Linguistics (1970), un īpaši salīdzināmās valodniecības disciplīnā rakstītajā

disertācijā The Place of Latgalian Among the Baltie Dialects (Cambridge

1961).Vēl plašāk pazīstams ir Valdis Zeps — sevišķi ar savām izcilajām grāmatām

Latvian and Finnic Linguistic Convergences (Bloomington and The Haag 1962)

un - kopā ar Tomasu Sebeoku (Thomas A.Sebeok) — Concordance and The-

saurus of Cheremis Poetic Language ('s-Gravenhage 1961). Periodiskos izde-

vumos Zeps publicē rakstus par aizguvumiem no slavu valodām: «Latvian riba

'boletus edulis'", The Slavic and East European Journal X (1966), 313—315.

lpp.; «Par slavismiem latviešu valodā", Ceļi XIII (1967), 29-31. lpp., verbu

morfoloģiju un verbu sistēmu: «Verba lienu, līdu, līst celmu morfonēmiskā

izcelsme", ibid. XI (1963), 46-49. lpp.; kopā ar J.Leli «The System of Verbs

m the Latgalian Dialect of Kārsova", The Slavic and East European Journal

IX (1965), 295-307.lpp., ari par dainu problēmām: «Par Latgales dziesmām

Barona dainās", Archīvs VIII (1968), 139-144.lpp.; «The Meter of the Latvian

Folk Dactyl", Ceļi XIV (1969), 45-47. lpp.; bez tam viņu valdzina latgaliešu

43

vietvārdi.88 Kā redzams, V.Zepa zinātniskā darba lauks ir plašs. Nopietnā iedzi-

ļināšanās savā tematā, materiāla stingri objektīvais izvērtējums un lietišķība ļauj

viņu pieminēt blakām B. Jēgeram kā otru ievērojamāko valodnieku, kas nācis

klāt trimdas gaitās.

V.Lejnieks kļūst pazīstams ar savu disertāciju Morphosyntax of the Hom-

eric Greek Verb (The Haag 1964), viņš pēc moderniemamerikāņu pētī-

šanas principiem analizē verba nozīmi Homēra darbos, raugoties no modu, laika

un aspekta katēgorijas. Bez tam viņš publicē ari atsevišķus žurnālu rakstus, pie-

mēram, par angļu sintakses jautājumiem.

Beidzot piebilstams, ka zinātniskā darbā ir gaidāmipanākumi ari no Baibas

Metuzāles-Muzikantes. Viņas spējas nav noliedzamas, tomēr liekas, ka viņai vēl

nav nostiprinājusies savas valodas īpatnību sajūta, kas labam valodniekam katrā

ziņā vajadzīga.Bez mācītajiem valodniekiem (izņemot E.Sūnu), par ko runāts līdz šim,

valodniecībā daudzkārt noderīgus darbus publicē ari zinātnieki, kuļu speciāli-

tātes lauks ir valodniecībai kaimiņos -Haralds Biezais, Vilis Biļķins, Edgars

Dunsdorfs un Andrejs Johansons. Viņu darbiem ir vērtība, jo tos viņi zina iz-

strādāt savu kompetenču robežās.

Bet trimdā latviešu kultūrai bīstamos apmēros saviešas ari pseudozinātne

ar visai dažādiem izpausmes veidiem. Aktīvisti te ir laji, reizēm kā nepatīkams

pārsteigums pat tādi, kam ir universitātes izglītība citās, valodniecībai tālīnās

zinātnēs (piemēram, Hamburgā mirušais ķīmijas profesors Aleksandrs Liepiņš,

Visvaldis Sanders, Andis Kauliņš). Visbiežāk ar aplamām valodnieciskām

norādēm nāk klajā literāti savās recenzijās par citu autoru darbiem.Kāda (laik-

rakstā Latvija publicēta) visai ačgārna Arnolda Apses pamācība par pareizuvalodu (starp citu par vārdu galotne un virsotne nozīmi) pat ierosina Anšlavu

Eglīti rakstīt ar ironiskām pārdomām par kritiķu pseudovalodniecību. Teiktais

attiecas uz romānu Nav tak dzimtene, ku£ā rakstnieku Roderiku Turaidu ap-

sēdušas pamācītāju kritiķu gudrības: „Roderiks Turaids viscaur aplami lieto

vārdu 'galotne', kad jāsaka 'virsotne' [...]" (1966. gada izdevuma 327. lpp.).Samērā daudz nezinātnisku mācību par valodniecības tematiem lasāms

trimdas laikrakstu lasītāju vēstulēs; piemēram laikraksts Latvija reizēm publicē

VintenaSpakša, laikraksts Laiks Artura Liepkalna un citu rakstus. B9

Tā kā visiem šiem rakstītājiem trūkst sistēmatiskas izglītības kārotajā

disciplīnā, paškritikas un cieņas pret svešu zinātni — un līdz ar to arī viņu dar-

biem zinātniska pamata - viņi ir viegli dēvējami par mācītāja Jāņa Steika

(1855 — 1932) epigoniem, bet viņu darba ievirze par Steika epigonismu.

Vairāki Steika epigoni neapmierinās tikai ar mutvārdiem(piemēram, Alek-

sandrs Liepiņš Ernesta Bleses referāta ietvaros Hamburgā) vai vēstulēm avīzēs

vien, bet publicē plašākus mašīnraksta technikā izstrādātus manuskriptus un

44

pat iespiestas grāmatas, piemēram, V.Spaksis darbus Dabas zinātne valodā (44

lpp.) un Tiksla tautas teikma (374 lpp.). Antons Rupainis sagandē savu atzīta

rakstnieka vārdu, 1967.gadā publicēdams savu grāmatuArcheolingvistika I—II.

Jo ļaunāk latviešu valodniecības reputācijai ir, kad Steika epigoni savus

darbus sāk publicēt kādā no lielo tautu valodām. Sai sakarā atkal minams

V.Spaksis ar darbiemLexics (287 lpp.) un Logic Lexics (318 lpp.), kā ari Andis

Kauliņš (resp. Kauliņš) ar grāmatu The Baltie:Origin of the Indo-EuropeanLan-

guages and Peoples (1977). Nav šādas nelāga tendences svešas arī okupētajā

Latvijā — pat vēl ļaunāk, jo tur laju noteikšanu valodniecībā balsta varasvīri.

Pēc rakstiem vērojot, trimdas jaunākās paaudzes zinātniekiembieži trūkst

zināšanu par to, ko attiecīgajā gadījumā publicējuši agrāko paaudžu zinātnieki,

tā ka dažkārt par sen noskaidrotiem jautājumiem nākas lasīt kā par jaunumiem,

šoreiz gan bez pamatojuma zinātniskajā materiālā. Pagadās ari, ka dažam vecā-

kās paaudzes valodniekam ar Latvijas universitātes izglītību un nodarbošanos

savā speciālitātē trimdā priekšstats par valodniecību kā par zinātni kļūst mig-

lains. Abi gadījumos vērojama stipra noslieksme uz Steika epigonismu. Piemē-

ram, nopietnai zinātnei dibinātāBaltiešu studiju veicināšanas apvienība (Asso-

ciation for the Advancement of Baltie Studies, saīsinājumā AABS) savā perio-

diskajā izdevumā AABS Newsletter I, 4 (1977), 10. lpp., veselā lappusē sludina

V.Spakša darbus, pie tam ar īsu satura atreferējumu, kas liek domāt par šo

darbu zinātnisko vērtību. Antonija Millere (Antonia Millers), izglītojusies Lat-

vijas universitātē un mācīdama latviešu valodu Stenfordas (Stanford) universi-

tātē Kalifornijā, 1979. gadā publicē mācībgrāmatu Latvian Language,

ievadvārdos viņa ar atzinību citāta formā pārņem fantastiskus A. Kauliņa apgal-

vojumus par latviešu valodas un tās radu valodusakariem (2. 1pp.).90

Salīdzinot trimdas un okupētās Latvijas valodnieku darbus, nākas atzīt,

ka, izņemot atsevišķas augstas galotnes, kopējie rezultāti trimdā ir mazāki nekā

Latvijā. Tam par iemeslu ir niecīgais valodniekupieaugums un pētniecības mate-

riālu trūkums. Par spīti gaužām nelabvēlīgajiem apstākļiem, uz ko norādīts jau

iepriekš, Latvijā valodnieku saimei vērojami nākam klāt jauni spēki (ieskaitot

baltu filoloģijas studentus, kas savos kursa un diploma darbos nereti savāc vēr-

tīgu zinātnisku materiālu), kaut arī šis pieaugumsnebūt nav uzskatāms par opti-

mālu. Bet valoda pati nīkst tiklab trimdā, kā arī Latvijā - abi vietās svešu tautu

ietekmes resp. varas un pašu padevības dēļ.

VĒRES

1 R.Grābis, ~Valodniecības attīstība Padomju Latvijas 25 gados", Latvijas PSR zināt-

ņu akadēmijas vēstis 7/216 (1965), 67.1pp.2 «Dižais oktobris un latviešu valodas plauksme", Latviešu valodas kultūras jautā-

jumi (turpmāk LVKJ) 13 (1977), s.lpp. Labākais raksts par latviešu valodas (arī par citu

45

padomju varas apspiesto tautu valodu) likteni ir Rolfam Ekmanim: «Padomju lingvistikas

politika un latviešu valodnieki", Archīvs VIII (1968), 165-200.lpp.3 Arturs Ozols, «Buržuāzisko koncepciju kritika latviešu literārās valodas normu jau-

tājumā", Karogs 1 (1951), 652. un 653.lpp.4 Ibid., 651. lpp. 5 Ibid. 6lbid., 652. lpp 1Ibid., 653. lpp.8 Ibid. 9 Ibid., 651. lpp ™Ibid., 655. lpp. 11 1bid.12 V.Greble un J.Kārklinš, «Arturs Ozols (1912.-1964.)", Latvijas PSR zinātņu akadē-

mijas vēstis 8/205 (1964), 137.lpp.13 Piemēram, Alberts Bels romānā Saucēja balss (Tilts 1973), 14. lpp., vārdu smārsme

(smarža): «tīkamu liepu ziedu smārsmi uzdvesa elpa".14 Ozols, op.cit., 651. lpp. Ibid., 653.lpp., līdzīgi arī6ss. lpp.16 Abi citāti: ibid., 650. lpp. Ibid. ™Ibid., 653. un 654.lpp.19 Sk.: G.V.Klimov, Die kaukasischen Sprachen. Ūbertragen von W[infried] Boeder

(Hamburg 1969), 6., 64., 65., 77., 82-84. lpp. Sk.arī: Ekmanis, op. cit., 168-169, 172. un

176. lpp.20Padomju Latvijas skola 5 (1949), 33-42. lpp. Sk.arī : Ekmanis, op. cit., 177. lpp.21 Ozols, op.cit. 650. lpp.22 Piemēram, Dzidra Barbare izdevumā Latviešu padomju valodniecība 30gados (1976),

5. lpp. raksta: «Valodnieki Padomju Latvijā uz marksistiski Ļeniniskās teorijas balstītās

valodniecībasceļa nostājās tikai pēc Lielā Tēvijas kara".

23 R.Grābis, «Latviešu valoda", Latvijas PSR mazā enciklopēdija II (Rīgā 1968),

260. lpp. Sk. arī: Ekmanis, op. cit., 174-175.un 180. lpp.24 Sk.: Barbare, op.cit., 377., 401. un 557. nr. Par citiem jauniem slavismiem sk.: Aina

Blinkena, «Dažas piezīmes par mūsu preses valodu", LVKJ 4 (1968), 26. lpp.

25«Barbarismi un žargonismi vietā un nevietā", LVKJ 7 (1971), 42. lpp.; citas norādes:

Ekmanis, op. cit., 183-185.,190-191.lpp.26Rokraksta faksimiliespiedums atrodams žurnālā Universitas 34 (1974), l.lpp.

27R.Grabis, ..Valodniecības attīstība Padomju Latvijas 25 gados",Latvijas PSR zinātņuakadēmijas vēstis 7/216 (1965), 69. lpp.

28 Rasma GrMe, „Jānis Endzelīns (1873-1961)", Baltistika IX, 2 (Vilnius 1973),129. lpp.

29 J.Endzelīns, «Priekšvārdi", Baltu valodu skaņas un formas (1948), 3. lpp.

30«No izdevniecības": J.Endzelīns, Latviešu valodas gramatika (1951), starp titullapu

un grāmatas pirmo lappusi iestarpinātā lapā. Piebildes ,No izdevniecības" apgāda uzde-

vumā raksta Jānis Loja, bet, baidīdamies no Endzelinabarguma, atstāj tās anonimas. Par

to sk.: Rasma Grīsle, op. cit., 134. lpp.31 Kā zināms, Marra Jauno valodniecības mācību" par valodas rašanos un attīstīšanos

sauc arī par «valodu attīstīšanās stadiālo teoriju", jo katra valoda reiz esot izdzīvojusi savu

jafetidu stadiju; sk.: Klimov, op. cit., 82. un 83. lpp.

320z015, op. cit., 652. un 655.lpp.

654. un 655. lpp. Par okupācijas simpatizantu uzbrukumiem J.EndzeUnam sk.

arī:Ekmanis, op. cit., 181-182.lpp.34 Sk. visnotaļ labvēlīgus rakstus: R.Grābis, Latvijas PSR zinātņu akadēmijas vēstis

2/307 (1973), 58-67. lpp., sevišķi 66. un 67. lpp.; T.Porīte, «J.Endzelina galvenie literāro

46

normu avoti un normēšanas kritēriji latviešu valodas praksē", ibid., 68-75. lpp.; M.Saule-

Sleine, «Par akadēmiķa Jāna Endzelina darbu latviešu valodas kultūras laukā", LVKJ 8

(1972), 7-16.1pp.; V.Skujiņa, „J.Endzelina devums latviešu valodas zinātniskās termino-

loģijas attīstībā", ibid., 17-33.lpp. Par vēlāku Endzelina darba godināšanu vēstī A.Blin-

kena un R.Grābis: «Akadēmiķa Jāņa EndzeEna zinātniskā darbība Padomju Latvijā",

Baltistika XI, 1 (1975), 87-96. lpp., norādīdamiarī uz veselu rindu citu labvēlīgu rakstu.

Par J.EndzeEna rehabilitēšanu sk.: Ekmanis, op. cit., 190-191.lpp.35 Grīsle, op.cit., 131. un 132. lpp. Endzelīnam nodarīto ļaunumu (krietni plašākā

aspektā nekā Grīsle, taču žurnālistiski izvairīdamies no konkrētiem piemēriem) apliecinaarī A.Blinkena un R.Grābis: «Akadēmiķa Jāņa Endzelina zinātniskā darbība [...], 90. un

91. lpp.36 /W</.,89.1pp.37 Sk. ari Ādolfa Dzeguzes piebildi rakstā «Jāņa Endzelina Darbu izlase un tās kritika",

Ceļa zīmes 56 (Londonā 1975), 61. lpp.38 ibid., 60. lpp. 39 ibid., 61. lpp. 40 Ibid., 59. lpp.41 Ibid., 60.1pp. Sk.arī R.Grīsles l.vēri, op. cit., 121 lpp.42 Dzeguze, op. cit., 60. lpp.43 Baltistica VI, 1 (1970), 7.1pp.; sk arī: Dzeguze, op.cit., 55.1pp.44 Dzeguze, op. cit. 60. lpp. 45 Ibid., 60. un 61. lpp.46 R.Grābis, «Arturs Ozols (1912.-1964.)", Latvijas PSR zinātņu akadēmijas vēstis

8/205 (1964), 135-138. lpp.47 Chronoloģiskā secībā šos rakstus piemin Barbare, op.cit., 716-730. nr.; bez tam

vēl 262. un 263. nr.

48 Te Ozols parindē (vērē) norāda uz publikāciju ZadaČi sovetskovo jazykoznanija v

svetje trudov I. V. Staļinai Žurnal„Voprosy jczykoznanija".

49 A.Ozols, Latviešu tautasdziesmu valoda (Rīgā 1961), 17. lpp.50 Silvija Rage, «Rudzīte", Latvijas PSR mazā enciklopēdija 111 (Rīgā 1970), 248.1pp.51 Sk.: Barbare,op. cit., 1584-1595.nr.

52 ibid., 1264-1267.nr.53 Ibid., 1602., 1603.un 1487-1490.nr.

54 Ibid., 1035. un 1602.nr.55 Ibid., 515. un 1284-1287.nr.

56 ibid., 1047., 1048. un 1694.nr.57 ibid., 1037-1046.m.

58 Ibid., 1224-1242.nr.

59 Ibid., 12. un 1521.nr.

6° Silvija Rage, «Pēcvārds", K. Ancītis, Aknīstes izloksne, 369.lpp.61 Barbare, op.cit., 482-487.,649., 1131., 1428., 1487., 1563., 1569., 1687., 2615.un

2615a nr.

62 Ibid., 1564-1567., 1686. un 2615. nr.63 ibid., 1537-1542. nr.

64 ibid., 1572-1583.nr.

65 Ibid., (par zivju nosaukumiem) 976., 977., 1116 un 1487. nr.; (par zvejas leksiku)

231., 979. un 1490.nr.: (par vēju nosaukumiem)978.nr.

66 ibid., (par fonētiku) 81., 82. un 2449. nr.; (par leksiku) 714., 972., 973., 2448.,2450. un 2452. nr.

67 Ibid., 295-297., 550., 551., 567., 685-693. un 865.nr.;(par sinonimiem) 1019-

-1032. nr., arī 1171.nr.

68 ibid.,921., 922., 1516.un 1667.nr..

47

69 J.Endzelīhs,Darbu izlase I (1971), 728. lpp.70 Prātīgāk par šo rakstu runā J.Klimavičs (Klimavičius), «Dcl latvišTcojo lietuvio vārdo

leitis*, Literatūra ir menas 14 (8. IV 1967).71 A.Ozols, «Buržuāzisko koncepciju kritika [. ..] ", 650.1pp.72

Izdevēji gan viņas vārdu visai netaisnā kārtā pieminējuši tikai K.Arāja ievadrakstā

(12. lpp.), pie tam aiz M.Rudzītes, kurlai te nopelnunav daudz.

73 Imants Lešinskis, «Kalpības gadi", Laiks 62 (1979), 6. lpp., savā padomju izteiksmē

zina vēstīt: «Kā jūs daudzināsit 'nacionālo formu', ja Pelše aizliedzis svinēt Jāņus un krievu

miliči Jūrmalā kājām izspārda ugunskurus un laukos gāž zemē Līgo mucas?"; un ibid. 67

(1979), 8. lpp.: «Arvīds [.. .] Pelše pēc Berklāva [. ..] atmaskošanas bija aizliedzis svinēt

[. . . ] Jāņus. Miliči Jūrmalā centās izspārdīt Jāņu ugunskurus."74 Instruktīvi šai ziņā ir priekšvārdi grāmatai Latviešu valodas dialektoloģijas atlanta

materiālu vākšanas programa (Rīgā 1954),kur 3. lpp. lasāms: «1947.gadā tika izdota 'Lek-

sikas aptauja' un sākts darbs ar programas fonētikas un morfoloģijas daļu, bet straujie mar-

risma uzplūdi 1948. gadāmūsu republikā dialektoloģijas darbu gandrīz pilnīgi apturēja un

līdz ar to arī darbu ar 'Latviešu valodas dialektoloģijas atlantu' ". 1965. gadā R.Grābisjau

var vēstīt, ka dialektoloģijas atlanta sagatavošanas darbs Jau tuvojas nobeigumam", taču,kā vērojams, iznācis šis atlants vēl līdz šim nav; sk.:R.Grābis, «Valodniecības attīstība

[...]", 69. lpp.75 To rezultāts ir arī mīkstināta r skaušana rakstos; par tas sākumiem un iniciātoriem

Imants Lešinskis, op.cit. 58 (1979), 8. lpp., stāsta vārdkopā: «Krievijas latviešu mafijas1946. gadāar dekrētu aizliegtos mīkstinājumus vārdos 'kurš\ 'kaiš', 'varš' ".

76 Sk. arī: Ādolfs Šilde, «Neredzamiekapi", Laiks 48 (1980), 1.lpp.77 Zigmas Zinkevičius, Kalbotyrospradmenys (Kaunas 1969), 102. lpp.78

I.Lešinskis, op. cit. 43 (1980), 8. lpp., par to raksta: „[...] padomju impērija jau seš-

desmitajos gados pārdzīvoja akūtu iespiedpapīra trūkumu [...]. Tipogrāfijas papīra sadalī-

šana Latvijas preses izdevumu vajadzībām atradās tieša kompartijas centrālkomitejas pār-

ziņā."79 īsu pārskatu par dažām sekmēm valodniecības darbā pēc ,marrisma sakaušanas" dod

R.Ekmanis, op. cit., 190-194.lpp.80 Haralds Biezais, «Baltu valodas indoeiropiešu radniecības modelī", Akadēmiskā dzīve

22 (1980), 16. lpp..81 Sk. Kārļa Draviņa sastādīto A.Ābeles bibliogrāfiju un dzīvesstāstu „Prof. Anna Ābele",

Cep XI (1963), 59-63. lpp.82 Par to un citiem valodnieces darbiem stāsta Velta Rūķe-Draviņa jubilejas rakstā

„E.Hauzenberga-Šturma", Orbis XI, 1 (Louvain 1962),414-418.lpp.8 3 Ibid., 417. lpp.84 Valodnieces norāde 1980.g. 14.jūlija vēstulē autoram (autoram pašam šis raksts nav

bijis piesniedzams).85 Zusammenfassung der baltischen Studententagung m K6nigswinter, Adam-Steger-

waldhaus vom 4.-8.August 1960(Bonn), 9. lpp.88 Pat gramatikas 236. lpp. viņš māca: «Šūs salvktūs cīmu nūsaukumu pvrmais vords

[. . .] ir tikai apzeimātpjs pi ūtro vorda. Bet joīvāroj, ka tys nav adjektivs. Šīsaliktini sastāv

tikai nu lītvordim, un taids ir pareizais saliktiņu darynojums myusu volūdā".Bet, par spīti

48

šādam secinājumam, Bukšs turpatstarp pierādes piemēriem min vietvārdus Gafīkolni, Grei-

zīkolniunSausaispūrs.87 Norādāms, ka šai grāmatā sastopamās daudzās vācu valodas kļūdas nav ne Lazdinas,

ne to vaina, kas manuskriptu skatījuši cauri. Vainojama ir autoram nezināma persona, kas,

trūcīgi prazdama vāciski, kļūdas ieviesusi gatavā manuskriptā.88 Sk.: B.Jēgers, Latviešu trimdas izdevumu bibliogrāfija 1961-1970 (1977), 5 370. un

5371.nr.

89 Vēl uz citiem norāda Aleksis Kalniņš: Papildinājumi pārskatam „Par latviešu valodas

pareizrakstību" (1977), 20-21. lpp.90 Ar nopietnību pārņemtās aplamības A. Millere vēlāk lūko aizbildināt visai īpatnēji:

«Neesmu gribējusi ne mēģinājusi rakstīt zinātniekiem, bet gan daudziem ieinteresētiem

jauniešiem palīdzēt iesākt [kursīvējums autores] latviešu valodas apgūšanu [...]. levada

citāti izmeklēti daudz dzirdēta skolotu cittautiešu jautājuma atvairīšanai [atvairīt ar

aplamiem apgalvojumiem! A.G.]: 'Vai tad pusotra miljona tautai pašai sava valoda arī

ir?'"

sludinājumā «Paskaidrojums", Laiks 9 (1980), 4.lpp. Sludinājums atkārtots ibid.

10 (1980), 4. lpp. A.Millere raksta atzinīgu atsauksmi («Drosmīga ideja") par A.Kauliņa

grāmatu arī avīzē Vēstnesis 8 (Bostonā 1979).

Norāde: Citātos šī raksta autors centies ikreiz paturēt citēta darba rakstību.

REDAKTORA PIEBILDE

lepriekšējā raksta autors aiz smalkjūtības nav minējis pats savus rakstus.

Tie ir vērtīgs pienesums latviešu valodniecībā, kā arī indoeiropiešu salīdzinā-

majā valodniecībā. Gāters ir publicējis daudzrakstu vācu un beļģu valodniecības

žurnālos, piemēram: Zeitschrift fūr vergleichende Sprachwissenschaft, Indoger-

manische Forschungen, Orbis, Onoma, Kratylos, Erasmus, Deutsche Literatur-

zeitung un arī daudzos citos izdevumos. 1977.gadā Hāgā Mutona (Mouton)

apgādā iznāca viņa ievērojamā grāmata Die lettische Sprache und ihre Dialekte.

Bez tam viņš rakstījis par baltu valodām, latviešu valodu un latviešu literātūru

vācu konversācijas vārdnīcās un literātūras leksikonos.

49

KĀDAI VAJADZĒTU BŪT JAUNAI LATVIEŠU LITERĀTŪRAS

VĒSTUREI ?

Eduards Silkalns

Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas ģeogrāfiski izkliedētu sabiedrību

kā mūs, trimdas latviešus, spēj saliedēt kaut cik ciešā garīgā vienībā, ir normā-

tīvi iespiedumdarbi. Tie mums atgādina, atjauno vai mūsos pilnīgi no jauna

ieveido mērauklas, vērtību izjūtas, atvieglina mums orientēties dažādās gara

dzīves jomās, labākās pārzinātājas, augstākās dzīvās autoritātes no mums

ir varbūt tūkstošiem kilometru atstatu. Tādi kapitāldarbi kā Daugavas apgāda

pēdējos gadudesmitos izdotie Latvijas vēstures sējumi vai Jāņa Šiliņa Latvijasmāksla mūsu intellektuāli ievirzītajam trimdas tautas kodolam dod kopīgas

zināšanas un kopīgu vērtību apjautu. Tādas kopīgas zināšanas un apjauta ir jo

svarīgas tagad, kad trimda neganti ieilgusi un kad pat vecākajai paaudzei, kas

dzīvo dažādos kontinentos, kopīgi dzimtenē pārdzīvotie notikumi un piere-

dzējumi jau sāk ietīties tālas pagātnes miglājā. Jo vairāk laika tece un attālumi

mūs šķir, jo svarīgāk mums tiekties pēc lietām, kas mūs vieno.

Viens tāds normātīvs iespiedumdarbs, kā trūkumu gadu pēc gada arvien

sāpīgāk izmanām, ir mūsu trimdas literātūras vēsture. 1955.gadā izdotā AndrejaJohansona Latviešu literātūra 1 trimdas pirmā gadudesmita autoriem un viņudarbiem pieskaras pēdējās lappusēs, it kā garāmejot. Vēlākā laika periodā, kas

nu jau pārsniedzis gadsimta ceturto daļu, mums nevienajauna akadēmiska lite-

rātūras vēstures grāmata nav iznākusi. Rolfs Ekmanis gan 1978.gadā angļuvalodā publicēja darbu Latvian Literature under the Soviets 1940-1975} bet,

kā pats nosaukums rāda, tas veltīts okupētās Latvijas, ne trimdasrakstniecībai.

Arvīds Dravnieks septiņdesmitajos gados nedaudz paplašināja savu bēgļu no-

metņu laikā iznākušo literātūras vēsturi, aplūkojot jaunākā laika autorus. Tā

tomēr ir skolu vajadzībām, ne plašākām lasītāju aprindām sarakstīta grāmata.

Bez tam ar nožēlu jākonstatē, ka papildinājums nav ne tuvu tik sistēmatisks un

augstvērtīgs cik grāmatas sākotnējais kodols un pamats. 3

Nav jābrīnās, ka vēlējumies pēc trimdas literātūras vēstures mūsu presē un

citos periodiskajos izdevumos sāk parādīties arvien biežāk. Piemēram, grāmat-

nieks Leons Rumaks prasībai pēc tādas vēstures dod gluži utilitārumotivāciju

—tā veicināšot daiļliterātūras grāmatu noietu.4 Kārlis Ozoliņš, recenzēdams Ek-

maņa darbu par okupētās Latvijas literātūru, lūdz Ekmani sarakstīt arī trimdas

literātūras vēsturi.s Jau pasen presē iekļuva ziņa, ka ap jaunu literātūras vēsturi

strādājot Jānis Bičolis Amerikas savienotajās valstīs. Šo rindu autors 1980.gada

20.maijā aizrakstīja J.Bičolim un apvaicājās, kā ar darbu veicas un kāda jaunā

50

vēsture izskatīsies. Tā kā atbilde nepienāca, jāsecina, ka vai nu Bičolis strādā ar

tādu jaudu, ka uz vēstulēm atbildēt neatliek laika, vai ari nestrādā nemaz, un

tālab nekā pozitīva nav ko ziņot. Protams, paliek vēl trešā iespēja, ka Austrā-

lijas vai ASV pasts šo rindu autora vēstuli vai Bičoļa atbildi pazaudējis.(Klusībā, bez kādas iepriekšējas reklāmas gar trimdas latviešu literātūras

vēstures manuskriptu strādā Alfrēds Gāters. Par spīti ārsta darbam un pētīju-miem valodniecībā ziedotajam laikam, viņš uzrakstījis jau vairākas nodaļas,bet tomēr autoram raksta: „[. . .] par manu darbu, liekas, vēl nav vērts un ietei-

cams rakstīt Archīvā".)Šī raksta nolūks ir neļaut dzirkstelēm literātūras vēstures jautājumā vairs

apdzist, bet drīzāk uzpūst tās lielākas, lai- ko var zināt - mēs to, ko arvien

skaidrāk saskatām kā vajadzīgu, beigu beigās ari iegūtu. Paspekulēsim par to,kādai jaunajai literātūras vēsturei vajadzētu izskatīties.

Rumaks un Ozoliņš grib trimdas literātūras vēsturi, ne visas latviešu lite-

rātūras vēsturi (kopš trimdas iesākuma), nedz ari visu laiku latviešu literātūras

vēsturi. Kas tad būtu sakāms par labu šādai pieejai? Padomāsim. Ideālais atrisi-

nājums, protams, būtu visu laiku latviešu literātūras vēsture, kuļas pirmais

sējums varētu būt veltīts laika periodam līdz Otrajam pasaules karam, bet

otrais un trešais sējums - literātūrai trimdā un okupētajā tēvzemē. Trimdas

literātūrai tomēr būtu piešķirama augstākā prioritāte un tās vēsture jāizdod

vispirms, jo tādas mums vispār vēl nav.

Okupētās Latvijas literātūras vēsture ideoloģiski pieņemamā formā mums

pieejama vismaz angļu valodā; goda pēc jau nu kādreiz to klātos sagaidīt ari

pašu valodā un ar latviešu lasītāja mentālitātei un priekšzināšanām pielāgotutekstu. Šādas vēstures labums būtu, ka mēs pie okupētās Latvijas autoriem pie-ietu, izteiktāk diferencējoties - ne vien atģizdami viņu kvalitātīvās atšķirībastīri literārā plāksnē, bet arī to, ka no nacionālā viedokļa viņi neveido pelēku

vienveidīgu masu, bet, ka daži ir vairāk pieņemami par citiem. Patlaban mūsu

sabiedrības nacionālais vairākums arvien vairāk tiecas uz polārizāciju, visus

okupētajā Latvijā aktīvos rakstniekus nediferencēti noraida, kurmet uz kul-

tūras sakariem tendējošā minoritāte tos tikpat naski un nediferencēti slavina.

Ja ari no politiskā viedokļa (un politiski psīcholoģiskā viedokļa) tāda ~poziciju

ieņemšana" ir saprotama, tā sarežģītus jautājumus par daudz vienkāršo. Pro-

tams, mums ir gan jāapzinās, ka ar jebkuru pozitīvu idejisku vērtējumu, kādu

savā okupētās Latvijas literātūras vēsturē izteiksim par jebkuru turienes rakst-

nieku, būsim panākuši, ka pret šo rakstnieku vērsīs represijas, vai ari, ka viņaievirze mainīsies. Vai panākt, lai mūspuses lasītāji precīzāk orientētos viņaspuses literārajās parādībās, ir tik nepieciešami, ka, to darot, vērts riskēt ar

vienas otras veselīgas, brīvākas domas tūlītēju apslāpēšanu viņā pusē, lai izšķir,mūsu ikviena sirdsapziņa. Protams, varam jau savu literātūras vēsturi par viņiem

IESPIESTO GRĀMATU SKAITA ATTIECE PRET 100.000

IEDZĪVOTAJIEM

LATVIJAS PATSTĀVĪBAS LAIKA GRĀMATNIECĪBA

STARPTAUTISKA SALĪDZINĀJUMĀ

Pēc Kārļa Kalniņa datiem zīmējisSigismunds Vidbergs

rakstīt tik uzmanīgi, cik uzmanīgi viņi tur cenšas veidot savus daiļliterātūras

darbus - drīzāk nodarot pāri patiesībai nekā cilvēkam, sev vai citam. Tikai -

kādu labumu mums tāda ar pašcenzūru aplikta, piesardzīga, starp patiesību un

nepatiesību žonglējoša literātūras vēsture dos, un vai tā būs brīvu cilvēku cie-

nīga?Ja nu uzsākām domu ekskursu par eventuālu okupētās Latvijas literātūras

vēsturi, skatītu caur nacionālu prizmu, tad apstāsimies uz mirkli arī pie trešās

prioritātes mūsu literātūrvēsturisko vajadzību rindā, proti — literātūras vēstures

līdz Otrajam pasaules karam. Trešo prioritāti šai vajadzībai piešķiram tāpēc, ka

Johansona 1955.gada vēsture mums jau ir, tāpat ne vien jau minētā Dravnieka,

bet arī Veseļa6 un Kreicera7 bēgļu laikos skolu vajadzībām sarakstītās literātūr-

vēstures grāmatas. „Mums jau ir" tomērnozīmē, ka šīs grāmatas (atskaitot Drav-

nieka jau pakritizēto jaunizdevumu) pieejamas vairs vienīgi bibliotēkās vai tādos

gadījumos, kad mūsu tēvi vai vectēvi tās iegādājušies pirms veselas paaudzes,

saglābuši un no bēgļu nometnēm aizveduši uz tālākām izceļošanas zemēm. Gri-

bētos ticēt, ka tagad būs laba tiesa latviski orientētu jaunu ģimeņu, kam tik

tālredzīgu tēvu un vectēvu - mantojuma devēju - nebūs bijis un kam tagad ir

jāiztiek bez vispārīgas latviešu literātūras vēstures, jo grāmatnīcās tāda nav

iegādājama. Jāatceras arī, ka literātūrvēstures jomā arvien nāk klāt jauni pētī-

jumi un atziņas, tāpat ļaužu gaume un vērtību izjūta no paaudzes uz paaudzi

mainās; arī tā pati Johansonavēsture, ja autors to veidotu nevis piecdesmitajos,

bet gan astoņdesmitajos gados, izskatītos krietni vien citādāka. Ir tiesa, ka

starp pirmajām divām latviešu valodā publicētajām literātūras vēstures grāma-

tām - 1860.gadā publicēto B.Dīriķa Latviešu rakstniecību un 1893.gadā publi-

cēto Pavasaru Jāņa Latviešu rakstniecības vēsturi — aizritēja ilgāks laika periodsnekā no 1955.gada līdz šai dienai, tomēr mūsu gadsimta pirmajā pusē tik gan

starplaiki starp literātūras vēstures jaunizdevumiemvairs nemēdza atkārtoties. 8

Bet tagad pie galvenā jautājuma par trimdas literātūras vēsturi. Ja mums

tādas vēl nav, iemesli var būt dažādi, kaut neviens atsevišķais iemesls nepārlie-

cina. Tās sarakstīšana prasītu ilgus neatalgota darba mēnešus un pat gadus, tas

tiesa, tomēr mums ir individi, kas līdzvērtīgu upuri nesuši vispārējās vēstures un

mākslas vēstures jomā. Varētu iebilst, ka literātūras vēsture izrādītos par sliktu

tirguspreci un apgādam, kas to izdotu, nestu zaudējumus. Bet ja nu taisnība

Rumakam un vēsture pastiprinātu interesi par eventuāli tā paša apgāda izdotiem

daiļliterātūras darbiem? Un, ja neviens apgāds financiālo risku neuzņemtos, vai

šī nebūtu īstā reize, kad centrālajām organizācijām mazliet īstenot kultūrpoli-tiku un atvēlēt pa subsidijai? Tālāk varētu iebilst, ka tik mazā sabiedrībā kā

mūsējā plaši sazarojusies personiskā pazīšanās literātu un potenciālo literātūr-

vēsturnieku starpā. Ārpus daiļrades radusies savstarpēja draudzība vai antipa-

patijas. Tas viss objektīvu vērtēšanuun kritiku darītuneiespējamu.Šo iebildumu

RAKSTNIEKI UN REDAKTORI LATVIJAS PATSTĀVĪBAS LAIKA

Sigismunda Vidbergašaržs52

54

atbalsta pašreizējā rakstītāja pētījums par 1978.gadā publicētajām daiļliterārodarbu recenzijām mūsu presē un citos periodiskajos izdevumos (publicētsArchīva iepriekšējā sējumā).

Bet vai tad visā trimdassabiedrībā neatrastos viens, divi vai trīs cilvēki, kas

individuāli vai sadarbojoties spētu sastādīt it objektīvu un visiem zinātniskiem

kritērijiem atbilstošu literātūras vēsturi? Gribētos nosaukt četrus kandidātus

jau minētos Jāni Bičoli un Andreju Johansonu, Alfrēdu Gāteru, kā ari Jāni

Andrupu. Ja nevairāmies no vērtētāju personības ietekmētiem, krietni vien sub-

jektīvākiem vērtējumiem, tad zināšanas un intellekta spējas literātūras vēstures

sarakstīšanai vairāk nekā pietiekamas ir vēl Gunāram Irbēm un Gundaram Pļav-kalnam.

Trimdas literātūras vēstures sarakstīšana būtu līdumnieka darbs, jo pēdējostrīsdesmit gados mums gan ir publicēti daudzi simti atsevišķu grāmaturecenziju,bet - kopš pārstāja iznākt bēgļu gadu mēnešraksts Ceļš - mums ir gaužām maz

parādījies apceru, kas analizē trimdas literārās kopsakarības, veselas ievirzes, kas

kopīgas autoru puduņem. Bet īstai, respektējamai literātūras vēsturei jau taisni

jāpārkāpj atsevišķu darbu pavērtēšanas un atsevišķu autoru snieguma analizē-

šanas robežas un jāsameklē «kopējie saucēji". Literārās parādības tai pārliecinošijāiekļauj laikmeta vispārējo kultūrālo un sabiedrisko parādību kontekstā. Ne-

laime tāda, ka mums ir gaužām maz vispārēju sabiedrībā pieņemtu un pēc kritis-

kām apcerēm un polemikas stabilizējušos atziņu par to, kāda mūsu trimdas

Uterātūra ir. Tas nozīmē, ka mūsu literātūrvēsturniekam nāktos pasacīt daudz

ko pavisam jaunu. Viņa ietekme būtu milzīga: viņš dotu veselas aptveres schē-

mas, veselas patiesības vai mītu sistēmas, kas iesakņotos vienas vai vairāku

paaudžu gara pasaulē, gluži kā mūsos visos ir iesakņojusies no vācu literātūr-

vēstures aizgūtā rakstnieku iegrupēšana reālistos un romantiķos. Vai mēs esam

gatavi atvēlēt pirmāk minētajam, ar pietiekamām zināšanām, intellektu un

erudīciju apveltītajam pusducim tik pamatīgu sevis ietekmēšanu? Ja darbu

veiktu jebkurš autors viens pats, jāielēš mītu radīšanas iespēja. Turpretim, jastrādātu vesels kollektīvs, pastāv risks, ka viss pateiktais būs nonivelēts līdz

pavisam nevainīgiem, neapstrīdāmiem, bet reizē neinteresantiem un pašsaprota-miem faktiem, kā tas ar kollektīviem darbiem nereti mēdz notikt.

Vienkāršāks veids, kā ar smago darbu tikt galā, būtu, reducējot literātūras

vēsturi uz atsevišķu autoru dzīves un darbuaplūkojumu un vairoties no kontek-

stiem un kopsakarības. No šādas pieejas zināmā mērā vairījies Johansons, bet to

itin pedantiski piekopis Dravnieks. Labi atceramies šo dzīves un darbu pieeju no

savām skolas dienām:autors dzimis tad un tad tur un tur, tēvs - teiksim, kalējs,māte - liela tautasdziesmu teicēja, mazais Jānis/Pēteris mācījies tādā un tādā

pagasta/draudzes skolā, vēlāk cīnījies ar tādām un tādām dzīves grūtībām, līdz

sasniedzis slavas kalngalus, beigās miris un apbedīts tad un tad tur un tur, kur

55

pateicīgā tauta uzcēlusi pieminekli. Seko darbu apraksti, dažu dzejas rindu

citāti, norādījumi uz darbu morālisko vērtību un, „ko mums no tiem būs mā-

cīties", autora ieklasificēšana, pieskaitīšana vienam vai otram „virzienam". Tie

ir īsti šedevri. Nenoliedzami, vērtīgas zināšanas jau tie dod, skolniekiem varbūt

ir īsti piemēroti, tāpat pieaugušajiem, kas līdz tam par literātūru interesējušies

maz, bet pēkšņi iedomājušies uzlabot savas gara dzīves kvalitāti. Ar šāda veida

darbu nesen kļuva bagātāka austrāliešu literātūrzinātne:Grēams Kinross Smits

1980.gadā publicēja grāmatu Australia's Writers, kur katra nodaļa veltīta

kādam atsevišķam rakstniekam, viņa ievirzēm un īpatnībām, ar īsiem, zīmīgiem

citātiņiem, fotoattēliem un beigās visās nodaļās vienveidīgu iznākušo grāmatu

titulu un izdošanas gadu sarakstu.9 Šāda veida darbu būtu samērā vieglāk

sarakstīt arī autoru kollektīvam, tomēr tas nevar pretendēt uz literātūras

vēstures apzīmējumu. Tas īsteni ir literāru biogrāfiju sakopojums, kaut kur

pusceļā starp literātūras vēsturi un tādiem autobiogrāfiju sakopojumiem, kādi

mums bijuši Trimdasrakstnieki 10un Pašportreti. ll

Vārdu sakot, mums vajadzīga īsta trimdas literātūrasvēsture. Tā vajadzīga

mūsu vidusskolām un vasaras kursiem, kur dalībnieku skaits pēdējos gados

aug.12 Latviešu literātūras chrestomatija, kur no trimdas autoriem pārstāvēti

vienīgi Andrejs un Anšlavs Eglītis, Zinaīda Lazda, Zenta Mauriņa, Mārtiņš

ZīVerts un Jānis Klīdzējs, l3 var būt tikai vēstures papildinātāja, ne aizstājēja.

Literātūras vēsture vajadzīga mūsu zināšanu atsvaidzināšanai un papildi-

nāšanai un mūsu pašapziņas celšanai. Tīri kvantitātīvi grāmatu raža, kāda radu-

sies trimdā kopš 1945.gada skaitā ne sevišķi lielai tautas daļai, ir fainomenāla.

Bet kultūras tautas gara vērtības ne vien rada: tās šīs vērtības ari pētī, zinātniski

sistēmatizē, vētī, vērtē, klasificē. Būdami rekordisti radīšanā, nepaliksim gluži

astes galā kā pētītāji un vērtētāji!

1 Andrejs Johansons,Latviešu literatūra (Stokholma 1953-1954).

2Rolfs Ekmanis, Latvian Literature under the Soviets 1940-1975(Belmont, Massa-

chusetts 1978). Šeit jāpiemin arī angļu valodā publicētais skaistais izdevums Latvian Lit-

erature. Essays by Jānis Andrups and Vitauts Kalve, introductionby Arnolds Spekke

(Stockholm 1954). Jānožēlo, ka šo grāmatu nebija pamanījuši lielā Melburnas dienas-

laikraksta The Herald izdotās enciklopēdijas 77ie New International Illustrated Ency-

clopaedia redaktori. Enciklopēdija iznāca tai pašā 1954.gadā,un tur IV sējumā, 184. lpp.

lasām: „Stepermaņa drāmas un Mārtiņa Lapas (Lap) dzeju var minēt ka musu gadsimteņa

[latviešu] nacionālās literātūras piemērus".

3 A.Dravnieks, Latviešu literātūras vēsture ([Eslingenā] 1946).

4L.Rumaks, «Atminas, atminas...", Austrālijas latvietis 1525 (1980), 4.1pp., arī

citos laikrakstos.

5 Kārlis L.Ozoliņš, «Padomju latviešu literatūras vēsture", Akadēmiska dzīve 22

(1980), 71. lpp.6 Jānis Veselis, Latviešu rakstniecības vēsture (Vācija 1947).

56

7 H.Kreicers, levads latviešu rakstniecībā (Augsburgā 1946). Pilnīguma dēļjāpiemin ari*

Ernesta Bleses Latviešu literātūras vēsture. Vecākais un vidējais posms no XVI g.s. vidus

Edz XIX g.s. vidum (Vācijā 1947). Tāpat pieminama Toronto no 1958. Edz 1968.gadam

no jauna publicētā Jūlija Sīļa Latviešu rakstniecības vēsture un Linkolnā izdotā Teodora

Zeiferta Latviešu rakstniecības vēsture I-IV(1957-1960).8 „Literātūras vēsture", Arveds Švābe (red.), Latvju enciklopēdija (Stokholmā 1950-

-1955), 1526-1527. lpp.9 Graeme Kinross Smith, Australia's Writers (Melbourne 1980).

10 Pēteris Ērmanis uc. (red.), Trimdas rakstnieki I—III (Kemptenē 1947-1949).11 Teodors Zeltiņš" (red.),Pašportreti (1965).12 Gunārs Pāvuls, .Izglītības padomes darbības un latviskās izglītības apskats", Latvija

25 (1980), 1.1pp., arīcitos laikrakstos.

13v.Baltina uc. (sastād.), Latviešu literātūras chrestomatija vidusskolu IV klasei un

pašmācībai (1976).

57

LATVIEŠU VĒSTURNIEKU DARBS

Edgars Andersons

LATVIJA PEC OTRA PASAULES KARA

Pirmais padomju okupācijas gads Latvijā (1940-1941) tur vēl jūtami ne-

ietekmēja vēstures pētniecību. Latvijas neatkarības laika vēsturnieki turpināja

darboties Latvijas universitātē un 1936. gada 14. janvārī dibinātajā Vēstures

institūtā, kā arī Latvijas valsts archīvā un mūzejos. Viņu darbībājau sāka iejauk-

ties komunistu partijas un padomju valdības iecelti uzraudzītāji un jauna veida

darbības plānotāji. No bibliotēkām un spiestuvēm izvāca milzīgus daudzumus

jaunajai valdībai nepieņemamu vēstures grāmatu un avotu, ko iznīcināja. Tā kā

latviešu studenti vēl neprata krieviski un Staļina režīms bija fiziski iznīcinājis

gandrīz visus Padomju savienības komūnistiskos latviešu vēsturniekus vai arī

viņi atradās koncentrācijas nometnēs un cietumos, jaunais režīms mēģināja

izmantot esošos vēsturniekus, liekot viņiem mācīt vēsturi pēc īpašiem priekš-

rakstiem. Latviešu vēsturnieki visumā šos priekšrakstus ignorēja, un Latvijas

vēstures pašdarbības pulciņa organizātori universitātē uz savām apspriedēm

interesentus aicināja ar ziņojumiem sarkanbaltsarkanā ietvarā.Padomju valdības

sākuma laikā deportēja lielāku skaitu vēstures skolotāju un studentu,bet akadē-

miskajā darbāiesaistītos vēsturniekus deportāciju vilnis neskāra.

Vācu okupācijas laikā sakarā ar nacionālsociālistu valdības plānu iekļaut

Baltijas valstis Lielvācijā un tās pārvācot okupācijas vara centās iznīcināt Lat-

vijas vēstures studiju un pētniecības darbu. Vēstures institūtu pārvērta Vēstures

krātuvē, kam pieļāva laist klajā vairs tikai nedaudz vēstures avotu sējumu. Lat-

vijas universitātes (pārdēvētas par Rīgas universitāti) vēstures nodaļu faktiski

likvidēja, atlaižot no darba profesoru Arvedu Švābi un docentu Marģeru Steper-

mani un paturot viņus faktiskā mājasarestā. Vēstures studentus pārskaitīja citās

nodaļās, bet daļai jauno vēsturnieku atļāva nobeigt studijas.

Latvijas universitātē atsevišķus ciklus lasīja vairāki vēsturnieki - doktori

no Vācijas: Dilfers (Dūlfer), Momsens (Momsen), Arbuzovs (Arbusow), Kope

(Koppe) un Ludats (Ludat). Latvijas vēsturi vispār vairs nemācīja. Galaeksā-

meni latviešu vēstures studentiem bija jāveic vāciski, eksāminēšanā piedaloties

Vilhelmam Kopem, kas nevairījās apvainot jauno vēsturnieku nacionālās jūtas

un, ja iespējams, viņus izgāzt. Pret viņa izrīcību uzdrošinājās atklāti protestēt

senvēsturnieks Dr.Gustavs Lukstiņš. Asus uzbrukumus Dr.Kope vērsa pret

vairāku studentu studiju un diplomdarbiem. Viņu darbībai sekoja ari Dr. Renes

(Rentz) Austrumapgabala (Ostland) reichskomisāriātā Rīgā. Okupācijas vara

nošāva latviešu vēsturniekus Jāni Aberbergu (Augškalnu, 1878-1941) un Jāni

58

Liekni (1883-1941). Daži jaunie vēsturnieki noorganizēja prof. Švābes un doc.

Stepermaņa lekciju ciklus no vāciešiem neatkarīgajā Arodu savienības atpūtas

un dzīvesprieka organizācijā. Vēstures pētniecība bija ļoti apgrūtināta, bet

1944.gadā doktora grādu tomēr ieguva saimniecības vēsturnieks Edgars Duns-

dorfs. Lielu skaitu jauno latviešu vēsturniekumobilizēja karadienestā vai darba-

dienestā. beigās vairums akadēmisko vēsturnieku devās labprātīgā trimdā

vai arī viņus deportēja.

Varām mainoties, Igaunijā palika prominentākais igauņu vēsturnieks Hanss

Krūss (Kruus), kas otrreizējās padomju okupācijas laikā centās saglābt Igaunijas

vēstures avotus un vēstures pētniecību un sākumā uzņēmās ari Tartu (Tērbatas)

universitātes rektora pienākumus. Bija paredzēts, ka Latvijā paliks Arveds

Švābe (1888-1959), lai saglābtu Latvijas vēstures studijas un eventuāli uzņem-

tos ari Latvijas universitātes rektora pienākumus. Švābi tomēr izsūtīja uz Vāciju.

Viņš nokļuva Vācijā rietumu sabiedroto pusē, palika trimdā un dzimtenēneat-

griezās. Mūža pēdējos gadus viņš pavadīja Zviedrijā, svešuma apstākļos darboda-

mies latviešu tautas interesēs un iespējami veicinot vēstures studijas un interesi

par Latvijas vēsturi. Trimdā bija ari Francis Balodis, Edgars Dunsdorfs, Valde-

mārs Ģinters, Eduards Šturms, Nikolajs Vīksniņš, BennoĀbers, Vilis Biļķins un

lielāks skaits citu vēsturnieku. Latvijā palika tikai nedaudzi vēsturnieki — sen-

vēsturnieks Gustavs Lukstiņš (dz. 1894), Marģers Stepermanis (1898—1968),Teodors Zeids (dz. 1912) un daži citi. Laba daļa Latvijas valsts archīva un citu

archīvu bija aizvesta uz Vāciju vai iznīcinātakaradarbībā. Nedaudzie vēsturnieki

centās darīt iespējamo Latvijas studiju un pētniecības saglābšanai.

Jau 1944. gada vēlā rudenī atsāka darbību Vēstures institūts Stepermaņavadībā Latvijas valsts universitātes ietvaros. 1945.gada janvāri institūts sāka

kārtējo darbu, bet, 1945.gada 21. februāri sākot darbībujaunajai Zinātņu aka-

dēmijai, šo pētniecības iestādi pakļāva akadēmijai kā Vēstures un materiālās

kultūras institūtu, kas veicinātu vēstures pētniecības darbu, kā ari nodarbinātu

profesionālus vēsturniekus, sagatavojoties augstākajiem zinātniskajiem grādiem.Institūtu pārņēma no Krievijas atbraukušais latviešu komūnistiskās partijas

darbinieks Kārlis Strazdiņš (1890-1964), kas bija studējis Maskavas sarkanās

profesūras partijas vēstures institūtā, bijis mācībspēks dažādās mācībiestādēs

Padomju savienībā un no 1944. līdz 1950. gadam Latvijas PSR izglītības komi-

sāra vietnieks. Līdz savas darbības beigām (1963) viņš Vēstures institūtu (kas

1959.gadā atkal ieguva tagadējo nosaukumu) pārvērta par iestādi, kas kalpo

Padomju savienības un komūnistiskās partijas interesēm. No 1963.līdz 1970.

gadam institūtu vadīja profesionāls vēsturnieks, Krievijas latvietis Aleksandrs

Drizulis (dz. 1920), kui;a tēvu bija iznīcinājis Staļina režīms, bet māte kļuva

Latvijas valsts universitātes paidagoģijas un psīcholoģijas katedras vadītāja.

Drizulis bija beidzis Maskavas vēstures un archīvu institūtu un papildinājies

59

PSRS zinātņu akadēmijas institūtā, bet doktora grādu ieguvis Latvijas PSR

zinātņu akadēmijas Vēstures institūtā 1947. un akadēmiķa amatu 1963. gadā.No 1970. līdz 1975.gadam viņš bija Latvijas komūnistiskās partijas centrālās

komitejas sekretārs ideoloģiskos un propagandas jautājumos un no 1975. gada

Zinātņu akadēmijas viceprezidents un Latvijas PSR augstākās padomes prezidija

priekšsēža vietnieks. Kopš 1970.gada Vēstures institūta direktors ir komūnistis-

kās partijas darbinieks Valentīns Šteinbergs (dz. 1915), kas līdz 1946. gadam

bija strādājis dzelzceļu dienestā, pēc tam aģitācijas un propagandas nozarē,

1947. gadā beidzis komūnistu partijas centrālās komitejas augstāko partijas

skolu Maskavā un 1948. gadā Rīgas paidagoģijas institūtu. No 1951. gada viņššai institūtā vadīja marksisma un ļeņinisma katedru, pēc tam to pašu Rīgas poli-

techniskajā institūtā. 1962. gadā viņš kļuva par Latvijas valsts universitātes rek-

toru, bet pēc atlaišanas no amata kopš 1972.gada vada mūsdienu buržuāziskās

ideoloģijas kritikas un filozofijas daņr, kas ir svešķermenis Vēstures institūtā.

Vēstures institūta direktora vietnieki zinātniskajā darbā bijuši profesio-

nāli vēsturnieki: 1946-1949.g. Marģers Stepermanis, kas 1949-1955.g. bija

institūta vēstures palīgzinātņu sektora vadītājs, 1956-1960. g. etnogrāfijas

sektora vadītājs, 1960-1968.g. Latvijas valsts universitātes vispārējās vēstures

katedras vadītājs un profesors, kad 1960.gadā bija ieguvis doktora grādu. No

1949. līdz 1963. gadam direktora vietnieks bija Drizulis un kopš 1963. gada

Krievijas latvietis Anatols Bīrons (dz. 1929), kas 1952. gadā beidza Latvijas

valsts universitātiun 1972. gadā ieguva doktora grādu vēsturē.

Latvijas vēsturnieku darbība pakļauta tiešai valsts un komūnistiskās par-

tijas kontrolei un var attīstīties tikai to vadlīniju robežās. Tai jābalstās uz mark-

sisma un ļeņinisma tēzēm un jābūt šķiriskai un partejiskai. Težu pamatā ir

vēsturiskais materiālisms - pārliecība, ka vēsturi pārvalda noteikta likumība

un ka vēstures notikumi noritējuši piecās fāzēs, kas ir nezinātnisks un noveco-

jies uzskats.

Padomju vēsturnieku uzdevums ir atkārtoti pārrakstīt vēsturi, ievērojot

partejiskumu un teorētiski nemaldīgās komūnistu partijas intereses un noslēpjot

pretrunas starp marksisma un ļeņinisma teorijām un polītisko reālitāti, starp

internacionāliem lozungiem un lielkrievu nacionālo šovinismu. Vēsturniekiem

pašos pamatos jābūt nevis pagātnes pētītājiem, bet tagadnes apoloģētiem. Vēs-

turi, kas nepamatojas dialektikā, dēvē par buržuāziski antizinātnisku, un pa-

domju vēsturnieku uzdevums ir «atmaskot" buržuāzisko vēsturnieku koncepcijas

un falsifikācijas, sevišķi cīnoties pret nāciju attīstības historiogrāfiju («vienotās

straumes" teoriju).

Vēstures rakstniecību Padomju savienībā, ieskaitot Baltijas republikas,

ietekmē trīs faktori: vēsturiskais materiālisms, padomju režīma politiskā attīstība

un Krievijas valsts vēsture ar lielkrievu šovinismu. Baltijas vēstures institūtu

60

darbinieki lielā mērā seko no Maskavas saņemtajām vadlīnijām, un parasti visu

triju Baltijas republiku vēstures institūti vienlaicīgi veic zināmus uzdevumus

iepriekš' noteiktas tematikas robežās. Padomju vēsturniekiem Latvijā visvairāk

komplicētā problēma ir, kā attaisnot Krievijas valsts un Padomju savienības

karagājienus un imperiālismu Baltijas telpā. Ja sākumā starptautiskajā marksis-

tiski ļeņiniskajā historiogrāfijā tās pamatlicējs Michails Pokrovskis tēloja Mas-

kavas agresiju un ekspansiju kā nosodāmu, jo tās deļ bija cietušas citas tautas,

Staļinam šāda interpretācija nebija pieņemama. Kamēr divdesmitajos gados Pa-

domju savienība vēl cerēja uz pasaules revolūciju un sapņoja par strādnieku

masu lomu vēstures veidošanā, Staļina valdīšanas laikā galveno uzmanību pie-

vērsa Krievijai, krievu tautai un tās vadītāju vēsturiskajai lomai.Padomju histo-

riogrāfijā sāka dominēt, t.s., «mazākā ļaunuma" teorija. Atzīstot, ka Maskavas

ekspansija bija agresīvu kaņj rezultāts, šī teorija saskatīja Maskavas rīcībā ma-

zāku ļaunumu nekā situācijā, kas būtu radusies, ja apkārtējās neatkarīgās valstis

un tautas nebūtu pievienotas Krievijai, jo tad tajās nevarētu nostiprināties pa-

domju vara. Mazākā ļaunuma teorijas rosinātājs Latvijā bija marksisma un ļeņi-

nisma teorētiķis Vladimirs Miške (1895— 1972), bet vēlāk to kultivēja Jānis

Zutis (1893— 1962). Viņš un tāpat uz Maskavu aizvestais kādreizējais krievu

trimdinieks Latvijā Roberts Vipers (1895-1954) saskatīja Ivana IV (Briesmīgā)

karagājienos Baltijā progresīvu nozīmi un pozitīvi novērtēja arī Baltijas zemju

iekļaušanu Krievijā 18.gadsimtā.

Pēc Otrā pasaules kara, pieaugot lielkrievu šovinismam, blakus Krievijas

valsts polītiskai slavināšanai sākās krievu tautas un visa krieviskā slavināšana,

apēnojot agrāko «mazākā ļaunuma" koncepciju. Visatklātāk to pauda Drizulis

tādos rakstos kā «Lielā krievu tauta — latviešu tautas vecākais brālis un draugs".

Brežņeva valdības laikā radās arī teze par krievu valodukā citu Padomju savie-

nības tautu «otro mātes valodu". Drizulis apgalvoja, ka krievu tauta jau no visse-

nākās pagātnes atkārtoti demonstrējusi savu labvēlību latviešiem. Šī «tautu

draudzības tema" pamatos neatšķīrās no pašu padomju zinātnieku kritizētās

«vienotās straumes" koncepcijas.

Padomju latviešu vēsturnieku darbos manāma ari tendence izvairīties no

Latvijas valsts neatkarībasposma, to noklusējot vai principā nokritizējot. Ārkār-

tīga loma piešķirta nelielajai latviešu komūnistu partijai. Noklusētas latviešu

komūnistu un pārējo grupu asiņainās vajāšanas Padomju savienībā Staļina valdī-

šanas laikā. Noklusēta Padomju savienības valdībasun bruņoto spēku lomaBal-

tijas valstu iekļaušanā Padomju savienībā. Tikpat kā nekāda uzmanība nav

pievērsta Latvijas iedzīvotāju vairākuma noskaņojumam un darbībai Latvijas

neatkarības un vairākkārtējās okupācijas laikā.

Latvijas historiogrāfijā manām tikai īslaicīgu pārmaiņu pēc Padomju savie-

nības komūnistu partijas XX kongresa 1956. gadā. Šis kongress nosacīja, ka

61

ideoloģiskais darbs uzlabojams, vēstures pētniecībā un populārizēšanā panākot«attālināšanos no vulgārās socioloģijas, kas nevēsturiski un schematiski analizē

pagātnes problēmas". Toreiz nosodīja ari „citātismu", resp. praksi citēt līdz

absurdam Staļinu un marksisma klasiķus, lai «pierādītu" vēsturnieka darba

«zinātniskumu". Latviešu vēsturnieki uzdrošinājās pieskarties agrāk neskartiem

tematiem. Par «atkusni" historiogrāfijā liecina, piemēram, Georga Libermaņa(dz. 1924)pētījums Jaunlatvieši. Gan sekojot marksisma un ļeņinisma koncepci-

jām, Latvijas vēsturnieki tomēr sāka objektīvāk aprakstīt notikumus, atsevišķosgadījumos atļāvās pieminēt pat ārzemēs esošos latviešu vēsturniekus. Latvijāsāka publicēt vēstures dokumentu kopojumus un agrāko laiku marksistisko

latviešu vēsturnieku darbus. Staļina laikā nedrīkstēja pieminēt Friča Roziņa(Āža, 1870-1919), Kārļa Landera (1883-1937), Ernesta Eferta (Klusā, 1889-

--1927) un citu darbus, bieži izpaudās internacionālisma idejas, kritiskas

piezīmes par Krieviju un krievu tautu un nevērība pret boļševismu un pat

Ļeņinu.

«Atkusni" pārtrauca Maskavas uzbrukums, t.s., «nacionālkomūnistiem",

sevišķi pēc tam, kad 1959.gadā par Latvijas komūnistiskās partijas pirmo sek-

retāru kļuva Arvīds Pelše. 1963. gadā viņš Latvijas PSR zinātņu akadēmijas

vēstīs (189. nr.) rakstīja: „Lai kādu periodu vēsturnieks pētītu, mūsu dienas vai

pagājušos laikmetus, viņam nav tiesību būt bezkaislīgam notikumu reģistrētā-

jam, bet jābūt cīnītājam pret buržuāzisko ideoloģiju, par marksistiskā-ļeņiniskāpasaules uzskata uzvaru, un tam piekrīt uzdevums sekmēt [. . .] komūnisma

nodibināšanos uz zemes lodes". Atkušņa periodā daļa latviešu vēsturnieku

tomēr iemācījās veikli rīkoties ar vēstures pētniecības techniskajiem līdzekļiemun chronoloģiski un tematiski ierobežotos pētījumos, kam nav sakara vai ir

maz sakara ar visjaunākajiem laikiem, snieguši slavējamus pienesumus Latvijas

vēsturei.

Vēstures institūtā tagad darbojas astoņi zinātniskie sektori (daļas). Sākumā

institūtā bija tikai 20 darbinieki, bet 1976. gadātajā darbojāsjau 137 personas,

no 86 bija zinātniski darbinieki, starp tiem septiņi doktori un 49 zinātņu

kandidāti. Darbinieki jau līdz 1973. gadam bija publicējuši pāri par 50 kollek-

tīvu darbu un rakstu krājumu, vairāk nekā 100 monogrāfiju, 16 dokumentu un

materiālu krājumu un ap 3000 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu. Tikai

vēstures institūts var piešķirt vidējos (zinātņu kandidātu) un augstākos (dok-

tora) grādus. Visaugstāko - akadēmiķa nosaukumu parasti piešķir, par polītisku

darbību, un tur parasti galavārds ir komūnistu partijai. Kopš 1954. gada dar-

bojas institūta zinātniskā padome, kas līdz 1976. gadam bija pieņēmusi jau 46

aizstāvētas doktora disertācijas.

Lielu darbu veicis arheoloģijas (archaioloģijas) un etnogrāfijas sektors.

Kopš 1946.gada tas darbojās kā materiālās kultūras sektors Teodora Zeida

62

vadībā, bet kopš 1951. gada kā atsevišķs Etnogrāfijas un folkloras institūts arī

Zeida vadībā. 1956. gadā to iekļāva Vēstures institūtā. Etnogrāfijas sektoru no

1956. līdz 1961. gadam vadīja M.Stepermanis, 1961-1971.g. Heinrichs Strods

un no 1971.gada Saulvedis Cimermanis (dz. 1929). Kopš 1956.gada sektors

sistēmatiski sagatavo zinātniskās publikācijas. 1956—1961.g. darbinieki siste-

mātiski pētīja Vidzemi, 1962-1968.g. Latgali, 1969-1970.g. Augšzemi un

kopš 1971.gada - Zemgali un Kurzemi. Zinātnieku ekspedīcijas devušās ari uz

Baltkrieviju un Pliskavas apgabalu. Darbinieki ir sagatavojuši vairāk nekā

130000 aprakstu, zīmējumu, fotoattēlu, ap 60000 fotonegātīvu un ap 10000

metru kinonegātīvu. Sektorā darbojas 11 līdzstrādnieki (astoņi ar kandidāta

grādu), Sektors ir izdevis trīs prāvus sējumus — Latviešu tautas māksla (1961-

--1967). Aina Alsupe (dz. 1926) izdevusi grāmatu Tekstilijas (1962), Cimermanis

-Laukstrādnieku dzīves veids Kurzemē un Zemgalē 19. gadsimta otrajāpusē

(1959), Aina Krastiņa (dz. 1919) - Zemnieku dzīvojamās ēkas Vidzemēklaušu

saimniecības sairšanas un kapitālisma nostiprināšanās laikā (1959), IngrīdaLeinasare (dz. 1929) — Zemkopība un zemkopības darba rīki Latvijā klaušu

saimniecības sairuma laikā (1962), Mirdza Slava (dz. 1924) — Latviešu tautas

tērpi (1966) utt. Vērtīgs ir kollektīvais darbs — Latviešu etnogrāfija (1969).

levērojamu darbu veikuši archaioloģijas sektora darbinieki. Sektoru vada

Ēvalds Mugurēvičs (dz. 1931), un tajā ir 13 zinātniskie līdzstrādnieki. Archaio-

logu darbību atbalsta trīs ministrijas un tā notiek valsts aizsardzībā. Pirmo reizi

Latvijā atklātas un pētītas epipalaiolita (9. gadutūkstotī pr. Kr.) liecības Salas-

pilī un mezolita pieminekļi Lubānā un citur. Sevišķi panākumi bijuši Francim

Zagorskim (dz. 1929) un Ilzei Lozei (dz. 1936), kas publicējusi darbu Akmens

laikmets Lubānas klānos (1970, 1979). Agrā metallu laikmeta pieminekļus

pētījis Jānis Graudonis (dz. 1913)_un agro dzelzslaikmetu Jolanta Daiga (dz.

1920), bet vidējo dzelzslaikmetu Ādolfs Stubavs (dz. 1913), kas no 1958. līdz

1965.gadam vadīja archaioloģijas sektoru (pēc tam līdz 1971.gadam to vadīja

H.Strods). Pirmos hidroarchaioloģiskos pētījumus Āraišu ezerā izdarīja Jānis

Apals (dz. 1930), kas pēta, t.s., „ezeru pilis". Vēlā dzelzslaikmeta pilskalnus

pētījuši: Elvīra Šņore (dz. 1905), kas publicējusi darbu Asotes pilskalns (krievu

valodā 1961), Ādolfs Stubavs - publikācija Ķentes pilskalns un apmetne

(1976) - un Mugurēvičs - Oliņkalna un Lokstenes pilsnovadi (1977) un Aus-

trumlatvija un kaimiņzemes X-XIII g.s. (1970). Vērtīgi izdevumi ir Jāņa Grau-

doņa un Vladislava Urtāna (dz. 1921) Senatnes pēdās (1961), Urtāna Senākie

depozīti Latvijā līdz 1200.g. (1977) un kopdarbs Latvijas PSR arheoloģija

(1974). Anna Zariņa (dz. 1921) publicējusi grāmatu Seno latgaļu apģērbs7.-13. gs. (1970), Raisa Deņisova (dz. 1930) pētījusi Latvijas antropoloģijas

un baltu tautu palaioantropoloģijas problēmas un publicējusi darbu Antropo-

loģija drevnikh baltov (1975), un Vilis Dērums (dz. 1899) publicējis Tautas

63

veselība un dziedniecība senajā Baltijā (1978). Lai neaizkārtu lietuviešu un

krievu jūtīgumu, latviešu archaiologi izvairās no pētījumiem seno latviešu tautu

- kuršu, zemgaļu un letgaļu - apdzīvotajos apgabalos tagadējā Lietuvas, Balt-

krievijas un Krievijas territorijā, bet ar skubu meklē senus sakarus ar slāviem un

pievērsuši uzmanību letgaļu apdzīvoto vietu pētīšanai un sakariem ar igauņiem.

Nopietnu darbu ir veicis arī feodālās vēstures sektors, kas līdz 1946. gadam

saucās Latvijas senās un viduslaiku vēstures sektors. Līdz 1962. gadam to vadīja

Krievijas latvietis, akadēmiķis Jānis Zutis un pēc tam zinātņu kandidāts Teodors

Zeids. Zutim ir diezgan lieli nopelni Latvijas vēstures pētniecības saglābšanā.

Viņš 1924.gadā beidzis I Maskavas valsts universitātes sabiedrisko zinātņu fa-

kultāti un kopš tā laika nepārtraukti strādājis tieši vēstures pētniecības darbā,

pētījot originālavotus. No 1929. līdz 1938. gadam viņš bijis Voroņežas univer-

sitātes un paidagogiskā institūta mācībspēks un 1940-1949. g. PSRS zinātņu

akadēmijas vēstures institūta darbinieks, Lielās padomju enciklopēdijas līdz-

strādnieks, mācībspēks Maskavā un daudzu publikāciju autors, no 1945. gada

Latvijas valsts universitātes viduslaiku vēstures un vēlāk vispārīgās vēstures

katedras vadītājs. Doktora grāduieguvis 1946.gadā.leradies Latvijā, Zutis pārņēma savā paspārnē tur palikušos Latvijas neat-

karības laika vēsturniekus, kas vēlējās vai varēja darboties jaunajā režīmā. Zeids

vēl joprojām ir labākais viduslaiku speciālists, bet viņa doktora disertācija nekad

nav pieņemta, un viņš publicējies ļoti maz. Sektors, kusā darbojas 9 zinātnieki,

sevišķu uzmanību pievērš agrārās vēstures, tirdzniecības vēstures un pilsētu attīs-

tības vēstures problēmām, gan dodot meslus Krievijai un krievu tautai, bet citādi

izvairoties no lielas politizēšanas. Nozīmīga ir Zuša monogrāfija Baltijas jautā-

jums XVIII gadsimtā (1949, 1951) un Stepermaņa darbi: Zemnieku nemieri

Vidzemē 1750-1784 (1956) un Lielās liesmas atblāzma 1789-98 (1971). Jāat-

zīmē Dzidras Liepiņas (dz. 1926) publikācija - Agrārās attiecības Rīgas lauku

novadā vēlā feodālisma posmā (17.-18.gs.) (1962) un Dzidras Ozoliņas (dz.

1933) Rīgas pilsētas Jēvi" un viņu komunālāpolitika 1877-1913(1976), Krie-

vijas krieva Vasilija Dorošenko (dz. 1921) Muiža un tirgus (krieviski), Veltas

Pāvulānes (dz. 1937) Rīgas tirdzniecība ar meža materiāliem XVII-XVIII gs.

(1975), Ilgas Grasmanes (dz. 1934)Daugava un Rīgas eksports XVIIIgs. beigās

un XIX gs. pirmajā pusē (1973), Viļņa Pāvulāna (dz. 1938) Satiksmes ceļi Lat-

vijā XIII-XVII gs. (1971), Boļeslava Brežgo (1887-1957) Latgales zemnieki

pēc dzimtbūšanas atcelšanas 1861.-1914. (1954), J.Zuša Vidzemes un Kur-

zemes zemnieku brīvlaišana XIX gadsimta 20. gados (1956) un Ocerki po

istoriografii Latvii (1949). Nozīmīgs darbs ir Heinricha Stroda (dz. 1925) Lauk-

saimniecība Latvijā pārejas periodā no feodālisma uz kapitālismu. 18. gs. 80.

gadi-19. gs. 60. gadu sākums (1972). Strods kopā ar Jāni Stradiņu (dz. 1933)

sarakstījis arī monogrāfiju Jelgavas Pētera akadēmija (1975). Krievijas krieva

64

Michaila Kozina (dz. 1918)vadībā autoru kollektīvs izdevis Očerki ekonomičes-

koj istorii Latvii. 1860-1900 (1972). T.Zeids publicējis vērtīgu Latvijas vēstures

karšu sēriju un grāmatu Feodālisms Livonijā (1951), rediģējis un pa daļai sarak-

stījis Rīgas vēstures I sējumu (1978), tagad rediģē Johana Broces (1742—1823)

augstākā mērā vērtīgo materiālu izlasi 10 sējumos. Jāatzīmē arī MelitasSvarānes

Saimnieks un kalps Kurzemē un VidzemēXIXgadsimta vidū (1971). Visumā šī

sektora darbinieki snieguši daudz vērtīgu darbu Latvijas vēstures pētniecībā.

Daļa no viņiem nav baidījusies pieminēt un izmantot ari Latvijas neatkarības

laika un rietumu zemēs strādājošo latviešu un vācbaltu vēsturnieku darbus.

1946. gadā izveidoja ari jauno un jaunāko laiku vēstures sekciju, ko 1964.

gadā pārdēvēja par kapitālisma vēstures sektoru. To vada Jānis Krastiņš (dz.

1890) - tādas pašas kvalitātes vēsturnieks kā Strazdiņš un Šteinbergs. Viņš

darbojies Krievijā kā čekists no 1918. līdz 1923. gadam, pēc tam strādājis kā

propagandists un aģitātors, 1930.gadā beidzis Sarkanās profesūras institūta

komūnistu partijas vēstures nodaļu, darbojies Kominterna izpildu komitejā,

1933-1937.g. bijis Starptautiskā agrārā institūta darbinieks un žurnāla Agrar-

nije problemi redaktors, sarakstījis vairākas brošūras, Staļina režīma izdarīto

tīrīšanu laikā 1937—1939.g. pavadījis čekas cietumā, pēc atbrīvošanas no 1940.

gada strādājis PSRS zinātņu akadēmijas vēstures institūtā, 1943.gadā ieguvis

vēstures zinātņu kandidāta grādu. 1947. gadā viņš ieradies Latvijā, kur gaduvēlāk ieguvis doktora grādu par pētījumu 1905. g. revolūcija Latvijā. Publicējis

vairākas brošūras ar polītiskas cīņas piegaršu un rediģējis un kontrolējis vairumu

dokumentu un rakstukrājumu jaunāko un visjaunāko laiku vēsturē, lai šīs pub-

likācijas atbilstu PSRS un komūnistu partijas interesēm. Sekcijā strādā 14 zināt-

niskie līdzstrādnieki, ieskaitot 4 doktorus un 9 kandidātus. Līdz 1976.gadam

tur tapuši jau 11 rakstukrājumi un 45 dažādas kvalitātes monogrāfijas. No šī

sektora nevaram sagaidīt objektīvitāti jaunāko laiku vērtējumā, tomēr darbi-

nieki čakli savākuši daudz noderīgas sīkas informācijas. Daļa publikāciju tikai

krievu valodā, daļa krieviski un latviski, bet vairums tomēr latviešu valodā.

No atsevišķiem autoriem minama Lida Balevica (dz. 1933) ar monogrāfijuLauksaimniecība Vidzemē un Kurzemē pirmā pasaules kara priekšvakarā

(1970), Valdis Bērziņš (dz. 1935) - Latviešu strēlnieki cīņāpar Padomju Lat-

viju 1919. gadā (1969), Jānis Bērziņš (dz. 1941) - grāmata Ar akmeni pret

šauteni par strādnieku ekonomisko stāvokli un streiku kustību pagājušā gad-

simteņa deviņdesmitajos gados (1976), Teodors Draudiņš (1890-1962) -

Latviešu strēlnieku cīņu ceļš. 1917.-1920. (1961), A. Drizulis - grāmata Lat-

vija fašisma jūgā (1934.-1940.) (1959), V.l.Lenin i revoljucionnaja Latvija

(1970) un dokumentu kopojumsManaseina revīzija (1949); veicis ari redaktora

darbu un sarakstījis daudz nodaļu lielā skaitā kopdarbu; Austra Mieriņa (dz.

1926) devusi grāmatu Agrārās attiecības un zemniekustāvoklis Kurzemē 19. gs.

65

2. puse (1968), Jānis Ruberts (dz. 1930) Latvijas skolotāji un skolu jaunatne

1905.-1907.gada revolūcijā (1965), Auseklis Spreslis (dz. 1928) - Strādnieku

kustība buržuāziskajā Latvijā pasaules ekonomiskās krīzes gados (1929.—

1933.g.) (1958) un Roberts Eidemanis (1977); V. Bērziņš un J. Ruberts par

Jukumu Vācieti-

Pirmais virspavēlnieks (1973), Indulis Ronis (dz. 1943) -

Latviešu buržuāzijas politika 1907.-1914.gadā (1978) un Jānis Babris (dz.

1911) - 1905.-1907.g. revolūcija Latgalē (1960).

1964.gadā izveidots atsevišķs padomju sabiedrības vēstures sektors Vasilija

Savčenko (dz. 1923) vadībā ar 9 līdzstrādniekiem; tagad tur darbojas 19 līdz-

strādnieki. Partizānu kustību ārkārtīgi sīkās detaļās pētījis akadēmiķis Vilis

Samsons (dz. 1920), kas tagad ir Zinātņu akadēmijas galvenais zinātniskais

sekretārs. Jāatzīmē viņa grāmatas: Partizānu kustība Ziemeļlatvijā Lielajā Tēvijas

karā (1950), Kurzemes partizāni (1941.-1945.g.) (1956, 1959), Kurzemes

katlā (1969) un Deviņpadsmitais (1970); bijis daudzu kopdarbu redaktors un

nodaļu autors. Jānis Dzintars (dz. 1928) pētījis pagrīdes kustību Otrā pasaules

karjī - Neredzamā fronte (1968, 1970). Jāmin arī Dzintra Vīksna (dz. 1940) ar

darbu Latviešu kultūras un izglītības iestādes Padomju Savienībā20.-30. gados

(1972), Tālivaldis Vilciņš (dz. 1922) ar mūsdienu sabiedrības attīstības pētīju-

miemsocioloģiskā aspektā, Krievijas latvietis Ēriks Žagars (dz. 1935)ar grāmatu

Sociālistiskie pārveidojumiLatvijā 1940.-1941. (1975) un Sigurds Ziemelis (dz.

1927) ar vairākiem pētījumiem.

1962.gadā institūtā iekļāva ari 1959.gadā Ekonomikas institūtā nodibi-

nāto filozofijas sektoru, kas sākumā darbojās dabzinātnieka Pētera Valeskalna

(dz. 1899) vadībā, pēc tam no 1961. līdz 1966. gadam Pētera Laizāna, vēlāk

Pāvela Koķa un no 1971. gada Valentīna Šteinberga pārziņā. Gandrīz visi šī sek-

tora darbinieki ir Krievijas latvieši vai žīdi. Izdotas Valeskalnapublikācijas: Re-

volucionārais demokrāts Pēteris Balodis un Apcerējums par progresīvās filozo-

fiskās un sabiedriski politiskās domasattīstību Latvijā (krieviski 1967), Marģera

Sočņeva (dz. 1925) Kaspars Biezbārdis. Dzīve un pasaules uzskats (1963),

V. Šteinberga / Jansona-Brauna dzīve, kopā ar Alfonu Vilsonu (1957), Latvijas

darbaļaužu cīņa par padomju varu 1917.gadā (1957), F.Roziņš - marksis-

tiskās filozofijas celmlauzis Latvijā (1960), J. Jansona-Brauna filozofiskie

uzskati (1964), utt.

1972. gadā no šī sektora izdalīja speciālu «mūsdienu buržuāziskās ideolo-

ģijas" sektoru, uzdevumi ir uzbrukt reliģijai, «buržuāziskajam" nacionā-

lismam un antikomūnismam.To vada Jānis Vējš, kas uz laiku bija nosūtīts ari

pastudēt Oksfordas universitātē, lai iepazītos ar rietumu ideoloģiskajiem strāvo-

jumiem. Šis sektors cieši sadarbojas ar līdzīgiem propagandas un ideoloģijas

pasākumiem Maskavā, Ļeņingradā, Kijevā, Minskā, Lietuvā un Igaunijā, un tā

galvenais uzdevums ir apkarot rietumos dzīvojošos baltiešu zinātniekus un

66

Baltijas pētniecības organizācijas un iestādes, kā ari ietekmēt latviešu zināt-

niekus un skolotājus režīmam nepieciešamā virzienā. 1979.gadā šī sektora dar-

binieki izdeva, piemēram, grāmatuPribaltijskaja reakcionnaja emigrācija segod-

nja, pirmā daļa veltīta uzbrukumiem Baltijas studiju veicināšanas apvie-

nībai. Ja 1946. gadā Vēstures institūtā bija tikai divi komūnistu partijas biedri,

1976.gadā tādu bija jau 47. Visiem institūta darbiniekiem jāpiedalās divos

speciālos teorētiskos semināros M.Kozina un J.Vēja vadībā. Darbojas arī komū-

nistu partijas birojs Elgas Čivkules (dz. 1930) vadībā.

Institūta sākuma gados darbojās arī vēstures palīgzinātņu sektors 1946-

-1949.g. J.Zemzara un 1949-1955.g. M.Stepermaņa vadībā. Institūtabibliotēku

1967.gadā pievienoja Zinātņu akadēmijas fundamentālajai bibliotēkai. Kopš

1971. gada darbojas zinātniskās informācijas sektors armēņa M. Ananjanavadībā.

Šai sektorā sevišķi svarīgu darbuveikuši bibliogrāfi: Arturs Ģērmanis (dz. 1899)

un Zenta Šakare (dz. 1918). Šakare sastādījusi izdevumu Latvijas PSR zinātņu

akadēmijas Vēstures institūta publikācijas (1946.-1972.) (1973). Sektors strā-

dāja arī gar citiem projektiem: Latvijas pirmspadomju posma etnogrāfijas biblio-

grāfijas un historiogrāfijas bibliogrāfijas (1917 — 1972). Publicē arī Zinātniskās

informācijas biļetenu un Ārzemju periodisko izdevumu saturu. Darbojas dažā-

das metodikas padomes. Archaioloģiskā komisija darbojas Zeidavadībā un ter-

minoloģijas komisija Stroda vadībā.

Lielu darbuveicis Anatolijs Bīrons (dz. 1929), sagatavojot publikācijas: Vēs-

tures zinātnes attīstība Padomju Latvijā (1966) un Latvijas PSR Zinātņu aka-

dēmijas Vēstures institūts (1976).

Latvijas neatkarības laikā nāca klajā Latvijas vēstures institūta žurnāls (1937

-1940) un Senatne un māksla (1936-1940). Bez tam institūts publicēja lielu

skaitu Latvijas vēstures avotu sējumu. Pēc institūts izdeva Vēstures problē-

mas, gan tikai 6 sējumus (1957—1962), sākumā latviešu valodā, vēlāk jau ariar

satura atstāstījumiem krievu valodā, bet pēdējo sējumu krievu un Krievijas lat-

viešu redakcijā tikai krievu valodā, pēc kam šo izdevumu vairs tālāk neturpināja.

Labāks liktenis bija nopietnajam gadskārtējam izdevumam Arheoloģija un etno-

grāfija, kas bez pārtraukuma iznāk jau kopš 1957.gada. Institūts publicējis arī

trijos sējumos Latvijas PSR vēsturi latviski (1953 — 1959) un krievu valodā

(1952-1958), galveno uzmanību pievēršot notikumiemkopš 1917.gada. Darbu

veicis milzīgs līdzstrādnieku skaits valsts financiālā atbalstā, bet šis izdevums ir

niecīgs un saturā vājš, salīdzinot ar Daugavas apgāda Stokholmā profesoraDr. Edgara Dunsdorfa redakcijā izdotajiem astoņiem biezajiem Latvijas vēstures

sējumiem, kas radušies, strādājot bez jebkāda ārēja atbalsta. Šiem sējumiem

nākamajos gados pievienosies vismaz trīs citi līdzīgi sējumi.

No 1944.gada decembra darbojas Latvijas valsts universitātes vēstures un

filoloģijas fakultāte, vēstures nozarē sākumā darbojās 5 katedras: PSRS

67

vēstures doc.Hermaņa Mārtinsona (dz. 1899) vadībā, Latvijas vēstures Zeida

vadībā, seno laiku vēstures doc. Gustava Lukstiņa (dz. 1894) vadībā, viduslaiku

vēstures Zuša vadībā un jauno un visjaunāko laiku vēstures Stepermaņa vadībā.

1945/1946. mācību gadā izveidoja sevišķu zinātnisko padomi, bija doc.

K.Blūzmanis, prof. Voldemārs(Vladimirs) Miške (1895-1972), Zutis, Lukstiņš,

Alfrēds Altements (1902-1946), Stepermanis un Zeids. Vēstures nozarē sāka

darboties ari J. Svike (J.l.Svikke), Drizulis un Kristaps Ginters (1888-1967).

1947. gadā seno, viduslaiku un jaunolaiku vēstures katedru apvienoja vispārējās

vēstures katedrā Zuša vadībā, pēc kam PSRS un Latvijas vēstures katedru ap-

vienoja PSRS vēstures katedrā Drīzuļa, A. Fituni un no 1955. gada Veronikas

Kanāles (dz. 1923) vadībā. 1958.gadā PSRS vēsturē darbojās Kanāle, Jekate-

rina Ripa (dz. 1902), Alma Zīle (dz. 1917), Igors Greitjānis (dz. 1928),Samuils

Levitāns (dz. 1914) un Ērika Stumbiņa (dz. 1927).

Vispārējās vēstures katedrā viduslaiku vēsturi un sociālās disciplīnas mācīja

Zutis, viduslaiku vēstures sociālās disciplīnas - Zeids, jauno laiku vēsturi - Ste-

permanis, dienvidslāvu, rietumslavu un aizrobežas austrumu valstu vēsturi -

Aleksandra Rolova (dz. 1920), seno austrumu, Grieķijas un Romas vēsturi -

Lukstiņš, jauno laiku vēsturi - Arvīds Salmiņš (dz. 1914), jaunāko laiku vēsturi

- Michails Duhanovs (dz. 1921), archaioloģiju un vēstures metodiku -Valen-

tīna Aņisimova (dz. 1923), etnogrāfiju - Ingrida Leinasare (dz. 1929) un jauno

laiku speciālās disciplīnas - Sigurds Ziemelis. Gadu plūsmā mācībspēku sastāvs

ir mainījies, un tagad tur darbojas ari prof. Alberts Varslavāns (dz. 1929), doc.

Ilga Apine (dz. 1928)uc.

Ari Latvijas valsts universitātes vēstures disciplīnu mācībspēki veic zināt-

nisku darbu. Gandrīz visi latviešu vēsturnieki pētījuši tikaiLatvijas un PSRS vēs-

tures problēmas. Vienīgi Lukstiņš un Rolova pievērsuši uzmanību Rietum-

eiropai, sevišķi Romai un Florencei.

Daudzi vēsturnieki savus darbus publicējuši ārpus Zinātņu akadēmijas*'

Apine, piemēram, publicējusi pētījumu Latvijas sociāldemokrātija un

lais jautājums (1974) un Varslavāns darbu krievu valodāpar Anglijas imperiālis-

tisko politiku Latvijā 1920-1923.gadā (1966).

Starptautiskajās konferencēs Latvijas vēsturnieki piedalījušies mazā skaitā,

lielāko tiesu Maskavā un, t.s., sociālistiskajās republikās. Ar latviešu vēsturnie-

kiem rietumos saskare bijusi tikai formāla un arī tikai pēdējā laikā. No akadē-

miski nodarbinātajiem latviešu vēsturniekiem Amerikas vēsturnieku apvienības

komandējumā Latvijā un Igaunijā viesojies prof. Dr. Andrejs Plakāns, Starptau-

tiskās pētniecības un zinātnieku apmaiņas padomes un Amerikāņu zinātnisko

organizāciju padomes komandējumā visās trijās Baltijas valstīs bijis prof. Dr.

Edgars Andersons un kā Kultūras sakaru biedrības viesis prof. Dr. Andrievs

Ezergailis. Totiesu amerikāņu vēstures profesoru skaits, kas viesojušies Baltijas

68

valstis, bijis visai liels. Baltijas studiju apvienības konferencēs līdz šim oficiāli

piedalījušies vienīgi Igaunijas zinātnieki. Totiesu visai cieša sadarbība izveido-

jusies starp Rietumvācijas, Igaunijas un Latvijas vēsturniekiem.

TRIMDA

I

Trimdā nokļuvušajiem latviešu vēsturniekiem un tur uzaugušajai latviešu

vēsturnieku saimei ir bijis jāpiedzīvo vislielākās grūtības savas darbības turpinā-

šanai vai sākšanai, sevišķi, darbojoties Latvijas vēstures pētīšanas laukā. Patvē-

ruma zemēs rietumos ir ļoti maz vēstures pētniecības institūtu, un pētniecības

darbs norisinās visvairāk universitātēs, mazākā mērā kolledžās. Salīdzinot ar citu

profesiju darbiniekiem, vēsturnieku skaits ir relātīvi neliels. No viņiem dabiski

sagaida perfektas mītnes zemes valodas zināšanas mutvārdos un rakstos. Sacen-

sība uz nedaudzajām brīvajām vietām ir ļoti liela, un akadēmiskajās profesijās

parasti izvēlas pašu tautības vēsturniekus. Liberālākas šai ziņā ir tikai Amerikas

savienotās valstis, kur jau izveidojusies tradicija akadēmiskajā vēstures darbā

iekļaut ari daļu ārzemēs dzimušu speciālistu. Savstarpējā sacensībā ārzemniekam

vai cittautu izcelsmes vēsturniekam dažādā ziņā jābūt pārākam par turienes vēs-

turniekiem — gan kā jaunās akadēmiskās saimes audzinātājam, gankā zinātnie-

kam, gan ari kā organizātoram un novātoram. Trimdas sākuma gados latviešus

un Latvijas universitāti rietumu zemēs tikpat kā nemaz nepazina, kas bija

sevišķs šķērslis. Par Latvijas un vispār Baltijas vēsturi nebija gandrīz nekādas

intereses, un Baltijas vēstures studijas Amerikā bija skandināvu, krievu, poļu un

žīdu monopols, kur baltiešupašu līdzdalība nebija ne sevišķi gaidīta, ne vēlama,

lai monopolu nesairdinātu. Teorētiski tieši vēstures profesijā latvieši visvieglāk

varēja palikt uzticīgi Latvijas un Baltijas vēstures studijām, bet viņi drīz atklāja,

ka tas nebija izdevīgi.

Latvijas vēstures studijām bija gandrīz neiespējami iegūt stipendijas, tādēļ

tās bija parasti jāiekļauj plašāka apjoma vēstures studijās. Ar Latvijas vēstures

pētījumiem vien bija arī gandrīz neiespējami iegūt paaugstinājumus akadēmis-

kajā darbā vai vispār šai darbā palikt. Šī iemesla dēļ liels skaits jauno latviešu

vēsturnieku, kas savas gaitas sāka ar ideālo mērķi strādāt Latvijas vēstures

nozarē, drīz jutās spiesti iekļauties citās vēstures pētniecības nozarēs vai ari

pamest vēstures studijas un sākt akadēmisko karjēru citās nozarēs, sevišķi juris-

prudencē, tirdzniecības administrācijā, tautsaimniecībā un citos darbalaukos.

Akadēmiskajā darbā palikt pilnīgi vai daļēji uzticīgiem Latvijas vēstures

studijām nozīmēja izrādīt lielu drosmi un uzņēmību, radot ap sevi šāda veida

darbībai labvēlīgu gaisotni. Trimdas sākuma posmā nebija ari financiāli stipru

institūtu, kas atbalstītu Latvijas vēstures studijas. Baltijas universitātes manti-

nieks - trimdas sākuma posmā aktīvais Baltijas institūts Bonnas universitātē

69

septiņdesmitajos gados sāka nīkuļot un 1977. gadā izbeidza darbību. Jaunas

ierosmes deva 1968. gadā dibinātā Baltijas studiju veicināšanas apvienība un

Baltijas institūts Stokholmā. Pirmā ir starptautiska organizācija ar bazi ASV

un Kanādā. Otrs arī ir domāts starptautiskai darbībai un pēdējā laikā sāk iegūt

nopietnas zinātniskas iestādes nozīmi, kaut gan sākumā to vadīja personas gan-

drīz pilnīgi ārpus akadēmiskajām aprindām. Sava loma ir arī Baltijas institūtam

Kēnigšteinā, Vācijā, un aktīvs sāk kļūt Latviešu institūts Ņujorkā, ASV.

II

Ar bēgļu un deportēto vilni Otrā pasaules beigās Vāciju sasniedza arī

Latvijas vēstures studiju celmlauzis Arveds ŠVābe (25.V 1888 Lielstraupē -

20.VIII 1959 Stokholmā, Zviedrijā). Trimdā viņš kļuva aktīvs bēgļu organizā-

cijās un Latvijas atbrīvošanai veltītajā politiskajā darbā, kādēļ tikai daļēji varēja

turpināt darbību vēstures pētniecībā kopš 1949.gada kā archīva darbinieks

Stokholmā, Zviedrijā.Kā enciklopēdists viņš turpināja darboties arī trimdā, laizdams klajā Latvju

enciklopēdijas trīs sējumus (1950-1955). Viņš publicēja ari vairākas nelielas

Latvijas vēstures grāmatas angļu, vācu, franču, zviedru un latviešu valodā. Pēc

viņa nāves Lidija ŠVābe par jaunu publicēja rakstu kopojumus Straumes un

avoti I—III (1962—1965). Viņa galvenais veikums trimdā bija Latvijas vēsture

1800-1914(1958), kusas tapšanu negātīvi ietekmēja viņa smagā slimība.

Trimdā akadēmisko darbu nevarēja turpināt ari vēsturnieks un jurists

docents Benno Ābers (dz. 13.11 1909 Rīgā). Viņš paguva izdot tikai pētījumu

par pāvesta misijas politiku Latvijā un Igaunijā Inocenta 111 laikā (1958) un

rediģēt rakstukrājumu Jūlijs Feldmans (1963), bet viņa galvenā darbība izpau-

dās «Amerikas balss" raidītāja latviešu raidījumu redakcijā. Viņš tomēr atradis

laiku dzīvai vēstures darbu kritikai, nākdams klajā periodikā ar lielu skaitu aug-

stas kvalitātes objektīvām Latvijas vēstures darbu recenzijām.

Tikai nelielā apjomā ar akadēmisko darbu varēja nodarboties viduslaiku

vēsturnieks maģistrs Vilis Biļķins (6.V11 1887 Zālītē—l4.Vll 1974 Bīlefeldē,

Vācijā), kas no 1946. līdz 1949. gadam bija Baltijas universitātes lektors, pēc

kam dzīvoja Lucernā, Šveicē, un vēlāk Bīlefeldē, Vācijā, turpinādams jau agrāksāktos pētījumus par senajiem kuršiem, zemgaļiem un sēļiem.

Gandrīz visas viņa publikācijas ir pārstrādāti Latvijas laika izdevumi —

Viestarts kā zemgaliešu valstsvīrs (1955, 1957), Indriķa chronikas autors. Mīts

un patiesība (1958), Zemgaliešu brīvības cīņas (1960), Kursa un kuršu cīņas

(1967) un virkne rakstu latviešu periodikā. Viņa jaunākie darbi palika ne-

publicēti. Lielais vecums ir negātīvi ietekmējis viņa darbu, radot publikācijāschaotismu.

70

111

Šis raksts sniedz ieskatu tikaiakadēmiski nodarbinātolatviešu vēsturnieku

gaitās. Ārpus ŠT raksta apjoma paliek vairāki latviešu senvēsturnieki un vēstur-

nieki, kas vispār nav varējuši atrast nodarbošanos universitātēs un kolledžās,

un citu profesiju darbinieki, kas dažos gadījumos snieguši augsti vērtējamasveltes Latvijas vēstures nozarē.

Akadēmiskajā nozarē vislaimīgākais un ari visčaklākais no latviešu vēstur-

niekiem ir bijis tautsaimnieksun vēsturnieks Edgars Dunsdorfs (dz. 20. XI 1904

Saldū), kam ir lielākie nopelni Latvijas vēstures pētniecības tradiciju turpinā-šanā un tālāk veidošanā. Viņam laimējies bez pārtraukuma turpināt akadēmisko

darbu trimdā, sākumā Baltijas universitātē Vācijā, bet kopš 1948.gada Melbur-

nas universitātē Viktorijā, Austrālijā, un 1957. gadā kā viesprofesoram Kalifor-

nijas universitātē Berklejā. Ar viņa neatlaidību un ārkārtējām darba spējām

Latvijas vēstures studijas trimdā ne tikai turpinājās, bet ari uzzēla kā vēl nekad

agrāk un tagad dzimtenē - plašajos Latvijas vēstures sējumos, kurus viņa galve-

najā redakcijā publicē Daugavas apgāds Zviedrijā. Viņš pats publicējis virkni

rakstu latviešu, angļu un vācu valodā, un viņa interešu loks tālu izzarojies

dažādos Latvijas vēstures laukos. Viņa galvenās veltes Latvijas vēsturē ir biezie

sējumi - Latvijas vēsture 1600-1710 (1962), Latvijas vēsture 1710-1800

(1973) un Latvijas vēsture 1500-1600 kopā ar filologu Dr. Arnoldu Speķi

(1964), Der grosse schwedische Kataster m Livland 1681-1710 (1950), tā

paša darba karšu sējums (1974), Turība un brīvība septiņpadsmitā gadsimteņaLatvijā (1961), Latvijas vēstures atlants (1968, 1976), Kārļa Ulmaņa dzīve

(1978), kā ari virkne nopietnās studijās bāzētu populārāku sējumu -Senie

stāsti (1955), Deviņvīru spēks (1956), Zīle (1965), Saktu stāsti (1966, 1967),

Mūžīgais latviešu karavīrs (1967), Trešā Latvija (1968), Latvijas vēsture skolām

un pašmācībai (1980). Politiski nozīmīgs sējums bija viņa grāmata The Baltie

Dilemma (1975), kas panāca, ka Austrālijas valdība atcēla pārsteidzīgo Baltijas

valstu okupācijas atzīšanu. Viņš ir spējis palikt tik uzticīgs Latvijas vēstures

pētniecībai, ka ārpus tās publicējis tikai vienu sējumu - The Australian Wheat-

Growing Industry 1 788-1948 (1956).

IV

Trimdā akadēmiskās gaitas sākuši vairāki Latvijā dzimuši un auguši latviešu

vēsturnieki. No viņiem pirmais bija Edgars Andersons (dz. 17. VI 1920 Tuku-

mā), doktora grādu ieguvis Čikāgas universitātē 1956.gadā, bet akadēmiskā

mācībspēka gaitas sācis jau 1953.gadā Lēkforestas (Lake Forest) kolledžā un

kopš 1957. gada kā profesors Sanhosē (San Jose) stāta universitātē. Viņš darbo-

jas visvairāk starptautiskajā plāksnē diplomātijas un militārajā vēsturē un histo-

riogrāfijā, kaut gan gaitas bija sācis kā kultūras vēsturnieks. Bijis viesprofesors

71

un lektors daudzās ASV, Kanādas, Rietumindijas, Vācijas un Austrālijas univer-

sitātēs, darbojies kā konsultants un organizātors ASV, Trinidades, Tobāgo un

Kalifornijas valdības dienestā un kā starptautisku konferenčuorganizātors. An-

dersons izdarījis pētījumus vairumā Eiropas zemju, Rietumindijā un Ziemeļ-

amerikā. Latvijas vēsturē viņš" lielāko uzmanību pievērsis Kurzemes hercogistei

un tās kolonijām, Krimas periodam, 19. gadsimta beigu posmam un 20.

gadsimtam, sevišķi diplomātijas un militārajā vēsturē. Viņa galvenie sniegumi

Latvijas vēsturē ir Latvijas vēsture 1914-1920 (1967), Latvijas vēsture 1920-

---1940 (iespiešanā), Tur plīvoja Kurzemes karogi (1970), Senie kurzemnieki

Amerikā un Tobāgo kolonizācija (1970), Cross-Road Country Latvia, redak-

tors un vairāku rakstu autors (1953), Latvia - Past and Present (1968), raksts

„Die militārische Situation der baltischen Staaten", Acta Paltica VIII (1969),

106-155.lpp., un „Tobago heute"uc. krājumā Baltische Hefte VII 4 (1960/

61), VIII 1-3 (1961/62), kā ari virkne plašāku pētījumu kopdarbos: Melanges

dedie a Kaarel R. Pūsta (1965), Von den baltischen Provinzen zu den baltischen

Staaten 1917-1918 (1971) un ibid. 1918-1920 (1977), World Communism

1918-1965 (1973), East Central European Studies (1974), Baltie History

(1974), New Guide to the Diplomatic Archives of Eastern Europe (1975),

The Baltie States m Peace and War 1917-1945 (1978), Festschrift Weiss

(1980), Hanvard Encyclopedia of American Ethnic Groups (1980), Encyclo-

paedia Britannica (1981), Encyclopedia Lithuanica (1974), Jahrbūcherftir Ost-

europāische Geschichte (1973, 1975) uc. un daudz rakstu amerikāņu, britu,

rietumindiešu, holandiešu,skandināvu, latviešu, lietuviešuun igauņu žurnālos.

Nākamais starp vēsturniekiem, kas akadēmisko karjēru sākuši ASV, ir vēs-

turnieks un jurists Aleksandrs Berķis (dz.9.V11 1916 Vladivostokā). Doktora

grādu viņš ieguva Viskonsinas universitātē 1956. gadā un kopš tā laika bijis

mācībspēks Haipointas (High Point) kolledžā Ziemeļkarolīnā un Longvudas

(Longvvood) kolledžā Virdžinijā. Viņš publicējis grāmatas: The Reign ofDuke

James m Courland 1638-1682(1960) un The History of the Duchy ofCour-

land (1561-1795)(1969), kā arirakstus latviešu periodikā.

Ar Latvijas vēsturi visumā nodarbojies ari Andrievs (Andrevv) Ezergailis

(dz. 10.XII 1930 Ritē), kas doktora grādu ieguvis Ņujorkas universitātē (1968)

par disertāciju The 1917 Revolution m Latvia (izdota 1974). Viņš piedalījies

ar referātiem vairākās starptautiskās konferencēs un publicējis rakstus ameri-

kāņu un latviešu žurnālos. Kopš 1963. gada Ezergailis ir Itakas (Ithaca) kolle-

džas mācībspēks vēsturē, tagad profesors.

Daļēji uzticīgs Latvijas vēsturei ir bijis ari Andrejs Plakans (dz. 31 XII

1940 Rīgā), kas doktora grādu ieguva Hārvardas universitātē (1969) un ir

mācībspēks kopš 1967. gada, sākumā Bostonas kolledžā, tagad ārkārtas profe-

sors Aiovas (lovva) stāta universitātē. Viņš pētījis latviešu demogrāfisko un

72

sociālo vēsturi 18. un 19. gadsimtā un kā pirmais latviešu vēsturnieks plašāk

izmantojis datortechniku savos pētījumos. Tāpat kā Andersons un Ezergailis,

viņš ieguvis vairākas ievērojamas ASV stipendijas studijām Baltijas vēsturē. Viņa

raksti publicēti amerikāņu ievērojamos speciālos vēstures žurnālos.

Leonards Latkovskis (dz.6.VI 1943 Kārsavā) ieguvis doktora grādu 1970.

gadā Džordžtaunas (Georgetovvn) universitātē par disertāciju „The Nationaland

CulturalDevelopment of Latgola, 1900-1920"un bijis mācībspēks Montgomeri

un Huda kolledžā Merilendā, ASV, publicējis rakstus krājumā Acta Latgalica un

piedalījies vairākās starptautiskās konferencēs. Viņa galvenais interešu lauks ir

Latgales vēsture.

Vienīgais aktīvais latviešu viduslaiku vēsturnieks ir Indriķis Šterns (dz.

13.X 1918 Liepājā), kas ieguvis doktora grādu viduslaiku vēsturē Pensilvānijas

universitātē (1969) un kopš tā laika bijis mācībspēks, sākumā Lehaija(Lehigh)

universitātē, tagad Mūlenberga kolledžā. Viņš speciālizējies krustkaņi un mili-

tāro ordeņu jautājumos un Latvijas viduslaiku vēsturē (doktora disertācija par

Vācu ordeņa statūtiem), publicējis vairākus rakstus, grāmatu The Greater Me-

dievalHistorians (1980) un piedalījies vairākās konferencēs.

Jānis Trapāns (dz.24.V1 1938 Rīgā) doktora grādu ieguvis Kalifornijas

universitātē Berklejā (1976) par disertāciju „The Development of Latvian Na-

tionalism 1764—1914", no 1967. līdz 1971. gadam bija lektors Kalifornijas

stāta universitātē Sanfrancisko un Heivordā un kopš 1971.gada ir ASV 6.

armijas vēsturnieks. Viņš piedalījies vairākās starptautiskās konferencēs ar

labi izstrādātiem referātiem par Latvijas jaunāko laiku (19. un 20. gadsimta)

vēstures tēmām,bet līdz šim nav vēl neko publicējis.

Maija Takere (Tucker, dz.Sapiete 18. IV 1945 Austrijā) doktora grādu

ieguva Melburnas universitātē Austrālijā (1976) par disertāciju «Sieviešu žur-

nālu sākumi un raksturs Austrālijā 1880—1914". Viņa publicējusi vairākus

rakstus Austrālijas un Jaunzēlandes vēstures žurnālos, bet Latvijas vēsturei

spējusi pieskarties tikai netieši, izdarot pētījumus par Austrālijas latviešiem

(raksts izdevumāBulletinof BaltieStudies).

Vēsturnieks un pianists Nikolajs Kreišmanis (dz. 26. VII 1912 Valmierā)

augstāko izglītību ieguvis Latvijas universitātē un Sakramento stāta kolledžā

Kalifornijā, speciālizējies Tālo austrumu, Krievijas un Austrijas vēsturē, papil-

dinājies Kalifornijas universitātē Berklejā un Vīnes universitātē Austrijā. Kopš

1958.gada viņš bijis instruktors, vēlāk profesors Sakramento stāta kolledžā un

vairākās citās kolledžās.

Vēstures doktorands Pauls Lazda (dz.4.V 1938) studējis Mičiganas un

Viskonsinas universitātē. Kopš 1965.gada viņš bijis instruktors, vēlāk docents

Viskonsinas universitātē Madisonā, pēc tam Oklendā. Piedalījies vairākās kon-

ferencēs.

73

Akadēmisko karjēru pārtraucis Jānis Samts (dz. 10. VI 1949 Štutgartē,

Vācijā). Viņš" studēja Sanmateo kolledžā un Sanhosē stāta universitātē, kur

1975. gadā ieguva maģistra grādu par darbu „Origins of Latvian Diplomacv,

1917-1925; the Role of Zigfrids Anna Meierovics m Formulation of Latvian

Foreign Policv". No 1971. līdz 1975. gadam viņš bija Sanhosē stāta universi-

tātes asistents vēstures nodaļā, piedalījies vairākās starptautiskās konferencēs un

publicējis dažus rakstus amerikāņu un latviešu žurnālos.

Financiālu iemeslu un avansēšanās iespēju trūkuma dēļ savu akadēmisko

karjēru tās sākuma posmā bijuši spiesti pārtraukt arī vairāki citijaunie ASV lat-

viešu vēsturnieki un vēsturnieces, nespējot nobeigt savas studijas un publicēt

savus pētījumus.

V

Daļa latviešu vēsturnieku - rietumu zemju universitāšu un kolledžu mācīb-

spēku - ar Latvijas vēstures problēmām vispār nenodarbojas un nepiedalās ari

Baltijas studiju konferencēs.

Pie tādiem pieder Vitenbergas universitātes mācībspēks (kopš 1962. g.),

ārkārtas profesors Pēteris Celms (dz.23.V1 1936 Rīgā), kas doktora grādu ie-

guvis Ziemeļrietumu universitātē, ASV (1967) un speciālizējies Eiropas jauno

laiku vēsturē, sevišķi renesanses laikmetā, kultūras vēsturē, historiogrāfijā un

Vācijas jauno laiku vēsturē.

Modris Ekšteins (dz. 13. XII 1943 Rīgā) kopš 1970. gada ir Toronto uni-

versitātes Skārboro kolledžas mācībspēks, tagad ārkārtas profesors. Viņš dok-

tora grādu ieguvis Oksfordas universitātē Anglijā 1970. gadā un speciālizējies

Vācijas jaunāko laiku vēstures, Eiropas liberālisma un Pirmā pasaules kara

problēmās. Viņš publicējis divas grāmatas un dažus rakstus un ir aktīvs Kanādas

vēsturnieku sabiedrībā.

Jānis Rogainis (dz.2B. VI 1943 Valkā) ir Klemsonas (Clemson) univer-

sitātes mācībspēks Dienvidkarolīnā, kopš 1975.gada docents, doktora grādu

ieguvis Indiānas universitātē (1976). Viņš speciālizējies Austrumeiropas vēs-

turē, sevišķi Austro-Ungārijas problēmās.

Māris Vinovskis (dz. 1.1 1943 Rīgā) ir ne tikai vēsturnieks, bet ari demo-

grāfs. Kopš 1972.gada viņš ir Mičiganas universitātes mācībspēks, tagad profe-

sors; doktora grādu ieguvis Hārvardas universitātē (1975). Viņš darbojies ari

Viskonsinas universitātes demogrāfijas un ekoloģijas centrā, Amerikas antikvi-

tāšu biedrības ģimeņu vēstures nozarē un Mičiganas universitātes sabiedriskās

dzīves pētniecības institūtā, kā arī Hārvardas universitātes demogrāfisko studiju

centrā. 1977-1978.gadā Vinovskis bija ASV tautas vietnieku nama sevišķās

demogrāfisko studiju komitejas direktora vietnieks. Viņš ir speciālizējies ASV

demogrāfijas, ģimeņu un izglītības vēsturē, publicējis septiņas grāmatas (1971-

-1979).

74

Rudīte Robinsona (Preimata) speciālizējusies Anglijas 17. gadsimta vēsturē

un 1975.gadā ieguvusi doktora grādu Jēlas (Yale) universitātē.

Pēteris Aizupītis (dz. 2. IV 1940 Rīgā) speciālizējies viduslaiku vēsturē, no

1967. līdz 1973.gadam bija mācībspēks Vestčesteras stāta kolledžā Pensilvānijā

un doktora grādu ieguva Templas universitātē, bet, darba iespējām vēsturē aka-

dēmiskajā laukā samazinoties, kļuva radio žurnālists «Amerikas balss" raidītāja

latviešu sekcijā.Kā asistents vēstures nodaļā ilgus gadus darbojies Jānis Cers Minesotas uni-

versitātē Mineapolisā, bet nav varējis avansēties līdz patstāvīga darba postenim.

Līdzīgas grūtības piedzīvojuši arī vairāki citi latviešu cilmes universitāšu absol-

venti un doktorandi vēsturē ASV un Kanādas universitātēs, piemēram, Edīte

Betena (Betten, dz. Kalniņa), kas kādu laiku darbojās Florīdas stāta universi-

tātē.

VI

Otrā pasaules beigās trimdā devās arī trīs archaiologi - Latvijas uni-

versitātes mācībspēki. Pirmais no viņiem bija senvēsturnieks Dr. Francis Balodis

(7. VIII 1882 Valmierā-8.VIII 1947 Stokholmā), kas devās trimdā uz Zvied-

riju jau 1940.gada jūnijā. Sen nodibinātiesakari ar zviedru zinātniekiem viņam

palīdzēja kļūt par Stokholmas universitātes ārštata profesoru ēģiptoloģijā un

Austrumeiropas archaioloģijā. Stokholmā viņš bija ari Baltijas institūta valdes

loceklis. Trimdā viņš publicēja grāmatu: Egypten (zviedriski un dāniski 1943,

1947), bet viņa darba Latviešu vēsture I sējuma l.daļu (1938) izdeva jaunā

izdevumā kā.Det āldsta Lettland (zviedriski 1940) un SenāLatvija (1956).

Vācijā savas gaitas turpināja Dr. Eduards Šturms (3. X 1895 Rīgā-20. VIII

1959 Bonnā). No 1946. līdz 1949. gadam viņš darbojās Baltijas universitātē,

sākumā kā docents, vēlāk kā profesors un 1949.gadā arī kā prezidents. Pēc uni-

versitātes slēgšanas viņš darbojās kā Vācijas pētniecības kopas stipendiāts pie

Bonnas universitātes archaioloģijas nozarē. Trimdā viņš publicēja astoņus pētī-

jumus vācu valodā Baltijas universitātes un Baltijas institūta publikāciju sērijas

ietvaros (1946-1957): Die Alkstātten m Litauen, Die erste schnurkeramische

Siedlung m Lettland, Die ethnische Deutung der „masurgermanischen" Kultur,

Die Lage von Gercike und einigen anderen frūhgeschichtlichen Burgen Lett-

lands, Regionale Unterschiede m den Beziehungen zwischen dem Ostbaltikum

und Skandinavien m der Bronzezeit, Die Steinkistengrāberkulturen Nordlett-

lands un Der Ursprung der kamm- und grtibchenkeramischen Kulturen Ost-

europas, bet viņa ievērojamākais darbs bija Die steinzeitlichenKulturen des Bal-

tikums (1970).

Zviedrijā nokļuva Dr. Valdemārs Ģinters (27. XI 1899 Rīgā-24. VII 1979

Stokholmā). Viņam neizdevās kļūt par kādas zviedru universitātes mācībspēku,

bet no 1945. līdz 1954.gadam viņam bija iespēja strādāt Zviedrijas valsts

75

vēsturiskajā mūzejā Stokholmā, vadīt un piedalīties archaioloģiskajos izrakumos

Viduszviedrijā, Dienvidzviedrijā un Gotlandē. Sākot ar 1954. gadu, viņš strādāja

valsts antikvāra vadītās iestādes Helges salas_ pētniecības nodaļā, piedalījās ari

vairākās konferencēs Zviedrijā, Francijā un Ēģiptē un 1963.gadā arī izrakumos

Bergenā, Norvēģijā. Trimdā viņš paspēja publicēt tikai dažus rakstus, piemēram:

„Eine finnische Prunkaxt aus Lettland", Fornvānnen 2 (1967), un grāmatu

Karogi senajā Latvijā (1968). Viņa godināšanai izdots rakstukrājums Latvijas

senatnei(1979).

Trimdā savu karjēru sāka Jēkabs Ozols (dz. 27. XI 1922 Rīgā). Doktora

grādu viņš ieguva Minsteres universitātē (1967), no 1967. līdz 1977. gadam

vadīja Baltijas pētniecības institūtu Bonnā un no 1970. gada ir Bonnas univer-

sitātes archaioloģijas profesors. Ozols piedalījies daudzos izrakumos Reinzemē

un citur. Viņš rediģējis vairākus rakstukrājuma CommentationesBalticae sēju-

mus, piedalījies daudzās konferencēs un publicējis četrus darbus: Ursprung und

Herkunft der zentralrussischen Fatjanowo Kultur (1962), Die baltische Stein-

kistengrdberkultur (1969), kā arī Die vor- und fruhgeschichtlichen Burgen Sem-

gallens un Die Bootaxt- und die Spātkammkeramische Kultur des Baltischen

Gebietes.

Trimdā savas gaitas sākusi arī archaioloģe un mākslas vēsturniece Zaiga

Blumberga (Ozoliņa, dz. 15. XII 1924 Rīgā), kas ieguvusi doktora grādu Stok-

holmas universitātē par disertāciju „Gotlandes sakari ar kontinentu agrā dzelzs

laikmetā". Viņa ir asistente Stokholmas universitātes archaioloģijas nodaļā un

vairāku rakstu autore.

Daudz plašākā apjomā darbojas vienīgā latviešu cilmesarchaioloģe Ziemeļ-

amerikā Astrīde Onata (Bluķe, dz. 12.V 1940 Rīgā), kas kopš 1966. gada ir

mācībspēks Sentrālijas (Centralia) sabiedriskajā kolledžā Sietlā. Viņa ieguvusi

doktora grādu Vašingtonas universitātē, saņēmusi vairākas stipendijas, piedalī-

jusies konferencēs ASV un Meksikā, speciālizējusies Amerikas indiāņu archaio-

loģijā un izdarījusi daudz izrakumu. Viņa vada arī pati savu archaioloģisko izra-

kumu konsultācijas biroju, vadījusi antropologu un archaiologu konferences,

publicējusi lielāku skaitu zinātnisku rakstu, bijusi Amerikas archaiologu apvie-

nības aktīva darbiniece, Vašingtonas archaiologu apvienības prezidente un

Vašingtonas stāta archaiologu padomes sekretāre. Onata sākusi interesēties ari

par Baltijas valstu archaioloģiju un tās pētīšanai ieguvusi ASV nacionālā

humānitārozinātņu fondastipendiju.

VII

Trimdā aktīvi darbojas arī vairāki reliģijas un kultūras vēsturnieki. Vis-

pirms jāatzīmē Haralds Biezais (dz. 10.VII 1909 Lestenē), kas doktora grādu

ieguva Upsalas universitātē Zviedrijā (1955), no 1945. līdz 1969. gadam bija

76

Upsalas universitātes mācībspēks, no 1970. līdz 1977.gadam profesors Obu

(Abo) akadēmijā Somijā un 1975/1976. gadā arī viesprofesors Bonnas universi-

tātē Vācijā. Līdz 1978.gadam viņš publicējis jau vairāk nekā 360 zinātnisku

pētījumu, ieskaitot 18 grāmatu(sk. Tālivalža Gulbja rakstu. Red.).

Ļoti ražīgs bijis arī Andrejs Johansons (dz. 28.1 1922 Rīgā), kas ir arī

rakstnieks. Doktora grādu viņš ieguvis 1964.gadā Stokholmas universitātē, no

1964.gada bijis docents un kādu laiku arīārkārtas profesors Stokholmas univer-

sitātē. Viņa darbu skaits vācu un latviešu valodā ir ļoti liels. Daļa no tiem ir

populāras esejas par vēsturiskām un kultūrvēsturiskām tēmām: Dūmanie spī-

dekļi (1953), Pakavu dunoņa (1954), Pārlaicīgie ceļinieki (1956), Leoparda āda

(1956), Vēju mezgli (1962), Rīgas svārki mugurā (1966), Visi Rīgas namiskan

(1970), bet citi ir akadēmiski pētījumi kā doktora disertācija Der Schirmherr

des Hofes im Volksglauben der Letten (1964) un Der Wassergeist und der

Sumpfgeist (1968) un virkne rakstu ievērojamos vācu, skandināvu, angļu un

franču rakstukrājumos un žurnālos (History of Religions, Donum Balticum,

Vāstasiatiska religionsmoten, Les Religions dc la Prehistoire, Archiv fūr Volker-

kunde, Scando-Slavica, Zeitschrift fūr Ethnologie,Arv, Fabula, Baltische Hefte

uc).

Nopietns zinātnieks ir arī Egils Grīslis (dz. 19.11 1928 Jelgavā), kas 1958.

gadā ieguva doktora grādu baznīcas dogmatikas vēsturē Jēlas (Yale) univer-

sitātē.

Aktīvs ir bijis arī Dr. Edmunds Šmits, kas kopš 1950.gada līdz aiziešanai

pensijā bija profesors Lutera seminārā Mineapolisā. Par mācībspēkiem darboju-šies arī vairāki citi latviešu teologi ASV (sk. Edgara Ķiploka rakstu. Red.)

Ar latviešu vēstures pētniecību trimdā nodarbojies arī liels skaits personu

gan ar, gan bez vēsturnieku izglītības, kas strādā citās profesijās kā žurnālisti,

ārsti, juristi, ķīmiķi, inženieri, filologi, vidusskolu un pamatskolu skolotāji,

agronomi un tautsaimnieki, kā ari virsnieki. Daudzas šo citu profesiju darbi-

nieku veltes vēsturē ir augstu vērtējamas, bet to vairums ir amatierisks vai pat

diletantisks. Blakus ievērojamiem pienesumiem vēstures literātūrā vērojam ari

vēstures kropļojumus, izskaistinājumus un pat apzinātus viltojumus. Izsekot

šai vēstures literātūraibūtu cita raksta uzdevums.

LITERATŪRA

Latvijas PSR zinātņu akadēmijas Vēstures institūta publikācijas (1946.-1972.),

sast. Z.Šakare (Rīgā 1973).

J.Ozols, .Bibliographie Eduardfs] Stūrim", Commentationes Balticae VI/VII

(1959); „Bibliogiaphie Arveds Švābe", iM</.VIH/IX (1962).

E.Dunsdorfs, [„Vestuies liteiātūias pāiskats"], Latvijas vēstures atlants (Melburnā

1976), 198-212.1pp.

77

RELIĢIJAS VĒSTURES PĒTNIECĪBA TRIMDĀ

TālivaldisGulbis

Kā baznīcas vēstures laukā mūsu galvenā interese pievēršas Latvijas baznī-

cas vēsturei, tā reliģijas vēstures praktiskā pētniecība virzījusies uz latviešu pašu

agrās, priekškristietības laika ticības un reliģisko tradiciju analizi. Izmantojotliecības baznīcas vēstures senākajos materiālos, tautas vēsturi, reliģijas psīcho-

loģiju un fainomenologiju un folkloru, sevišķi mūsu tautasdziesmas, šai pētnie-

cības laukā lauza ceļu profesori: L.Adamovičs, L.Bērziņš, V.Maldonis, E. Rum-

ba, E.Zicāns.

Tagad ārpus Latvijas redzamākais speciālists reliģijas vēsturē latviešu teo-

logu vidū ir Haralds Biezais, kas darbojies par mācībspēku dažādās universitātēs

Eiropā, dažādos amatos un ar dažādu atbildību reliģijas vēstures katedrās.

Arī viņa darbos var saskatīt uzsvaru uz latviešu seno reliģiju, analizējot

mūsu tautasdziesmas ar modernām pētniecības metodēm, izmantojot valodnie-

cību un zemnieku tautas reliģisko psīcholoģiju. Pats pētniecības darbs ietvei;

bez vispārīgās un speciālās reliģijas vēstures tematiem latviešu folkloras avotu

publicējumus un plašāku interesi par baltu tautu seno reliģiju. Šai novadā

Biezais publicējis rakstus un monogrāfijas. Pētnieka devums novērtējams kā

agrākās pētniecības kritika un turpinājums ar līdz šim nezināmiem ieskatiem un

jaunu tematu analizi.

Pretēji teoloģiskai un romantiskai interpretācijai viendievības vietā uz-

svērta daudzdievība. No debesu dievībām ar personificējumu viena ieguvusi īpaš-

vārdu Dievs. Kristīgās ticības misionāri šo īpašvārdu izmantoja kristīgo Dieva

apzīmēšanai. Pētījumā ir konstatēts, ka Dieva pielūgšanā senatnē grūti runāt par

kādu vairāk attīstītu kultu.

Sevišķi oriģināls uzskats parādīts mūsu tautasdziesmu analizē, secinot, ka

ir bijušas divas radītājas dievības: Dievs un Laima. Abi ir laidēji: „Kādu Dievs,

Laime laida" (Latvju dainas 8741). Turpat pamatots viedoklis, ka abi kopīgi un

vienlaicīgi bijuši likteņdievības, nosakot atsevišķu cilvēku likteni (Die Gottes-

gestalt derlettischen Volksreligion, Uppsala 1961).

Sava otrā doktora grāda disertācijā (reliģijas vēsturē, pirmais bija teolo-

ģijā) Biezais analizē sieviešu dzimtes dievības (Die Hauptgčttinnen der alten

Letten, Uppsala 1955). Jautājumā par Laimuir atzinums, ka tā var būt radusies

no vairs nepazīstamas pamatdievības, kas rosina vispārējo auglību. Laima liekas

atdalījusies no šīs dievības un pārstāv tās likteņlēmējas funkcijas. Dēklas nosau-

kumā savukārt Biezais saskata fonēmas T apmaiņu ar D tipiskā vācu apgabala

izloksnē, tā aizstājot katolisko svēto Teklu ar Dēklu. Tiek norādīts, ka Dēklai

78

nav no Laimas atšķirīgu funkciju, t.i., tautas izpratnē tā nav patstāvīga dievība.

Viņas izcelšanās datētaar 16. gs. sākumu, kad sv. Teklas kults bija Rīgā it sevišķi

iecienīts, ar Eiropā reti pieejamām relikvijām. Zīmīgi, ka Dēklas vārds tautas-

dziesmās centrēts katoliskajos Kurzemes un Vidzemes apgabalos. Trešā mūsu

sieviešu dievību trijotnē ir Kārta. Tai gan nav neatkarīgu funkciju, bet tā ir pašu

latviešu veidojums ar centrējumu Ventspilī, radies jaunrades ceļā no verba kārt,

nolikt alliterācijas: „Kam, Laimiņ, kārtin kāri".

Par govju dievību uzskatītā Mārša tautasdziesmās nosaukta arī par

Māršiņu un Māršaliņu. Tā atklājas melnas vaboles, čūskas vai ari vistas izskatā,

kam fainomenoloģijā ir sakars ar pazemes dievībām. Arī tekstos ar Laimu sasto-

pama kāda „govju Laime", kamēr „govju Māras" vārds nekur nav atrodams pat

katoliskajos novados. Ģeogrāfiskajā izplatībā redzams, ka Māršavas un līdzīgi

nosaukumi atrodami sevišķi Vidzemes austrumdaļas katoliskajos novados, bet

ne Latgalē, kamēr zemes rietumdaļā sastopama Laima un govju Laima. Domā-

jams, ka Mārša un tamlīdzīgi nosaukumi ir atvasinājumi no vārda un,

ņemot vērā govju patronātu, iespējams, ka šai dziesmu kompleksā sastopamies

ar divi dievībām, ja atrisinājumu nemeklē fonētiskā līdzībā, bet šo tēlu rak-

sturos.

vārdu Biezais analizē plašākā pieejā. Viņa atzinumā tas ir identisks

ar sv.Mariju, pārņemot no Laimas it sevišķi sieviešu patronātu, tikumības un

laulības sargāšanu, vistas upuri un ari lauku auglību. Te katoliskajai Marijai nav

būtībā nekādas atbildības. Tikai Māsai, nevis Marijai, tautasdziesmās ievērojama

loma katoļu baznīcas svētkos: Marijas šķīstīšanās svētkus, ko svinēja 2. februārī

kā sveču dienu, tauta pazina kā «sveces Māršas" dienu. Tikai tai — un ne Laimai

- ir dots svētās apzīmējums, pie kam arī dziesmās minēta kopā ar Jēzu,

kamēr Laima nekad. vārds parādās pat cv. luterisko draudžu dziesmu-

grāmatā, piemēram: „Š*o brīnumskaisto rozi, ko praviet's sludina, Mums Māi;a

atnesusi, tā šķīstā jaunava".Uzskatāmā veidā Biezais rāda, ka vārda sākumi mūsu tradicijās ir

bijuši 16. gadsimtenī katoliskajā Latgalē. Tur vārda Maria rakstība, ari latviešu

sieviešu vārds Marija, aizstāts ar Marya, ko var izrunāt Marja, resp. Mora.

Zīmīgi, ka ari daudzās citās tautās, starp tām ari mūsu kaimiņtautās, Marijasvārds parādās Maijas formā.

Trešajā monogrāfijā (Die himmlische Gotterfamilie der alten Letten,

Uppsala 1972) apskatītas debesu dievības senajos ticējumos. To vidū ir Ausek-

lis, t.s., rīta zvaigzne (Venus), personificēta un mītoloģizēta. Pieejamie mate-

riāli neapstiprina Ausekļa kultu mūsu tautā. Austriņas vārds ir šī paša Ausekļa

nosaukums, aprakstot to kā rīta ausmu. Latvijā esošais Austras kalns ir būtībā

pakalniņš, uz jau 17. gadsimtenī bija uzcelta Augustīna kapella. Gadsim-

teņabeigās atsevišķo svēto dienās(piemēram, dienā - 23. aprīlī) rīta ausmā

79

katoļi nākuši no tālākiem apgabaliem ziedot parasto lūgšanu upuri katoļu tradi-

cijās - vasku un vilnu, atstājot to nabagu lietošanā.

Mēness uzskatīts par pirmkristīgo laiku kasa dievību. Vēlāk tas kļuvis par

apspiesto, nabagu un bāriņu aizstāvi. Tomēr sevišķs mēness kults ar upurjem

mūsu tradicijās nav saskatāms.

Pērkonā Biezais saredz no vienas puses senās reliģijas Debeskalēja personi-

fikāciju, kas „kaļ sauli", no otras - auglības un ražas veicinātāju. Baltu tautās

Pērkona kults atrodams senajos svētkos pēc ražas novākšanas, t.s., saberu tradi-

cijā, kui;ā Pērkonam upurēja apīņu ražu izbrūvētā alus veidā, priekā „ribinot

istabiņu".Viena no galvenajām debesu dievībām ir Saule, kas arī debesīs tēlota kā

saimniece ar savu lauku sētu un sētas celtnēm. Tā aprakstīta kā meita, kam Mē-

ness brauc par precinieku, bet no otras puses tā ir raksturota kā māte, sevišķi

bārenītei un dzīves pabērņiem. Viņa brauc pāri debesu kalnam no rītiem uz

vakariem. Saules ceļā stāv saules koks, bet vakaros tā laivā brauc pa jūju, kur

pašā vidū ir sala ar Saules guļasvietu. Centrāls koks un sala jūrā ir mitoloģijā

pazīstami pasaules centra, svētas vietas simboli. Ir iespēja, ka Saule bijusi ori-

ģinālā likteņdievība pirms Laimas. Saules kultam ir sevišķa nozīme auglības

veicināšanā, Saulei brienot pa rudzu lauku, tāpat dabas auglības svētku - Jāņu

tradicijām ar kultam piederīgo mielastu, jāņugunīm, deju un daudzinājuma

dziesmām.

Tautas tradicijās ir norādījumi, ka Saule ir ne tikai Jāņa pazudusī sieva, bet

arī Jānis pats. Kristīgās ticības ietekmē auglībai veltītie Jāņi (23/24. jūnijs) ir

nosaukti par Jāņa Kristītāja dienu.

Dieva dēlu un Saules meitu pamatā ir reālas dabas parādības, bet to mīto-

loģizējumu rosinājuši ieskati par latviešu ģimenes izveidojumu. Debesu kāzu

tematam mūsu folklorā atbilst latviešu kāzu tradicijās: ķeršana, panāksnieki,

līgavas nozušana, mielasts, alus, precības, brauciens baznīcā. Liekas, ka Saule

un Auseklis bijuši oriģinālais debess pāris.

Ceturto lielāko darbu pētniecībā Biezais veltī Ūsiņa jautājumam (Licht-

gott der alten Letten, Stockholm 1976). Pēc Biezā domām, Ūsiņš bijis senat-

nēja latviešu gaismas dievība. Ūsiņš pieskaitāms debesu dievībām; līdzīgi Dievam

un Saulei viņš brauc pār debesu kalnu un atnes zemei pavasari ar ziediem un

plaukumu. Tā viņš kļuvis arī par auglības dievību, aizsargā teļus un jērus un

tapis par bišu patronu. Tāpat kā lielākajām debesu dievībām viņam piedēvē

divus zirgus, ari divus dēlus. Mitoloģijā tiepārvērsti par Dieva dēliem.

Ūsiņš mūsu tradicijās ir pirmām kārtām zirgu patrons, viņš jāj pieguļā

līdz ar puišiem un gana zirgus. Uz viņu kā dievību norāda viņam dotais upuris

- kauts gailis līdz ar mielastu - pantogu (olām ar speķi). Pie pēdējā vēl pie-

deras dievu dzēriensalus.

80

Latviešu un vispār baltu tautu senās reliģijas pētniecībā vēl nozīmīgi ir

Biezā darbi par baltu tautu reliģijas avotiem (Die Religionsquellen der balti-

schen Volker und die Ergebnisse der bisherigen Forschungen, Uppsala 1954),

kā ari raksts „Baltische Mvthologie" kopā ar lietuvieti J.Bali (Balys) mitolo-

ģijas vārdnīcā W6rterbuch derMythologie I (Stuttgart 1965), 373-455.lpp.

Biezais aizrāda uz faktu, ka dainu teksti ir dzeja, uzrakstīta vēlu (19.gs.

beigās). Tādēļ nevar būt runas par to precīzu datējumu; tai vietā ir jādomā par

kultūras posmu izpausmi tautasdziesmās. Pie senākā posma piederētu senās

sabiedrības un tās ētikas atspoguļojums, uzskati par senajām dievībām mūsu

vēstures priekškristīgajā laikmetā. Tam sekotu posms pēc 12. gadsimteņa un

kristietības ienesuma mūsu zemē ar katoliskiem seniem priekšstatiem. Trešajā

posmā būtu teksti, kas pauž klaušu laiku idejas pēc 17. gadsimteņa. Ceturtajā

grupāir ierindotas ziņģes, sākot ar Stendera laikmetu.

Otra pamatparādība dainās ir sinkrētizācija, t.L, kristietības un senās reli-

ģijas abpusēja ietekme. Vispirms senajā reliģijā iespiedušies atsevišķi kristīgās

ticības elementi: tēlā redzama dievmāteMarija, līdz ar baznīcas svētajiem

tā ir pārņēmusi senos gadalaiku svētkus. nu brauc baznīcā kristībās, līdz

ar Laimu tā iesaistīta kāzās, staigā pa jumtu un vēro ļaužu uzvedību bērēs,

sevišķi rūpējas par bārenīti. Kristīgā ticība ietekmējusi visas senās ētikas un

morāles normas, tās rosināta senā auglības dievība ieguvusi Jāņa vārdu. Seno

Dieva dēlu atsevišķā veidojumā ienācis Dieva dēls — Jēzus, sevišķi glābēja

funkcijā. Senās reliģijas elementi kristīgā baznīcā sastopami vēl šodien. Vēl

šodien kristīgo Dievam ir latviska seja: pats nosaukums nācis no senās debess

izpratnes, viņš ir sētas saimnieks. Baznīcas svētkos vēl redzamas senās tradici-

jās: senie ražas novākšanas svētki paslēpušies pļaujas svētkos, veļu dienas var

saskatīt kapusvētkos, sevišķi visu dvēseļu dienā — 1.novembri. Tāpat senās

tradicijās ir apvienotas ar baznīcas svētības aktiem: krustabu, līdzināšanas un

apbedīšanas tradicijās ir saliedētas ar kristībām, laulībām un bērēm. Pat dainās

šīm tradicijām ir kristīgās baznīcas aktu priekšnoteikums.Dainu analizē atspoguļojas vēl teoloģiskā un nacionālromantiskā pieeja.

Pirmā sevišķi izteikti sastopama teologu Bērziņa un Maldoņa uzskatos. Otra

sasniedz savu kalngalu laja Brastiņa mācībā, saplūst dažāda ideoloģija,

radot mēģinājumu atjaunot seno reliģiju dievturības kustībā. Šī kustība neņem

vērā kristīgās ticības ietekmi senajos ticējumos visā vēstures gaitā. Tā rodas

apgalvojumi, ka Dievā sastopami pretstati - tēvs un māte, zeme un debesis,

dvēsele un miesa, viela un gars, ko dainas nerāda. Tāpat dievtuņ nepamatoti

apgalvo, ka senās «pasaules mātes" tēls esot parādījies kristīgā ticībā divējādi— Svētā gara un Jēzus mātes Marijas veidā. Kaut dainas mātes dievību pamat-

tekstos un variantos nekur nemin vārdu, vadoties no savas speciālās

ideoloģijas, dievturj rada šādu mātes dievību Māņi.

81

PĒTĪJUMI TEOLOĢIJĀ

Edgars Ķiploks

Pētījumi zinātnes laukā pirmām kārtām norit akadēmiskajā darbā. Latviešu

teologiem to pārtrauca mūsu zemes okupācija 1940.gadā. Viens no pirmajiem

pārgrozījumiem Latvijas universitātē bija teoloģijas fakultātes slēgšana. Ar to

saistītie pārdzīvojumi saīsināja mūžu diviem profesoriem — Voldemāram Mal-

donim un Jānim Rezevskim (abi miruši 1941.g.). 14. jūnijā deportēto vidū bija

divi citi profesori — Ludvigs Adamovičs un Edgars Rumba (abi miruši 1943. g.).

Privātdocents Vilis Rozenieks izlietoja iespēju izceļot uz Vāciju 1941.gadā un

pēc dažiem mēnešiem tur nomira.Pārējie mācībspēki stājās baznīcas darbā un

tur palika ari vācu okupācijas laikā. Tas zinātniskai darbībai teoloģijas laukā

nebija labvēlīgs.

Bēgļu gaitas 1944. gadā lielāko tiesu no fakultātes mācībspēkiem noveda

Vācijā - profesorus: Kārli Kundziņu, Eduardu Zicānu, Teodoru Grīnbergu,

docentu Fēliksu Treiju (Treu), privātdocentus: Edgaru Bergu un Edmundu

Šmitu, lektorus: Jāni Rozentālu un Edgaru Ķiploku, asistenti Ģetrūdi Alksni.

Zviedrijā nokļuva docents Haralds Biezais un asistents Leons Čuibe. Dzimtenē

palika trīs mācībspēki - profesors Alberts Freijs un lektori Arturs Siļķe un

Arnolds Zviņgis. Freijam un Siļķēm bija lemts ceļš uz Sibiriju. Siļķe un Zviņģis

nomiravēl tai vecumā, ko sauc par spēka gadiem.

Vācijā nonākušie mācībspēki strādāja mācītāju darbā nometnēs un bēgļu

organizācijās un to turpināja arī vēlāk Savienotajās valstīs. īsu laiku K.Kun-

dziņam un E.Bergam bija iespēja darboties Baltijas universitātē Pinebergā un

K.Kundziņam un F.Treijam ASV baznīcu uzturētās kolledžās, bet kā valodu

skolotājiem. Labākas iespējas pavērās J.Rozentālam un E.Šmitam Lutera teo-

loģijas seminārā Sentpolā, iegūstot tur profesūras. Viņu darbības laikā šo semi-

nāru beiguši vairāk par 2000 studentiem. Ja gadās kādu no viņiem satikt, tie

savus latviešu profesorus atceras ar lieluatzinību. Zinātniskam darbam baznīcas

semināros apstākļi nav labvēlīgi, jo ir liels stundu skaits, daudz studentu rakstu-

darbu, privātas konsultācijas un vēl citi blaku pienākumi.

Labvēlīgākos apstākļos atradās Zviedrijā nonākušie fakultātes mācībspēki

- H.Biezais un L.Čuibe. Abi turpināja studijas - Biezais vēsturē, Čuibe klasis-

kajā filoloģijā. Biezais 1955.gadā ieguva doktora grādu Upsalas universitātē,

kļuva tās mācībspēks, vēlāk darbojās Obu akadēmijā Somijā un ieguva starptau-

tisku atzinību ar saviem darbiem reliģijas vēsturē.

Novērots, ka emigrantu pirmās paaudzes jaunatne pievēršas vairāk tech-

niskajām zinātņu disciplīnām, mazāk humānitārajām. To var teikt arī par

82

latviešiem, īpaši par teoloģijas studijām. Profesora E.Dunsdorfa rediģētajā grā-

matā par akadēmisko mācībiestāžu latviešu absolventiem brīvajā pasaulē laikā

no 1945. līdz 1975. gadam minēts šo absolventu kopskaits - 7946. Līdz 1980.

gada beigām tas varētu būt sasniedzis 9000. Šī raksta autoram zināmas tikai 44

personas - cv. luterāņi, kas beiguši akadēmiskās studijas teoloģijā. Nav izdevies

iegūt tuvākas ziņas par viņu interesi zinātniskajā darbā. Ar gandarījumu atzīmē-

jams, ka pieci no šiem 44 jaunajiem teologiem ieguvuši doktora grādu un divi ir

doktorandi.Tas ir ļoti augsts procents.

Zinātniskā pētniecība tomēr nav saistīta tikai ar darbību akadēmiskajās

iestādēs. No grāmatas Zinātne tēvzemei (1939) un prof. L.Adamoviča pārskata

par latviešu darbību teoloģijas zinātnes laukā (Rīgas latviešu biedrības zinātņu

komitejas Rakstu krājums 21, 1933) redzams, ka visās teoloģijas disciplīnās ir

bijis daudz personu, kas blakus savam maizesdarbam baznīcā, skolā vai citur

devušas kaut ko arī zinātnei. Tas pats ir noticis arī trimdas laikā, kaut tur pub-

licēšanas iespējas latviešu valodā stipri ierobežotas.

Arī šīs iespējas iznīcināja mūsu zemes okupācija 1940.gadā. Bez šķēršļiem

varēja jūnijā no spiestuves saņemt un izplatīt teoloģijas profesoram V.Maldonim

veltītā rakstukrājuma Studia theologica II sējumu, bet sabiedrisko lietu minist-

rija aizturēja mazliet vēlāk klajā nākušo fakultātes rakstu I sējuma 5/6. burtnīcu

ar prof. L.Adamoviča rakstiem „Dižā debess sēta latviešu mitoloģijā" un «Tau-

tas dziesmas par debesu kāpnēm". Reliģiski-filozofisko rakstu 6. sējuma sali-

kumu spiestuvei nācās izkausēt.

Pēdēji minētā izdevuma tradicijās iniciātori gribēja trimdāturpināt rakstu-

krājumu Reliģija un dzīve. Reliģiski un filozofiski raksti, bet iznāca tikai

I sējums (1950), tālākajiem aptrūka līdzekļu. Zināmas publicēšanās iespējas

dod Baznīcas kalendārs un mēnešraksts Ceļa biedrs (abu redaktors Jānis Straut-

nieks) un filologu rakstukrājums Ceļi. Latviešu cv. lut. baznīcas Amerikā

(LELBA) apgāds publicējis vairākas grāmatas ar rakstiem Latvijas baznīcas vēs-

tures laukā. Dažos gadījumos autoripaši rūpējušies par darbu iespiešanu.

Okupētajā dzimtenē darbojas baznīcas uzturēti teoloģijas kursi mācītāju

sagatavošanai. Lai celtu to mācībspēku kvalifikāciju, 1980. gadā ir notikušas

divas doktoru promocijas. Mācītājs E.Jundzis promocijai iesniedzis disertāciju

„Jēzus dzīve uz sinoptiskās un johaneiskās tradicijās pamata" un mācītājs

R. Akmentiņš par tematu «Rakstnieka Augusta Saulieša pasaules uzskats un

pamatproblēmu aktuālitāte".

Sekojošā pārskatā aprobežosimies tikai ar latviešu teologu sniegumiem

zinātnes laukā. Publikāciju atzīmēšanai lietoti saīsinājumi: BK — Baznīcas gada

grāmata un kalendārs un CB - Ceļa biedrs. Pēdējā iespiestos rakstus var viegli

pārskatīt pēc satura rādītāja par laiku no 1956. līdz 1975.gadam. Šis biblio-

grāfiskais rādītājs tiks turpināts.

83

Vecās derības teoloģijaLiels darbs veikts ar Vecās derības jaunu tulkojumu no senebreju valodas.

Kopš" Glika laika latviešu bībeles izdevumos vairākas reizes izdarītas nelielas

korrektūras, lielāko tiesu ortogrāfijas ziņā. Jauno derību no grieķu valodas tul-

koja īpaša emendācijas komisija vēl Latvijas neatkarības gados (1931-1936),bet Vecā derība palika netulkota. Arī trimdā 1945. gadā iespieda visu bībeli

vecajā ortogrāfijā pēc pēdējās (1898. gada) emendācijas teksta versijas. Kad

šis iespiedums bija izpirkts, bija skaidrs, ka nākošajam jābūt ne tikai tagadējā

pareizrakstībā, bet tam nepieciešami ari lielāki valodas labojumi, resp. jauns

tulkojums. Kopš Glika laikiem lielā mērāuzlabotas arī pirmteksta edīcijas.Vecās derības tulkošanu veikuši trīs teologi: docents Fēlikss Treijs, mācī-

tājs Dr.Ādams Mačulāns un licenciāts Valdemārs Bernards. Tulkojuma valodu

pārskatījis profesors Ernests Blese, korrektūras lasījis prāvests Bertrams Feders.

Viss darbs veikts no 1953. līdz 1964. gadam. Par tulkošanas gaitu ir ziņas bro-

šūrā Jaunais latviešu bībeles izdevums (1965) un V.Bernardarakstā BK 1968.

Šai tulkošanas darbā, diemžēl, nevarēja vairs piedalīties prof.E.Zicāns,Vecās derības katedras šefs Latvijas universitātē, jo viņš nomira 1946.gadā. Jau

dzimtenē viņš bija sācis tulkot Psalmu grāmatu un rakstīt tai komentāru. No

manuskripta iespiesti atsevišķi paraugi, piemēram, 91. psalms rakstukrājumā

Reliģija un dzīve (1950). Docentam Treijam bijusi iespēja ieskatīties manus-

kriptā, un viņš par to saka: „Ne vien pētījumā, izteiksmes precizitātē un labā

senās dzejas izjūtā (ievērojot ebrēju dzejas mainīgos pantmērus) izsvērts darbs.

Klāt: zinātniski atturīgi veidotais pielikums. Noliekotkorrektūras lapupie malas,

patīkamā atmiņā palika harmoniski veidotais darbs." (BK 1949, 62. lpp.).

Arī F.Treija darbu pārtrauca pāragrā nāve 1958.gadā. Viņa raksts „Vecā

derībatagadnes gaismā" iespiests BK1957, 23-28. lpp.

Jaunās derības teoloģija

Vispirms jānorāda uz prof. K.Kundziņa 1954.gadā publicēto neliela ap-

mēra (13 lpp.) rakstu „Zur Diskussion ūber dieEgo-Eimi-Sprūche des Johannes-

evangeliums", kas iespiests igauņu archibīskapam J. Ķepam (Kopp) veltītajā krā-

jumā Charisteria Johanni Kopp octogenario oblata (izdots Stokholmā). Šim

rakstam ciešs sakars ar 1939.gadā publicēto Kundziņa pētījumu „Charakter und

Ursprung der johanneischen Reden", Latvijas universitātes raksti, Teoloģijasfakultāte I, 4. Līdz tam Jāņa evaņģēlija īpatnējiem atklāsmes vārdiem „Es es-

mu..

." izcelsmi meklēja gnostiskos novirzienos vai rabīniskā literātūrā, līdz ar

to reducējot pašu evaņģēlija vēsti. Kundziņš izcēla šo vārdu atšķirīgo īpatnību

evaņģēlijā, kas cieši saistīta ar paša atklāsmes nesēja personību - Kristu. Formāli

šiem vārdiem var sameklēt paralleles citos avotos, bet Jāņa evaņģēlijā tie lietoti

pilnīgi savdabīgi. Tai pašā 1939.gadā par šiem atklāsmes vārdiem bija rakstījis

84

Cīriches universitātes profesors E. Šveicers (Schweizer) un vēlāk, recenzēdams

kādā zinātniskā žurnālā Kundziņa grāmatu, bija Kundziņa viedokli noraidījis.

Šai sakarā Ķepam veltītajā grāmatā Kundziņš atgriežas pie sava agrākā

darba un vēlreiz uzskatāmi pierāda, ka šie vārdi Jāņa evaņģēlijā ir saistīti ar sote-

rioloģiska satura papildinājumu, citur nav. Tā šis nelielaapmēra raksts ir

palicis par Kundziņa «pēdējo vārdu" viņa zinātniekadarba gaitās. Tāpat kā viņa

citi pētijumi, ari šis mazais rakstiņš ir starptautiski ievērots un uz to norādīts

zinātniskajā literātūrā (piemēram, teologiem pazīstamajā enciklopēdijā Die Reli-

gion m Geschichte und Gegenwart 111, 1959). Kundziņu godinot sakarā ar viņa70. dzimumdienu, iznāca svinibrakstu krājums Spiritus et veritas, kur ar rak-

stiem piedalījās pazīstami jaunderibnieki: Gogels (M. Goguel), Grants (F.C.Grant),

Kimmels (VV.G.Kūmmel) uc.

Par Kundziņa pētījumu saturu īsu pārskatu sniedzis prof. Jānis Rozentāls

Kundziņam veltītajā piemiņas grāmatā Kalpošana garāun patiesībā(1978).

Atkārtotos iespiedumos trimdas gados iznākušas Kundziņa agrāk publicē-

tās grāmatas: Kristus (3.iesp. 1948) un eseju krājums Ap lielo dzīves mīklu

(1955), kas papildināts ar divi jauniem rakstiem („Mūsu trimdas jaunatne vēr-

tību krustceļos" un „Spēks, kas ievada jaunulaikmetu"), bet tie neietilpst Jaunās

derības pētniecības novadā.

Tāpat 1962. gadā jaunā iespiedumā parādījusies amerikāņu profesora Fre-

derika Granta (F.C.Grant) grāmataForm Criticism, kur šīs pētniecības metodes

ilustrēšanai pievienoti divi pētijumi. Viens no tiem ir Kundziņa 1929.gadā pub-licētā darba «Das Urchristentum im Lichte der Evangelienforschung" tulkojums

«Primitive Christianitv m the Light of Gospel".Prof. Jānis Rozentāls 1976.gadā publicējis grāmatu Mirstīgais apvilks ne-

mirstību. Kristīgā cerība ticības skatījumā. Sākumā tā bija iecerēta angļu valodā,

un vēl tagad kāds pazīstams teoloģisku rakstu apgāds Savienotajās valstīs tīko

pēc manuskripta. Ir sagatavots iespiešanai grāmatas tulkojums vācu valodā, un

autors strādā gar tulkojumu angļu valodā.

Grāmata nav teoloģiska diskusija par aktuālu tematu. Tajā nav nevienas

vēres, kas norādītu uz izlietoto literātūru un aizgūtām domām. Viss koncepts

tverts patstāvīgi, sakopojot ilggadīgā darbā gūtās atziņas, kas vēl padziļināju-šās sakarā ar autora dzīvesdrauga zaudējumu. Grāmatas beigās (75. lpp.) par

savu tematu autors saka: «Mūžīgās dzīvības cerība ir ari jāatbrīvo no dzīves

izpratnēm, kas kristīgajai ticībai ir būtiski svešas, un cieši jāiegaumē, ka dzīve

šinī pasaulē ir ar eschatoloģisku raksturu. Tas nozīmē, ka empīriskā dzīve norit

transcendences perifērijā, pilnīga dzīves jēga nav īstenojama, kā arī to, ka

perifērijas relātīvā autonomija neļauj dzīves jēgu, kas ir nosacīta ar Dieva mērķi,adekvāti ieskatīt [. . .] mūžīgās dzīvības cerībai ir jāspēj panest notikumus, kas

neliecina par Dieva mērķi un šķiet pretrunā ar Dieva mīlestību, jo Dievs savu

85

mērķi neīsteno, to automātiski uzspiezdams, bet prasa cilvēka brīvu izšķiršanos

un Viņa nolikumuatzīšanu."

Lutera semināra gadapārskatā iespiests kāds cits Rozentāla darbs „A Look

Toward the Consummationof Creation".

Jaunās derības pētniecības laukam grib pievērsties doktorandsElmārs Ro-

zītis. Viņš studējis Tībingenas, Hamburgas un Vīnes universitātē. Pašlaik strādā

gar disertāciju „Verhāltnisbestimmung von eucharistischer Anamnese des Todes

Ješu, Passionstradition und Abschiedsreden". Rozītis publicējis arī vairākus

rakstus par dzimtenes baznīcu (sk. tālāk).

Fricis Kristbergs maģistra grādu ieguvis Prinstonas teoloģijas seminārā un

gatavo doktora disertāciju. Viņš piedalījies pazīstamā Jaunās derības grieķu

teksta Novum Testamentum Graece pēdējā izdevuma sagatavošanā. Šo izde-

vumu 1898. gadā pasāka Nesis (E.Nestie) un turpināja viņa dēls; tagad to izdod

prof. Alands (K. Aland).

Jaunās derības novadā gar doktora disertāciju strādā arī Lauma Lagzdiņa

(Zuševica).

Beidzot jāatzīmē, ka trimdā domāts par Jaunās derības tulkojuma tālāku

uzlabošanu. Dzimtenē Jaunās derības emendātoriK. Kundziņa vadībā turpināja

darbu arī pēc emendācijas nobeigšanas 1936.gadā. Līdz pat dzimtenes atstā-

šanai bija strādāts, lai rastos literāri labāks un pirmtekstam tuvāks tulkojums.

Diemžēl, uz Vāciju līdzi paņemtais manuskripts pazudis, krievu armijai iebrūkot

Dancigā 1945.gadā. Tagad emendācijas darbs atsākts Savienotajās valstīs. īpašas

komisijas uzdevumā prof. E.Šmits pārtulkojis un komentējis Lūkas evaņģēliju.

Manuskripts pagaidām vēl rokrakstā.

Iznākušas divi grāmatas bībeles lasītāju vajadzībām: mācītāja Modļa Gulbja

rokasgrāmata Lasīsim bībeli (1975) un Dr. K.Bilzena Jaunās derības komentārs

(1977).

Sistēmatiskā teoloģija

Šīs teoloģijas nozares laukā strādājis Visvaldis Klīve. Doktora grādu viņš

ieguvis Kolumbijas universitātē Ņujorkā, strādā par filozofijas profesoru Viten-

bergas universitātē Springfīldā, Ohaio stātā. Latviešu valodā viņam ir grāmata

Vai jums ir filozofija? (1974) un mazāka apjoma raksti periodikā, piemēram,

«Kristīgā ticība un cilvēks - pasaules telpas iekarotājs", „Ticība un kultūra",

„Indijas garīgā dzīve šodien" (visi BK), «Reliģiska sprieduma saturs", Latviešu

humānitāro zinātņu asociācija, Rakstu krājums II (1963), «Baznīca un sociālie

jautājumi", Baznīca un draudze (1966). Angļu valodāpublicētajos rakstos Klīve

lielāko tiesu pievērsies dažādiem strāvojumiem tagadnē indiešu reliģijas filozo-

fijā. Plašāks darbs „Philosophy of Religion m Indian Setting" ir iespiešanā. Citi

raksti publicēti dažādos angļu valodas izdevumos Indijā.

86

Klīves doktora darbs «Religious Svmbols m Historical Discourse vvith Par-

ticular Attention to Their Cognative Functions" veltīts to reliģisko simboluvai

terminu analizei, kas saistās ar zināmiem vēsturiskiem notikumiem.

Arvīds Ziedonis strādā par literātūras un krievu valodas profesoru Mūlen-

berga kolledžā Allentaunā. Viņa maģistra darba temats Filadelfijas luterāņu

teoloģijas seminārā: „The Religious Philosophy of Fyodor Dostoevsky" (1962)

un doktora disertācija Templas universitātē: The Religious Philosophy ofJānis

Rainis (iespiesta 1969), 500 lpp.

Baznīcas vēsture

Šai laukā mūs interesē pirmām kārtām Latvijas baznīcas vēsture. Te piemi-

namas ļoti rūpīgās komentētās tekstu edīcijas, ko veicis Haralds Biezais: Das

Kirchenbuch der St. Jakobskirche m Rīga, 1582-1621 (1957), «Jaunatrasts

latviešu tēvreizes teksts", Ceļa zīmes 26 (1955), 281-285.lpp., un citos Zvied-

rijā iznākušos žurnālos un Enchiridion (1959). Biezais ari rakstījis par misijas

sākumiem Latvijā: „Der friedliche Zeitabschnitt der katholischen Mission m

Lettland bis zum Jahre 1196",Kyrkohistorisk Arsskrift (1956).

Lai interesentiem būtu vajadzīgā informācija, Latviešu ev.lut. baznīcas

apgāds Amerikā centies pārspiest prof. L.Adamoviča galvenos darbus baznīcas

vēsturē: Vidzemes baznīca un latviešu zemnieks 1710-1740 (1963), xvi + 659

lpp., rakstus Latviešu konversācijas vārdnīcā Latvijas baznīcas vēsture (1961)

un rakstus krājumos Latvieši I, II: Raksti par Latvijas baznīcas vēsturi (1978).

Domājot par latviešu bībeles 300 gadujubileju, minētaisapgāds izdevis reprodu-

cētu Glika tulkotās bībeles pirmo izdevumu. Ar to pētniekam darīta viegli pie-

ejama reta grāmata. Pašai tulkošanas gaitai un bībeles izgatavošanai veltīts prof.E.Dunsdorfa darbsPirmās latviešu bībeles vēsture (1979). Apgādampadomā vēl

īpaša jubilejas grāmata ar rakstiem par šo un turpmākiem latviešu bībeles izde-

vumiem.

Aktuālai vajadzībai, lai informētu rietumu pasauli par ateismuKrievijā un

baznīcas darba ierobežošanu dzimtenē, radušās vairākas brošūras un raksti citās

valodās. Atzīmēsim šeit H.Biezā rakstus zviedru valodā vairākos žurnālos,

L.Čuibes The Lutheran Church ofLatvia behind the Iron Curtain (1948, 1963),

H.Jesifera Church m Soviet Occupied Latvia (1978), V. Klīves «Churches m

Chains" (1968, 1969), arī tulkojumu telugu valodā, E. Ķiploka «The Lutheran

Church m Russia", The Lutheran Quarterly (1951), A. Lūša «Kirche unter dem

Kreuz", Acta Baltica XVI (1977) un E.Rozīša «Die rechtliche Lage der Kirchen

m Lettland", ibid. XVIII (1979). Rozltis arī sniedzis chroniku par dzimtenes

baznīcu gadagrāmatāKirche im Osten XXIII (1980).

Kamēr šais rakstos vairāk skarti ateisma radītie spaidi, dziļāku ieskatu pašā

baznīcas darbā un ticīgo noskaņojumā sniedz Aleksandra Veinberga raksti -

87

„Gaisma dzimtenes altāros", BK 1968, 109-131. lpp., «Jaunatne un reliģija

dzimtenē", BK 1969, 80-98. lpp., «Latviešu reliģiskā dzīve Krievijā un Sibī-

rijā", BK 1971, 75-86. lpp. Veinbergam ari raksts «Lutheranism and Other

Denominations m the Baltie Republics" krājumā Aspects of Religion m the

Soviet Union, 1917-1969(1971).Daudz baznīcas vēstures materiāla par dzimteni sniedz atmiņu grāmatas -

K. Kundziņa Laiki un likteņi (1952, 1955)un Atmiņas (1968), L. Bērziņa Mūža

rīts un darba diena (1954), A.Lūša Cilvēks bez mājas (1976), tāpat piemiņas

grāmatas, resp. svinībraksti: T.Grihbergam Archibīskaps Dr. Teodors Grīnbergs

(1970), K. Kundziņam Kalpošana garā un patiesībā ar 12 rakstiem (1978),L. Bērziņam Zvaigžņu sega (1967, kur ari L. Bērziņa rakstu bibliogrāfija), R.Slo-

kenbergam Ne ikkatrs, kas uz manisaka. . . (1975). Teologu darbubibliogrāfijaatrodama jau minētajā krājumā Spiritus et veritas, kur par K. Kundziņa darbiem

to sastādījis A.Veinbergs, un veltījumā H.Biezajam Humanitasreligiosa (1979).

Ceļa biedrā un Baznīcas kalendārā iespiests daudz atmiņu rakstu un baz-

nīcas darbiniekubiogrāfiju: K. Kundziņa raksts par L. Bērziņu (BK 1961, 1966),

L.A.Bērziņu (BK 1958), E. Pavasaru, sen. (CB 1956) un J.Rezevski (BK 1960),

A.Mituļa raksts par A.Kundziņu (BK 1957), E.Pavasara, jun. - par L.Adamo-

viču (BK 1956), K.Beldavu (BK 1958), J.Ērmani (CB 1957), K.Kundziņu, sen.

(BK 1955), V.Maldoni (BK 1957), J.Neilandu (CB 1966), E.Pavasaru, sen.

(BK 1966) un F.Treiju (BK 1960), R.Zariņa - par K. Avotu (BK 1959), K.lrbi

(BK 1965), E.Stangi (BK 1964, CB 1977) un G.Šaurumu (BK 1956). Zariņamari sagatavota monogrāfija par bīskapu K.lrbi, un viņam vairāki raksti par lat-

viešu mācītājiem Amerikā (pirms bēgļu ieceļošanas - CB 1958, 1959). Grāmatā

Svētuma sargi (1959) iespiests A.Veinberga raksts par K.Beldavu un O.Gulbja

par E. Rumbu.

Notikumus baznīcas dzīvē, sākot ar Latvijas okupāciju 1940. gadā aprak-

stījis H. Biezais zviedru presē (1945), R. Zariņš Latviešu kalendārā 1946 (Stok-

holmā) un E. Ķiploks - «Pirms divdesmit gadiem", CB (1965). Viņam arigarāks

raksts «Latvijas ev.-lut. baznīca 1918-1968", CB 129-139 (1968-1969).

E.Rozītis rakstījis pārskatu «Geschichte und Aufbau der Evangelisch-Lutheri-

schen Kirche Lettlands im Exil" gadagrāmatā Kirche im Osten 21/22 (1978/79).

Tpaša interese radusies par atsevišķām dzimtenes draudzēm. Ceļa biedrā

no 1956. līdz 1980. gadam iespiesti raksti par 84 draudzēm. Šai sakarā jāatzīmē,

ka būtu svētīgs darbs sakopot ziņas par šīm draudzēmun to mācītājiem Latvijas

neatkarības laikā. Baltijas vāciešus var paslavēt par grāmatu Die evangelischen

Prediger Lettlands bis 1918 (1977), kur,as pamatā Āraišu draudzes mācītāja Dr.

P. Bērentasavāktie materiāli.Šis darbs pieslēdzas līdzīgam darbam par Kurzemes

mācītājiem Die evangelischen Kirchen und Prediger Kurlands (2.izd. 1910).

Diemžēl, šādu datu sakopošana par Latvijas valsts neatkarības laiku nekad nav

88

notikusi, un tagad ir pēdējā izdevība to darīt. E.Ķiploks to mēģinājis iesākt,

publicēdams rakstu par luterāņu draudzēm Latgalē (BK 1981).

Sakarā ar dzimtenes draudžu vēsturi atzīmējams arī P. Ķirsona raksts par

1905. gada revolūcijas norisi Alūksnes apkārtnē (BK 1965).

Vispārīgās baznīcas vēstures laukā daudz publikāciju Egilam Grīslim. Viņšstudijas sācis Heidelbergā, doktora grādu ieguvis Jēlas (Yale) universitātē (1958;

disertācija: „Martin Luther's Understanding of the Wrath of God", kas saīsinātā

veidā iespiesta izdevumā The Journal ofReligion (1961). Grīslis darbojies par

profesoru Djūka universitātē, Hartfordas seminārā Fordemas (Fordham) univer-

sitātē, tagad Manitobas universitātē Vinipegā, Kanādā. Reformācijas laika vēs-

turē Grīšļa interese pievērsta Luteram un anglikāņu teologam Ričardam Hūke-

ram (Hooker, 1554—1600). Par Luteru Grīslim ir vairāki raksti periodikā, pie-

mēram, «Martin Luther's View of the Hidden God", McCormick Quarterly

(1969), «Luther's Continuing Influence on Theology Consensus", A Canadian

Lutheran Journalof Theology (1977) uc. un grāmatalatviski: Mārtiņš Luters -

reformātors (1975). Hūkeram veltīts plašāks pētījums „A Commentary of the

Divine Tractats of R. Hooker", ko izdos Hārvardas universitātes apgāds Hūkera

kopoto rakstu ietvarā 1981. gadā, bez tam raksts «The Role of Consensus m

Richard Hooker's Method of Theological Inquiry", kas iespiests prof. Kelhau-

nam (R. L.Calhoun) veltītajā krājumā The Heritage of Christian Thought

(1965), kam Grīslis ir līdzizdevējs.

Grīslim ir raksti arī citās teoloģijas disciplīnās, piemēram, grāmatas: Seni

ceļi un jaunas tekas. Pārdomas par latviešu dievatziņu modernā pasaulē (1973)

un Dzīvības vainagu vijot. Meditācijas par kristīgo eksistenci (1978). Viņš rak-

stījis arī latviešu izdevumos - Ceļa biedrā, Baznīcas kalendārā, Pie svētavota.

Grīšļa interese saistījusies ari ar Latvijas baznīcas vēsturi, kā to rāda raksts

«Recent Trends m the Study of the Reformation m the City of Riga, Livonia",JournalofBaltie Studies (1976).

Gunāra Ansona studijas sākušās ASV un noslēgušās Hamburgā un Heidel-

bergā, Vācijā. Doktora disertācijas temats: «Untersuchung ūber dieWahrheit bei

Reinhold Niebuhr. Beitrag zu seiner Anthropologie" (1974), bet tālākie darbi

veltīti oikumēnisma jautājumiem. Kādu laiku viņš bijis darbinieks Oikumēnis-

kajā seminārā Strasburgā. Raksti publicēti vācu, angļu, portugāļu, spāņu uc.

valodās. Ansons bijis vairāku oficiālu publikāciju līdzizdevējs. Manuskriptā vēl

300 lpp. apmēra darbs «Der Auftrag der Kirche im Okumenischen Spannungs-

feld: Die Konferenzenvon Bangkok, Lousanne, Rom, Nairobi".

Prof. Edmunda Šmita darbs Lutera seminārā Sentpčlā bija dalīts starp

baznīcas vēsturi un praktisko teoloģiju. Baznīcas vēstures laukā Šmitu saistījusi

dogmu vēsture. Kopā ar kollēgu prof. Preisu (H. Preus) viņš izdevis grāmatu

The Doctrine of Man m Classical Lutheran Theology (1962). Semināra gada-

ANŠA BĒRZIŅA ZĪMĒJUMI

no 1946.gadā publicētā krājuma 4 Gospels un 1948.gada izdevuma Spalvas

zīmējumigrāmatai Apustuļu darbi

Pirmā zīmējuma paraksts: „Saul, Saul, ko tu mani vajā?" -Otra: . . aizgāja

un ieraka to zemē. .." -Trešā: „Suņi nāca un laizīja viņa vātis -

Ceturtā

tas lai pirmais met akmeni

90

pārskatos iespiests viņa raksts «Martin Luther Diagnosed". Par dogmatu rašanos

un nozīmi viņš plašāk izteicies rakstā „Kāds vārds par dogmatiem", Mājas draugs

(1954).

P. Ķirsons lasījis lekcijas Čikāgas teoloģijas seminārā par Austrumeiropas

baznīcas vēsturi. Seminārā Ķirsons bija instruktors grieķu valodā.

V.Mežezera darbs The HernhuterianPietism m the Baltie and Its Outreach

into America and Elsvvhere m the World labākā gadījumā noder kā informātīvs

materiāls amerikāņu lasītājam. Brāļu draudzes vēsturei tas nekā jaunanedod.

Praktiskā teoloģija

Šai teoloģijas nozarē atzīmējami divi lieli emendācijas darbi. Dziesmu-

grāmatas emendāciju veikusi komisija ar K.Kundziņu kā priekšsēdi laikā no

1960. līdz 1967. gadam. Par emendācijas nepieciešamību un atsevišķām dzies-

mām rakstījis E. Ķiploks (CB 1958 un sekojo&s gados). Kopš 1980.gada darbo-

jas īpaša himnoloģijas un baznīcas mūzikas komisija. Tās darba programmā ir

eventuāla dziesmugrāmatas pielikuma sastādīšana.

Agenda (dievkalpošanas kārtības rokasgrāmata mācītājiem) bija palikusibez lielākiem pārstrādājumiem kopš tās lietošanas sākuma 1832.gadā. Tās

emendācijas vajadzību atzina jau Latvijas neatkarības laikā, baznīcai nodibinot

liturģijas komisiju, kas darbību turpināja arī trimdā. Lai pasteidzinātu darba

nobeigšanu, Baznīcas virsvalde uzticēja archibīskapam A. Lūsim izdarīt attie-

cīgos labojumus un papildinājumus. Agenda publicēta 1980. gadā. Gar līdzī-

giem darbiem strādāari dzimtenes baznīcā.

Par liturģijas jautājumiem rakstījis K. Kuškevics (CB 1959, 1960). Ār-

misijas darbam sekojis V. Klīve. Eklesioloģijas jautājumiem veltīta īpaša grāmata

Baznīca un draudze(1966) ar 12 autoru rakstiem.

91

SIMBOLU ANALIZĒ PUBLIKĀCIJĀ

Indulis Kažociņš

Šī pētījuma nolūks ir izvērtēt 1944. gadā vācu okupācijas laikā iznākušā

Latvju jaunatnes organizācijas (turpmāk: LJO) žurnāla Latvju jaunatne 1 ideo-

loģisko saturu, salīdzinot žurnālā lietotos latviskos simbolus ar vācu un nacio-

nālsociālistu simboliem.

Salīdzinājums, protams, neaptver, visus ideoloģiskos simbolus izvērtējamā

žurnālā, bet gan tos, kas šai pētījumā mūs visvairāk interesē. Latvija bija vācu

okupēta territorija, un vācu pārvalde mēģināja latviešu tautu noskaņot nacio-

nālsociālistiskā garā. Ir izteikti pārmetumi, ka LJO ir bijusi padevīga vācu

nacionālsociālistiem 2 un tās žurnāls kalpojis nacionālsociālistiskās ideoloģijas

paušanai latvju jaunatnē. Šis pētījums mēģinās noskaidrot, vai pēdējais apgalvo-

jums ir pamatots.

Žurnāls Latvju jaunatne kā oficiālais LJO izdevums okupācijas apstākļos

bija galvenais sakaru uzturētājs starp latviešu jaunatni un LJO vadību. Tas arī

bija forums, kurā parādījās ideoloģiskās nesaskaņas starp vācu pārvaldi un lat-

viešu jaunatnes vadītājiem.

LJO izdeva arī vēl otru žurnālu - LJO vadītāju, bet tas bija domāts orga-

nizācijas vadītājiem, un tā saturā bija norādījumi, darbības programmas un

nodarbību paraugi. 3 Kaut LJO formāli darbību sāka 1943.gada pavasarī un jau

tad štāba darbinieki atzina par nepieciešamu publicēt žurnālu visai latviešu

jaunatnei, tomēr tā pirmais numurs varēja iznākt tikai 1944.gada janvārī.

Žurnālā Latvju jaunatne iespiesta 251 sleja. To saturs iedalāms septiņās

grupās, kas raksturo žurnāla seju un veidu, kā redakcija cerēja ieinteresēt

lasītājus: 1) pamācīgi raksti un instrukcijas 69 slejas (27,5 %); 2) stāsti, pasakas,

dzejoļi 63 slejas (25,1 %); 3) LJO darbības apraksti un ziņojumi 43 slejas

(17,1 %); 4) ideoloģiski raksti 34 slejas (13,5 %); 5) karastāsti un karaziņotāju

raksti 20 slejas (8,0 %); 6) jauniešu dzīve citās zemēs 15 slejas (6,0 %); 7) filo-

zofiski raksti 7 slejas (2,8 %).

ledalījums, protams, ir subjektīvs, tomērdod lasītājam ieskatu par žurnāla

saturu. Vairums pamācīgo rakstu bija ietverti literārā formā, daži rakstīti kā

kāda vadītāja vēstules no austrumu frontes savas kādreizējās vienības kop-

vedim vai saimvedim, dodot padomus, kā turpināt darbu vienībā.Saturs parasti

ir ideoloģisks, piemēram citātā; «Nacionālisms nav niekošanās, nav maskēšanās,

nav izlikšanās, bet dzīves patiesība, bez nav iespējama tautas pastāvē-

šana".4 Ideoloģiski iekrāsoti ir pat padomi, kā šūt rītakurpes ievainotajiem kara-

vīriem5 vai kā apkopt savu ģimenes dārziņu. 6

92

Literārie raksti parasti ir stāsti par jauniem karavīriem vai jauniešiem parti-

zānu gaitās pret lieliniekiem. Ir arī humorīgi stāstiņi un feļetoni, visvairāk par

jauniešiem kara apstākļos. Vairums šo stāstu ir didaktiska satura.

Ziņojumos par LJO darbībuminētivietu nosaukumi un dažādonodarbību

dalībnieku skaits, bieži vien arī vārdi, sevišķi sporta nodarbībās. Ziņojumi ir īsi

un lietišķīgi. Aprakstos par dzīvi lauksaimniecības mācekļu nometnē, militārās

pirmapmācības nometnē un darbadienestā latviešu zēni rādīti kā savas dzim-

tenes pārstāvji, lepni uz savām tradicijām un vācu maz ietekmēti.

Ideoloģiskie raksti mudina jaunos lasītājus (un, iespējams, ari viņu vecā-

kus!) pretoties atjaunotai lieliniekuokupācijai Latvijā. Vietu vietām šais rakstos

parādās nacionālsociālistu saukļi un ideoloģiskie simboli, bet to visumā maz un

vairāk vispārēja satura. Vārdus: krievi, angļi, amerikāņi, Atlantijas valnis, Hitlera

zēni, Hitlera jaunatnesdivīzija - lieto tikai divi autori: Hitlerajaunatnesvadītājs

(Stammfūhrer) Hervigs (Latvijas jaunatnes lietu pārzinis pie Austrumzemes

reichskomisāra Rīgā) 34. lpp. un Jānis Gulbis 123. lpp. Zīmīgi, ka

Herviga raksts ievietots pēc pavēles, bet Gulbja raksts žurnāla 8. numurā augusta

beigās, kad lielinieki bija ielauzušies jau dziļi Vidzemē un no Jelgavas apdrau-

dēja Rīgu.

Kaņistāsti un raksti visi ieturēti literārustāstījumu formā, pat

tie, kur aprakstīta Hitlera jaunatnes divīzija. Pie tiemīstenībā pieder arī iepriekš

pieminēto divu autoru ideoloģiskie raksti. Daži kara apraksti rakstīti kā agrāko

(varbūt pat īsto) skolasbiedru vēstules no frontes. Kaņ? attēlots kā varonīga,

vīrišķīga patriotisma izpausme, atturoties no kara šausmu reālitātes attēlošanas.

Stāsti, kups tēloti notikumi citās zemēs (neskaitot citu vācu okupēto

zemju jaunatnes organizāciju darba aprakstus), tulkoti no vācu, franču (par

Somijas ziemas karu) un igauņu valodas. Igauņu un somu pieredzes attēlojumiir ļoti līdzīgi mūsu pašu pieredzei un maz atšķiras no līdzīga satura latviešu

autoru stāstiem. Tulkojumu no vācu valodas nav daudz; tie stipri iekrāsoti

nacionālsociālistugarā.

Filozofiskie raksti cenšas izskaidrot latvju tautas un tās jaunatnes stāvokli

1944.gadā, mēģinot saskaņot vācu okupantu nacionālsociālistiskoideoloģiju ar

neatkarīgās Latvijas ideoloģiju un latviešu tautas interesēm. Tas ir augstākā

mērā nepateicīgs uzdevums un prasa lielu piesardzību un diplomātiju.

Visas minētās grupas daudzkārt viena ar otru sedzas pat tik tālu, ka nav

iespējams pateikt, pie kuras rakstu pieskaitīt. Būtu ārkārtīgi grūti žurnāla

saturu analizēt ar metodēm, pamatā ir semantika un kas izveidotas, lai

pētītu lemšanas procesus līdz ar lēmēju raksturīgākajām pazīmēm. 7 Tādēļ šim

pētījumam ir arī vēl cits, teorētisks nolūks - izmēģināt Savienoto valstu vēs-

turnieka Ričarda Merita ierosināto metodi: ar kvantitātīvo analizi noskaidrot

kādas sabiedrības daļas politiskās vai nacionālās piederības apziņu. Merita

93

metode ir aprakstīta viņa rakstā par amerikāņu nacionālisma izveidošanos

(Richard L. Merritt, „The Emergence of American Nationalism; a Quantitative

Approach") R.Svīrengas grāmatā par kvantifikāciju Amerikas vēsturē.8 Mūsu

pētījums atšķiras ar to, ka pretēji Merita darbam, kas balstās uz 30 gadu ilgā

periodā lietotajiem simboliem, šai pētījumā izlietoti tikai nepilna gada laikā

lietotie simboli.9 Otrkārt, Merits savā pētījumā salīdzina simbolu lietošanas mai-

ņas vairākos laikrakstos, turpretim šai pētījumā analizēts tikai viens žurnāls. Ar

visu to mūsu pētījums ietilpst tai problēmu grupā, kas apskata okupācijas varas

ideoloģijas uzspiešanu okupētās territorijas iedzīvotājiem. Šīs problēmas teoriju

apskata Berdžess (Burgess), kā arī Mekaivors un Pēdžs (Mclvor and Page). lo Ne-

saskaņas starp okupantiem un zemes iedzīvotājiem panāk iedzīvotāju skaidrāku

savas identitātes apzināšanos un ciešāku sadarbību, ko citā vārdā varētu nosaukt

arī par nacionālismu.11 Tā kā šo vārdu var pārāk viegli pārprast kā «nacionālso-

ciālismu", šai pētījumā tā vietā lietots vārds «patriotisms". Silvermens (Silver-

man) raksta par kopējiem ieskatiem un domāšanas ievirzi, kas ar laiku kļūst

par tradiciju un ko vēlākās paaudzes uztver, kā sabiedrisku faktu (social fact). 12

Patriotismu tādā nozīmē var uzskatīt par sabiedrisku faktu.

Okupācijas vara mēģina pievērst okupēto tautu savai ideoloģijai, lietojot

līdz ar citiem ideju izplatīšanas līdzekļiem arī presi, cerot, ja ne vairāk, mainīt

tautas noskaņojumu savā labā. Galvenais ideoloģiskās propagandas objekts ir

okupētās tautas jaunā paaudze. Okupanti cer, ka jaunatne ātrāk uztvers un pie-

savināsies jauno mācību. Šīs cerības pamatojas uz tā, ka jaunatne nav vēl tik

cieši ieaugusi savas tautas tradicijās un noskaņojumā kā vecākā paaudze un tās

nostāja vēl nav stabilizējusies. 13 Okupētās tautas pretestības darbinieki mēģina

ienaidnieka propagandu novirzīt sāņus, sagrozīt vai izmantot savā labā. Pretes-

tības darbiniekiem tomērjābūt augstākā mērā uzmanīgiem, jo atklātapretestība

ir viegli pamanāma un bieži nesekmīga. 14 Turpretim okupētās tautas kopības

apziņu ir grūti saskatīt un vēl grūtāk apkarot. Šī kopības apziņa parādās preses

rakstos gluži neapzinīgi ietilpinātos savdabīgos simbolos. Silvermens ir pārlieci-

nāts, ka ikvienas sabiedriskas grupas izjūtas un pārdzīvojumus, kas apzīmē un

atšķir vienas grupas piederīgos no citiem, ietver valodā izteiktie simboli. 15

Nozīmīga ir okupētās tautas apzinīga ienaidnieka propagandas neitrālizē-

šana, propagandēto ideoloģiju racionālizējot. Pretestības darbinieki savos daļēji

legālajos izdevumos raksta tādā terminoloģijā, kas neaizkar okupantu varu, bet

pasniedz okupantu ideoloģiju pārveidotu par labu okupētajai tautai. 16 Piemē-

ram, kad vācieši propagandēja savu „Wehrbauerntum" ideoloģiju, ar ko apzī-

mēja pusmilitārus vācu tautības kolonistus Austrumeiropas lauksaimniecībā, šī

ideoloģija kolonizējamo zemju skaitā ietvēra arī Baltijas valstis, kurās būtu

nometināmivācu un holandiešu lauksaimnieki. 17 Latviešu un igauņu jaunatnes

vadītāji, kam uzdeva vadīt pašu tautības lauksaimniecības mācekļu nometnes

94

Silēzijā, šo nacionālsociālistu ideoloģiju izmantoja, organizējot tur lauksaimnie-

cības mācekļu un savu organizāciju jauno vadītāju kursus paši savu zemju „kols-

-nizēšanai", lai izveidotu spēcīgu un pašapzinīgu patriotisku zemniecību Latvijā

un Igaunijā.18

Merits raksta: „Nekas tā nenorāda uz kādas personas īsteno nostāju kā

simboli, tā lieto savā sarunu valodā".19 Pārfrāzējot varētu teikt, ja žurnāls

Latvju jaunatne vairāk rakstītu par saviem lasītājiem kā par «latviešiem" nekā

par „āriešiem" jeb „ārisko rasi" nacionālsociālistu izpratnē, tad, par spīti vācu

uzmanīgajiem cenzoriem, žurnālā lietotiesimboli vedinātulasītājus uzskatīt sevi

par atšķirīgas latviešu sabiedrības locekļiem. Lietotie simboli mudinātu lasītājus

vērsties latviešu sabiedrības virzienā, nevis vācu nacionālsociālistu propagan-

dētās JaunāsEiropas" sabiedrības virzienā, dominētu vācieši.

Par pretestības kustību ienaidnieka okupācijā dažādās zemēs nav daudz

pētījumu. Šai pētījumā kvantitātīvi izvērtēta patriotisku simbolu lietošana

ideoloģiskā pretestībā, par spīti ienaidnieka cenzūrai. Šai darbā mēģināju lietot

kvantitatīvo analizi jautājumos, kas līdz šim aplūkoti vienīgi no pašu dalībnieku

viedokļa vai literātūrā subjektīvi aprakstīti. Kaut arī pētījumu raksta notikumu

dalībnieks, tas tomēr apstrādāts pēc Anglijas neklātienes universitātes (Open

Universitv) 20 lietojamās vēstures studiju (Applied Historical Studies)21 metodes.

Šī metode dod iespēju lielā mērā izslēgt personiskos aizspriedumus, tāpat iespēju

citiem vēsturniekiem vai sabiedrisko zinātņu pētniekiem pārbaudīt sniegtās

hipotēzes — vai nu ar tiem pašiem šai pētījumā lietotajiem vai citiem datiem,

kādu ir liela bagātība gan nacionālsociālistu, gan lieliniekuokupētajās zemēs. Ja

pētījums izrādītos sekmīgs, tas varētu ierosināt līdzīgā veidā ar simbolu analizi

mēģinātatrisināt citas sarežģītas problēmaspolitiskos un nacionālosjautājumos,

kur pētnieku ieskati bieži ir atšķirīgi. Merita ierosinātā simbolu analizēs metode

ir parocīga ar to, ka tā neprasa vairākas savstarpēji neatkarīgas teikumu vērtē-

tāju grupas, ne arī sarežģītu kodu sistēmu, ar ko maskēt datus, lai izvairītos no

pētnieka personisko aizspriedumu ietekmes, kā tas ir vairumā citu satura ana-

ližu metožu.22

Ir vairāki jautājumi, kas jānoskaidro pirms simbolu izvēles un skaitī-

šanas.

1) Kā ietilpinātās patriotiskās vērtības parādās simbolos žurnālā Latvju

jaunatne? — Okupācijas vara lieto presi par ieroci savas ideoloģijas izplatīšanai,

neatlaidīgi atkārtojot tās simbolus. Okupētās tautas žurnālisti no savas puses

cenšas šai indoktrīnācijai pretoties, lietojot savas tautas simbolus. Saskaņā ar

Merita teoriju šie simboli var būt, piemēram, vietvārdi, kas cieši saista zemi ar

tās iedzīvotājiem; vārdi, kas saista vienas zemes iedzīvotājus savā starpā; vārdi,

kas saista zemes iedzīvotājus ar viņu zemes vēsturi atšķirībā no citu zemju

vēstures. 23 Bez pieminētajiem būtu vēlams meklēt vēl citus latviskos simbolus.

95

Šķiet, ka, izmantojot Latvijas vēstures zināšanas, uz iepriekš minētojautājumu

var atbildēt.

2) Vai latvisko simbolu frekvencē ir kāda atšķirība starp rakstiem, ko rak-

stījuši latviešu autori, un tiem, ko rakstījuši nelatvieši? - Zinot, kas ir vairuma

rakstu autori, ir iespējams atdalīt nelatviešu autoru rakstus no tiem, kuru autori

ir latvieši. Tomēr te ir savas grūtības, jo, piemēram, somu un igauņu autori arī

izvairās lietot vāciskus simbolus, turpretim latviešu karaziņotāji bieži savus rak-

stus ar tādiem pārpilnām piebārstījuši. Ja ņem vērā, ka latviešu karaziņotāji ir

bijuši spiesti izmantot vācu simbolus, tad tomēr viņi gluži neapzinīgi lieto arī

latviskos simbolus, jo tie ietilpst viņu izteiksmes līdzekļos. Tādēļ pētījumam

nebūs nodarīts pāri, ja visus karaziņotājus ieskaitīs nelatviešu autoru grupā.

Dažos gadījumos tautība ari nemaz nav nosakāma. Pētījums mēģi-

nās uz šo jautājumu atbildēt. Turpretim pēc mūsu materiāliem nav iespējams

atbildēt uz jautājumiem: 1) vai okupācijas pārvalde ar varu vai indoktrīnāciju

ir spējīga mainīt zemes iedzīvotāju uzskatus un izturēšanos? 2) vai analizētā

raksta autors ,kas lieto ienaidnieka izteicienus tikai, lai izdabūtu savus rakstus

caur cenzūru, ir īsts kolaborants vai patriots? 3) vai aizdomu pilnais un neticī-

gais ienaidnieksir atklājis iedzīvotāju kopības apziņu? 24

Lai skaidrotu jautājumus, kas mūs interesē, visērtāk ir operēt ar nulles

hipotēzēm,* piemēram: žurnāla Latvju jaunatne rakstos nav nekādas starpības

starp latvisko simbolu un vācisko simbolu skaitu. Formulējot to pašu citādi -

latvisko un vācisko simbolu skaits žurnālarakstos ir vienāds.

Lai noskaidrotu starpību starp latvisko un vācisko simbolu skaitu ideolo-

ģiska satura rakstos, kuros varētu sagaidīt vairāk vācisko simbolu, un pārējos

žurnāla rakstos, no universa būtu jāatlasa visi tie raksti, kuru saturs ir ideolo-

ģiski iekrāsots vai autori ir vācieši, un jāsalīdzina simbolu skaits šais rak-

stos ar reprezentātīvu skaitu rakstu atlikušajā žurnāla saturā. Tad varētu pār-

baudīt, piemēram, šādu hipotēzi:

Latviskie simboli parādās latviešu autoru rakstos tikpat bieži kā nelatviešu

autoru un ideoloģiski iekrāsotajos rakstos.

Lai šādas hipotēzes pārbaudītu, visas žurnāla Latvju jaunatne komplekta

(astoņu numuru, kopā 128 lappušu) slejas sanumurētas no 1 līdz 251. Izlases

* Redaktora paskaidrojums par nulles hipotēzi. Pareizā zinātniskā metode

nemeklē pierādījumus kādai hipotēzei (tā ir propagandista pieeja), bet gan no-

skaidro, kas hipotēzei runā pretī. Zinātne necenšas hipotēzes pierādīt, bet gan

tās noraidīt. Tā kā no negātīvām premisēm nav iespējams iegūt pozitīvus secinā-

jumus, ir izstrādāta nulles hipotēzes metode. Šo metodi lietojot, zinātnieks

izvirza nulles hipotēzi, ka divi statistiskie fakti ir vienādi. Statistiskā pārbaude

pēc tam nulles hipotēzi vai nu akceptē, vai noraida.

96

vienība simbolu skaita uzzināšanai tad ir žurnāla sleja. Slejās saskaita latvisko

un vācisko simbolu skaitu un tos salīdzina. Dažās lappusēs ir divi slejas, citās -

trīs. Viņešu zīmējumu un dzejoļu iespraudumu dēļ vārdu skaits slejās ir nevie-

nāds, kas nav ņemts vērā. Lappuses, kur fotoattēliun zīmējumi aizņem lielāko

daļu, neskaitīja. Kur dzejoļj ielauzti starp slejām, novilkta svītra gar slejas malu

un no pārdalītā dzejoļa skaitīti tie vārdi, kas nav pārdalīti un ietilpst skaitāmās

slejas robežās.

Pētījumam paredzētajam materiālam ir savas vājās puses, un savi trūkumi

arī pētījuma veicējam. Kā jau minēts, pētījamā žurnāla satura raksturojums ir

subjektīvs un nesistēmatisks. Pie tam pētījumu veic laikmeta notikumos cieši

iesaistīts līdzgaitnieks un žurnāla līdzstrādnieks. Tas viss var pētījuma materiāla

izvēli padarīt vienpusīgu. Pret to varētu iebilst, ka pētījuma materiāla apraksts

ir tikai informātīvs, tādēļ pašā pētījumā nenozīmīgs. Turpretim pētījumam vaja-

dzīgie dati ir izraudzīti ar nejaušo izlasi un aplēsti pēc piemērotām statistiskām

formulām, kas izslēdz personiskās noslieces ietekmi. Nopietnāk iebilst pret izvē-

lēto vielu varētu, vadoties no Džona Medža (John Madge) definīcijas par doku-

mentiem. Attiecinot viņa vērtējumu uz mūsu problēmu, visu pētījamā žurnāla

saturu, atskaitot tīri formālos LJO ziņojumus par nodarbībām dažādās vietās

Latvijā, var pieskaitīt pie personiskajiem dokumentiem.2s Gandrīz visi raksti

izteic dziļi izjustus personiskus ieskatus, pieredzi un spriedumus. Tāpēc tie ir

arī pakļauti tiem pašiem objektīvās reālitātes sagrozījumiem kā personiskas

vēstules, dienasgrāmatas un autobiogrāfijas. Sevišķi nozīmīga te ir pašattaisno-

šanās, stabilitātes meklēšana, mānīga atmiņa, uzsvērts personiskais skatījums un

cenšanās atbrīvoties no saspīlējuma. 26

No vācu viedokļa žurnālsbija domāts nacionālsociālistuideoloģijas izplatī-

šanai. Turpretim žurnāla redakcija un līdzstrādnieki centās to izmantot latviešu

patriotisma veicināšanai, bet, lai to varētu, viņiem vajadzēja laiku pa laikam

iespraust pa kādai nacionālsociālistu klišejai. Medžs aizrāda, ka nav iespējams

atšķirt apzinātos centienus no neapzinātām tieksmēm vai uzspiestiem ieskatiem

tikai, lasot un analizējot saturu ar literāri subjektīvām metodēm.27 Ar visu to

var pieņemt, ka, nejauši izlasot astoņus pāi;us latvisko un vācisko simbolu, pētī-

jamā materiāla trūkumi ir pārvarami. Pētījuma nolūks jau nav analizēt žurnāla

propagandistisko saturu, bet gan kā apzināti, tā nejauši izteiktos simbolus.Pētī-

jums paredz atklāt, par cik latviešu jaunatnes vadītājiem izdevās pretoties oku-

pantu propagandai, tā stiprinot latviešu lasītāju kopības sajūtu, vai parādīt, par

cik viņi paši bija nokļuvuši propagandas valgos un neapzināti rakstīja to, ko viņi

nemaz negribēja rakstīt.

Par latviešu redaktoru cīņu ar vācu cenzoriem ideoloģisku jēdzienu dēļ

lasām arī vairākās Jāņa Rudzīša esejās krājumā Starp provinci un Eiropu, 2* it

sevišķi rakstā „Kārlis Skalbe vācu gadā" (175-185.1pp.). Līdzīgi Rudzīša

97

ieskatiem par simbolu lietošanu izvēlēti ari šī pētījuma astoņu simbolu katēgo-

riju simboliskie vārdi. Šai izvēlei ir kāda negātīva TpašTba: tajā nosaukts vairāk

latvisko nekā vācisko simbolu. Par attaisnojumu varētu minēt, ka sarakstā uz-

ņemti tikai pētījamā žurnālā atrodamie simboli. Roberts Hercšteins (Robert

E.Herzstein) savā grāmatā Koņ, ko Hitlers uzvarēja 2'* nosauc veselu rindu na-

cionālsociālistisku simbolu, kas bija domāti tikai vācu tautas «iekšējam patēri-

ņam", un tikai daži no tiem parādās pētījamā žurnāla slejās. Nacionālsociālistu

rasiskie simboli, kas attiecas uz žīdiem un Austrumeiropas tautām, nav skaitīti,

jo tie neietilpst šī pētījuma ietvaros. Tādu žurnālā ari ir ļoti maz. Daudz gan

tādu, kas attiecas uz krieviem un boļševikiem. No otras puses - sestās un asto-

tās grupas vācisko simbolu: NSDAP, vācu militāroun paramilitāro organizāciju,

amata un dienesta pakāpju nosaukumu skaits ir nesalīdzināmi lielāks nekā

līdzīgu latviešu nosaukumu skaits. Statistiskās analizēs vajadzībām žurnālāatro-

damos simbolus dalām latviskajos un vāciskajos simbolos. Vāciskajos simbolos

ieskaitīti arī nacionālsociālistiskie simboli, kas tur ieņem galveno vietu. Kā lat-

viskos, tā vāciskos simbolus iedalāmastoņās grupāsatkarā no simbolu nozīmes.

Dalījums grupās ir domāts, lai šo pētījumu varētu izmantot kādu tālāku hipo-

tēžu pārbaudei, kur būtu nepieciešams zināt dažādo grupu simbolu skaitu. Tā-

pat simbolu skaita svārstības atsevišķās grupās var ierosināt meklēt kādu citu

pieeju šajā vai citā līdzīgā pētījumā.

SIMBOLU GRUPAS

(Grupu numerācijas kārtība neatspoguļo nekādu grupu vērtējumu)

LATVISKIE SIMBOLI VĀCISKIE SIMBOLI

1) Vārdi, kas simbolizē ģeogrāfiskus jēdzienus:

Latvija, dzimtene, tēvija, tēvzeme Vācija, Lielvācija, Austrumzeme,

Ostland, Jaunā Eiropa (nacionāl-

sociālistu iecerētā Eiropas kop-

valsts), Atlantijas valnis

2) Vārdi, kas apzīmē piederību pie ideoloģiski atšķirīgām ļaužu grupām:

latvieši, latvji, latvietība, latvis- vācieši, vāci, ģermāņi, ārieši, (nā-

kums, letgaļi, zemgaļi, sēļi, kurši cionālsociālistu „tīrā" rase), vācis-

kums, vācietība, āriskums

3) Vietniekvārdi, kas simbolizē piederību pie ideoloģiski atšķirīgām ļaužu

grupām:

mēs, viņi, šie, tie, savs

98

Atskaitot vārdu „savs", kam skaitītas visas formas, šiem vietniekvārdiem

skaitīta tikai daudzskaitļa forma abās dzimtēs. Piederību pie vienas vai otras

simbolugrupas nosaka tas, uz ko norāda vietniekvārds teikumā.

4) Ģeogrāfiskie nosaukumi Latvijā:

latviski rakstītie vietvārdi vāciski rakstītie vietvārdi

Vietvārdi, kam abas formas vienādas (Rīga), nav skaitīti.

5) Personu vārdi:

latviskie personu vārdi vācu personu vārdi un vāciski ska-

nošie personu vārdi, ja nav zināma

personas tautība

Citu tautu personu vārdi nav skaitīti.

6) Jaunatnesorganizāciju un amata vai pakāpju apzīmējumi:

Latvju jaunatnes organizācija (LJO), Hitlera jaunatne (HJ). Vācu mei-

vadītāju amata apzīmējumi, gaisa- teņu apvienība (BDM), HJ un BDM

spēku palīgdienests (GSP) dienesta pakāpes un amata apzīmē-

jumi

7) Vārdi ar ideoloģisku vai polītisku nokrāsu:

Dievzemīte, Māras zeme, Dzintar- Vadonis, nacionālsociālisms, rase,

jūra, sarkanbaltsarkans, saule/sau- militārā pirmapmācība, lauksaim-

līte (apzīmējot neatkarīgās Latvi- niecības mācekļu nometne

jas armijas cepures zīmi), Kalpaks,

Lāčplēsis, cīnītājs, karotājs

8) Vārdi, kas apzīmē piederību pie kādas karaspēka daļas vai polītiskas

formācijas:

armija, leģions, karavīrs, leģio- armija, karavīrs (ja šie vārdi attie-

nārs (ja šie vārdi attiecas uz latvie- cas uz vāciešiem), ieroču SS vienību

šiem), bruņoto spēku dienesta pa- dienesta pakāpju vāciskie nosauku-

kāpju latviskie nosaukumi, Lāčplēša mi, NSDAP, tās palīgorganizāciju

kaiļaordenis un dienesta pakāpju vāciskie nosau-

kumi, vācu nosaukumi

un iniciāļi

Simbolu izvēle ir subjektīva, pēc Merita ierosinātās sistēmas, pieņemot,ka lietotie simboli norāda uz to lietotāja polītisko nostāju, pie kam uzsvērts

lietotosimbolu atkārtošanās biežums. 3o

99

Latviešu žurnālisti vācu okupācijas laikā nerakstīja tikai latviešu lasītājiem

vien. Viņiem bija jāņem vērā baltvācu varasvīri, kas prata latviski, un it sevišķi

cenzūra. 31 Žurnāls Latvju jaunatne labi raksturo okupācijas laika spriegumu

starp atklāti izteikto latviešu cīņu pret atkārtotu lielinieku okupāciju un slēp-

jamo vēlēšanos uzturēt latviešu tautas dzīvības intereses pret vācu imperiālis-

tiskajiem centieniem un «kungu rases" ideoloģiju. Šis ideoloģiskais spriegums arī

noteic izvēlētos simbolus. Pirmajā grupā ietverti ģeogrāfiskie jēdzieni, kur

līdzās Latvijas un Vācijas ģeogrāfiskajiem nosaukumiem uzņemti ari daži ar

ideoloģisku un polītisku nokrāsu. Otrā grupā ietverti ļaužu nacionālās un ideo-

loģiskās piederības simboli. Trešajā uzņemti vietniekvārdi, kas apzīmē ļaužu

grupas un savienojumos ar citiem (grupā neuzņemtiem) vārdiem veido spēcīgus

patriotiskus simbolus: mūsu zeme, mūsu tēvu sētas, mūsu karogs, sava tauta,

savas pilsētas un līdzīgi. Ceturtajā grupā uzņemti Latvijas vietvārdi, vadoties no

tā, ka vācu okupācijas laikā okupanti lietoja šo vietvārdu senākās vāciskās for-

mas: Cēsis - VVenden, Jelgava - Mitau, kā arī pārdēvēja pilsētu ielunosaukumus:

Brīvības iela kļuva par «Ādolf Hitler Strafie". Ar to ikviens latvisks vietvārds

kļuva par patriotisku simbolu.

Piektajā grupā ieskaitīti personu vārdi, jo, kaut gan daudziem latviešiem

bija ne vien vāciski uzvārdi, bet ari priekšvārdi, literārosacerējumu autori centās

savus latviešu tipus dēvēt tīri latviskos vārdos, tā piešķirot vārdam patriotisku

nokrāsu. Sestajā grupā ieskaitīti jaunatnes organizāciju nosaukumi un pakāpju

vai amata apzīmējumi, jo LJO uzsvērti izvairījās pārņemt vācu nosaukumus. Tā

paša iemesla dēļ ari septītajā grupā no vācu valodas pārņemtais lauksaimniecības

nometnes (Landdienst Lager) un militārās pirmapmācības (VVehrertūchtigung)

nosaukums ieskaitīts vācisko simbolu šķirā. Arī šie institūti iekļāvās nacionāl-

sociālistu ideoloģijā, kam pretim likti latviskās ideoloģijas simboli. Astotajā

grupā ietverti militārienosaukumi, ieskaitot vāciskajos simbolos arīNSDAP par-

tijas palīgorganizāciju nosaukumus, jo tās gandrīz visas bija pusmilitāra rakstura.

Latvisko simbolu grupā šeit ir nozīmīgi latviskie dienesta pakāpju nosaukumi.

Atskaitot trešo grupu, simboli skaitīti visās to gramatiskajās formās, neatkarīgi

no tā, kā tie nosaukti sarakstā.

Varētu iebilst, ka vairāki simboli tikpat labi iederētos citā grupānekā tajā,

kurā tie skaitīti. Pašreizējam pētījumam tas nav nozīmīgi, bet citā pētījumā, kas

salīdzinātu simbolu grupas, būtujāmeklē cits piemērots sadalījums.

Stājoties pie statistiskās aplēses, kur par padomiem un palīdzību jāpateicas

Dr. Andrim Abakukam, vispirms ar nejaušo izlasi32no visa universa izlasītas 40

slejas, lai salīdzinātu latvisko un vācisko simboluskaitu universā. Tad nouniversa

251 slejas atlasītas 40 ideoloģiska satura, vācu autoru un kar,aziņotāju rakstu

slejas. Kā iepriekš paskaidrots, ir gandrīz neiespējami atlasīt visus ideoloģiskos

rakstus, jo ideoloģija, tāpat kā didaktika, žurnālā parādījās dažādās formās un

100

tādos rakstos, ko pie ideoloģiskiem rakstiem nevarētu pieskaitīt, piemēram, lite-

rāros sacerējumos. Tomēr atlasītajās 40 slejās ietverti aptuveni visi tīri ideolo-

ģiskie raksti. Starp tiem ir pieci ievadraksti, sleja ar ideoloģiskiem apsveikumiem

žurnāla pirmajā numurā, divi raksti par Eiropas jaunatnes dalību totālajā karā

vācu bruņotajos spēkos, it sevišķi ieroču SS vienībās, 11 raksti par militāro

audzināšanu, Latviešu leģionu, gaisaspēku pallgdienestu un Latvijas aizstāvēšanu

sadarbībā ar vāciešiem, pieci karaziņotāju raksti par karavīru varonību kaujā,

vienīgais raksts par rašu mācību, Hitlera jaunatnes organizēto saulgriežu svinību

apraksts un LJO vadītāju ārkārtējas sanāksmes apraksts, pavisam kopā 27 raksti.

Šīs atlasītās 40 slejas sauksim par ideoloģisko subuniversu (B). Atliek 211

slejas, ko sauksim par latvisko subuniversu, jo tajās atrodamie raksti nav ar iz-

teikti ideoloģisku tendenci nacionālsociālisma virzienā, nedz ar izteiktu latvisku

ideoloģiju. No šī latviskā subuniversa ar nejaušo izlasi atlasītas citas 40 slejas, lai

salīdzinātulatvisko simboluskaitu šai izlasē ar latvisko simbolu skaitu ideoloģis-

kajā subuniversā. Vēlāk, apsverot statistisko aplēsumu iespējas, tomēr nācās at-

teikties no sākotnējā plāna, un abas nejaušās izlases bija jāapvieno, atskaitot no

kopējām 80 slejām tās 6 slejas pirmajā nejaušajā izlasē, kas atkārtojās ideoloģiskāsubuniversa 40 slejās. Rezultātā iegūta nejaušā izlase (A) ar 74 slejām no latviskā

subuniversa 211 slejām, un ideoloģiskais subuniverss (B) ar 40 slejām, kurās

ietilpst viss vairums ideoloģisko rakstu žurnālā.

Tālākajā darbā saskaitīti visi latviskie simboli (LS) un vāciskie simboli (VS).

Skaitļi sakārtoti sleju numerācijas kārtībā trijās kolonnās: LS, VS un LS minus

VS divās tabulās - A tabulā ar 74 izlases slejām un B tabulā ar 40 subuniversa

slejām. No iegūtajiem skaitļiem aplēsti simboluskaita aritmētiskie vidējie (mean),

izlases standarta novirze (sample Standard deviation) un aritmētiskā vidējā pie-

ņemtā standartkļūda (estimated Standard error of mean). Iznākums bija šāds:

PĒTĪJUMA STATISTISKIE DATI

Subuniverss A B

Subuniversa sleju skaits 211 40

Izlases sleju skaits 74 40

Latviskie simboli A izlase B subuniverss

Skaits 1474 1158

Vidējais skaitlis 19,919 28,95*

Izlases standartnovirze 20,02

Vidējā skaitLi pieņemtā standartkļūda 1,8753

101

Vāciskie simboli A izlase B subuniverss

Skaits 75 309

Vidējais skaitlis 1,0135- 1,125*

Izlases standartnovirze 2,8114

Vidējā skaitļa pieņemtā standartkļūda 0,2633

Latviskie simboli, atskaitot vāciskos A izlase B subuniverss

Skaits 1399 849

Vidējais skaitlis 18,905 21,225*

Izlases standartnovirze 20,182

Vidējā skaitļa pieņemtā standartkļūda 1,8905-

Ar * apzīmētie skaitļi ir B subuniversa caurmēra skaitļi, un tiem nevar būt ne izlases

kļūdas, ne novirzes, jo tie neattiecas uz izlasi, bet uz pamatskaitbem.

Izlases pieņemto standartkļūdu aplēš pēc formulas:

S ir izlases standartnovirze; n ir izlases sleju skaits un N- subuniversa sleju skaits.

Apsverot iegūtos skaitļus no mūsu pētījuma viedokļa, formulētas četras

nulles hipotēzes, ar kuru palīdzību varētu mēģināt atbildēt uz sākumā minēta-

jiem jautājumiem, sevišķi par latvisko un vācisko simbolu lietošanas biežumu

žurnālā.

1. hipotēze: A subuniversā LS skaits līdzinās VS skaitam (LS-VS =0). Lai

to pārbaudītu, iegūts izlases sleju simboluLS-VS vidējais skaitlis = 18,905. To

dalot ar vidējā skaitļa pieņemto kļūdu (1,8905), iegūtais t73

= 10,00. Tā kā šis

aplēstais skaitlis ir nozīmīgs p = 0,1 līmenī, šī hipotēze ir noraidāma. Norai-

dīšanas pamats kļūst skaidrs, apskatot A izlases simbolu tiešos skaitļus. Izlasē

ir 1474 LS un 75 VS. LS-VS = 1379. Latvisko simbolu skaits ir gandriz 20

reizes lielāks nekā vācisko simboluskaits.

2. hipotēze: B subuniversā LS skaits līdzinās VS skaitam (LS-VS = 0). Tā

kā B subuniverss ir pieņemts kā absolūts sleju skaits, tad hipotēzi var pārbaudīt

tiešā ceļā bez formulu starpniecības. Tabulā redzams, ka B subuniversā ir 1158

LS un 309 VS. LS-VS = 849. Tātad B subuniversā ir gandrīz trīsreiz vairāk LS

nekā VS, un līdz ar to šī hipotēze noraidāma.

102

3. hipotēze: Vidējais LS skaitlis A subuniversa slejās ir tāds pats kā vidējais

LS skaitlis B subuniversa slejās. Pēc tabulas redzam, ka šī hipotēze nevar būt

pamatota. Pārbaudot ar t73

formulu:

28,95 - 19,919_

*73 "

1,8753= 5,20

Aplēstais skaitlis 5,20 ir pietiekams p = 0,1 (1 %) līmeni, lai ar šo nozī-

mību hipotēzi noraidītu.To rāda arī skaitļi, jo A izlases slejās vidējais LS skaitlis

ir 19,919, kas ir ievērojami mazāks nekā B subuniversa slejās, kur tas ir 28,95.4. hipotēze: Vidējais VS skaitlis A izlases slejās ir tāds pats kā vidējais VS

skaitlis B subuniversa slejās. Atkal pēc tabulas redzam, ka šī hipotēze nevar būt

pamatota, ko pierāda iepriekšējās hipotēzes pārbaudē lietotā formula. Šoreiz

iegūtais skaitlis t73

= 25,49, kas ir ar lielu nozīmību p = 0,1 līmenī. Hipotēze

noteikti noraidāma, un skaitļi rāda, ka VS vidējais skaitlis B subuniversā ir gan-

drīz astoņas reizes lielāks nekā A izlasē.

Pēc visu četru nulles hipotēžu noraidīšanas atliek mēģināt atbildēt uz pētīju-

ma jautājumiem. Uz pirmo jautājumu daļēja atbilde jau dota ar žurnālā Latvju

jaunatne atrodamo latvisko simbolu sarakstu un paskaidrojumiem. Kā to rāda

reprezentātīvā izlasē pamatotie un, hipotēzes pārbaudot, ievērojamā drošības

līmenī (0,1) apstiprinātie statistiskie skaitļi, žurnālā lietots ievērojami vairāk

latvisko nekā vācisko simbolu.

Pie tam pārsteidz tas, ka ideoloģiskajos vācu autoru un rakstos

atrodams samērā daudz vairāk latvisko nekā vācisko simbolu, kaut gan okupā-

cijas apstākļos varēja sagaidīt lielāku vācisko simbolu lietošanu vismaz ideolo-

ģiskajos rakstos. Šo negaidīto atklājumu rāda sevišķi latvisko un vācisko simbolu

skaita salīdzinājums B subuniversā, kas pārbaudīts ar 2. hipotēzi. To apliecinaarī 3. hipotēzes pārbaudes rezultāts, kas arī rāda lielāku latvisko simbolu vidējo

skaitli ideoloģisko, vācu autoru un karakorespondentu rakstu slejās. Šie skaitļiarī atbild uz 2.jautājumu, parādot ievērojamu atšķirību latvisko simbolu lieto-

šanas biežuma ziņā starp rakstiem, ko rakstījuši latvieši bez sevišķi uzsvērtiem

ideoloģiskiem motīviem, un rakstiem, ko rakstījuši nelatvieši vai latvieši ideolo-

ģiskos nolūkos. Šais rakstos atrodamsamērā vairāk vācisko simbolu, bet, pilnīgi

negaidīti, vēl biežāk lietotus latviskos simbolus.

Pārbaude rāda, ka Latvju jaunatnes redaktori un līdzstrādnieki ir centušies

dotsaviem lasītājiem iespējami daudz latvisko simbolu, stiprinot okupētās zemes

tautas kopības apziņu. Latvisko simbolu lielais pārsvaras par vāciskajiem un

nacionālsociālistiskajiem simboliem lika latviešu jauniešiem sajust sevi par lat-

viešiem, pie latviešu tautas piederīgiem, identificējot vāciešus kā citas, kaut

draudzīgas, tautas locekļus, bet nepievēršot gandrīz nekādu vērību vācu nacio-

nālsociālistiskajai ideoloģijai. Līdz ar to noraidāmiarī pārmetumi šim žurnālam

un visai LJO par šķietamu kalpošanu nacionālsociālistumērķiem.

103

VĒRES

1 Latvju jaunatne 1-8 (Rīgā 1944), red. RaimundsČaks.

2Gaisaspēku pailgu aprūpes skolotāja Pētera Kalniņa raksts žurnālā Eglājs Putlosas

gūstekņu nometnē 1945.gada vasarā; publicēts faksimilā ASV (1979?).3 LJO vadītājs - LJO štāba oficiāls izdevums jaunatnes vadītājiem (Rīgā 1943-1944),

red. LJO štāba šefs.

4 Latvju jaunatne,44. lpp.5 Ibid., 62. lpp.6

Ibid., 58. lpp.7 Šādi pētījumi aprakstīti Robinsona (J.A.Robinson) rediģētajāgrāmatā ContentAnal-

ysis (1963). Sk., piemēram, O.Holsti rakstu 3.n0d., kā arīrakstus 55. un 97. lpp.

8 Robert P. Swierenga (cd.), Quantification m American History; Theorv and Research

(New York 1970).9 Žurnāls Latvju jaunatne sāka iznākt 1944.gada janvārī, un pēdējais numurs iznāca

1944. gada augustā. Bija arī sagatavots 9. numurs septembrim un iespiests arī paraugeksem-

plārs, bet to vairs nepaspēja izplatīt. lespējams, ka 9. numurs ir atrodamsFundamentālajā

bibliotēkāRīgā.10 E.W.Burgess, „Social Problems and Social Processes", A.M.Rose (cd.), Human Be-

haviour and Social Processes (1971), 383.1pp.; arī: R.M.Mclvor and C.H.Page, Society

(1962),68-69. lpp.11 Hans Kohn, The Idea ofNationalism (1945), 18-19.lpp.

12 D.Silverman, ,The Action Frame of Reference", K.Thompson and J.Tunstall (eds.),

SociologicalPerspectives (1971), 562. lpp.'3 Seppo Myllyniemi, Die Neuordnung der Baltischen Lander 1941-1944 (Helsinki

1973), 189-194.lpp.; Mclvor etc, op. cit., 145.lpp.14 Arthur Marwick, M/ar and Social Change m the Twentieth Century (1974), 191.1pp.:

Myllyniemi, op. cit., 145-157.lpp.

15 Silverman, 0p.cit. ,567. lpp.16 Mclvor etc,op.cit., 153.lpp.17 Gūnter Kaufmann, „Landdienst und Ernteeinsatz der HJ", Das kommende Deutsch-

land (1940), 182. lpp.; Peter Kleist, Zmschen Hitler und Stalin (1950), 172.lpp.; Gerald

ReitJinger, The House Built on Sand (1960), 154. lpp.; Myllyniemi, op. cit., 172-175.1pp.

18 IndulisKažociņš, «Latvju zēni Milzu kalnos", Latvju jaunatne, 10. un 16. lpp.; -es,

«Igauņu jaunatne palīdz dzimtenei", 43. lpp.; R.Čaks, «Latviešu karogs Silēzijas zem-

nieku ciemā", ibid., 76. lpp.19

Richard L. Merritt, ,The Emergence of American Nationalism: A Quantitative Ap-

proach", Swierenga (cd.), op.cit., 85. lpp.

20 TheOpen University (Walton Hall, Milton Keynes, MK7 6AB England).21 Michael Drake (cd.), AppliedHistoricalStudies (London 1973).22

Robinson (cd.), op. cit.; sk. 4. nod. «Q sort" un 5. nod. «Pair Comparison Scaling"; Kai

T.Erikson, «Sociology and the Historical Perspective", Drake (cd.), op.cit., 28. un 29. lpp.

23 Merritt, op.cit., 87-92.lpp.24 Myllyniemi, op.cit., 172-175.lpp.

104

25 John Madge, The Tools ofSocial Science (1953), 81-91. lpp.26 Ibid., &2. unsek. lpp.27 Ibid., 86. lpp.28

Jānis RudzTtis, Starp provinciun Eiropu (1971).29

Robert Edvvin Herzstein, The War that Hitler Won. Nazi Propaganda(London 1979),

19. un 44.lpp.30 Merritt, op.cit., 84. un 86.lpp.31 Latvju jaunatnes cenzors bija agrākais laikraksta Rigasche Rundschau redaktors Er-

nests fon Menzenkampfs (1896-1945). Rodas jautājums -kā vācu okupācijas laikā vācu

cenzūras uzraudzībā žurnāla vadībai bija iespējams operēt ar noskaidroto latvisko simbolu

pārsvaru žurnāla slejās, jo nav pieņemams, ka žurnāla cenzors to neredzēja. Atbildeuz sadu

jautājumu jāmeklē citā ceļā. Šeit lietotā metodetam nav piemērota.32 Dāvid Nachimas and Chava Nachimas, Research Methods m the Social Sciences (New

York), Appendbc 301.

33W.G.Cochran,Sampling Techniques (3rd cd., 1977).

105

MĀCĪBSPĒKU MŪŽA ILGUMS

Edgars Dunsdorfs

Sekojošā pārskatā analizēts Latvijas universitātes un Jelgavas lauksaim-

niecības akadēmijas mācībspēku mūža ilgums, sākot ar 1945. gadu. Mācībspēkiiedalīti divos kohortos: 1) kas bija palikuši Latvijā vai Padomju savienībā, 2) kas

bija devušies trimdā. Par analizēs sākumu ir izvēlēts 1945. gads tādēļ, ka tad

kar,š bija beidzies un bija novilkta nepārejama robeža starp tiem, kas bija pali-kuši Latvijā vai Padomju savienībā, un tiem, kas bija devušies trimdā. Bija vēlu-

šies liela vēstures lavīna, kas uz laiku aizbēra Latvijas neatkarību un kas nozī-

mēja traģēdiju daudziemLatvijas iedzīvotājiem.

Lielā traģēdija

Padomju okupācija Latvijā 1941. gadā atkārtoja Bērtuļu nakts baismu

stāstu. Līdz šim apzināts, ka naktf no 13. uz 14. jūniju uz tāliem Sibirijas nova-

diem un uz lekškrieviju deportēja 28 387 Latvijas iedzīvotājus. Jauns deportā-

ciju vilnis notika otrreizējās komūnistu okupācijas laikā. Starp deportētajiem

bija šādi mācībspēki: 64 gadus vecais profesors jurists Hermanis Albāts (miris

1943.gadā); 57 g. vecais profesors teologs Ludvigs Adamovičs (ari miris 1943.

gadā); 56 g. vecais ārkārtas profesors tautsaimnieks Longins Ausējs (miris nezi-

nāmā laikā); 56 g. vecais profesors ķīmiķis Jūlijs Auškāps; 69 g. vecais profesors

tautsaimnieks Ernests Birkhāns; Jelgavas lauksaimniecības akadēmijas asistents

Kārlis Brencēns; 57 g. vecais JLA docents entomologs Laimonis Gailītis; 57 g.

vecais docents, venērisko slimību speciālists Jūlijs Galējs, ko pēc četriem gadiem

deportācijā atveda atpakaļ; 41 g. vecais lektors medicīnā Jānis Lediņš; 46 g.

vecais docents tautsaimnieks Andrejs Lejas-Sauss (miris 1942.g. 25. maijā

Permā); 49 g. vecais asistents, ievērojamais ārsts Jēkabs Nīmanis, kas pārcieta

deportāciju un atgriezās Latvijā; 72 g. vecais profesors filologs Juris Plāķis (miris

1942. gadā); 37 g. vecais ārkārtas profesors teologs Edgars Rumba; 61 g. vecais

franču valodas lektors Ludvigs Sēja (deportēts 1946.gadā un pēc atgriešanās

miris 1962.gadā); 36 g. vecā asistente tautsaimniece Valerija Sieceniece; 36 g.

vecais teoloģijas lektors Arturs Siļķe (deportēts 1944.gadā, pēc atgriešanāsmiris 1965. gadā); 60 g. vecais docents inženierisPēteris Stakle. Pēc atgriešanās

no deportācijas 55 g. vecumā nomira asistents astronoms Jēkabs Videnieks;ap1945. gadu deportēja 45 g. veco profesoru medicīnā JāniVildi (pēc atgriešanāsmiris 1971.gadā). Aizveda ari 44 g. veco docentumechaniķi Jāni Zivtiņu.

Ar to mācībspēku upuņi skaits nebeidzās. Krieviem okupējot Latviju,

1940. gadā Rīgā pašnāvībā mira valodnieks lektors Alvils Augstkalns 33 gadu

106

vecumi. 1944. gadā nomira medicīnas docents Jānis Brants 55 g. vecumā. 1944.

gadā Varšavā vācieši nogalināja 70 g. veco bijušo Latvijas universitātes profesoru

ķīmiķi Mečislavu Centneršvēru; tai pašā gadā Poznaņā 66 g. vecumā nomira asis-

tents ķīmijā Edvīns legrīve. 1945. gadā gaisa uzbrukumā Hanoverai Vācijā 67 g.

vecumā aizgāja bojā lektors filologs Rūdolfs Cimmermanis un uzlidojumā

Drēzdenei 43 g. vecumā tautsaimnieks Alfrēds Grinbergs; tai pašā gadā vācu

deportācijā 44 g. vecumā mira profesors jurists Konstantīns Čakste un Rīgā

boļševiku cietumā 68 g. vecais rakstnieks un pareizticīgās teoloģijas lektors Vik-

tors Eglītis. 1944.gadā Polijā nomira 41 g. vecais asistents medicīnā Jūlijs Jani-

tēns. 1942.gadā Krievijā sarkanās armijas rindās 38 g. vecumā krita inženieris

docents Voldemārs Jungs. 1941. gadā Rīgā pašnāvībā mira profesors zoologs

Naums Lebedinskis 53 g. vecumā. 1941.gadā Cēsīs vajāšanu dēļ ar sirdstrieku

mira profesors teologs Voldemārs Maldonis 71 g. vecumā. 1944.gadā uzlido-

jumā Štolcenavā (Vācijā) gāja bojā 54 g. vecais dabzinātnieksprofesors Nikolajs

Malta; tai pašā gadā uzlidojumā Pomerānijā (Vācijā) 36 g. vecumā gāja bojāasistents medicīnā Osvalds Mačs. 1944. vai 1945.gadā Vācijā mira 1909. gadādzimušais asistents veterinārmedicīnāBroņislavs Rudiks.

1941.gadā nošāva 30 g. veco asistentu ķīmijā Bruno Ogriņu. 1944.gadā

pašnāvībā mira privātdocents teoloģijā Antonijs Pommers 54 g. vecumā. 1941.

gadā 41 g. vecumā nošauts medicīnas asistents Nikolajs Reinics. 1945. gadā

Torunā mira JLA asistents Jānis Šutelis. 1942.gadā Rīgā pēc smagiem pārdzī-

vojumiem nomira vēsturnieks profesors Augusts Tentelis 66 g. vecumā. 1945.

gadā 36 g. vecumā krita asistents ārsts Edgars Tillers un 29 g. vecais asis-

tents ārsts Pēteris Veģis. 1943.gadā 46 g. vecumā mira JLA ārkārtas profesorsAleksandrs Zāmelis, un 1944. gadā54 g. vecumā nošauts JLA ārkārtas profesors

Nikolajs Zemītis. Asistents ķīmijā Jānis Meņģelis mira pašnāvībā 1949.gadā 51 g.

vecumā.

Šo zinātnieku priekšlaicīgā nāve ir liels zaudējums zinātnei. Nedz Staļinaimpērija, nedz Hitlera Jaunā Eiropa", nedz sabiedroto uzvara nav vērta viena

paša šo zinātnieku dzīvības.

Mācībspēku kopskaits

Valsts statistiskā pārvalde nepaguva izdot 1940. gada Latvijas statistikas

gadagrāmatu. Tā jau bija iespiesta, kad Latvijā iebruka komūnisti. Grāmatas

titullapu tie apmainīja ar rotātora technikā pavairotu. Publikāciju pēc tam

numurētos eksemplāros komūnisti izdalīja saviem funkcionāriem. Pēc šīs grā-

matas (cik zināms, vienīgā eksemplāra, kas nokļuvis brīvajā pasaulē), 1939/1940.

mācību gadā Latvijas universitātē bija šāds mācībspēku skaits: 90 profesori,41 ārkārtas profesors, 73 docenti un 189pārējie mācībspēki, kopā 393. Jelgavas

lauksaimniecības akadēmijā bija 11 profesori, 8 ārkārtas profesori, 22 docenti

107

un 28 pārējie mācībspēki, kopā 69. Abās šais mācībiestādēs bija kopā 462

mācībspēki, kas darbojās Latvijas patstāvības pēdējā gadā. Bez šiem aktīvajiem

mācībspēkiem bija vēl pensionētie. Bez tam turpmākajos gados (līdz 1944.g.)

darbā stājās vēl citi, sevišķi jaunāko mācībspēku rindās. Autora kartotēkā ir

reģistrēti pavisam 640 mācībspēki, kas bija dzīvi 1945. gadā. No tiem dzimšanas

dati ir par 583 personām. Trimdā atradās 380 personas (no tām par 353 ir

zināmi dzimšanas dati). Okupācijas varā palika 207 (no tām dzimšanas dati ir

zināmi par 190). Par 53 personām neizdevās noskaidrot, vai tās devās trimdā,

vai palika okupantu varā (no viņām dzimšanas dati ir zināmi par 40 personām).

Skaitot tikai personas, par kuiļām ir zināms, vai tās devās trimdā, vai palika aiz

dzelzs aizkara, konstatējams, ka 1945. gadā trimdā atradās 64,7 %. Ja turpretim

uzskata, ka tie, par palikšanu nav ziņu, visi palika Latvijā vai Krievijā, tad

trimdā devās 59,4 %. Tātad pilnīgi droši var teikt, ka trimdā devās vairāk nekā

puse mācībspēku - noapaļojot: 60—65 %.

Mūža ilgums

Konstatējams, ka no tiem mācībspēkiem, kas palika Latvijā un kas 1945.

gadā bija vai nu Latvijā, vai Padomju savienībā un par kubiem ir zināms dzim-

šanas datums (skaitā 190), līdz 1980. gada novembrim bija mirušas 115 perso-

nas (to skaitā viena mirusi 1980. gadā) jeb 60,5 %. Mirušo aritmētiski vidējais

mūžs bija 71 gadsun 4 mēneši.

No 353 mācībspēkiem, kas 1945. gadā atradās trimdā un par kuņem bija

dzimšanas dati, līdz 1980. gada decembrimbija miruši 198 (no tiemčetri miruši

1980. gadā) jeb 56,1 %. Viņu aritmētiski vidējais mūžs bija 73 gadi un 3 mēneši.

Tātad tie, kas bija devušies trimdā, dzīvoja caurmērā ilgāk 23 mēnešus. Šāda ir

aina par mācībspēkiem un viņu mūža ilgumu, ja datus reģistrē, sākot ar tiem,

kas 1945. gadā bija vēl dzīvi. Ja turpretim datos ietilpina arī mirušos, sākot ar

Latvijas okupāciju, ieskaitot iepriekš minētos deportētos, nošautos, kritu-

šos, pašnāvniekus un pārējos mirušos, tad starpība mūža ilgumā ir lielāka. Tiem,

kas devās trimdā, aritmētiski vidējais mūža garums ir 72 gadi 9 mēneši, bet

tiem, kas to nevarēja, deportētajiem un citiem nelaikā mirušajiem vidējais mūža

ilgums bija 68 gadi 4 mēneši.Starpība ir 4 gadi un 5 mēneši. Šis fakts par zināt-

nieku mūža saīsinājumu ir smaga apsūdzība okupantiem.

Sadalot laikā no 1945. gada līdz 1980. gada novembrim, resp. decembrim

mirušos mācībspēkus abos kohortos vecuma grupās pa desmit gadiem un dia-

grammā atzīmējot procentuālo skaitu katras vecuma grupas vidū, redzams, kas

ir kopējs un kas atšķiras tiem, kas palika aiz dzelzs aizkara, un tiem, kas no-

kļuva brīvībā (sk. diagrammu nākošajā lappusē).

Mode abos kohortos ir 74,7 gadi. Atšķirība tomēr ir tā, ka aiz dzelzs aiz-

kara šo mūžu sasniedza 46,8 % no minētajā laikā mirušajiem mācībspēkiem,

bet trimdā tikai 36,5 %. Pēc kulminācijas sasniegšanas aiz dzelzs aizkara strauji

samazinājās to procents, kas sasniedza garāku mūžu: vidēji 86 gadus sasniedza

tikai 10,8 % un vidēji 94 gadus tikai 2,7 %. Turpretim trimdāattīstība turpinā-

jās bez tik strauja lūzuma.Vidēji 84 gadus sasniedza 22,8 %, bet vidēji 93 gadus

piedzīvoja 6,1 %. (Katrā kohortā attiecīgajā desmitgadē iznāk cits aritmētiski

vidējais: 86 un 84 astoņdesmitgadniekiem, 94 un 93 deviņdesmitgadniekiem.)Tātad trimdā relātīvi vairāk mācībspēku sasniedza dabisko mūža galu nekā,

dzīvojot okupētā zemē.

Ir interesanti konstatēt, kas sasniedza visilgāko mūžu. Trimdā garākaismūžs bija profesoriem: Jānim Balodim (99 gadi un 7 mēneši), Gustavam Tau-

bem (94 g. 11 mēn.) un Ludvigam Bērziņam (94 g. 8 mēn.). Aiz dzelzs aizkara

tas bija profesoriem: Robertam Viperam (95 g. 4 mēn.), Ernestam Putniņam(94 g. 10 mēn.) un Augustam Kirchenšteinam(91 g. 2 mēn.).

Mūža ilguma salīdzinājumu neietekmē vecuma atšķirība starp tiem, kas

devās trimdā (vidēji 47 g. 10 mēn.), un tiem, kas to nevarēja (50 g. 11 mēn.),

jo mūža ilgums ir skaitīts no attiecīgās personas dzimšanas līdz miršanai. Tur-

pretim iepriekšējais konstatējums, ka līdz 1980. gadam no trimdā esošajiem

mācībspēkiem bija miruši 56 %, salīdzinot ar 61 % no tiem, kas nebija trimdā,

saskan ar to, ka trimdādevās gados jaunākie.

MĀCĪBSPĒKU SKAITS, KURI DEVAS TRIMDĀ

110

Pārdzīvošanas ilgums

Interesantu ainu gūstam, ja izsekojam mācībspēku pārdzīvošanas ilgumam

abos kohortos - kā trimdinieku, tā palicēju - piecu gadu vecuma klasēs un

piecu gadu intervallos. Tabulās iespējams pa diagonāli uz leju izsekot, cik per-

sonu no sākotnējā skaita sasniedza nākošo piecgadi.

Vēl dzīvo mācībspēku vecums, kuņ nevarēja doties trimdā

Pavisam

kopā 207

Vēl dzīvo mācībspēku skaits trimdā

•—

Vecums"""""

gados

ds-J945 1950 1955 1960 1965 1970 1975 1980

25-29 3

30-34 16 3

35-39 21 16 3

40-44 25 21 16 3

45-49 25 25 21 16 3

50-54 24 24 25 20 16 2

55-59 27 21 24 24 18 15 2

60-64 20 26 18 22 22 17 14 2

65-69 18 18 22 17 20 20 16 14

70-74 5 11 13 19 15 16 19 16

75-79 3 2 5 8 15 12 14 17

80-84 2 1 2 3 5 10 9 9

85-89 1 1 2 3 5 8 8

90-94 1 1 2 3 7

95-99 1 3

Kopā 190 169 150 135 117 99 86 76

ezināmss 17

Vecums—gados

"1945 1950 1955 1960 1965 1970 1975 1980

20-24 1

25-29 9 1

30-34 44 9 1

35-39 48 44 9 1

40-44 57 48 44 9 1

45-49 45 55 48 43 9 1

50-54 54 44 54 48 42 9 1

111

Pavisam

kopā 380

No abām tabulām nedrošākā ir par Latvijā, resp. Padomju savienībā pali-

kušajiem mācībspēkiem. Ir iespējams, ka brīvajā pasaulē nav piesniedzamas

ziņas par visiem mirušajiem mācībspēkiem, un līdz ar to tur miršana noritējusi

straujāk nekā izriet no pārdzīvošanas ilguma tabulas. Nupat izteiktā iespējamība

iegūst lielu varbūtību, salīdzinot abus kohortus.

Cik nedrošas ir padomju publikācijas, ko esam spiesti pētījumam izmantot,

redzams grāmatā Pētera Stučkas Latvijas valsts universitāte 40 gados (1919-

--1959), ko izdeva Latvijas valsts izdevniecība 1959. gadā. Grāmatas titullapasotrā

pusē lasām: „Rakstu krājums ir kolektīvs darbs, ko veikuši fakultāšu dekāni un

katedru vadītāji ar saviem līdzstrādniekiem 1957/1958. mācību gadā". Par atbil-

dīgo redaktoru ir parakstījies prof. J.Jurgens, kas bija universitātes rektors.

Grāmatas intelektuālo līmeni rāda 1920-1940.g. perioda apraksts par Latvijas

universitāti. Pavisam nenozīmīgo komūnistisko studentu organizāciju darbība

un viņu cīņa ar «buržuāziskiem reakcionāriem" ir galvenais, kas grāmatāpar šo

periodu atrodams. Pie tā kavēties tomēr neietilpst šī raksta uzdevumā. Mūs te

interesē ziņas, kas sniegtas grāmatā par mācībspēkiem.

Grāmatā, sākot ar 233. lappusi ir ievietots «Pētera Stučkas Latvijas valsts

universitātes štata docētāju saraksts (uz 1957.g. 1. septembri)". Izrādās, ka,

pēc šīs grāmatas, ko sastādījuši dekāni un katedru vadītāji, 1957.gada I.sep-tembri ir darbojušies arī profesori, kas tad jau bija miruši. Ar to mūsu laikos ir

atkārtots Gogoļa grāmatas Mirušās dvēseles saturs modernā ietērpā. Starp dzīva-

jiem minēti šādi faktiski mirušie profesori: Roberts Akmentiņš (miris 1956. g.),Eduards Balodis (1951. g.), Jēkabs Cizarevičs (1948. g.), Staņislavs Kolbuševskis

(1946. g.), Jānis Krustiņsons (1946. g.), Augusts Malvess (1951. g.), Pēteris No-

maļš (1949. g.), Mārtiņš Robs (1947. g.), Embriks Strands (1947.g.), Eduards

55-59 24 54 42 51 47 41 9

60-64 27 23 50 38 47 46 37

65-69 28 22 21 44 34 45 41 3

70-74 8 22 19 18 38 30 40 3

75-79 5 6 20 16 16 29 23 3

80-84 2 4 2 14 13 8 21 1

85-89 1 4 10 7 3 1

90-94 1 3 6 7

95-99 2 1

Kopā 353 333 314 285 259 222 183 158

fezināms 26

112

Svirlovskis (1949.g.), Jānis Vītiņš (1951. g.). Par visām šīm personām tāpatkā

par citām sarakstā uzņemtajām minēts uzvārds, vārds, pēc krievu paražas ari

tēva vārds, amats un eventuāli doktora grāds, fakultāte, katedra un dzimšanas

gads. Trūkst miršanas gada, tā ka lasītājam rodas ieskats, ka visas šīs personas

bija vēl dzīvas 1957.g. 1. septembri. Par laimi, pēc otra padomju izdevuma —

1972.gadā noslēgtās Latvijas PSR mazās enciklopēdijas - personu un priekš-

metu alfabētiskā rādītāja un pašā enciklopēdijā ievietotajām biogrāfijām var

noskaidrot gadu, kad šie (varētu teikt, rēgainie) profesori bija miruši.

Kā izskaidrot šo anekdotisko dīvainību, ka šīs «mirušās dvēseles" skaitīja

sarakstos? Nedomāsim tūlīt ļaunāko, lai kāds vai kādi pēc profesoru nāves

saņemtu viņu algu. Izskaidrojums varētu būt, ka atbildīgais redaktors Jurgens

vai kāds cits mazāk atbildīgs darbinieks būs šķirstījis ārzemju universitāšu gada-

grāmatas un tur būs redzējis, ka tajās ievietoti ne vien aktīvo universitātes

profesoru, bet ari emeritu un mirušo profesoru vārdi. Tomēr atbildīgais vai

mazāk atbildīgais šķirstītājs nebūs pamanījis, ka tādos gadījumos šais ārzemju

universitāšu gadagrāmatās vienmēr minēts, ka attiecīgā persona ir vai nu eme-

ritēta, vai mirusi.

Ar šo aizrādījumu autors vienīgi grib lasītājus brīdināt, ka iepriekšējā

pārdzīvojušo mācībspēku tabula var rādīt pārāk optimistisku ainu par okupēto

Latviju. Patiesību izdevās atklāt par iepriekš minētajām personām, kam Mazajā

enciklopēdijā minēts miršanas gads. Turpretim ir iespējams, ka personas, kas en-

ciklopēdijā nav minētas (un tie ir jaunākie, kā arī no darba atlaistie mācībspēki)

un par kuņi nāvi ziņas nesasniedza brīvo pasauli, mūsu kartotēkā, uz kā pama-

tojas pirmā tabula, vēl atzīmētas kā dzīvas.

Abukohortu salīdzinājums

Lai vieglāk salīdzinātu abus kohortus, katras vecuma grupas personu skaitu

1945.gadā pielīdzinām simtam un attiecīgi aplēšam, cik no šīs vecuma grupas

vēl bija dzīvi nākošajā piecgadē. Par tām vecuma grupām, kurlās ir pietiekams

personu skaits, iegūstam šādu tabulu:

Procentuālais pārdzīvojušo salīdzinājums vecuma grupās

(T - trimdā; O - okupācijā)

1945 1960 1965 1970 1975 198C

30- 34ioo

100

100

100

100

98

100

95

100

93

94

84

88

84

88

35-39100

100

100

100

100

100

100

95

98

86

96

81

85

76

77

76

113

No šT salīdzinājuma izriet šāds vispārinājums. Okupācijas apstākļos dzīvojo-

šiem mācībspēkiem bija lielāka mirstība nekā brīvajā pasaulē 35-39 (sākot ar

1960. g.), 45-49 (sākot ar 1970. g.) un 50-69 gadu (sākot ar 1950. vai 1955. g.)

vecuma grupā. levērosim, ka par okupēto Latviju trimdā pilnīgāka informācija

pieejama par personām, kas sasniegušas lielāku vecumu, un par mācībspēkiem

ar ievērojamāku stāvokli. Turpretim par jaunākajiem, mazāk ievērojamiem

mācībspēkiem un par tiem, kas mācībspēka amatu zaudējuši, ziņas ir daudz

trūcīgākas, tāpēc var teikt, ka mācībspēkiem, kas bija spiesti dzīvot viņpusdzelzs aizkara okupācijas režīma spaidos, mūžs bija īsāks nekā izriet no mums

piesniedzamiem datiem. Tātad mūsu konstatējums, ka trimdā mācībspēki dzī-

voja caurmērā ilgāk aptuveni divi gadi (gadu un 11 mēnešus), ir tikai minims,

un patiesībā starpība bija lielāka.

Ir savas nedrošības arī trimdas kohortā. Daļa trimdā dzīvojošo mācībspēku

bija pazudusi no autora redzesloka. Tādēļ autors 1980. gadā latviešu avīzēs brī-

vajā pasaulē publicēja šo un ari Latvijā palikušo mācībspēku sarakstu, par kuņi

likteni pēdējos gados autoram nebija ziņu. Jāpateicas mūsu avīžu redaktoriem,

kas šos gaj;os sarakstus bija ar mieru laikrakstā ievietot, tāpat atsaucīgajiem lasī-

tājiem, kas autoram piesūtīja lūgtās ziņas.

Lasītājus, droši vien, interesēs personu vārdi, kas iepriekšējās tabulās

parādīti 90-94 gadu vecumu sasniegušo katēgorijā. Trimdā tie bija profe-sori: Eduards Laimiņš (kas dzimis 1882.g. 17. augustā) un Jānis Bokalders

(dzimis 1885.g. 21. novembri). Par okupētajā Latvijā esošajiem mācībspēkiem,kas ierindojami šai pašā vecuma katēgorijā, ziņas ir ļoti nepilnīgas un nedrošas.

Tā ari neizdevās noskaidrot, vai ir vēl dzīvi vai miruši: lektors Pēteris Kūlis

(dzimis 1883. g.), asistents Eduards Jansons (1884. g.) un instruktore Juliāna

Jaunbrūna (1885.g.). Trūkstot ziņām par viņu likteni, tie ir atstāti dzīvajo

sarakstos. Arī citās vecuma katēgorijās okupētajā Latvijā ir līdzīgs stāvoklis.

40- 44100 100

7J

100

07

96

O4

88

/ 7

80 76 68

45-49100

100

98

96

93

96

84

88

76

80

67

64

51

56

42

36

100

88

93

75

81

71

70

63

54

50

39

38

26

33

55-59100

100

96

96

88

81

75

70

67

56

33

37

13

30

13

26

*n ha100

60- 64100

81

90

70

65

59

40

48

25

26

25

26

15

15

15

65-69100

79

61

71

28

50

17

36

17

21

11

4

6

114

Līdz ar to vēlreiz jāuzsvef, ka aplēstā mūža ilguma starpība starp trimdiniekiem

un palicējiem ir tikai minims.

Daži secinājumi

No iepriekšējā pētījuma nepārprotami izriet, ka mācībspēki, kas devās

trimdā, dzīvoja ilgāku mūžu nekā tie, kas bija spiesti palikt okupētajā tēvzemē.

Universitātes mācībspēki, kas visu mūžu darbojušies savā speciālitātē, parasti

saglabā garīgu možumu līdz mūža beigām. Tādēļ gados vecākie, kas formāli aiz-

gājuši atpūtā, ļoti bieži vēl sniedz vērtīgus darbus. Piemēra dēļ varētu minēt

šādus Latvijas universitātes mācībspēkus, kas publicējuši latviešu kultūrai nozī-

mīgus darbus arī vēl vecumā: Arnolds Aizsilnieks, Haralds Biezais, Ludvigs Bēr-

ziņš, Ernests Blese, Egons Dārziņš, Jānis Endzelīns, Pauls Jurevičs, Pauls Kampe,Antons Kroms, Kārlis Kundziņš, Pauls Kundziņš, Eižens Leimanis, Eduards

Pētersons, Nikolajs Rozenauers, Reinhards Siksna, Jānis Šiliņš, Heinrichs Skuja,

Leonīds Slaucītājs, Arnolds Speke, Pēteris Starcs, Mārtiņš Straumanis, Edite

Šturma, Arveds Švābe, Alfrēds Tauriņš, Auseklis Veģīs, Juris VTgrabs, Nikolajs

Vīksniņš, Jēkabs Vītols, Edgars Žubeckis. Nav telpas, lai pieminētu tos simtus,

kas vēl sirmā vecumā turpināja darboties savā profesijā. Ir tādēļ aksiomatiski,

ka, bijušajiem mācībspēkiem nodzīvojot ilgāku mūžu, sabiedrība ir vairāk

guvusi. No šī viedokļa ir traģiski, ka un deportācija priekšlaikā iznīcinājatik lielu skaitu mūsu mācībspēku, kā minēts raksta sākumā. Tāpat ari nožēlo-

jami, ka okupētajā Latvijā daudziem bijušajiem mācībspēkiem bija liegts dar-

boties savā nozarē. Ir nosodāmi, ka mūsu dzimtenē okupanti radīja apstākļus,kas saīsināja mūžu Latvijas patstāvības laika universitātes un lauksaimniecības

akadēmijas mācībspēkiem.

AVOTI

Latvijas universitāte divdesmit gados 1919-1939 II daļa, mācības speķu biogrāfijas

unbibliogrāfija ([Rīgā] 1939).

Es viņu pazīstu. Latviešu biogrāfiskā vārdnīca (Rīgā 1939,pārspiedums Grandhevenā

1975).

Who is Who?at the Baltie University. Biographies of the professors and teachers [Pin-

neberg, Germany 1948, 1949].

Arveds S*vābe (red.), Latvju enciklopēdija I-111 (Stokholmā 1950-1955).

LidijaŠvābe (red.), Latvju enciklopēdija. Papildinājumi (Stokholmā 1962).

Latvijas PSR zinātņu akadēmija, Latvijas PSR mazā enciklopēdija (Rīgā 1967-1972).

Edgars Dunsdorfs (red.), Archīvs, (sākot ar 1960. gadu).

Latviešu akadēmisko mācībspēku un zinātnieku apvienības izdarītās aptaujas materiāli

(1980).Avīzes:Laiks, Latvija, Latvija Amerikā, Londonas avīze.

Žurnāli: Akadēmiskā dzīve, Universitas.

115

VIŅU PIEMIŅA NEZUDĪS

MIRUŠIE UNIVERSITĀŠU MĀCĪBSPĒKI UN ZINĀTNIEKI

Kārlis Sātiņš

Šai pārskatā ietilpst Latvijas universitātes, Jelgavas lauksaimniecības akadēmijas, Lat-

vijas mākslas akadēmijas un Latvijas konservātorijas mācībspēki, kas, sākot ar 1944.gadu,

mirusi vai nu aiz dzelzs aizkara, vai brīvajā pasaulē. Bez viņiem šeit uzņemti arī mirušie

latvieši, kas bijuši mācībspēki citās universitātēs un kolledžās brīvajā pasaulē vai arī pēt-nieki un zinātnisku publikāciju autori.

Dati sakārtoti pēc tiem pašiem avotiem un principiem kā mācībspēku īsbiografijas(sk. 175.1pp.), izmantojot arī Edgara Dunsdorfa LU un JLA kartotēku. Apzīmējumi:

a) dzimšanas un miršanas datumsun vieta, b) izglītība (mācībiestāde un grāds), c) darba-

vieta, amats d) speciālitāte, c) publikācijas, 0 biogrāfiskas norādes. Pārējos saīsinājumus

sk. 177. lpp.

ĀBELE, Ādolfs- a) 24.1.1889 Blomē

- 2.V111 1967 Kalamazū, ASV b) b.Pēter-

pils X ērgeļspēles kl. 1914, kompoz.kl. 1915 c) LX prof. d) kompozicija c) BJ 3493-

-3505, 3545, 5864 f) A VI 139, XVI 80, XVIII 212, LM 1:19, BJ 5021

ĀBELE, Anna- a) I.V 1881 Valmieras pag.-9.1X 1975 PokipsT, ASV b) Pēterpils

Bestuževa augst. siev. kursu dipi. lingvist. 1915, slavist. 1917; LU dok-de 1922 c) Pēter-

pils U asist. 1917-1918; Prāgas U lekt. latv. un leišu vai. 1922-1924;LU priv.doc. 1924,

doc. 1934, ārk.prof. 1938-1944 d) valodniecība, fonētika c) pāri par 32 publ.; BJ 767,

1150,5471:11,red.: 1154,1155, 1169 f) LUB 85, A VII 98, XXI 31

ĀBELE, Kārlis - a) 22.V111 1896 Bauņos-24.1 1961 Adelaidē, Austrālijā b) LU

1921 mag.rer.nat.; Mārburgas U Vācijā 1923 Dr.phil.; Tartu U 1934 Dr.phil.nat. c) LU

doc.1934, vec.doc. 1938, ārk.prof. 1939, prof. 1941-1944; BU prof. 1946-1949; Ade-

laides U doc. 1949-1961 d) botānika c) vairāk nekā 15 publ., BJ 1-3, 562: 2, 5359;

red.2815 f) LUB 309, A VII 98, At 184-191,BJ 1209

ĀBOLIŅŠ, Emīls - a) 21 V 1873 Susejā-3.X1 1953 Kanādā b) RPI 1898 inžen.

c) RPI māc.-sp. 1901-1907; LU vec.doc. 1921-1931, prof.no 1931 d) celtņu būve,tvaikakatU c) publ. f) LUB 353

ĀBOLIŅŠ, Leons- a) 17.1V1895 Stāmerienē-18.1 1974 Upsalā, Zviedrijā b) LU

1922 mag.rer.nat.; Upsalas U 1959 fil.dr.h.c. c) LU doc. 1928, vec.doc. 1932-1939,

ārk.prof. 1939-1944; Upsalas U doc.zoofiziol.1950, godadoktors 1959 d) zooloģija,

fizioloģija, endokrinologija c) ap 30 publ.; BJ 2822, 2823, 3854 f) LUB 309,A VII99,LG 30, ADz I67, VIII 66,XIX 96, LAOZ aptauja

ADAMOVIČS, Ludvigs - a) 23 IX 1884 Dundagā-1943 deportācijā b) TU 1911

cand.theol.; LU 1929 Dr.theol. c) LU doc. 1920, vec.doc.1922, prof. 1929 d) baznīcas

vēsture c) pāri par 200 publ.; BJ 8, 1161:11,4206, 4207 f) LUB 589, Un 1: 24

116

ĀDAMSONS, Kārlis - a) 16.11 1889 Mazsalacā-30.1V 1958 Ņujorkā, ASV b) Mas-

kavas U 1914 ārsts c) LU doc. 1940-1941; BU lekt. 1947-1949 d) chirurģija c) publ.

f) A VII 99

AKERMANIS, Jānis- a) 24.1V1897 Rundālē-8.1 1972 Minesotā, ASV b) Mičiga-

nas U 1927 BS (aeronaut.) c) Minesotas U ārk.prof.aeronaut. 1929-1930,prof. 1930,

fak. dekāns 1931-1958, inž. ASV valsts un priv.-uzņ. d) aeronautika c) publ.; BJ 3865

0 A VII 100,Un 4: 81, 11: 68, 29: 58

AKMENTIŅŠ*, Roberts - a) 29.V11 1880 Igaunijā-1956 Rijgā b) b.Kazaņas U Krie-

vijā 1913, jurists c) LU doc. 1921-1944;LVU prof. starpt.tiesībās, pagaidu dekāns jurid.

fak. 1944 ejpubl. f) LUB 540

ALBĀTS, Hermanis - a) 23.V111 1879 Veļķos-1943 deportācijā Krievijā b) b.Mas-

kavas U 1910, jurists c) LU d0c.1921, vec.doc. 1934, ārk.prof. 1939 d) starptautiskās

tiesības c) publ. f) LUB 541, Un 44:64

ALKSNE, Getrūde -a) 24.1X1907 Rlgā-15.V 1970 ASV b) LU: mag.philos.,lic;

Čikāgas U (ASV) 1961 MLib c) LU subasist. d) filozofija, psīcholoģija f) AXX 177,LG 32, Un 27:65

ALKSNIS, Jēkabs - a) 22.V111 1870 Durbes pag.-7.111 1957 Anglijā b) TU 1895

ārsts; Pēterpils medic. Ak 1907 Dr.med. c) LU prof.no 1924 d) uroloģija, chirur-

ģija c) ap 60 publ. 0 LUB 399, A VIII 266, Un 26:50, BJ 4228

AMTMANIS, Jānis -a) 23.X11 1892 Birzgalē-30.V111 1967 Kalifornijā, ASV b) LU

1922 kīm.inž.; Minchenes U Vācijā 1946 Dr.med. c) LU asist.zootechn. 1922,priv.-doc.

1932; JLA 1939 doc.ķīmijā d) mājlopuēdināšanas mācība, medicīna c) BJ 4232 f) LUB

267, A VIII 266

ANTONOVS, Sergejs - a) 26.V111 1884Rīgā-lI.VI 1956 Rīgā b) RPI 1909archit.

inž.;b.Pēterpils mākslas Ak 1914 c) LU archit.fak.māc.-sp.no 1920,doc.1939;LVU prof.

1945 d) akvareļu glezniecība f) LUB 21, A V 120, XIII214, LME I76

APINIS, Arvīds - a) 15.V1 1907 Katvaros-2.V 1979 Velsā, Anglijā b) LU 1933 mag.

rer.nat.; Notingemas (Nottingham) U Anglijā 1953 Ph.D. c) LU subasist. 1930,jaun.asist.

1934, asist.l936, priv.-doc. 1939, doc. 1940; BU ārk.prof. 1946-1948; Notingemas U

māc.-sp. d) augu morfoloģija un sistemātika, oikoloģija, mikrobioloģija c) 64 publ.; BJ

2356, 6116 f) LUB 343, A VII 101, LG 36, LAMZA

APĪNIS, Kārlis- a) 16.111 1895 Jaunvālē- 3.V11 1967Vašingtonas stātā,ASV b)LU

1923 ārsts, 1930 Dr.med. c) LU subasist. 1920-1921,jaun.asist.1924, asist. 1926, vec.

asist. 1930, priv.-doc. 1933; Pendltonā (Oregonā,ASV) rentgenologs d) acu slimības c) ap

50 publ.; BJ: red. 3072, 3160,5652 f) LUB 434, A VII 101, ADz X 75, At 194

APĪNIS, Pēteris - a) 17.X1 1904 Lugažos-1960 Latvijā b) LU 1933 veterinārārsts

Vīnes veterin.augstsk. 1936 Dr.med.vet. c) LU subasist. 1931,jaun.asist. 1933,asist.1935,

priv.-doc. 1936 c) publ. 0 LUB 513

APSĪTIS, Jānis - a) 16.V1 1886 Vecatē-18.X 1952 Rīgā b) b.Nansi U lauks.inst.

Francijā 1908; LU 1933 Dr.agr. c) LU doc. 1923,vec.doc. 1934,prof. 1935;JLA docents

1940 d) laukkopība c) 8 grāmatas, pāri par 160 rakstu 0 LUB 223, LME I88

ARBŪZOVS (ARBUSOW), Leonīds, jun. - a) 31.X 1882Bauskā-16.11 1951 Getin-

genā, Vācņā b) TU 1906 cand.theol.; Georga Augusta U Getingenā 1909 Dr.phil.; Rosto-

kas U Vācgā 1932 Dr.theoLh.c. c) LU doc. 1919-1921, prof. 1922-1935; Herdera inst.

117

Rīga doc. un prof. 1936-1939; Pozenes (Poznaņas) U prof.1941-1945;Georga Augusta U

māc.-sp. 1945 d) vēsture c) vairāk par 130 publ. f) LUB 31, A VII 101, BBL 16

ASARS, Jānis - a) 26.V111 1895 Rīgā-11.111 1978 Kolumbusā, ASV b) LU 1922

mech.inž. c) LU priv.-doc. 1925, doc. 1928,vec.d0c.1936,ārk.prof. 1939;ASV priv. uzņ.

pētn.inž. līdz 1966 d) telefonometrija, radiotechnika, elektronika c) 4 grāmatas, pāri par

50 rakstu 0 LUB 370, A XV 144, ADz IX 82, XXI 65, Un41: 64, LAMZA

ASPERE, Marta - sk.: BAUMANE

ATTEKA, Jēkabs - a) miris 12.XII 1970 b) agronoms c) JLA asist.; no 1944Vācijā,

no 1947 Anglijā 0 Un 27:65

AUSĒJS, Longīns - a) 30.X 1885 Pededzē-deportēts 1941 b) b.Pēterpils U 1910

(fizikā un mātēm.); LU 1938 mag.oec. c) LU doc.no 1921,vec.doc, ārk.prof. d) matē-

matiskās metodes tautsaimniecībā c) skolasgrām. mātēm., ap 100 rakstu; BJ 106 f) LUB

542

AUS*KĀPS, Jūlijs - a) 2. VI 1884 Baižkalnā-deportēts 1941 b) b.Pēterpils technol.

inst.ķīm. nod. 1910; LU 1930 Dr.technol.chem. c) Pēterpils siev.politechn.inst.doc.l9ll;

Urālu kalnu inst.prof. 1920; LU doc. 1920,prof. 1930, dekāns, rektors d) ķīmiskā techno-

loģija c) publ.; BJ 4268 0 LUB 163, Un 10:5

AUZIŅŠ, Pēteris -a) 31.111 1910 Stalbē-24. IV 1967 Mineapolisā, ASV b) LU

1938 mag.math. c) JLA asist. 1940-1941; Minesotas U (ASV) pētn.l9ss d) elektronu

pētniecība c) ap 20 publ. 0 A VIII 266, ADz XXI 10

BABINS, Viktors - a) 1908 Maskavā-1.111 1972 Khvlendā, ASV b) b.LK klavieru

kl. un kompoz.nod. 1928 c) KEvlendas mūzikas inst.vad.ASV no 1961 d) klavierspēle,mūzikas paidagoģija c) instrum.skaņdarbi f) A VI 139, LM VI 558

BAIDIŅŠ, Aleksandrs -a) 11.XII 1888 Līgatnē-12.V 1962 Ņujorkā b) TU 1914

ārsts; LU 1930Dr.med. c) LU asist. 1921-1924;KaroEnas zobārstn.augstsk.Stokholmā,

Zviedrijā pētn. d) ginaikoloģija c) publ. f) A VII 102, Un 10: 74

BĀLIŅŠ*, Arnolds - a) 20.VI 1922Čerkasos, Krievijā-26.V11 1975 Toronto, Kanādā

b) Toronto U 1961 BA (psīchol.), BLib, 1963 MA (geogr.) c) Toronto U prof. geogr .me-

todikā 1969 d) saimn. ģeogrāfija c) publ.; BJ 5391, red. 3400, 4805 f) LG 40, Un 36: 63

BALODIS, Eduards -a) 26.V 1880 Litenē-I.X 1951 Rīgā b) b.Ķijevas komerc-

inst.1914; LU 1936Dr.oec. c) LU instr. 1926, lekt. 1927,priv.-doc. 1928,doc. 1930,prof.

1936; LVU prof., grāmatved.katedras vadītājs 1948-1951 d) kooperācija, grāmatvedība

c) publ. 0 LUB 521, LME I 165

BALODIS, Francis- a) 7.V111 1882 Valmierā-B.VIII 1947 Stokholmā, Zviedrijā

b) Ludviga Maksimiliana U Minsterē, Vācijā 1912Dr.phil.;LU 1926 Dr.hist.; VitautaDižā

U Kaunā 1939 Dr.hist.h.c. c) Maskavas aichaioLinst.doc. 1912-1918; Maskavas U priv.-

doc. 1915-1918; Saratovas U Krievijā prof.mākslas vēst. 1918-1924;Maskavas U prof.

1923; LU prof. 1924-1940; Stokholmas U ārštata prof. 1940-1947 d) vēsture, archaiolo-

ģija c) pāri par 110 pubL, BJ 119, 2013, 2512, 2513, 3868-3872, sk.arī A XXI 74.1pp.

0 LUB 32, A VII 102

BALODIS, Jānis - a) 10.X 1878 Trikātā-4.V 1978 Kanādā b) Konstantīna geodēz.

un kartogr.inst.Maskavā 1908geodēz.inž.; LU 1937 Dr.ing. c) LU lekt.un doc, vec.doc.

no 1923, prof. 1937;BU geodēz.katedras vad., prof. 1946-1949 d) ģeodēzija unkartogrā-

fija c) publ. f) LUB 117, A VII 103, XV 146

118

BALODIS, Kārlis - a) 5.V 1889 Rīgā-26.X11 1964 Rīgā b) b.Odesas U medic.fak.

1917; LU 1933 Dr.med. c) LU asist. 1930, priv.-doc. 1938-1944;LVU unRMI acu slim.

katedras vad.1945,prof. 1946 d) acu slimības c) publ. 0 LUB 435, LME I 165

BALODIS, Žanis - a) 14.4.1912 Lietuvā-22.V 1980 Džūongā, Austrālijā b) LU

1942 būvinž. c) Latvijā, Zviedrijā un Austrālijā priv.un valsts uzn.būvinž. d) rūpniecības

būvniecība c) publ. f) A XV 147

BALTGAILIS, Marģers - a) 9.X11 1908 Rīgā-20.V11 1973 Sidnejā, Austrālijā b) LU

1935 ārsts c) LU subasist. 1936,jaun.asist. 1938 d) ginaikoloģija f) LUB 487, Un 46:45

BANGA (agrāk: BRUMBERGS), Aleksandrs - a) 9.X1 1896 Rīgā-6.V1 1968 Ņu-

jorkā, ASV b) LU 1931 inž. c) LU jaun.asist.ceļu būvē, vec. asist. un priv.-doc. 1937

d) ceļu būve f) LUB 147

BANKINS, Aleksandrs -a) 20.11 1881 Kokmuižā-11.1 1965 Ņujorkā, ASV b) RPI

1907 technol.inž. c) LU doc.1919, vec.doc. 1930, ārk.prof. 1939 d) siltumtechnika

c) pubL 0 LUB 371, Un 15: 71, 46: 44, EVP 55

BARISONS, Pēteris - a) 18.IV 1904 Sēlpilī-13.V11 1947 Sēlpilī b) b.LKkompoz.

un dirig.kl. 1934 c) LX doc. 1936;LVK prof. d) kompozicija c) simfonijas, kantātes,

darbi, solodziesmas uc. 0 A VI 139, LME I 187

BARONS, Kārlis- a) 20.X 1865 PēterpiE-20.X 1944Turaidā b) Maskavas U 1888

cand.rer.nat., 1891 ārsts; LU 1931 Dr.med.h.c. c) LU d0c.1921-1931,prof.no 1931,

ārštata prof. 1935 d) zobārstniecība c) publ. f) LUB 408

BAUCE, Margrieta - sk.: VOLMĀRA

BAUMANE (ASPERE), Marta -a) mirusi 14.X 1973 Ņujorkā, ASV b) LU: mag.

phil.; ASV: MLib d) literātūraunbibliogrāfija c) publ. 0 A XX 178

BAUMANIS, Georgs - a) 15. V 1896 SalaspiE-1959 Vācijā b) RPI (?) agronoms:

LU: mag.rer.nat. c) LUjaun.asist.no 1923,priv.-doc. 1930;Pozenes (Poznaņas) U doc.no

1939 d) meteoroloģija c) 17 publ. 0 LUB 332, MZN 18

BAUMANIS, Jānis - a) 8.1 1900 Ozolos-28.X1 1964 Ņujorkā b) LU 1933 ārsts

c) LU asist. d) patoloģija c) publ. 0 A VII 103

BAUMANIS, Jūlijs - a) 17.X11 1902 Bērzaunē-14.V111 1973 ASV b) LU 1931 kul-

tūrtech.inž. c) LU subasist.geodēz. 1923-1932,asist. 1935, priv.-doc. 1940,doc.meliorāc.

1942-1944 c) publ. 0 LUB 155

BAUMANIS, Kārlis-

sk.: ZEMDEGA

BENEFELDE,Ada- sk.:DZIRNE

BERGS, Edgars -a) 3.1V1878 Rlgā-9.X11 1961 Londonā, Anglijā b) TU 1903 teo-

logs c) BU māc.-sp. 1946-1949 d) teoloģija c) publ.; BJ 147-149, 169,484, 1107,

5032, arīred. 0 LE 342, Un 9: 62

BĒRZIŅA, Anna- sk.: SVEDBORGA

BĒRZIŅŠ, Ludis -a) 14.1X1870 Džūkstē-24.V 1965 Kolorādd, ASV b) b.TU

teol.fak. 1895; LU 1933 Dr.phil.h.c. c) LU doc. 1922, prof. 1935-1944 d) literātūras

vēsture un teorija c) pāri par 100 publ.; BJ 29, 172-175, 442, 443, 484, 562: 1, 751,

1100, 1141: 2, 1161: 4, 1909, 2059, 3058, 3691, 3693, 4305, 4306, 4442, 4447,4781,

4875,5358-5360,5382, 5952 f) LUB 39, A VII 105, Un 16: 81, BJ 4417

BĒRZIŅŠ, Pēteris -a) 19.1X1893 Kārsavā-9.11 1968 Losandželosā, b) LU 1929

mag.pharm. c) LU lekt. izm.met. 1938 d) tiesu ekspertīze c) publ. 0 LE 254, F 9: 33

FRANCIS BALODIS

Zīmējis Eduards Dzenis

120

BĒRZKALNS, Pēteris -a) 20.111 1899 Viesienā-19.11 1958 Rīgā b) LU 1930archi-

tekts c) LU subasist. 1924, jaun.asist. 1931, asist. 1935, vec.asist. 1936, priv.-doc. 1937;

LVU doc. 1945 d) pilsētu būvniecība c) publ. f) LUB 19,LAB 11, LME I221

BICKIS, Ivars - a) 17.X1 1915 Priekuļos-12. IX 1972Vinipegā,Kanādā b) LU 1944

mag.rer.nat.; Mekgila (McGill) U Montrealā, Kanādā 1960 Ph.D. c) LU subasist. 1940-

---1944, BU asist.un lekt. 1946-1949; Otavas U medic.fak.Kanādā pētn.asist. 1953-1955;

Mekgila U pētn.; Halifaksas medic. pētn.inst.pētn.prof. 1968 (darbu pārtrauca nelaimes

gadījuma dēp d) dzīvnieku fizioloģija c) publ.; BJ: red.2815 0 A VII 106,VIII 267, LG

51, ADz XV 115

BIEZIŅŠ, Aleksandrs - a) 31.V111 1897 Patkulē-18.V 1975 Latvijā b) LU 1923

ārsts, 1929 Dr.med. c) LU priv.-doc. 1931-1942, doc. 1940; LVU un RMI prof. 1946

d) operātMchirurģija, ortopēdija c) publ. f) LUB 436, LME I231

BIKŠE, Kārlis -a) 9.X11 1887 Liepājā-11.11 1955 Sidnejā, Austrālijā b) b.Pēterpils

MAk c) LU archit.fak.asist.un vec.asist. 1923-1936; LMA doc,ārk.prof. 1936-1944

d) kompozicija un stila vēsture f) LUB 21, Ar 5/6 :27

BIĶIS, Jānis -a) 25.X 1897 Mālupē-31.V111 1962 Murjāņos b) LU 1929 kultūr-

techn.inž., 1937 Dr.ing.; LVU 1947 techn.zin.doktors c) LU subasist. 1924, jaun.asist.

1930, asist. 1932,vec.asist. 1935; JLA doc.no 1939, prof.no 1940; LLA ģeodēz.katedras

vad. 0 LUB 152, LME I232

BIĶIS, Jūbjs - a) 25.11 1895 Mālupē-7.X11 1969 ASV b) LU 1931 architekts

c) LU asist.1940-1944; BU lekt. 1946 c) publ., BJ 855 f) LAB 31

BĪLMANIS, Alfrēds- a) 2.11 1887 Rīgā-26.V11 1948 Vašingtonā(Kolumbijas apg.),

ASV b) Maskavas U 1910 cand.hist.;Viļņas U: Dr.phil. d) vēsture c) publ., BJ 183-185,

2357, 2379-2404, 2447, 2514, 2515, 2745: 2, 3880, 6133 f) A VII 106, LE 268, BJ

5403: l, 6326

BIĻĶINS, Vilis -a) 6.V11 1887 ZāTītē-14.V11 1974 Bīlefeldē, Vācijā b) LU 1927

mag.hist. c) BU lekt.no 1946 d) vēsture c) publ., BJ 4312, 4313, 4316 f)AVII107,ADz XV 101

BIMANIS, Mārtiņš* - a) I.V 1864 Lielplatonē-30.1 1946 Lībekā, Vācijā b) RPI

1891 inž.; LU 1923Dr.h.c; TU 1923 Dr.h.c c) LU prof. no 1920 Edz aiziešanai pensijā

1934 d) sanitārtechnika c) ap 60 publ., BJ 190 f) LUB 118, Un 10:4,46:13

BIRKHĀNS, Alfrēds -a) 2.1X1897 Igatē-26.X1 1974 Otavā, Kanādā b) LU 1930

architekts c) LU asist.1933-1936 d) projektēšana c) publ. f) LUB 23, A XIII 189, Un

31:68, Ar 10:27

BIRKHĀNS, Ernests -a) 31.111 1872 Bīrinos-deportēts 1941 uz Krieviju, deportā-

cijā miris b) RPI 1896 cand.rer.merc; LU 1932Dr.oec.h.c. c) RPI māc.-sp. 1900-1918;

LU doc. 1920, prof. 1932 d) tautsaimniecība f) LUB 523, Un 6:66, 8:14, 46:46

BIRZENIEKS, Aleksandrs -a) 18.VIII 1893 Rīgā-3.1 1980 Rīgā b) LU 1921 ar-

chitekts un inž. c) LU jaun.asist.1921, asist. 1924, vec.asist. 1927, priv.-doc. 1936-1944;

LVU un RPI doc. 1944-1962 d) telpu architektūra f) LUB 20, LAB 45, LME I238

BIRZNIEKS, Pauls - a) 20.X 1891 Bērzē-5.111 1966 ASV b) Maskavas U 1918

ārsts c) LU asist. d)ginaikoloģija f) EVP 81, Un 18:68

BITNERS, Kristaps (Christophor John BITTNER) - a) 19.V11 1883 Kuldīgas apr.

-LIII 1962Londonā, Kanādā b) b.Valparaizo (Valparaiso) U Indiānā, ASV 1916;.Aiovas

121

(Iowa) U 1924 MA (sociol.), 1932 Ph.D. c) Mekendri (McKendree) koli. Ilinojā, ASV

māc.-sp. 1928-1938; Rietumontario U (Londonā, Kanādā) ārk.prof. 1938-1954 d) taut-

saimniecība c) publ. f) A VII 108, ADz V 83

BLESE, Ernests - a) 27.XII 1892Rīgā-2.X11 1964 Germersheimā, Vācijā b) Pēter-

pils U 1914 cand.phil.; LU 1928Dr.phil. (baltu vai.) c) LU doc. 1919,prof.ģermāņu filol.

1928-1944; Johana Gutenberga U (Maincā, Vācijā) māc.-sp. 1946;Germersheimas tulku

inst.prof.krievu vaL 1947 d) filoloģija c) publ., BJ 87, 122, 225, 226, 751, 767, 1100,

1148, 1816, 2512, 2687, 4329, 4330, 4492, 4621, arī red., sk.arī A XXI 30 0 LUB 41,

LE 282, A VII 108, Un 5:107,11:67,BJ 5474: VIII/IX: 8

BLUMBACHS, Fricis - a) 23.X 1864 Lībagos-IO.VI 1949 Rīgā b) b.TU 1889(mā-

tēm.) c)_LU priv.-doc; LVU astronaut. katedras vad. 1945,prof. 1946-1949 0 LME I 245

BLŪMBERGS, Jānis - a) II.X 1912 Kūdumā-4.V111 1980 Ņubransvikā, ASV

b) LU 1939 mag.pharm. c) LU asist.uzturvielu ķīm. 1941;ASV priv.uzg.darbā d) uztur-

vielu ķīmija c) publ. f) F 9: 31

BLŪMBERGS,Nikolajs -sk.:VĒTRA

BOKALDERS, Jānis -a)3. XI 1921 Krievijā-31. 111 1978 b) Štutgartes techn.

augstsk. Vācijā 1949 Dipi. Ing. (elektrotechn.) c) ASV inž. rūpn.firmās d) elektrotechnika

c) publ. f) A XV 153, LG 56

BRAMMANIS, Leo- a) 25.11 1896Polijā-30.X11 1974Stokholmā, Zviedrijā b) LU

1928 mežk.inž.; KaraLmežk.un lauks. Ak Stokholmā 1974 Dr.silv. c) LU asist. 1928;BU

lekt.1946-1948 d) entomoloģija c) ap 100 publ., BJ 3898, 4886 0 A VII 109, LE 296,

LG 57, ADz XVIII 104

BRANTS, Jānis - a) 17.VIII 1889 Blomē-31.111 1944 Latvijā b) TU 1918ārsts; LU

1919 Dr.med. c) LU priv.-doc. 1930 d)veneroloģija c) publ. f) LUB 438, LME I 256

BRANTS, Maksis - a) 27.1X1890 Kronftatē,Krievijā-1972 Latvijā b) LU 1926Dr.

mcd. c) LU asist 1921, priv.-doc. 1927, patoloģ.inst.vad. 1938 d) histoloģija un embrio-

loģija c) publ. 0 LUB 439

BRĀZMA (agrāk: BRAUERS), Nikolajs -a) 28.V 1913 Rēzeknē-28.X11 1966Lat-

vijā b) LU 1936 mag.math.; LVU 1946 fizikas un mātēm.zin.kand. c) LU jaun.asist.

1938, priv.-doc. 1942; LVU māc.-sp. 1945-1955,doc. 1956,fak.dekāns Edz 1947 d) aug-

stākā matemātika c) publ. 0 LUB 345, LME I 257

BRENCĒNS, Kārlis- a) 6.V 1879Madlienā-3.1V 1951 Rīgā b) b.ŠMS dekor.glezn.

kl. 1901 c) ŠMS vitrāžas nod.vad.Edz 1920; LMA māc-sp.no 1924, doc 1941; VMA

prof. 1944-1951 d)glezniecība, vitrāža f) LE 300, A V (1976) 124, 175, LME I 258

BRIKMANIS, Arturs - a) 4.X11 1911-25.1 1945 kritis kari" Pomerānijā b) b.LU

(mātēm.) c) jaun.asist. no 1939, vēlāk asist. 0 person.informācija

BRUMBERGS, Aleksandrs - sk.: BANGA

BRŪVERS, Arnolds - a) 6.X 1898 Jēkabpilī-B.IX 1972 Bonnā, Vācijā b) Riode-

žaneiro U filol.fak.Brazīlijā 1927 Dr.philos. c) Brazīlijas ģenerālštāba Ak prof. 1945-

---1949; Militāro inženierim. inst.prof. 1948; Riodežaneiro U medic.fak.lekt.; Technol.inst.

prof.līdz 1970 d) filozofija un inženierzinātnes c) ap 20 publ., BJ 4348 f) A VII 109,

VIII 268, XV 260

BUCHOLCS (BUCHHOLCS), Alvils -a) 4.X1 1880 Mālupē-17.IX 1972Drēzdenē,

Vācijā b) RPI 1904būvinž.;LU 1933 Dr.ing. c) RPI māc-sp.no 1904, doc. 1918;LUprof.

122

1920-1944;Drēzdenes techn. augstsk. geodēz.katedras vad. no 1944,pensijā 1954 d) ģeo-

dēzija c) pāri par 75 publ. 0 LUB 119,LME I271

BUDULS, Hermanis -a) 16. XI 1882 Jaunpiebalgā-10.XI 1954Vācijā b) TU 1911

ārsts, 1914 Dr.med. c) TU subasist. 1910, asist. 1911-1914; LU d0c.1921, pr0f.1924----1944 d) psīchiatrija c) publ., BJ 292, 293 0 LUB 410, AVII 109, At 160-175

BUKŠS, Miķelis - a) LVI 1912 Baltinavā-B.VI 1977 Stokholmā, Zviedrijā b) LU

1938 mag.phil.; Stokholmas U 1957 fil.kand. d) filoloģija, Latgales jautājumi c) 17 grā-

matas, daudz rakstu, BJ 294-299, 1464, 1895, 3287, 4349, 4350, 4352, 4353, 4371,

5253,6144, ari red.; sk. ariA XXI 38 f)LG63

BUMBERS, Andrejs - a) 13.1 1887 Ergļos-12.1V 1959 Melburnā, Austrālijā b) b.

Maskavas U 1918 c) LU lekt. fizikas un mātēm.metodikā1920-1925 c) publ., BJ 300,

301 f) LE 364, ADz II86

BURKEVICS, VUhelms - a) 10.1 1894 Rtgā-21.X11 1967 Kanādā b) LU 1923

technol.inž. c) LU jaun.asist. 1923, asist. 1927, vec.asist. 1930, priv.-doc. 1935, doc. 1939,

prof., rektors; Raiersona pohtechn.inst.māc.-sp.Toronto, Kanādā d) materiālu pārbaude

c) publ., BJ 302 f) LUB 381, A VII 110, Un 6: 74, 10:6,21: 64

BURTNIEKS (OZOLIŅŠ), Jānis - a) 14.11 1894 Asotē pie Krustpils-27.1X 1959

ASV b) stud.Kalifornijas U 1913-1917 c) Augsburgas U Vācijā lekt. 1947 d) filoloģija

c) publ., BJ 562: 2, 2368, 4292 f) LE 366

CELMIŅŠ, Gustavs - a) I.IV 1899Rīgā-10.IV 1968 Sanantonio, ASV b) LU: mag.

philos.; ASV: Ph.D. c) Sentmērisas (St.Marvs) U Teksasā, ASV krievu val.lekt. 1956; lekt.

ASV gaisaspēku bāzēs uc. d) filoloģija un filozofija c) publ., BJ 317, 318, arīred. f)A VII

111, Un 22:61

CELMS, Jānis -a) 19.111 1895-30.X11 1968 ASV b) b.LU ķīmijas fak. 1933 c) LU

asist. 1941 f)LE374

CENTNERŠVĒRS, Mečislavs -a) 10.VII 1874 Varšavā, Polijā-27.111 1944Varšavā

b) Leipcigas U 1898 Dr.phil.;Pēterpils U 1904 mag.chem.;LU 1929 Dr.chem.h.c. c) RPI

asist. 1904, doc.1908, prof. 1917; LU prof.no 1919, pensijā 1929;Varšavas U prof. 1930-

---1939 d) metallu korrozija c) publ. f) LUB 165, LME I292, Un 40: 8, 45: 30

CIBLIS, Eižens - a) 10.V 1920 Silajānos-22.V111 1974 Bādenbādenē,Vācijā b) Ho-

henheimas lauks,augstsk. Štutgartē, Vācņā 1947 agronoms (Diplomlandvvirt), 1949Dr.agr.

c) Hohenheimas lauks.augstsk.asist.mikrobiol., labor.vad.unlekt.no1950 d) mikrobiolo-

ģija, piensaimniecības bakterioloģija c) 25 publ., iesk.kopdarbus (Edz 1966) f) A VII 111,

LG67,Un26:83, 34:67

CIMMERMANIS, Rūdolfs - a) 12.1 1878 Rīgā-1945 uzlidojumā Vācijā b) Karaļ-auču U 1900 Dr.phil. c) RPI angļu val.doc. 1911; LU lekt.angļu val.un tirdzn.koresp.1919 f) LUB 105

CIZAREVIČS, Jēkabs -a) 22.X1 1868 Salgalē-4.V11 1948 Rīgā b) RPI 1894inž.

LU 1931 Dr.h.c; LVU 1945 Dr.math. c) Jekaterinoslavas politechn.inst.Krievijā doc.

1920-1922; LU matēm.doc. 1922-1931, prof. 1931-1938; LVU inženierzin. mātēm.ka-

tedras vad. 1944 c) 15 publ., BJ 336, 337 f) LUB 121, LME I 317, Un 46: 13

ČAKANOVSKIS, Ernests - a) 4. VI 1908 JēkabpiE-3.X 1979 Džlongā, AustrāUjā

b) Karlsrūhes Fridericiānas U Vācijā 1948 Dipi.lng.(elektron.) c) pētn.iestādē (CSIRO)

Melburnā vec.zin.pētn. d) elektronika c) publ. 0 A VII 111, XIV 280, XV 158, LG 69

MIĶELIS BUKŠS

Zīmējis Niklāvs Strunke

124

ČAKĀRNIS, Dāvids - a) B.X 1902Trikātā-13.11 1973 Jaunzēlandē b) LU 1928 ārsts

c) LU medic.fak.subasist. 1929 f) F 3: 26

ČAKSTE, Konstantīns -a) 26.V11 1901Bulduros-21.11 1945 Štuthofas koncentrā-

cijas nometnē, Vācijā b) LU 1925 mag.iur. c) LU jaun.asist 1928, asist. 1930, priv.-doc.

1931, vec.asist. 1933,doc. 1934, vec.doc. 1937,ārk.prof.no 1939 d) civiltiesības un tirdz-

niecības tiesības c) publ. f) LUB 548, LE 416

ČAKSTE, Mintauts - a) 11. IV 1893 Jelgavā-16. IX 1962 Stokholmā, Zviedrijā

b) Maskavas U: mag.iur. c) Stokholmas U zinātn.darbā no 1950 d) valsts tiesības c) 16

publ., BJ 2413, red.3202 f)LE4I6,AVII 111

DALE, Pauls - a) 23.V11 1889 Rīgā-1968 janv.Rīgā b) b.Maskavas U filoz.nodaļu1914; LU 1927 Dr.phil.; LVU 1946 Dr.paed. c) LU doc.1919, vec.doc, prof.no 1928;

LVU prof. 1944-1948 d) psīcholoģija c) publ., BJ 372, 1826, 4381 0 LUB 48, LME I

335, Un 22:59

DAMBIS, Edgars - a) 18.111 1901 Alūksnes pag.-B.XI 1975 Londonā,Anglijā b) LU

1930 agronoms; Hohenheimas U lauks.augstsk.Vācijā 1949 Dr.agr. c) HohenheimasU

asist. 1948 d) piensaimniecība c) publ.,BJ 377, 1906 0 A VII 112,VIII 269, LG 71

DĀRZIŅŠ, Egons -a) 24.X 1894 Bārbelē-13.VIII 1966 Anokā, ASV b) LU 1924

ārsts, 1929 Dr.med. c) LU asist. 1927, priv.-doc. 1932, ārk.prof. 1939-1944; FHipsa

(Philipps) U Mārburgā, Vācijā pētn. 1944-1948; tuberkul.pētn.inst.nod.vad.Bahiā, Bra-

zīlijā 1948-1952 d) bakterioloģija c) publ., BJ 855, 3903, 4386, ari red. f) LUB 440,

LE A VII 112, Un 18:60

DĀRZIŅŠ, Volfgangs -a) 20. IX 1906 Rīgā-24. VI 1962 Sietlā, ASV b) b.LK

k0mp0z.k1.1929, klavieņi kl. 1934 c) Spokenas (Vašingtonas stātā, ASV) X māc.-sp.

1950-1955 d) kompozicija, ērgeļ.spēle c) svītas, klavierkoncerti, kantāte, solodziesmas,

kortdarbi uc; BJ 528, 1161: 11, 1498, 3546-3566, 5892-5896 f) AVI 141, VII 112,

XVI 95, XVIII 219, LM VI 523, BJ 5021

DAUGE, Nikolajs -a) 12.V111 1894 Rīgā-13.V11 1964 Rīgā b) b.Maskavas X

1915 c) LX klavieru klvad. 1920-1927, 1944-1961 d) klavierspēle f) LM 1: 79

DAUGMANIS, Jānis (John DAUGMAN) - a) 28.V11 1903 Lasbs-30.X 1952 Bos-

tonā, ASV b) b. Latvijas bapt.semin. 1925, teologs; ASV 1933 Dr.theol. c) Mauntaidas

un Gordona koli. Bostonā māc.-sp. 1937-1952 d) teoloģija, socioloģija, psīcholoģijac) publ., BJ: red. 2725 f) LE 468, A VII 112

DĀVIDS, Valdemārs - a) 18.111 1900 Rīgā-29.X11 1954ASV b) LU 1931 mag.iur.

c) LU asist. 1931 f) LE 469

DĀVIS, Pāvils - a) 2.1X1874Vestienā-1948 Latvijā b) Pēterpils garīgajā Ak 1900

maģistrands c) Novorževas tautas U Krievijā lekt. 1918-1920; LU doc.pareiztic. teoloģ.

1937- 1940 0 LUB 604

DELAKVESTA (DE LA QUESTA, dz.OZOLIŅA), Maira -a) 26.111 1932 Tadai-

ķos-19.11 1975 Moristaunā, ASV b) Delavēras U (ASV) 1955 BSc Veinas stāta U Det-

roitā, ASV 1961 MS (ķīmijā) c) priv.uzn.darbā d)analītiskā un polimēru ķīmija un ento-

moloģija c) publ. f) A VII 113, XV 262, LG 74

DELLE, Nikolajs -a) 15.1X1899 Krievijā-1946 Latvijā b) stud.Vladivostokas poli-techn.inst. 1918; LU 1934 mag.rer.nat. c) LU subasist. 1925, jaun.asist. 1934,priv.-doc.

1937,asist. 1938, doc.1940 c) publ., BJ 3714, 3725 0 LUB 323, LME I 374

125

DELLE, Pēteris - a) 3.X1 1877Grostonā-30.X11 1946 Rīgā b) b.Maskavas lauks.Ak

1920 c) LU māc-sp.no 1920,doclīdz 1939; JLA doc.no 1939; LLAprof.lauks.technol.

un mājtur.fak.dekāns 1944-1946 d) lauksaimn. technologija, vīhrūpniecība c) publikā-

jas f) LUB 248, LME I 374

DELVIGS, Aleksandrs -a) 19.1X1891 Raņkos-5.V1 1975 Klīvlendā, ASV b) LU

1924 mech. inž., 1935 Dr.ing. c) LU asist. 1924, priv.-doc 1931, doc. 1935, vec.doc.1936,

prof. 1937; strādājis Ķēza (Case) technol. inst. Klīvlendā, ASV d) spēkstaciju projekti

c) publ., BJ 392, red. 2957 f) LUB 355, A VII 113, XV 160

DENFERS (DENFFER), Pauls - a) 18.X 1871 Jelgavā-2.1 1959Vācijā b) RPI 1895

inž.; LU 1924Dr.ing.h.c. c) RPI adjunktprof.1899-1906,prof. 1906-1915; LU prof.un

fak.dekāns 1920-1939 d) mechaniskā technoloģljā 0 LUB 356, EVP 130,BBL 164

DERMANIS, Pauls - a) 16.V 1898Bukaisos-15.V 1979Pjualapā, ASV b) LU 1924

agronoms; JLA 1939 Dr.agr. c) LU asist.1924, priv.-doc. 1928-1933, doc un vec.doc

1936; JLA augkop. prof. 1939; Unras (UNRRA) U Minchenē, Vācijā prof. 1945-1947

Vašingtonas stāta U (ASV) pētn.1949 -1968 d) augkopība un laukkopība c) pāri par 60

publ. f) LUB 249, Un 22: 67, 46: 66

DĪLS (DIEHL), Ērichs - a) 25.1 1890 DaugavpiE-9.V1 1952 Jēnā, Vācijā b) 1913

b.Pēterpils U, 1916 mag.phil.; LU 1939 Dr.phil. c) Pēterpils U priv.-doc 1916-1917,

Tomskas U Krievijā prof. 1917-1922; LU priv.-doc. 1922-1929, vec.doc.no 1929, prof.

no 1939; Pozenes (Poznanas) U māc.-5p.1939, ārk.prof. 1941-1945;krievu gūstā 6 mēn.

(1945) d) vecās valodas, numizmatika f) LUB 52,BBL 168

DIMZA, Georgs - a) 12. II 1896 BEdienē-11.XI 1968Harisbergā,Pensilvānijā.ASV

b) LU 1923 ārsts c) LU asist.1923 d) psīchiatrija un nervu slimības f) Un 24:69

DINBERGS, Arturs - a) 21. VI 1887 Rīgā-25.111 1969 Redingā, Masačusetsā, ASV

b) RPI 1913 technol. inž. c) LU priv.-doc. 1938, Unras U Minchenē, Vācijā doc. 1947-

-1949 d) ķīmiskā technoloģija 0 LUB 190, A VII 114

DIŠLERS, Kārlis - a) 20.1 1878 Gaiķos-1954 deportācijā Krievijā b) Pēterpils U

1910 jurists; LU 1932 Dr.iur. c) Omskas politechn. inst. Krievijā doc. 1917-1920; LU

doc. 1920,prof. 1931-1941 d) valsts tiesības c) publ. f) LUB 526, LE 497

DOBROVOĻSKIS, Voldemārs -a) 1895-12.V1 1967 Čikāgā, ASV c) Rūzvelta

(Roosevelt) U Čikāgā, ASV prof. (pēc 1945) d) klavierspēle f) LM 1: 76

DONIŅŠ, Vilhelms - a) 8. IV 1877 Dobeles pag.-23. II 1957 Grandrepidsā, ASV

b) Bādenes techn. augstsk. Karlsrūhē 1909 DipL Ing. c) LU vec.asist. 1923, priv.-doc. 1935

d) elektrotechnika f) LUB 382

DRAPČE, Nora- a) 19. XII 1886 (1887?) Līvānos-28. XII 1968 Kalamazū, ASV

b) b. Rīgas mākslasskolas glezn. kl. c) Kalamazū mākslas inst. māc.-sp. d) glezniecība f) A

V(1976) 123, 182, LE 517

DREIJMANIS, Pāvils - a) 17.11 1895 Alojā-21. VIII 1953 Adelaidē, Austrālijā

b) LU 1923 architekts c) BU lekt.ēku iekārtā un pilsētu būvn. 1946-1948,ārk.prof.

1949 d) projektēšana OLE 521, Ar 5/6: 26

DREIMANIS, Pēteris- a) 11. X 1879 Kusā-24.1 1971 Londonā, Kanādā c) LU

lekt. d) vēstures metodika c) publ., BJ 320, 413-415, 948, 4421-4424,5360, arī red.

f) LE522, ADz XIV 113

126

DZENIS, Burkards - a) 11. VII 1879 Rīgā-17.V111 1966 Deitonā, ASV b) b.ŠMS

1905, tēlnieks c) LMA liet.mākslas daibn.vad. 1922-1939, 1942-1944 d) portretu

skulptūra f) A V (1976) 124, 184, Un 43: 32, JS 184

DZENITIS-DZERIŅŠ, Kārlis- a) 18.11 1892 Aizputē-17.V 1979 Sentpītersberga,

Floridā, ASV b) b. Latvijas augst. karaskolu 1937 c) LU lekt. milit. apmāc, pēc 1939

c) militārā apmācība 0 Un 45: 67

DZIĻLEJA (agrāk: TĪFENTĀLS), Kārlis - a) 13. XII 1891 Pastendē-16.XII 1963

Stokholmā, Zviedrijā b) LU 1942 mag.iur. d) literātūras vēsture un teorija c) publ., BJ

451, 454, 456-460, 562: 2, 855, 856,1170,1617,2433, 3738, 4442, 4450, 4453, 4454,

4656, 4671,5036, 5094, 5183,5359, arīred. 0 LE 571, A VII 116

DZINĒJA, Anna-

sk.: SVEDBORGA

DZIRNE (BENEFELDE), Ada- a) 18.11 1884 Rigā-24.V 1967 Cellē pieVircbur-

gas, Vācijā b) b.Berfihes X c) LX māc.-sp. 1919-1940, prof. d) dziedāšana (koncert-

soliste) f)_LM I76

EGLITIS, Maksis - a) 13. IV 1892 Mārsnēnos-1. V 1974 Sietlā, ASV b) RPI 1918

agronoms; Cīriches techn. augstsk. 1932 Dr.sc.nat.; LU 1935 Dr.agr. c) LU asist. 1922,

priv.-doc. 1926, doc. 1928, vec. doc. 1933, prof. 1935-1939; JLA prof. 1939-1944;

Frīdricha VilhelmaU Berlīnē pētn. asist. 1944-1945; BU prof. 1946-1949; Maksa Planka

inst. Vācijā 1949-1950un Vašingtonas stāta U (ASV) pētnieks no 1951 d) fītopatoloģija

c) pāri par 100 publ., BJ 2442-2445, arī red. f) LUB 227, LE 580, BUW 5, A VII 116,

Un 10:79L

20:85

EGLITIS, Viktors- a) 14. IV 1877 Sarkanos-20. IV 1945 Rīgā b) b.1899 Pareiz-

ticīgo garīgo semin. Vitebskā, Krievijā, stud.klasisko filol.TU c) LU lekt. 1919-1923

c) publ., BJ 375, 376, 489, 542, 4469,5183,5471:11 f) LE 589, BJ 559

EICHVALDS, Jānis - sk.: ĒRTUMS

EIMANIS, Jānis (John EIMAN) - a) 1886 Latvijā-1955 Gvajalaharā, Meksikā

b) Pensilvānijas U 1918 Dr.med. c) Pensilvānijas U ārk. prof. patoloģijā d) patoloģija,

antropoloģija 0 A VII 117.

EKŠTEINS, Arvīds- a) I.VD 1913 Liepājā-10.VI 1960 Pērtā, Austrālijā b) LU

1937 ārsts c) LU asist.

ELIASS, Ģederts - a) 23. IX 1887 Platonē-1975 Latvijā b) b.Briseles mākslas Ak

1913, gleznotājs c) LMA māc.-sp. 1925, figūr.meistardarbn. vad., doc.no 1932, prof.

1938; LVMA glezn. fak. dekāns 1944-1946,stājglezn. darbn. vad. līdz 1953 d) gleznie-

cība 0A V (1976) 125, 186, LME I 471

ENDZELĪNS, Jānis - a) 22.11 1873 Kauguros-1. VII 1961 Rīgā b) TU 1897 cand.

phil. (klasiskā filol.), 1900 cand.phil. (baltu un slavu vai.), 1905 mag.phil.; Pēterpils U

1912 Dr.phil., Kaunas U: Dr.phil.h.c; Upsalas U Dr.phil.h.c. c) TU priv.-doc. 1903,Charkovas U priv.-doc. 1909, ārk.prof. 1911, prof. 1912-1920; LU prof. 1920-1944,

LVU prof. 1944-1950; Zinātņu Ak vai. un liter. inst.akadēmiķis 1946-1961 d) saE-

dzināmā valodniecība c) vairāk simtu publ., BJ 553, 1150, arī red. 0 LUB 53, LME I

475, BJ 767,921, 1363,4735, Un 5:99,8:81

ĒRGLIS, Jānis - a) 13. IX 1891 Saukā-17.VIII 1964 Rīgā b) b.ŠMS dekorātīvās

glezn.kl. 1915 c) LMA māc.-sp. 1936-1940; LVMA māc.-sp. 1960-1963 d)zīmēšanas

paidagogga f)AV (1976) 187, LME I 681

BURKARDS DZENIS

Zīmējis Niklāvs Strunke

128

ĒRMANIS, Pēteris - a) 10.VIII 1905 Cēsu pag.-24. VI 1964 ASV b) LU 1935 mag.

pharm. c) LU subasist. 1937, jaun.asist. 1938; JLA lekt. 1943 d) sīkbūtnes dziedniecības

dūņās, lauksaimniecības mikrobioloģija c) publ. 0 LUB 217, F 9: 32

ERTUMS-EICHVALDS,Jānis -a) 25. 111 1906 Vilcē-1.1 1978 Lendingā,Ņudžersijā,

ASV b) LU 1934 ārsts, 1937 dok-ds c) LU subasist. 1934, asist. 1938 d) chirurģija

c) publ., BJ 6161 f) LUB 465, A XIV 287

ESENBERGS (ESSENBERG), Jakobs - a) 1883-1958 b) Valparaizo U (Indiānā,

ASV) 1913 BS; Čikāgas U 1922Ph.D. c) Valaparaizo U doc.biol.1913-1918; MisūriU

māc.-sp. anatom. 1922-1923; Oklahomas U ārk. prof. 1923-1929; Lojolas Čikāgas U

prof. 1929-1943;Čikāgas U prof. 1943 d) bioloģija c) publ. f) A VIII 269

FEDERS, Gerhards - a) 5. 111 1890 Cēsu pag.-6. VII 1974Mineapolisā, ASV b) TU

1913 dok-ds; LU 1927 Dr.med. c) LU asist. 1921, priv.-doc. 1928 d) bērnu slimības

c) pāri par 60 publ., BJ 4136 f) LUB 441, A XIV 287

FEDOROVSKIS, Michails -a) 17.11 1879 Krievijā-22. IX 1959 Rīgā b) Maskavas

garīgajā Ak 1905 cand. theol.; Maskavas techn. augstsk. 1914 mech. inž. c) LU priv.-doc.

1938 d) pareizticīgo teoloģija 0 LUB 612

FELDMANIS, Rūdolfs- a) 17. 111 1904 Bēnē-1970Latvijā b) LU 1934ārsts c) LU

subasist. 1935, jaun.asist. 1938 0 LUB 489

FĒRMANIS, Ernests - a) 3. 111 1872 PēterpiE-7.X 1947 Holšteinā, Vācijā b) stud.

TU un Pēterpils milit. medic. Ak, 1890ārsts, 1907 Dr.med. c) Tartu higiēnas inst. asist.

1920; LU doc. 1921, prof. 1927-1939; Poznaņas valsts medic. izmekl.pārvaldes zinātn.

Edzstrādn. 1940-1943 d)higiēna 0 LUB 411, BBL 209, Un 26:51

FREIJS, Alberts - a) 21. IV 1903 Talsos-22.X1 1968 (pēc atgriešanās no deportā-

cijas) Rīgā b) 1927b.LU teol. fak., 1932Dr.theol. c) LU priv.-doc. 1933,doc. 1935, vec.

doc. 1938, ārk. prof. no 1939 d) sistēmatiskā teoloģija c) publ., BJ 5032 f) LUB 605,

LE 648

FREIMANIS, Dzintars- a) 3.1 1925 Rīgā-25.X11 1978 Rodailendā, ASV b) Fi-

lipsa (Phillips) U Oklahomā, ASV 1952 BA; Midlberi koli. Vermontā, ASV 1953 MA,

Kolumbijas U Ņujorkā 1961 Ph.D. (franču vai.) c) Peina koli. un Kolumbijas U lektors

franču vai.; Rodailendas paid. koli. doc. jaunajās vai. 1961 d) jaunās valodas c) publ., BJ

598-600,5074,5183, 5196,5359-5361,arired. f) A VII 118, XIX 245, LG 88

GAILĪTIS, Laimonis - a) 31. V 1885 Dzērbenē-1941 deportēts uz Krieviju b) b.

Pēterpils U dabzin. nod. 1915; LU 1932 mag. rer. nat. c) Ņižņijnovgorodas U asist.un lekt.

1920; LU subasist. 1921,pēc tam lekt. d) entomoloģija f) LUB 282

GALĒJS, Jānis - a) 21.VII 1923 Rsgā-13.X 1972 ASV b) Karolo Vilhelmīnas

techn. U BraunšVeigā, Vācijā 1950 Dipi. Ing. (elektrotechn.); Ilinojas technol. inst. ASV

1953 MSc, 1957 Ph.D. c) Ilinojas technol. inst. pētn. 1950; no 1951 pētn. un konstruk-

tors ASV pētījumu laborātorijās Čikāgā, Bostonā unVašingtonā d) radars un datortech-

nika c) ap 100 publ., BJ 6163 f) A VII 119,LG 92,ADz XV 117

GALĒJS, Jūlijs - a) 24.VI 1884 Jaungulbenē-1953Rīgā b) Pēterpils U (?) ārsts,

LU 1929 Dr.med. c) LU asist. 1921, priv.-doc. 1931, vēlāk doc; deportēts 1941, pēc

atgriešanās prof. 1952 d) venēriskās slimības c) publ. 0 LUB 443, LE 660, At 204

GARTJĒ, Eduards - a) 27.VIII 1872 Pēterpilī-4. XII 1959 Edinburgā, Skotijā

b) PKMA 1896 ārsts, 1900 Dr.med. c) PKMA asist. 1904, vec. asist. 1907, priv.-doc.

DZINTARS FREIMANIS

Zīmējis Harijs Gricēvičs

130

1909; Pēterpils psīchoneuroloģijas inst. prof. 1914; LU prof. 1921-1944 d) bērnu sli-

mības c) vairāk par 30 publ. 0 LUB 411, Un 26:51

GARŪTA, Lūcija - a) 14. V 1902 Rīgā-15. II 1977Rīgā b) b. LX kompoz. un klav.

kl. 1924 c) LX māc.-sp. no 1940,doc. 1960 d)kompozicija, mūzikas teorija c) publ. mū-

zikas teērijā, vokālā un instrumentālāmūzikā; BJ 499, 2437-2439,4185 f) A VI 142, BJ

1363,LME I 562, LM IXB2O

GOTŠALKS, Juris - a) 16. V 1924 Rīgā-15.VII 1976 Milvokī, ASV c) Viskonsinas

U baleta fak. Milvokī mācībspēks f) NFD

GRANTS, FēUkss - a) 1914-26.V 1975 Brazīlijā b) LU 1943 ārsts c) Goijānijas

valsts U Brazflijā mācībspēks 0 A XIV 291

GRAPE, Mirdza -sk.: KAUFMANE

GRAPMĀNĪS, Rūdolfs - a) 22.1 1884 MālpiE-24.XII 1949 Rīgā b) 1910 beidzis

Tartu veterinārinstitūtu, 1914 mag.med. vet.; LU 1932 Dr.med.vet. c) Tartu veterinār-

inst. asist. 1911; LU māc.-sp. 1920,vec.doc. 1922,prof. 1933; LVU prof.un katedras vad.

no 1944 f) LUB 505, Un 19:49

GRAUBE, Andrejs - a) 1944-5.II 1981 b) Kalifornijas U Losandželosā 1974 MS

(biol.) c) pētnieks d) holografija c) publ. f) LG 96

GRAUBIŅS*, Jēkabs - a) 16. IV 1886Preiļos-3. XII 1961 Rīgā b) b. LX kompoz. kl.

1923 c) LX doc. 1938; LVK prof. 1945 d) tautas mūzika, kompozicija c) publ., BJ

3574, 3577-3581, 3648, 3666,5879 f) A VI 142,LME I590

GRAUDIŅA, Vilhelmīne- sk.: KAUFMANE

GRAUZE (LĀCE), Olga -a) 7.X1 1897 Rīgā-30.X11 1952Vācijā b) LU 1927 ķīm.inž., 1929 mag.pharm. c) LU jaun.asist. 1927, vec. asist. farmakognāzijā 1935, lektore

1939-1944 0 LUB 206

GRĪNBERGA (TALCE, dz. NIEDRA), Dagmāra - a) 4. 111 1892 Baložu muižā pie

Rīgas-28.X 1960 ASV b) LU 1924 agronome; JLA 1940Dr.agr. c) LU subasist. 1921,

jaun.asist. 1924, asist. 1927, vec.asist. 1930, priv.-doc. 1935; JLA priv.-doc. 1939-1944,

Minchenes techn.U Vācijā asist.; Unras (UNRRA) U Minchenē doc. 1946 d) piensaimnie-cības bakterioloģija c) publ., BJ 2024, red. 3481 0 LUB 280, A VII 167

GRĪNBERGS, Alfrēds - a) 30.1 1902Tukumā-1945 febr. Drēzdenē, Vācijā b) LU

1932 mag. oec. c) LU 1934 instr.muitas praksē c) publ., ari red. f) LUB 570, Un 46: 49

GRĪNBERGS (GREENE), Juris -a) 24.V1 1906 Kokmuižā-3. VIII 1977 Edin-

burgā, Skotijā b) LU 1930mag.iur.; Edinburgas U 1956 Ph.D. (starpt. tiesībās) c) LU

jaun.asist. 1930, asist. 1933, vec. asist. 1936, doc. vietn. 1940-1944; Gracas U Austrijāasist. 1944 d) tirdzniecības tiesības c) publ., BJ 2465, 4552,5471:12,5474: XII/XIII: 3,arīred. 0 LUB 573, A VII 120, XI 255, Un 39:60, ADz XIX 98, LG 99

GRĪNBERGS, Teodors- a) 2. IV 1870 Dundagā-14.VI 1962 Eslingenā, Vācijā

b) TU 1896 cand.theol.; LU 1929 Dr.theol.h.c. c) LU priv.-doc. 1931, profesors 1932

d) praktiskā teoloģfla c) publ., BJ 169, 441-443, 695, 1107, 1102, 1894, 1961, 3318,

4621, 5032,_arired. 0 LUB 596, LE 722, BJ 484,1182,3654, 4781, Un 10:65

GROTANS, Atis (Oto) - a) 21. VII 1901 Biržos-B.XII 1968 Čikāgā, ASV b) LU

1932mag.rer.nat. c) LU subasist. 1929-1934,priv.-doc. 1937-1942,d0c. 1942-1944,BU

ārk.prof. salīdzin. anatom.; pētn. darbāIndianapoUsā no 1950, Čikāgā no 1959 d) zoolo-

ģija c) publ., BJ: red. 2683, 3490, 5407, 5863, f) LUB 335, A VII 121, ADz XI 107

FRICIS GULBIS

Viļa Krūmiņa šaržs

132

GUBENE,Marija -a) 27.VIII 1872 Kraukļos-1 1.VIII 1947 Rīgā b) b. Maskavas X

ērģeļu un teorijas kl. 1906 c) LX māc.-sp. 1919-1936(prof. no 1927) d) ērgeļspēle, mū-

zikas kritika, folklora c) publ. 0 A VI 143, LME I605

GULBIS, Fricis - a) 19.1 1891 Nodegos, Kurzemē-14.1 1956 Hamiltonā, Kanādā

b) b. Pēterpils U fizikas un mātēm. fak. 1916 c) Pēterpils un Permas U asist. 1917-1919,

LU doc. 1919, ārk.prof., prorekt.; BU prof. 1946-1948; MekmāsteraU Hamiltonā pētn.

darbā 1948-1956 d) fizika c) 9 publ., BJ 741, 1167 f) LUB 310, A VII 121, Un 4: 74,

ADzI 71,MZN 17

GULBIS, Kārlis - a) 12. XII 1904 BEdienē-20.VII 1973Ķelnē, Vācijā b) LU 1935

mag.iur. d) tiesību jautājumi c) publ., BJ 2059, red. 2761 f) A XI 248

GŪTMANIS, Marģers - a) 26. XII 1885Morē-B.VII 1959 Brazīlijā b) Pēterpils kal-

nu inst. 1914 kalnu inž. c) LU ķlm. fak. jaun. asist. 1920, asist. 1921, vec. asist. 1924-

--1929, pēc tam pētn. Argentīnā un Brazīlijā d) ģeoloģija c) publ. 0 LUB 207, A VII 121

ĢINTERS, Valdemārs - a) 27. XI 1899 Kigā-24.V11 1979 Zviedrijā b) Alberta U

Karaļaučos 1927 Dr.phil.; LU 1931 mag.hist. c) LU subasist. 1926-1930,priv.-doc. etno-

graf. 1940; LMA doc. 1935 d) archaioloģija, etnogrāfija c) publ., BJ 504, 1161: 2-3, 6-

-10, 4312,4313 0 LE 754, A VII 122, Un 25: 59,44:64

HABERMANIS, Oskars - a) 27.X 1873 Lodzā, Pohjā-30.X11 1951 Vācijā b) RPI

1898 technol inž.; LU 1931 Dr.ing. c) LU vec.doc. 1919, prof. 1932; Pozenes (Pozna-

ņas) U prof. 1944 d) mašīnbūvniecība 0 LUB 357

HENZELS, Frīdrichs - a) 25.V11 1876 Rīgā-pēc 1955 Vācijā b) TU 1900 cand.

hist., 1904 izturēti maģistra pārbaud. c) RPI doc. 1904; LU doc. statistikā un saimniecības

vēsturē 1919 0 LUB 549

HOCHFELDS, Kārlis - a) 19. V 1892 Džūkstē-2.VII 1972 Strasburgā, Francijā

b) LU 1932 mag. oec; Bavārijas izgl. ministr. Vācijā Dr.rer.pol. c) LU jaun.asist. 1937

c) tirdzniecības mācība f) LUB 583, Un 46:49

HŪNCHENS, Ludvigs - a) 1880 Bauskas apr.-1950 Latvijā b) RPI 1908 technol.

inž. c) RPI subasist. 1905, asist. 1909, doc. 1913; LU doc. 1919; LVU prof., dekāns 1944

-1946, pensijā 1949 d) elektrotechnika 0 LUB 371

IEGRIVE, Edvīns- a) 28. V 1878 Jelgavā-25. IV 1944 Poznaņā, Pohjā b) RPI 1906

technol. inž.; LU 1929Dr.chem. 0 LUB 207

IELEJA, Kārlis - a) 7. 111 1909 Ogres pag.-27.VI 1970Vācijā b) Karlsrūhes techn.

augstsk. 1947 būvinž.; Kalifornijas U Berklejā 1959 MS c) Ohaio stāta U ārk.prof. d) hid-

raulika c) publ., BJ 798, 1170, 2059, 4671, 4811, 5666, arī red. f) A VII 123, LG 108,ADz XIII 112

IEVIŅŠ, Alfrēds- a) 16. VII 1897 Bukaišos-1975 Latvijā b) LU 1924 ķīm.inž.,

1938 Dr.chem.technol. c) LU subasist. 1924, jaun. asist. 1925, vēlāk asist.un vec.asist.,

priv.-doc. 1934, doc. 1938; LVU prof. un katedras vad.Edz 1958 c) publ., BJ 4067-

--4069 0 LUB 187

IKŠE, Jānis - a) 25. XII 1901 Liepājā-1978 (?) b) LU 1934ārsts zobu slirrubās,

Vestfālenes Vilhelma U Minsterē, Vācijā 1945 Dr.med.dent. c) darbojies priv. praksē

e)publ. 0 A XIV 296, LG 108

ILUKĒVIČS, Aleksis - a) 23.1 1913 Pobjā-27.1X 1980 Marakaivo, Venecuēlā

b) LU 1940 veterinārārsts, 1943 Dr.med.vet. c) LU subasist. 1936, asist. 1940-1944,

133

Unras U medic. fak.Vācija doc. 1946-1947; Sulijas valsts U Marakaivo ark.prof. 1966,

prof. 1975 f)A VII 123, XIV 296

INDUSA (MUCENIECE), Marija - a) 17. VIII 1904 Rojā-26.X 1974 Upsalā, Zvied-

rijā b) b. LMA grafikas darbn. 1931 c) LMA māc.-sp. 1940-1941 d) grafika c) BJ: ilustr.

38, 500-502 f) LE 799, A V (1976) 129, 194

TVANS, Augusts - a) 27.1 1895 Palsmanē-8.IV 1975 Denverā, ASV b) b. Penzas

mākslasskolu Krievijā 1919, LMA 1922 c) Orlas mākslasskolas vad. Krievijā 1919-1922

f) A V (1976) 194

JAKOBI, Edgars - a) 5. 111 1881 Tallinā-4.V1 1964 Lībekā, Vācijā b) RPI 1905

inž.; Dancigas techn. augstsk. 1931 Dr.ing.h.c. c) RPI doc. 1907-1912,adjunktprofesors

1912-1917,prof. no 1917; LU prof. 1919-1939,Dr.ing.h.c. 0 LUB 121, BBL 354

JAKOBSONS,Eduards - a) 7. VI 1896 Kalētos-31. XII 1969 Kanādā b) LU 1924

būvinž., 1937 Dr.ing. c) LU subasist. 1922, jaun.asist. 1924, asist. 1926, vec. asist. 1929,

priv.doc. 1930, doc. 1934, vec.doc. 1937, ārk.prof. 1939; BU prof. 1946-1949 d) būv-

konstrukcijas, tiltu būve c) publ. f) LUB 134, A VII 124, XV 308

JAKOBSONS, Konstantīns - a) 26.11 1908 JēkabpiE-1.XII 1978Grāftonā, Ohaio,

ASV b) LU 1931 ārsts, 1934 dok-ds; Hamburgas U Vācijā 1946 Dr.med. c) LU asist.

1933; BU priv.-doc. 1946; Hamburgas U Vācijā doc. 1947 d) chirurģija c) publ. 0 LUB

466, A VII 124, XIV 296, LG 110, Un 43: 56

JANEKS, Aleksandrs- a) 28. XI 1891 DaugavpiE-21.X 1970Mičiganā, ASV b) Pē-

terpils U 1915 ķīm.inž.; LU 1929 Dr.chem. c) Urālu kalnu inst. Jekaterinburgādoc. 1918,

prof. vietn. 1919; Vladivostokas poUtechn. inst. prof. vietn. 1919; LU doc. 1920, vec. doc.

1921,prof. 1930-1944; Fīlipsa U Mārburgā, Vācijā lekt. 1944; Kalamazū koli. un Rietum-

mičiganas U (ASV) māc.-sp. d) ķīmija c) publ. 0 LUB 169, A VII 124, Un 45: 31

JANITĒNS, Jūhjs - a) 26.VI 1903 Lēdurgā-1944 Breslavā (tagad Polijā) b) LU

1933 ārsts c) LU subasist. 1931-1936,asist. 1937 f) LUB 467

JANSONS, Ernests - a) 4. XII 1880 Rīgā-1946 Veisenfeldē, Austrijā b) TU 1907

ārsts, 1913 Dr.med. c) LU priv.-doc. 1923, doc. 1935, vec. doc. 1936, prof. 1938 d) acu

slimības 0 LUB 414

JANSONS, Jānis - a) 7. IV 1878 Kārzdabā-1954 Latvijā b) Pēterpils garīgajā Ak

1905 cand.theol. c) LU doc. 1937 d) praktiskā teoloģija f) LUB 607

JANSONS, Jānis Alberts -a)5.IV 1892 Mežotnē-22.111 1971 Rīgā b) LU 1926

mag.phil. (baltu vaL), 1943 Dr.phiL; Ķelnes U 1929 Dr.phil. c) LU priv.-doc. 1936; LVU

prof., folkloras katedras vad. 1945-1954, pēc tam Etnograf.un folkloras inst. zin.Edz-

strādnieks d) folklora c) publ., BJ: sakārt.820, 4618 f) LUB 95

JANSONS, Ludvigs - a) 29. X 1909 Sīpelē-12.V 1958 Latvijā b) LU 1933 mag.

math. c) LU asist. 1934, vēlāk doc; LVU doc. no 1944, dekāns 1952-1954,katedras vad.

1955-1958; Zin. Ak fizikas un mātēm. inst. dir. vietn. 1946-1950 d) fizika c) 22 publ.

0 LUB 344, ADz XXI 10

JAUNZEME, Ausma - sk.: MALLENA

JAUNZEMIS, Valters -a) 27.1 (vai XII) 1925 Litenē-1973 b) Ilinojas technol. inst.

ASV 1955 MS, 1959 Ph.D. (mech.) c) lUnojas technol. inst. lekt.mechan. 1955-1958,

Pensilvānijas stāta U doc. inženierzin. un architektūrā 1959-1962,ārk.prof. 1963-1967,

prof. no 1968 d) mechanika c) publ., BJ 6180 0 A VII 125, LG 113, AMWS

134

JAUNZEMS, Alfrēds - a) 13. V 1903 Medzē-2.X1 1960 ASV b) LU 1934 ārsts

c) Ruprechta Kārla U (Heidelbergā,Vācijā) asist. 1945-1948 c) publ. 0 A VIII270

JĒGERMANIS, Jānis - a) 15. 111 1895 RTgā-1968 Zviedrijā b) PKMA 1919 ārsts,

LU 1923 ārsts c) LU subasist. 1923,asist. 1923-1928 d) chiruiģija c) publ. 0 LUB 468,

Un 26:48

JĒRUMA (KRASTIŅA), Lūcija - a) 12.XI 1899 CēsTs-23.1X 1968 Karakasā, Ve-

necuēlā b) LU 1926 ārste, 1935 Dr.med. c) LU subasist. 1921, jaun.asist. 1925, vec.

asist. 1935, priv.-doc. 1938 d) anatomija c) publ., BJ 1161: 2 f) LUB 444, A VIII 270,

Un 23:68

JUNGS, Voldemārs - a) 7.1 1904 Jaunpiebalgā-24.111 1942kritis kaujā strēlnieku

divīzijā Borisovskā, Krievijā b) LU 1931 kultūrtechn.inž., 1938 Dr.ing. c) LU subasist.

1925-1927, vēlāk jaun.asist., priv.-doc. 1935, doc. 1937, prof.un katedras vad. 1940

d) ģeodēzija f) LUB 142, LME I 716

JURBERGS, Kāriis - a) 8. 111 1908 Liepājā-1968 b) LU 1934ķīm. inž. c) darbojies

piiv. uzn. ASV d) augu bioķīmija, šķiedru technoloģija c) publ., BJ 888-890 0 A VII

126, XV 268

JURJANS, Juris -a) 23. 111 1861 Ērgļos-14. VII 1940 Rīgā b) 1883 b. Pēterpils X

mežraga kl. c) māc.-sp. Charkovas mūzikas skolā 1885-1908,Rīgas mūzikas skolā 1908-

--1915, LX no 1920, prof. 1927 d) pūšamie mūzikas instrumenti f) AVI 144, LE 919,LME I 722

JURJĀNS, Pāvuls - a) 22.11 1866 Ērgļos-6.1 1948 Rīgā b) b. Charkovas mūzikas

skolas mežraga kl. 1890 un Pēterpils X dziedās".kl. 1898 c) LX māc-sp.no 1919, prof.

d) tautas mūzika, latviešu opera c) skaņdarbi 0 LE 920, A VI 145, LME I 722, BJ 5055

JUVARS, Kārlis - a) 2. 111 1904Bērzmuižā-19.VII 1974 Melburnā,Austrālijā b)LU

1930ārsts; Melburnā prakses tiesības 1960 c) LU subasist. 1927 d) patoloģiskāanatomija,

psīchiatrija c) publ., BJ 4397 0 A XIV 299, ADz XVIII 108

KAINAŠS, Jānis- a) 15. VI 1885 Rīgā-13.1 1958 Sanpaulo, Brazīlijā b) LU 1935

būvinž. c) LU subasist. 1923, jaun.asist. 1935, asist. 1937, vec. asist. 1938, lekt. 1940-

--1944; BU lekt. 1946-1949 d) ūdensbūves c) publ. f) LUB 153,A VII 127

KAIRE, Georgs - a) 12.VIII 1908 Tartū, Igaunijā- 4. 111 1979 Melburnā, Austrālijā

b) LU 1931 ārsts, 1937 dok-ds c) Austrālijā valsts uzņ. darbā d) seroloģija, immūnolo-

gija c) publ. 0 A VII 127,XIV 299

KAKTIŅŠ, Jānis -a) 15.11 1892 Mazsalacā-24. 111 1955 Vermontā, ASV b) TU

1916ārsts; LU 1923 ārsts, 1934Dr.med. c) LU asist. 1921-1923,vec. asist. un priv.-doc.1934-1944 d) patoloģiskā anatomija c) ap 15 publ. f) LUB 444, A VII 127, At 208

KAKTIŅŠ", Zigurds - a) 4. VI 1914 Rīgas Jūrmalā-9.VIII 1976 Bostonā b) LU

1937 mag.iur. c) LU subasist. līdz 1938 d) krimināltiesības c) publ. f) AXI 257, ADz

XIX 98

KALĒJS, Jānis -a) 7.1 1912 Rīgā-7.X1 1973 Novaskočā, Kanādā b) b. LX vijoleskl. 1934 c) LX doc 1940-1944; Akadijas U Kanādā māc.-sp. 1949, prof. 1956,mūzikas

fak. dekāns 1966 d) mūzikas paidagoģija f) LE930, A VII 127, Un 33: 64

KALEPS, Boriss - a) 19. 111 1915 Rīgā-17.1 1973 Bostonā, ASV b) Mančesteras

koli. Indiānā, ASV 1957 BA (retor.); Indiānas U (ASV) 1959 MA (vācu un slavu vai. un

liter.); Ruprechta Kaila U Heidelbergā, Vācijā 1963 Dr.phil. c) Dienviddakotas stāta U

135

lekt. 1959-1960; Austrumrnontanas koli. (ASV) ark. prof. (vācu unkrievu vai.) un nodaļasvad. 1960 c) publ. f) A VIII 271, LG 118

KALNIŅŠ, Alfrēds - a) 7.1 1895-1951 Latvijā b) LU 1923 agronoms c) LU priv.-doc. 1936; JLA doc. no 1939 d) lauksaimniecības technoloģija 0 person. informācija

KALNIŅŠ, Ansis - a) 1903 Rīgā-1945 Rīgā b) LU 1934architekts c) LU asist.

1940; LVU asist. 1944 d) projektēšana, paidagogija 0 Ar 10: 2

KALNIŅŠ, Edvarts -a) 31.1 1869Bīriņos-1949 Vācijā b) TU 1899ārsts; Maskavas

U 1907 Dr.med. c) TU asist. 1899-1905; LU priv.-doc. 1921, doc. 1924, prof. 1928

d) nervu sistēmas histopatologija 0 LUB 415

KALNIŅŠ, Pauls - a) 1.II 1886 Pālē-10.XII1955 Rīgā b) Karlsrūhes Fridericiānas

U Vācijā 1923 ķīm.inž.; Cīriches U Šveicē 1928 Dr.phil.; LU 1938 Dr.chem. c) Hano-

veras techn. augstsk. asist. 1912-1914; LU asist. 1920, vec. asist. 1925, priv.-doc. 1930,

prof. no 1940, Zin. Ak mežsaimn.un koksnes ķlm. inst. zinātn.Edzstr. 1953-1955 d) or-

ganiskāķīmija c) publ. f) LUB 194,LME II 25, Un 45: 31

KAMINSKA, Irma - sk.: LESIŅAKAMPE, Pauls - a) 10. IV 1885 Karvā-23.11 1960 Bonnā, Vācijā b) RPI 1910 archi-

tekts un inž.; LU 1936 Dr.arch. c) RPI asist. 1912, doc. 1914; LU doc. 1920,prof. 1937,

Bonnas pieminekļu valdes zin. Edzstr. Vācijā 1941-1950 d) architektūras vēsture c) ap

50 publ., BJ 2485-2487, 2808:11:1, VI/VI: 1, 3958 f) LUB 7, A VII 129, Ar 5/6:14, BJ

5474:V_III/IX: 10

KANBERGS, Aleksandrs - a) 12. IX 1896 Krona Vircavā-30. IX 1971 Torontā, Ka-

nādā b) RPI 1918cand.rer.merc. c) LU lekt. 1937-1940 d) kooperācijas grāmatvedība

c) publ. 0 LUB 568, Un 29: 61

KAŅEPS, Kārhs -a) 19. 111 1897 Drabešos-19. IX 1969 Kalamazū, ASV b) LU

1922 veterinārārsts, 1935 dok-ds c) LU subasist. 1920, asist. 1922, vec. asist. 1927, lektors

1935-1944 d) mazo mājkustoņu ārstn. un chiiurģija c) publ. f) LUB 515, Un 25:55

KĀRKLIŅŠ, Jānis- a) 21. IX 1877 Rembatē-22.VI 1955 Olbanī, ASV b) RPI

1907 cand.rer.merc; LU 1936 Dr.oec. c) LUdoc. 1919,vec.doc. 1930,pr0f.1936-1944,

BU prof. 1946-1949 c) publ., BJ 2490 f) LUB 528, A VII 130, Un 46:46

KARKLIŅŠ, Jēkabs - a) 25. 111 1867 Kokneses pag.-lI.XI 1960 Rīgā b) b.Pēter-

pils X dziedāš. un mūzikas teorijas kl. 1897 c) LX doc. 1920-1927,prof.oblig. priekšm.

1927-1937; LVK prof.Edz 1950 d) mūzikas teorija un dziedāšana c) publ. 0 LE 980,A VI 146,LME II 43

KARKLIŅŠ, Kārhs - a) 9.V 1888 Kauguros-17.XII 1961 Mārsī, Ņujorkas stātā,

ASV b) LU 1926 mag.phil., 1940 Dr.phil. c) LU lekt. 1931,priv.-doc. 1933,doc. 1940,

prof. 1943-1944; BU prof. 1946-1948; Sirakūzu U (ASV) lekt. krievu vai. d) literātūras

vēsture c) publ., BJ 562:1, 751,837:2,944-947, 949, 964, 1100, 1598, 1604:5 1608,

1630, 2687, 4292,arīred. un sakārt, f) LUB 97, A VII 130, BJ 179

KĀRKLIŅŠ, Kārhs -a) 13.111 1902 Valgundē-10.X 1962 Ņujorkā b) LU 1931

ārsts c) LU asist. d) chirurģija f) A XIV 371

KARLSONE, Alise- a) 2. VI 1881 Valkā-7.VII 1959Rīgā b) Ķijevas sv. Vladimira

U 1915 dipi.filolog.; Minchenes U Vācijā 1925 Dr.phil. c) Ķijevas U ucaugst.mācīb-iestādēs lekt. un doc. 1914-1920; LU lekt. 1922; LVU doc. 1944-1948 d) angļu vai.

unliter. f) LUB 97

136

KARPS, Ansis -a) 16.1 1892 Skrundas pag.-24.VI 1970 Milvokī, ASV b) LU 1923

ārsts c) LU subasist. 1922, jaun.asist. 1924-1927 d) psīchiatrija c) publ., BJ 855, 964,

4397, 4836,5085, 5243, 5423:8, arīred. 0 LUB 493, A VII 130,ADz XIII 1

KARŪSA, Kārlis - a) 1892-1966ASV b) filologs c) Amerikas katoļu U Vašingtonā

(Kolumbijas apg.) lekt. 0 A VIII 271

KASPARSONS, Kārhs- a) 14. X 1865 Siguldā-23.1 1962Dānijā b) TU dabzin. un

medic. fak. 1901 ārsts; LU 1925 Dr.med.h.c; Upsalas U: Dr.h.c. c) LU lekt. d) zinātnis-

kās terminolojijas veidošana c) publ., BJ 968,1295 f) ADz V 86

KAUDZĪTE, Elza - sk.: USENKO

KAUFMANE (šķirta OZOLA, dz. GRAPE), Mirdza - a) II.V 1919 PēterpiE, Krie-

vijā—l3. VIII 1974 Mineapolisā, ASV b) LU 1943 ārste zobu slimībās; Pensilvānijas U

ASV 1966 DDS c) Minesotas U (ASV) instr. zobārstn. fak. 1966-1974 d) zobārstniecība

f) A XIV 302, LG 192

KAUFMANE (šķirta GRAUDIŅA, dz. KRIGERE), Vilhehnīne - a) 21.1 1901 Rīgā-31.1 1965 Mankēto, Minesotā, ASV b) LU 1937mag.hist. c) Mankēto stāta koli. instr.

vācu un krievu vai. 1954-1965 d) valodniecība 0 A VII 130, person. inform.

KAZAKS (KASAKS), Miķelis - a) 13. V 1884 Neretā-12.11 1968 Milvokī, ASV

b) Viskonsinas U (ASV) 1915 BS; Vašingtona U Sentluisā (St.Louis) MD c) Vašingtona U

māc.-sp. 1917-1920; Viskonsinas U ārk. prof. 1920-1922; LU priv.-doc. 1922-1925,

Marķētas U (Milvokī, ASV) prof. 1925-1956 d) neuropsīcholoģija c) publ. f) A VII 131,

VIII 271

KAZMERS, Nikolajs -a) 16. VI 1914 Svētciemā-5.X 1973 Lēkvjū (Lakeview) Miči-

ganā, ASV b) LU 1939 ārsts c) ASV priv. un paša slimn.darbāno 1952 d) chirurģija c) ap

25 publ. f)AVII 131, Un 25:67, 36:65

KINDALS, Hugo - a) 26.IV 1896 Rlgā-18.IV 1965 Zviedrijā b) LU: ķīm.inž.

c) Zviedrijā priv. uzģ. darbā c) patenti f) A VII 131

KIRCHENŠTEINS, Augusts -a) 18. IX 1872 Mazsalacā-3. XI 1963 Rīgā b) Tartu

veterinārinst. 1902 mag.med.vet.; LU 1923 Dr.agr.; LVU 1945 biol. zin. doktors c) LU

doc. 1919-1923,prof. 1923-1939; JLA prof. 1939; LVU prof., mikrobiol.katedras vad.

no 1946; ZA mikrobiol. inst.dir. 1946-1962 d) mikrobioloģija c) publ. 0 LUB 232,

LME II70, Un 19:49

KLĀSONS, Boriss -a) 11. 111 1913 Turkestanā-2.VI 1956 Ņujorkā, ASV b) LU

1940 ārsts; prakses tiesības Ņujorkas stātā 1951 c) LU asist. 1940, sporta medic. inst.

ārsts 0 AXIV 371,At 213

KLAVSONS, Jānis - a) 11. IV 1933 Rīgā-26.X11 1965 ASV b) Kolumbijas U

(ASV) 1958 MA c) Minesotas U māc.-sp. d) literātūrzinātne c) publ., BJ 4442, 4691,

5359-5361,arī red.un tulk. 0 A VIII 271, LG 129

KLĒTNIEKS, Valdemārs - a) 4.XII 1905Vaivē-17.VIII 1968Tririversā, Mičiganā,

ASV b) LU 1942 mag.math. d) ģenealoģija, chronoloģija, ornamentika c) publ., BJ

1002-1005, 1295,4692-4695,5953, arīred. 0 A VII 132

KLOZE (KLOSE), Alfrēds- a) 19. IX 1895-1953Potsdamā, Vācijā b) Breslavas U

1921 Dr.phil. c) Berlīnes U Vācijā priv.-doc. 1922, prof. 1934-1945; LU prof. 1924-

-1929; Rostokas U Vācijā prof. 1952 d) teorētiskā astronomija, analītiskā mechanika

e)pubL f) Un 23: 31

137

KOCERS, Jānis - a) 14.1 1901 Nabē-23.X1 1952 Aiovā, ASV b) LU 1926ārsts,

1930 dok-ds c) LU subasist. 1924, asist. 1928; ASV darbā Longailendas sUmn. d) tiesu

medicīna 0 LUB 469

KOLBUŠEVSKIS, Staņislavs - a) 22. VI 1901 Pšemisļā, Polijā-7.1 1965 Vroclavā

(Breslavā) b) 1923b. Poznaņas U humān. zin. fak., 1930 Dr.philos. c) Poznaņas U doc.

1931; LU vec. doc. 1934, prof. 1936-1945; Vroclavas U uc. prof. d) Uterātūrzinātne,slavu literatūra c) publ. f) LUB 65, LME II 95, Un 15:73

KONRĀDS, Pēteris - a) 16. 111 1890 Kauguros-18.VII 1966 Rīgā b) RPI 1915 ag-

ronoms c) LU priv.-doc. 1928, vec.doc. 1934 (ārk.prof. 1939), katedras vad. 1940; LLA

prof., hidromeborāc.katedras vad. 1951-1965, no 1965 pensijā (konsult. prof.) d) melio-

rācija c) ap 30 publ. 0 LUB 136, LME II 123

KOPMANIS, Arnolds - a) 14.XII 1901 Trapenē-23.1 1963 Ņujorkā, ASV b) LU

1929 agronoms c) LU subasist. 1928, jaun.asist. 1929, asist. 1930 d) vīnu technoloģija

0 Un 46:16

KRASTIŅA, Lūcija - sk.: JERUMA

KRASTIŅŠ, Alfons- a) 26.XI 1900 Cēsīs-24. II 1981Karakasā, Venecuēlā b) LU

1928būvinž. LU asist. 1929, priv.-doc. 1934, doc. 1936 0 LUB 144, A XV 184

KRASTIŅS", Augusts - a) 4.VIII 1902Cēsīs-13. X 1971 Karakasā, Venecuēlā b) LU

1928 ārsts, 1938 Dr.med. c) LU subasist. 1924, jaun.asist. 1928, asist. 1930, vec. asist.

1938, priv.-doc. 1939, doc. d) tropu slimības, ginaikoloģija c) publ. f) A VIII 271, LUB

445

KRAUSS, Ernests- a) 10. VII 1889 AugSbavārijā, Vācijā-1970 Vācijā b) studējis

Minchenes U Vācijā dabzin., habil. Karaļauču U c) LU prof.no 1924, no 1925 arī LU

ģeol. un palaiontol.inst. dir. c) publ. 0 EVP 263

KRAUZE, KārUs - a) 2. II 1904 Krievijā-deportēts 1941 b) b. LMA grafikas darbn.

c) LMA doc. d) grafika c) publ., BJ: ilustr. 197, 347, 2134, 2135, 4517 0 LE 1063,A V(1976)134,205

KREIŠMANIS, Pāvils - sk.: KVELDĒ

KRĪGERE, Vilhemiīne-sk.: KAUFMANE

KROMS, Antons - a) 22. X 1905 Kalncempjos-9. IV 1977 ASV b) LU 1935 mech.

inž. c) LU lekt. 1939-1944; BU lekt. 1946-1949; ASV priv. uzņ. darbā d) enerģijas

sistēmas c) vairāk par 80 publ., BJ: red. 3405, 5821 f) A VII 133, XV 186, personiska

informācija.

KRUGĻEVSKIS, Aleksandrs - a) 27. V 1886 PēterpiE-13.XII 1964Rīgā b) Pēter-

pils U 1908 jurists, 1917 mag.iur. c) Pēterpils un Permas U priv.-doc. 1914-1917; Permas

U prof. 1917-1919, 1921-1924; Tomskas U prof. 1919-1921; LU priv.-doc. un doc.

1924-1944; LVU prof. 1944-1949,pensijā no 1949 d) krimināltiesības c) publ. f) LUB

562, LME II 169

KRŪMIŅŠ, Arturs - a) 11.VII 1879 Jaunpiebalgā-4.111 1969 Rīgā b) RPI 1907

inž. un architekts; LU 1939 Dr.arch. c) LU doc. 1920, vec.doc, ārk. prof. 1939; LVU

prof. Edz 1950, ZA loc. 1946,pensijā 1950 d) architektūras vēsture c) grāmatas, ap 1200

rakstu f)_LUB 16, LMEII 170, Un 25:53, 46:12

KRŪMIŅŠ, Kārlis - a) 26. XII 1890 Viļķenē-31.X 1966 Rigā b) b. RPI ķīm. nod.

1918 c) LU asist. 1921, vec. asist. 1924,priv.-doc 1932; JLA doc. 1939; LLA prof. 1945,

138

katedras vad. 1955-1964 d) mineraloģija, ģeoloģija, augsnes zinlba c) ap 50 publ. f) LUB

270, LME II 170

KRŪMIŅŠ, Pēteris -a) 12.111 1898 Kārzdabā-22.X 1964 ASV b) LU 1931 ķīm.

inž.; Minchenes techn. U Vācijā 1947 Dr.ing.habil. c) LU subasist. 1933, priv.-doc. 1935,

doc. 1941; Unras (UNRRA) U Minchenē prof. 1946-1948, rektors; Ohaio stāta U Ko-

lumbusā, ASV prof. no 1948 d)kurināmo vielu technoloģija c) publ., BJ 3964-3967, arī

red. un sakārt. 0 LUB 195, A VII 133, Un 5:108

KRŪMIŅŠ", Rolfs - a) 6.VII 1909 Rīgā-17.11 1962Ilinojā, ASV b) GeorgaAugustaU (Getingenā, Vācijā) 1951 Dr.rer.nat.(biol.) c) Ilinojas U pētn. 1951-1960,māc.-spēks

1960 d) neuroanatomija,histoloģija c) publ., BJ 1720 0 A VII 133,LG 139

KRUSTIŅSONS, Jānis - a) 4. 111 1892 Babītē-1.VI 1946 Rīgā b) LU 1924technol.

inž., 1929 Dr.chem. c) jaun. asist. 1923, vec. asist. 1924,priv.-doc. 1935, prof. 1940 d) fi-

zikālāķīmija c) ap 20 publ. 0 LUB 196, LME II 172, Un 45: 33

KUĢA, Jānis- a) 12. XII 1878 Ikšķilē-24. XI 1969 Toronto, Kanādā b) b.ŠMS

1905 (dekorātors) c) LMA prof. 1919-1944,rektors d) skatuves glezniecība c) publ.,

BJ 6066 0 LE 1090,A V (1976) 135, 208, JS 352

KULITANS, Pēteris - a) 13. IV 1878 Gārsenē-6.X1 1951 Rīgā b) RPI 1908 tech-

nol. inž. c) LU doc. 1919-1939; JLA 1939 ārk.prof.; JLA un LLA katedras vad. 1939

-1950 d) augsnes zinība c) ap 30 publ. f) LUB 256, LME II 184

KUNDZIŅŠ, KārUs - a) 12. IV 1883 Smiltenē-9. VIII 1967 Sietlā, ASV b) TU 1907

cand. theol.; LU 1925 Dr. theol. c) TU doc. 1916-1918; LU lekt. 1919, doc. 1920,

prof. 1921-1940, 1942-1944; Pasifika luter. U (ASV) māc.-sp. vienu gadu d) teoloģija

c) publ. (sk.SV 187), BJ 484, 964, 1078, 1079, 1081-1084, 1107, 2059, 3873, 4399,

4417, 4447, 4621, 4760, 4991, 4999, 5032, 5196, 5360, 6222, arī red. 0 LUB 598,

A VII 134, Un 20: 70, 31:62, BJ 1894,4782

KUNDZIŅŠ, Ludvigs - a) 15.11 1855 Sīpelē-B.V 1940 Rīgā b) b.Tartu veterinār-

inst. 1881, 1882 mag.med.vet.; LU 1924 Dr.med.vet.h.c; Tartu U 1932Dr.med.vet.h.c.

c) Tartu veterinārinst.prožektors 1882,ārk.prof. 1893, prof. 1900-1918; Tartu U prof.

1919-1920; LU prof. 1920-1926, pēc pension. ārštata prof. 1926-1936 d) dzīvnieku

salīdzināmāanatomija c) publ. 0 LUB 507, Un 19:47

KUNDŽENOVSKA, Zenta - sk.: TIĻĻAKVELDĒ (agrāk: KREIŠMANIS), Pāvils - a) 27. XI 1885 VUzēnos-6.X 1963 Rīgā

b) Maskavas lauks. inst. 1910 agronoms; JLA 1939 Dr.agr. c) LU 1928 doc, Vecauces

izmēģin.un prakt.darbu saimn.un studentu prakses vad.no 1929, vec.doc. 1935, ārk.

prof. 1939; JLA prof. 1939-1944 d) saimniekošanas mācība c) publ. f) LUB 253, ADz

VI 76

ĶEŠANS, Augusts - a) 27. X 1881 Morē-IO.IV 1954 Rīgā b) 1913 b.RPI ķīmijasnod.; LU 1929 Dr.chem. c) RPI asist. 1914; LU vec.asist. 1920, priv.-doc. 1926, doc.

1930, vec.doc. 1932, prof. 1933, dekāns; LVU prof.un dekāns 1944-1945, pēc tam ZA

ķīm. inst. neorgan. ķīm. labor. vad. d) neorganiskāķīmija c) publ. f) LUB 170, LE 1191,LME II 212, Un 45:31

ĶIĶAUKA, Pēteris - a) 28. XI 1886 Baltkrievijā-6. VIII 1967 Berlingtonā, Kanādā

b) TU 1917 cand.phil.; LU 1931 Dr.phil. c) TU pētn. 1917-1921; LU doc. 1921,prof.

1931-1944; Mekmāstera (McMaster) U Hamiltonā, Kanādā lekt. grieķu filol. 1948-1950

139

d) klasiskā filoloģija c) ap 80 publ., BJ 87, 2687, 3318 0 LUB 61, A VII 136,Un 16: 25,

18:60

ĶIRSIS, Uldis - a) 31. 111 1930 Jelgavā-1975 b) Ziemeļaustrumu (Northeastern) U

Bostonā, ASV 1955 BE, Ķēza (Case) technol.inst. KBvlendā 1964 MCE c) ASV priv.

uzn. darbā d) būvmateriāli un konstrukc. c) publ., BJ: red. 5997 0 A XV 189, LG 144

ĶIRSONS, Pāvils - a) 23. X 1913 Krievijā-1965 b) b. LU teol. fak. 1940 c) Čikāgasluter. teol. skolāASV māc.-sp. 1961 c) publ., BJ 1080,4784, red. 3349 f) A VII 137

ĶĪSIS-ĶĪSS, Valdis - a) 24. XII 1907 Tarhavā,Somijā-24. IV 1971 Adelaidē, Aus-

trālijā b) LU 1932 agronoms; MārtiņaLutera U Hallē, Vācijā 1945 Dipl.Landw. c) Ade-

laides U Vaita pētn. inst. Austrālijā pētn. d) graudaugu selekcija, diedzēsana c) publ. f) A

VII 137, LG 144

LABUTINS, Aleksandrs - a) 24. VIII 1880 Rigā-21.V1 1970 Šveicē b) RPI 1904

būvinž.; LU 1933 Dr.ing. c) LU lekt. 1919, doc. 1920, vec. doc. 1927, ārk. prof. 1939-

---1944; BU prof. 1946-1949 d) būvstatika, ostu būve c) publ. 0 LUB 372, A VII 137

LĀCE, Olga - sk.: GRAUZE

LACIS, Hugo - a) I.XI 1891 Drustos-17. IV 1953 Vācijā b) LU 1926 agronoms,

1944 Dr.agr. c) LU priv.-doc. 1937-1939; JLA priv.-doc. 1939-1944; BU ārk.prof.

1946-1948 d) mēslošanas Edzekļi c) publ., BJ 1114,2502 f) LE 1206,A VII 137

LAMZE, Arnolds - a) 31.1 1889 lecavā-25.VII 1945 Rīgā b) b. RPI archit. fak.

1914; Maskavā 1916 architekts un inž. c) LU doc. no 1919,prof. 1940; LVU prof. 1944

d) pilsētu būvniecība c) publ. 0 LUB 16, LME II 228

LASMANIS, Jānis - a) 12.11 1913 Saukā-19.1 1981 Sanfrancisko, ASV b) LU

1942 veterinārārsts; Frīdricha Vilhelma U Berlīnē, Vācijā 1944 Dr.med.vet. c) LU asist.

1942-1943; Minchenes U Vācijā asist. 1947-1949; Vašingtonas stāta U Pulmenā(ASV)

pētn. 1950-1954, vēlāk Kalifornijas U Dēvisā (Dāvis) d) veterinārpatoloģija c) 24 publ.

(kopd.) f) AXIV3II,LG 148

LAUBE, Eižens - a) 25. V 1880Rīgā-21. VII 1967 Portlendā, Oregonā, ASV b) RPI

1906 architekts un inž.; LU 1930 Dr.arch.h.c. c) RPI doc. 1907-1919; LU prof. 1919-

---1944, dekāns, rektors; BU prof. 1947-1949, dekāns; pēc tam ASV d) klasiskā architek-

tūra c) apsopubl.,BJ 1203 f) LUB 11, A VII 138, Ar 1:4,Un 3:89,46:11, JS 373

LAURINOVIČS, Pēteris - a) 19. X 1902 Asūnē-1949 trimdā b) Vīnes U 1934Dr.

theol. c) LU prof. no 1938 d) Jaunās derības raksti f) LUB 623

LEBEDINSKIS, Naums - a) 22. 111 1888 Odesā, Krievijā-Rīgā 1941 b) Cīriches U

1913 Dr.philos.(biol.) c) Bāzeles U Šveicē" priv.-doc. 1917, doc. 1920; LU prof. 1921-

---1941 d) saEdzināmā anatomija, eksperimentālā zooloģija c) ap 60 publ. 0 LUB 299,LME II 323

LĒBERS (LOEBER), Augusts - a) 7.X 1865 Rīgā-14.11 1948 Vācijā b) b.TU

tieslietu fak.1888; Getingenas U Vācijā 1889 Dr.iui.; LU 1930 Dr.iur.h.c. c) LU doc.

1919,prof. 1931-1935 d) tirdzniecības tiesības c) 48 publ. f) LUB 529, BBL 466

LEDAUNIEKS, Alfrēds - a) 14. 111 1906 Rīgā-ap 1975 Rīgā b) LU 1935 mag.math.

c) LU lektors 1936 d) stenografija f) LUB 569

LEDIŅŠ, Jānis - a) 6. XI 1900 MadUenā-deportēts uz Krieviju 1941 b) LU 1928

ārsts, 1935 dok-ds c) LU Rentgena inst. darbā no 1928, rentgenologs 1932, asist. 1936

f) LUB 471

140

LEDIŅŠ, KārUs - a) 14. IV 1898 Madlienā-28.IV 1960 Londonā, AngEjā b) LU

1926 ārsts c) LU asist. 1927-1928 d) neuroloģija 0 A XIV 312

LEIMANIS, Jānis- a) 2. XII 1881 Tūjā-13.X11 1968 Zviedrijā b) Pēterpils Alek-

sandra I satiksmes ceļu inst. 1901 ceļu inž. c) LU priv. doc. 1925; Stokholmas techn.

augstsk. māc.-sp. 1945 d) dzelzceļu būve c) vairāk nekā 25 publ. f) LUB 149

LEJAS-SAUSS, Andrejs - a) 9. VII 1895 Milzkalnē-25.V 1942 deportācijā Permā,

Krievijā b) b. LU tautsaimn. nod. 1927 c) LU priv.-doc. 1931, doc. 1938 d) saimnie-

ciskā ģeogrāfija 0 LUB 558, Un 46:48

LEJIŅŠ, Pauls - a) 26.11 1883 Vecatē-27. 111 1959 Rīgā b) b. RPI lauks, nodaļu

1907; Mārtiņa Lutera U Hallē, Vācijā 1907 agronoms; LU 1932 Dr.agr.h.c. c) LU doc.

1919, prof. 1932-1944, katedras vad.; JLA prof. 1939-1941; LLA prof. 1944-1956,

katedras vad., ZA prezid. 1946-1951 d) lopkopība c) vairāk par 40 publ. 0 LUB 234,

LME II 330, Un6: 68, 35: 22, 46:15_LEJIŅŠ, Pēteris - a) 9.X 1879 Ergļos-28. X 1960ASV b) b. Maskavas U vēstures un

filol.nod. 1913, jurid.fak. 1917; LU 1937 Dr.iur. c) LU doc. 1920, prof. 1937; BU mā-

cībspēks d) tiesību filoz., kriminālpsīchol. c) publ., BJ 963, 1909 0 LUB 530, Un 7: 87

LEJIŅŠ, Teodors - a) 27.XI 1889 Zasā-31.111 1961 Grandrepidsā, ASV b)TU 1917

provizors c) PKMA asist. (farmac.) 1918-1921; LU ķīm. fak. asist. 1920, vec. asist. 1923-

--1926 d) uzturvielu ķīmija c) publ. f) LUB 208, Un 10: 74, F 2: 37, 9: 31

LEPIKS, Arvīds - a) 18. IX 1889 Rīgā-27.111 1965 Rīgā b) RPI 1913 technol. inž.,LU 1935 Dr.agr.; LLA 1948 techn. zin. doktors c) LU doc. 1919, vec. doc. 1923, prof.

1936; JLA prof.no 1939,pēc repatr.no Vācijas krievu okup.joslas LLA prof., katedras

vad. 1945-1963 d) lauksaimniecības mašīnu konstrukcija un izturība c) vairāk par 30

publ. 0 LUB 235, LME II 334

LESIŅA (KAMINSKA), Irma -a) 16.1 1905 Praulienā-16.XII 1966 Edmontonā,

Kanādā b) b. Kaucmindes mājtur. semin. 1928 c) Albertas U Edmontonā pētn. techniķe1952-1966 d) augu taksonomija c) 11 publ., BJ 4841 f) person. informācija

LEZDIŅŠ, Jānis - a) 30. XII 1898 Raunā-1966 Latvijā b) b. LU klasiskās filol.

nod. 1929 c) LU grieķu val.lekt.no 1934; LVU svešval.un klasisko vai. katedras vad.no

1944 c) publ. 0 LUB 108

LIBERTS, Lūdotfs -a)3. IV 1895 Tirzā-11.111 1959 Ņujorkā, ASV b) b.Maska-

vas unKazaņas mākslasskolu 1915 c) LMA māc.-sp. 1923-1933,prof. 1942-1944; Ņu-jorkas U māc.-sp. 1949-1959 d) figūrālā un dekorātīvā glezniecība c) publ., BJ 3788-

--3790, 3975-3979, 4845; ilustr. 1658, red. 3052 f) LE 1458, A V (1976) 137,212, VII

140, BJ 528

LIELMANIS, Jānis - a) 16. X 1895 Trikātā-1970 Latvijā b) LU 1922 agronoms,

LLA 1957 lauks. zin. kand. c) LU priv.-doc. 1939-1944; LLA doc.no 1947, no 1956

zemkop. ministr,pētn. inst.nod. vad. d)augu selekcija c) publ. 0 LE 1472,LME II 348

LIEPIŅŠ, Aleksandrs -a) B.XII 1880 Taurupē-21.V11 1971 Pinebergā, Vācijā

b) Pēterpils U 1909 ķīmiķis; LU 1930Dr.chem. c) Pēterpils U asist. 1914,vēlāk docents,LU vec. doc. 1921, prof. 1930-1939; JLA prof. 1939-1944; BU prof. 1946-1949 d)or-

ganiskāķīmija c) publ. f) LUB 171, A VII 140, Un 45: 30

LIEPIŅŠ", Pēteris - a) 1.11 1907Kalsnavā-3. VI 1964 Maskavā b) LU 1932mag.rer.

nat.; ZA 1953 ģeol. un mineralog, zin. kand. c) LU jaun.asist. 1939; LVU māc.-sp. Edz

141

1946; ZA geol. inst. zin. Edzstr. 1946-1964 d) Baltijas ģeogrāfija un stratigrafija c) pari

par 50 publ. f) LME II 368

LIEPIŅŠ", Roberts - a) 31.V 1886 Taurupē-12.X1 1950 Llbekā,Vācijā b) Bāzeles

U Šveicē 1912 Dr.phil. (ķīm.) c) LU asist. 1920, priv.-doc. 1930; JLA doc. 1939-1944

d) mežu technologija c) publ. f) LUB 273, LE 1502

LINDE, Kristaps - a) 23. X 1881Pēterniekos-6.V 1948 Ventspilī b) stud. Pēterpilsteātra skolā 1904-1909 c) LX māc.-sp. 1921-1931; LU lekt. dikcijā 0 LUB 571

LINDEMANIS, Eduards - a) 24. IV 1878 Svētē-3.V 1948 Rigā b) Ķijevas poli-techn. inst. 1909 technol. inž. c) Ķijevas poEtechn. inst. asist. 1909-1916, doc. 1916-

--1917; LU vec. doc. no 1920, ārk.prof. 1940d) org. ķīm. technoloģija 0 LUB 184, LE 1521

LUCANS, Jānis - a) 17. X 1905 Krievijā-1963 deportācijā b) LU 1936 agronoms

c) LU jaun.asist. augkop. 1938; JLA priv.-doc. 1939 0 LUB 294

LUCS, Oskars - a) 22. IV 1871 Iršos-26.X1 1950Vismāiā, Vācijā b) RPI 1894 ķīm.inž.; Rostokas U Vācijā 1899 Dr.phil.; Ķijevas U 1908 mag.chem. c) RPI asist. 1894, doc.

1898, adjunktprof. 1908; LU māc.-sp. 1919, doc. 1920, prof. 1927 d) organiskā un anali-

tiskā ķīmija c) vairāk par 45 publ. f) LUB 173, U 45:30LŪSIS, Arvīds - a) 24. XI 1900 Ķoņos-12.11 1969 Latvijā b) LU 1925 mag.math.,

1938 Dr.math.; LVU 1946 fizikas un mātēm. zin. doktors c) LU priv.-doc. 1928, doc.

1935, vec.doc. 1938 (ārk.prof. 1939), prof.no 1940; LVU katedras vad.no 1945 d) in-

tegrālvienādojumi, permutablās funkcijas c) publ. f) LUB 311, LME II 441

LŪSIS, Ludvigs - a) 15. IV 1892 Vecgulbenē-1945 Rīgā b) LU agronoms c) JLA

asistents f) EVP 320

MAČS, Osvalds -a) 6.1 1908 Jaungulbenē-1944uzEdojumā Pomerānijai b) LU

1931 ārsts, 1937 Dr.med. c) LU subasist. 1926, 1928-1931, asist. 1935-1938 d) chi-

rurģija f) LUB 472

MAIZĪTE, Augusts - a) 26.VI 1894 Liepā-I.VII 1966Griničā,Ņujorkā, ASV b) LU

1922mag.pharm. c) LU subasist. farmac. 1922-1944 d) farmācija 0 F 5:44, 7: 36

MAIZĪTE, Jānis - a) 10. V 1883 Liepā-14.11 1950 Rīgā b) TU 1908 provizors,

1909 mag.pharm.; LU 1937 Dr.pharm. c) TU māc-sp.no 1914; Voronežas U Krievijā

doc. 1919-1921; LU doc. 1921, prof. 1937; LVU prof.un katedras vad.no 1946, arī

LLA māc.-sp. d) farmācijas ķīmija un vēsture c) vairāk par 90 publ. 0 LUB 173, LME

II 466, Un 25:17

MAKSTENIEKS, Oto - a) 9. IV 1902 Kraukļos-7.1 1976 Holandē b) LU 1933

ārsts; Leidenas valsts U Holandē Dr.med. c) Leidenas valsts U pētn. 1950, pensijā 1967

d) bakterioloģija c) publ. f) A VII 142,XIV 317, LG 161

MALLENA (MULLEN, dz. JAUNZEME), Ausma - a) 22. X 1936 Rīgā-20.11 1978

Kalifornijā, ASV b) Stenfordas (Stanford) U Kalifornijā 1967 BA, 1968 Ph.D. c) Sten-

fordas U lekt. latv. vai.un Baltijas vēsturē d) valodas c) publ. f) LG 162, Un 41: 74

MALTA, Nikolajs - a) 12.11 1890 Krustpilī-21.X1 1944 uzEdojumā Štolcenavai

Vācijā b) 1914 b. RPI ķīm. nod., 1925 Dr.rer.nat. c) LU doc. 1919,prof. 1927 d) botā-

nika c) ap 35 publ. f) LUB 301, LE 1615

MALVESS, Augusts - a) 2. XI 1878 Vecgulbenē-9.V 1951 Rīgā b) RPI 1906 ar-

chitekts un inž. c) LU doc. 1919 (dekāns 1928-1930), ārk. prof. 1939.; LVU prof.,katedras vad. 1944,pensijā 1950 d) būvniecība c) publ. 0 LUB 17, LME II 491

142

MANGULIS, Kārlis- a) 9. 111 1900 Rīgā-8. 111 1959 Notingemā, Anglijā b) b. Latvi-

jas augst. karaskolu c) LU vec. lekt. milit. zin. 1939 f) Un 7: 72

MATTHEWS - sk.: METJŪZS

MĒDERS (MEDER), Alfrēds - a) 1. X 1878 Rlgā-28. VI 1944 Pozenē, Vācijā b) TU

1895cand.math.; Pēterpils U 1906 mag.math.; LU 1938 Dr.math.h.c. c) RPI doc 1899-

-1914, ārk.prof. 1914; LU prof. 1919-1939 d) klasiskā matēmatiskā analizē, varbūtības

teērija 0 LUB 302, BBL 502, Un 23: 30, MZN 17

MEDIŅŠ, Jānis -a) 9.X 1890 Rīgā-4. 111 1966 Zviedrijā b) b. Rīgas mūzikas inst.

vijoles, klav. un čeUa kl. c) LX māc-sp.no 1920, prof. 1929 orķ.un instrumentāc.kl.

d) kompozicija c) operas, simfonijas, orķ. svītas, solodziesmas, kora dziesmas uc, BJ 855,

3526, 3527, 3629-3635, 3637-3640, 4907, 5926 f) LE 1650, AVI 149, LM V 406,

8J5021,5716:3

MEIJERS (MEYER), Rūdolfs - a) 23. VIII 1880 Bolderājā-1. II 1966 Getingenā,

Vācijā b) TU 1904 cand.math.; Varšavas U PoEjā 1913 mag.geogr.phys.; Berlīnes U Vā-

cijā 1924 Dr.phil. c) RPI asist.no 1906, vēlāk doc; LU 1920 prof; Pozenes U prof.

1940-1945; Frankfurtes U (pie Mainas) lekt. 1948-1950; Getingenas U prof. Edz 1958,

pēc tam godaprof. d) meteoroloģija, klimatoloģija c) pāri par 30 publ. 0 LUB 302, MZN

18,EVP 335, BBL 515

MELLIS, Oto- a) 10. 111 1906 Pēterpilī, Krievijā-6. IX 1970Stokholmā, Zviedrijā

b) LU 1933 mag.rer.nat., 1943 Dr.sc. c) LU subasist. 1930,jaun.asist. 1933, asist.1935,

priv.-doc. 1937, vec. asist. 1938; Greifsvaldes U Vācijā asist. 1945; BU ārk.prof. 1946; Up-

salas U Zviedrijā priv.-doc. 1946-1949; Čalmersa techn. augstsk. Gēteborgāprof. vietnieks

1948; Stokholmas U doc. 1949, ārk.prof. no 1961 d) kristallografija un mineraloģija

c) pāri par 30 publ., BJ 4018 f) LUB 197,A VII 144, ADz XIV 109, WW

MELNALKSNIS, Krišjānis - a) 4.V 1894 Mazsalacā-1951 Guamas salā (Klusajā

skeanā), ASV b) TU 1918 ārsts c) LU asist. 1920-1922 d) ginaikoloģija c) publ. f) LE

1660

MEŅĢELIS, Jānis -a) 16. IX 1898 Rīgā-19.X 1949 Vācijā b) LU 1937 ķīmijasmaģistrs c) LU subasist. 1934, jaun.asist. 1937; BU lekt. 1946-1949 d) neorganiskā ķī-mija c) publ. f) LUB 217,A VII 144

METJŪZS (MATTHEVVS), Viljams - a) 22.11 1901 Narvā, Igaunijā-1958 Anghjā

b) Viktorijas U Mančestrā, Anglijā 1922 BCom, 1923 MA; Londonas U 1926 Ph.D. c) LU

priv.-doc. 1929, lekt. 1934, doc. 1936 c) vairāk par 25 publ., BJ 437, arī red.un tulk.

f) LUB 87

MEŽAKS, Pēteris - a) 12. II 1898 Koknesē-30. VI 1980 Stokholmā, Zviedrijā b) LU

1926 veterinārārsts c) LU asist.; JLA doc. 1939; Stokholmas veterin. augstsk. zin. Edzstr.

1944 d) hormonu pētniecība f) LE 1679

MIESNIEKS, Kārlis- a) 31.1 1887 Jaunpiebalgā-25.X 1977 Rīgā b) b. SMS 1915

(gleznotājs) c) LMA un VMA māc.-sp. 1922-1953,prof. no 1947 d) glezniecība f) A V

(1976) 142, 220, LMa V 448, LME II565

MIEZIS, Voldemārs - a) 8. II 1893 Ropažos-1. XII 1975 Stokholmā b) Maskavas U

1917 cand.rer.nat. c) Zviedrijā Saldūdeņu pētn. inst. zin.Edzstr. d) zivkopība un zvejnie-

cība c) publ. f) LE 1699,A VII 144, ADz VI 91, XX 111

143

MIĶELSONS, Eduards - a) 24. IV 1896Allažos-5.V1 1969 b) mācījies priv. studijās

Rīgā un Maskavā c) dziedās", paidagogs (prof.) Rīgas tautas X 1923-1925, LX 1935-

-1941, LVK 1945-1965 f) LME II 574

MIĶELSONS, Jānis- a) 22.X 1888 Umurgā-22.X1 1952 Rīgā b) b.TU medic. fak.

1917; Tomskas U 1918 ārsts; LU 1924 Dr.med. c) TU asist.vietn.; Tomskas U ordinātors

un asist. 1919-1921; LU asist.un vec. asist.1921-1924, priv.-doc. 1925, vec.doc. 1930;

LVU prof. un katedras vad.; ZA koresp.loc.no 1946 d) vispārējā terapija c) 30 publ.

f) LUB 418, LME II574

MISIŅŠ, Jānis - a) 2. II 1885 Mēdzulā-22.1 1949 Vācijā b) RPI 1913 technol. inž.

c) LU asist. 1923, pēc tam vec.asist., priv.-doc. 1937 d) neorganiskās ķīmijas technoloģija

f) LUB 198

MITENBERGS, Aleksandrs - a) 14. VII 1915 Krievijā-6. VIII 1974 Kolumbusā,

ASV b) LU 1943 mech. inž. c) LU subasist. 1936, jaun. asist. 1943; BU lekt. un ārk. prof.

1946-1949;ASV pētn. priv. firmā no 1957 c) publ. un 3 patenti f) A VII 145, Un 46:45

MUCENIECE, Marija -sk.: INDUSA

MUCENIEKS, Pāvils - a) 27. IX 1891 Pļavinās-7.V 1940 Rīgā b) PKMA 1917

ārsts; LU 1925 Dr.med. c) LU asist. 1921,priv.-doc. 1927,prof. 1940 d) chirurģija c) ap

20 publ. 0 LUB 447, LME II594, Un 26:48

MULLEN - sk.: MALLENA

MŪRNIEKS, Andrejs - a) 21.V 1889 Talsos-1975 (?) Misūrī, ASV b) Viskonsinas

U (ASV) 1918 MS, 1925 Ph.D. c) Misūri U doc. 1925,ārk. prof. 1929, prof. 1940 d) augu

fizioloģija c) publ. 0 A VII 146,VIII 274, Un 36: 29

MUZIKANTS, Jānis - a) 17. VII 1902Vārnavā-1. X 1974Melburnā, Austrāhjā b)LU

1930agronoms c) JLA asist. 1939-1940 d) augkopība f) A XV 318, EVP 352

NEIBERGS, Aleksandrs -a) 22.IX 1883Zaļeniekos- 12. VI 1962 Rīgā b) b. Bernes

U Šveicē 1910; Kazanas U Krievijā 1911 ārsts c) LU asist., Latvijas māsu skolas dir. 1920

-1951 d) chirurģija 0 EVP 355, LME II 619

NEIBERGS, Pauls -a) 4.1 1912 Zaļeniekos- 10.1 1975 Rodailendā, ASV b) LU

1936 ārsts c) LU jaun.asist. no 1938 d) rentgenoloģija 0 LUB 495

NEILANDS, Frīdrichs- a) 28. VIII 1878 Pravinos-26.il 1947 Rīgā b) RPI 1904

agronoms c) LU vec.asist. 1920, lekt. 1921, doc. 1923, vec.doc. 1927, ārk.prof. 1939,JLA prof. un katedras vad. 1939 d) piensaimniecība c) ap 35 publ. f) LUB 258, LME

II619

NEIMANIS, Kāriis- a) 28. VI 1884 Rīgā-15. IX 1945 Vācijā b) RPI 1909technol.

inž. c) Urālu kalnraktuvju inst. doc. 1920; LU asist. 1921, vec.asist. 1924-1925 d) eks-

plozīvo vielu ķīmija 0 LUB 208

NIEDRA, Dagmāra - sk.: GRĪNBERGA

NĪMANIS, Jēkabs - a) 22.VII 1892 Priekuļos-deportēts, pēc atgriešanās miris 18. 111

1979 Rīgas Jūrmalā b) b.TU 1917; Maskavas U 1918 ārsts c) LU asist. 1922-1926

d)bērnu sEmības c) BJ 1493-1495 0 LUB 475

NOMALS, Pēteris - a) 5. VIII 1876 Sēlpilī-8.VIII 1949 Rīgā b) RPI 1910technol.

inž.; LU 1930 Dr.agr. c) LU doc. 1919, prof. 1930; LVU katedras vad. 1944-1946; ZA

purvu zin. inst. dir. 1946-1949 d) purvu zinātne c) pāri par 40 publ. f) LUB 238, LME

II 637

144

NOVICKIS, Aleksandrs - a) 17.VI 1888 Līksnā-20.VIII 1972 Spānijā b) Pēterpils

Romas katoļu garīgajā Ak 1914mag. theol. c) LU prof. 1938-1940 d) kanoniskās tiesī-

bas c) publ., BJ 1588 0 LUB 624

OGRIŅŠ, Bruno - a) 19. IX 1911 Rīgā-30.V111 1941 Rīgā b) LU 1938 ķīmijasmaģistrs c) LU subasist. 1935, jaun.asist. 1938, doc. 1941 0 LUB 218

OGRIŅŠ, Emīls - a) 15. IX 1897 Rīgā-26.X11 1980 Stokholmā, Zviedrijā b) LU

1923 ārsts; Stokholmas U 1948 ārsts c) LU asist. 1923 d) iekšķīgās sEmības c) publ.,

8J461 f) AXIV325,LG 178

OZOLA, Mirdza - sk.: KAUFMANE

OZOLIŅŠ, Hermanis- a) 9. IX 1896 Limbažu pag.-8. IV 1960 Lidčepingā, Zvied-

rijā b) LU 1927 ārsts; Upsalas U Zviedrijā 1954 mcd. Ec. c) publ., BJ 2552 f) A VII 148,

LG 182

OZOLIŅŠ, Jānis - sk.: BURTNIEKS

OZOLIŅŠ, Pāvils - a) 7. VI 1878 Skaistkalnē-1948 Latvijā b) Pēterpils katoļu ga-

rīgajā Ak 1903 cand.theol., 1904 mag. theol. c) LU prof. 1938-1940 d) baznīcas vēsture

unarchaioloģija f) LUB 625

PAGASTS, Jānis - a) 22. IV 1882 Siguldas pag.-3.X11 1967 Pensilvānijā, ASV b)LU

1932 mag.iur. c) LU 1935 asist. d) civiltiesības c) ap 15 publ. 0 LUB 580

PAKALNS, Alfrēds -a) 20.VI 1902 Ciigaļos-13.1 1960 Luisvilā, Kentukī, ASV

b) LU 1929 ārsts, 1938 Dr.med. c) LU subasist. 1925,jaun. asist. 1930; BU lekt. d) diag-nostika f) LUB 476, A VIII 274, Un 7: 71

PAUKULS, Ernests - a) 13. XII 1872 Jaunsmiltenē-1940Rīgā b) b,TVI 1899,

1901 mag.med.vet.; Bernes U Šveicē 1903 Dr.med.vet. c) TVI prožektors 1901, priv.-

doc. 1902-1906, ārk.prof. 1916, prof. 1917-1918; TU prof. 1919-1920; LU prof.no1920 d) patoloģiskā un tiesu veterinārmedicīna c) pāri par 30 publ. 0 LUB 419, Un

19:48

PAVĀRS, Aleksandrs - a) 23.1 1893 Rīgā-1971 Rīgā b) LU 1927mag.iur. c) LU

jaun. asist. 1933, asist. 1937; LVU māc.-sp. no 1944, doc. no 1946 d) civiltiesības c) publ.

0 LUB 581, LME II 751

PĀVELS, Richards- a) 8. V 1877 Talsos-3.X 1958 ASV b) RPI 1903 būvinž., LU

1942 Dr.ing. c) LU priv.-doc. 1925,doc. 1926, vec. doc. 1930,ārk. prof.; BU prof. 1946-

-1949 d) sanitārtechnika c) publ., BJ 1566, 1909,2555 0 LUB 137, LE 1885,A VII 149

PAVULANS, Pāvils - a) 15. XII 1883 Secē-26.X1 1956 Latvijāb) RPI 1911 būvinž.

c) LU doc. 1921, pēc tam vec.doc, ārk.prof. d) tiltu un dzelzceļu būvniecība 0 LUB

138,LE 1886

PELŠE, Rūdolfs - a) 7.XII 1880 Ceraukstē-deportēts 1941 b) b. ŠMS 1905 (kera-

miķis) c) LMA doc. 1924, prof. 1931,prorektors d) keramika 0 LE 1891, A V (1976)

144,229

PERECHVAĻSKIS (PERRY), Andrejs - a) 27.VIII 1907 Rīgā-24.VI 1974 Ņujorkā,b) LU 1936mag.math. c) LU meteorolog. inst. asist. 1940-1944; Greifsvaldes un Rīgenas

salas observāt.Vācijā asist. 1944 d) Baltijas valstu klimatoloģija f) MZN 45, Un 36: 65

PESTMALIS, Herberts- a) 29.VII 1891 Rūjienas pag.-I.XII 1962 Zviedrijā b) b.

RPI mech. fak. 1915 c) LU asist. 1920,priv.-doc. 1925-1930, vēlāk doc. d) fabriku ierīce

un organizācija f) LUB 385

145

PETERSONS, Eduards- a) 26. V 1882 Cirgaļos (Aumeisterī)-9. XII 1958Stokholmā,

Zviedrijā b) LU 1923 mag.paed., 1940 Dr.paed. c) LU lekt. 1924, priv.-doc. 1927, vec.

doc. 1937,ārk. prof. 1939, prof. 1940; BU prof. 1946-1947,pēc tam Stokholmas U vēstu-

res nod. archīva darbā d) paidagoģija c) vairāk nekā 50 publ., BJ 29, 948, 1080, 2556,

2557, 3318, red. 3423 f) LUB 88, A VII 150, Un 6: 64

PETRIKALNS, Alfrēds - a) 19. IX 1887 Rīgā-4.V111 1948 Frankfurtē, Vācijā

b) RPI 1914 technol. inž.; LU 1928 Dr.chem. c) LU asist. 1920, vec.asist.un priv.-doc.

1923.d0c. 1925,vec.doc. 1927, prof. 1930-1940 d) fizikālā ķīmija c) publ. f) LUB 176,

AVII 150, Un 45:31

PLAĶIS, Juris - a) 22. VI 1869 Kabiles pag.-1942 dcc. Surmogas konc. nometnē,

Krievijā b) Kazanas U Krievijā 1916 mag.phil.; LU 1930 Dr.phil.h.c. c) Kazanas U priv.-

doc. 1916-1919, doc. un prof. 1920; LU prof. 1921-1939 d) indoeiropiešu saEdzināmā

gramatika c) vairāk par 70 publ. f) LUB 71, Un 37: 71, BJ 5471:14

PLATAIS, Jānis - a) 8. XII 1905 Vecpiebalgā-1965Milvokī, ASV b) LU 1937 mag.

oec. c) publ., BJ 2561 f) A VII 151

PLAZIŅŠ, Jānis - a) 1887-1961 ASV b) ķīmiķis c) darbā ASV (?) d) bioķīmijae)publ. 0 A VIII 275, XV 304

PLEKSS, Osvalds -a) 8. 111 1913 Rīgā-18.VI 1969 Prinstonā (Princeton), Ņudžer-

sijā, ASV b) LU 1939 ārsts c) LU asist. Edz 1944; Greifsvaldes U Vācijā māc.-sp. 1944-

-1945; ASV pētn. priv. uzn. no 1950 d) lokālā anestēzija, chemoterapija c) publ. f) A VII

151

POLIS, KārEs- a) 26. VI 1876 Vilzēnos-13.111 1969 Adelaidē, AustrāEjā b) Flipsa

U Mārburgā 1952Dr.phil. d) reliģijas vēsture c) publ., BJ 5014 0 A VII 151, LG 194

POMMERS, Antonijs - a) 19. VII 1890 Praulienā-3. X 1944 b) b. Varšavas U vēs-

tures un filol. fak. PoEjā c) LU priv.-doc. pareiztic. teoloģijā f) person.informācija

POPOVS, Boriss - a) 30. VII 1871 Rigā-II.V 1950 Zviedrijā b) 1897 b. Pēterpils

U fizikas un mātēm, fak., 1908 mag.rer.nat. c) Pēterpils būvinž. inst.doc. 1905; Pēterpils

U vec. asist. 1908, priv.-doc. 1912; LU prof. 1920 d) kristaUografija c) publ. 0 LUB 177,

Un 45:28

PORUKS, Jēkabs -a) 23.VII 1895 Druvienā-19.VIII 1963 ASV b) b. LX kompoz.

kl. 1923 c) LX doc. d) mūzikas teorija, kritika c) publ., BJ 814, 1613, 1637, 3570,

5021, 5077, 5094, 5938, ari red. 0 LE 1992, A VI 152

PRIEDĪTE, Pēteris -a) 19.1 1911Cēsu pag.-17.1V 1967Oklendā (Auckland) Jaun-

zēlandē b) LU 1943 mech. inž. c) LU jaun. asist. 1943-1944 d) iekšdedzes motori OUn

46:45

PRIEDĪTIS, Georgs - a) 3.X 1909-17.111 1972ASV b) LU 1940 ārsts c) LU asist.

PRIEDNIEKS-KAVARA, Arturs - a) 29.VI 1901 Liepājā-9. IV 1979 Sentpīters-

bergā, Florīdā, ASV c) māc.-sp. koEedžās ASV d)dziedāšanaunmūzikas paidagoģija f) LE

2014, A_VII 152,XVIII 234

PRIMANIS, Jēkabs - a) 12. 111 1892Adažos-22.X1 1971Pitsburgā, ASV b) PKMA

1918 ārsts; LU 1926 Dr.med. c) LU asist. 1920,priv.-doc. 1927, vec. doc. 1929,profesors

1932-1940, 1941-1944; Jēnas U Vācijā asist. 1940-1941; BU prof. 1946-1948; Pits-

burgas U (ASV) prof. 1948-1962 d) anatomija, antropoloģija c) pāri par 25 publ., BJ

1909,4029 f) LUB 420, A VII 152, Un 5: 111, 10:55, 26:47

146

PRĪMANIS, Mārtiņš -a) 24.1 1878 Adažos-11.XII 1950 Ratingenā, Vācijā b) RPI

1908 technol. inž.; LU 1936 Dr. chem. technol. c) RPI asist.; LU doc. 1919, ārk.prof.

1921, prof. 1936-1940, rektors 1941-1944 d) zinātniskā un praktiskā ķīmija c) publ.

f) LUB 178, Un 9: 61, 10:5

PRINCIS, Kārlis -a) II.X 1893Ovižos-25.111 1978 Surahammarā, Zviedrijā b) LU

1934 mag.rer.nat. (zool.); Lundas U Zviedrijā 1964 dr.hon.c. c) LU priv.-doc. 1940, doc.

1941-1944; Lundas U zool. inst. pētn.no 1944 d) entomoloģija c) vairāk par 20 publ.,

BJ 4030-4032,5094, 6285 f) A VII 152, VIII 275, LG 196, LAOZ apt., ADz VI 91

PŪRIŅŠ, Kārlis (Charles Maltador PURIN) - a) 14. VIII 1872 Madlienā-miris

(ASV ?) b) Viskonsinas U (ASV) 1913 Ph.D. (germ. vai. un liter.) c) Viskonsinas U prof.

1912-1915; Milvoki skolot.koli. māc.-sp. 1915-1921; Hantera (Hunter) koli. māc.-sp.

1922-1927 d) valodu metodika c) publ. 0 A VII 153, Un 1: 30

PŪRIŅŠ, Kārlis- a) 5.X 1883 Smiltenes pag.-25.V1 1947 Grēvenē, Vācijā b) b.

Maskavas U jurid. fak. 1911; LU 1937 Dr.oec. c) LU doc. 1920, prof. 1937 d) fmanču

zinātne f) LUB 534

PURMALIETIS, Jānis -a) 30.V 1894 Lubānā-12. 111 1960 Mineapolisā, ASV b)LU

agronoms c) JLA vec. asist. 1941 d)zivkopība c) publ., BJ 1639 f) F 1: 28

PURVIŅŠ, Pāvils - a) 27.V 1914 Cēsīs-18.XII 1971 Ņutonfolsā (Newton Fails),

Ohaio, ASV b) LU 1939 ārsts c) LU asist. f) A XIV 372

PURVĪTIS, Vilhelms- a) 3. 111 1872 Zaubē-18.111 1945 Nauheimā, Vācijā b) b.

Pēterpils mākslas Ak 1897 (glezn.kl.), 1913 akadēmiķa tituls c) LMA prof. 1921-1944,

rektors 1921-1934; LU archit. fak. prof. 1919 d) ainavu glezniecība f)AV (1976) 146,

233, Ar 17/18: 34, LME 111 107, JS 94

PUTNIŅŠ, Ernests - a) 17. 111 1867 Kosā-15.1 1962 Rīgā b) TU 1894 ārsts; LU

1931 Dr.med.h.c. c) LU doc. 1921, vec.doc. 1922, prof. 1931-1939 d) ginaikoloģija

c) publ. f) LUB 422, LME 111 111

PUTNIŅŠ, Pauls - a) 14. VII 1903 Rīgā-25.X1 1973 Vašingtonā (Kolumbijas apg.),

ASV b) LU 1932mag.math. c) LU subasist. 1926,jaun. asist. 1934, asist. 1936,priv.-doc.

un doc. 1940-1944; Greifsvaldes observāt. Vācijā zin. Edzstr. 1944-1945; BU ārk.

prof. 1946-1949; Hārvardas U (ASV) pētn. darbā 1954-1956, pēc tam valsts iestādēs

d) atmosfairas pētniecība, meteoroloģija c) 29 publ. f) LUB 335, A VII 153, Un 33: 64,MZN 41

PUTNIS, Alfrēds- a) 18.111 1907 Rīgā-1940 dcc. Rīgā b) LU 1933 mag.math.

c) LU priv.-doc. 1935, doc. 1936 d) matēmatika c) publ. 0 LUB 327, EVP 401

PUZINS (PUZINAS), Pauls - a) 1907 Latvijā-23.X 1968 Ņujorkā, ASV b) b.

LMA glezniecības darbn. c) Lietuvas mākslas Ak prof. f) A V (1976) 236

RĀCENIS, Jānis - a) 10. IV 1915 Rīgā-IO.IV 1980 Karakasā, Venecuēlā b) LU

1943 mag.rer.nat.; Frīdricha Aleksandra U Erlangenā, Vācijā 1948 Dr.rer.nat. c) Vene-

cuēlas centr.U Karakasā prof. 1948 d) faunistika un ekoloģija c) publ., BJ 1645, 1952

f) A VII 153, LG 200

RAFAELS, Ringolds - a) 18.11 1895 Ozolmuižā-8.XI 1970 Tstorendžā, Ņudžer-sijā, ASV b) LU 1932 mech. inž. c) LU subasist. 1928, jaun. asist. 1933, lekt. 1934, asist.

1936, priv.-doc. 1937, doc. 1938; BU ārk.prof. 1946-1949 d) techniskā termodinamika

c) publ., BJ 2571, red. 3405,5648 0 LUB 379, A VII 153, Un 24:84, 28: 53

147

RAIMONDA, Anna -sk.: SVEDBORGA

RAISTERS, Augusts - a) 2. 111 1888 Rankā-9.11 1967 HoEvudā, Losandželosā,

ASV b) RPI 1916 inž.un architekts c) LU doc. 1919, vec.doc. 1928; JLA ārk.prof.

1939, prof. 1940-1944; BU prof. un rektors 1947-1949 d) lauksaimniecības būvniecība

e)publ., BJ 5037 f) LUB 260, A VII 154,VIII 275, Un 5: 104, 12:54, Ar 13:22

RAMANIS, Eduards- a) 16. XII 1874 Lāsbergī-1944 Vācijā b) RPI 1901 būvinž.,

LU 1937 Dr.ing. c) LU priv.-doc. 1929, doc, vec.doc 1930, prof. 1939 f) LUB 123,

A XV 311

RAMANS, Ģederts - a) 27.1 1889 Ceraukstē-9. IV 1964 Rīgā b) b. Pēterpils kara

topogr. skolu 1917; b.LU 1926 (ģeogrāfs) c) LU subasist. 1922, asist. 1927, priv.-doc.

1931, doc. 1934,vec.doc. 1938 (ārk.prof. 1939); LVU prof. 1945, pensijā 1950 d) ģeo-

grāfija c) daudz rakstu LXV f) LUB 313, LME 111 132

RANCĀNS, Jāzeps -a) 25.X 1896 Nautrēnos-2.X11 1969 Grandrepidsā, ASV

b) Pēterpils garīgajā Ak 1911 cand. theol., 1912 mag. theol. c) Pēterpils garīgajā seminārā

prof. 1916-1917;LU prof. 1938-1940 d) pastorālā teoloģija,homUētika c) publ., BJ 87,

461, 651, 1666, 1668, 1669, 2130, 2357, 2510, 3161,5423: 8, arī sakārt, un tulk. f) LUB

619, A IX 90, Un 4: 79, 8:86, BJ 3389,5303

REINICS, Nikolajs - a) 11. IX 1900 Rīgā-1941 Rīgā b) LU 1926ārsts, 1930dok-ds

c) LU jaun.asist. 1931, asist. 1935 f) LUB 476

RENCIS, Eduards - a) 17.V 1898 Rīgā-1962 Vācijā (?) b) LU 1926 ārsts, 1930

Dr.med. c) LU subasist. 1926,jaun.asist. 1927, asist.1929,priv.-doc. 1932,vec. asist. 1933

d) farmakoloģija f) LUB 448

REZEVSKIS, Jānis - a) 1.111 1872 Pravinos-1. VII 1941 Latvijā b) TU 1897cand.

theol.; LU 1933 Dr.theol. c) LU lekt. 1924,priv.-doc. 1926, doc. 1933,prof. 1936 d) re-

Eģijas vēsture, Jaunās derības eksegēze 0 LUB 600

REZEVSKIS, Teodors- a) 2. VII 1903 Pēterpilī, Krievijā-7.V 1965 Ņukāslā, Aus-

trālijjā b) LU 1935 architekts c) LU jaun.asist. 1936, asist. 1939 d) tēlotāja ģeometrija

0 LUB 26, Un 46:12

RIKMANIS, Jānis - a) 5.IV 1901 Rīgā-25. 111 1968 Rīgā b) b. LMA glezn. darbnīcu

1931 c) LVMA asist. 1944-1950 f) A V (1976) 146, 237, LME 111 224

RIZGA, Pēteris -a) 16. 111 1883 Sēlpilī-24. X 1955 Rīgā b) Bostonas U 1918 BSc,

MA; LLA 1945 lauks. zin. doktors c) LU asist. 1922,priv.-doc. 1931,doc. 1938;JLA doc.

1939; LLA katedras vad. 1944-1948, prof. 1945, pensijā 1950 d) biškopība un putn-

kopība c) publ. 0 LUB 261, LME 111 228

ROBS, Mārtiņš -a)7. II 1874 Vilcē-11. VIII 1947 Rīgā b) RPI 1898 inž. c) LU

doc. 1930, vec. doc. 1939; LVU prof. no 1945; ZA enerģētikas un mašīnbūves inst. zinātn.

Edzstr. 1947 d) dzelzceļi un spēkstacijas c) publ. f) LUB 139, Un 46: 15, LME 111 228

ROLLE, MikeEs - a) 13.11 1892 Rucavā-7.V1 1979 Čikāgā, ASV b) LU 1926 ve-

terinārārsts; Hanoveras veter. augstsk. Vācijā 1928 Dr.med.vet.; LU 1935 Dr.med.vet.

c) LU subasist. 1924-1928,jaun. asist. 1928, asist. un priv.-doc. 1930, vec. asist. 1932,doc.

1936, ārk.prof. 1938,prof. 1939-1944; Unras (UNRRA) U Minchenē, Vācijāprof. 1945-

-1947; Ludviga MaksimiEana U Minchenē prof. 1947-1958 d) bakterioloģija, mājkustonu

Epīgās slimības c) vairāk par 30 publ., BJ 4042-4044 0 LUB 508, A VII 155,XIV 338,Un 5:106, 44:66, BJ 6261

148

ROZE, Ernests - a) 31.XII 1895 Zentenē-20.XII 1968 Čikāgā, ASV b) LU 1929

mežk.inž.; JLA 1943 Dr.rer. for. c) LU jaunasist. 1930,asist. 1933, vec. asist. 1935,priv.-

doc. 1938, doc, katedras vad. 1941, ārk. prof. 1943, prorektors 1944 d) mežsaimniecība

c) publ., BJ 4886 0 LUB 277, A VII 155,Un 24:69, 44: 65

ROZE, Roberts -a) 11.1 1898 Zentenē-15. VI 1974 Rīgā b) LU 1930 mag.oec,

LVU 1954 ekon. zin. kandidāts c) LU jaun. asist. 1934, asist. 1936, vec. asist. 1938-1940,

LVU doc, katedras vad. d) banku politika 0 LUB 575, Un 34:75, F 9: 31

ROZENAUERS, Nikolajs - a) 8. XII 1890 Svētē-21. 111 1970 Kukvilā (CookviUe),

Tenesī, ASV b) Pēterpils ceļu inst. Krievijā 1915 inž.; LU 1934 Dr.ing. c) LU jaun. asist.

1922, asist. 1923, vec.asist.un priv.-doc. 1925, doc. 1928, ārk.prof. 1931, prof. 1935-

-1944; BU prof. 1946-1948; Ņusautvelsas U AustrāEjā māc.-sp. 1949,Vindzoras (Windsor)

U Kanādā prof. 1963-1964; Ņusautvelsas U AustrāEjā māc.-sp. 1965; Tenesī techn. U

ASV māc.-sp. līdz 1970 d) mechanismukinēmatika c) publ., BJ 1725, 2581-2583,4045,

4811,6305 f) LUB 361, A VII 156, Un 16:74, 26: 74

ROZENBERGS, Roberts - a) 30.VIII 1919 Džūkstē-4.11 1961 Pensilvānijā, ASV

b) Minchenes techn. augstsk. Vācijā 1950 Dipi. Ing. c) Pensilvānijas stāta U (ASV) lekt.

1958 d) mechanika c) publ., BJ 1939 0 Un 8: 85, 86

ROZĪTIS, KārEs - a) 13. IX 1899Ķeipenē-24. XII 1972ASV b) LU 1928ķīm. inž.

c) LU asist. 1931, lekt. 1939-1944; HaEes lauks. inst. darbāVācijā 1944-1945 0A XV

304

ROŽULAPA, Jūhjs -a) 30. 111 1911 Grundzālē-3.VIII 1963 Melburnā, AustrāEjā

b) b. LU 1940 (fizikā) c) LU subasist. 1935-1936; BU instr. 1946-1949; Melburnā kon-

struktors valsts pētn. iestādē (CSIRO) d) elektronisko instrumentu konstrukcija f) BUW

95,MZN 46

RUDBĀRDIS, Jānis- a) 20.VII 1885 Druvienā-8.111 1965 Kalamazū, ASV c) JLA

doc.

RUDIKS, Broņislavs - a) 12. XII 1909 Krievijā-1944 Memmingenā, Vācijā b) LU

1936 veterinārārsts; Vīnes veterināraugstsk. Austrijā 1938 Dr.med.vet. c) LU jaun. asist.

1938 f) LUB 517

RUDOVSKA, Olga - a) 30. XI 1893 ZāEtē-1963 (vai 1964?)Ņujorkā, ASV b) LU

mag. hist., 1937 dok-de c) LU subasist. 1922, asist. 1927, priv.-doc. 1937 d) mākslas vēs-

ture e)publ. 0 LUB 99, EVP 424

RUDZĪTIS, Kristaps - a) 23. IV 1899 Tadaiķos-27. II 1978 Rīgā b) PKMA 1922

ārsts; LU 1932 Dr.med. c) LU subasist. 1922, asist. 1923, priv.-doc. 1933, doc. 1936, ka-

tedras vad. 1938; RMI prof., katedras vad. 1945, fiziol. un patol. labor. vad. 1961 d) vispā-

rējā terapija, diagnostika, medicīnas terminoloģija c) vairāk par 40 publ. f) LUB 430, Un

26:50,43:57,LME 111 248

RUMBA, Edgars - a) 30. V 1904 Lielvircavā-1946 Krievijā (deportēts 1941) b) 1928

b.LU teol. fak.; Upsalas U Zviedrijā 1933 Ec.theol.; LU 1939 Dr.theol. c) LU priv.-doc.

1933,doc 1936,ārk. prof. 1939 f) LUB 609, BJ 1085

RUMENTS, JūEjs - a) 14.X 1900Rūjienā-15.1 1943Rīgā b) LU 1927 mag.pharm.

1936 Dr.pharm. c) LU priv.-doc. 1936,doc. 1938 d) sviesta aromāta un ārstniecības vielu

pētniecība c) publ. f) LUB 188, Un 25:17

149

RUMPETERS, Augusts -a) 13.111 1899 Turaidā-17.X11 1978 Ņudžersijā, ASV

b) LU 1926 mag.iur. d) tieslietas c) publ. f) A XI 268

RUSIS, Kristaps (Christopher ROOS) -a) 13.1 1887 Turlavā-1962 ASV b) b. Fila-

delfijas U (ASV) 1913; Dr. (?) d) bakterioloģija c) publ. OLE 2213, A VIII 276 (labo-

jams priekšvārds), VK 428

RŪTIŅŠ, Roberts- a) 22.11 1885 Rigā-28.11 1975 Santabarbarā, KaEfornijā, ASV

b) b. RPI mech. nod. 1914 c) LU asist. 1921, vec. asist. 1927, lekt. un priv.-doc. 1931,doc. 1932, vec. doc. 1935, ārk.prof. 1939-1944 d) automobiļu un aviācijas technika

0 LUB 375

RUTKS, Reinholds - a) 29. XII 1884 Rlgā-1964 Zviedrijā b) RPI 1911 technol.inž.

c) LU 1924instr. (koku tirdzn. prakt. darbos) 0 LUB 571

RUTMANIS, Jānis- a) 5. VIII 1894 Lubānā-27.1 1978 Grandrepidsā, ASV b) LU

1925 architekts c) LU māc.-sp. 1933, 1935-1936, lekt. 1941, priv.-doc. 1944; Unras U

Minchenē, Vācijā māc.-sp. 1946-1947; BU ārk.prof. 1946-1949; ASV architekts kopš

1951 d) dzīvojamo ēku būvniecība c) publ., BJ: red. 2705 f) A VII 158, XIII 206, Ar

17/18:4,ADz XXI 91

SAKSS, Pauls - a) 14.1 1878 Jaunpilī-31. 111 1966 Ņujorkā, ASV b) b.Romas mū-

zikas Ak dziedās, kl. 1909; RPI 1911 agronoms c) LX māc.-sp. no 1919,pr0f.1927-1944,

LU māc.-sp. 1936 d) mūzikas paidagoģija f) LE 2234, Un 12: 52, 18: 67

SALMIŅA, Milda - sk.: SKUDIŅASALTUPS, Hermanis

- a) 16. V 1901 Rīgā-21.1 1968 Rīgā (deportācijā1945-1947)

b) LU 1929ārsts c) LU asist. 1929 d) psīchiatrija 0 ADz XI 110

SARMA (agrāk: ŠREINERTS), Pauls - a) 9. VII 1901 Ārlavā-23.X 1975 Jelgavā

b) LU 1928 mežk.inž.; LLA 1948 lauks. zin. kandidāts c) LU subasist. un jaun. asist.

1929, asist. 1931, vec. asist. 1934, priv.-doc. 1936; JLA doc. 1941; LLA zin. prorektors1960- 1961, pēc tam mežsaimn. inst. d) mežsaimniecība c) vairāk nekā 80 publ. 0 LUB

279, LME 111 300

SAUKA, Jānis -a) 22. IV 1911 Daugavpilī-16. II 1970 Rīgā b) LU 1937 ķīm. inž.,LVU 1947 ķīm. zin.kandidāts c) LU asist. no 1939; LVU doc. 1950; RPI visp. ķīm. kated-

ras vad. no 1958 d)neorg.ķīm. c) publ. 0 LME 111 303

SAULE, Indriķis -sk.: SLEINIS

SEJA, Ludvigs - a) 2. VI 1885 Džūkstē-15. II 1962 Latvijā (bijis deportēts 1946)

b) stud. Grenobles U Francijā 1906-1909 c) LU tauts.un tiesību zin. fak. lekt. 1940-

-1944 d) franču valoda 0 EVP 437

SIECENIECE, Valerija - a) 13.XI 1905 Valkā-deportēta 1941 b) b. LU tautsaimn.

nod. 1930 c) LU jaun asist. 1937 0 LUB 584

SIKSNA, Reinhards- a) 17. X 1901 Liepājā-4. XII 1975 Upsalā, Zviedrijā b) LU

1927 mag.math., 1943 Dr.math. c) LU jaun. asist. 1927, asist. 1930, priv.-doc. un vec.

asist. (fizikā) 1934,doc. 1938; JLA doc. 1939-1941; BU ārk. prof. 1946, prof. 1947;Up-salas U Zviedrijā pētn. no 1948, stāta zinātnieks no 1957 d) spektroskopija, atmosfairas

elektrība c) vairāk par 80 publ., BJ: red. 2815 0 LUB 327, A VII 159, Un 9: 66, 14:59,

28:56,37:73,LE 2279, MZN 23

SILARAJS, Valerijs - a) 12.1V1915 Skrundā-15.1 1974 Melburnā, AustrāEjā

b) LU 1940ārsts c) LU asistents f) person. inform.

150

SIĻĶE, Arturs - a) 15. VI 1908-22.X 1965 Slokā (bijis deportēts 1944) b) LU 1939

lic.theol. c) LU lekt. 1942-1944 d) praktiskā teoloģija f) person. informācija

SINAISKIS, VasiEjs - a) 2. VIII 1876 Krievijā-21. IX 1949 Beļģijā b) 1903 b.TU

jurid.fak., 1910mag.iur.; Ķijevas sv. VladimiraU 1913 Dr.iur. c) TU priv.-doc. 1907,prof.

1909; Varšavas U prof. 1910, Ķijevas sv. Vladimira U prof. 1911; LU prof.no 1922

d) civiltiesības c) 10 grāmatas,ap 130 rakstu f) LUB 534

SKUDIŅA (SALMIŅA), Milda- a) 6.V 1894 Ropažos-22. 111 1968 Rīgā b) LU

1926 veterinārārste,1936 dok-de; LLA 1954 veterinārzin.kandidāte c) LU subasist. 1923,

jaun. asist. 1926, vec. asist. 1930, priv. doc. 1934; LLA doc. 1944-1967 d) veterinārā ek-

spertīze, dzīvnieku patoloģiskā anatomija c) pāri par 20 publ. 0 LUB 514, LME 111 362

SKUJA, Heinrichs - a) 8. IX 1892 Majoros-19. VII 1972 Upsalā, Zviedrijā b) LU

1929 mag.rer.nat., 1943 Dr.rer.nat.; Upsalas U 1958 fil.dr.hon.c. c) LU jaun. asist. 1929,

asist. 1930, vec. asist. 1932, priv.-doc. 1935, doc. 1940, ārk. pr0f.'1943; Upsalas U ārk.

prof. 1947 d) aļģu un fitoplanktona pētniecība c) pāri par 40 publ., aprakstītas ap 700

jaunas aļģu sugas; BJ 4048-4050,5094,6319 0 LUB 336, A VII 159, Un 21: 69, 30:66,

LG 224, LME 111 362

SKUJIŅS", Frīdrichs - a) 20. V 1890 Rīgā-1957 Austrumberlīnē b) RPI 1916 inž.

un architekts c) LU asist. 1926, vec. asist. 1929 f) LUB 22

SKULTE, Bernhards - a) 30. X 1900 Dikļos-3.V 1976 Bostonā, ASV b) LU 1928

būvinž.; Achenas techn. augstsk. Vācijā 1948 Dr.ing. c) ASV valsts un priv. uzo. darbā

d) ūdeņu atsārnosana c) publ., BJ 964 f) A VII 60,XV 222, LG 224

SLAUCĪTĀJS, Leonīds -a) 10. IV 1899 Jaunlaicenē-12.IX 1971 Sidnejā, AustrāEjā

b) LU 1925 mag.math., 1942 Dr.math.; Sidnejas U 1964 Dr.sc. c) LU subasist. 1921,

jaun.asist. 1926, asist. 1929, vec.asist.un priv.-doc. 1931, doc. 1935, vec.doc. 1938,ārk.

prof. 1939-1944; BU prof. 1946-1948; Laplatas U Argentīnā prof. 1948-1968 (Sidne-

jas U vec.doc. 1962, 1969), Havajas U (ASV) viesprof. 1966 d) zemes magnētisms, hid-

roloģija c) 85 publ. un 300 populārzin. rakstu, BJ 1877, 2592-2598,3667-3672, 3718-

--3720, 4052-4055, 4366, 4523, 5150-5152,5955, 5956, arī red. f) LUB 317, A VI 154,

VII 160, LG 225, Un 22:63, 29:59, ADz XIV 118, LME 111 366, MZN 19, BJ 4420

SLEINIS (SAULE), Indriķis - a) 23. VI 1888 Pērkonē-6.X 1953 Rīgā b) studējislauksaimn. RPI 1910-1914 c) LVU ģeogr.fak. māc.-sp. 1940-1953 un ZA geogr. nod.

vad. 1946-1950 d) ģeogrāfija c) 16 publ. f) EVP 448, LME 111 304

SLOSKĀNS, Boļeslavs - a) 31.VIII 1893 Stirnienē-18. IV 1981 Luvēnā, Beļģijāb) b. Pēterpils Romas katoļu garīgo Ak 1918 c) LU katoļu teol.prof. 1938-1944; depor-

tētsuz Vāciju, no 1946Beļģijā c) publ., BJ 3161, 3847 0 LUB 621

SMILGA, Austra - a) 14.VIII 1896 Rīgā-23.X11 1979 Kalnciemā b) studējusi LU

c) LU tautsaimn. nod.instr. biroja mašīnu prakt. darbos 1927-1944 f) LUB 572

SNIĶERIS, Pēteris- a) 7.X11 1875 Skultē-5.X11 1944 Rīgā b) PKMA 1901ārsts,

1904 Dr.med. c) TU priv.-doc. 1916-1918; LU jaun.doc. 1919, vec. doc. 1921, prof.

1923; LVU prof. 1944 d) venēriskās sEmības c) ap 30 publ. 0 LUB 423, Un 26: 46,

37:72, LME 111 375

SNIĶERIS (SNIĶERS), Reinholds- a) 6.XII 1893 Skultē-6.X1 1953 Čikāgā, ASV

b) PKMA 1917 ārsts; LU 1930 Dr.med. c) LU priv.-doc. 1931, doc. 1935,vec. doc. 1936,

151

prof. 1938 d) bērnu slimības, ausu, deguna unkakla slimības c) vismaz 13 publ. f) LUB

425, Un 26:46

SPEKE (SPEKKE), Arnolds - a) 14.VI 1887 Vecmuižā-27.VII 1972 Vašingtonā

(Kolumbijas apg.), ASV b) b.Maskavas U 1915 (romānu filol); LU 1927 Dr.phil. c) Mas-

kavas U pētn. 1915-1918; LU doc. 1920, prof. 1922-1932 d) romānu filoloģija, Latvijassenvēsture c) pāri par 50 publ, BJ 169, 1458, 1891, 1892, 1928, 2013, 2355, 2609-

--2613, 2687, 4430, 4836, 5094,5163-5171, 5360, 5423: 4, 7, 6320 0 LUB 72, A VII

161, Un 20:85, 30:62, BJ 87,4735

STAKLE, Pēteris - a) 24. IX 1881 Jaunburtniekos-9. II 1944 deportācijā Krievijā

b) Pēterpils ceļu inst. 1906 ceļu inž. c) LU priv.-doc. d) hidrometrija, ūdensceļi f)EVP 456

STALŠĀNS, Kāriis - a) 15. XI 1888 Korvā-7.V1 1970Ņudžersijā (?), ASV b) LU

1930 mag.hist. d) Baltijas vēsture c) publ, BJ 1905, 5094, 5173,5360 f) A VII 162

STANKEVIČS, Jēkabs - a) 17. IV 1880 Patkulē-20.VI 1953 MineapoEsā, ASV

LU 1921 agronoms c) LU asist. 1921,priv.-doc. 1935-1939; JLA priv.-doc. 1939-1944

d) piensaimniecības ķīmija c) publ. f) EVP 456

STARCS, Kāriis- a) 18. V 1897 Lubejā-2.11 1953 Indianapohsā,ASV b) LU 1936

mag.rer.nat. c) Unras (UNRRA) U Minchenē Vācijā vec. asist.un lekt. 1946-1947 d) Lat-

vijas augu pētniecība c) 66 publ. f) A VII 162, Un 41:61

STARCS, Pēteris - a) 29.1 1887 Lubejā-13.X 1968 Ņujorkā, ASV b) b.Pēterpils

U jurid. fak. 1919; LU 1923 agronoms, 1937 Dr.agr. c) Pēterpils U pētn. 1919-1921,

LU lekt. 1921, priv.-doc. 1925, doc. 1926, prof. 1938; JLA prof. 1939-1944; Unras U

Minchenē, Vācijā prof. 1946-1948 d) agiārpoEtika c) vairāk par 40 publ, ap 400 rakstu,

BJ 29, 1148, 1561, 1910, 1911, 2059, 4167, 4186, 4811,5176, 5423:7, arīred. f) LUB

242, A VII 162, Un 4:81

STEIKS, KārEs- a) 12. VII 1884 Limbažos-21.VIII 1973 Merilendā, ASV b) Hār-

vardas U Kembridžā, ASV 1911 MA; Čikāgas U 1919 Ph.D. c) Vaiomingas U (ASV) prof.

1911-1920; Florīdas U prof. 1922-1923 d) org. ķīmija c) publ. 0 A VII 163, Un 33:65

STEPERMANIS, Marģers - a) 15. VIII 1898 Bauskā-21.X11 1968 Rīgā b) LU 1928

mag.hist., 1935 dok-ds; LVU 1960vēstures zin. doktors c) LU priv.-doc. 1936; LVU doc,

prof. 1962-1968 d) Latvijas vēsture c) publ. f) LUB 101,LME 111 418

STIEBRIS, Kristaps - a) 17. IV 1908 Zaļeniekos-6. II 1980 Melburnā, AustrāEjā

b) LU 1937 ķīm. inž.; Frīdricha Vilhelma U Bonnā, Vācijā 1949Dr.rer.nat. c) Melburnā

valsts vesel. uzņ. zin. konsultants d) rūpniecības higiēna c) publ. f) A VII 163,VIII 278,XV 288, LG 230

STIPRAIS, Jānis- a) 31. VIII 1870 Vecpiebalgā-1946 apr.Latvijā b) RPI 1904

cand.rer.merc. c) LU lekt. 1922, priv.-doc. 1939; LVU doc. 1944 d) publ. f) LUB 564,

Un 46:49

STOTS, Viktors - a) 21. IV 1899 Allažos-17. XII 1974 Ņujorkā, ASV b) b. LX

dziedāš.kl. 1925 c) LX doc. 1935-1944 d) dziedāšanas paidagoģija c) publ, BJ 1909

0 A XVIII 238

STRADIŅŠ, Pauls -a) 17.1 1896 Viesītē-14.VIII 1958 Rīgā b) PKMA 1919

ārsts, 1923 Dr.med.; LU 1927 Dr.med. c) LU asist. 1924, priv.-doc. 1928, vec. doc. 1930,

prof. 1934; RMI prof. 1944-1958 d) chirurģija c) ap 100 publ. 0 LUB 426, Un 26:48,

39:59, LME 111 424

152

STRANDS (STRAND), Embriks - a) 2. VI 1876 Norvēģijā-1947 Rīgā b) Oslo U

1897 zoologs; LU 1929 Dr.rer.nat.h.c. c) FĪEpsa U Mārburgā,Vācijā pētn. 1904-1905,

LU prof. un katedras vad. 1923 d) zooloģija, hidrobioloģija c) ap 800 publ. 0 LUB 305,

Un 39: 61

STRAUBERGS, Jānis - a) 24. XI 1886 Džūkstē-29. IV 1952Rīgā b) b. Maskavas U

mātēm. fak. 1912 c) LVU doc. 1945-1948 c) publ., BJ 1161: 2,1918, 1919 0 EVP 461,

LME 111 430

STRAUBERGS, Kārlis -a) 14. VI 1890Džūkstē-10. VIII 1962 Stokholmā, Zviedrijā

b) b. Maskavas U vēstures un filol. fak. 1916; LU 1929 Dr.phil. c) LU māc.-sp. 1919,doc,

vec. doc. 1920-1929,prof. 1929-1944; Zviedrijā tautas dzīves pētīs, institūta stipendiāts

d) folklora c) publ., BJ 87, 767, 1894,2013, 2059, 2440, 2621,2687, 2808: III:6, 2823,

3492, 4066, 4710, 5094, 5179, 5180, 5183, 5474: VIII/IX: 6 0 LUB 73, A VII 163, Un

3:94,7:88

STRAUMANIS, Mārtiņš" -a) 23. XI 1898Kretingā, Lietuvā-19. 111 1973 Rollā, Miči-

ganā, ASV b) LU 1925 ķīm. inž., 1927 Dr.chem. c) LU jaun. asist. 1928, vec. asist.1932,

priv.-doc. 1928-1934, doc. 1936, vec.doc. 1937 (ārk.prof. 1939), prof. 1942-1944; FĪ-

Epsa U Mārburgā, Vācijā pētn. 1944-1947; Misūri U (ASV) pētn. prof. 1957-1965,prof.

1965-1969,godaprof.(emeritus) 1969 d) metallu korrozija unstruktūra c) ap 250 publ.,

BJ 3931, 3933, 4067-4069,4811, 6182-6183, 6186, arī red. 0 LUB 185, A VII 164,

LME 111 431, Un 21:56, 22: 68, 32:59, 45: 34, ADz XVI 103, LAMZA, AMWS

STRODS, Pēteris -a)1.V 1892 Varakļānu pag.-5.VIII 1960 Latvijā b) Insbrukas

U Austrijā 1924 lic. (filoz.), 1926 Dr.philos. c) LU prof. 1938-1940 d) katoļu teoloģija

un filozofija 0 LUB 626

SUDRABS, Jānis - a) 2. XII 1884 Vecpiebalgā-25.VIII 1972 Rīgā b) LU 1928 agro-

noms; LLA 1962 lauks. zin. doktors c) LU lekt. 1921,priv.-doc. 1932, doc. 1937; JLA

doc. 1939; LLA prof. 1945 d) dārzkopība c) publ. f) LUB 262, LME 111 445

SVEDBORGA (RAIMONDA, BĒRZIŅA, dz. DZINĒJA), Anna-

1. II 1903 Jaungul-

benē-27.X1 1977 Karakasā, Venecuēlā b) LU 1934 ārste zobu slimībās; BU: Dr.med.

dent.habil.; Andu U Meridā, Venecuēlā 1958 Dr.med.dent. c) BU lekt. 1946-1949, doc.

1949 d) zobārstniecība 0 A XIV 349, LG 235, Un 41:63

SVIRLOVSKIS, Edvards - a) 10. XI 1874 Ūzinos-19.V 1949 Rīgā b)TU 1906 mag.

pharm.; LU 1937 Dr.pharm. c) LU doc. 1920,prof. 1924; LVU prof. 1944 d) farmakog-

nozija c) ap 40 publ. 0 LUB 180, LME 111 454, Un 13: 55, 25:16

ŠTMANIS (SCHIEMANN), Nikolajs - a) 29. XI 1865 Rīgā-1944 Pozenē (Poznanā)

b) RPI 1900 mech.inž.; LU 1929 Dr.art.ing.h.c. c) RPI adjunktprof. 1906, prof. 1912,LU prof. 1920-1940 0 LUB 362, EVP 472, BBL 675

ŠTRONS, Eduards - a) 5.VII 1893 Vecpiebalgā-24.IX 1964Rīgā b) LU 1926 mag.

oec c) LU susbasist. 1924, jaun.asist. un asist. 1928, vec. asist. un priv.-doc. 1930, doc.

1931, vec.doc. 1935 (ārk. prof. 1939); LVU prof. 1940-1964 d) statistikas teorija

c) publ. 0 LUB 552, LME 111 460

ŠĶILTERS, Gustavs -a) 16. XI 1874 Rencēnos-24. IX 1954 Rīgā b) b.ŠMS 1899

(tēlnieks) c) ŠMS māc.-sp. 1905-1918; LMA doc. 1923-1932 d) tēlniecība f)AV

(1976) 152, 252, LME 111 462, JS 163

KĀRLIS STRAUBERGS

Zīmējis Niklāvs Strunke

154

ŠMITS, Arvīds - a) 6.V 1894 Ternejā-1968 Latvijā b) LU 1923 ķīm. inž. c) LU

jaun.asist. 1924, asist. 1926, vec.asist. 1929 d) kolloidu ķīmija 0 LUB 210

ŠMITS, Visvaldis - a) 16.11 1932-4.XI 1972 Čikāgā, ASV b) Kolumbijas U Ņu-

jorkā 1957 BA (geogr.); Vašingtonas U Sietlā, ASV 1960MA c) VašingtonasUasist. 1959

d) ģeogrāfija c) publ., BJ 3721-3724, red. 2738, 5437 OLG 239, Un 11: 39

ŠPRINGS, Arturs - a) 15. VIII 1876 Skrundas pag.-22. XII 1959 Hamburgā, Vācijā

b) b. RPI komercnod. 1903 c) LU tauts. un tiesību zin. fak. vācu vai. lekt. 1934; BU lekt.

1946-1949 d) vācu valoda f) LUB 109

ŠREINERTS, Pauls - sk.: SARMA

ŠTALBERGS, Ernests- a) 3. IX 1883 Liepājā-12.VI 1958 Rīgā b) b. Pēterpils

mākslas Ak archit. nod. 1914 c) Pēterpils mākslas Ak archit. nod. vad. 1918-1922,rektors,

LU doc. 1922, ārk. prof. 1939; LVU prof. 1945-1950; ZA celtn. un archit. inst. dhektors

1945-1951 d) pilsētu izbūve, pieminekE 0 LUB 18, Ar 11/12:28, LME 111 469

ŠTEINBERGS, Andrejs - a) 3. IX 1903 Vecogrē-23.VI 1963 Kanberā, Austrālijā

b) LU 1934 ķīm. inž. c) AustrāEjā pētn.valsts iestādes (CSIRO) darbā c) 8 publ. augsnes

ķīmijā f) A VII 165

ŠTRAUCHS, Fēlikss - a) 13. XI 1881 VentspiE-1952 Vācijā b) stud. Pēterpils U

Krievijā un Getingenas U Vācijā c) LU lekt. 1940-1944; BU lekt. 1946-1949 d) vācu

valoda c) publ., BJ 1995-1997, arītulk. f) EVP 481

ŠTRENKS, Kārlis - a) 10.11 1886 Rīgā-1958 Latvijā b) b. RPI (ķīmiķis) c) LU

asist. 1920, vec.asist. 1925, priv.-doc. 1929 d) neorganiskā ķīmija c) publ. f) LUB 199,

EVP4BI_ŠTULS, Aleksandrs - a) 30. 111 1883 Slokā-II.X 1955 Rīgā b) Karlsrūhes techn.

augstsk. 1912inž. LU instr. 1926-1934 d) muitas prakse c) ap 20 publ. f) Un 46: 50

ŠTURMS, Eduards - a) 3.X 1895 Rīgā-21.1 1959 Bonnā, Vācijā b) Karaļauču U

1927 Dr.phil.; LU 1930 mag.hist. c) LU doc. 1940-1944; Greifsvaldes U Vācijā darbin.

1944; BU prof. 1946-1949; Frīdricha ViEielmaU Bonnā, Vācijā viesprof. no 1955 d) aiz-

vēsture c) publ., BJ 122, 767, 1170, 2627-2634, 2808:1, III:7, 5423: 6, arīred. un sak.

f) A VII 166, ADz II 88, BJ 2808 VI/VII: 11

ŠUBERTS, Pauls -a) 20. 111 1884 Zaļeniekos-11. X 1945 PoEjā b) 1911 b.PēterpilsX klav. kl. un Pēterpils U jurid. fak. c) LX klav. kl. paidagogs 1919-1944(prof. no 1927)

d) mūzikas paidagoģija, klavierspēle f) A VI 156, LME 111 472, Un46: 24

ŠULCS, Jānis -a) 22.VIII 1885 Lielstraupē-8. IX 1979 Grāftonā, Ziemeļdakotā,ASV b) TU 1911 ārsts; LU 1926 Dr.med. c) LU asist. 1921,priv.-doc. unkatedras vad.

1928, doc. 1934, vec. doc. 1936,prof. 1937; BU prof. 1946-1948; Grāftonā, ASV valsts

slimn. medic. dir. d) chirurģija c) ap 30 publ., BJ 4228 f) LUB 428, A VII 166, XIV 351,Un 8: 88, ADz XIII 99,At 177

ŠVĀBE, Arveds - a) 25.V 1888 Lielstraupē-20. VIII 1959 Stokholmā, Zviedrijā

b) LU 1926 mag.iur., 1932 Dr.iur. c) LU priv.-doc. 1929, doc. 1930,prof.un Latvijasvēst.katedras vad. 1936-1941; pēc 1949 Stokholmas U vēst. nod. archīva darbā d) Lat-

vijas tiesību vēsture c) 224 publ., BJ 87, 506, 562: 1, 767, 855, 898: 2, 963, 1170, 1331,

1842:6, 2004-2007, 2009, 2010, 2014, 2354, 2512, 2513, 2636-2639, 2641, 2823,

3702, 3873, 4074, 5183, 5224-5227, 5359 f) LUB 77, A VII 166,ADz XXII61, LME

111 474, BJ 900, 4735,5021, 5474:VIII/IX: 10

ARVEDS ŠVABE

JāņaŠternberga litografija

156

TALCE,Dagmāra - sk.: GRINBERGA

TAMUŽS, Oļģerts - a) 25.XI 1925 Rīgā-1980 apr. (?) ASV b) Luiziānas stāta U

1955 BS (fizikā) c) ASV valsts iestāžu darbā d) rūpnīcu darbinieku aizsardzība c) publ.

0 LG 243, A XV 231

TAUBE, Gustavs - a) 14.11 1870 Rīgā-26.1 1965 Minchenē, Vācijā b) RPI 1896

mašīnbūves inž., 1904 technol. inž. c) RPI asist.vietn. 1894, asist. 1896, doc. 1905, ad-

junktprof. 1914, ārk. prof. 1918, pēc tam prof.; LU prof. 1919-1939; valsts iestādes darbā

Pozenē, Vācijā 1940-1945 f) LUB 363,BBL 785

TAUBE, Verners- a) 20. VII 1894 Krustpilī-5. XII 1974 KaEfornijā, ASV b) mācī-

jies vijoles spēli Berlīnes X, Pēterpilī un Parīzē c) Batlera (Butler) U Indianapolisā, ASV

ārk.prof. d) vijoles spēle f) A XVIII 240, EVP 487

TAUJĀ (agrāk: TĪLMANE), Marija - a) 17.1 1889 Šķibē-4.V1 1975 Rīgā b) b. Pē-

terpils Bestuževa augst. siev. kursus (biolog.) 1913; Pēterpils U 1914 dipi. c) Pēterpils

mežk.inst.asist. 1916-1920; LU asist. 1920, priv.-doc. 1928, doc. 1930, vec.doc. 1938,

ārk.prof. 1939; LVU biol.fak.botan.nod.doc. J) LUB 319

TEIKMANIS, Andrejs - a) 22. IX 1877 Ādažos-25.V1 1946 Stokholmā, Zviedrijā

b) Pēterpils mežk. inst. 1902 mežkopis; JLA 1942 Dr.rer.for.h.c. c) LU doc. 1922, ārk.

prof. 1939; JLA ārk. prof. 1940, prof. 1942-1944; Zviedrijas mežsaimn.augstsk. darbā

1944-1946 d) mežsaimniecība c) publ. 0 LUB 265, A VIII 278, Un 3: 81

TENTELIS, Augusts - a) 23. XI 1876 Vidrižos-19.1 1942 Rīgā b) 1910 b. Pēter-

pils U vēst. nod., 1913 mag.hist.; LU: Dr.hist.h.c; TU un Upsalas U: Dr.phil.h.c. c) Pē-

terpils U priv.-doc. 1916-1919; LU doc. 1920,prof. 1921-1940,rektors; Latvijas vēstu-

res inst.dk. 1936-1940 d) Romas un viduslaiku vēsture c) pāri par 100 publ., BJ 2013

f) LUB_BI, Un_lo: 3

TIFENTALS, Kārlis-

sk.: DZIĻLEJATILBERGS, Jānis - a) 2. VII 1880 Rīgā-7.X1 1972 Rīgā b) b. Pēterpils mākslas Ak

1909 (glezn.) c) LMA prof. 1921-1932, 1940; LVMA prof. 1947-1957 d) figūrālā un

portretu glezniecība f) A V (1976) 154, 254, LME 111 538, JS 282

TILLERS, Edgars - a) 1909-kritiskarā 1945 b) LU 1933 ārsts c) LU asist. f) per-

soniska informācija

TĪLMANE, Marija -sk.: TAUJĀ

TIĻĻA (KUNDŽENOVSKA), Zenta - a) 12.1 1900-1960 Rīgā b) LU 1933 ārste

c) LU subasist. 1935, jaun. asist. 1936 0 LUB 500

TONE, Valdemārs -a) 28. 111 1892 Anneniekos-30.VII 1958 Londonā, Anghjā

b) b. Rīgas pilsētas mākslasskolu 1915, Penzas mākslasskolu 1916 c) LMA doc. 1925,

prof.Edz 1944 d) glezniecība c) publ., BJ 2643, ilustr. 169, red. 2799 f) A V (1976)

154, 255, LME 111 548, BJ 5186, CZ 61:466

TORMANIS, KārEs - a) 24. VII 1882 Lielstraupē-1950 Latvijā b) b.Karlsrūhes

techn.augstsk. elektrotechn. fak. Vācijā 1911 c) LU doc. 1920, vec. doc. 1922, ārk. prof.

1939; LVU doc. 1944 d) elektrības ražošana un sadale 0 LUB 375

TRAMDACHS, Arturs - a) 14. IX 1884 Rubā, Zemgalē-24.IV 1970 Rīgā b) RPI

1910 būvinž.; LU 1934 Dr.ing. c) LU doc. 1920, prof. 1934; LVU katedras vad. 1944-

-1952; LLA būvn. katedras vad. 1952-1962,pēc tam konsult. prof. f) LUB 124, LME 111

551

AUGUSTS TENTELIS

Gleznojis Lūdolfs Liberts

158

TRANZĒ (TRANSEHE), Nikolajs - a) 31.VII 1886 Jaunvālē-29.IX 1969 Honer-

dingenā, Vācijā b) 1909 b.TU mātēm.un dabzin. fak.; Leipcigas U Vācijā 1913 Dr.phil.

(zool.) c) LU asist. 1920, lekt. 1922, priv.-doc. 1930, doc. 1938-1940 d) ornitoloģija

c) 21 publ., BJ 4886 0 LUB 328, A VII 168, Un 3: 93, 25: 55, BJ 4735, BBL 930

TREIJS (TREU), Fēlikss -a) 29. VI 1903 Veclaicenē-21.VIII 1958 ASV b) LU

1931 Ec. theol. c) LU subasist. 1928, priv.-doc. 1934, doc. 1938-1940, teoloģijas augst-

skolā Rīgā doc. 1942-1944;Grīnvilas koU. Pensilvānijā, ASV prof. no 1950 d) Vecā derība

c) publ., BJ 484, 3318 f) LUB 611, AVII 168

TREIJS (TREY), Fridrichs - a) 22. X 1887 Rīgā-4.V 1965 Lēbenā, (Loben), Aus-

trijā b) TU 1910 cand.math.; Minsteres U Vācijā 1926 Dr.phil. c) RPI asist.; LU asist.

1920, doc.un vec.doc. 1923-1939; Lēbenas kalnrūpn. inst.ārk. prof. 1941, prof. 1958-

-1959, pēc tam godaprof. (emerits) d) fizika c) publ. f) LUB 320, Un 16: 82, MZN 18,

BBL 811

TUKTĒNS, Eduards - a) 1899 Taurkalnē-(pēc 1975) Sidnejā, Austrālijā b) LU

1933 elektrotechn. inž. c) LU subasist. 1930, jaun.asist. 1935, asist. 1937, priv.-doc. un

vec. asist. 1938 d) elektrisko iekārtu projekti 0 LUB 386, A XV 234

TURAIDS, Jānis - a) 9.X 1902 Liepājā-29.VI 1980Sakramento, KaEfornijā, ASV

b) LU 1931 elektrotechn. inž. c) Sakramento pilsētas koE. un stāta U māc.-sp. 1952-1968

d) elektrotechnika c) publ. f) A VIII 279,XV 235, XVII 240, ADz VI 88

USENKO (KAUDZĪTE), Elza - a) 10. IV 1891 Taurenē- 24. X 1964KEvlendā, ASV

b) Vorooežas U Krievijā 1921 (?) b. medic. studijas; LU 1928 ārste zobu sEmībās, 1934

ārste c) Voronežas U subasist. 1921 (?): LU asist. 1928-1939 (ar 2 gadu pārtraukumu)

d) mutes chirurģija f) LUB 481

VĀLBERGS, Jānis - a) 19. IV 1899 Rencēnos-5. XII 1974 Marionā, Indiānā, ASV

b) LU 1930 mag.iur.; Indiānas U 1960 Ph.D. c) LU subasist. 1927,jaun. asist. 1931, asist.

1933, vec. asist. 1937, priv.-doc. 1939, doc. 1941-1944; Teilora (Tavlor) U Indiānā

bibliotēkārs un instr. 1951, doc, ārk. prof. 1956; Indiānas U prof.no 1960 d) valsts

tiesības c) publ. f) LUB 565, A VIII 279, XI 272, Un 36:63, 46:48, AMWS

VALDENS-, Pauls - a) 23.VII 1863 Rozulā-22.1 1957 Gamartingenā, Vācijā b) b.

RPI 1888 (ķīmiķis); Leipcigas U Vācijā 1891 Dr.phil.; Odesas U Krievijā 1892mag.chem.,

Pēterpils U 1899 Dr.chem.; Štutgartes techn. augstsk. Vācijā 1929 Dr.ing.h.c; Rostokas

U Vācijā 1932 Dr.med.h.c; Madrides U Spānijā 1934 Dr.sch.c; Eberharda Kārla U Tī-

bingenā, Vācijā 1950 Dr.rer.nat.h.c. c) RPI asist. fizikā 1885, ķīmijā 1888, doc. 1892,

prof. 1894-1915; Rostokas U prof. 1919-1934,pētn. 1934-1942;TībingenasU viesprof.

1947, godaprof.1950, darbā Edz 1953 d) analitiskā un fizikālāķīmija c) 336 publ.arWalden vai Waldehnvārdu 0 BBL 845, Un 4: 71, 8:13, 40: 8

VALPITRS, Broņislavs - a) 24. 111 1899 Pilskalnē-14.XII 1976Viļānos b) Lietuvas

U 1926 Ec theol., 1927 Dr. theol. c) LU katoļu teoloģ. fak. prof. 1938 d) fundamentālā

teoloģija f) LUB 629

VALTERS, MiķeEs - a) 25. IV 1874 Liepājā-27.111 1968 Nīcā, Francijā b) Cīriches

U Šveicē 1907 Dr.iur.publ. et rer. cam. c) LU 1919 doc. d) valsts tiesības c) publ., BJ

295, 461, 562: 1, 895, 2139-2143, 4077, 4078, 5036: 17, 5183, 5276-5278, arī red.

0 A VII 170, LE 2590, Un 14:58,BJ 5268, 5403: 2

159

VALTERS, Nikolajs - a) 27.11 1900 Rīgā-27V1 1979 Vīnē b) LU 1923 mag.iur.

c) LU doc. 1940-1941; Vīnes U Austrijā doc. 1944un pēc 1955; Leopolda Francena U

Insbrukā, Austrijā doc. 1951-1955 d) valststiesības c) publ., BJ 1895, 4417, 5036: 17,

5243,5402:1:10,IV: 1 OLE 2591, A VII 170, XI 272

VANAGS, Gustavs - a) 10. 111 1891 Sniķerē-B.V 1965 Rīgā b) LU 1921 technol.

inž. (ķīm.), 1932 Dr.chem c) LU jaun. asist. 1921, asist. 1923, vec. asist. 1924, priv.-doc.

1934, doc. 1936, vec. doc. 1937, prof. 1939; LVU un RPI prof. no 1945,ZA ķīm. inst.no

1958 d) organiskā ķīmija c) vairāk nekā 500 publ. 0 LUB 181, Un 45: 33, LME 111 631

VARSBERGS, Jānis -a) 5.V 1879 Praulienā-23.II 1961 Stokholmā, Zviedrijā

b) RPI 1908 agronoms; LU 1932 Dr.agr. c) LU vec. doc. 1919, prof. 1932-1939; JLA

prof. 1939-1944; Stokholmas valsts sēklu kontroles stac. zin. Edzstr. 1944 d) pļavko-

pība c) ap 70 publ., BJ 1161: 10, 1295 0 LUB 245, LE 2600, A VII 170, Un 6: 74,

8:83

VASARIŅŠ", Vilis - a) 3. II 1906 Vaivē-kritis kaujā pie Džūkstes (laikam 21. 111

1945) b) b. LMA 1933 (gleznotājs un keramiķis) c) LMA vec.doc, ķeram.nod.vadītājs

d) podniecība c) nepubl.manuskripts f) person. informācija, EVP 515

VĀVERE, Nikolajs - a) 22.11 1893 Rīgā-7.X 1974 Baltimorā, Merilendā, ASV

b) RPI (Maskavā) 1917 technol. inž. c) LU asist. 1924, vec. asist. 1927, priv.-doc. 1937

d) mašīnu elementi 0 LUB 387, Un 18:68

VEGNERS, MaksimiEans - a) 22.VII 1884 Rīgā-2.1 1962Vācijā b) RPI 1907 būv-

inž.; LU 1934 Dr.ing. c) LU māc.-sp. no 1919,prof. 1934 d) lidostu un ūdensceļu izbūve

c) ap 40 publ. f) LUB 126

VEĢIS, Auseklis- a) 27. XII 1903 Mazstraupē-5.VI 1973 Upsalā, Zviedrijā b) LU

1929 mag.rer.nat.; Upsalas U 1963 fil.dr.h.c. c) LU palīgasist. 1928, jaun. asist. 1929,

asist. 1931, vec.asist. 1935, priv.-doc. 1938,doc. 1940-1944; Upsalas U pētn., doc. 1957,

ārk. prof. 1958 d) augu fizioloģija c) publ., BJ 855, 4079, 4080 f) LUB 340, A VII 171,

LG 257

VEĢIS, Pēteris - a) 13. IX 1916-22.111 1945kritis Dancigas ielenkumā b) LU 1940

ārsts c) LU asist. 1940-1941 d) infekcijas slimības

VEIDEMANIS, Arvīds - a) 29. IX 1893 Rīgā-18.XI 1980 Sidnejā, Austrālijā b) LU

1924 ķīm. inž. c) LU subasist. 1923, jaun. asist. 1924, asist. 1926, vec. asist. 1929, priv.-doc. 1936 f) LUB 200, A XV 292, LAMZA

VEIDEMANIS, Juris - a) 19.V 1923 Rīgā-20.11 1971 Oškošā, Viskonsinā, ASV

b) Ziemeļdakotas U 1951 BA; Viskonsinas U 1952 MA, 1961 Ph.D. (sociol.) c) Viskon-

sinas U asist. 1954, lekt. i955, doc. 1961, prof. 1964 d) socioloģija un antropoloģija c) ap

11 publ., BJ 4312,5243, 5666, red. 5863 f) A VII 171, VIII279, LG257

VEIDEMANIS, MiķeEs -a) 7.1V1895 Rīgā-I.IV 1945 Latvijā b) LU 1923 ārsts,

1929 Dr.med. c) LU subasist. 1922, jaun.asist. 1924, asist. 1928,vec. asist. un priv.-doc.

1929, doc. 1937, prof. 1940-1944 d) tiesu medicīna f) LUB 431, Un 26:49

VEILANDS, Ernests - a) 12. VII 1885 Jelgavā b) b. Rīgas pilsētas mākslasskolas

glezn.darbn. 1908 c) LLA māc.-sp., katedras vad. 1944-1948, LVMA māc.-sp. 1945-

--1950 d) Eetiskā māksla f) A V (1976) 156, 259, LME 111 651

VEISS, Eduards -a) 6. VII 1886 Rīgā-16.1 1966 Stokholmā, Zviedrijā b) RPI 1911

būvinž.; LU 1935 Dr.art.ing. c) RPI doc. 1917; LU doc. 1919,vec.doc. 1921,prof. 1935

160

-1939; Stokholmas techn. augstsk. lekt. 1945 d) būvkonstrukcijas c) publ. 0 LUB 130,

A VII 171, Un 17:68

VĒTRA (agrāk: BLŪMBERGS), Nikolajs - a) LVII 1897 Tirzā- 17. IX 1955 Či-

kāgā, ASV b) LU 1923 ārsts, 1936 Dr.med. c) LU subasist. 1922, jaun.asist. 1924, asist.

1928, priv.-doc. 1939-1942, doc. 1942-1944; BU doc. 1946,prof. 1947-1949, dekāns

d) iekšķīgās slimības c) vairāk par 10 publ. 0 LUB 483, A VII 171, At 228

VICKOPFS, Ādolfs -a) 9.V 1878 Koknesē-19. XII 1967 Stokholmā, Zviedrijā

b) RPI 1907 technol. inž. c) LU priv.-doc. 1934-1944 d) koksnes technoloģija c) publ.

f) LUB 388, Un 21:66

VIDBERGS, Sigismunds -a) 10. V 1890 Jelgavā-31.1 1970 Ņujorkā, ASV b) b. ŠMS

grafikas darbn. 1915 c) LMA doc. 1940-1941 d) grafika c) publ., BJ 855, 2191-2193,

arīilustr. f) A V (1976) 156, 260, LE 2719, BJ 5308

VIDENIEKS, Jēkabs -a) 9.X 1908 Dubultos-1. 111 1964 Rīgā (bijis deportēts) b)b.

LU mātēm. nod. (astronoms) c) LU subasist. no 1939 f) EVP 524, MZN 10

VĪGANTE, Marta- a) 18. 111 1900 Kūdumā-11.1 1966 Rīgā b) LU 1926 ārste,

1931 dok-de c) subasist. 1926, asist. 1928, vec. asist. 1936, priv.-doc. 1940 d) diagnostika

c) publ. f) LUB 459, Un 18:68

VĪGRABS, Juris- a) 26. IX 1881 Lazdonā-14.VI 1958 Getingenā, Vācijā b) TU

1904 lic. theol.; stud. vēsturi c) LU lekt. vācu vai. 1940-1944; BU lekt. 1946-1949

d) vēsture c) publ., BJ 122, 2654 f) A VII 172, LE 2740

VĪKSNIŅŠ", Nikolajs -a) 13. VII 1893 Nītaurē-10.IV 1976 Filadelfijā, ASV b) b.

Pēterpils vēstures un filol. inst. 1917; Frīdricha Vilhelma U Berlīnē, Vācijā 1931 Dr.phil.

(filoz.) c) LU lekt. krievu vai. 1941-1944; BU lekt.krievu vai. 1946-1948 d) filoloģija

un vēsture c) publ., BJ 948, 1148, 1170, 1909, 3115,4366,4523,5297,5298,5423:8,

5671 0 AVII 174, Un 12:54, 20: 84, 38:58, LE 2742

VILCIŅŠ, Jānis -a) 25. IV 1907 Bērzaunē-18. XI 1974 Madisonā, Viskonsinā, ASV

b) LU 1935 agronoms c) LU subasist. 1933-1936, instr. 1938; Ķeizara Vilhelma šķiedru

pētīs. inst. zin. Edzstr. 1944-1949 d) linu tirdzniecībaspraktiskie darbi 0 LUB 573

VILDE, Jānis - a) 16. IV 1900 Taurkalnē-22.IV 1971 Rīgā (bijis izsūtījumā Vor-

kutā) b) LU 1924 ārsts, 1931 Dr.med. c) LU asist. 1920, vec. asist. 1931,priv.-doc. 1938,

doc. 1940; LVU prof. 1944(?), tad izsūtījumā d) nervu slimības c) vismaz 26 publikācijas

0 LUB 452, ADz XIV 117

VIPERS, Boriss - a) 15. IV 1888 Maskavā, Krievijā- 24.1 1967 Maskavā b) 1911

b. Maskavas U vēst. un filol. fak. 1911, 1946 mākslas zin. doktors c) LU un LMA māc.-sp.

un prof. 1924-1940; Maskavas U priv.-doc, prof. un katedras vad. 1915,1943-1954, pēc

tam Puškina valsts tēlot, mākslas mūzeja dir. d) mākslas vēsture c) ap 30 publ. 0 LUB

84,A V (1976) 294, EVP 530, LME 111 701

VIPERS, Roberts - a) 26. VII 1859 Maskavā-30.X11 1954 Maskavā b) 1880 b.Mas-

kavas U, 1894 Dr.hist. c) Novorosijskas U Odesā, Krievijā prof. 1894-1896; Maskavas U

priv.-doc. 1897, prof. 1924; LU prof. 1924-1941; Vidusāzijasvalsts U Taškentā profesors

1942-1943, pēc tam ZA vēstures inst. zin. Edzstr. d) Latvijas vēsture c) ap 45 publ.

f) LUB 84, EVP 530, LME 111 701

JĀZEPS VĪTOLS

Otomāra Nemmes šaržs

162

VĪTIŅŠ, Jānis -a) 31. 111 1885 Kursīšos-18.XI 1951 Rīgā b) 1910 b.Pēterpils

mežk. inst., stud. Getingenas un Strasburgas U c) Novočerkaskas lauks. inst. prof.vietnieks

1919-1921;LU doc. 1941; LVU prof. 1945-1951 0 LME 111 713

VĪTOLIŅŠ, Jānis - a) 20. IV 1886 Litenē-14.V 1955 Rīgā b) 1917 b. Maskavas X

fagota kl.; 1926 b. LX kompoz. kl. c) LX fagotakl. vad.; LVK doc. 1947 d) kompozicija,

mūzikas paidagoģija c) instrum. skaņdarbi 0 A VI 157, XVIII 242, LME 111 713

VĪTOLIŅŠ, Jēkabs - a) 5. VIII 1898 Sarkaņos-9. IX 1977 Latvijā b) 1927 b. LX

kompoz.kl. c) LX doc. 1938; LVK māc.-sp. 1944 d)mūzikologija c) publ. 0 AVI 157,

LME 111 713

VĪTOLS, Alfrēds - a) 8.1 1878 Katvaros-22. VI 1945 Upsalā, Zviedrijā b) PSCI

1906 inž.; LU 1924 Dr.ing. c) LU doc. 1919,prof. 1924-1944 d) techniskā mechanika,

hidraulika c) ap 60 publ. 0 LUB 366, Un41:60

VĪTOLS, Eberhards - a) 4. IV 1924 Medzē-9. VI 1973 Austrālijā b) Sidnejas U Aus-

trālijā 1957 BScAgr, 1959MScAgr, 1963 Ph. D. (bioķīm.) c) Austrālijas nacion. U Kanberā

pētn. 1965-1968 d) bioķīmija c) publ. 0 AVII 174, LG 266, AMWS

VĪTOLS, Eduards - a) 5. XI 1877 Katvaros-7.1 1954Rīgā b) 1901 b.ŠMS (glezno-

tājs) c) LMA māc.-sp. 1922-1932,LVMA māc.-sp. 1946-1954(doc. no 1948) d) gleznie-

cība 0 A V (1976) 157, 262, LME 111 714

VĪTOLS, Hugo - a) 2. XII 1900Rīgā-21. VI 1976 Ņujorkā b) Parīzes U tiesību zin.

bakalaurs un maģistrs, 1935 Dr.iur (valststiesībās) c) LU priv.-doc. 1942-1944 d) valsts-

tiesības c) publ., BJ 2663,5307,5308, arīred. 0 A VIII 260, XI 274, LE 2760

VĪTOLS, Jāzeps - a) 26. VII 1863 Valmierā-24. IV 1948 Lībekā, Vācijā b) 1886

b.Pēterpils X kompoz.klasi c) Pēterpils X māc-sp.no 1886, prof. 1901-1918; LX prof.

1919-1940, rektors 1919-1935, 1937-1940 d) mūzikas paidagoģija un kompozicija

c) publ, BJ 855, 3530, 3536, 3581, 3680-3689, 3694, 3695, 5077, 5309, 5905, 5962,

5963,6000, arī sakārt. 0 A VI 157, Un 5:112, BJ 1613, 3206,5021, LME 111 714

VĪTOLS, Jēkabs- a) 30.VIII 1877 Jaunjelgavā-7.X11 1961 Sidnejā, AustrāEjā

b) RPI 1907 būvinž.; LU 1938 Dr.ing. c) LU lekt, priv.-doc. 1923, doc. 1925,prof. 1938,

BU prof. 1946-1948 d) tēlotāja ģeometrija c) publ., BJ 2664, red. 5691 0 LUB 14, A

VII 174, Un 5: 102, 10:71,46: 11

VĪTOLS, Teodors -a) I.X 1903 Mangaļos-3.X1 1958 Toronto, Kanādā b) LU

1928 ārsts, 1935 Dr.med. c) LU subasist. 1923-1928,jaun.asist. 1930, vec. asist. 1935,

priv.-doc. 1940-1944; Eberharda Kārla U Tībingenā, Vācijā asist., vēlāk doc. (plaušu

chirurg.) 1945-1950 d) chirurģija c) publ., BJ 4083 0 LUB 486, A VII 174,Un 6: 67

VĪTOLS, Vilis - a) 28. IX 1879 Jaunjelgavā-21.XII 1973 Takomā, Vašingtonā,

ASV b) 1908 b. RPI tirdzn. nod. c) LU lekt. 1920, vec. doc. 1921,ārk.prof. 1939-1944,

prorektors d) banku poEtika 0 LUB 553, Un 8: 88, 33:64, 46: 46

VITRAMS (VVITTRAM), Reinhards - a) 9. VIII 1902BiilduņDS-16. IV 1973 Getin-

genā, Vācijā b) stud. Jēnas U; Eberharda Kārla U Tībingenā 1925 Dr.phil. c) Herdera

institūtā Rīgā lekt. 1928, ārk.prof. 1935, prof. 1938-1939; Pozenes (Poznaņas) U prof.

1941; Georga AugustaU Getingenā,Vācijā māc.-sp. 1946,prof. 1955 d)Baltijas un Krievijas

vēsture c) publ. f) A VII 174, person. informācija

163

VOITS, Oskars - a) 18. IV 1866 Ropažos-19. IX 1959 Freiburgā, Vācijā b) TU

cand. (zool.), Dr.med. c) LU prof. 1919 d) medicīna un zooloģija c) publ. f) LE 2763,

Un4:82,7:70,8J4735

VOLMARA (BAUCE), Margrieta - a) 1912Liepājā-24. II 1969 Ņujorkā, ASV b)LU

1935 ārste c) Ņujorkas U zobārstn.koU. lekt. d) bērnu slimības 0 A XIV 373, XVI 248,Un 24:70

WITTRAM-

sk.: VITRAMS

ZALE (ZALITE), Kārlis - a) 6. XI 1888Kursīšos-19. II 1942 Inčukalnā b) 1913b.

Kazaņas mākslasskolas tēlniec. nod., 1920 Pēterpils mākslas Ak, 1923 Berlīnes mākslas-

skolu c) LMA tēlniec. darbn.vad., prof. 1936-1939, 1941-1942 d) monumentālā tēl-

niecība c) tēlnieka darbi: Brāļu kapi Rīgā (1924-1936),Brīvības piemineklis Rīgā (1931-

-1935) f) A V (1976) 157, 262, LME 111 722

ZALTS, Kārlis - a) 22. 111 1885 Burtniekos-1953 Latvijā b) Ķijevas politechn. inst.

1912 technol. inž.; LU 1937 mag.math. c) Ķijevas politechn. inst. laborants 1914-1921,

lekt. 1920-1921; LU lekt.un jaun.asist. 1922, vec.asist., doc. 1938 d) inženierzinātņumatēmatika c) ap 30 publ. f) LUB 144

ZĀMELIS, Aleksandrs - a) 25.VIII 1897 Jaunvālē-1943Latvijā b) LU 1921 botā-

niķis, 1942 Dr.rer.nat. c) LU asist. 1922,priv.-doc. 1925, doc. 1935; JLA ārk.prof. 1941

-1943 d) iedzimtībasmācība, augu sistēmatika c) ap 25 publ. 0 LUB 329

ZANDERSONS, Ādotfs - a) 29. V 1894 Dobeles pag.-10. IV 1976 Pārkerā, Dienvid-

dakotāLASV b) LU 1927 ārsts c) LU asist. Edz 1935 0 ADz XX 113

ZANS, Verners - a) 15.VII 1904 Vaidavā-6.1X 1961 Kingstonā, Jamaikā b) LU

1933 mag.rer.nat. c) LU subasist. 1927, jaun.asist. 1935, priv.-doc. 1937, doc. 1938; BU

ārk.prof. 1946-1948 d) ģeoloģija un hidroloģija c) pāri par 50 publ., BJ 3714, 3725,

4086-4088,arī red. f) LUB 330,A VII 175, ADz V 88

ZARIŅŠ, Eduards - a) 19. XI 1876 Jaunraunā-23.VII 1947 Lādē, Vācijā b) 1904

b.TU farmac. nod.; Maskavas U 1905 farmaceits; PKMA 1908 mag.pharm.; LU 1929 Dr.

pharm.h.c. c) PKMA vec. asist.; Pēterpils siev. medic. inst. priv.-doc; Psīchoneuroloģijas

inst.doc, Pēterpils II U prof.; LU prof. 1919-1944, dekāns d) uzturvielu un baudvielu

ķīmija c) pāri par 70 publ. f) LUB 182, Un 9:58, 25:15

ZAUBE, Jānis -a) 9.V 1915 Alsviķī-3.VIII 1980 Čikāgā, ASV b) LU 1941 mag.

phil.; Ludviga Maksimiliana U Minchenē, Vācijā 1953 Dr.phil. c) LU asist. 1941-1944,BU lekt. 1946-1949; Rietummičiganas U Kalamazū, ASV 1966 latv. vai. kursu vadītājs

d)baltu valodniecība c) publ.,BJ 767, 948,1150,red. 3343 f) A VII 175,LG 272

ZEMDEGA (agrāk: BAUMANIS), Kārlis- a) 7. IV 1894 Cīravā-9.X1 1963 Rīgā

b) 1927 b. LMA tēlniec.darbn. c) LMA doc. 1940-1941; LVMA prof. 1947-1962

f) A V (1976) 158,264, LME 111 734

ZEMITIS, Nikolajs - a) 3. VIII 1890 Kalsnavā-1944 Rīgā b) RPI 1917 agronoms,

LU 1922 mežk.inž. c) LU asist. 1922, priv.-doc. 1926, doc. 1933, vec.doc. 1936; JLA

ārk.prof. 1939-1940 d) mežkopība c) publ. f) LUB 266

ZICĀNS, Eduards - a) 10.X 1884 Līgatnē-30. IV 1946 Fišbachā, Vācijā b) LU

1926 Ec.theol., 1934 Dr.theol. c) LU lekt. 1929, priv.-doc. 1930, doc 1934, vec.doc.

1935, prof. 1938 d) reliģijas vēsture c) publ., BJ 1107, 2509, 3318, 5196, 5372, arī

sakārt, f) LUB 602

164

ZIEMELIS, Edmunds - a) 7. XI 1880 Bauskā-28. VI 1970 Rīgā (bijis deportēts)

b) RPI 1907 būvinž.; LU 1933 Dr.ing. c) LU māc.-sp. 1919,doc. 1920, vēlāk vec.doc,

prof. 1933-1940 d) dziļbūves c) vairāk par 20 publ. f) LUB 132, Un 29: 60, ADz XIII

114

ZILE, Mārtiņš - a) 28.1 1863 Alojā-12.V 1945 Unclēbenā, Vācijā b) TU 1889

ārsts; Upsalas U Zviedrijā 1927 Dr.med.h.c c) Odesas U priv.-doc. 1905, doc. 1918,

prof. 1920-1922; LU prof. 1922 (rektors 1927-1928),pensijā 1938 d) iekšķīgās sEmības

c) 41 publ. f) LUB 430, Un 7:69, 10:4

ZĪLĪTE, Persijs - a) 14. XI 1878 Rīgā-9.V11 1945 Stokelsdorfā pie Lībekas, Vācijā

b) RPI 1910 būvinž. c) LU doc. 1921,vec.doc. 1922, ārk.prof. 1939-1944 d) lielbūves

c) publ. 0 LUB 378, Un 46:44

ZIRNIS, Pēteris - a) 18. VII 1902 Kauguros-10. V 1976 Ņujorkas stātā, ASV b) LU

1928 ārsts, 1931 dok-ds c) LU subasist. 1924,jaun.asist. 1930, asist. 1934; BU lekt. 1946

-1949 d)iekšķīgās sEmības c) publ. f) LUB 487

ZĪVERSS, Oļģerts - a) 20. V 1880Valtaiķos-6. II 1958 Bafalo, ASV b) b. Maskavas

X c) LX doc. 1919-1944 d) klavierspēle 0 LM I 71

ZIVERTS, Kārlis- a) 22. IX 1907Stendē-20.1X 1961 Stokholmā, Zviedrijā b) LU

1932 mag.oec; Upsalas U Zviedrijā 1952 fil. lic. c) LU jaun.asist. 1937, asist. 1938, lekt.

1942, priv.-doc. 1943 d) statistika c) ap 20 publ., BJ: red. 5839 0 LUB 582, A VII 117,LG 276, ADz V 89

ZIVTIŅŠ, Jānis- a) 22.11 1897 Rankā-1941 deportēts uz Krieviju b) LU 1927

mech.inž. c) LU priv.-doc. 1936, lekt. 1937 d) iekšdedzes motori, militārā apmācība

f) LUB 390

ZUMENTS (SUMMENT), Augusts - a) 15. XI 1918Ternejā-1963 ASV (?) b) 1939

b.LU, 1944 mag.phil.; Georga Augusta U Getingenā, Vācijā 1950 Dr.phil.; Ilinojas U

ASV 1953 MS c) Oklahomas U (ASV) lekt. 1954-1957; Kanzasas stāta U doc. 1957-

-1959; Drekslera technol. inst. Filadelfijā doc. 1959-1963; HairamaskoU. Ohaio doc.krievu

un vācu vai. 1963 d) modernās valodas un bibliogrāfija c) publ., BJ 767, 2675, sk.arī: A

XXI 41 0 A VIII 280,XX 207, LG 278, AMWS

ZVIŅĢIS, Arnolds - a) 29. XII 1910-9.IV 1967 Liepājā b) LU 1938 lic.theol.

c) LU teol. fak.lekt. d) rehģijas vēsture un Vecā derība

ŽAGERS. Alfrēds -a) 29.VII 1878 Aizkrauklē-18.1 1956 Ņujorkā, ASV b) RPI

1913 technol. inž.; LU 1943 Dr.math. c) LU lekt. 1920, doc. 1922, vec.d0c.1927 (āik.

prof. 1939), prof. 1940 d) astronomija c) 10 publ. f) LUB 320, A VII 177, Un 3: 84,46:17,MZN 18

PAPILDINĀJUMS

GRASMANIS, Vilhelms- a) 29.V 1906 Klosterē-19. V 1981 Adelaidē, AustrāEjā

b) LU 1933 agronoms; Melburnas U Austrālijā 1961 MAgrSc c) Adelaides U pētn. 1970-

-1975 d) augu fizioloģija un bioloģija c) 33 publ. (līdz 1980 f) A VII 120, LG 96, Un 11:

36, 38:71,F 13:36.

KALNIŅŠ, Arvīds - a) 18. VIII 1894Bebros-17.11 1981 Rīgā b) RPI 1916 technol.

inž.; LU 1930 Dr.silv. c) LU doc. 1920, vec. doc. 1928,prof. 1931; JLA prof. 1939; LLA

prorektors 1944-1946, Mežsaimn. (koksnes ķīmijas) inst. dir. 1946, ZA loc. (prezidijā no

1951) d) mežu technoloģija c) ap 450 publ. 0 LUB 230, LME II 23.

165

LATVIJAS UNIVERSITĀTES MĀCĪBSPĒKI

Ģ-B'F-F F-Ģ-S-

-AUCTORTTATE • ET AUSPICIIS

SENĀTUS POPULIĢUE LATVIENSIS

RECTORE • UTTERARUM • UMVERSITATIS • MAGMFICO

JOANNE RUBERT

MEDICINAE • DOCTORE •OPHTALMOLOGIAE ■ PROFESSORE ■ PUBLICO • ORDLNARIO

OECANO • JURECONSULTORUM • ET • OECONOMIAE • PROFESSORUM • ORDIMS

MAXIME • SPECTABILI

JOANNE KARKLIN

OECONOMIAE • DOCENTE • PUBLICO • ORDINARIO

E • DECRETO • AMPUSSIMI • JURECONSLLTORUM • ET • OECONOMIAE

PROFESSORUM • ORDINIS

SENĀTUS LITTERARUM UMVERSITATIS LATVIENSIS

VIRUM • OPTIML'M • ATĢLJE • DOCTISSIMUM

JOANNEM • ČAKSTEPRO ■ MERITIS • IN • REBUS • JURIDICIS • VALDE • MAXIMIS

UTRIUSĢUE JURIS DOCTOREM HONORIS CAUSA

CREAVIT

RIGAE • DIE • DUODETRICESIMO • MENSIS - SEPTEMBRIS • ANNI • MDCCCCXXIV

rector /r»f <ļjr, Au. dcUUļ^

DECANUS t&t*^

SECRETARTUS Jļļuimm*

PROFESORAM JĀNIM ČAKSTEM LATVIJAS UNIVERSITĀTES

PIEŠĶIRTAIS GODADOKTORA DIPLOMS

167

LATVIEŠU AKADĒMISKO MĀCĪBSPĒKU UN ZINĀTNIEKU

APVIENĪBAS 30 GADI

Valfrīds Osvalds

Mācībspēku iecere par studentu un savas akadēmiskās darbības turpinā-

šanu pēc Latvijas atstāšanas daļēji piepildījās ar Baltijas universitātes Pinebergā

un UNRRA universitātes Minchenē nodibināšanu. Līdz ar bēgļu izvietošanu uz

citām zemēm šīs universitātes darbībuizbeidza, studenti un mācībspēki meklēja

iespējas turpināt akadēmisko darbošanospatvēruma zemju mācībiestādēs. Neat-

karīgi no šo ieceru īstenošanās palika vēlēšanās uzturēt sakarus ar kollēgām un

reizē Latvijas universitātes ideju. Tāpēc jau 1950. gadā pēc profesora Paula

Kundziņa ierosinājuma un profesora Pētera Krūmiņa aicinājuma atsaucās pie-

tiekams skaits kollēgu, lai apvienība varētu darbību sākt. Tās mērķis bija

«apzināt ASV dzīvojošos biedrus, vākt un sniegt biedriem profesionālu infor-

māciju attiecībā uz aroda tiesībām un darba izredzēm, censties panākt Latvijā

iegūto grādu taisnīgu un vienveidīgu pielīdzināšanu ASV universitātēs piešķi-

ramiem grādiem un akadēmiskiem tituliem" (P[ēterisļ Starcs, LAMSA 1950-

--1965).

Pēc diviem sekmīgiem darbības gadiem profesors Krūmiņš nevarēja vairs

turpināt apvienības vadīšanu; par viņa pēcteci kļuva profesors Pēteris Starcs,

atkārtoti ievēlēja šai amatā. Viņš apvienību vadīja 16 gadus, līdz sava

mūža beigām 1968. gadā. Profesors Starcs visu savu laiku ziedoja sabiedriskam

darbam Ņujorkas latviešu saimē un arī mācībspēku apvienībā rūpīgi un ener-

ģiski veica valdes darba lielāko daļu. Viņš arī iegādājās (gandrīz pilnīgi par savu

personisko naudu) spiestuves iekārtu, lai uzlabotu Latviešu akadēmisko ziņu

iespiešanu, ko bija sācis 1953. gadā. Šis apvienības darbības posms ir pamatīgi

aprakstīts viņa brošūrā LAMSA 1950-1965. Viņa ierosmē apvienības valde

rīkoja konferences un diskusiju sanāksmes par latviskām problēmām.

Šādai gandrīz vienpersoniskai valdes darbībai ir savas ēnas puses: pēc

profesora Starca nāves apvienības darbībā iestājās krize, kuru palīdzēja pārvarēt

profesors Ringolds Rafaels, uzņemdamies vadību un noorganizēdams valdes

vēlēšanas. To rezultātā 1970. gadā par valdes priekšsēdi kļuva profesors Eglons

Kāpostiņš. Viņš šai amatā palika sešus gadus, bet līdz ar citiem toreiz un vēlāk

atkārtoti ievēlētiem locekļiem darbojas valdē vēl tagad, ievērojami ceļot apvie-

nības rosmi. Nevaru šeit viņu darbošanos sīkāk aprakstīt, bet, nemazinot viņu

veikuma nozīmi, jāatzīmē valdes priekšsēža vietnieka Dr. phil. Pētera Norviļa

darbība. Kopš 1976.gada valdes priekšsēdis dzīvo tālu no valdes sēdekļa —

Ņujorkas, tāpēc Dr. Norvilis pārzina valdes kārtējo darbu un uztur sakarus ar

168

latviešu organizācijām un to padomi Ņujorkā. Nu jau desmit gadu viņš ir ari

apvienības Apkārtraksta un Latviešu akadēmisko ziņu redaktors un abus izde-

vumus veido ar lietpratību un labu gaumi. Labam žurnālam ir nepieciešami labi

raksti; šai ziņā apvienības biedri ir bijuši atsaucīgi.

Jau drīz pēc nodibināšanās apvienība atzina, ka tās mērķis ir ne vien glabāt

neatkarīgās Latvijas augstāko mācībiestāžu ideju, bet arī rosināt biedru zināt-

nisko darbošanos un piederības sajūtu pie mūsu akadēmisko darbiniekusaimes.

Tas panākams ar jaunas maiņas iesaistīšanu un darbības apjoma paplašināšanu.

Tā apvienībai tagad ir biedri Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā un Austrālijā.

Kollēgas Eiropas valstīs apzina Latviešu akadēmiskā organizācija Zviedrijā. Ap-

vienībā par biedriem uzņem ari rūpnīcu laborātorijās nodarbinātoszinātniekus,

jo tādu laborātoriju zinātniskais līmenis palaikam ir augsts; tā no Bella tele-

fona laborātorijās ir nākuši vairāki Nobela prēmijas laureāti.

Pēdējos gados apvienības biedru skaits ir pieaudzis, bet, tāpat kā citās

trimdas organizācijās, būtu vēlams lielāks jaunākās paaudzes procents. Mūsu

biedru sadalījums pa gadu grupām ir samērā vienmērīgs, sākot ar 40 gadiem,

t.i., paaudzes, kas ir baudījusi vismaz pilnīgu latvisku pamatskolas izglītību.

Ceram, ka tagad veicinātā tautiskās piederības apziņa labvēlīgi ietekmēs apvie-

nības atjaunošanos. Mūsu nākotnes cerības stiprina arī tas, ka jauno akadē-

misko paaudzi uztvei; arī citas akadēmiskās organizācijas - kā studentu, tā

ari profesiju darbinieku.

Apvienības rosmēs ietilpa ari 1980. gadā rīkotās divas zinātnieku konfe-

rences sakarā ar Latvijas universitātes un Latvijas konservātorijas dibināšanas

60 gadu atceri. Kā Vankuveras, tās Ņujorkas konference izdevās labi; tajās

nolasītos referātus paredz publicēt. Abās konferencēs ir ierosināts sarīkot

līdzīgu konferenci par pārkrievināšanu Latvijā un latvietības uzturēšanu trimdā.

To paredzam sarīkot turpmākajos gados. Apvienības biedri piedalījās arī citās

konferencēs kā rīkotāji, sēžu vadītāji vai referenti. Apvienība ierosināja izdot

Archīva XXI sējumu veltītuzinātnei un zinātniekiem.

Aizvadītie 30 gadi ir pierādījuši LAMZA vērtību mūsu akadēmiskās saimes

latvisko rosmju jomā. Strādāsim un gādāsim, lai tā turpinātos un pieaugtunākotnē!

LATVIEŠU AKADĒMISKĀ ORGANIZĀCIJA ZVIEDRIJĀ

Stokholmā 1949. gadā profesora Paula Kundziņa vadībā uzsāka darbību

Latviešu akadēmiskā organizācija Zviedrijā, apvienojot Latvijas universitātes un

Jelgavas lauksaimniecības akadēmijas mācībspēkus. Sākot ar 1951. gadu, šī lat-

viešu akadēmiskā organizācija uzņēma par biedriem arī citu Eiropas zemju lat-

viešu mācībspēkus, tādēļ to varētu ari saukt par Latviešu akadēmisko organizā-

169

ciju Eiropā. Piecdesmito gadu sākumā galvenais darbs bija palīdzēt materiālās

grūtībās nonākušajiem mācībspēkiem, bet, dzīves apstākļiem uzlabojoties, palī-

dzības darbs apsika. Ar 1957. gadu organizācija sāka piešķirt latviešu studen-

tiem stipendijas.

Organizācijas zinātniskā darbība izpaudās lekciju ciklos Stokholmas uni-

versitātē. Plašākos lekciju ciklus vadīja profesors Arveds Švābe par Latvijas

vēsturi un profesors Heinrichs Skuja par Latvijas dabu.

Ik gadus, vēl līdz pat pēdējam laikam, organizācija kopā ar citām aka-

dēmiskām studentu un aroda organizācijām rīko Latvijas universitātes gada-

svētkus ar zinātnisku referātu, mūzikāliem priekšnesumiem un kopējām vaka-

riņām, tā uzturot dzīvu savas alma mater piemiņu.

Tāpat kā LAMZA valde, arī Latviešu akadēmiskās organizācijas Zviedrijā

valde ir piedalījusies šai Archīva sējumā ievietoto mācībspēku īsbiografiju

vākšanā, ko Archīva redaktors atzīmē ar pateicību.

KĀRĻA ZARIŅA FONDS

Arvīds Ķiploks

Kārļa Zariņa fonds dibināts 1959. gada 4.decembrī, sūtņa Kārļa Zariņa 80. dzimšanas

dienā, pēc profesora Dr. Edgara Dunsdorfa ierosinājuma ar sūtņa paša akceptu un viņa

izraudzītajiem fonda valdes locekļiem. Fonda mērķi un statūti iespiesti Archīva IV sējuma

otrā, paplašinātajā izdevumā 1973. gadā. Tā darbība izpaudusies djvējādā veidā - referātos

un, izdodot grāmatas.REFERĀTI

Pirmo referātu fonds rīkoja Kārļa Zariņa 85. dzimšanas dienā 1964.gadā, godinot

1963. g. 29. aprīlī mirušo sūtni. Referēja Latvijas konsulārais pārstāvis Austrālijā, fonda

valdes loceklis mag. iur.Oļģerts Rozītis par tematu «Kārļa Zariņa doktrīnu meklējot".

Sākot ar 1973.gadu, ik gadus notikusi Kārļa Zariņa fonda biedrusapulce un reizē

arī - vai nu pēc, vai pirms tās - pubUski referātiJCārļa Zariņa piemiņai. Referātu temati

bijuši šādi: 1973.g. 11.martā: Oļģerts Rozītis - «Ārkārtējās pilnvaras un to nesējs Kārlis

Zariņš". 1973.g. decembrī: fonda valdes loceklis, prāvests Arnolds Grosbachs - «KārUs

Zariņš kā baznīcas darbinieks". 1974.g.decembrī: fonda valdes priekšsēdis, profesors

Dr.Edgars Dunsdorfs- «Kārlis Zariņš ārlietu ministra amatā". 1975.g.decembrī: fonda

sekretārs Arvīds Ķiploks - «Kārlis Zariņš un dziesmu svētki". 1976.g. decembrī: Edgars

Dunsdorfs- «Kā notika ārkārtējo pilnvaru piešķiršana sūtnim Kārlim Zariņam". 1977.g.

decembrī: Arnolds Grosbachs - «Kārļa Zariņa loma jaunā bībeles tulkojuma izdošanā".

1978.g. decembrī: Daugavas vanagu darbinieks Arturs Kenne- „Daugavas vanagi un

Kārlis Zariņš". 1979.g. decembrī: Kārļa Zariņa dzimšanas simt gadupiemiņas akts Oļģerta

170

Rozīša aranžējumā, piedaloties jauniešiem un atskaņojot Kārļa Zariņa ierunātoskaņulenti.

1980.g. decembrī: Austrālijas skautu jendas priekšnieka Jāna Liepiņa referāts -„Ko jau-

natne var mācīties no Kārļa Zariņa dzīves".

PUBLIKĀCIJAS

Kopā ar Pasaules brivo latviešu apvienību Kārļa Zariņa fonds ik gadus izdod latvis-

kām problēmām veltītu gadagrāmatuArchīvu. Katrs sējums veltīts nedaudziemtematiem,

un tā Archīvs ir izveidojies par plašu brīvās pasaules latviešu darbības spoguli un enciklo-

pēdiju. Šīs gadagrāmatas nolūks ir dokumentēt latviešu plašo kultūrālo darbību brīvajā

pasaulē - uzdevums, ko neviens cits izdevums sistēmatiski neveic.

Archīva līdz šim izdoto sējumu saturs: I, 11, 111 - vēsture un sabiedriskās zinātnes,

IV - diplomātija un dainoloģija, V- trimda un tēlotāja māksla, VI

- mūzika un litera-

tūra, VII-

zinātne un teātris, VIII- valoda un literatūra, IX

- Latvijas zelts, tiesības,

X - avīzes un grāmatas, XI-

baznīca un skola, XII- sabiedriskā rosība, XIII

- celtnie-

cība un celtnieki,XIV - tautas veselība, XV - technika, XVI - tautsaimniecība, XVII -

izglītība, XVIII - kori, XIX - teātris, XX - grāmatniecībaun bibliotēkas, XXI - zinātne.

Sākot ar ceturto sējumu, Archīva ievietotas attiecīgās nozares darbinieku īsbiografijas.

Ikvienā sējumā Archīvs arī atgādina latviešu centienus pēc brīvās un neatkarīgās Latvijas.Šie sējumi vēl visi dabūjami, izņemot VI-XI.

Kārļa Zariņa fonds vēl izdevis šādas grāmatas: Edgara Dunsdorfa Latvijas vēstures

atlantu (1976. g.).Šai 212 lappušu biezajā grāmatā ievietotas kartes un attēb par Latvijasvēsturi no vissenākajiem Edz pat jaunākajiem laikiem. Grāmatā šāda nodaļas: „Baltu

zemes", «Livonija", «Sadalītā Latvija", «Patstāvīgā Latvija", «Tēvijā un trimdā". Bez ilus-

trācijām grāmatā ir īsi apraksti par notikumiem Latvijas vēsturē, kas parādīti grāmatas

attēlos, un plašabibliogrāfija, kur par tiem atrodamas ziņas.Brīvības saule - latvju jaunatnes novietnes avīze Zedelgemas karagūstekņu nometnē

Beļģijā 1946. gadā. Šis svarīgais liecinieks par latvju jaunatnes nesalauzto garu visgrūtāka-

jos apstākļos publicēts faksimilā 1977. gadā. Par spīti techniskajām grūtībāmrokrakstu un

attēlus izdevās reproducēt skaidri salasāmu un saskatāmus, kaut saglabātais oriģināls bija

daļēji izbalējis un gūstā rakstīts uz slik:a papīra. Rakstus autori bija parakstījuši ar savu

gūstekņa numuru. Ar redaktora Jāņa Liepiņa pūlēm lielu daļu no tiem izdevās atšifrēt.

Latvian Graduates 1945-1975 - Akadēmisko mācībiestāžu absolventi 1945-1975.

Šī 360 lappušu biezā grāmata angļu un latviešu valodā iznāca Edgara Dunsdorfa redakcijā1978. gadā. Datu vākšanā ilgus gadus bija strādājuši daudzi darbinieki, jo sevišķi juristsJānis Lazdiņš, inženieris Pēteris Dubaus,ķīmiķis Aivars Meisters un Arnolds Kalniņš. Kārļa

Zariņa fonda valdes locekEs, tautsaimnieks un jurists Vilis Eglīte sarūpēja grāmatai brīvās

pasaules universitāšu ēku attēlus. Edgara Dunsdorfa rakstītais grāmatas ievads sniedz kodo-

līgu pārskatu par Latvijas valsts Uelo traģēdiju, sākot ar Staļina un Hitlera slepeno līgumu,komūnistu invāziju Latvijā, latviešu deportāciju un visa tā sekām - latviešu bēgšanu uz

brīvo pasauE. Šie traģiskie notikumi izskaidro, kāpēc Edz 1975.gadam brīvajā pasaulē

universitātes un kolledžas beiguši 7946 latvieši. SaEdzinot ar latviešu skaitu, tas līdzinās

universitāti beigušo relātīvajam skaitam Amerikas savienotajās valstīs, kas savukārt ir

Uelākais relātīvais universitāšu absolventu skaits pasaulē. Grāmata sevišķi noderīga, lai

iepazīstinātu sveštautiešus ar Latvijas brīvības centieniem.

Vilberta Krasnā grāmatu Latviešu kolonijas Zariņa fonds publicēja otrā izdevumā

1980.gadā. Šī 540 lappušu biezā grāmata ir atjaunots 1938.gada pubbcējums (par ko

komunisti autoru deportēja), atmetot iestarpinātos dzejoļus un pievienojot jaunas ilus-

trācijas, kartes un alfabētisku rādītāju. Grāmata apraksta latviešu visā pasaulē

priekš Otrā pasaules kolonistu sabiedrisko rosību, kā arī pārtautošanās risku. Līdz

ar to tā vērīgam lasītājam sniedz iespēju salīdzināt mūsu tautas toreizējo un tagadējo

stāvokli brīvajā pasaulē un Padomju savienībā.

Visas šis grāmatas, kā arī/lrc/iīvs, pasūtināmas apgādapārstāvjiem:

AustrāEjā - Latvian Austraban Credit Co-operative Societv Ltd, Bth Floor, 327

Bourke St., Melbourne 3000, Austraha.

ASV - (E.Veismane) Mrs E.Veismanis, 1418 E.Norman Ave, Anaheim,CA 92805,

USA.

Lielbritānijā -Mr I.Kažociņš, 38, Marlborough T-ce, Beckett Rd, Dewsbury, West

Yorks WFI3 2DA, England.

Kanādā -Mr N.Zoldners,P.Eng., 150Cameron Ave, Ottawa, Ont. KIS OXI, Canada.

Vācijā -Mr A. Bērziņš, Langevvorth 7, 4400 Munster/W., West Germany.

Zviedrijā - (M. Vestena) Mrs M.Vestens, KUppgatan12C, S-171 47 Solna, Sweden.

Dienvidamerikā - MrGuntars GeduEs, c/o Iglesia Luterāņa „LaResurreccion", Apdo.

68.679, Caracas 106, Venezuela

SOKRĀTA TIESĀŠANA

Toma Basa bareljefs Melburnas universitātē

(ilustrācija grāmatāLatvian Graduates 1945-1975)

172

Atilas valsts Tatāru valsts

Hitlera valsts Komūnistu valsts

REIZ NĀKS VĒSTURES TIESA

Mainīgajā un netveramā vēstures notikumu kaleidoskopā

līdz šim atkārtojusies tikai parādība, ka tirannijas ir sabrukušas.

Tādēļ šai ziņā vēsture ļauj pareģot nākotni.

Trīs lielas tirannijas pagātnē ir sabrukušas. Patlaban

vecajā pasaulē un lfdz ar to mūsu dzimtenē arF valda tirannija.

Mēs nešaubāmies, ka arF par šo tiranniju nāks vēstures tiesa.

Tai lielajā dienā, kad tas notiks, Latvija atkal kļūs brīva.

EdgarsDunsdorfs

LAPPUSE GRĀMATA LATVIJAS VĒSTURES ATLANTS

173

LATVIEŠU AKADĒMISKO MĀCĪBSPĒKU LOMA LATVIETĪBAS

UZTURĒŠANĀ

Edgars Dunsdorfs

Līdz 1981. gada Jurģiem bija apzināts 791 akadēmiskais mācībspēks (bez

tam 25 neakreditētajās mācībiestādēs). Ko šie mācībspēki dara latvietības

uzturēšanā?

Viņu darbība izpaudusies publikācijās - gan latviešu valodā, gan sveš-

valodās - par latviskajiem tematiem, tāpat ari" paidagogiskajā darbā latviešu

skolās un kursos. Bez tam darbība latvietības uzturēšanā izpaudusies interesē

par visu latvisko - latvisko periodisko izdevumu abonēšanā, grāmatu pirkšanā

un, iestājoties latviešu organizācijās.

Ne visi šie aktīvās un pasīvās darbības veidi statistiski uztverami un konsta-

tējami. Lai tomēr gūtu kaut aptuvenu ieskatu par mācībspēku rosību aprādītajā

darbībā, ir izraudzīti reprezentātīvi statistiski uztverami rādītāji.

Par autoriem izskatīti Benjamiņa Jēgera Latviešu trimdas izdevumu biblio-

grāfijas sējumi par laiku no 1940. līdz 1970.gadam, datus papildinot līdz 1981.

gadam pēc Melburnas latviešu biedrības bibliotēkas kataloga. Par autoriem, kas

rakstījuši periodikā, izskatīts rakstukrājuma Archīva I-XX sējums un Sulamites

Ozoliņas sakārtotais Jaunās gaitas 1-100.numura satura rādītājs.

Lai gūtu ieskatu par periodikas abonēšanu, izskatīta Archīva abonentukar-

totēka. Lai spriestu par latviešu grāmatu pirkšanu, izskatīts Daugavas apgāda

publicētais Jāņa Šiliņa Latvijas mākslas I un II sējuma (1979 un 1980) subskri-

bentu saraksts. Par līdzdalību latviešu organizācijās dati iegūti, konstatējot, cik

no latviešu mācībspēkiem ir LAMZA biedri. Par mācībspēku aktivitāti paida-

gogiskajā darbā latviešu skolās un kursos varēja uzzināt pēc Archīva XVII sē-

jumāpublicētā skolotāju saraksta. Rezultāti bija šādi:

Universitāšu un kolledžu mācībspēki

Skaits % No tiem

LAMZA biedri Skolotāji

ublikāciju autori 113

(skaits)

14,3 23 5

autori un abonenti 92 1L6 23 5

Kopā autori 205 25,9 46 10

abonenti 81 10,2 27 10

•ārējie 505 63,9 36 7

Kopā 791 100,0 109 27

174

Kamēr dati par publikāciju autoriem un skolotājiem latviešu skolās uzska-

tāmi par samērā pilnīgiem, to gluži nevar teikt attieksmē uz latvisko izdevumu

pirkšanu un abonēšanu, jo bez Archīva un Šiliņa grāmatas latviešu mācībspēki

abonē ari citus periodiskos izdevumus, pērk ari citas grāmatas un ir ari citu

organizāciju, ne tikai LAMZA, biedri. Tomēr varētu sagaidīt, ka visi mācībspēki

pirktu vienīgo latviešu izdevumu, kas veltīts latviskajām problēmām. Tāpat

varētu sagaidīt, ka viņi visi būtu LAMZA biedri. No šī viedokļa tabula liecina,

ka stāvoklis nav apmierinošs. Ko šai lietāvarētu un vajadzētu darīt?

Lai pastiprinātu aktīvo darbību, piemērotās universitātēs būtu dibināmi

latviešu valodas un literātūras semināri pēc Stokholmas, Bonnas, Melburnas,

Nešatelas, Toronto un Rietummičiganas universitātes parauga. Ar to radīsies

aktīvās darbības centri. lerosme šai ziņā gaidāma no LAMZA valdes.

Lai veicinātu pasīvo darbību, akadēmiskā sabiedrība informējama par

latviskajām problēmām veltīto Pasaules brīvo latviešu apvienības izdevumu

Archīvu un panākama šī izdevuma abonentu tīkla plašāka izveidošana. Aka-

dēmiskajos periodiskos izdevumos pastiprināma propaganda par latviešu

grāmatu (sevišķi zinātnisko grāmatu) pirkšanu.Tā kā no apzinātajiem universitāšu mācībspēkiem tikai 13,8 % ir LAMZA

biedri, tās valdei jāaicina atlikušie 86,2 % ar ikvienam personiski piesūtīturakstu kļūt par šīs organizācijas biedriem.

Plašāk izvēršot LAMZA darbību, radīsies iespējas akadēmiskajiem mācīb-

spēkiem kļūt par paraugu latvietības uzturēšanābrīvajā pasaulē.

BRĪVĀS PASAULESLATVIEŠU 791 MĀCĪBSPĒKAROSĪBA

175

AUGSTĀKO IZGLĪTĪBAS lESTĀŽU MĀCĪBSPĒKI

Kārlis Sātiņš

Kopš latviešu zinātnieku (Archīva VII sējumā) un to papildinājumu(Vili

sējumā) publicēšanas pagājuši 13 gadi. Šai laikā pieaudzis latviešu akadēmiskās saimes

locekļu skaits, kas savām turpmākajām gaitām izvēlējušies dažādo mācībiestāžu mācīb-

spēku un pētniecības darbalauku. Sacīto apstiprina arī lielais mācībspēku skaits, kas atro-

dams Archīva vēlākajos izdevumos - dažādām profesijām veltītajos sējumos. Ar skumjām

tomēr arī jākonstatē, ka daļa agrākajos sējumos minēto mācībspēku un pētnieku nav vairs

mūsu vidū. Viņu īsbiografijas sniegtas šai sējumā atsevišķi.

Lai iegūtu pilnīgāku pārskatu par latviešu akadēmiskajiem mācībspēkiem, šai sējumā

bez tiem, kas pienākuši no jauna, minēti ari visi iepriekšējos sējumos reģistrētie. Pārskatā

uzņemti kā tagadējie, tā agrākie visu pakāpju mācībspēki, kas dzīvo brīvajā pasaulē. īsbio-

grafijas kā humānitāro, tā technisko zinību, tēlotājas mākslas un mūzikas mācīb-

iestāžu akadēmiskos darbiniekus. Šķiet tomēr, ka pārskats būtu bijis plašāks, ja uz Archīva

redakcijas aicinājumu būtu atsaukušies visi, kas pagājušajos 13 gados pievienojušies mācīb-

spēku saimei.

Par palīdzību ziņu vākšanā pateicība nākas Latviešu akadēmisko mācībspēku un zināt-

nieku apvienībai, bet par Zviedriju datus palīdzēja vākt Dr. Jānis Āboliņš.

Reizē ar datiem mācībspēku īsbiografijām autors vāca arī datus par pārējiem zinātnie-

kiem, pie tam ne tikai par tiem, kas pētniecības darbu veic universitātēs un kolledžās, bet

arī par tiem, kas strādā valsts un privātajos pētniecības uzņēmumos un ir publicējuši zināt-

niskus darbus. Šo brīvajā pasaulē dzīvojošo zinātnieku īsbiografijas paredzēts publicēt

Archīva nākošajā sējumā. Diemžēl, nepilnīgu datu dēļ nebija iespējams uzņemt apmēram

140 personu īsbiografijas.ka iesniegtā un no dažādiem avotiem iegūtā informācijabijusi diezgan atšķi-

rīga kā pilnības, tā arī precizitātes ziņā. Lai panāktu relātīvi vienādu caurmēra ainu, tādēļ

daļa iegūtās informācijas nav minēta. Nav ietilpinātas ziņas par studijām, kas nav devušas

kvalifikāciju, dati par stipendijām, pagodinājumiem, darbu ārpus mācībiestādēm, apbalvo-

jumiem, sabiedrisko rosību un taml. Šī informācija būtu meklējama vai nu ziņu avotos,

Archīva redakcijā, vai arī tieši, lūdzot attiecīgajai personai. Par kādas personas kvalifikāciju,

resp. mācībiestāžu standartu jāatsaucas uz vairākiem rakstiem iepriekšējos Archīva sējumos,

piemēram, J. Fridrichsona rakstu (VII sēj. 23. lpp.) un citiem (XIII-XVI sēj.). Tur minētas

atšķirības un vērtējumi šai ziņā. Tas sevišķi jāievēro, salīdzinot trimdas zemju kvalifikāciju

ar Latvijas augstāko mācībiestāžu kvalifikāciju. Jāņem arī vērā, ka trimdas zemēs pastāv

fakultātes, it sevišķi technisko zinību laukā, kādas Latvijā neeksistēja.

Atšķirības ir ne tikai dažādo trimdas zemju izglītības sistēmā, bet arī akadēmiskās

kvalifikācijas apzīmējumos. Tie šai rakstā parasti minēti standartizējot un, papildinot ar

informāciju par zinātnes nozari, kādā grāds iegūts.

Jāpiebilst, ka par publikācijām dotā informācija bieži vien ierobežota vai nu tikai

ar konstatējumu par tām, vai arī, minot aptuvenu skaitli. Autoru atsaucība uz avīzēs

176

iespiesto aicinājumu iesūtīt Archīvam savu darbu bibUografiju bija vāja. Otrkārt, ierobežo-

tās telpas dēļnebija iespējams minēt publicēto darbu nosaukumus un citas bibliogrāfiskās

ziņas. Ņemts vērā arī tas, ka kopš informācijas saņemšanas (dažkārt no relatīvi veciem avo-

tiem) publikāciju skaits varētu būt mainījies. Darbi, kas minēti B. Jēgera Latviešu trimdas

izdevumu bibliogrāfijas trijos sējumos, parādīti ar šifru BJ un attiecīgo numuru.

Zināma neprecizitāte iespējama arīnorādītās dzīvesvietas ziņā. Pieredze rāda, ka mūsu

mācībspēki un pētnieki relatīvi bieži maina dzīvesvietu, tādēļ nav iespiesta adrese arī tiem,

kam tā bija zināma.

Lai samazinātu iespiedumtelpu, īsbiografijās Uetoti grādu saīsinājumi vai nu pēc grā-

matā Latvian Graduates 1945-1975,vai arīpēc Archīva iepriekšējos sējumos lietotā veida.

Parasti tie viegli atšifrējami.

Noslēgumā vēl jāpiezīmē, ka pārskats būtu bijis plašāks un precīzāks, ja būtu bijusi

iespēja iegūt vairāk ziņu par Filozofijas, filoloģijas, dabzinātņu, lauksaimniecības un mež-

kopības nozares akadēmiskās saimes locekļiem.Archīva redakcija lūdz informāciju par pamanītajām nepilnībām sūtīt profesoram

E. Dunsdorfam(3 Dickens St., Elwood, Vic. 3184, AustraUa).

INFORMĀCIJAS AVOTI

Latvijas universitāte divdesmit gados 1919-1939II ([Rīgā] 1939).

Archīvs V (1976), VI-XX (Melburnā 1966-1980).

Akadēmisko mācībiestāžu absolventi 1945-1975 (Latvian Graduates of Universities

and Colleges m the Free World 1945-1975,Melburnā 1978).

[Edgars Dunsdorfs], Who is who?at the BaltieUniversity [Pinneberg 1948].Arveds Švābe (red.), Latvju enciklopēdija (Stokholmā 1950-1955).Latviešu akadēmisko mācībspēku un zinātnieku apvienības (LAMZA) aptaujlapas.

Latviešu akadēmiskās organizācijas Zviedrijā aptaujlapas.AABS Directory ofMembers (FaU 1976).

Benjamiņš Jēgers, Latviešu trimdas izdevumu bibliogrāfija 1940-1960I (Stokholmā

1968), II (1972); ibid. 1961-1970(Stokholmā 1977).

E. Leimanis, L. Slaucītājs (red.), Latvijas universitātes matēmatikas un dabas zinātņu

fakultātes matēmatikaszinātņu nodaļa (Sidnejā 1969).

Universitas 1-46. nr. (1954-1980).

Korporācijas „Lettgallia" izdevums Fidelitas 1-13. nr.

E. Roze (red.), Lettgallia 60 gados (1959).Architekts 1-17/18.nr. (Stokholmā 1950-1978).

Latvijas architektu biedrības kopraksts 1-45.nr.

Akadēmiskā biedrība Atauga 1909.-1959. (Vesterosā 1961).Akadēmiskādzīve I-XXII (1958-1980).

American Men &Women ofScience (Phvsical &Biological Sciences 1971-73; Social

& Behavioral Sciences 1973, New York-London).

The NationalFaculty Directory (Detroit 1979).Wilhelm Lenz (cd.), Deutschbaltisches biographisches Lexikon 1710-1960 (Koln,

Wien 1970).

Informācijaangļu un latviešu periodikā un personiska informācija.

177

SAĪSINĀJUMI

A - Archīvs; AABS - Association for the Advancement of Baltie Studies, Directory

of Members 1977; ADz - Akadēmiskā dzīve; Ak - akadēmija; AMWS-

American Men

and Women of Science, Jaqu.es Cattell Press (cd.). The Physical and Biological Sciences,

vol. 1-6 (New York & London 1971-1973);The Social and Behavioral Sciences, vol. 1, 2

(New York & London 1974); Ar -Architekts; ārk. - ārkārtas; asist. - asistente, asistents

ASV - Amerikas savienotās valstis; At- Akadēmiskā biedrība Atauga 1909.-1959.

(1961); b.- beidzis, beigusi; BBL - Deutschbaltisches biographisches Lexikon 1710-

-1960 (1970); BJ - Benjamiņš" Jēgers, Latviešu trimdas izdevumu bibliogrāfija; BU-

Bal-

tijas universitāte; BUW - [Edgars Dunsdorfs], Who is Who? at the Baltie University

[1948]; CSIRO - Commonvvealth Scientific and Industrial Research Organization (Fede-

rālā zinātniskās un rūpnieciskās pētniecības organizācija - Austrālijā); CZ - Ceļa zīmes,

dipi. - diploms; doc.- docente, docents; dok-de - doktorande; dok-ds - doktorands,

EVP - Es viņu pazīstu (1939, 1975); F - korporācijas žurnāls Fidelitas; fak.- fakultāte,

inž. - inženieris; JLA - Jelgavas lauksaimniecības akadēmija; JS - Jānis Šiliņš, Latvijas

māksla II (1980); X - konservātorija; kl.- klase; LAB - Latviešu arehitektu biedrības

kopraksts; LAMZA - Latviešu akadēmisko mācībspēku un zinātnieku apvienības aptauja,

LAOZ-

Latviešu akadēmiskā organizācija Zviedrijā; LE - Latvju enciklopēdija (1950-

-1955); lekt. - lektore, lektors; LG - Edgars Dunsdorfs, Latvian Graduates of Universities

and Colleges m the Free World 1945-1975(Melbourne 1978); LX - Latvijas konservā-

torija; LXV- Latviešu konversācijas vārdnīca; LLA - Latvijas lauksaimniecības akadē-

mija (JLA nosaukums kopš 1944. g. septembra); LM - Latvju mūzika; LMA - Latvijas

mākslas akadēmija; LMa - Latvju māksla; LME- Latvijas PSR mazā enciklopēdija,

LU- Latvijas universitāte; LUB - Latvijas universitāte divdesmit gados 1919-1939 II

(1939); LVK- Jāzepa Vītola Latvijas valsts konservātorija; LVMA - Latvijas PSR valsts

mākslas akadēmija; LVU- Latvijas valsts universitāte; māc.-sp. - mācībspēks; mag. -

maģistrs; MAk - mākslas akadēmija; MZN - Latvijas universitātes matēmatikas un dabas

zinātņu fakultātes matēmatikas zinātņu nodaļa (1969); NFD-

The National Faculty

Directory (Detroit 1979); pag.- pagasts; PKMA - Pēterpils kara medicīnas akadēmija,

priv.-doc. - privātdocente, privātdocents; prof. - profesore, profesors; PSCI - Pēterpils

ķeizara Aleksandra I satiksmes ceļu inženieru institūts; publ. - publikācijas; RMI -Rīgas

medicīnas institūts; RPI - Rīgas politechniskais institūts; SV- Spiritus et veritas (1953),

ŠMS - Štiglica mākslasskola Pēterpilī; TU - Tartu (Tērbatas) universitāte Igaunijā; TVI-

Tartu veterinārmedicīnas institūts; U - universitāte; Un - Universitas; UNESCO - Unit-

ed Nations Educational, Scientific and Cultural Organization; uzņ. - uzņēmums; vai. -

valoda; vec. - vecākā, vecākais; VK - Vilberts Krāšņais, Latviešu kolonijas (1980); WW -

World Who is Who m Science (1968); ZA - Latvijas PSR zinātņu akadēmija.

Biogrāfijās ziņas apzīmētas šādi: a) dzimšanas laiks un vieta, b) iegūtā akadēmiskā

kvalifikācija (mācībiestāde, gads, grāds), c) amats mācībiestādē, d) speciālitāte, c) publikā-

cijas, 0 biogrāfiskās norādes, g) dzīvesvieta angliskā rakstībā.

ABAKUKS, Andris a) 20. 111 1949 Čestertona, Anglija b) Kembridžas U Anglija

1970 BA, Saseksas (Sussex) U Anglijā 1973 Ph.D. (mātēm.), 1974 MA c) Saseksas U

178

asist. (mātēm.) 1973; Londonas U Anglijā lekt. (statist.) 1973 d) statistika c) 6 publ.

(Edz 1980) OLG27, Un 33: 72 g) London, England.

ĀBELE, Ernests - 19. V 1907 Alojā b) LU 1943 mag.math. c) Kr.Valdemāra jūr-

skolā paidagogs 1937-1944;Mančesteras koli. Indiānā, ASV lekt. (fiz.) 1950-1951;Ohaio

ziemeļu U lekt. 1952, doc. 1953, ārk.prof. 1955, prof.no 1959, nod.vad. 1961-1972

d) zvaigžņu spektroskopija, kodolfizika 0 A VII 98, XV 140, AMWS, LAMZA g) Ada,

OH, USA.

ĀBELE, Kārlis- a) 18. II 1937 Rīgā b) Adelaides U AustrāEjā 1957 BSc, 1958 BSc

(geol.), 1962 Ph.D. (palaiont.) c) Čulalongkorna U Bangkokā, Siāmā lekt. 1961-1964,

Monaša U Melburnā un Flindersa U Adelaidē latv. vai. kursu lekt.no 1977 d) ģeoloģija,

latviešu Eterātūra c) publ. f) A VII 98, X 113,117, XV 140, LG 27, AABS g)Melboume,

Australia.

ĀBELE, Pēteris -a) 13.1 1893Valmieras pag. b) TU 1918 ārsts; LU 1930Dr.med.,

ASV 1967 ārsta tiesības Ņujorkas stātā c) LU asist. 1922-1928, priv.-doc. 1935-1944

d) ginaikoloģija c) 14 publ. (līdz 1979), BJ 4 0 LUB 433, A VIII 208, 266, XIV 263,

At 192,LAMZA g)Poughkeepsie, NY, USA.

ĀBERS, Benno- a) 13.11 1909 Rīgā b) LU 1933 mag.iur. c) LU priv.-doc. 1937,

doc. 1938-1944 d) tiesību vēsture c) publ., BJ 1170, 2345, 2745: 2, 2808: IV, V: 1,

4836, 5474: VIII/IX: 10 f) LUB 555, A VII 98, XI 249, AABS, LAMZA g) Arlington,

VA.USA.

ĀBOLIŅA (KROĢE), Anna - a) 27. VIII 1905 Jaunburtniekos b) LU 1930mag.rer.

nat.; Upsalas U Zviedrijā 1954 QL Uc, 1963 fil. dr. c) LU jaun. asist. 1930, asist. 1932, vec.

asist. 1936, lekt., priv.-doc. 1942; Upsalas U doc. d) zoofizioloģija c) 31 publ., BJ 3853,

6109 0 LUB 341, A VII98, LG 28, LAOZ aptauja g) Uppsala,Sweden.

ĀBOLIŅA (OZOLA), Elza- a) LV 1911 Rīgā b) LU 1939 ārste zobu slimībās

c) LU asist. (pēc 1939) 0 A XIV 264 g) Stockholm, Sweden.

ĀBOLIŅA, Inta - a) 4. VIII 1939 b) Upsalas U Zviedrijā 1960 fil. kand., 1970Dr.

mcd. c) Upsalas U asist. (neilgu laiku) d) bakterioloģija c) publ. 0 A VII 98, LG 28

g) Vāstervik, Sweden.

ĀBOLIŅA, Sane-

sk.: UPENIECE.

ĀBOLIŅŠ, Jānis - a) 12.V 1906 Kraukļos b) LU 1930ārsts, 1938 Dr.med.; Up-salas U Zviedrijā 1949 med.Ec. c) LU jaun.asist. 1930, asist. 1934, priv.-doc. (ginaik.)

1940, doc. 1942; KaroEhas inst.Zviedrijā asist. (ginaik. un radiol.) 1950-1954,pēc tam

apmācītājs d) ginaikoloģija c) ap 200 publ, BJ 7, 643, 1161: 12, 2823, 4204, 5094,

5423:7, red.5652 0 LUB 460, A VII 98, X 98, XIV 264, LG 30, At 193, AABS,LAMZA. g) Stockholm, Sweden.

ĀBOLIŅŠ, Māris - a) 5. II 1938Liepājā b) Vašingtonas U Sietlā, ASV 1960BS, Ka-

lifornijas stāta U Sandjego 1962 MS, 1965 Ph.D.(fiz.) c) Kalifornijas stāta U Sandjegā

jaun.prof. 1960-1965; Kahfornijas stāta U Berklejā fiziķis 1965-1968; Mičiganas stāta

U ārk.prof. (fiz.) 1968 d) atomfizika c) publ. 0 A VII 99, XV 141, LG 30, Un 25:68,

AMWS, NFD.

ĀBOLIŅŠ, Vilis - a) 3.X 1899 Ventspilī b) LU 1943 mech.inž. c) LU subasist.,asist. 1941-1944; Štutgartes U Vācijā asist.; Eslingenas techn. skolā lekt., vēlāk Zvied-

rijā d) mechaniskās konstrukcijas OAXVI4I g) Toronto,Canada.

KĀRLIS ĀBELE

Zīmējusi Astra Lāce

180

ABULA, Velta- sk.: LAZDA.

ĀDAMSONS, Kārlis- a) 30.X 1926 (1930?) Rīgā b) GeorgaAugusta U Getingenā

Vācijā 1952 Dr.med.; Kolumbijas U Ņujorkā, ASV 1956 Ph.D. (farmakol.) c) Kolumbijas

U pētn. 1953-1954; viesprof.Puertoriko U 1963; Kolumbijas U doc. 1965, prof. 1969,

Ņujorkas U medic. fak.prof. 1970 d) obstetrika un ginaikoloģija f) A VII 99, XIV 264,

LG 31, AMWS, NFD g) New York, USA.

ĀDMINE, Liene - sk.: PLAUDE.

AGARS, Jānis - a) 1937 Rīgā b) Vašingtonas U Sietlā, ASV 1960 BA, 1963 MFA

(tēlot, mākslā) c) Vašingtonas stāta centr.koll. prof. d) grafika f) AV (1976) 166, VIII

266, LG 31, NFD g) Ellensburg, WA, USA.

AIZSILNIEKS, Arnolds- a) 21. II 1898 Grostonā b) LU 1927 agronoms, 1932mag.

oec. c) LU jaun.asist. 1928, asist. 1931, vec. asist 1934, priv.-doc. un tauts. katedras vad.

1936, vec. doc. 1938, ārk. prof. 1939-1944;Stokholmā, Zviedrijā konjunkt. pētn. institūtā

un Stokholmas U pētn. 1947-1965 d) tautsaimniecības teorija, kooperācija c) publ., BJ

28, 2349, 3855-3862, 4220, 4221, 4417, 5423: 5, 5474: VIII/IX: 1, 6113-6115,red.

2909, sakārt. 3863, tulk. 6115 0 LUB 538, A VII 99, XVI 207, Un 31: 68, 41: 66, auto-

biogr. Dzīves Šūpotnēs (Stokholmā 1979) g) Stockholm, Sweden.

AIZSTRAUTA (BOGDANOVIČA), Agnija - a) 6.1 1929 Rīgā b) Hanoveras veterin.

augstsk. Vācijā Dr.med.vet.; Sidnejas U Austrālijā 1956 BVSc c) Sidnejas U lekt. d) vete-

rinārmedicīna c) publ. 0 A VII 100, XIV 265, LG 31 g) Yowie Bay, NSW, AustraEa.

AIZUPĪTIS, Pēteris - a) 2. IV 1940 Rīgā b) Notrdēmas (Notre Dame) U Indiānā,

ASV 1963 MA, Templas U: Ph.D. c) Vestčesteras stāta koU. Pensilvānijā māc.-sp. 1967-

-1973 d)viduslaiku vēsture OLG 31 g) Washington,DC, USA.

ALBĀTS, Pauls - b) Čikāgas U (ASV) 1964 BSc (fiz.); KornelaU Itakā 1972Ph.D.

(astrofiz.) c) Ķēza (Case) rietumu rezerves U Klīvlendā māc.-sp. 1979 d) astrofizika 0 LG

32, NFD g) Cleveland, OH, USA.

ALKSNIS, Ādolfs - a) 9. VII 1903 Rozēnos b) LU 1930veterinārārsts; Vīnes veter.

augstsk. 1938 Dr.med.vet. c) LU subasist. 1929, jaun.asist. 1930, asist. 1935, priv.-doc.

1938, doc. (chirurģ.) 1939-1944; Unras (UNRRA) U Minchenē, Vācijā ārk.prof. 1946-

-1947 d) rentgenoloģijaun veterinārā čhirurgija c) publ. f)LU8512, A VII 100,XIV 265,

Un 12:55 g) Chehalis, WA, USA.

ALKSNIS, Arveds - a) 21. V 1910 Liepājā b) LU 1933ārsts, 1938Dr.med. c) LU

subasist. 1929, jaun.asist. 1933, asist. 1936, priv.-doc. 1940, doc. 1941-1944 d) chirur-

ģija un uroloģija c) publ. 0 LUB 460, A VIII266, XIV 266, BJ 4228, AABS g) Crescent

City, CA, USA.

ALLASS, Richards- b) VašingtonaU Sentluisā, ASV 1954 BA (fiz.) c) Vašingtona

U māc.-sp. līdz 1962 d) kodolfizika c) vismaz 15 publ. 0 A VII 100, XV 142, LG 33

g) USA.

ALUŽANE, Baiba - sk.: BETCHERE.

AMERIKA, Ira-

sk.: KŪNA.

ANDERS, Edvards - a) 21. VI 1926 Latvijā b) Kolumbijas U Ņujorkā, ASV 1951

MA, 1954 Ph.D. c) Ilinojas U Čikāgā lekt. 1954, doc. 1955, ārk. prof. 1960, prof. (ķīm.)1962 d) ķīmija c) publ. f) A VII 100, XV 255, LG 34 g) USA.

181

ANDERSONA, Dzidra - c) Mičiganas stāta U Istlānsingā, ASV māc.-sp. 1979 (?)

d) psīcholoģija 0 NFD g) USA.

ANDERSONS, Andrejs - a) 5. VII 1942 Rīgā b) Sidnejas U Austrālijā 1964 BArch,

Jēlas (Yale) U (ASV) 1966 MArch c) Ņusautvelsas U Austrālijā viesprof. 1980 d) archi-

tektūra f) A XIII 187,LG 34

ANDERSONS, Edgars - a) 17. VI 1920Tukumā b) Jūlija Maksimiliana U Vircburgā,

Vācijā 1949 dok-ds; Čikāgas U (ASV) 1956 Ph.D.(vēst.) c) Lēkforestas koU. Ilinojā, ASV

lekt. 1953-1957; Sanhosē stāta U Kalifornijā prof. (vēst.) no 1957, lekt.Vācijas, Austrā-

lijas, Rietumindijas un Kanādas U d) Eiropas un Amerikas koloniālā vēsture c) ap 150

publ. (sk.A XXI 71, arīßJ) 0 A VII 100,VIII 209, LG 34, Un 26: 75, 30: 79, AABS

g) San Jose, CA, USA.

ANNUS, Augusts - a) 27. X 1893 Liepājā b) 1926 b. LMA glezn. darbn. c) LMA

māc.-sp. no 1932, prof. d) glezniecība c) publ., BJ 1821, 1822,2467, 4559,5061, 5062,

5380, red. 2685,5409 f) LE 56, A V (1976) 118,167,LMa I 25, V 359 g) USA.

ANSTRATS, Pauls - a) 20. IV 1925 Jaunsvirlaukā b) Ohaio Vesbja U Delavērā, ASV

1953 BA; Jēlas (Yale) U Ņuhevenā 1954 MA; Čikāgas U 1964Ph.D. (ģerm. vai. un Uter.)

c) Čikāgas U māc.-sp.,; Ņujorkas stāta U koli. māc.-sp.; Depola (Dc Paul) U Čikāgā lektors

1962 d) ģermāņu valodas un Uterātūra c) BJ: red. 3137 f) A VII 100, LG 35, NFD

g) Chicago, IL, USA.

ANTONOVIČS, Atis - b) Oksfordas U Anglijā 1963 BA (vēst.) c) Bristoles U Anglijā

māc-sp. d) vēsture f) A VIII 266, LG 36 g) England.

APINE (SALA), Emīlija - a) 5. VI 1901 Katlakalnā b) LU 1941 mag.rer.nat. c) LU

asist. (bakteriol.) 1942-1944; Berlīnes higiēnasinst. Vācijā asist. (botan.) 1944-1945;BU

instr. 1946-1948; Notingemas U zin. līdzstr. Anghjā d) augu morfoloģija un taksonomija

0 BUW 69, LAMZA g) Tywyn, Gwynedd VVales, United Kingdom.

ARĀJS, Sigurds - a) 2. IX 1927Taurkalnē b) Aiovas U (ASV) 1953 BS, 1957 Ph.D.

(fiz.) c) Aiovas stāta U asist. 1953, pētn. darbā 1954-1957; pētn. priv. uzņ. 1958-1967,

Klarksona (Clarkson) technol. koli. Potsdamā, Ņujorkā prof. (fiz.) no 1967 d) cieto ķer-

meņu fizika c) 128 publ., iesk. kopd. (Edz 1977) f) VII 101, XV 143, LG 36, LAMZA,

AMVVS, NFD g) New York, USA.

ARONIETE, Guna - a) Georga Augusta U Getingenā, Vācijā Dr.med.dent.; Ziemeļ-rietumu U Evanstonā, ASV 1961 DDS c) Ziemeļrietumu U māc.-sp. d) zobārstniecība

f) A VII 100,XIV 267, LG 37 g) Chicago, IL, USA

ATRENS, Jānis- a) 9.VIII 1903 TifUsā, Krievijā b) LU 1936 būvinž. c) LU sub-

asist. 1925, jaun.asist. 1936, asist. 1938,priv.-doc. 1939-1944; BU ārk.prof. 1946-1949

d) dzelzbetona celtnes c) publ. f) LUB 154, A VII 101,X 126, XV 144, BUW 21 g) Adel-

aide. Australia.

ATVARS, Jānis- a) 8. VI 1937 b) Kenterberi (Canterbury) U Kraistčerčā, Jaunzē-

landē 1962 BE; Toronto U Kanādā BSc (aeronaut.) c) Toronto U asist. (aerofiz.) d) aero-

fizika f)AXV 144, LG 37, Un 11: 39.

AUGSTUMA, Astrīda - b) Nebraskas U (ASV) 1968 MMus c) Linkolnas U mūzikas

fak.Džefersonsitijā, Misūri mac.-sp. 1979 (?) f) LG38, NFD g) Jefferson City, MO, USA.

AUĻICIEMS, Andris- a) 7. VI 1938 Cirgaļos b) Adelaides U Austrālijā 1961 BA

(poEt.zin.); Redingas U Anghjā 1969 Ph.D. c) Kvīnslendas U Brisbenā vec. doc. (reader),

182

geogr. nod. vad. d) kJimatoloģija c) 34 publ., iesk.kopd. (Udz 1980) f) LG 38, person.

informācija g) Brisbane, Qld, Australia.

AUŠKĀPA, Aina- a) 2. IX 1921 Raiskumā b) Ludviga Maksiniiliana U Minchenē,

Vācijā 1945 Dr.med.dent.; Hārvardas U (ASV) 1955 DMD c) Jēlas (Yale) U (ASV) asist.

1945, lekt. 1950; Hārvardas U pētn. 1952, lekt. 1955-1958 d) zobārstniecība c) publ.

0 A VII 101,XIV 268, LG 38 g) Jamaica Plain, MA, USA.

AUZIŅA, leva- sk.: KOTLARSKI.

AUZIŅA, Irīna- a) 19. XI 1917 Krievijā b) LU 1941 mag.math. c) LU subasist.

1941, jaun.asist. 1942, asist. 1943; BU asist. 1946-1949 d) matēmatika f) A VII 102,

BUW7O g)USA.

AUZIŅA, Norma - sk.: LEONARDA.

AUZIŅŠ, Jānis- a) 4. V 1937 Rīgā b) Mičiganas U (ASV) 1959 BCE; Perdjū

(Purdue) U 1961 MCE, 1963 Ph.D. c) Perdjū U lekt. 1961, Indiānas stāta U (ASV) lekt.,

ārk. prof. (mātēm.) no 1965 d) matēmatika f) A XV 145,LG 39, F 13: 36 g) USA.

AUZIŅŠ, Jānis- b) ASV (?): DDS c) Ziemeļkarolīnas U (ASV) doc. d) endokrino-

logija f) A XIV 268 g) USA.

AVENS, Roberts -a) 14.1 1923 Galēnos b) Fordemas (Fordham) U Ņujorkā 1965

MA c) Aiona koU. teol. stud. fak. Ņujorkā māc.-sp. 1979 (?) f) LG 39, NFD g) New York,

USA.

AVOTA (GRAUDIŅA), Elfrīda - a) 2. XII 1911 Ādažos b) LU 1939veterinārārste,

Ludviga Maksimiliana U Minchenē, Vācijā 1949 Dr.med.vet. c) LU asist. 1940-1944

d) mazo mājdzīvnieku ārstniecība c) publ., BJ 2359 f) A VII 120, VIII 267, XIV 268

(datijālabo), LG 39, person. informācija g) St. Petersburg, FL, USA.

AVOTIŅŠ, Ivars - a) 16. XI 1931 Rīgā b) Toronto U Kanādā 1959BA; Hārvardas

U Kembridžā, ASV 1961 MA, 1968 Ph.D. (grieķu un lat.val.) c) RietumontarioU Lon-

donā, Kanādā lekt. un doc. (klas. filol.) 1962-1966; Kalifornijas U Berklejā doc. 1968-

--1970; Rietumontario U ārk.prof.no 1970 d) romiešu vēsture un grieķu valoda c) publ.

f) A VII 102, LG 39, LAMZA, NFD g) London, Ont., Canada.

BAGINSKIS, Boļeslavs - a) 9.1 1918 Kapiņos b) Romas pontifeka U „AngeUcum"Vatikānā 1946 Ec. theol.; b. Gregoriāņu U Romā 1946 c) Belo Horizonta garīgajā semin.

Brazīlijā māc.-sp. 1951-1955 d) Svētie raksti c) publ., BJ: red.5405 f) A VII 102, IX

81, LG 40_ g) Chicago, IL, USA.

BAJĀRS, Laimonis - a) 24. VI 1908VTpurī, Somijā b) LU 1936ķīm. inž.; ŅujorkasU (ASV) 1956 MChE c) LU subasist. 1931,jaun.asist. 1937; Ņujorkas U pētn. un māc.-sp.

1957 d) naftas produktu ķīmija c) publ. f) LUB 215, A VII 102, XV 256, LG4O g) USA.

BAKŪZIS, Egolfs - a) 27 V 1912 Kuldīgā b) LU 1935 mežk. inž.; Minesotas U

ASV 1959 Ph.D. (mežkop.) c) JLA asist. 1940-1941; BU lekt. 1947-1949; Minesētas U

Sentpolā, ASV pētn. 1959,doc. 1961, ārk. prof. 1963,prof. 1969 d) mežu ekoloģija c) 32

zin. publ. (1952-1978), iesk. kopd., BJ 117, 118, 4886,6117, red. 3242, 3440 0 A VII

102,LAMZA, AMVVS, NFD g) St. Paul, MN, USA.

BAKŪZIS, Pēteris- a) 17. IV 1941 Jelgavā b) Hārvardas U (ASV) 1963 BS (ķīm.),

Indiānas U (ASV) 1969 Ph.D. (org. ķīm.) c) doc. Brazīlijas U 1979 d) organiskā ķīmija

c) 7 publ. (1969-1973) f) A XV 256, LG 40 g) Brasil.

183

BALABKINS, Nikolajs - a) 17. VII 1926 Daugavpilī b) Georga Augusta U Getin-

genā,Vācijā 1949Dipl.rer.pol.; Ratgersa (Rutgers) U Ņubransvikā, ASV 1953MA(tauts.),

1956 Ph.D. (tauts. vēst.) c) Vašingtona un Džefersona koli. Pensilvānijā lekt. 1956-1957,

Lehaija U Betlehemā, Pensilvānijā ārk. prof. (tauts. teor. un salīdz,saimn. sistēmās) 1957,

prof. 1965; Karlsrūhes Fridericiānas U Vācijā viesprof. 1969 d) tautsaimniecība c) ap 20

publ.(līdz 1975), BJ 4523, 6118 0 A VII 102,XVI 209, LG 40, LAMZA, AABS, AMWS

g) Bethlehem,PA,USA.

BALODE, Ilga - a) 1918 b) LU 1943 ārste c) LU asist. 1943 f) A XIV 269.

BALODIS, Niklāvs - a) 16.11 1901 Kalsnavā b) 1932b. LX dziedās", kl.; LU 1933

mag.phil.; Sirakūzu U (ASV) 1958 MLib c) Sirakūzu U māc.-sp. d) krievu valoda, dziedā-

šanas paidagoģija 0 A XVII 146, XVIII 215, XX 178,LG42 g) Svracuse, NY, USA.

BALTIŅA (agrāk prec.BĒRZIŅA), Valerija - a) 21. 111 1906 b) LU: mag. phil.

(baltu filol.) c) Augsburgaskoli. MineapoUsā, ASV māc.-sp. (vācu un krievu vai.) d) lat-

viešu valoda c) publ., BJ 124, 125, 823: 8, 4286, red.3413, 5770 0 A VIII 211 g) Min-

neapoUs, MN, USA.

BALTIŅŠ, Aldis - a) 25. VII 1941 Rīgā b) Merilendas U (ASV) 1966 BSc; Džordž-

taunas (Georgetown) U Vašingtonā (Kolumbijas apg.) 1968 (?) BA; Merilendas U 1970

MD c) Tjulēnas U medic. fak. Ņuorlīnsā, Luiziānā, ASV māc.-sp. 1979 d) ortopēdija 0 LG

43, NFD g) New Orleans, LA, USA.

BALTIŅŠ, Andris- a) 2. VI 1945 Zēbodenā,Austrijā b) Jēlas (Yale) U (ASV) 1967

BA (filoz.); Minesotas U Mineapolisā 1970 DJur c) Losandesas (dc Los Andes) U Bogotā,

Kolumbijā prof. 0 A XI 249, LG 43 g) Colombia, South America.

BARANOVSKA, Johanna - b) Ludviga Maksimiliana U Minchenē, Vācijā: Dr.med.

dent.; Lojolas U Čikāgā, ASV 1957 DDS c) Lojolas U māc.-sp. d) zobārstniecība f) A VII

103,XIV 270, LG 43 g) Chicago, IL, USA.

BAUMANE, Aija - sk.: GĀRŠA.

BAUMANE, Dace - c) lEnojas U angļu vai. fak. Čikāgā, ASVmāc.-sp. 1979(?) f)NFD

g) Chicago, IL, USA.

BAUMANIS, Uldis- b) Manhetenas mūzikas skolā Ņujorkā 1961 BMus, 1966 MMus,

Rodailendas paid.koli. 1973 Dr.Mus.Arts c) Trentonas stāta koU. Ņudžersijā doc;Maunt-

juniona koU. Ohaio māc.-sp.; Endrjūsa (Andrews) U Mičiganā māc.-sp. 1981 d) diriģēšana

un vijoles spēle f) A VIII 267, XVIII 216, LG 45 g) Michigan, USA.

BAUMHAMMERE (DZINTARA), Inese - a) 26.1 1937 Rīgā b) Pitsburgas U (ASV)

1962 DDS c) Pitsburgas U doc. 1972 d)orālmedicīna 0 A XIV 271, LG 45 g)Pittsburgh,

PA, USA.

BAUMHAMMERS, Andrejs - a) 12. X 1935 Rīgā b) Pitsburgas U Pensilvānijā, ASV

1959 BS un DDS; Ročesteras U Ņujorkā 1965 MS (zobu slim. pētn.) c) Pitsburgas U prof.

un nod. vad. d) smaganu sEmības 0 A XIV 271, LG 45 g) Chicago, IL, USA.

BAUMS, Modris - b) Ņujorkas U (ASV) 1974 Ph.D. (fiz.) c) Koldveks (ColdweU)

koU. fizikas fak.Ņudžersijā māc.-sp. 1979 (?) f) LG 45, NFD g) New Jersey, USA.

BECDEKI (BEZDECHI, dz. GAIGALA), Astrīde- b) Dalhauzī (Dalhousie) U Hab-

faksā, Kanādā 1952 Licin Music c) doc. Halifaksas X 1952-1956 d) klavierspēle OLG

45,LM1 82 g) Canada.

184

BECHMANE, Karmena - b) Rietumontario U Londonā, Kanādā 1971 BA (tauts.)

c) Rietumontario U asist. (pēc 1971) 0 A XVI 209, LG 45 g) Ontario, Canada.

BENDRUPS, Andrejs - b) Melburnas U AustrāEjā 1973 BSc (fiziol.), 1975 MSc (psī-

chol.) c) Melburnas U asist. 1980 d) fizioloģija 0 LG 46 g) Melbourne,Vic, AustraUa.

BENSONS-DRAVNIEKS, Māris - a) 26. 111 1942 Ventspili b) Dienvidilinojas U

Karbondēlā, ASV 1970 MFA (skulpt.) c) Humbolta stāta U Arkatā, Kalifornijā mācīb-

spēks 1970 c) skulptūra f) A V (1976) 172, NFD g) Arcata, CA, USA.

BEŅĶE, Baiba- b) Ņujorksitijas U 1962 BA; Karltonas (Carleton) U Otavā, Kanādā

1963 MA (franču vai.) c) Karltonas U lektr. d) modernās valodas f) A VII 104,LG 46

g) Ottavva, Ont., Canada.

BERGMANE,Ērika - sk.: ŠVŪKSTA.

BERGS, Maksimilians - a) 26.V 1911 Auros b) LU 1938 mag.iur. c) Kalifornijas

Sentmērisas (St. Marv's) koli. prof. (modernajās vai.) 1956 c) publ. 0 A VIII267, XI 250

g) Berkeley, CA, USA.

BERGS, Viktors - a) 20.XII 1923 Kuldīgā b) Jūlija MaksimiUanaU Vircburgā, Vā-

cijā 1950 cand.med.; Bostonas U (ASV) 1954 MA (medic. mikrobiol.); Pensilvānijas U

Filadelfijā 1958 Ph.D c) Ratgersa (Rutgers) U Ņudžersijā, ASV doc. 1958-1962; Sten-

fordas pētn. inst. KaEfornijā pētn. 1963-1965; Maiami U Florīdā māc.-sp. 1965 d) medi-

cīniskā mikrobioloģija un viruloģija c) vairāk par 20 publ. 0 A VII 104, VIII 267, XIV

272, LG47 g) USA.

BERĶIS, Aleksandrs - a) 9.VII 1916 Vladivostokā, Krievijā b) LU 1940mag.iur.,

Viskonsinas U Milvoki nod. ASV 1954 MA, 1956 Ph.D. (vēst. un filoz.) c) Haipointas koU.

Ziemeļkarolīnā, ASV doc. 1956, ārk. prof. 1959-1961; Longvudas koU. Virdžinijā ārk.

prof. 1961, prof.no 1967, tagad pensijā d) vēsture c) publ., BJ 151, 2370,4312,4313,

5666, 6120 f) A VIII267, XI 250, LG 47, LAMZA g)Farmville, VA, USA.

BERNARDS, Voldemārs - a) I.X 1907 Cēsu pag. b) LU 1943 Uc.theol., 1944 mag.

phil.; Kolumbijas U Ņujorkā, ASV 1959 Ph.D. (lingv.) c) Lenuara Raiņa (Lenoii Rhyne)koU. Ziemeļkarolīnā prof. (svešval.) 1959-1976 d) struktūrālā un saEdzināmā Ungvistika

c) publ. 0 A VIII 267, IX 82, LG 48, LAMZA g) Hickory, NC, USA.

BĒRS, Lipmanis - a) 22.V 1914 Rīgā b) Prāgas U Čechoslovakijā 1938 Dr.math.

c) Brauna (Brown) U Rodailendā, ASV asist. 1942, pētn. 1943; Sirakūzu U (ASV) doc.

1945, ārk.prof. 1947-1951; Ņujorkas U prof.no 1953 d) matēmatika f) A VII 104

g) USA.

BERTHOLDS, Marsels - a) 10. VII 1922 Rīgā b) Buenosairesas nacion. U Argentīnā1955 ārsts (Dr.med.?) c) Puertoriko U pētn. 1960-1963; Argentīnas ziemeļaustrumu U

Korjentesā (Corrientes) pētn. 1963-1964, prof. (terapeut.) un klīn. farmakol. nod. vad.

vietn. 1964-1965 d) ldīniskā patoloģija un farmakoloģija c) 26 publ., iesk. kopdarbus,

BJ: red. 3153 f) A VII 104,XIV 272, LG 48, LAMZA g) Basel, Switzerland

BĒRZIŅA, Baiba - sk.: IRVINGA.

BĒRZIŅA (KUKAINE, dz. KARLSONE), Elfrīda - a) 18. IV 1904 Rīgā b) 1928 b.

Fiziskās audzin. augstsk. Berlīnē, Vācijā, 1936 b.LX dziedās",kl. c) Rietumontario U Lon-

donā, Kanādā māc.-sp. 1952-1972, doc, ārk.prof., prof; godaprof. (emeritus) 1971,

pensijā 1972 d) fiziskā audzināšana c) grāmata un raksti periodikā, BJ 4366 f) A VII

105,XII 67, XVII 148, Un 38:15, 46: 76, LAMZA g) London,Ont., Canada

185

BĒRZIŅA (FELSBERGA), Lūcija - a) 8. V 1907 Tartū, Igaunijā b) LU 1935 mag.

phil., 1943 dok-de c) LU lekt. 1940-1944; BU ārk.prof. un nod.vad. 1946-1949; Sid-

nejas techn. koU. AustrāEjā lekt. (vēst.) 1968-1973 d) angļu valodaun Uterātūra c) publ.,BJ 158-160,red. 2237, 4299, tulk.5074, 5384 f)A VII 105,VIII 212, XVII 148, BUVV

131,LAMZA, AABS g) Sydney, NSW, AustraEa.

BĒRZIŅA, Valerija - sk.: BALTIŅA.BĒRZIŅŠ, Andrejs - a) 3. II 1924Rīgā b) Birmingemas U Anghjā 1952BME c) Kā-

rai, augst. technol. koU. Solfordā, Anghjā lekt. d) mechanikas inženierzinātnes 0 A VII

105, XV 149, LG49 g) USA.

BĒRZIŅŠ, Bruno- a) 18. VII 1909 Majoros b) LU 1941 mag.rer.nat.(zool.); Lun-

das U Zviedrijā 1952 fil.lic. (limnolog.), 1981 fil.dr. c) Anebodas zvejn. un zivkop. izmēģ.stac.vad. un zvejn. instr. skolas rektors 1953-1966; Limnoloģijas inst. Lundā lektors pēc

1966, tagad pensijā d) hidrobioloģija c) 73 publ. (Edz 1979), BJ 2375, 3877 0 A VII

105,LG 49, LAOZ aptauja g) Kavlinge, Sweden.

BĒRZIŅŠ, Juris- a) 1936 Rīgā b) Taftsa (Tufts) U Masačūsetsā, ASV 1959 BS

(klīn. psīchol.), Konektikutas U 1960 MA, 1966 Ph.D. c) Kentuki U Leksingtonā, ASV

māc.-sp. kopš" 1965 d) ldīniskā psīcholoģija 0 A VII 105,LG 50, NFD g) Lexington,KY,USA.

BĒRZIŅŠ, Klāvs -a) 3. VII 1947 Stokholmā, Zviedrijā b) Stokholmas U 1969 BS,

1976 Ph.D. (immūnol.) c) Stokholmas U pētn. asist. 1971-1976; RokfeUera (Rockefeller)U ASV pētn. 1976-1978; Stokholmas U doc. kops" 1978 d) immūnoloģija, š"ūnu biolo-

ģija c) 20 publ., iesk. kopd. (Edz 1979) f) person. informācija g) Stockholm, Sweden

BĒRZKALNS, Anatolijs - b) Kolumbijas U Ņujorkā 1962 MA (mūzikā) c) Tren-

tonas stāta koU. Ņudžersijā, ASV māc.-sp. 1966, ārk.prof. 1979(?) f)A VIII 267, LG 50,NFD g) Newark, NJ, USA.

BERZTISS, Alfs - a) 12. X 1933 Gulbenē b) Melburnas U AustrāEjā 1956 BSc,

1965 MS (fiz.), Ph.D (teār. fiz.) c) MelburnasU lekt. 1956, doc. 1968-1970,Pitsburgas U

Pensilvānijā, ASV ārk.prof. no 1970 d) datorzinību teorētiskā matēmatika c) publ.,

BJ:red.4lo6 f) A VII 106,XV 151,LG5L Un 9: 71, NFD g)Pittsburgh, PA, USA.

BETCHERE (BOTTCHER, dz. ALUŽANE), Baiba- a) 20.VII 1947Zoltavā, Vācijā

b) VestfālenesVilhelmaU Minsterē, Vācijā 1972Dr. mcd. c) VestfālenesVilhelma U asist.

d) publ. c) psīchiatrija f) A XIV 273, LG 51 g) Munster, Germany.BEZDECHI. BECDEKI.

BIEZAIS, Haralds - a) 10. VII 1909Lestenē b) LU 1934lic. theol., 1939Dr.theol.,

Upsalas U Zviedrijā 1948 fil. kand., 1952fil.Ec. (vēst.), 1956 fil.dr. c) LU priv.-doc. 1940

-1944; Upsalas U asist.(sistēm. teol.) 1945-1946, doc. (rel. vēst.un rel. psīchol.) 1955,

1958-1965,prof. 1961, 1964, 1967; Turku (Obo) Ak Somijāprof. 1970 d) Baltijas reE-

gijas vēsture c) 31 publ. (Edz 1969), BJ 180-182, 393, 767, 810, 1312, 1894, 2376,

2377, 2687, 2808: III: 8, 3318, 3878, 5032, 5243, 5267, 5666, 6132, arī red. un izdev.

0 AVII 106,1X82,LG 51, Un 22:69 g) Tāby, Sweden

BIEZAITE (VUSE), Margarita - a) 30. VII 1921 Rīgā b) Torensas augst. izgEtibas

koU. Adelaidē, AustrāEjā 1961 paid.dipi. c) Torensas augst. izgl. koli. lekt. no 1962 d) gra-

fika c) publ., BJ 4201, sakārt. 5878 f)AV (1976) 173, XVII 149, LGSI g) Adelaide,

SA, AustraEa.

186

BILZĒNS, Gunārs - b) Ilinojas technol. inst.Čikāgā, ASV 1958 BEE, 1960 MEE

c) Ilinojas technol. inst. māc.-sp. d) elektrotechnika f) A VIII 267,XV 152, LG52 g) USA.

BILZENS, KārEs- a) 7. IV 1912 Matīšos b) 1934 b.LU teol. fak., 1935 Uc. theol.,

1943 Dr.theol. c) Rīgas teol. augstsk. priv.-doc. 1943-1944; Augsbergas koU. Mineapo-

Usā, ASV paEgprof. (teol., filoz., vācu vai.) 1952; Konkordijas koU. Sentpolā māc.-sp. 1953

d) teoloģija c) publ., BJ 484, 4315,5032 f) A VII 106, IX 82, Un 34: 70 g) USA.

BIRKERTS, Gunārs- a) 17.1 1925 Rīgā b) Štutgartes techn. augstsk. Vācijā 1949

Dipl.ing. & arch. c) Mičiganas U (ASV) lekt., prof. 1960 f) A VII 107,XIII 189, LG 52,

Ar 15/16:45,NFD g) Bloomfield HiUs, MI, USA.

BIRZGALE,Ērika-

sk.: ŠILIŅA.BIRZGALE, Ērika - a) 1916 b) LU 1941 ārste zobu slimībās c) LU asistente

g) USA (?)

BIRZGALE, Rasma - sk.: VĪTOLA.

BIRZNIEKS, Ilmārs - a) 1932 Liepājā b) Asberi (Asbury) koU. Vilmārā, Kentukī,

ASV 1958 AB (ķīm. un biol.); Tulēnas U Ņuorlīnsā 1968 Ph.D. (vācu Uter.) c) Misūri U

Kolumbijā, ASV lekt., pēc tam Berias (Berea) koU. Kentukīmāc.-sp. (vācu liter.) 0 A VII

107, XV 259, LG 52, AABS, NFD g) Berea,KY, USA.

BIRZNIEKS, Pauls - a) 13.1 1932Viļķenē b) Vitenbergas U Springfūdā, ASV 1955

BA; Džonsa Hopkinsa (Johns Hopkins) U Baltimorā 1958 MA (angļu Ut.), 1963 Ph.D.

(vācu Uter.) c) Džordžtaunas (Georgetown)U Vašingtonā(Kolumbijas apg.) asist. 1959-

-1961, lekt. 1962, doc. 1963, ārk.prof. 1959 d) Uterātūrzinātne f) A VII 107, VIII 267,

LG 52,NFD g) VVashington, DC, USA.

BĪSKAPS, Ojārs - a) 17.IX 1921 Ezerē b) Toronto U Kanādā 1955 BArch, Florīdas

U (ASV) 1969 MArch c) Novaskočas (Nova Scotia) techn. U HaUfaksā, Kanādā doc. 1963,

prof.no 1966 d) būvniecība maz attīstītajās zemēs, pilsētu būvniecība c) publ., BJ 4811,

red.3428 f) A VII 107, XIII 189, LG 53, Un 36: 76, Ar 10: 27, NFD g) HaUfax, NS,

Canada.

BIŠMANE, Maija - a) 19. V 1943 Rīgā b) Britu Kolumbijas U Vankuverā, Kanādā

1964 BA, 1966 MA; Notingemas U AngUjā 1972 Ph.D. c) Rīdžinas (Regina) U Saskače-

vanā, Kanādā ārk. prof. 1979 d) modernā māksla, viduslaiku architektūra c) 8 publ.(Edz

1978) f) LAMZA, NFD g) Regina, Sask., Canada.

BIŠMANIS, Jēkabs - a) 28.XII 1911 Svitenē b) LU 1935 ārsts c) LU asist. 1935-

-1939; Otavas U Kanādā lekt. 1948-1951; Britu Kolumbijas U Vankuverā, Kanādā doc.

(bakterioL) 1952, ārk. prof. 1963, no 1978 pensijā d) bakterioloģija un virulogija c) 4

publ. 0 A VII 107, XIV 274_, LAMZA, AMWS, NFD g) Vancouver, BC, Canada.

BLIMBERGA (PLAUCITE), Ingeborga - a) 27. IV 1924 Rīgā b) Johana VoLfganga

Gētes U Frankfurtē, Vācijā 1949 Dr.med.dent.; MidlberikoU. Vermontā, ASV 1968 MA

(vācu un krievu vai. un Uter.) c) Merimekas (Merrimack) koU. Masačūsetsā lekt. (krievu un

vācu vai.) no 1967 d) valodas un Uterātūra 0 A XVII 150, LG 54 g) Lawrence, MA,

USA.

BLIMBERGS, Alfrēds- a) 21. X 1920 Rīgā b) Brauna (Brown) U Providensā, ASV

1954 MA (polīt. zin.); Midlberi koU. Vermontā 1964 Ph. D. (modern.vai.) c) Merimekas

(Merrimack) koU. prof. (krievu un vācu vai. un Uter.) no 1964 d) valodas un Uterātūra

0 A XVII 151, LG 54 g) Lawrence, MA, USA.

187

BLUĶIS, Uldis - a) 1933 Jelgavā b) Ilinojas stāta U (ASV) 1956 BS (ķīm.); Kalifor-

nijas U Berklejā 1960 Ph.D. c) Braldinaskoli. Ņujorkā prof. (fiz. un ķīm.) 1979(?) d) ķī-mija c) publ., BJ: red. 2999 f) A VIII 268, XV 259, LG 54, NFD g) New York, USA.

BLUMBERGA (OZOLIŅA), Zaiga - a) 15. XII 1924 Rīgā b) Stokholmas techn.

augstsk. Zviedrijā fil. kand. c) Stokholmas techn.augstsk. asist. d) archaioloģija un māk-

slas vēsture c) 4 publ. (Edz 1977) f) LG 55, Un 32:17, 39: 74 g) Tāby, Sweden.

BOGDANOVIČA, Agnija - sk: AIZSTRAUTA.

BOGDANOVIČS, Aurelijs - a) 13. IX 1921 Rigā b) Karola Franciska U Gracā, Aus-

trijā 1950 Dr.med. c) Ņujorkas U slimnīcās Bruklinā māc-sp.no 1977 d) iekšķīgās sli-

mības c) 4 publ. (Edz 1977) f) A XIV 275, LG 55, LAMZA g) New York, USA.

BOKALDERS, Jānis - a) 21 XI 1885 Priekuļos b) 1913b. Maskavas komercinstitūtu,

JLA 1941 Dr.agr. c) LU doc. 1921, vec. doc. 1938,ārk. prof. 1939-1941; JLA prof. 1941

-1944 d) lauksaimniecības statistika c) publ., BJ 87, 235, 236,4312, 5094,5402:11:7,IV: 4 f) LUB 247, A VII 108,XVI 212, XVII 255, LAOZ aptauja g) Taby, Sweden.

BOKUMA (KRŪZE), Jolanta - a) 3. IX 1938 Saldū b) Alabamas U (ASV) 1969

DMD; Kalifornijas U Sanfrancisko DDS c) Oregonas U Judžīnā (Eugene) māc.-sp. (zob-

ārstn.) 0 A XIV 275, LG 56 g) Portland, OR, USA.

BOLSAITIS, Pēteris - a) 12. VII 1937 DaugavpiE b) Kalifornijas technol.inst. 1960

BS, 1961 MS (ķīm.); Delavēras U Ņuarkā 1964 Ph.D. (metaUurg.) c) Maksa Planka inst.

Getingenā, Vācijā pētn. 1965; MerilendasU KoUedžpārkā, ASV doc. 1967,ārk. prof. 1969,

prof. 1974-1975; Venecuēlas centr. U Karakasā ārk. prof. 1975, pēc tam prof.; Simona

Bohvara U Karakasā viesprof. 1972-1973 d) inženierzinātņuķīmija un metallurģija c) 28

publ., iesk. kopd. (Edz 1978), patents f) A VIII 268, XV 153, LG 56, Un 44: 80, LAMZA

g) Caracas, Venezuela.

BONDA (BOND, dz. SĀNA), Dzintra - a) I.IX 1940 Rīgā b) Akronas U Ohaio,ASV 1962 BSc (humān. zin.); Ohaio stāta U 1971 Ph. D. (lingv.) c) Ohaio U mācībspēks

f)LGS6 g) Athens, OH, USA.

BORBALS, Staņislavs - a) 14.1 1907 Pēterpilī, Krievijā b) LU 1938architekts; Kā-

rai, techn.augstsk. Stokholmā, Zviedrijā b. pilsētu būvn. kursu 1950; arodtiesības ASV

1965 c) LU asist. 1941-1944 d) projektēšana c) publ. f) A XIII 190, Ar 15/16: 45,

LAMZA g) Santa Monica, CA, USA.

BORELLI, Jautrīte (Joyce) - a) B.X 1922 Rīgā b) Briseles brīvajā U Beļģijā 1962

ārste (Docteur en medicinē) c) Kolorādo stāta U (ASV) māc.-sp. (1974?) d) psīchiatrija

f) A XIV 276, LG 56, AABS g) Denver, CO, USA.

BORKOVSKIS, Jānis - sk.: ZEMGALIS.

BOTOMLEJA (BOTTOMLEY, dz. STAKLE), Silvija - a) 9.111 1934 Rīgā b) Okla-

homas stāta U Stilvoterā, ASV 1954BS; Oklahomas U Normenā, ASV 1958MD c) Okla-

homas U asist. 1961, lekt. 1964, doc.(patolog.) 1967, ārk.prof. 1971, prof. (iekšķ. slim.)

1975 d) hematoloģija c) 31 publ., iesk.kopd. (līdz 1980) f) A XIV 276, LG 57, LAMZA

g) OklahomaCity, OH, USA.

BOTTCHER: BETCHERE.

BOTTOMLEY: BOTOMLEJA.

BRAČKO, Gundars- b) Karlsrūhes techn. augstsk. Vācijā 1980 Dipi. Ing c) Karls-

rūhes techn. augstsk. asist. no 1980 g) Germany.

188

BRĒDRICHS, Inārs- a) 27. 111 1930 Rīgā b) Melburnas U Austrālijā 1957 BCom,

1970 MBA c) Melburnas U asist. (saimn. vēst.) 1961 un 1966; Prērenaskoli. Melburnālekt.

d) saimnieciskā prognoze c) publ., BJ 4766, 5183, 5359, 5423:8, red. 3274, 3363, 3427

0 A VII 109, XVI 213, LG 58 g) Melbourne,Vic, Australia.

BREGŽIS, Ritvars - 15.IV 1920 Latvijā b) Toronto U Kanādā 1951 MA (vēsturē),

1954 BLib c) Toronto U bibhot. darbā no 1954,techn. nod. no 1963, vēlāk vicedirektors

d) bibliogrāfija c) publ., BJ: sak. 6078 f) A VIII 268, XX 180, AABS, AMVVS g) Toronto,

Ont., Canada.

BREIKŠS, Juris - a) 20. V 1936 Rīgā b) Stokholmaskaral. techn. augstsk. Zviedrijā

1965 inž. dipi. c) Stokholmaskaral. techn. augstsk. asist. (neilgu laiku) d) elektrotechnika

0 A VII 109,XV 154,LG 58 g) Stockholm, Sweden.

BREMANIS, Elmārs - a) 21.VI 1914 Dzērbenē b) LU 1941 mag.pharm. c) LU

subasist. 1939, asist. 1941 d) uzturvielu ķīmija c) 7 publ. (Edz 1969) f) F 9: 31 g) USA.

BRIEDIS, Kārhs (Charles BREEDIS) - a) 7. VIII 1911 Morisvilā, Pensilvānijā, ASV

b) Ņujorkas U 1938 MD c) Pensilvānijas U medic. fak.Filadelfijā asist. 1946, lekt. 1947,

doc. 1951, ārk.prof. 1954, prof. 1960 d) patoloģija c) publ. f) A VII 109, XIV 277,

LG 60, AMVVS, NFD g) Philadelphia,PA, USA.

BRĪVULE, Inese - sk.: DAĻIŅA.BRUNAVS, Pauls - a) 25.X11 1910 Viesītē b) LU 1939 kultūrtechn.inž. c) LU

asist. 1940-1944; BU lekt. 1946-1949, pēc tam Kanādas valsts dienestā d) ģeodēzija

0 A XV 155, BUW 24 g) Ottawa, Ont., Canada.

BRUNOVSKA, Ilze - b) Konektikutas U Storsā, ASV 1964 BA; Djūka U Daremā

(Durham), ASV 1971 Ph.D. (mikrobiol.) c) Lovelas U Masačusetsā māc.-sp. (bioloģijā)

1979 (?) d) mikrobioloģija 0 A XIV 277, LG62 g) LoweU,MA, USA.

BRUSUBĀRDIS, Ernests- a) 8. XI 1941 Rīgā b) Viskonsinas U 1963BMus, 1971

MMus c) Viskonsinas U Milvākīmūzikas koU. māc.-sp., nod. vad. f) A XII65, XVIII 218,

LG 62, LM 1: 85, 8: 734 g) Milvvaukee, WI, USA.

BRŪVERIS, Inārs - a) 6. II 1932 b) Ņusautvelsas U Sidnejā, AustrāEjā 1961 dipi.

aeronautikā, 1963 BE, 1966 BS (technol.) c) Sidnejas U asist.(3 gadus) f) AXV 155,LG 62 g) Sydney, NSW, Australia.

BRUŽS, Boriss -a) 25.V1 1897 Čimkentā, Turkestanā b) 1918 b.Maskavas ar-

chaiol. inst.; LU 1924 ķīm. inž.; Prinstonas (Princeton) U (ASV) 1926 Ph.D. c) LU priv.-doc 1927-1936, doc. 1938; zin. dir. priv. uzn. Briselē 1946-1969 d) fizikālā ķīmijac) 47 publ., BJ 3899 f) LUB 321,A VIII268, LG 62, Un 45: 33, MZN 28 g) Belgium.

BUBENKO, Jānis- a) I.X 1911 Valmierā b) LU 1936 elektrotechn. inž.; Čalmersa

techn. augstsk. Gēteborgā, Zviedrijā 1954tek. lic. c) LU subasist. un jaun. asist. 1936, asist.

1938, lekt. (spēkstac. būvē) 1939, priv.-doc. 1940; Čalmersa techn. augstsk. pētn. 1951-

-1954, pēc tam valsts uzn. darbā d) elektriskās enerģijas izmantošana c) ap 100 publ., iesk.

kopd., red. f) LUB 393, A VII 109, XV 155, Un 11:35,46:45 g) Sweden.

BUBENKO, Jānis, jun. - a) 3. II 1935 Rīgā b) Čalmersa techn. augstsk. Gēteborgā,

Zviedrijā 1958 būvinž., 1965 tek.Ec; Stokholmas techn. augstsk. 1974 tek.dr. c) Čal-

mersa techn.augstsk. asist. (būvstat.) 1958-1965; Stokholmas techn. augstsk. lekt. 1966-

-1969, ārk.prof. 1970, prof.no 1977 d) datorzinātne c) vairāk par 50 publ., BJ 6137-

-6143 0 A VII 109, XV 155,LG 62, Un 34:73 g) Osterskār, Sweden.

INĀRS BRĒDRICHS

Zīmējusi Astra Lāce

190

BŪCEŅA, Lidija -sk.: VIKA.

BULS, Jānis - 7.V 1945 b) Melburnas U Austrālijā 1968 BM BS c) Melburnas U

doc. 1974-1975, vec. doc 1978 d) speciālā chirurģija (nieru pārstādīšana un zarnu ope-

rācijas) 0 LG 63, person. informācija g) Melbourne,Vic, AustraEa

BUMBULE (MELLIŅA), VaUja - a) 1938 Latvijā b) Čikāgas X (ASV) 1962BMus,

1964 MMus (dziedās".) c) Kepitala U Kolumbusā, Ohaio māc.-sp.; Austrummičiganas U

Ipsilantī (Ypsilanti) māc.-sp. 1979 (?) d) dziedāšana, diriģēsana 0 A XVIII 229, LG 167,

LM: 86, NFD g) USA.

BUNGS, Jānis- a) 16. V 1912 Vecsvirlaukā b) LU 1938 mag. chem.; Darmš"tates

techn. augstsk. Vācijā 1949 Dr.rer.nat. (ķun.) c) LU subasist. 1937, jaun. asist. 1939-

-1944; Unras (UNRRA) U Minchenē lekt. 1946-1947; ASV priv. uzn. darbā d) organisko

savienojumu sintezē c) publ., 15 patenti 0 LUB 216, A VII 110, XV 260, LG 64,

LAMZA g) WiUoughby, OH, USA.

BUNKŠE, Edmunds- a) 29.VII 1935 Liepājā b) Sirakūzu U (ASV) 1962BA (geo-

graf.); Kalifornijas U Berklejā 1966MA, 1974Ph.D. (geogr.) c) Delavēras U (ASV) mācīb-

spēks 1975 d) ģeogrāfija c) 2 publ. (1975) 0 LG 64, LAMZA, AABS g) Newark, DE,

USA.

BUTNERE, Astrīda- b) Kalamazū koli. Mičiganā, ASV 1966 BA (sociol.) c) Trento-

nas stāta koli. Ņudžersijā māc.-sp. 1979 (?) d) socioloģija 0 LG 64, NFD g) New Jersey,

USA.

BUTULS, Kristaps - a) I.XII 1896 Rīgā b) LU 1924 ārsts; Austrijā (?) Dr.med.

c) LU asist. (rentgenol.) 1928-1936 d) rentgenoloģija 0 LUB 464, A XIV 278 g) Wien,

Austria.

CAKULS, Pāvils - a) 10.V 1930 Rēzeknē b) Līdsas U Anglijā 1965 MB, BSc c)Mek-

māstera (McMaster) U Hamiltonā, Kanādā māc.-sp. (psīchiatr.) 1973 d) psīchiatrija 0 A

XIV 278, XVII 155, LG 65 g) Hamilton, Ont., Canada.

CAP: ĶEPA.

CARVOUNIS: KARVONE.

CAUNA (PRIEDE), Dzidra - a) 10. XI 1917 Nauks"ēnos b) LU 1943 ārste c) LU

asist. (iekšk. slim.) 1943; BU māc.-sp. 1947-1948; Daremas (Durham) U Anghjā pētn.

1958-1960; Pitsburgas U Pensilvānijā, ASV pētn. 1962-1974 d) elpošanas orgānu sli-

mības c) 4 kopdarbi (Edz 1979) f) A VII 110, XIV 279, BUW 155,LAMZA g) Pitts-

burgh, PA, USA.

CAUNA (agrāk: FUKSS), Nikolajs - a) 4. IV 1914 Rīgā b) LU 1942 ārsts, 1944

dok-ds; Daremas U Anghjā 1954 MSc, 1961 DSc c) LU subasist. 1935, asist. (anat.)

1942-1944; BU lekt. 1946-1948; Daremas U Anghjā lekt. 1948, ārk.prof. 1958-1961,

Pitsburgas U (ASV) prof. (anat.) 1961, prof. un nod. vad. 1975 d) anatomija c) ap 70

publ., iesk.kopd. (Edz 1979), BJ 2407 f) A VII 110, XIV 279, BUW 156, LG 65, At

198, LAMZA g)Pittsburgh, PA, USA.

CEDRIŅŠ", Rainis - a) 2. 111 1944 Rigā b) b. Upsalas U Zviedrijā; Upsalas lauks,

augstsk. 1970 pol. mag. c) Upsalas lauks, augstsk. māc.-sp. (saimn. un statist.) d) statis-

tika c) 10 publ., iesk. kopd. (Edz 1980) 0 A XII 81, XVI 213, LG 66 g) Uppsala,

Sweden.

191

CELMIŅA, Vija - b) Džona Herona mākslasskolā Indianapolisā, ASV 1962 BFA

(glezn.); KaUfornijas U Losandželosā 1965 MFA c) KaEfornijas U Ervinā (Irvine) mā-

cībspēks 1965-1966; Santamonikas koU. KaEfornijā māc.-sp. 1966 d) glezniecība f) A

V (1976) 177, VII 110,LG 66 g) USA.

CELMIŅŠ", Aivars - a) 10. IV 1927 Rīgā b) Hanoveras techn.augstsk. Vācijā 1953

Dipl.Math.; Klaustāles (Clausthal) kahirūpn. Ak Vācijā 1957 Dr.rer.nat. c) Frīdricha Vil-

helmaU Bonnā, Vācijā asist. (instrum. mātēm.) 1961 d) praktiskā matēmatika c) 33 publ.,

iesk. kopd. (Edz 1979), BJ 2408, 4492 0 A VII 110,XV 157, XVII 156, LG 66, LAMZA,AMVVS g) Newark, DE, USA.

CELMS, Pēteris - a) 23.VI 1936 Rīgā b) Ogustānas (Augustana) koU.llinojā, ASV

1958 BA (vēst.); Ziemeļrietumu (Northwestern) U Evanstonā 1959 MA, 1967 Ph.D.

c) Ziemeļrietumu U asist. 1960-1961; Vitenbergas U SpringfDdā lekt. (vēst.) no 1962

d) modernā Eiropas vēsture c) publ. f) A VIII 268, LG 66, AMVVS,NFD g) Springfield,

OH, USA.

CELMS, Teodors - a) 14. VI 1893 Pedelē b) Alberta Ludviga U Freiburgā, Vācijā1922 Dr.philos.; LU 1936 Dr.philos. c) LU priv.-doc. 1927, vec.doc. 1935, profesors

1936; Georga Augusta U Getingenā, Vācijā prof. 1944-1949; Ogustānas koU.llinojā,

ASV prof. 1949 d) filozofija c) 45 publ.(Edz 1939), BJ 322, 855, 3318, 5243, 5360

0 LUB 46, A VII 111, BJ 1363,4312 g) USA.

CELTNIEKS, Vidvuds (Vince) - a) 21. XII 1942 Rīgā b) Amerikas U Vašingtonā

(Kolumbijas apg.) BA (fiz. audzin.) c) Indiānas U Pensilvānijā, ASV māc.-sp. 1979 (?)

f) A XVII 159,LG 66,NFD g) Pennsylvania, USA.

CENNE (JANFELDE), Gundega - a) 1933 Rīgā b) Sēra Džordža VUjamsa U Mont-

realā, Kanādā 1956 BFA; Mekgila (McGill) U Montrealā 1957 BEd c) Kanādā mākslas

koU.lekt. 1969-1970 d) glezniecība f) A V (1976) 177, XVII 156, LG 66 g) Ottawa,

Ont., Canada.

CERBULIS, Jānis - a) 5. XII 1913 Smiltenes pag. b) JLA 1944 agronoms; Pensil-

vānijas U Filadelfijā, ASV 1956 MS (org.ķun.); Ratgersa (Rutgers) U Ņudžersijā 1966

Ph.D. (bioķīm.) c) BU asist. (dārzkop.) 1947-1949; ASV valsts un priv. uzn. darbā

d) uzturvielu technoloģija un piensaimniecības ķīmija c) 38 publ., iesk.kopd. (Edz 1979)

f) A VII 111, VIII 268, XV 261, LG 67,LAMZA g) Boyertown, PA, USA.

CERS, Jānis - b) Minesčtas U 1962 BA (vēst.) c) Minesotas U vēstures nod. asist.

f) LG 67.

CHINNOV: ČINOVS.

CILNIS, Juris - a) 14. VI 1935 Rīgā b) Oregonas U Judžīnā (Eugene), ASV: BS,

1960 MD c) DienvidkaUfornijas U medic. fak. Losandželosā doc, nod. vad. slimn. d) iek-

šķīgās slimības 0 A XIV 279, LG67, AABS g) Northridge,CA, USA.

CIRSIS, Pēteris - a) 14.XI 1915 Bebrenē b) Oksfordas U Anghjā 1943 lic. phil.,

Gregoriāņu U Romā 1951 Dr. theol. c) Londonā (Anghjā) angļu mācībiestādēs lekt.

c) publ., BJ 1895, 2410, 4313, 4361, 5581, red. 2895 f) A IX 83, LG 68 g) London,

England.

ČAČS, Salimons - b) LU: mag.math. c) Indiānas U (ASV) māc.-sp.; Chartumas

U Sudānāmāc.-sp. no 1965 d) statistika c) BJ 1577 f) A VII 111.

ČERŅEVSKA, Milda - sk.: KNOSTENBERGA.

192

ČERNAVSKA-VIDUCE, Ņina - b) Vestfālenes Vilhelma U Minsterē, Vācijā 1949Dr.

med.dent.; Toronto U Kanādā 1954 DDS, 1964 MDS c) Toronto U māc.-sp. d) zobārst-

niecība 0 A VIII 268, XIV 280, LG 69 g) Toronto,Ont., Canada.

ČINOVS (CHINNOV), Igors - a) 25. IX 1909Latvijā b) LU 1939mag.phil.; Parīzes

U Francijā 1947 Ec. (liter.) c) Kanzasas U Lorensā (Lawrence), ASV ārk.prof. (krievu Ut.)

1962; Ilinojas U lekt. (krievu vai. un drāmā) 1963 d) krievu valoda un Uterātūra c) publ.

0 A VIII 268, LG 70, AMWS g) Lavvrence, KS, USA.

ČIRKŠIS, Jānis - a) 31.VII 1924 Latvijā b) Melburnas karal. technol. inst. Austrālijā

1966 techniķis, 1967 „Associate" (institūtaabsolvents) c) Futskrejas (Footscrav) technol.

inst.Melburnā instr. 0 LG 70 g) Melbourne,Vic, Australia.

ČUIBE, Leons- a) 30. VIII 1915 Valmierā b) LU 1940 Ec. theol.; Upsalas U 1951

fil. kand. c) LU asist. 1941 c) publ., BJ 2414, 2415, 3492, 4314,4377,4574 f) A VIII

215, IX 83 g) Uppsala, Sweden.

DABARA (DAPKUS), Zita - a) 17. IV 1938 Rīgā b) Indiānas U (ASV) 1960 BA

(franču vai.), 1962 MA (slavu vai.), 1972 Ph.D. (slavu vai.) c) Depola (Dc Paul) U Čikāgā

māc.-sp. (krievu vai.) 1962 d) valodniecība 0 A VII 112, LG 70 g) USA.

DAIGA, Uldis- a) 1935 b) Ziemeļkarolīnas U (ASV) 1961 BA; Templas U Filadel-

fijā 1965MA (vācu vai.) c) Elizabetaunas koU. Pensilvānijā māc.-sp. 1979 (?) d) modernās

valodas 0 LG 70, NFD g)Pennsvlvania, USA.

DAINIS, Andris- c) Merilendas U fiz. audzin. fak.KoUedžpārkā māc.-sp. 1979 (?)

0 NFD g) Maryland, USA.

DAKTERIS, Juris- a) 16. IV 1935 Rīgā b) Ķēza (Case) rietumu rezerves U KEv-

lendā, ASV 1959 BA (biol.), 1962 MD c) Ķēza rietumu rezerves U māc.-sp. d) neuro-

chirurģija f) A XIV 281, LG 70 g) Lorain, OH, USA.

DAKTERNIEKS, Dainis - b) Ņusautvelsas U Sidnejā, AustrāEjā: MS, Ph.D. c) Mel-

burnas U vec. asist. 1980(?) d) ķīmija g) Melbourne,Vic, AustraEa.

DAĻIŅA (BRĪVULE), Inese - a) 26.V 1948 Ālborgā, Dānijā b) Melburnas U Aus-

trālijā 1970BSc (optometr.) c) MelburnasU asist. 1974(?) d) optometrija 0 A XIV 281,

LG7I g) Melbourne,Vic, AustraEa.

DAĻIŅA (HEIMANE), Ilze - a) 12. VI 1942 Rīgā b) Sidnejas U Austrālijā 1963 BSc

(mikrobiol.), 1966 MS c) Sidnejas U māc.-sp. 1965, lekt. 1966 d) mikrobioloģija f) A

VIII 268, XV 261, LG 71 g) Sydney, NSW, Australia.

DAMBE, Gunārs - a) 10. VIII 1925 Koknesē b) Aiovas (Iowa) U (ASV) 1963 BA

(mātēm.), 1968 MA (tauts.), 1974 Ph.D. (tautsaimn.un statist.) c) Aiovas U lekt. (tauts.)1965 d) tautsaimniecība f) A VIII 268, XVI 214, LG 71 g) Iraq.

DAMBRĀNE (STELPE), Verēna - b) Centr. Mičiganas koU. Mauntplesentā, ASV

1952 BMus; Mičiganas U 1953 MMus c) Kepitela U Kolumbusā, ASV prof. 1978 (?)

d) mūzika 0 A XVIII 219, LG 71, NFD g) Columbus, OH, USA.

DAMBRĀNS, Juris - a) 1932 b) Ohaio U (ASV) 1959 BArch c) Ohaio U lektors

1979 (?) d) architektūra c) BJ:red.sB2l f) A XIII 191,LG 71, NFD g) Columbus, OH,

USA.

DANCE, Elfrīda - sk.: KOCERE.

DANČAUSKA (VALTERE), Marija - a) 26.VI 1905 Līgatnē b) LU 1933ārste zobu

slimībās c) BU māc.-sp. 1947 f) A XIV 281 g) Adelaide,SA, Australia.

193

DANČAUSKIS, Aleksandrs - a) 21. VIII 1908 Cēsīs b) LU 1943 būvinž. c) LU lekt.

(būvkonstr.) 1946-1948 d) dzelzceļu un tiltu būve 0A XV 159, XVII 159, BUW 25

g) Adelaide,SA, AustraEa.

DAPKUS, Zita- sk.: DABARA.

DĀRZIŅŠ, Andris - a) 14. 111 1936 Rīgā b) Adelaides U Austrālijā 1961 MB, BS

(ārsts un chirurgs) c) lekt. Flindersa U Adelaidē f) A XIV 281, LG 72 g) Adelaide, SA,Australia.

DĀRZIŅŠ, Ansis - a) 24. 111 1930Rīgā b) Minesotas U (ASV) 1957 BBA, 1959 MA,Amerikas Āzijas studiju Ak Sanfrancisko 1966 Ph.D. (filoz.) c) Minesotas U lekt. (tauts.)

1957-1959; Džonsa Hopkinsa U Baltimorā lekt. 1959-1960; Linkolna U Sanfrancisko

lekt. (filoz., tauts. un mātēm.) 1963; Sanfrancisko stāta koli. lekt. un doc. (tauts. un zin.

filoz.) 1963, 1966; Goldengētas(Golden Gate) U Sanfrancisko lekt. (statist.) 1963-1966,

Amerikas Āzijas studiju Ak prof. (filoz.) 1966 d) tautsaimniecība un filozofija c) publ.

f)AVII 112,VIII 269, XVI 214, LG 72 g) USA.

DĀVIS: DEVISA.

DEBASTIDASA (DE BASTIDAS, dz. ILUKEVIČA), Elena b) ārste c) Sūhjas U me-

dicīnas fakultātēVenecuēlā paEgprofesore (docente).

DELLE,Velta-

sk.: GRĀVĪTE.

DĒMUTS, Edvīns- a) 25.V 1927 Rīgā b) Ohaio stāta U Kolumbusā, ASV 1955

BCE; MCE, 1968 Ph.D. (inžeruerzin.) c) Deitonas U Ohaio māc.-sp. (speciāls kurss absol-

ventiem) d) tiltuprojektēšana, materiālu pētniecība c) publ. 0A XV 160,XVII 160, LG

75, Un 37:81 g) Davton, OH, USA.

DENIHOVSKA, Valentīna-

sk.: DONIŠA.

DEVISA (DĀVIS, dz. GUTBERGA), Karīna- b) b. Mocarta mūzikas un tēlotājas

mākslas Ak Zalcburgā, Austrijā 1950(klavierspēlē); Bostonas U Masačūsetsā, ASV 1958

MusAD c) Bostonas U māc.-sp. klavierspēlē 0 A VII 121,LG 75 g) Boston, MA, USA.

DOLIETIS, Kāriis - a) 8. VIII 1900 Saukā b) LU 1930 ārsts, 1933 dok-ds c) LU

subasist. 1929, asist. 1932, lekt. 1940-1944 d) smadzeņu chirurģija c) vismaz 8 publ.

(Edz 1939) f) LUB 464, A VII 114,XIV 283, At 200 g) Karlstad, Sweden.

DONISCH: DONIŠA.

DONIŠA (DONISCH, dz. DENIHOVSKA), Valentīna - 3. XI ? Novočerkaskā, Krie-

vijā b) Fridricha Vilhelma U Bonnā, Vācijā 1947 Dr.med.; Rietumontario U Londonā,

Kanādā 1965 Ph.D (bioķīm.) c) Rietumontario U instr. (zobārstn. un māsu zin.) d) bio-

ķīmija, endokrinoloģija un sirds slimības c) 4 publ. 0 LG 77, LAMZA g) London,Ont.,

Canada.

DRAGŪNS, Juris- a) 8. IV 1932 Rīgā b) Sirakūzu U (ASV) 1954 BA (psīchol.),

Ročesteras U (ASV) 1963 Ph.D. (khn. psīchol.) c) Ročesteras U lekt. 1960-1962;Klārka

(Clark) U Vusterā (Worcester), ASV lekt. 1963-1967; Pensilvānijas stāta U ārk.prof.

(psīchol.) 1967 d) klīniskā psīcholoģija, psīchopatoloģija c) publ. f) LG 77, AMWS,NFD g) University Paik, PA, USA.

DRAVIŅA (RŪĶE), Velta - a) 25.1 1917Valmierā b) LU 1939 mag.phil.; Stok-

holmas U Zviedrijā 1954 fil.Ec, 1959 fil.dr. c) LU asist. un lekt. (fonēt.) 1940-1941,Lundas U Zviedrijā māc.-sp., doc. (baltoloģ.) no 1948; Stokholmas U prof., baltu un slavu

vai. nod. vad.; Karal. vēst. un antikvitāšu Ak loc.no 1980 d) baltoloģija c) vairāk nekā

194

80 publ., 13 grāmatas (līdz 1973), BJ 767, 1150,1752, 1753,2059, 2808:1,3904, 3905,

4047, 4417, 5036: 17,5079, 5423: 4,8, 6152, 6173,6307-6309, arī red. un sakārt.; sk.

arī A XXI 35 f) A VII 157, VIII 247, LG 77, AABS,person. informācija g) Stockholm,

Sweden.

DRAVIŅŠ", Kārlis- a) 30.XII 1901 Stendē b) LU 1938 mag. phil. (baltu vai.),

dok-ds c) TU lekt. (latv. vai.) 1940-1944; Lundas U Zviedrijā māc.-sp. (slavu filol.) no

1944 d) senie latviešu raksti un valodniecība c) 5 grāmatas, 33 raksti (Edz 1965), BJ 767,

855, 1919, 2687, 2823, 3492, 3904, 3905, 4414, 4417, 5360, 5423: 4,8, 5474: VIII/IX:

8, 6151, 6152, arī red.; sk. arīA XXI 33 0 A VII 114, X 103,131, 132,XX 182,LAOZ

aptauja g) Lund, Sweden._DRAVNIECE (GALĒJA), Aina - a) 14. IV 1925 Rīgā b) Hamburgas U Vācijā 1950

Dr.med.; ASV ārstes tiesības 1956 c) Minesotas U MineapoUsā, ASV lekt. 1960 d) pato-

loģija c) publ., BJ 2458 f) A VII 119, XIV 283, LG 77 g) MinneapoUs,MN, USA.

DRAVNIEKS, Andrejs - a) 3.X 1912 Pēterpilī, Krievijā b) LU 1938 ķīm. inž.; Ili-

nojas technol. inst.Čikāgā, ASV 1948 Ph.D. (fizik. ķīm.) c) LU subasist. 1934-1938,

asist., lekt. 1938-1940, asist.bez algas 1940-1944; Ilinojas technol. inst. pētn. 1946-

-----1949, konsultants 1960-1977, pēc tam pensijā d) smaržu pētniecība, korrozija c) ap

100 publ., iesk.kopd., ap 10 patentu (līdz 1980), BJ: red. 6153 f) A VII 114, XV 263,

LG 77, LAMZA g) Park Forest, IL, USA.

DRAVNIEKS, Ernests- a) 19.11 1892 Rīgā b) PSCI 1918 ceļu inž.; Karolo Vilhel-

mīhas techn. U Braunšveigā, Vācijā 1943 Dr. ing. c) BU ārk.prof. (dzelzceļu māc.) 1946-

-----1949 d) dzelzceļi un autoceļi c) publ., BJ 3906, 3907, 5423: 10, red. 2884, 5566 f) BUW

26, A VII 114, XV 160, LG 77, LAMZA g) Library, PA. USA.

DRAVNIEKS, Fricis - a) 11. VI 1915 Slokā b) b. LU 1941 (fiziķis), 1943 mag.rer.

nat. c) LU subasist. 1938, asist.(fiz.) 1941-1944; BU instr. 1946-1949; Minesotas U

(ASV) pētn. un lekt.no 1955 d) fizikālā ķīmija c) 10 kopdarbi (līdz 1979) 0 BUW 73,

A VII 114, XV 160, ADz XXI 10, LAMZA g) MinneapoUs,MN, USA.

DRAVNIEKS, Māris - sk.: BENSONS.

DREIFELDS, Juris- a) 17. IV 1942 Jelgavā b) Toronto U Kanādā 1965 BSc

(mežk.), 1969 MA, 1978 Ph.D. (sovjetoloģ.) c) Scarboro (Scarborough) koU. lekt. 1972

-1974; Broka U Sentkaterinsā, Kanādā lekt. un doc. 1974-1978 d) politiskās zinātnes

c) 4 publ.(līdz 1979), BJ: red. 5827 f) LG 77, LAMZA, AABS g) St.Catharines, Ont.,

Canada.

DREIMANE, Valda - sk.: MELNGAILE.

DREIMANIS, Aleksis - a) 13. VIII 1914 Valmierā b) LU 1938 mag.rer.nat. (geol.),

Voterlu (AVaterloo) U Kanādā 1969 DSc.h.c, Rietumontario U Londonā, Kanādā 1980

DSc.h.c. c) LU subasist 1937, jaun.asist. 1938, asist. 1940, lekt. 1941, priv.-doc. 1942-

-----1944; BU ārk.prof. 1946-1948; Rietumontario U lekt. un doc. 1951-1956,ārk. prof.

1956, prof. 1964 d) ģeoloģija, leduslaikmetu nogulumi c) ap 140 publ., iesk. kopd. (Edz

1980) BJ 2417-2422, 3725, 3908-3910, 4366, 5094, red.4420 f) LUB 346, BUW 74,

A VII 114, XII 82, XV 161, LG 78, ADz XXII 91, AABS, LAMZA, AMWS, NFD

g) London, Ont., Canada.

DRILLIS, Rūdolfs- a) 10.V 1893 Grostonā b) Leipcigas U Vācijā 1933 Dr.phil.

c) LU māc.-sp. 1942-1944; Ņujorkas U (ASV) pētn. darbā d) darba racionalizācija

195

c) publikācijas, BJ 660, 661, 2687,5036:17,5471:13,5666 f) A VII 115, VIII 269, XV

161 g)USA.

DUBAVA, Elma - sk.: MINIATA.

DULBE, Katrīna-a) 21. 111 1907 Rīgā b) LU 1931 mag.iur.; Džordžtaunas (George-

town) U Vašingtonā (Kolumbijas apg.), ASV 1960MS (krievu folkl.), 1970 Ph.D. c) Me-

rilendas U Kolledžpārkā ārk. prof. (ģerm. un slavu vai. un Et.) 1971 (?) c) publ. 0 AXI

253, LG 79, NFD g) Washington, DC, USA

DUNDURS, Jānis - a) 13. IX 1922 Rīgā b) Ziemeļrietumu U Evanstonā, ASV 1951

BSME, 1955 MS, 1958 Ph.D. (būvn.inženierzin.) c) Ziemeļrietumu U pētn. 1953, lektors

(inženierzin.) 1955, doc. 1958, ārk.prof. 1961, prof.no 1966 d) materiālu stiprība c) 76

publ., iesk. kopdarbus (Edz 1977) f) A VII 115, XV 163, LG 79, LAMZA, AMWS, NFD

g) Evanston, IL, USA.

DUNKELS, Andrejs -a) 15.X 1939 Rīgā b) Upsalas U Zviedrijā 1962 fil.kand.,

Umeo U Zviedrijā 1973 fil. lic.(matēm.) c) Umeo U asist., lekt.; Nairobi paid. inst. Kēnijā

no 1966; Luleo techn. augstsk. Zviedrijā māc.-sp. (mātēm.) d) matēmatiskā analizē, poten-

ciālteorija c) 3 publ. (līdz 1981) f) A VII 115, LG 79, Un 17: 71 g) LuleS, Sweden.

DUNSDORFS, Edgars - a) 20. XI 1904 Saldū b) LU 1933 mag.oec, 1944Dr.oec,

Melburnas U 1956 MCom (h.c.) c) subasist. 1934, jaun.asist. 1935, priv.-doc. 1937, doc.

1938, ārk.prof. 1939, tauts. nod. vad. 1939-1944, dekāns 1943-1944; Greifsvaldes U

Bincā, Vācijā pētn.darbā 1945; BU prof. un saimn. lietu rektors 1946-1948; Melburnas

U AustrāEjā māc.-sp. (prof., nod. vad.) 1948-1969; Kalifornijas U Berklejā, ASV viesprof.

1957; Melburnas U godaprof. (emeritus) 1970 d) tautsaimniecība, latviešu tautas vēsture

c) 26 grāmatas (Edz 1981), BJ 426, 767, 1170, 1618, 2426-2429, 2566, 2808: I, 2823,

3236, 3911, 3912, 3914, 4397, 4428-4438, 5243, 5423: 2-3, 5360, 5402: VI: II: 4,5474: VIII/1X:2,5474:X/Xl:3,arīred.unsakārt. f) LUB 556, BUW 52, A VII 115,XVI

216, LG 79, Un 25 : 58, AABS g) Melbourne,Vic, Australia.

DZELZĪTIS, KārEs - a) 25.VI 1892 Vildogā b) LU 1925 mag.iur.; LeopoldaFran-

cena U Insbrukā, Austrijā 1948 Dr.rer.pol. c) VeEngtonas (WelEngton) U Jaunzēlandē

lekt. 1950; Livingstona koU. Solsberī, Ziemeljcarolīnā, ASV prof. 1959-1971, māc.-sp. arī

citās koU. c) publ., BJ 562: 2, 4366, 4439, 5183, 5243 f) A VII 116, XI 254, LG 80,

ADz XVI 84, AABS g) SaEsbury,NC, USA.

DZINTARA, Inese - sk.: BAUMHAMMERE.

EBERŠTEINS, Igors - b) Prinstonas (Princeton) U (ASV) Ph.D. (aeronaut.) c) Jēlas

(Yale) U Ņuhevenā māc.-sp. (termodinam.) d) aviācijas inženierzinātnes 0 A VII 116, XV

164,LGBI,Un 15:75 g) USA.

EBERŠTEINS, Jānis - a) 1906 b) LU mag.oec. c) Sirakūzu U (ASV) krievu vai. lekt.

1962-1965 d) medicīnas vēsture c) publ. 0 A VII 116,XVI 216, Un 15:75,16: 84.

EGLE, Valters (Walter) - b) Alberta Ludviga U Freiburgā, Vācijā 1930 Dr.rer.pol.

(tauts.) c) Rokfordas (Rockford) koU.lEnojā, ASV ārk.prof.(tauts.) 1935-1936;Ohaio

stāta U Kolumbusā doc. 1936-1946; Cincinati U Ohaio prof. 1946 d) tautsaimniecība

e)publ. f)AMWS g) Cincinnati, OH, USA.

EGLĪTE (LIEPIŅA), Irma - a) 13. X 1907 Rīgā b) LU 1931 ārste, 1935 dok-de

c) LU subasist. 1932, jaun. asist. 1936, asist. 1937, pēc tam vec.asist.; Ernesta Morica

Arnta U (?) Greifsvaldē, Vācijā instr. (anat.) 1944-1945; Ohaio stāta U Kolumbusā, ASV

196

doc. 1956, ārk.prof. 1962, prof. 1967 d) anatomija un dermatoloģija c) publ., BJ 3358

f) LUB 465, A VII 116,XIV 285, AMWS, NFD g) Columbus, OH, USA.

EGLĪTE, Mirdza - b) Minesotas U MineapoUsā, ASV 1957 BEd (paid. un valodās),

1959 MA (franču un vācu vai.) c) Konkordijas (Concordia) koU. Morhedā, Minesčtā

māc.-sp. 1963 d) modernās valodas f) AVII 116,XVII 163, LG 82, AABS, NFD g) Moor-

head, M^USA.EGLĪTIS, Jānis

- a) 16. XII 1902 Kārļos b) LU 1931 ārsts, 1940 Dr.med. c) sub-

asist. 1927, jaun.asist. 1932, asist. 1935, lekt. 1938, priv.-doc. 1942; Ernesta Morica Arnta

U Greifsvaldē, Vācijā ārk. prof. 1944-1945; BU ārk.prof. 1946-1949; Ohaio stāta U me-

dic.koli. Kolumbusā, ASV lekt. 1951, doc. 1952, ārk. prof. 1955, prof. (histol., ausu, de-

guna un kakla slim.) 1961 d) histoloģija un embrioloģija c) publ. f) LUB 453, A VII 116,

XIV 285,AMWS g)Columbus, OH, USA.

EICHE (POGIŅA), Aleksandra - a) 17. VI 1905 Omskā, Krievijā b) 1928b. Angļuvai. inst. Rīgā; Londonas U Anglijā 1936 kvalif. apEec. (angļu vai.); Stokholmas U Zvied-

rijā 1948 fil.kand. (slavu vai.), 1967 fil.Uc, 1981 dok-de c) JLA lekt. 1939-1944;Stok-

holmas U lekt. (krievu vai.) d) valodniecība c) publ., BJ 544-547, sakārt. 3918 f)A VIII

269, LG 83 g) Stockholm, Sweden.

EICHE, Andrievs- a) 10.V 1934 Rīgā b) Stokholmas U Zviedrijā 1959 fil.kand.,

1962 fil.mag., 1964 fil.lic, 1973 fil.dr. c) Stokholmas U māc.-sp. no 1958, doc. no 1973

d) ģenētika c) 16 publ., iesk. kopd. (līdz 1980) f) A VII 116, LG 83, ADz XIX 79, LAOZ

aptauja g) Dandervd, Sweden.

EICHE, Vilhelms- a) 29.VI 1903Ādažos b) LU 1928 mežk. inž.; Stokholmas mež-

kop.augstsk. (Skogshsgskolan) Zviedrijā 1966 Uc. skog., dr. skog. c) LU jaun. asist. 1928,

asist. 1930, vec.asist. 1934, priv.-doc. 1937,doc. 1938; JLA doc. 1939-1944;Stokholmas

mežkop. augstsk. ārk. prof. 1967, tagad pensijā d) mežu ģenētika c) 34 publ., iesk.kopd.

(Edz 1974), BJ 3919, 6158 0 LUB 252, A VII 117, VIII 268, LG 83, LAOZ aptauja

g) Stockholm, Svveden.

EIKENS, Arnolds - a) 1911 b) LU 1935 ārsts c) LU asist. c) BJ 1618 0 A XIV

285 g) Sydney, NSW, Australia.

EIMANE, Biruta - a) 22.1 1929 Rīgā b) Misisipi stāta koU.ASV 1954 BS (dārzk.),

Ilinojas U 1956 MS; Pensilvānijas stāta U 1961 Ph.D. (augu patol.) c) Sentanselmsa (St.

Anselm's) koli. Mančesterā, ASV māc.-sp. d) fitopatoloģija f) AVII 117,LG 83 g) USA.

EISBERGA, Helēna - sk.: STARCA.

EKMANE, Brigita - sk.: KORE.

EKMANIS, Rolfs - a) 10.11 1929 Rigā b) Viskonsinas U 1956 BA (poEt. zin. un

krievu filol.), 1957 MA (slavu stud.); Indiānas U Blumingtonā, ASV 1966 Ph.D.(Eter.)

c) Viskonsinas U asist. (slavu vai. un Ut.); Jutas (Utah) stāta U lekt. (krievu un vācu vai.)

1957-1960; Dienvidflorīdas U Tempā māc.-sp. 1962; Arizonas stāta U Tempā ārk.prof.

(krievu vai. un Uter.) no 1963 d) slavu Uterātūra c) publ., BJ 4366, 5402: VII: 5, 5402

IX: 7, 5423: 8, red. 5600 0 A VII 117, LG 84, AABS, NFD g) Tempe, AZ, USA.

EKŠTEINS, Modris - a) 13. XII 1943 Rīgā b) Toronto U 1965 BA (vēst.); Oks-

fordas U Anghjā 1970Ph.D. c) TorontoU ārk. prof. c) publ. 0 LG 84.

ELKSNĪTIS, Voldemārs- a) 21. XII 1901 Rīgā b) LU 1936 veterinārārsts; Frīdricha

Vilhelma U BerEnē, Vācijā 1943 Dr.med.(tropu higiēnā) c) LU subasist. 1934, jaun.

197

asist. 1936, asist. 1938, vec.asist., lekt. d) parazitoloģija c) publ. 0 LUB 516, A XIV

286, LG 84 g) Toronto,Ont., Canada.

EMBREKTE (MĀLMANE), Ilze - a) 24. XII 1931 b) Ņujorksitijas U 1954 BS (bio-

ķīm.), BA (psīchol.) c) Kornela U Itakā, ASV māc.-sp. (bakteriol.) no 1969 d) bakteriolo-

ģija 0 A XV 278, XVII 164,LG 84 g) USA.

ENCE, Elmārs - a) 16. X 1908 Rīgā b) LU 1934 ķīm. inž. c) LU vec.asist. 1934-

-----1944; BU lekt. 1946-1949; Ņujorkas U (ASV) pētn. 1951-1960,priv. uzn. pētn. no 1965

d) fizikālā metaUurģija, korrozija c) ap 30 publ., patenti f) A VII 117, XV 264, BUW44,

LAMZA g) Hamden, CT, USA.

EPERMANIS, Bernhards - a) 13. VI 1906 Mangaļos b) LU 1935 mag.oec. c) Unras

(UNRRA) U Minchenē, Vācijā doc. d) saimniecībaun finances c) publikācijas 0 LAMZA

g) Babylon, NY, USA.

ERDMANE (SPOĢE), Vija - a) 17. VII 1939 b) 1961 b. Sidnejas techn. koU. mākslas

kl. AustrāEjā c) Sidnejas techn. koU. māc.-sp.; Nacion. mākslas skolā Sidnejā māc.-sp. 1962

-1970 d) glezniecība f) A V (1976) 186 g) Sydney, NSW, AustraEa.

ĒRGLIS, Juris - a) 15.X 1938 Rīgā b) b. Buenosairesas nacion. kolledžu Argen-

tīnā c) Santildas (St. Hilda) koU. Argentīnā prof. (baletā) 1963, KaEfornijas U Losan-

dželosā māc.-sp. (choreogr.) 1977 d) baleta māksla f) A XVII 164, NFD g) Los Angeles,

CA, USA.

EZERGAILE (MIŠKE), Inta - a) 11. IX 1932 Rīgā b) Simonsa koU. Bostonā, ASV

1955 BA; Kornela U Itakā 1967 MA, 1969 Ph.D. (vācu vai. un Uter.) c) Kornela U mā-

cībspēks, ārk. profesore 1977 d) vācu valoda un literātūra c) publ. f) LG 86, LAMZA

g) Ithaca, NY, USA.

EZERGAILIS, Andrievs - a) 10.XII 1930 Rītē b) Mičiganas stāta U īstlānsingā,ASV 1956 BA (sociālās zin.); Ņujorksitijas U 1960 MA (vēst.); Kolumbijas U Ņujorkā1968 Ph.D. (vēst.), c) Itakas koU.lekt. 1964, doc. 1966, ārk.prof. 1969, profesors 1973

d) Austrumeiropas vēsture c) publ.: grāmata, recenz. uc. raksti; BJ 4366, red. 5467, 5600

f) A VII 117,LG 86, AABS, LAMZA, NFD g) Ithaca, NY, USA.

FELSBERGA,Lūcija - sk.: BĒRZIŅA.FETLERS, Dāvids - b) Ročesteras U Tstmena (Eastman) mūzikas fak. Ņujorkas stātā,

ASV 1955 DMus c) Tstmena mūzikas fak. māc.-sp. d) kompozicija f) LG 87, LM 1:83

g) New York, USA.

FILATOVS, Juris - a) 29. 111 1941 Viļānos b) VašingtonaU Sentluisā, Misūrī, ASV

1963 BSME; Misūri U RoUā 1969 Ph.D. (metaUurg.) c) Misūri U asist. 1965-1966; Jang-

staunas (Youngstown) stāta U Ohaio doc. d) metaUurģija c) publ. f) AXV 264, LG 87,

AMWS, NFD g) Greensboro, NC, USA.

FLEISA, Astrīde- a) 18.VIII 1943 Rīgā b) Melburnas U AustrāEjā 1965 BSc

c) Latroba U Melburnā māc.-sp. 1967 d) bioloģija c) publ. f) A VIII269, LG 87 g) Mel-

bourne, Vic, Australia.

FOGELE-ROŽANKOVSKA (ROŽANKOVSKY), Helmi - a) 13. 111 1922 Rīgā

b) Ruprechta Kārla U Heidelbergā, Vācijā 1949 Dr.med.dent. c) Taftsa (Tufts) U Med-

fordā, ASV zobārstn. fak. doc, dekāna vietn. d) zobārstniecība 0 A XIV 288, XX 183,LG 87 g) Jamaica Plain, MA, USA.

198

FOLDĀTS, Ernests - a) 15. V 1925 Liepājā b) Venecuēlas centr. U Karakasā 1954

Uc.biol., 1964 Dr.rer.nat. c) Venecuēlas centr. U asist. 1951, prof.un botan.nod.vad.

1952, biol. nod. vad. 1962, pensijā 1978 d) augu sistēmatika un ekoloģija c) ap 60 publ.,

starp tām Venecuēlas orchidejas 5 sējumi, katrs 600 lpp.; BJ 6162 f) A VII 118, LG 87,

Un 16:83, LAMZA g) Caracas, Venezuela.

FRANKLINA (FRANKLIN, dz. ZIRNĪTE), Edīte - a) 13. VII 1935 Rīgā b) Miči-

ganas U (ASV) 1959 BA, 1962 MA (spāņu vai.) c) Mičiganas (?) U māc.-sp. (spāņu vai.)

d) spāņu valoda 0 A XVII 165, LG 88 g) JoUet, IL, USA.

FREIBERGA (VĪĶE), Vaira - a) I.XD 1937 Rīgā b) Toronto U Kanādā 1958BA

(psīchol.), 1960 MA; Mekgila (McGill) U Montrealā 1965 Ph.D. (psīchol.) c) Montrealas

U doc. 1965, ārk. prof. 1971 d) eksperimentālā psīcholoģija, psīchoEngvistika c) 26 publ.,

iesk.kopd. (Edz 1978) f) A VII 118, LG 88, Un 45: 77, LAMZA, AABS, AMWS g) Mont-

real, PQ, Canada.

FREIBERGS, Imants - a) 1934Valmierā b) Toronto U Kanādā 1960BSc (inženier,-

zin.), 1961 MSc (kodolenerg.) c) Mekgila (McGiU) U Montrealā doc. 1963 d) datorzināt-

nes c) publ., BJ: red. 5821 0 A VII 118, XV 166,LG 88 g) Montreal, PQ, Canada.

FREIDENBERGS, Oļģerts - a) 17. XI 1916 Vecogrē b) LU 1942 veterinārārsts

c) LU asist. 1942-1944 f) A XIV 288 g) Schenectady, NY, USA.

FREIMANIS, Atis - a) 28. 111 1925 Rīgā b) Hamburgas U Vācijā 1951 Dr.med.

c) Ohaio stāta U Kolumbusā, ASV lekt. (radiol.) 1958,doc. 1959, ārk. prof. 1961, prof.

1965-1970; Ohaio medic. koli. ToEdo prof. un radioloģ. nod. vad. 1970-1975; Ohaio

stāta U prof.un radioloģ.katedras vad.no 1976 d) diagnostiskā radioloģija c) 31 publ.,

iesk.kopd. (līdz 1979), BJ 2453, 4517, red. 634 f) A VII 118, XIV 289, LG 88, Un 38: 62,

LAMZA, AMWS g) Columbus, OH, USA.

FREIMANIS, Edgars - a) LV 1903 Rīgā b) LU 1928 mech.inž. c) LU jaun. asist.

1928, asist. 1930, vec.asist. 1933, priv.-doc. 1935, doc. (kuģu būvē) 1939-1944 d) kuģu

būve c) publ., BJ 3920-3923 0 LUB 383,A VII 118, XV 166 g) Svveden.

FREIMANIS, Valters - c) Ņujorkas stāta U koU. Osvego mūzikas fak. māc.-sp. 1979

(?) f) NFD g) USA.

FRIDRICHSONE, AEse -sk.: VASERA.

FRIDRICHSONE, Meta- sk.: ŠTERNA.

FRIDRICHSONE, Olga -sk.: VEINBERGA.

FRIDRICHSONS, Jānis - a) 17.1 1906 Remtē b) LU 1933mag. math. (fiz.) c) LU

subasist. 1927, jaun. asist. 1934, asist. 1936, vec. asist. 1938, priv.-doc. 1939, doc. 1940-

-1944; JLA doc. un fiz. katedras vad. 1942-1944; Austrālijā valsts iestādē (CSIRO) pētn.

1950-1967 d) molekulu struktūras noteikšana c) 39 publ., iesk.kopd. (līdz 1975), BJ

5423: 7 0 LUB 333, A VII 118, XV 167, MZN 38 g) Canberra, ACT, Australia.

FUKSS, Nikolajs - sk.: CAUNA.

GABLIKS, Jānis - a) I.XI 1924 Nītaurē b) BU 1949 ārsts zobu slimībās; Ratgersa

U Ņubransvikā, ASV 1957 MS, 1963 Ph.D.(bakteriol.) c) Ratgersa U (ASV) pētn.

(bioķīm.) 1956, asist. 1960-1963; Masačūsetsas technol. inst. doc. (šūnu biol.) 1963-

-1967; Ziemeļaustrumu (Northeastern) U Bostonā ārk. prof. (biol.) no 1967 d) mikrobio-

loģija, bioķīmija c) 18 publ., iesk. kopd. (Edz 1971) 0 A VII 118, XIV 289, XV 264, LG

91, LAMZA, AMWS, NFD g) Boston, MA, USA.

199

GAIGALA, Astrīde - sk.: BECDEKI.

GAILIS, Laimonis - b) Mekgila (McGill) U Montrealā, Kanādā 1961 BSc, Ph.D. (bio-

ķīm.) c) Lavala U medic. fak. Kvēbekā docents d) bioķīmija c) pubUkāc. f)AXV 265,

LG9I g) Canada.

GAILĪTIS, Raimonds - b) Eberharda Kārla U Tībingenā, Vācijā 1948 Dr.med.; ārsta

tiesības ASV 1951 c) lEnojas U (ASV) māc.-sp. no 1956 c) publ. 0 A VII 119, XIV 290,LG 91, NFD g) Glenview, IL, USA.

GALĒJA, Aina - sk. DRAVNIECE.

GALĒJA (KAJAKA), Irma - a) 28. XI 1923 Ventspilī b) Aiovas (Iowa) U (ASV)

1962 BS (bērnu psīchol.), 1964 MS, 1973 Ph.D. c) Aiovas U māc-sp.no 1964,ārk.prof.

d) bērnu psīcholoģija c) 5 publ. (līdz 1977), BJ 5423: 9 0 A VII 119,LG 92, LAMZA,NFD g) Ames, lA, USA.

GALĒJS, Jānis - a) 18. VII 1927 Sinolē b) Minesotas U (ASV) 1953 BA, 1955 MA,1958 MLib c) Aiovas stāta zinātņu un technol. U bibliotēkā Ēmsā (Ames) prof., dir.

paEgs d) bibliotēku zinātne c) publ. f) A XX 184, LG 92, LAMZA g) Ames, lA, USA.

GARANCIS, Dominiks- sk.: GARANS.

GARANCIS, Jānis - a) 14. V 1921 Gaigalavā b) Ruprechta Kārla U Heidelbergā,Vā-

cijā 1949 Dr.med. c) Misisipi U (ASV) ārk.prof. 1957-1958;Cincinati U Ohaio māc.-sp.

1958, vēlāk Marķētas (Marquette) U māc.-sp. d) patoloģija c) publ. f) A VII 119, XIV

290, LG 92 g) Mihvaukee, WI, USA.

GARANS (GARAN, agrāk: GARANCIS), Dominiks - a) 14. X 1912Varakļānos b)LU

1935 mag.iur.; AlbertaLudviga U Freiburgā, Vācijā 1945 Dr.iur.; Parīzes U Francijā 1949

Dr.en Droit (starpt. likumdos". un darba konvenc); Londonas U Anglijā 1949 Ph.D.

(starpt. likumdos.) c) Kornela (CorneU) U Itakā, ASV un Hārvardas U Masačūsetsā lekt.

1950 -1956 d) starptautiskās tiesības un psīcholoģija c) 4 grāmatas, BJ 6164,6165 f) A

VII 119,XI 255, LG92, Un 15: 75 g) New York, NY, USA.

GAROZA, Valdis - b) Masačūsetsas U Amherstā (ASV) 1973 MA c) Marietas koli.

mākslas_fak. Ohaič māc.-sp. 1979 (?) f) LG92, NFD g) Ohio, USA.

GARŠA (BAUMANE), Aija - a) 27. VIII 1940 Rīgā b) Melburnas U Austrālijā 1967

LLB c) Monaša U Melburnā asist. 1968; Melburnas U asist. 1969, lekt. 1970; KalifornijasU Berklejā (A_SV) pētn. darbā f)_A XI 255, LG 93 g) USA.

GARTJE, Melita-

sk.: GRINBERGA.

GAVARE, Austra - sk.: ZERVIŅA.GEDROVICS, Alberts

- sk.: KALME.

GEDULIS, Guntars - a) 27. VIII 1952 Ņujorkā, ASV b) Ņujorksitijas U 1947BArch

un BMus (kompoz.) c) Ņujorksitijas U asist.; Rietummičiganas (NVestern Michigan) U asist.

1974 d) architektūra un mūzika 0 A XVII 106, 167, XVIII 221, LG 93 g) Avacas,Venezuela.

GEISTAUTS, Georgs - b) Renslera (Rensselaer) poUtechn.inst. Trojā, ASV 1966

MBA c) Aļaskas U uzn.saimn. fak. Enkoredžā (Anchorage) māc.-sp. 1979 (?) f) A XVI

218, LG 93, NFD g) Anchorage, AK, USA.

GIFORDA (GIFFORD, dz. PURVIŅA), Inese - a) 2. II 1941 Rīgā b) Ņujorkas stāta

U (ASV) 1962 BA (soc. stud.), 1966 MA (vēst.) c) Rasela Sēdža (RusseU Sage) koli. Ņu-jorkā māc.-sp. kops" 1966 0 A VII 120, LG 94.

200

GIRDO, Valdis - a) 26.XI 1949 Kalmārā, Zviedrijā b) Stokholmas techn. augstskolā

1973 civ.ing., 1978 tekn. dr. c) Stokholmas techn. augstsk. zinātn.asist., doc.no 1978

d) inženierzinātnes 0 LG 94,Un 43:66 g) Stockholm. Sweden.

GODESS, Hermanis- a) 3. 111 1920 b) 1937 b. LX klavieru klasi c) Vestvirdžinijas

(West Virginia) U Morgentaunā, ASV prof. (mūzikā) d) klavierspēle 0 A VII 120 g) USA.

GOLTA (ROŠANA), Rita- b) Pensilvānijas stāta U (ASV) 1965 BA; Delavēras U

Ņuarkā 1967 MA (angļu vai.un Eter.); Templas (Temple) U Filadelfijā 1977 Ph.D. (angļu

vai.) c) Konkorda koU. Atensā, ASVmāc.-sp. d) valodniecība 0 A VIII 276, LG 95, NFD

g) Dover, DE, USA.

GOLUBOVSKIS, Pauls- b) 1952 b. Mekgila (McGuT) U Montrealā, Kanādā (metal-

lurg.?) c) Mičiganas U uzn. admin. fak. FUntā māc.-sp. 1979 (?) f) AXV 169, LG 95,

NFD g) Michigan, USA.

GOTŠALKS (GOTSHALKS), Gunārs - b) DalhauzT U Daunsvjū, Halifaksā, Kanādā

1966 BSc (inženierzin. Fiz.) c) Jorkas (York) U datorzin. fak. Daunsvjū, Toronto mācīb-

spēks 1979 (?) 0 A XV 169, LG 95, NFD g) Toronto,Ont., Canada.

GRAFA (GRAFF, dz.SPEKMANE), lEzāna - b) Sirakūzu U mūzikas fak.Ņujorkasstātā, ASV 1968 BMus c) Sirakūzu U mūzikas fak. māc.-sp. f) LG96, LM 2:178 g) New

York, NY, USA.

GRAPMANE, Irēne - sk.: KAZEROVSKA.

GRASE, Aleksandra -sk. LEGZDIŅA.GRASIS, Austris

- a) LVI 1942 Rudbāržos b) Upsalas U Zviedrijā 1971fil.kand.

(vai.); Stokholmas U 1972 fil. kand. (vai.), 1974 fil. mag. c) Fridricha Vilhelma U Bonnā,

Vācijā māc.-sp. d) baltu valodas c) publ., BJ 4535,red. 5576 f) A XII 272, XVII 168,LG

96, AABS g) Bonn, Germany.

GRASMANE, Elza - sk.: KONRADE. GRAUDIŅA, Elfrīda- sk.: AVOTA.

GRAUDUMS, Ivars - a) 7. IX 1930 Rīgā b) Štutgartes techn. augstsk. Vācijā 1961

Dr.chem. c) Štutgartes techn. augstsk. asist. 1959-1961 d) ķīmija c) publ., BJ 4537

f) AVII 120, XV 265,LG97.

GRAVA, Arnolds - a) 30. LX 1912 Rīgā b) LiUes U Francijā 1931 BA; 1943 b. LU,

Nebraskas U (ASV) 1954 Ph.D. (romānu vai. un Eter.) c) Nebraskas U lekt. (franču vai.)

1953-1954; Ņujorkas stāta U Olbenī (Albany) doc. (modern. vai. un filoz.) 1954, ārk.

prof. 1959,prof. 1962 d) modernāsvalodas c) publ., BJ 3925, 6166 f)A VIII 270, NFD

g) New York, NY, USA.

GRAVA, Jānis - a) 24. I 1920 Vecgulbenē b) Georga Augusta U Getingenā,Vācijā

1948 DipL Landw., 1950 Dr. agr. c) Kanzasas stāta U Manhetenā,ASV pētn. 1952-1953,Minesčtas U Sentpolā instr. 1953, pētn. 1954, doc. 1957, ārk. prof. 1965 d) augsnes pēt-

niecība c) publ. f) A VII 120,LG 97, AMWS, NFD g) Minnesota, USA.

GRAVA, Sigurds - a) 25. IX 1934 Liepājā b) Ņujorksitijas U (ASV) 1955 BCE; Ko-

lumbijas U Ņujorkā 1960 MS (pilsētu būvn.); MArch, 1965 Ph.D.(satiksmes plānošanā)

c) Kolumbijas U lekt., prof. d) pilsētu plānošana c) publ., BJ 4366, 6167 f) A VII 120,

XIII 194,_XV 170, LG 97, LAMZA, AABS, AMWS, NFD g) New York, NY, USA.

GRAVĪtE (DELLE), Velta - a) 10. X 1908 Rīgā b) 1930 b. LX klavieru kl., 1936

spec. teor.kl. c) LX klavieru kl.doc. 1940-1944 d) klavierspēle f) A XVII 170, XVIII

222, LAMZA g) Colorado Springs, CO, USA.

201

GRESTE, Ojārs - a) 19. IV 1942 Liepājā b) Ņusautvelsas U AustrāEjā 1963 BE,

1968 ME; KaEfornijas U 1970 DEng c) Ņusautvelsas U būvn. fak. lekt.no 1975 d) statika,

datorzinātnes f) A XV 170,LG 98 g) Sydney, NSW, AustraEa.

GRIGULIS, Viktors - a) 16. IX 1942Rīgā b) Londonas U Anghjā 1965 BSc (ķīm.),1969 Ph.D. (fizik. ķīm.) c) Sēra Džona Kasa (Sir John Cass) koU. Londonā pētn. 1965-

-1968, māc.-sp. 1968-1969; Londonas U māc.-sp. 1969 d) fizikālā ķīmija c) publ. f) A

XV 265, LG 98, Un 26: 82 g) London, England.

GRĪNA, Dagnija - a) 23. IX 1938 Rīgā b) Indiānas U Blumingtonā, ASV 1962 BS,1972 MS (mcd. technol.) c) Johana VolfgangaGētes U Frankfurtē, Vācijā pētn. (endokri-

nol.) 1964-1966; Indiānas (Perdjū) U IndianapoEsā pētn. 1966, asist.no 1969 d) bakte-

rioloģija _f) A XIV 292, LG99, Un 16: 84, LAMZA g) Indianapolis, IN, USA.

GRINBERGA (GARTJĒ), MeEta - b) LU: mag.iur. c) Edinburgas U Skotijā lekt.

(krievu vai.) 0 Un 39: 60 g) Scotland.

GRĪNBERGS, Eižens - a) 5. IX 1920 Krievijā b) Pensilvānijas U FUadelfijā, ASV

1961 MA (filol.) c) Pensilvānijas U jaun. lekt. (krievu vai.) 1960-1961; Ziemeļdakotas U

Grandforksā lekt. (krievu vai. un Uter.) no 1961 d) krievu valoda un Uterātūra 0 A VIII

270, LG 99, AMWS, NFD g) Grand Forks, ND, USA.

GRĪNBERGS, Jānis- a) 6. V 1915 Kursīšos b) LU 1943 mag.rer.nat.; Fridericiānas

techn.augstsk. Karlsrūhē, Vācijā 1961 Dr.rer.nat. c) LU jaun.asist. un asist. 1943-1944,

ČUes U Valdivijā (Valdivia) prof.no 1955, mikrobiol. inst. vad. 1955-1973; Karlsrūhes

Fridericiānas techn. U viesprof. 1972-1973 d) mikrobioloģija c) 4 publ., iesk.kopdarbus

(līdz 1977) f) A VII 120, LG 99, Un 38:69, LAMZA g) Valdivia, Chile.

GRINFELDE, Zelma - sk.: KALNIŅA.GRĪNS, Jēkabs - a) 13. IX 1952 Stokholmā, Zviedrijā b) Stokholmas U mātēm,un

dabzin. fak. 1974 fil.kand., 1980 fil.dr. (neorg.ķīm.) c) Stokholmas U māc-sp.no 1978

d) ķīmija, fizika, matēmatika, teorētiskā filozofija c) 6 publ. (1979-1980) 0 person.

informācija g) Stockholm, Sweden.

GRĪSLIS, Egils - a) 19.11 1928 Jelgavā b) Getisbergas (Gettysburg) koU. Pensilvā-

nijā, ASV 1950 BA; Getisbergas luter. teol. semin. 1953 BD; Jēlas (Yale) U 1958 Ph.D.

(teol.) c) Djūka (Duke) U Daremā, ASV asist., vēlāk ārk. prof. (vēstur. teol.) 1959-1965,

Hartfordas semin. Konektikutā prof. 1969-1974; Fordemas (Fordham) U Bronksā ārk.

prof. 1974-1976; Manitobas U Vinipegā, Kanādā ārk.prof.no 1976 d) baznīcas dogma-tikas vēsture c) publ., BJ 4366, 4523, 4782, 5032, red. 6170 0 A VII 120, IX 85, LG

100, Un 23:13, LAMZA, AABS g) Winnipeg, Man., Canada.

GRODUMA (VEIDE), Emma- a) 17.X 1916 Rīgā b) LU 1941 ārste zobu slimībās,

Saskačevanas U Saskatunā, Kanādā DDS, 1957 Ph.D. (neuroanatom.) c) Saskačevanas U

pētn. no 1955, doc. 1961, ārk.prof. 1969 d) viruloģija c) publ. f) A VII 121, XIV 293,

LG 100,AMWS g) Saskatoon, Sk, Canada.

GROSS, Valters - a) 20. VIII 1903 Katlakalnā b) Frīdricha Vilhelma U Berlīnē,

Vācijā 1930 Dr.phil. c) Johana Volfganga Gētes U Frankfurtē (pie Mainas), Vācijā asist.

1934-1937, doc. 1937, ārk. prof. 1943, prof. 1949; Humbolta U Berlīnē prof.no 1950

d) palaiontoloģija c) daudz publ. f) A VII 121 g) Germany.

GROŠS, Jānis - a) 18.IX 1906 Tukumā b) LU 1931 elektrotechn. inž c) BU lekt.

d) elektrotechnika c) publ. f) A XV 171 g) USA.

202

GROTA (GUSMANE), Inta- a 23. X 1927 Rīgā b) Simonsa koli. Bostonā, ASV

1953 BS; Bostonas U 1957 MD c) Bostonas U medic. fak. doc. 1974 d) dermatoloģijaun

stomatoloģija c) 10 publ., iesk. kopd. (Edz 1970) f) A XIV 294, LG 101, NFD g) Boston,

MA, USA.

GRUBE, Pauls - a) 22. XI 1913 Jelgavā b) Vestfālenes Vilhelma U Minsterē, Vācijā

1950 Dr.med.; patologa tiesības ASV 1957 c) Ņujorkas medic. koU. doc. 1968 d) patolo-

ģija c) 3 publ.(Edz 1978) 0 A XIV 294, LAMZA g) Harrison, NY, USA.

GRUNDMANIS, Nikolajs - a) 21. XII 1898 Secē b) LU 1941 ķīm. inž. c) LU sub-

asistents; ASV pētn. priv. uzņ. d) ķīmija 0 A XV 266 g) USA.

GUSMANE, Inta-

sk.: GROTA.

GŪTBERGA, Ingrīda -sk.: JOHANSONA.

GUTBERGA,Karīna - sk.: DĒVISA.

ĢELIŅŠ, Eduards - a) 20.XI 1883 Ezerē b) 1914b. Pēterpils U mātēm. nod. (fiziķisun astronoms) c) LU asist. 1919, priv.-doc. 1928,doc. 1930, vec. doc. 1936,ārk. profesors

1939, prof. 1940; BU prof. (teor. mech.) 1946-1949; Ohaio stāta U Kolumbusā, ASV

pētn. 1951-1956, zin.konsult.Batela inst. 1956-1959,pēc tam pētn. Kongresa bibliotēkā

d) astrofizika c) 11 publ. f) LUB 311, BUW 75, A VII 122, MZN 16, LAMZA g) North

Olmsted, OH, USA.

ĢERMĀNIS, Elmārs- a) 14. IX 1910 Alūksnes pag. b) LU 1939 būvinž.; Berlīnes

Šarlotenburgas techn. augstsk. 1943 Dipi. Ing. c) LU mātēm. fak. asist. 1940-1944; Aus-

trālijā valsts uzņ. darbā d) būvprojekti c) publ. f) AXV 172, LG 103 g) Sydney, NSW,

Australia.

ĢIPTERE, Anna- sk.: RUDOVICA.

HALLE, Moriss- a) 23. VII 1923 Liepājā b) Čikāgas U (ASV) 1948 MA; Kolum-

bijas U Ņujorkā 1955 Ph.D. c) Čikāgas U māc.-sp. 1947; Hārvardas U Masačūsetsā mācīb-

spēks 1949; Masačūsetsas technol. inst. doc. (modern. vai.) 1951, ārk. prof. 1956, profesors

c) publ. f) LG 104, AMWS g) USA.

HANE, Henrijs (Henry HAHNE) - a) 16.1 1924 Rigā b) Gracas techn. augstsk. Štei-

ermarkā, Austrijā 1950 Dipi. Ing.; Stenfordas U KaEfornijā, ASV 1959 Ph.D. c) Sentluisas

U Misūrīdoc; Santaklāras U Kalifornijā ārk.prof. 1956 f) A VIII 270, XV 173 g) USA.

HARTMANE, Astrīde-

sk.: IVASKA.

HARTMANIS, Juris - a) 5. VII 1928 Rīgā b) Fīlipsa U Mārburgā, Vācijā 1949cand.

phil. (fiz.); Kanzasitijas U Misūri, ASV 1951 MA (mātēm.); KaEfornijas technol. inst. Pasa-

dīnā 1955 Ph.D. (mātēm.) c) KaEfornijas technol. inst. asist.1951-1955; Kornela U

Itakā, Ņujorkas stātā lekt. 1955-1957; Ohaio stāta U Kolumbusā doc. 1957-1958;Kor-

nela U prof. (datorzin.) no 1965 d) matēmatika un datorzinātne c) vairāk par 64 publ.,iesk. kopd. (Edz 1977), BJ 6171 f) A VII 122, XV 173, LG 104, LAMZA, AMVVS, NFD

g) Ithaca, NY, USA.

HARTMANIS, Valdemārs- b) b.Ruprechta Kārla U tiesību zin. fak. Heidelbergā, Vā-

cijā; Mekgila (McGiU) U Montrealā, Kanādā: BA, 1957 MA (soc.aprūpē) c) Toronto U Ka-

nādā māc.-sp. 0 A VII 122, LG 104 g) Canada.

HAZNERS,Daumants - a) 25. VIII 1937 Rigā b) Ratgersa (Rutgers) U Ņubransvikā,ASV 1962 BE, 1964 MS (būvinženierim.) c) Ratgersa U asist. 1963; Mersera apg. (Mercer

County Community) koU. Trentonā, Ņudžersijā ārk.prof. (būvinženierim.) 1964; Lēka

203

apg. (Lake Countv) koli. Greisleka (Gravslake), Ilinoja prof. no 1981 d) būvniecības inže-

nierzinātnes c) publ. 0 A XV 173, LG 106, F 13: 38, LAMZA, AABS g) Lindenhurst,

IL, USA.

HEIMANE, Ilze - sk.: DAĻIŅA.lIEINCA (HEINZ, dz. ZARIŅA), Anna

-17. IX 1907 Rīgā b) b. LMA figūr. darbn.

1935 un Antverpenes augst. mākslas inst. Beļģijā c) Antverpenes augst. mākslas inst. prof.1948 d) glezniecība un paidagoģija f)AV (1976) 157, 262, VII 175 g) Antwerp, Bel-

gium.

HEINSONE (KĻAVIŅA), Mirdza- a) 2. VI 1912 Alūksnē b) LU 1940 veterinār-

ārste c) LU asist. 1940-1944; ASV pētn.darbā 1956-1959 c) publ. (kopd.) f) A XIV

295 g) Cleveland, OH, USA.

HEINZ: HEINCA.

HEIVUDA (HEYWOOD, dz. ZARIŅA), Astra- b) Vašingtonas U Sietlā, ASV 1953

BArch; Masačūsetsas technol. inst.MArch c) Vašingtonas U māc.-sp. c) publ. f) A XIII

195, LG 106, NFD g) Seattle,WA, USA.

HELLMANS (HELLMANN), Manfrēds - a) 24. VI 1912 Rigā c) Alberta Ludviga U

Freiburgā, Vācijā māc.-sp. 1960; Vestfālenes Vilhelma U Minsterē, Vācijā 1964 prof.,

tagadpensijā d) Baltijas zemju vēsture c) publ. 0 A VIII 270 g) Germanv.

HERTELE,Aina - sk.: TOMASA.

HEYWOOD: HEIVUDA.

HINKLE (VEINBERGA), Maija - a) 12. X 1937 Rīgā b) Vasara (Vassar) kolledžā

Pokipsī (Poughkeepsie), ASV 1961 BA; Ņujorkas U 1969 Ph.D. (fiziol. un biofiz.) c) Kor-

nela U Itakā, ASV pētn. 1969, lekt. (zool.) 1970, (biol.) 1974,(bioķīm.) 1979 d) fiziolo-

ģija un bioķīmija c) 6 kopd. (līdz 1979) f) A XV 266, LG 107, LAMZA g) Etna, NY,

USA.

HOCHBERGS, Jānis - sk.: KALNĀJS.

HOCHBERGS, Reinholds - a) 29. X 1907 Rīgā b) JLA 1939 agronoms c) Lundas U

Zviedrijā asist. 1953, tagadpensijā f) A VII 123 g) Lund, Sweden.

lEVIŅA, Zenta - a) 1912 b) LU 1937 ārste c) LU asist. līdz 1944.

ILUKEVIČA, Elena-sk,- DEBASTIDASA.

ILZIŅŠ, Olafs- b) 1939 b. LX vijoles kl. c) Venecuēlas X prof. 1947 d) vijoles

spēle 0 A VII 123 g) Venezuela.

IMMERS, Jānis- a) 25.V 1908 Ēdolē b) LU 1938 mag.rer.nat.; Stokholmas U

Zviedrijā 1955 fiUic, 1962 fil.dr. c) LU asist. līdz 1940, lekt. 1940-1944 d) zoofiziolo-

ģija c) 32 publ., iesk. kopd. (līdz 1966), BJ 6172 f) A VII 123, LG 108 g) Stockholm,Svveden.

INVEISS, Jānis Alberts -a) 24.1 1931 Rīgā b) Viskonsinas U Madisonā, ASV 1958

BSME c) Viskonsinas U asist.un lekt. 1958-1960 d) mechanika 0A XV 174, LG 109

g) USA.

INVEISS, Jānis Hugo - a) 12. XI 1896 Līgatnē b) LU 1936 mech. inž., 1939 Dr.art.

ing. c) LU subasist. 1927,jaun. asist. 1933,asist. un lekt. 1936, vec. asist. 1937,doc. 1940,ārk. prof. 1942, prof. 1944; BU prof. 1946-1949; Milvoki inženierzin. skolā Viskonsinā,ASV instr. un doc. 1950-1952; Denveras U Kolorādo doc. 1952-1954; Mičiganas rak-

tuvju un technol. koU. Hūtonā (Houghton) ārk. prof. 1954, prof. 1956,godaprof.(emeritus)

204

1967 d) termodinamika, spēkmašīnas c) vairāk neka 50 publikācijas, BJ 812, 3927, 3928

0 LUB 391, BUW 106, A VII 123, XV 174, XVII 174, Un 9: 65, 19:79,24:84, LAMZA

g) St.Petersburg, FL, USA.

INVEISS, Uldis -a) 25.X 1928 Rīgā b) Viskonsinas U Madisonā, ASV 1956 BBA,

1957 MBA c) Viskonsinas U asist. 1956, lekt. 1958-1963; Kerola (CarroU) koU. Vokešā

doc. (uzn. vad. un grāmatv.) 1963, ārk.prof. 1970 (kopš 1973 tauts. nod.vad.), prof. 1976

d) starptautiskā tirdzniecība un fmances c) publ.(kopdarbs) f) A VII 123, XVI 220, LG

109, Un 39:64,LAMZA, AABS,_NFD g) Waukesha, WI, USA.

IRVINGA (IRVING, dz. BĒRZIŅA), Baiba - a) 29.1 1944 Rīgā b) Sidnejas U Aus-

trāEjā 1968 BA; Ņusautvelsas U Sidnejā 1968 MA, 1976 dipi.archīvu admin. c) Ņusaut-velsas U māc.-sp. (archīvu admin.) 1979-1980 d) archīvu administrācija c) publ., BJ 4299

0 A XVII 148, XX 185, LG 109 g) Sydney, NSW, Australia.

ISAKS, Alfrēds - a) 20. X 1918 Vitebskā, Krievijā b) Adelaides U Austrālijā 1958

BSc c) Ņusautvelsas U ķīm. labor. Brokenhilā (Broken HiU) AustrāEjā lekt. vietn.; Monaša

U Melburnā lekt. (latv. vai.) 1980 d) ķīmija c) BJ:red. 2818 f) A XV 266, LG 109, AABS

g) Melbourne,Vic, Australia.

ISAKS, Mārtiņš - a) 24. IX 1935 Rīgā b) Perdjū (Purdue) U Vestlafajetā (West La-

fayette), ASV 1957 BS (ķīm.); Aiovas (Iowa) stāta zin. un technol. U 1959MS (org. ķīm.),Cincinati U Ohaio 1963 Ph.D. (org.ķīm.) c) Džordžijas (Georgia) technol.inst. Atlantā

pētn. 1963-1964; Brauna U Providensā pētn. 1964-1965; Lovelas (LoweU) U doc. 1965,

ārk.prof. 1971 d) organiskā ķīmija c) 7 kopdarbi f) A VII 124, XV 266, LG 109,LAMZA

g) LovveU, MA, USA.

IVASKA (IVASK, dz.HARTMANE), Astrīde - a) 1926 b) FīEpsa U Mārburgā, Vā-

cijā 1949 cand. phil. c) Sentolafa (St. Olaf) koU. Nortfīldā, Minesotā, ASV māc.-sp. (krievu

vai.) 1958 d) valodniecība, Uterātūra c) publ., BJ 4442, 4604, 4605, 4691,5359, 5360,

5423:6, 6173, red. 5600 f) A VII 124, VIII 224, LG 110, AABS g) Norman,OK, USA.

IVASKA,Sulamite - sk.: OZOLIŅA.JAKOBSONS, Roberts - a) 16.1 1902 Kārļos b) LU 1939 mag.pharm. c) LU sub-

asist.; ASV priv. uzn. darbā d) ārstniecības augi c) 8 publ. (Edz 1962), BJ 4606 f) A VIII

224, XIV 296, F 9: 32 g) Lansing, MI, USA.

JANFELDE, Gundega- sk.: CENNE.

JĀNĪTIS, Henrijs - b) Toronto U Kanādā 1965 BSc c) Fenševa (Fanshavve) koU.

fizikas fak. Londonā, Kanādā māc.-sp. 1979 (?) f) LG 111, NFD g) London, Ontario,

Canada.

JANSONE (LASMANE), Vilma - 21. IX 1926 Rigā b) BrukUnas koU. Ņujorkā,ASV 1961 BA; Ratgersa (Rutgers) U Ņubransvikā 1967 Ph.D (mikrobiol. un bioķīm.)c) Prinstonas (Princeton) U Ņudžersijā lekt. (biol.) 1968-1970; Ņudžersijas medic. koU.

Ņuarkā doc. (mikrobiol.) 1972, ārk. prof. 1977 d) šūnu membrānu bioķīmija c) 11 kopd.

(līdz 1979) f) A XV 267, LG 112,LAMZA, AMWS, NFD g) East Brunsvvick, NJ, USA.

JĀTNIEKS, Ģirts - a) 24. V 1942 Jaungulbenē b) Minesotas U MineapoUsā. ASV

1964 BEE, 1966 MEE c) Minesčtas U asist. d) elektrotechnika 0 A XV 176, LG 112

g) USA.

JAUNLINIŅA, VaEja - b) Minesotas U MineapoUsā, ASV 1964 MA (vācu valodā)

c) Augsbergas (Augsburg) koU. svešval. fak. MineapoUsāmāc.-sp. 1979 (?) f) LG 113, NFD.

205

JAUNZEME (KUKURA), Ilona- a) 12. IX 1940 Rigā b) Adelaides U AustrāEjā

1961 BA (psīchol.), 1969 MA c) DienvidaustrāEjas technol. inst. Adelaidēlekt. f) LG 113

g) Adelaide,SA, Australia.

JAUNZEMS, Jānis - b) Mekmāstera (McMaster) U Hamiltonā, Kanādā 1964 BSc,

vēlāk MA (angļu vai.); Toronto U 1972 Ph.D. (angļu Uter.) c) Toronto U māc.-sp. (angļuvai.) 1972- 1973; Sentlorensa (St. Lawrence) U, Kantonā, ASV doc. 1973 d) angļu Ute-

rātūra _f) LG 113, Un 32: 70, NFD g) Canton, NY, USA.

JĒCKALEJS, Herberts- a) 27. VIII 1912 Rigā b) JLA 1941 mežk. inž.; Upsalas U

Zviedrijā 1951 fil. kand. (ķīm.) c) Lundas U asist. 1945; Kanādā priv. un valsts uzņ. pētn.darbā d) priežu stādu audzēšana, metabolisms c) publ. 0 A VII 125, XV 267, LG 113,F 13: 38 g) Canada.

JĒGERMANIS, Valts - b) Nebraskas U Linkolnā, ASV 1964 BA c) Virdžinijas sa-

biedr. (Commomvealth) U publ. inform.(Mass Communication) fak. Ričmondā māc.-sp.1979(?) f) LG 114, NFD g) USA.

JĒGERS, Benjamiņš - a) 16.1 1915 Jelgavā b) LU 1944 mag. phil; Georga AugustaU Getingenā, Vācijā 1949 Dr.phil.; Kolumbijas U Ņujorkā, ASV 1953 MLib c) Midlberi

koU. Vermontā, ASV bibUot. 1953-1955, Jēlas (Yale) U bibliot. 1955-1961; Lundas U

Zviedrijā lekt. 1961-1962; Kentuki centra koU. Denvilā (DanviUe) doc. 1963-1968; Zie-

meUlinojas (Northern lUinois) U Dekalbā (Dc Kalb) svešval. fak. ārk.prof. 1968, prof. 1976

d) ģermāņu filoloģija, bibUografija c) 38 publ. (līdz 1977), BJ 767, 1686, 2474, 2475,

2687, 2808: IV/V: 3, 9, 4417, 4630, 5423: 9, 5471:10, 13,5666, arīred. 0 A VII 125,XX 186, LG 114, LAMZA, AABS, NFD g) Dc Kalb, IL, USA.

JEKABSONE,Olga - sk.: RIEKSTIŅA.

JEKALS, Voldemārs - b) Ohaio stāta U (ASV) 1964 DDS; Ilinojas U ārk.prof.

1974 (?) f) A XIV 298, LG 114 g) USA.

JERUMANIS, Staņislavs - a) 1922 Latvijā b) Luvēnas katoļu U Beļģijā 1956 Uc.

(ķīm.), 1959Dr.Sc. (ķlm.) c) Šerbrukas U Kvēbekā, Kanādā ārk. prof. d) organiskāķīmijac) publ., BJ: red. 2895 f) AXV 267, XIX 248, LG 114 g) Canada.

JERUMS, Georgs - a) 22. II 1940 Rīgā b) Melburnas U AustrāUjā 1962ārsts, 1969

MD c) Melburnas U vec. asist., endokrinol.nod. dir. U slimnīcā d) endokrinoloģija f) A

XIV 298, LG 114 g) Melbourne,Vic, Australia.

JĒRUMS, Nikolajs - a) 20. IV 1904 Rīgā b) LU 1927 ārsts, 1928 Dr.med.;Karakasā,

Venecuēlā 1956 ārsts, 1961 Dr.med. c) prof. (psīchiatr.) Edz 1974 d) psīchiatrija un neu-

roloģija c) ap 40 publ. f) A XIV 298, LG 115, LAMZA g) New York, NY, USA.

JIRGENSONE,Māra - sk.: MARČANDA._

JIRGENSONS, Arnolds - a) 2. XII 1906 Ādažos b) LU 1932 ķlm. inž. c) LU sub-

asist. 1927, jaun.asist. 1934, asist. 1938, vec.asist.līdz 1944 d) poUmeru ķīmija c) publ.,

patenti f) LUB 213, A VII 125, XV 268, AMWS g) Sciota, PA, USA.

JIRGENSONS, Bruno - a) 16. V 1904 Ādažos b) LU 1926 mag.chem., 1933 Dr.

chem. c) LU subasist. 1922, asist. 1928, vec.asist. 1932, priv.-doc. 1934, prof. 1940,doc.

1941-1944; Unras (UNRRA) U Minchenē, Vācijā ārk. prof. 1946-1947, Mančestras U

Anglijā pētn. 1947-1949; Teksasas luter.koU. Segvinā (Seguin), ASV prof.un katedras

vad. 1949-1952; Teksasas U Hjūstonā (Houston) bioķīmiķis no 1952 (absolventu fak.

ārk.prof. 1956, prof. 1959), U nod. vad. 1962-1970,prof. 1963, godaprof. (emeritus) no

206

1974; bijis ari ārk. prof. Beilora U Teksasā 1956-1958 d) lielmolekulāro vielu ķīmija

c) ap 200 publ., iesk. kopd., ap 700 populārzin. rakstu, patents; BJ 867, 2059, 2354, 2823,

3929-3933, 6181-6186 f) LUB 192, A VII 125, XV 268, Un 45: 34, ADz XVIII 96,

LAMZA, AMWS, NFD g) Houston, TX, USA.

JIRGENSONS, Leonīds- a) LVIII 1922 Salaspilī b) Minesotas U MineapoUsā, ASV

1961 MA (latīņu vai.) c) Teksasas technol. koU. Lubokā doc. d) latīņu valoda c) publ., BJ

634 0A VII 126, LG 115, NFD g) Lubbock, TX, USA.

JIRGENSONS,Oskars - a) 5.VIII 1895 Alojā b) LU 1924 ķīm. inž. c) LU subasist.

1919, jaun.asist. 1925, asist. 1927, vec.asist. 1936 d) ķīmiskās kaujasvielas un to pret-

līdzekļi 0 LUB 207.

JOHANSONA (JOHANSON, dz. GUTBERGA), Ingrīda - b) b. Mocarta mūzikas un

tēlot, mākslas Ak klavieru, ērģeļu un dirig.kl. Zalcburgā, Austrijā 1950; Bostonas U (ASV)

1958 MusAD c) Bostonas U māc.-sp. (klav._un ērg. spēlē) 0 A VII 121,LG 115 g) USA.

JOHANSONE, Rudīte (Veronika STRĒLERTE) - a) 10. X 1912Dobelē b) LU 1941

mag.phil. c) Stokholmas U Zviedrijā māc.-sp. (latv. vai.) 1945 d) poētika un literātūras

vēsture c) publ., BJ 963, 1100, 1161: 3, 1842: 6, 1924-1926, 1929, 1930,2822, 2823,

3590, 3591, 4442, 4875, 4999, 5184, 5196, 5276, 5358, 5359,5471: 11-12, 5907, ari

sakārt, un tulk. f) A VII 164, VIII 251 g) Stockholm, Sweden.

JOHANSONS, Andrejs - a) 28.1 1922 Rīgā b) Stokholmas U Zviedrijā 1959 fil.

kand., 1961 fil. Uc, 1964Fil. dr. c) Stokholmas U doc. 1964,ārk.prof. (vairākkārt) d) reli-

ģijasun literātūras vēsture c) ap 30 publ., BJ 799, 855, 868, 870-873, 1498, 1617, 1842:

1-5, 1843, 4631, 4633, 4634,5118, 5471:10-12,14,6188, 6189, arīred. un sakārtotājs

0 A VII 126, VIII226, 271, LG 115, LAOZ aptauja g) Stockholm, Sweden.

JOHANSONS, Harijs - a) 22. V 1934 Liepājā b) Kvīnslendas (Queensland) U Bris-

benā, Austrālijā 1958 BE (būvinženierim.), 1961 MESc; Monasa U Melburnā 1970Ph.D.

c) Melburnas karal.technol.inst.doc.no 1968 d) būvstatika un konstrukcijas c) 7 publ.,

iesk.kopd., BJ: red. 5435 0 A VII 126, XV 177, LG 115, LAMZA g) Melbourne, Vic,

Australia.

JUMĀRS, Pēteris- b) Delavēras U Ņuarkā, ASV 1969 BA (bioķīm.) c) Vašingtonas

U okeanograf. fak. Sietlā, ASV māc.-sp. 1979 (?) f) A XV 268, LG 116, NFD g) Seattle,

WA, USA.

JUMIĶIS, Alfrēds - a) 7.X11 1907 Rīgā b) LU 1937 būvinž., 1944 Dr.ing.; Vīnes

techn. augstsk. Austrijā 1963 Dr.techn.; Štutgartes U Vācijā 1968 Dr.ing. c) LU jaun.asist. 1938, priv.-doc. 1942-1944; Delavēras U Ņuarkā, ASV doc. 1948-1952; Ratgersa

(Rutgers) U Ņudžersijā ārk.prof. 1952, prof. 1955, godaprof. (emeritus) 1978 c) geotech-

nika 0 116 publ., (starp tām 17 grāmatas), iesk. kopd. (Edz 1980), BJ 3934-3942, 4636,

6190-6199 0 LUB 159, A VII 126, XV 177, LG 116, Un 41: 68, LAMZA, AMWS, NFD

g) New Brunswick, NJ, USA.

JUREVIČS, Pauls - a) 19. XI 1891 Rīgā b) stud. TU un LiUes U Francijā; LU 1930

Dr.philos. c) LU priv.-doc. 1925, vec.doc. 1934, prof. 1935-1944; Alberta Ludviga U

Freiburgā, Vācijā māc.-sp. 1945-1950; VaUavallas (VaUa Valla) koU. Austrālijā lekt. no

1950, tagad pensijā d) filozofijas vēsture c) publ., BJ 891-894, 1085, 1148, 1618,2479,

2687, 3318, 3943, 4313, 4637, 4638, 5360, 5423: 2 0 LUB 57, A VII 127 g) Mel-

bourne, Vic, Australia.

VERONIKA STRĒLERTE

Zīmējis Oskars Norītis

208

JUŠKEVICS, Edmunds -a) 6.1 1920 Varakļānos b) GregoriāņuU Romā,Vatikānā

1953 Dr.iur.can. c) Bajas priesteru semin.Brazīlijā prof. kops" 1954 d) kanoniskās tiesības

f) A IXBS,LG 116 g)Brasil.

KADILIS, Jānis - a) 16.1 1903 Stāmerienē b) LU 1933 mag.oec; Kolumbijas U

Ņujorkā, ASV 1956 MLib c) Sirakūzu U (ASV) lekt. (krievu vai.) 1950 c) publ., BJ 136:

2, 855, 899, 900, 5359,5360, ari red., sakārt., tulk. 0 A VII 127,VIII 226, XVI 222, XX

186, LG 117, ADz XVI 88 g) USA.

KAIRIS, Roberts - b) Marķētas U Milvokī (Mihvaukee), ASV 1965 MA (vēsturē)

c) Sentmērisas (St. Marv's) koU. vēstures fak. Vinonā(Winona), Minesotā māc.-sp. 1979(?)

f) LG 117, NFD g) Minnesota, USA.

KAJAKA, Irma - sk.: GALĒJA.

KAKTIŅŠ, Uldis - a) 10.VI 1942 Rīgā b) Bostonas U (ASV) 1965 BA (ģeolog.),

Sirakūzu U Ņujorkas stātā 1969 MS; Bostonas U 1975 Ph.D. c) Pitsburgas U Pensilvā-

nijā, ASV māc.-sp. 1977 d) ģeoloģija un hidroloģija c) publ. 0 A XVII 177, LG 117,

NFD g)Pittsburgh, PA, USA.

KAĶIS, Aleksandrs - a) 9. II 1912 Ārlavā b) LU 1936 ārsts c) LU subasist. 1934-

------1936, jaun. asist. 1938 f) LUB 492, A XIV 299 g) Columbus, OH, USA.

KAĶIS, Juris - a) 1938 (1939?) Rīgā b) Kentas stāta U Ohaio, ASV 1966 BSc

(biol.); Ohaio stāta U Kolumbusā: MA; Kentas stāta U: MFA c) Ohaio dominikāņu koli.

mākslas fak. māc.-sp. 1979 (?) d) glezniecība f) A V (1976) 198,LG 117, NFD g) USA.

KALĒJA (MAIZĪTE), Felicita - a) 20. X 1911 Rīgā b) 1940 b. LX klavieru klasi

c) Akadijas U mūzikas fak. Volfvilā (WolfviUe), Kanādā doc. 1949, prof. 1969 d) klavier-spēle f) A VII 124, Un 33:64, NFD g) WolfviUe, NS, Canada.

KALĒJS, Juris -a) 4.VIII 1942 Rīgā b) Akadijas U Kanādā 1963 BSc (fiz.); Brauna

U Providensā, ASV 1969 Ph.D. c) Brauna U asist. un pētn. (fiz.) 1963-1969 d) fizika

c) publ. f) A VIII 271, XV 178, LG 117, Un 24: 75.

KALME (GEDROVICS), Alberts- a) 12. IX 1911 b) Setona Hola U Sautorendžā,

ASV 1957 BA (poEt.ekon.), 1963 MA (paid.vēst.); Otavas U Kanādā 1979 Ph.D (paid.

filoz.) c) Vestvirdžinijas stāta koU. ASV māc.-sp. 1967 (?); Pasaules U Sanhuanā (San

Juan), Puertorikā māc.-sp. no 1975 d) paidagoģija un politiskās zinātnes c) publ., BJ

3944, 3945, arīred. f) A VII 127, LG 118, Un 14: 70, 43:66.

KALME, Jānis- a) 20. VI 1938 Rīgā b) Pensilvānijas stāta U (ASV) 1961 BA, 1964

MA, 1966 Ph.D. (mātēm.), c) Pensilvānijas stāta U lekt. (mātēm.) 1961-1964; Drek-

slera technol. inst.Filadelfijā lekt. 1965, doc. 1966-1969; ASV karaflotes Ak MineapoUsādoc. 1969 d) matēmatika c) publ. f) LG 118, AMWS, NFD g) Annopolis, MD, USA.

KALME, Kāriis (Ivars) - a) 15. XI 1939 Rīgā b) PensUvānijas stāta U (ASV) 1961

BS (elektrotechn.); Ņujorksitijas U 1967 Ph.D. (mātēm.) c) KaUfornijas U Berklejā lekt.

(mātēm.) 1966-1968; Dienvidkalifornijas U Losandželosā doc. 1968 d) matēmatika

c) publ. f) LG 118, AMVVS g) Los Angeles, CA, USA.

KALMITE, Lelde - a) 8. V 1946 Vācijā b) Čikāgas U 1968 BFA, 1973 MFA (glez-

niec.) c) Čikāgas U māc.-sp. f) A V (1976) 198, ADz XIX 87 g) USA.

KALNĀJS, Agris - a) B.V 1937 Rīgā b) Masačūsetsas technol. inst. Bostonā, ASV

1959 BS (astron.); Hārvardas U Bostonā 1965 Ph.D. (astron.) c) Hārvardas U pētn. 1960-

------1061, 1965-1970; Telavivas U Izraēlā vieslekt. 1970-1971; Karal. Griničas (Greemvich)

209

observ. Saseksā (Sussex), Anglija vec. petn. 1971; Austrālijas nacion. U observ. Kanbera

pētn. 1975 d) astronomija c) publ. 0 A VII 128, XV 179, LG 118, AMWS g) Boston,

MA, USA.

KALNĀJS (HOCHBERGS), Jānis- a) 7. VII 1904Rīgā b) LU 1933 ķlm. inž. c) LU

subasist. 1927, jaun. asist. 1934, asist. 1936; Masačūsetsas technol. inst. Bostonā, ASV pētn.1949-1975 d) fizikālā ķīmija c) publ. 0 LUB 212, A VII 128, XV 268, XVI 252,AMVVS g) Boston, MA, USA.

KALNIŅA, Anna - b) Siiakūzu U (ASV) 1963 Ph.D. (vēst.) c) Sirakūzu U doc, ārk.

prof. (slavu vai.) 1966 d) vēsture 0 A VII 128, LG 118 g) Svracuse, NY, USA.

KALNIŅA (SLAŅĶE), Ilze - a) 24. IX 1940 b) Toronto U Kanādā 1961 BA, 1963

MA, 1974 Ph.D. (psīchol.) c) Toronto U māc.-sp. no 1969 d) cilvēka attīstība OLG 119,Un 35: 77, AABS g) Toronto,Ont., Canada.

KALNIŅA, Mārīte- b) Edinburgas U Skotijā 1969 MA, 1972 Ph.D. (angļu Uter.)

c) māc.-sp. Malavi un Niģerijas (Nigeria) U Āfrikā, vec. doc. Bata (Bath) koU. AngUjā 1981

0 LG 119 g) England.

KALNIŅA (GRĪNFELDE), Zelma- a) 3. IX 1908 Rīgā b) LU 1932 ārste c) LU

asist. 1932-1936; Vēkforestas (VVake Forest) U Ziemeļkarolīnā, ASV pētn. 1952, lekt.

1955, doc. 1962, ārk.prof. (citoloģ.) 1969 d) klīniskā citoloģija c) publ. 0 A VII 128,XIV 300, AMVVS g) VVinston-Salem, NC, USA.

KALNIŅŠ", Arturs- a) 13.11 1931 Rīgā b) Mičiganas U Anarborā, ASV 1955 BS,

1956 MS, 1960 Ph.D. (mech. mženierzin.) c) Mičiganas U pētn. 1956-1958; KalifornijasU Berklejā pētn. 1958-1960; Jēlas (Yale) U Ņuhevenā doc. 1960-1965; Lehaija U Bet-

lehemā ārk. prof. 1966, prof. no 1967 d) materiālu elastība, vibrācijas c) publ. 0 A VII

128, XV 179, LG 120, AABS, AMVVS, NFD g) Bethlehem,PA, USA.

KALNIŅŠ, Bruno - a) 7.V 1899 Tukumā b) LU 1937 mag.iur.; Stokholmas U

Zviedrijā 1952 fil.dr. c) LU doc. 1940-1941,Stokholmas U māc.-sp.; no 1961 pensijā

d) sovjetoloģija c) publ., BJ 461, 923, 925, 3947-3955,4243,5036: 17,6204-6207, arī

red. f) A VII 128, VIII 227, XI 257, LG 120 g) Stockholm, Sweden.

KALNIŅŠ, Jānis- a) 3. XI 1904 Pērnavā, Igaunijā b) studējis LX; Mauntalisona

(MountAlUson) U Kanādā Dr.h.c. 1981 c) Fredriktonas skolot.koU. Ņubransvikā, Kanādā

prof. (mūzikā) 1948-1969 d) kompozicija c) vok. un instrum. skaņdarbi, BJ 4109-4111,5913 f) A VI 146,VII 129, XVIII 224, LM 3: 211, BJ 5021 g) Canada.

KALNIŅŠ, KārUs - a) 10. XII 1903 Krustpils pag. b) LU 1929 ķīm. inž.; Konekti-

kutas U (ASV) 1964 MS (biol.) c) Konektikutas U asist. 1963-1971 d) bioķīmija c) 18

publ. (Edz 1978) f) A VII 129, XV 269,XVIII 249, LG 120 g) USA.

KALNIŅŠ, Viktors - a) 22. IV 1907 Sveaborgā, Somijā b) LU 1933 ārsts, 1935

ārsts zobu slimībās, 1942 Dr.med. b) 1948 b. Karal. zobārstn.augstsk. Stokholmā, Zvied-

rijā; Ķēza (Case) rietumu rezerves U KEvlendā, ASV 1961 DDS c) LU jaun. asist. 1938,

vēlāk priv.-doc. (zobārstn.); KaEfornijas U Sanfrancisko, ASV māc.-sp. 1954; Emori U

Atlantā, Džordžijā (Georgia) ārk. prof. (mutes patol.) 1956-1957, vēlāk Ķēza rietumu

rezerves U un VesUja U d) zobu slimību diagnostika un terapija c) 7 publ. (līdz 1938)

f) LUB 491, A VII 129,XIV 301, LG 122 g) Cleveland, OH, USA.

KALNIŅŠ, Vitauts -b) Mekmāstera (McMaster) U Hamiltonā, Kanādā 1961 BSc,Kvīnsa (Queens) U Kingstonā, Kanādā 1964 MSc, 1966 Ph.D. (biol.) c) Hārvardas U Bos-

210

tonā,ASV pētn. un māc.-sp. d) vēža slimību bioķīmija c) 7 publ. (Edz 1966) 0 AVII 129,

XIV 301, LG 122, Un 22: 74, AABS g) Toronto,Ont., Canada.

KALVODA, Asja - b) Sandjego stāta U KaEfornijā, ASV 1967 MS (mikrobioloģijā)

c) Luiziānas stāta U (ASV) instr. 1968 0 A VIII 271, LG 122 g) USA.

KAMPE, Kornēlijs - a) 5. VIII 1937 Bauskā b) Britu Kolumbijas U Vankuverā, Ka-

nādā 1964 BSc (fiz. un mātēm.), 1968 MA (filoz.); Kvīnsa (Queens) U Kingstonā, Kanādā

1974 Ph.D. (filoz.) c) Akadijas U Volfvilā, Kanādāprof. 1969 d) filozofija c) publ. f) LG

123, Un 36: 77, F 13: 36, NFD g) VVolfviUe,NS, Canada.

KANAVIŅŠ, Edvigs - a) 21. X 1903 Jaungulbenē b) LU 1939 kultūrtechn. inž.

c) BU lekt. 1946-1948,ārk. prof. 1949; Norvēģijā valsts uzn. pētn. d) ģeodēzija un hidro-

loģija c) publ., BJ 2488, 2489, 3959, 5094 0 BUW 30, A VII 129, XV 181, Un 13:54,

36: 33 g) Hvalstad, Norway.

KANGRO, Kārlis (Cari) - a) 13. VIII 1899 Rīgā b) Leipcigas U Vācijā 1914 Dr.phil.

c) Leipcigas U asist.; Hanoveras techn. augstsk. Vācijā māc.-sp. 1919-1923; Karolo Vilhel-

mīnas techn.U Braunšveigā, Vācijā ārk.prof. 1936-1954 d) ķīmija 0 A VII 130 g) Ger-

many.

KANDERS, Hermanis -a) 24.X 1913 Maskavā, Krievijā b) LU 1936mag.iur.; Ņu-

jorkas stāta U Olbenī, ASV 1959 MLib c) Rasela Sēdža (RusseU Sage) koU. Olbenī lekt.

(krievu vai.) 1962 d) krievu valoda f) A VIII 271,XX 187,LG 123 g) Albany, NY, USA.

KAPELE (LAGZDIŅA), Lija - a) 3. II 1936 Rīgas Jūrmalā b) Adelaides U AustrāEjā1957 BA (psīchol. un vēst.); Klemsonas (Clemson) U Dienvidkarolīnā, ASV: MEd; Pitsbur-

gas U Pensilvānijā: Ph.D. c) FEndersa U Adelaidē, AustrāEjā doc.(psīchol.) OLG 124

g) Adelaide, SA, AustraEa.

KAPELIS, Zigurds - a) 7. IV 1927 Liepājā b) Melburnas U AustrāEjā 1956 BArch,

Sidnejas U AustrāEjā 1964 arch. dipi.; Mičiganas U Anarborā, ASV 1967 MA; Pitsburgas U

Pensilvānijā 1971 MA (pilsētu būvn.) c) Teksasas technol. U Lubokā ārk. prof. 1973 (?)

d) plānošana c) publ. f) A XIII 196, LG 124 g) Adelaide, SA, AustraEa.

KAPOSTIŅŠ, Eglons - a) 14. VIII 1923 Rīgā b) Vilametas (WiUamette) U Sēlemā,

Oregonā, ASV 1953 BA (psīchol.); Kolumbijas U Ņujorkā 1954 MA, 1961 Ph.D. (ekpe-

rim. psīchol.) c) VāgnerakoU. Stētenailendā, Ņujorkas stātā doc. (psīchol.) 1956,ārk.prof.

1961, prof.no 1963 d) eksperimentālā psīcholoģija c) publ., BJ 320, 4313, red. 5648

0 A VII 130,LG 124, Un 36:74, LAMZA, AABS g) Staten Island, NY, USA.

KARKLIŅA (ŠILDE), Rasma- a) 1946 b) Berlīnes brīvajā U Vācijā 1969 dipi. polīt.

zin.; Čikāgas U (ASV) 1971 MA (polīt. zin.), 1975 Ph.D. c) Bostonas U, vēlāk Čikāgas U

c) publ., BJ5206 0 LG 124, AABS g) USA.

KARKLIŅŠ, Oļģerts - a) 3.X 1924 Tukumā b) Kolumbijas U Ņujorkā, ASV 1957

BS (ģeol.); Minesotas U 1963 MS, 1966 Ph.D.(ģeoL) c) Minesotas U asist. un lekt.Edz

1963, pēc tam valsts uzn. d) ģeoloģija c) publ., BJ 6208 f) A VII 130,LG 125, Un 20:

82 g) Potomac, MD, USA.

KARLSONE, Elfrīda - sk.: BĒRZIŅA.KĀRPENTERE (CARPENTER), Inta - c) Indiānas U Blumingtonā, ASV māc.-sp.

g) Indiāņa, USA.

KARVONE (CARVOUNIS, dz. ZANDERE), Brinda - a) 1940 Rīgā b) DuglasakoU. Ņubransvikā, ASV 1962 BA; Ratgersa (Rutgers) U 1967 MA (romānu vai.), 1973

211

Ph.D. (franču liter.) c) Ratgersa U lekt. (franču vai.) 1969, doc. 1973 d) franču valoda

unUterātūra 0 LG 270, Un 32:69 g) USA.

KASPARECA,Vera - sk.: SOPERA.

KAUFMANIS, KārEs- a) 21.11 1910 Rigā b) LU 1943 mag.math. c) LU subasist.

1936-1938; Gustava Ādolfa koU. Sentpīterā, Minesotā, ASV doc. 1949,ārk. prof. 1955-

------1961; Minesotas U MineapoUsā ārk. prof. 1962-1969, prof. (astron.) 1970-1978; vies-

prof. un lekt. vairākās ASV U d) astronomija (maiņzvaigznes) c) publ., BJ 972-978 f) A

VII 131, NFD, person. informācija g) MinneapoUs,MN, USA.

KAVASS, Igors - a) 31.VII 1932 Rīgā b) Melburnas U AustrāUjā 1956 LLB; Adelai-

des U Dienvidaustrālijā 1959 LLB c) AdelaidesU doc. 1959-1965;Melburnas U docents

1965; Monasa U Melburnāārk.prof. 1967; Ziemeļrietumu U Evanstonā, ASV prof. (tie-sību zin.) no 1970, vēlāk Alabamas U d) uzņēmumu tiesības c) 13 publ. (līdz 1966), BJ

red. 6209, sakārt. 6210-6212 f) A VII 131, VIII 271, XI 258, LG 126, NFD g) Tusca-

loosa, AL, USA.

KAZAKS, Arnolds - b) LU: būvinž. c) LU asist. d) būvstatika un būvmechanika

c) publ., BJ 984 f) A VII 131, XV 182 g) Sweden.

KAZAKS, Pēteris- a) 22.11 1940 Rīgā b) Mekgila (McGiU) U Montrealā, Kanādā

1962 BSc (mātēm.); Jēlas (Yale) U Ņuhevenā, ASV 1963 MS (fiz.); Kalifornijas U Dēvisā

(Dāvis) 1968 Ph.D. (teor. fiz.) c) Ohaio U (ASV) pētn. 1968-1970; Sentlorensa U Kan-

tonā, ASV doc. (fiz.) 1970; Jaunajā koU. Sarasotā, Florīdā doc.(?) 1979 (?) d) teorē-

tiskā fizika c) publ. 0 AXV 182, LG 126, Un 23: 80, AMVVS, NFD g) Sarasota, FL,

USA.

KAZEROVSKA (GRAPMANE), Irēne - a) I.XI 1907 Mālpilī b) LU 1944 mag.

pharm. c) Ferisa (Ferris) stāta koU. Bigrepidsā (Big Rapids), Mičiganā, ASV lekt., vēlāk

doc. (biol., botan., zool.) 1949-1971 d) farmācija 0 LAMZA, personiska informācija

g) St.Petersburg, FL, USA.

KAZEROVSKIS, KārEs - a) 2.X1 1910 Kūdumā b) LU 1937 mag.pharm., 1943

Dr.pharm. c) LU subasist. 1935, asist. 1939-1944; Ferisa stātakoU. Mičiganā, ASV doc,

ārk.prof., prof. (farmakol.) 1949-1975 d) farmakognozija c) 6 publ., 10 populārzin.

raksti; BJ: red. 5821 0 A VII 131,XIV 303, LAMZA,F4: 20, 9: 31, 13:39 g)St.Peters-

burg, FL, USA.

KEGI (KEGGI), Kristaps - a) 1935 b) Jēlas (Yale) U Ņuhevenā, ASV 1955 BA,

1959 MD c) Jēlas U doc. (chirurģ.) d) chirurģija c) publ. 0 A VIII 271, XIV 303, LG

127.

KEMPA (KEMP, dz. SVENNE), Valda - a) 15. XII 1934 b) Toronto U Kanādā 1961

BMus c) JaunangEjas X Bostonā, ASV māc.-sp. 1968 (?) d) mūzika 0 A VIII 278, LG

127,236 g)USA.

ĶEPA (CAP, dz. PĒTERSONE), Biruta - a) LVI 1936 Rīgā b) Konektikutas U

(ASV) 1960 BA (franču vai. un Eter.); Ratgersa (Rutgers) U Ņudžersijā 1961 MA, 1968

Ph.D. c) Mūlenberga koU. AUentaunā, PensUvānijā lekt., vēlāk AUentaunas koU. OLG

127, AABS g) Easton, PA, USA.

KINGS (KING, agrāk: ĶĒNIŅŠ), Gundars - a) 19. IV 1926 Rīgā b) Oregonas U

Judžīnā (Eugene), ASV 1956 BBA; Stenfordas U KaEfornijā 1958 MBA, 1964 Ph.D.

(tauts.) c) Pasifika luter. U Takomā, Vašingtonas stātā doc. 1960, ārk. prof. 1964, prof.

212

1965, fakult. dekāns 1970 d) Padomju savienības rūpniecības un darbaspēka problēmas

c) 2 grāmatas (1970) uc. publ., BJ 4366, 4523,6214, red.3487, 6214, 6215 f) A VII 136,

XVI 226, LG 128, Un 17: 73, LAMZA, AABS g) Tacoma, WA, USA.

KIRSTEINS, Andrejs - b) ārsts c) Ilinojas U medic. koli. māc.-sp. 1968 (?) d) chi-

rurģija f) A VIII 271, XIV 303, NFD g) Chicago, IL, USA.

KLEINHOFS, Andris- 25.X11 1937 Dobelē b) Nebraskas U Linkolnā

,ASV 1958

BS, 1964 MS (agron.), 1967 Ph.D. (ģenet.) c) Nebraskas U lekt. (ģenet.) 1965-1967; Va-

šingtonas stāta U Pulmenā (Pullman) doc. 1967, ārk.prof. 1972, prof. 1977 d) augu bio-

ķīmija un ģenētika c) 22 publ., iesk.kopd. (līdz 1976) f) A VIII 271, XV 270, LG 129,

Un 20: 80, LAMZA, AMWS, NFD g)Pullman, WA, USA.

KLĪVE, Visvaldis - a) 23. IX 1931 Rīgā b) Vitenbergas U Springffldā, Ohaio, ASV

1953 BA (filoz. un vēst.); Kolumbijas U Ņujorkā 1954 MA (filoz.); Juniona (Union) koU.

Ņujorkas stātā 1957 BD; Kolumbijas U 1963 Ph.D. (teol.) c) VitenbergasU ārk. prof. no

1966 d) teoloģija c) publ., BJ 1909,4313,4701-4704, 4782,5032, 5666, 6217, red.

2688, 2798, 4705 0 A IX 86, LG 130, AABS g) Springfield, OH, USA.

KĻAVA, Ārijs - a) 1950 Stokholmā, Zviedrijā b) Stokholmas techn. augstsk.: ar-

chitekts c) Stokholmas techn. augstsk. archit. nod. asist. d) architektūra f) personiska

informācija g) Stockholm, Sweden.

KĻAVA (KRAKOPA), Konstance - a) 18. V 1909 Baltinavā b) LU 1944mag. phil.

(baltu vai.); Stokholmas U Zviedrijā 1961 fil.mag. (slavu un vācu vai.) c) Stokholmas U

lekt.(baltu vai.) 1975 d) baltu valodas c) publ. f) person. informācija g) Stockholm,Sweden.

KĻAVIŅA, Mirdza- sk.: HEINSONE.

KĻAVIŅŠ, Jānis- a) 6.V 1921 Rugājos b) Kristiāna Albrechta U Ķīlē, Vācijā

1948 ārsts, 1959 Dr.med.; Mūzikas Ak un Ziemeļvācijas ērģeļspēles skolas (Lībekā)

dipi. 1959 c) Rietumu rezerves U Klīvlendā, ASV asist. 1954, lekt. 1955, vec. lektors

(patol.) 1958, doc. 1960; Djūka (Duke) U Daremā (Durham) doc. 1960, prof. (patol.)

1963-1965; Ņujorkas medic. centrā prof. 1965-1971; Ņujorkas stāta U Stonibrukā

(Stony Brook) prof. (patol.) no 1971 d) patoloģija c) 123 publ., iesk. kopd. (Edz 1979),BJ 2491 f) A VII 132, XIV 305, LG 130, LAMZA, AMWS, NFD g) Scarsdale, NY,

USA.

KĻAVIŅŠ", Kārlis - a) 15.1 1911 Bauskā b) LU 1934 mag.iur.; Ameriku U Mek-

sikā 1965 MA (uzn.vad.) c) LU asist. 1940-1941; BU lekt., vēlāk ārk. prof. 1946-1948,

Ameriku U lekt. 1966, prof. 1968; Sentlorensa (St. Lawrence) koU. Kingstonā, Kanādā

prof. (tauts.) 1967-1976; Raiersona poEtechn.inst.Torontč prof. 1977 d) tautsaim-

niecība c) 8 publ, BJ 2492, 4708 f) A VII 132, XI 259, XVI 224, LG 131, BUW 59,

Un 33: 72, LAMZA, AABS, NFD g) Toronto,Ont., Canada.

KNOSTENBERGA (ČERŅEVSKA), Milda - a) 1896 b) LU 1925 ārste c) LU asist.

d) ādas un venēriskās sEmības.

KNOSTENBERGS, Jēkabs - a) 30. VIII 1893 Blomē b) LU 1924 ārsts c) LU sub-

asist. 1921-1924 d) higiēna 0 A XIV 306, Un 26:48 g) Adelaide,SA, Australia.

KOCERE (DANCE), Elfrīda- a) 1914 b) LU 1939ārste zobu sbmībās c) LU asist.

KOKINS, Broņislavs - a) 6. 111 1912 Višķos b) 1935 b.katoļu teol. augstskolu Rīgā,Romas pontifeka U «AngeEcum"Vatikānā 1938 lic. theol.; Luvēnas katoļu U Beļģijā 1949

213

Dr.philos. c) Toronto garīgajā semin. Kanāda mac.-sp.no 1957 c) publ., BJ 1743 0 A

VII 132, IX 86, LG 131 g) Canada.

KONRADE (GRASMANE), Elza - a) 1904 b) LU 1943 ārste zobu slimībās c) LU

asist. 0 A XIV 306 g) Sydney, NSW, Australia.

KORE (EKMANE), Brigita - b) Viskonsinas U Milvokī, ASV 1954 BS; Marķētas U

1962 MS (ķīm.) c) Viskonsinas U lekt. d) ķīmija c) publ. f) A XV 271, LG 132 g) USA.

KOTLARSKI (AUZIŅA), leva - a) 1939 Rīgā b) Adelaides U Austrālijā 1960BSc

(bakteriol.), 1965 Ph.D. (mikrobiol.) c) Adelaides U lekt. 1965, vec. lekt. 1980 d) immū-

noloģija 0 A VIII 266, LG 39 g) Adelaide,SA, Australia.

KRAKOPA,Konstance-

sk.: KĻAVA.

KRASTIŅŠ, Alfons - a) 26. XI 1900 Cēsīs b) LU 1928 būvinž. c) LU asist. 1929,

priv.-doc. 1934, doc. 1936 d) ceļu būve c) publ. 0 LUB 144, A XV 184 g) Venezuela.

KRASTIŅŠ, Kārlis - b) Vašingtonas U Sietlā, ASV 1971 MEc c) Tolīdo U Ohaio

māc.-sp., tiesību zin. fak. dekāns 1979 (?) 0 A XVI 225, LG 133, NFD g) Toledo, OH,

USA.

KRĀTIŅŠ, Ojārs -a) 11.1 1934 Rīgā b) KaEfornijas U Berklejā, ASV 1957 BA,

1959 MA (angļu vai. un Eter.); Hārvardas U Bostonā 1965 Ph.D. (Uter.) c) Kalifornijas U

Berklejā asist. 1957- 1959; Hārvardas U asist. 1960-1962; Kolorādo U lekt. 1962-1963;

Kalifornijas U Berklejā doc.no 1963 d) viduslaiku Uterātūra c) ap 10 publ. (Edz 1967),

BJ 4366, 4725,6173, arī red.un tulk. 0 A VII 133, LG 134, NFD g) CaUfornia, USA.

KRAUKLIS, Pēteris - a) 2. 111 1945 Lībekā, Vācijā b) Ņusautvelsas U Sidnejā, Aus-

trālijā 1966 BSc (metaUurg.), 1970Ph.D. c) Ņusautvelsas U lekt. no 1975 d) metaUurģija

c) publ. 0 A XV 271, LG 134 g) Sydney, NSW, Australia.

KRAUZA (KROUSE, dz. NESAULE), Agate - a) 23.1 1938 Rīgā b) Indiānas U

ASV 1960 BA, 1962 MA (angļu Uter.); Viskonsinas U Madisonā 1972 Ph.D. (angļu Uter.)

c) Viskonsinas U Vaitvoterā (Whitewater) lekt. 1963, doc. (angļu modernajā Uter.) 1966,

prof.un sieviešu tiesību nod.vad. 1977 d) modernā angļu Uterātūra c) 10 publ.(līdz

1978) 0 LG 134, Un 32:69,41:73 g) USA.

KRAUZE, Marina - b) KaUfornijas U Losandželosā, ASV 1963 MA (slavu vai.)

c) Pomonas koU. Klērmontā (Claremont), Kalifornijā lekt. 1966 d) valodniecība f) A VII

133, LG 134 g) Claremont, OH, USA.

KREIŠMANIS, Juris - a) 28.1 1946 Nirnbergā, Vācijā b) Viskonsinas U Milvokī,

ASV 1967 BS (ķīm.); Kalifornijas technol. inst. Pasadlhā 1972 Ph.D. (ķīm.) c) PitsburgasU PensUvānijā pētn. 1972-1974; Mičiganas technol. U viesasist. 1974-1975; Cincinati U

Ohaio doc. (ķīm.) no 1975 d) bioķīmija c) 32 kopdarbi (līdz 1980) 0 A XV 271, LG 135

g) Cincinnati, OH, USA.

KREIŠMANIS, Nikolajs - a) 26. VII 1912Valmierā b) b. Sakramento stāta koU.Kali-

fornijā c) ārk. prof. Svēto vārdu (Holy Names) koU. Oklendā, Kalifornijā, ASV d) vēsture

0 AABS g) Oakland, CA, USA.

KRISTBERGS, Māris - a) 1949 c) Rietummičiganas U Kalamazū, ASV mācībspēks

1976 (?) d) tēlotāja māksla (?) f) A V (1976) 205 g) USA.

KRISTSONS, Aleksandrs- a) 28.XII 1928 Rīgā b) Čalmersa techn.augstsk. Gēte-

borgā, Zviedrijā 1959 civ. ing.(kuģu būvē) c) Čalmersa techn. augstsk. asist. (hidrodinam.)

1960-1964 0 AK 112,XV 186, LG 135 g) Goteborg, Sweden.

214

KRIŠĀNE, Skaidrīte - c) Sandjego stāta U Kalifornijā, ASV māc.-sp. 1979 (?)

d)bioloģija (?) f) NFD g)California, USA.

KRIŠČIOKAITE (VEIDE), Ilze - a) 22. IV 1936 Cēsīs b) Rietummičiganas U Kala-

mazū, ASV 1958 BA; Mičiganas stāta U Istlānsingā (East Lansing) 1963 MA (vācu Eter.),

1968 Ph.D. (vācu vai. un Eter.) c) Mičiganas stāta U asist. 1961-1963; Bostonas koUedžā

Čestnathilā (Chestnut HiU) māc.-sp. (vācu vai. un Eter.) 1967 d) vācu Eterātūra 0 LG 135,

Un 12:51,23: 80 g) Boston, MA, USA.

KRIŠKIJĀNE, Irēne- b) Konektikutas U Storsā, ASV 1963 BA, 1966 MA (krievu

vai.un Eter.); Džordžtaunas (Georgetown) U Vašingtonā (Kolumbijas apg.) 1976 Ph.D.

c) Elmiras koU. Ņujorkas stātā māc.-sp. d) valodas f) A VIII 272, LG 136 g) USA.

KROĢE, Anna - sk.: ĀBOLIŅA.KROUSE: KRAUZA.

KRUGĻEVSKA, LudmiUa - a) 29. V 1895 Tartū, Igaunijā b) 1921 b. Tomskas U

(filol.) c) LU lekt. 1940-1944; BU lekt. 1946-1949 d) krievu valoda c) publ., BJ 767

0 A VIII 272, BUW 138 g) Hot Springs, AR, USA.

KRŪMIŅŠ, Māris - a) 15. V 1940Rīgā b) Perdjū (Purdue) U Indiānā, ASV 1962BS

(psīchol.); Indiānas U Blumingtonā 1965 DJur 0 Ferisa (Ferris) stāta koU. Bigrepidsā (Big

Rapids) prof. 1979 (?) f) A XI 260, LG 138, NFD g) Big Rapids, MI, USA.

KRŪMIŅŠ, Mārtiņš - b) ZiemelkarolīnasU (ASV) 1965 BA c) Sandjego stāta U žur-

nāEstikas nod.Kalifornijā māc.-sp. 1979 (?) f)LGI3B,NFD g) CaEfornia, USA.

KRŪZE, Jolanta - sk.: BOKUMA.

KUČERS, Alvis- a) 4.X 1933 Rīgā b) Melburnas U AustrāEjā 1957 MB,BS c) Mel-

burnas U doc, klīnikas instr. Melburnas un Monaša U Melburnā d) infekcijas sEmības

c) publ., starp tām grāmata (kopd. trijos izdev.) f) A VIII 272, XIV 309, LG 139 g) Mel-

bourne, Vic, AustraEa.

KUČERS, Eduards - a) 23.1 1905 Mēdzūlā b) LU 1933 mag.math. c) Melburnas

karal. technol. inst. AustrāEjā vec.lekt.no 1964 d) fizika 0 A VII 134, XV 187, XVII

187, XX 189 g) Melbourne,Vic, AustraEa.

KUGRĒNS, Pauls - a) 29. VI 1942 (vai 1941?) b) Nebraskas U LinkoLnā, ASV 1965

BS (zool.), 1967 MS (botan.); Kalifornijas U Berklejā 1971 Ph.D. (botan.) c) Kalifornijas

U Berklejā doc. (botan.) 1971; Kolorādo stāta U FortkoEnsā (Fort ColEns) doc. (botan.)

1971,vēlāk prof. d) botānika c) publ. 0 LG 140, Un 39: 75, AMVVS, NFD g) Ft.CoLUns,

CO, USA.

KUHN: KŪNA.

KUKAINE, Dzintra - a) 6. II 1933 Biržos b) Kentas stāta U Ohaio: MA (?) uztur-

vielu zin. c) Kentas stāta U lekt. (latv.vai.) 1980 f) person. informācija g) Norihfield,

OH, USA.

KUKAINE, Elfrīda - sk.: BĒRZIŅA.KUKAINIS, Augusts - a) 16. VIII 1901 Kalnciemā b) 1927 b.LX c) LX docents

1934-1944 0 LAMZA g) IndianapoEs,IN, USA.

KUKAINIS, Roberts- a) 5.V 1913 Rīgā b) 1933 b. Angļu vai. inst.Rīgā; LU 1944

mag.oec; Cincinati U Ohaio, ASV 1958 MEd c) BU lekt.(angļu koresp.) 1946-1949

c) publ., BJ: red. 5447 f) A XVI 226, XVII 187, LG 140 g) USA.

PAULS KUNDZIŅŠ

Zīmējis Vilis Krūmiņš"

(Kundziņasešdesmitajā dzimšanas dienā Baltijas universitātē)

216

KUKSIS, Arnis - a) 3. XII 1927 Trikātā b) Aiovas (Iowa) stāta U Emsā (Ames) 1951

BSc, 1953 MSc; Kvīnsa (Queens) U Kingstonā Kanādā 1956 Ph.D. (bioķīm.) c) Kvīnsa U

doc. (bioķīm.) 1960-1965; Toronto U prof.no 1965, pētn. d) gāzes chromatografija -

medicīniskā pētniecība c) ap 200 publ. (Edz 1978) f) A VII 134, XV 272, LG 140,

LAMZA g) Toronto,Ont., Canada.

KUKURA, Ilona- sk.: JAUNZEME.

KŪNA (KUHN, dz. AMERIKA), Ira- b) Ratgersa U Duglasa koU. Ņudžersijā, ASV

1959 BA; Kanzasas U Lorensā (Lavvrence) 1961 MA, 1971 Ph.D. (vācu vai. un Uterātūra)

c) Bafalo (Buffalo) U Ņujorkas stātā māc.-sp. (vācu vai.); RodaUendas U Kingstonā, ASV

doc. (franču vai. un Uter.) 1971 d) modernās valodas 0 LG 140, Un 27: 72 g) USA.

KUNDZIŅŠ, Gerhards - a) 26. VI 1907 Jelgavā b) LU 1934 būvinž. c) JLA vec.

asist. 1939, doc. 1940-1944,pēc tam Zviedrijā 0 Un 46: 17 g) Stockholm, Sweden.

KUNDZIŅŠ, Haralds - a) 11. XI 1898 Smiltenē b) LU 1928 architekts c) LU asist.

1940-1944; BU lekt. 1946-1949 d) architektūras vēsture,iekštelpu architektūra e)publ.,

BJ 3818, sakārt. 1077, tulk. 3670, 3974 0 BUW 31, A VII 134, XIII 198, Ar 10: 27

g) HaUfax, NS, Canada.

KUNDZIŅŠ, Pauls - a) 4. II 1888Smiltenē b) RPI 1913 inž. un architekts; LU 1933

Dr.arch. c) LU doc. 1919, vec.doc. 1921, prof. 1933-1944, dekāns; BU prof., dekāns,

viceprez. 1946-1949, Stokholmas etnol. inst. Zviedrijā pētn. 1949-1952 d) latviešu tau-

tas celtniecība, architektūras dokumentēšana c) pāri par 100 publ. (Edz 1979), BJ 484,

1161: 8-10, 1909, 2500, 3318, 3968, 5094,5423:7, 5474: VIII/IX:10, arī red. f) LUB 8,

A VII 134, XIII 198, BUW 32, Un 31: 66,Ar 17/18:40,LAMZA, AABS g) HaEfax, NS,

Canada.

KUPRIS, Valdis -a) 6.1 1940 Ilūkstē b) Bostonas U (ASV) 1962BFA, 1965 MFA

c) Ņujorkas technol. inst. Oldvestberī māc.-sp. 1975 0A V (1976) 209, VII 134, LG 141,NFD g) New York, NY, USA.

KURMIS, Vilis- a) 15.VIII 1922 Strenčos b) Minesotas U Sentpolā, ASV 1963

MSc, 1969 Ph.D. (mežk.) c) Minesotas U Sentpolā asist. 1968,vēlāk pētn., doc. 1973,ārk.

prof. 1978 d) mežu ekoloģija c) publ. f) A VIII272, LG 142, Un 43:60,AABS, AMVVS,NFD g) MinneapoUs, MN, USA.

ĶAUĶE, AUa - b) LU: maģistre; b. LX c) Gustava ĀdolfakoU. Sentpīterā (St.Peter),

Minesotā, ASV ārk.prof. f) AABS g) Le Sueur, MN, USA.

ĶĒNIŅŠ, Gundars - sk.: KINGS.

ĶĒNIŅŠ, Pauls - b) Monaša U Melburnā, Austrālijā 1970 BSc, vēlāk Ph.D, c) Mel-

burnas U vec. asist. 1981 d) Fizioloģija 0 LG 143.

ĶĒNIŅŠ, Tālivaldis - a) 23. IV 1919 Liepājā b) b. Parīzes X kompoz. teor.kl. Fran-

cijā 1948 c) Toronto karal. X prof. (mūzikā) no 1952 d) kompozicija c) vok. un instrum.

skaņdarbi, BJ 3606, 3607, 4112-4118, 5055, 5367,5914-5916, 6356-6369 0 A VI

147,VII 136, XVIII 226, LG 143 g) Toronto,Ont., Canada.

ĶERE, Gunta- sk.: PLOSTNIECE.

ĶIBENS, Valdis - a) 22.X 1936 Rīgā b) Jēlas (Yale) U Ņuhevenā, ASV 1957 BE

(mech.); Džonsa Hopkinsa (Johns Hopkins) U Baltimorā, Merilendā 1968 Ph.D. (mech.)

c) Mičiganas U Anarborā doc. (aeroinženierim.) 1968 d) hidraulika c) publ. 0A XV

188, LG 143, AMVVS, NFD g) BaUwin, MO, USA.

217

ĶIKUTS, Valters (Walter KIKUTH) - a) 21. XII 1896 Rīgā b) Hamburgas U Vācijā

1924 Dr.med. c) Diseldorfas medic. Ak ārk. prof. 1938-1943,prof. 1948 d) parazitolo-

ģija 0 A VII 136 g) Germany.

ĶIPLOKS, Edgars - a) 3. IV 1907 Rīgā b) LU 1937 Uc. theol. c) LU subasist. 1932,

jaun. asist. 1938,vēlāk asist., lekt. 1941-1944 d) baznīcas vēsture un himnoloģija c) publ.,BJ 8, 404, 855, 1085, 1295, 1498,4447, 4783, 5032, 5360, arī red. un sakārt, f) LUB

614, A VII 137,VIII 233, IX 87, X 110, XX 190,LAMZA g) Bloomington, MN, USA.

LABSVĪRS, Jānis - a) 13. 111 1907 Smiltenē b) LU 1930 mag.oec; Batlera (Butler)

U IndianapoUsā, ASV 1956 MS; Indiānas U Blumingtonā 1959 Ph.D. c) Indiānasstāta U

Terehotā (Terre Haute) prof. (tautsaimn.),godaprof. (emeritus) 1973 d) tautsaimniecība

c) publ., BJ 1110-1113, red.3263 0 A VII 137, XVI 227, LG 144, LAMZA, AABS

g) IndianapoUs, IN, USA.

LĀCE, Dace (Dana) - b) Vestčesteras stāta koU.PensUvānijā 1967 BS (angļu vai. un

paid.); Templas U FUadelfijā 1971 MS c) Sīdarkresta (Cedar Crest) koU. svešvalodu fak.

AUentaunā, Pensilvānijā māc.-sp. 1979 (?) f) A XVII 189, LG 144, NFD g) Pennsylvania,

USA.

LĀCE, Lalita-

sk.: MUIŽNIECE.

LĀCIS, Andrejs - a) 31.VII 1940 Meirānos b) Aiovas U Aiovasitijā (lowa City),ASV 1963 BA (fiz.), 1964MS (astron.), 1970 Ph.D. (fiz.) c) Aiovas U lekt. 1970-1971,

pētn. valsts uzo.no 1972 d) astrofizika c) 17 publ., iesk.kopd. (līdz 1976) 0 LG 145,

LAMZA g) New York, NY, USA.

LADUSĀNS, Staņislavs - a) 22.VIII 1912 Zvirgzdenē b) Gregoriāņu U Romā 1938

lic.philos., 1942 lic. theol, 1946 Dr.phUos. c) Novafriburgas U fUoz. fak. Riodežaneiro

valstī, Brazīlijā prof. 1947, rektora vietn. 1957; vēlāk prof. citās Brazīlijas augstskolās

d) teoloģijas filozofija c) ap 100 publ.(Edz 1973), BJ 4312, 6224 f) A VII 137, IX 87,LG 145, Un 37: 85, LAMZA g) SaoPaulo, S.P. Brasil.

LAGZDIŅA, Lija -sk.: KAPELE.

LAIMIŅŠ, Eduards - a) 17. VIII 1882 Trikātā b) 1912 b. Krievijas ģenerālštāba Ak

ģeodēz.nod.; LU 1935 Dr.ing.h.c c) LU vec.doc. 1922-1935, ārk.prof. 1941-1944

d) ģeodēzija c) kopd., BJ 963 f) LUB 136,LE 1213, A XV 190, Un 22:62 g) Boston,

MA, USA.

LANDAVS, Ziedonis -a) 21.V 1889 Pālē b) TU 1915 mag.math. c) LMA doc,

prorektors 1940-1944; Jstutgartes techn. augstsk. Vācijā ārk. prof. (projekcijas māc.)

d) projekcijas mācība, perspektīva, ēnu teorija c) populārzin. raksti, BJ 855, 5094 0 LE

1215,Un 45: 71, EVP 292 g) Ystad, Sweden.

LAPIŅS", Kārlis - a) 14.VII 1909 Vestienā b) JLA 1941 agronoms; Britu Kolumbi-

jas U Vankuverā, Kanādā 1954 MSA; Ratgersa (Rutgers) U Ņudžersijā, ASV 1968Ph.D.

c) JLA asist. 1940-1944; BU lekt. 1946-1949 d) augļukoku selekcija un ģenētika c) 37

publ., iesk.kopd. (Edz 1977), BJ 1137, 2505, 3970, 3971, 6226 0 A VII 137,8UW11,LG 147, LAMZA g) Toronto,Ont., Canada.

LAPSA, Pēteris -a) 1911 b) LU 1939 ārsts c) LU asist. f) A XIV 311 g)Phoenbc,

MD, USA.

LASMANE, Vilma- sk.: JANSONE.

218

LATKOVSKIS, Leonards - a) 14. IX 1905Varakļānos b) LU 1935 mag.phil. c) LU

lekt. (krievu vai.) 1940-1941; Belarminas koli. Luisvilā, Kentukī, ASV prof. 1951, tagad

pensijā d) valodniecība c) publ., BJ 295, 391, 1142,4352,4798,4799,5243,5257, arī

red. unsakārt., sk. arī A XXI 39 f) A VII 138 g) USA.

LATKOVSKIS, Leonards, jun. - a) 6. VI 1943 Kārsavā b) Belarminaskoli. Luisvilā,

ASV 1964 BA (vēst.); Džordžtaunas (Georgetown) U Vašingtonā (Kolumbijas apg.) 1970

Ph.D. c) docents Huda (Hood) koli. Frederikā, Merilendā d) vēsture f) LG 148, AABS

g) Middletown, MD, USA.

LAUKIRBE, Alfrēds - a) 25.VI 1901 Jēkabpilī b) LU 1930 architekts; Berlīnes

techn. augstsk. Vācijā 1942 Dipi. ing. & arch. c) LU asist.; JLA vec. asist.; Berlīnes techn.

U Vācijā doc. 1955-1967, tagadpensijā d) architektūra c) publ. f) A XIII 200, LG 149

g) Germanv.

LAZDA, Pauls - a) 4. V 1938 b) Mičiganas U 1961 BA; Viskonsinas U 1965 dipi.

(vēst. un Krievijas jaut.) c) Viskonsinas stāta U vēstures fak. māc.-sp. c) publ., BJ: red.un

tulk. 6326 f) LG 149, AABS g) Eau Claire, WI, USA.

LAZDA (ABULA), Velta- a) 1939 Rīgā b) Perdjū (Purdue) U Indiānā, ASV 1962

BS (bakteriol.); Ziemeļrietumu (Northvvestern) U Evanstonā, Ilinojā 1967 Ph.D. (mikro-

biol.) Ziemeļrietumu U lekt. (mikrobiol.) 1963-1967 (?) d) bakterioloģija c) publ.

0 AVII 138, VIII272, XIV 312, LG 149, Un 21: 58 g) USA (?).

LAZDIŅA, Dagnija - sk.: PŪRIŅA.LAZDIŅŠ, Niklāss

- a) 17. XII 1906 KrustpiE b) LU 1943 mag.rer.nat. (geogr.)

c) BU lekt. (geogr.) 1946-1949 d) ģeogrāfija c) publ., BJ 1220-1227,4825, 5094, arī

red. un izdev. 0 A VIII 235, XX 191, BUW 84 g) Philadelphia,PA, USA.

LĒBERS (LOEBER), Dītrichs -a) 4.1 1923 Rīgā b) FīEpsa U Mārburgā, Vācijā

1951 Dr. iur.; Starpt. tiesību Ak Hāgā, Holandē 1951 dipi. starpt. tiesībās; Kolumbijas U

Ņujorkā, ASV 1953 MA c) Kristiāna Albrechta U Ķīlē, Vācijā prof. no 1967 (?) d) starp-

tautiskās tiesības c) publ., BJ 6326 0 A VII 138, XI 261, LG 150, AABS g) Hamburg,

Germanv.

LECE (MALIŅA), Viola - a) 19. IX 1905 Rīgā b) 1927 b. Angļu vai. inst. Rīgā,Aiovas U Aiovasitijā, ASV 1967 MA (krievu vai. un Eter.) c) Drēka (Drake) U Demoinā,ASV lekt. (krievu vai.) 1958; Simpsona koU. Indianolā māc.-sp. (krievu un vācu vai.)

1960-1965; Maiami U Oksfordā, Ohaio māc.-sp. (krievu valodā un Eter.) 1968-1973

d) modernās valodas 0 A VII 191, LG 150 g) MountainView, CA, USA.

LECIS, Juris - a) 26. IX 1902 Pēterpilī, Krievijā b) LU 1929mag.iur. c) JLA lekt.

1942-1944 d) tiesEetas c) publ., BJ 6230 0 A XI 261, EVP 300, AABS g) Mountain

View, CA, USA.

LECIS, Pēteris - b) 1969 b. Venecuēlas karaflotes Ak c) Venecuēlas kaiaflotes Ak

inženierzin.nod. mācībspēks 1981.

LECMANIS, Johans (JohannesLETZMANN) - a) 19.VII 1885 Cēsīs (vai nav miris?)

b) meteorologs c) TU doc. 1919-1939; Pozenes U Vācijā fiz. inst. vad. 1939-1940; Gra-

cas U Šteiermarkā, Austrijā prof. 1941-1945 d) meteoroloģija 0 A VII 138.

LEDIŅA (RUDZĪTE), Herta - a) 19.11 1906 Rīgā b) LU 1929ārste zobu sEmībās,

1935 ārste c) LU asist.no 1935 d) zobu, mutes un žokļu slimības f) LUB 470, A XIV

312 g) London, England.

219

LEDUS, Helēna - sk.: STARCA.

LEGZDIŅA-LEGZDE (GRASE), Aleksandra - a) 11. X 1912 Madonā b) LU 1935

ārste c) LU subasist. 1935, vēlāk jaun.asist. 0 LUB 490, A XIV 312 g) Ottawa, Ont.,Canada.

LEGZDIŅŠ, Ādolfs - a) 23. IX 1899 Skultē b) Kolumbijas U Ņujorkā, ASV 1935

MS c) Misūri U (ASV) prof. (kalnrūpn. un metaUurģ.) no 1940 d) kalnrūpniecība un

metaUurģija c) publ. f) A VII 138, XV 274 g) USA.

LEGZDIŅŠ, Pēteris - a) 24. IX 1942 Rigā b) Karltonas (Carleton) U Otavā, Kanādā

1964 BS (ķīm.); Masačūsetsas technol. inst. Bostonā 1968 Ph.D. c) Masačūsetsas technol.

inst. pētn. (ķīm.); BrituKolumbijas U Vankuverā, Kanādā doc. (ķīm.) 1974 d)neorganiskā

un metaUorganisko savienojumu ķīmija c) 14 publ. (1966-1973) f) A VIII 272,XV 274,

LG 150, NFD g) Vancouver, BC, Canada.

LEIMANIS, Eižens - a) 10. IV 1905 Kocēnos b) LU 1929 mag.math.; Hamburgas U

Vācijā 1947 Dr.rer.nat. (mātēm.) c) LU jaun. asist. 1930, asist. 1932,priv.-doc. 1935, vec.

asist. 1936, doc. 1937-1944; Greifsvaldes U Vācijā ārk. prof. vietn. 1944-1945; BU

ārk. prof. (mātēm.) 1946-1948; Britu Kolumbijas U Vankuverā, Kanādā ārk.prof. 1948,

prof. 1955, godaprof. (emeritus) 1974 d) racionālā un anaUtiskā matēmatika c) 35

publ. (Edz 1979) un raksti period., BJ 2521-2523, 3972, 3973, 4366, 6231, arī red.

0 LUB 325, BUW 85, A VII 139, XV 192, XVIII 252, LG 150, Un 16:75, 36:69,46:17,

MZN 29, AABS, LAMZA, AMVVS, NFD g) Vancouver, BC, Canada.

LEINASARS, Alberts - b) Karlsrūhes Fridericiānas U Vācijā 1946 Dipi. Ing. (būvn.)

c) Raiersona poEtechn. inst. Torontč, Kanādā māc.-sp. 1979 (?) 0 AXV 193, LG 150,NFD g) Toronto,Ont., Canada.

LEJASMEIJERS, Archibalds - a) 15. XII 1935 b) Hārvardas U Bostonā, ASV 1957

BA; Prinstonas (Princeton) U Ņudžersijā 1964 MA, 1967 Ph.D. c) Minesotas U Mineapo-

Usā doc. (angļu vai.), ārk. prof. 1977 d) filoloģija c) publ., BJ: sakārt. 3620 0 A VIII 272,

LG 151, AABS g) Hastings, MN, USA.

LEJASMEIJERS, KārEs -a) 21.UJ 1906 Bauskas pag. b) LU 1934 mag.philos.

c) Kingsa koU. Ņujorkas stātā, ASV māc.-sp. 1949-1950; Austrumu (Eastern) koli. Sent-

dēvidsā (St. Dāvids), Pensilvānijā prof. un vēst. nod.vad. 1961-1963 d) teoloģija, filozo-

fija un vēsture e)publ.,BJ 488, red. 3337 f) A VII 139, IX 87 g) USA.

LEJIŅA, Dzintra - a) 31.VIII 1951 Redingā, Pensilvānijā, ASV b) Preta (Pratt)

inst. Bruklinā 1975 BFA (paid.) c) Rietummičiganas U Kalamazū asist. latv. vai. kursos

d)mākslas paidagoģija f) A XVII 192, LG 151 g) USA.

LEJIŅŠ, Hamilkārs- b) filologs c) Teksasas siev. U svešvalodu fak. Dentonā, ASV

māc.-sp. no 1966 (?) d) valodniecība f) A VII 139, NFD g) Denton, TX, USA.

LEJIŅŠ, Pēteris - a) 20.1 1909 Maskavā, Krievijā b) LU 1930 mag.philos., 1933

mag.iur.; 1934 b. Parīzes U fēnēt. inst.Francijā; Čikāgas U (ASV) 1937 Ph.D. (sociol.)

c) LU jaun.asist. 1937, doc.(kriminālties.) 1938-1940; Merilendas U KoUedžpārkā

(CoUege Park), ASV doc. (sociol.) 1941-1944, ārk. prof. (sociol. un kriminoloģ.) 1944,

dekāna vietn. sociol. fak. 1944-1946, prof. (sociol.) no 1947, kriminol.inst. vad. no 1961

d) krimināltiesības un socioloģija c) publ., BJ 648, 4301-4303,4366, 4837,5243, 6074,

arī red. f) LUB 559, A VII 139, VIII 272, IX 262, LG 151, Un 44: 69, AMVVS, NFD

g) CoUegePark, MD, USA.

220

LEJNIEKS, Juris - b) Čikāgas U (ASV) 1962 BA; Kornela (CorneU) koU. 1963 BA

(starpt. zin. un ķīniešu vai.), 1965 MA (polīt. zin.) c) Albertas U polīt. zin. fak. Edmon-

tonā, Kanādā māc.-sp. 1979(?) f) LG 151,NFD g) Alberta, Canada.

LEJNIEKS, Valdis - a) 15. IV 1932 Liepājā b) Kornela U Itakā, ASV 1955 BA,

1956 MA (filol.); Prinstonas (Princeton) U Ņudžersijā 1962 Ph.D. c) Kornela U lektors

1959, doc. 1962; Nebraskas U klasisko vai.fak. Linkolnā 1966 doc. (?) d) klasiskā filolo-

ģija c) publ., BJ 6232 0 A VIII 272, LG 151, AMVVS, NFD g) Lincoln, NB, USA.

LEJNIEKS, Vidvuds - b) LU: ķīm. inž. c) LU subasist.;Vācijāpriv. uzn. darbā d) anti-

biotisko vielu ražošana c) patents 0 A XV 274 g) Germanv.

LĒLIS, Jāzeps - a) 15. 111 1927 Kārsavas pag. b) Akronas U Ohaio, ASV 1957 BA,

Hārvardas U Bostonā 1961 Ph.D. (Filol.) c) Hauarda (Howard) U Vašingtonā (Kolumbijas

apg.) māc-sp.no 1961, doc (angļu vai.), ārk. prof. 1977 d) indoeiropiešu salīdzināmā

valodniecība, baltu filoloģija c) publ., BJ 5243, 5403: 2, sk.arī A XXI 42 f) A VII 139,

LG 151, AABS g) CoUege Park, MD, USA.

LEONARDA (LEONARD, dz. AUZIŅA), Norma- a) 24.1 1930 Bruklinā, ASV

b) Džuljarda (JuiUiard) mūzikas skolā Ņujorkā 1953 BMus, 1955 MMus c) Ročesteras U

Tstmenamūzikas skolā Ņujorkas stātāmāc.-sp. d) vijoles spēle f) LG 151, LM 1:82 g) New

York, USA.

LESIŅŠ, Kārlis - a) 30. VII 1906 Galgauskā b) LU 1928 agronoms; Upsalas lauks,

augstsk. (Lantbrukshogskolan) Zviedrijā 1950 agr. lic; Albertas U Edmontonā, Kanādā

1959 DSc c) Albertas U pētn. 1951, ārk. prof. (ģenet.) 1960,prof. 1966,godaprof.(eme-

ritus) 1971 d) augu ģenētika c) ap 60 publ., iesk. kopd. (Edz 1980), BJ 4841 0 A VIII

273, LG 152, EVP 306 g) Edmonton, Alta, Canada.

LIBERS, Rolands - a) 19. 111 1927 Rīgā b) MekalisterakoU. Sentpolā, Mičiganā, ASV

1954 BA; Minesotas U Mineapolisā 1958 Ph.D. (org. ķīm.) c) Minesātas U asist. 1957-

-1958 d) organiskā ķīmija c) publ., patenti f) A VII 140, XV 276, LG 152 g) USA.

LĪBIETIS, Juris- a) 27.1 1915 Valkā b) LU 1939 ārsts; Lundas U Zviedrijā 1952

(rentgenologs) c) LU asist. 1942 d) rentgenoloģija 0 A XIV 313, LG 152 g) Uppsala,

Svveden.

LĪCIS, Richards - a) 1915 b) LU 1938 ārsts c) LU asistents.

LĪCĪTE (LINDBERGA), Rasma - a) 6.1 1913 Rīgā b) LU 1937 mag.rer.nat. c) JLA

asist. (botan.) 1939-1944; Velingtonā, Jaunzēlandē pētn.valsts uzn. 1951-1954 d) botā-

nika c) publ. 0 A VII 140, person. informācija g) Lewin, New Zealand.

LĪDAKS, Pauls - a) 17. VI 1910 Čitā, Sibirijā b) LU 1936 elektrotechn. inž. c) LU

jaun. asist. 0 Un 46:45 g) South Africa.

LIELBIKSE, Lidija -sk.: MŪRMANE.

LIELMEŽS, Jānis- a) 1.VI 1926 Ķēčos b) Denveras U Kolorādā, ASV 1954 BS

(būvn.); Ziemeļrietumu (Northwestern) U Evanstonā 1956 MS (zemes mech.) c) Zie-

meļrietumu U pētn. 1955-1956; Prinstonas U pētn. 1956-1957; Mičiganas kalnrūpn. un

technol. koU. Hūtonā (Haughton) doc. (inženierzin.ķīm.) 1961-1963; Britu Kolumbijas U

Vankuverā, Kanādā doc. 1963, ārk. prof. 1969, prof.no 1978 d) inženierzinātņu ķīmija

c) ap 100 publ., iesk. kopd. (līdz 1980) 0 A VII 140, XV 276, LG 154, Un 11: 37,

LAMZA, AABS, AMVVS, NFD g) Vancouver, BC,Canada.

221

LIEPA, E. - b) Eberharda Kārla U Tībingenā,Vācija Dr.med. c) Kvīnsa (Queens) U

Kingstonā, Kanādā pētnieks; Otavas U Kanādā doc. (patol.) no 1965 d) patoloģija 0 A

VII 140, XIV 314, LG 154 g) Canada.

LIEPIŅA, Alvīne -sk.: SINEPE.

LIEPIŅA (SLOCIŅA), Brigita - a) 30. VII 1930 Daugavpilī b) Melburnas U Austrā-

Ejā 1964 BCom; Melburnas karal. technol. inst. 1967 dipi. datorzin. c) Prērenas augst. izgl.koU. (Prahran CoUege of Advanced Education) Melburnā lekt. c) publ., BJ 5423:100 A

XVI 228, LG 155 g) Melbourne, Vic, Australia.

LIEPIŅA, Irma - sk.: EGLĪTE.

LIEPIŅŠ", Gunārs - a) 16. V 1946 Singenā, Vācijā b) Kalifornijas U (ASV) 1969 BA,

Dārtmauta koU. Henuverā (Hanover), Ņuhempšīrā 1974 Ph.D. (mātēm.) c) Teksasas tech-

nol. U Lubokā māc.-sp. 1974 (?) d) matēmatika c) 1 publ. (1976) f) A XV 194, LG 155,

LAMZA g) Stanford, CA, USA.

LIETIŅA, Maruta - sk.: REJA.

LIĢERS, Ziedonis- b) LU: mag.iur.; Kānas (Caen) U Francijā 1947 Dr.; Parīzes U

Francijā 1953 Dr. c) LU lekt. 1942-1944 d) etnogrāfija c) publ., BJ 1281,3980-3983,

red. 1199 0 A VII 141, LG 156 g) France.

LINAUTS (agrāk: ROPŠS), Leonīds - a) 8. VII 1914 Liepnā b) mācījies LMA figūr.

darbn. 1938-1944 c) Ročesteras technol. inst. daiļamatn.nod. Ņujorkas stātā, ASV mā-

cībspēks 1979 (?) c) publ., BJ 948, 4614, 5391 f) A V (1976) 213, BJ 4839, NFD

g) Rochester, NY, USA.

LINDBERGA, Rasma - sk.: LĪCITE.

LINDE, Alfrēds- a) 7. IX 1891 Jēkabpilī b) LU 1932 mag.iur. c) LU jaun.asist.

1934, asist. 1938; BU lekt. 1947-1949 c) publ., BJ 2533 f) LUB 577, BUW 60, A VIII

237, XI 263 g) Aurora, IL, USA._

LINDE, LiEja - sk.: SKULTANE.

LĪNIS, Viktors- a) 14. IX 1916 Rostovā, Krievijā b) LU 1940 mag.math.; Mekgila

(McGiU) U Montrealā, Kanādā 1951 MSc, 1953 Ph.D. (mātēm.) c) Saskačevanas U Saska-

tunā, Kanādā lekt. 1952-1954; Otavas U Ontario doc. (mātēm.) 1954, ārk. prof. 1956,

prof. 1957,mātēm, unķīm. nod.vad. 1957-1972,viesprof. citās U 1970un 1971 d) mate-

mātiskā analizē un ģeometrija c) 6 publ. (līdz 1975) f) A VII 141, XV 195, LG 157,

AABS, LAMZA, AMWS, NFD g) Ottawa, Ont., Canada.

LODE, Arnolds - a) 1910 b) LU: ķlm. inž.; Fridncha Aleksandra U Erlangenā, Vā-

cijā: Dr.med. c) LU asist., ASV priv. uzņ. darbā d) analitiskāķīmija c) 1 publ. (līdz 1964)

0 A XV 277, LG 158 g) USA.

LOEBER: LĒBERS.

LONGVORTS (LONGVVORTH, agrāk: LAZDIŅŠ), Juris - a) 30. IX 1929 Rīgā

b) Misisipi U (ASV) 1958 BA, 1959 MA (vēst.) c) Dienvidkarolīnas (South Carolina) U

Kolumbijā, ASV māc.-sp. (poEt. zin.) no 1961 d) polītiskās zinātnes c) publ., BJ 2534

0 A VII 138, LG 158 g) USA.

LUSE, Līga - a) 22.VI 1940 Rīgā b) Kenterberi (Canterbury) U Kraistčerčā (Christ-

church) Jaunzēlandē 1962 BA, 1963 MA (franču vai.); Sorbonas U Parīzē, Francijā 1968

Dr.phil. c) Kenterberi U māc.-sp. 1966 (?) d) valodniecība f) A VII 141, LG 159 g) New

Zealand (?).

222

LŪSIS, Oskars -a) 20.1 1916 Krievijā b) LU 1944mag.rer.nat.; ŠetUdas U Jorkš&ā,

Anglijā 1960 Ph.D. c) BU asist. 1946-1948; Šeffldas U lektors 1960 d) zoofizioloģija

c) publ. f) A VII 141, LG 160, ADz VI 90 g) England.

LUSTE, Juris- b) Mauntalisona (Mount AlEson) U Sekvilā, Kanādā 1961 BA (fizikā)

c) Džonsa Hopkinsa U Baltimorā, Merilendā, ASV 1967 (?) asist.; Toronto U fiz. fakultātē

māc.-sp. 1979 (?) d) fizika f) A VIII 273, XV 196, LG 160, NFD g) Toronto, Ontario,

Canada.

MAČULĀNS, Georgs - a) 19. XI 1913 Minskā, Krievijā b) LU 1938 ārsts c) LU

pētn.asist. 1935-1938; Kalifornijas U Ervinā (Irvine) doc. 1971 d) psīchiatrija un neuro-

loģija c) 8 publ. (Edz 1964) f) A XIV 316 g) Whittier, CA, USA.

MAIZĪTE, FeEcita- sk.: KALĒJA.

MAIZĪTE, Māra - b) Jēlas (Yale) U Ņuhevenā, ASV 1960Ph.D. (angļu vai. un Eter.)

c) Templas (Temple) U Filadelfijā doc. Edz 1969 d) angļu valoda un Eterātūra 0 A VII

142, LG 161 g) USA.

MAJORS, Jānis - a) 3. II 1909 Valmierā b) LU 1934ārsts, 1937dok-ds c) LU sub-

asist. un jaun. asist. 1935, asist. 1938-1944;Upsalas U Zviedrijā asist.Edz 1946, tagad pen-

sijā d) chirurģija un uroloģija c) publ. 0 LUB 473, A VII 142, XIV 317 g) Goteborg,

Sweden.

MALIŅA, Viola- sk.: LECE.

MĀLMANE, Ilze- sk.: EMBREKTE.

MAMONTOVS, Gļebs - b) Luiziānas stāta U Batonrūžā (Baton Rouge), ASV 1953

BS, 1954 MS, 1957 Ph.D. (ķlm.) c) TenesīU Noksvilā (KnoxviUe) doc. 1966 (?) d) elek-

troķūnija c) 50 publ. (1952-1973), patents f) A VII 142, XV 278, LG 162, NFD

g) KnoxviUe, TN, USA.

MAMONTOVS, lija - b) dabzinātnieks c) Dienvidu metodistu U Ričardsonā, Tek-

sasā, ASV doc. 1967 (?) f) A VIII 273 g) USA.

MANGULE, Ingrīda - b) Rozari (Rosary) koU. Riverforestā, Ilinojā, ASV 1970 MA

(mākslas vēst.) c) Sēlemas stāta koU. mākslas fak. Masačūsetsā māc.-sp. 1979 (?) f) A V

(1976) 215, LG 162, NFD g) USA.

MARČANDA (MARCHAND, dz. JIRGENSONE), Māra - b) Mičiganas stāta U Istlān-

singā (East Lansing) 1960 BA; Viskonsinas U Milvokī (Mihvaukee) 1967 MA (angļu Eter.)

c) Viskonsinas U māc.-sp. 1967 (?) f) A VIII270, LG 163 g) USA.

MARKUS, Rūdolfs - a) 28. XII 1895 Vitebskas gub.,Krievijā b) LU 1923 mežkop.

inž., 1936 Dr.rer.for. c) LU priv.-doc. 1926, doc. 1928,prof. 1937-1939; JLA profesors

1939-1944 d) mežkopība c) publ., BJ 1337, 3984, 4366,5055, 6237, red.4886 0 LUB

237, A VII 142, Un 23:23 g) Grand Rapids, MI, USA.

MARTINOVS, Alberts - a) 24.XII 1906 Rīgā b) LU 1937 agronoms c) Upsalas

lauks, augstsk. Zviedrijā asist. 1945 0 A VII 142.

MAULICA,Lidija - sk.: VĪKA.

MAZURS, Eduards - a) 5. II 1894 Liepājā b) LU 1930 mag.chem. c) LU asistents

1940-1941; Vestmauntas (Westmount) koli. Santabarbarā, Kalifornijā, ASV lekt. 1959-

-1963; pētn. priv. uzņ. Vācijā un ASV d) praktiskā un teorētiskā ķīmija c) 12 publ. (līdz

1980), BJ 1379,2538 0 A VII 142,XV 278 g) Santa Barbara, CA, USA.

223

MEDENIS, Vidvuds - a) 31. V 1923 PrauUenā b) Diseldorfas U Vācijā 1950 Dr.med.

c) Rasa (Rush) U medic. koU. Čikāgā, ASV doc; lEnojas U Čikāgā ārstn. daļas vadītājs1973 (?) d) iekšķīgās slimības 0 A XIV 318, LG 165 g) Vvestchester, IL, USA.

MEDIŅŠ, Gunārs - a) 21.IX 1924 Rīgā b) FHipsa U Mārburgā, Vācijā 1949Dr.med.,

Ziemeļrietumu U Evanstonā, ASV 1957 MS (chirurg.) c) Vestvirdžinijas U Morgentaunā

prof. 1966 (?) djdiirurgija c) publ. f) A VII 143,XIV 319, LG 165, Un 14:71g) USA.

MEDNE (UŽANE), Ausma- a) 24. 111 1924 Cēsīs b) Sidnejas U AustrāEjā 1959 BA

(filoz.) c) Sidnejas U māc.-sp. 1960(?), lektore līdz 1979, pēc tam pensijā d) filozofijac) publ, BJ 4420 0 A VII 143, LG 165 g) Sydney, NSW, Australia.

MEDNE (OZOLIŅA), Hermīne - a) 8. VIII 1905 Liezērē b) LU 1931 ārste c) Ko-

lumbusas stāta inst. Ohaio, ASV asist. (medic.) d) plaušu slimības 0 A XIV 319 g) Colum-

bus, OH, USA.

MEDNIS, Alfrēds - a) 21.01 1894 Rigā b) LU 1924 ārsts c) LU jaun. asist. 1924-

-1928 d) chirurģija 0 LUB 494, A XIV 319 g) VV.Dennis, MA, USA.

MEDNIS, Edmārs - a) 22. 111 1937 Rīgā b) Ņujorkas U (ASV) 1959 BChE, 1962

MChE c) Ņujorksitijas U Ričmondas koU. Stētenailendā (Staten Island) jaun.docents

(šachā) 1973 d) ķīmija c) publ., BJ: red. 5817 f) AXV 278, LG 165, Un 13:61, AMWS

g) VVoodside,NY, USA.

MEDNIS, Roberts- a) 25.VII 1925 Rēzeknē b) Bostonas U (ASV) 1962 BA,

1963 MA, 1971 Ph.D. (ģeogr.) c) Bostonas U lekt. 1966; Sentanselmsa (St. Anselm's)koU. ģeogr.fak. Mančesterā, Ņuhempšīrā doc. 1977 (?) d) ģeogrāfija 0 A VII 143, LG

166, AABS, NFD g) Manchester, NH, USA.

MEIJA, Arturs- a) 9. 111 1898 Pravinos b) LU 1923 ārsts, 1929 dok-ds c) LU asist.

Edz 1932 d) chirurģija c) publ. f) LUB 495, A XIV 319 g) Phoenix, AZ, USA.

MELBARDIS, V.- b) jurists c) Savien. valstu milit. Ak tiesību zin. fak. Vestpointā,

Ņujorkas stātā māc.-sp. 1979(?) f) NFD,

MELDERIS, Aleksandrs - a) 19.1 1909 Jelgavā b) LU 1936 mag.rer.nat. c) LU

subasist. 1934, jaun.asist. 1936, doc.vietn. 1940-1941,priv.-doc. 1943-1944; JLA doc.

un botan.katedras vad. 1943-1944; Upsalas U Zviedrijā asist. 1945-1951; Britu muzejā

Londonā,Anghjā zin. darbā no 1951 d) botānika c) ap 70 publ. (Edz 1974), BJ:red. 4015,

4016,6262 f) LUB 348, A VII 143, Un 34:71 g) England.

MELLE, Inga - a) 20.V 1940 Rīgā b) Stokholmas U Zviedrijā 1965 fil.Ec. c) Stok-

holmas U asist. 1966 (?) c) 3 publ. (līdz 1966) f) A VII 143.

MELLIŅA, VaEja - sk.: BUMBULE.

MELNGAILE (DREIMANE), Valda- a) 21.V 1932 Rīgā b) Bostonas U (ASV)

1955 BA (ģerm. filol.), 1956 MA (vācu vai. un Uter.); Hauarda (Hovvard) U Vašingtonā

(Kolumbijas apg.) 1967 Ph.D. c) Hauarda U asist. 1959-1960; VelsEja (WeUesley) koU.

Masačūsetsā lekt. 1961-1966,pēc tam doc. Bostonas koU. d) ģermāņu valodas c) publ.,BJ 4419, 5183, 5359, red. 4420 0 A VIII 274, LG 167, AABS g) Sudbury, MA, USA.

MELNGAILIS, Ivars- a) 13. XI 1933 Rīgā b) Karnegi (Carnegie) technol. institūtā

Pitsburgā, ASV 1956 BS, 1957 MS, 1961 Ph.D. (elektrotechn.) c) Karnegi technol. inst.

māc.-sp. 1959-1960, Masačūsetsas technol. inst. pētn. 1961 d) lāzeri un detektori c) 32

publ., iesk. kopd. (Edz 1972), 4 patenti 0 A VII 144,VIII 274, XV 199, LG 167, LAMZA

g) Sudbury, MA, USA.

224

MENKE, Juris- b) Jaunanglijas X Bostonā, ASV 1964 BMus (flautas spēlē) c) Bruk-

lainas mūzikas skolas Masačūsetsā māc.-sp. f) LG 168, LM 1:86 g) Massachusetts, USA.

METNIEKS, Arvīds - a) 6. XI 1919_Skankalnē b) 1943 b.LU fiz. nod. (bez diplom-

darba); 1956 b.DubUnas akad. zin. inst. Īrijā; Dublinas U koU. 1958 Ph. D. (fiz.) c) BU

asist. 1946-1949; Upsalas U Zviedrijā pētn. 1950; Dublinas akad. zin. inst. Īrijā asist. 1956

-1958; Pannas U Itahjā prof. no 1963 d) fizika c) publ., BJ 634, 4019, 4020, 6265,

6266 f) BUW_B9, A VII 144,LG 168, ADz XXI 10.

METUZALS, Jānis - a) 17. VI 1921 Maskavā, Krievijā b) Hamburgas U Vācijā 1949

Dr.rer.nat. c) Groningenas zool. inst. Holandē asist. 1950-1960; KaroEniešu inst. Stok-

holmā, Zviedrijā pētn. 1959; Dalhauzī U Halifaksā, Kanādā ārk. prof. (anat.) no 1961

d) molekulārābioloģija c) publ. f) A VII 144, LG 168, ADz VI 90 g) Canada.

MEŽINSKIS, Juris - a) 3. VIII 1947 Ansbachā, Vācijā b) Sentambroza (St. Ambrose)koU. Dēvenportā, Aiovā (Iowa), ASV 1969 BA; Indiānasstāta U Terehotā 1972MA; Bau-

lingrīnas stāta U Ohaio 1976 Ph.D. (klīniskā psīchol.) c) Baulingrīnas stāta U asist. 1971-

-1973; Zevjeras (Xavier) U Cincinatī, Ohaio doc. 1976 d) klīniskā psīcholoģija 0 LG 170,

LAMZA g) Cincinnati, OH, USA.

MICHELSONE, Terēze- a) 2.VI 1906 Bakū, Krievijā b) Midlberi (Midd_lebury) koli.

Vermontā, ASV 1961 MA (krievu vai. un Eter.) c) Aiovas (Iowa) stāta U Emsā (Ames)lekt. (krievu vai.) 1955,doc. 1962, ārk. prof. 1965-1976,pēc tam pensijā d) krievu valoda

0 LAMZA g) Ames, lA, USA.

MIERIŅŠ, Laimonis - a) 12. 111 1929 Slampē b) Londonas U Anghjā 1965 diplomsmākslas paid. (ATC) c) Līdsas mākslas koU. doc. 1965-1966; Džekoba Krēmera (Jacob

Cramer) koU. Līdsā, Anglijā doc.no 1966 d) tēlotāja māksla c) BJ 5160 f) A V (1976)

142, 220, VII 144, LG 170 g) England.

MIERKALNS, Jānis- a) 16. XII 1894 Mētrienā b) LU 1923 agronoms c) BU lekt.

1947 d) piensaimniecība c) publ., BJ 654, 1461, arī red. un sakārt, f) LAMZA g) Lin-

coln, NB, USA.

MIEZĀJS, Dainis- a) 11. 111 1929 Kaucmindē b) 1956 b.Ontaiio mākslas koUedžu

Toronto, Kanādā (glezn.) c) Ontario mākslas koli. māc.-sp. 1966 d) glezniecība c) BJ: ilustr.

1582,6078 0 A V (1976) 142,220, VII 144, LG 170 g) Toronto,Ont., Canada.

MIEZITE (VĪTOLA), Solveiga - a) 14. V 1937 b) Toronto U Kanādā 1958 BA,

1959 MA (psīchol.), 1968 (?) Ph.D. c) Toronto U lekt. 1966; Ontario paid.inst.Toronto

māc.-sp. 1977 d) paidagoģijas teorija c) publ., BJ 5391 0 A VII 145,LG 170, Un 11:37,41:29 g) Canada.

MIĶELSONS, Sigurds - a) 2. 111 1911 b) LU 1938 mech. inž. c) LU jaun. asistents

0 Un 46:45 g) Montreal,PQ, Canada.

MILENBACHS, KārEs - a) 1944 b) Vašingtonas U Sietlā, ASV 1966 AB; ČikāgasU 1971 Ph.D.(ģeol) c) Albertas U ģeol. fak. Kanādā māc.-sp. 1980 f) LG 171, AABS

g) Edmonton, Alta,Canada.

MILENBACHS, Viktors -a) 11.X 1898 Jelgavā b) LU 1924 ārsts, 1929mag.rer.

nat., 1933 Dr.med. c) LU subasist. 1924, jaun. asist. 1925, asist. 1928, vec. asist. 1934,

priv.-doc. 1936-1939, doc. 1941-1944; ASV pašvald. iestādēs pētn. 1968 d) higiēna,

bakterioloģija c) 21 publ.(Edz 1978) f) LUB 446, A VII 145, XIV 321, Un 42: 85

g) St.Louis, MO, USA.

225

MILLERS, Imants -a) 29.1 1934 Jaunbebros b) Konektikutas U Storsā, ASV 1957

BS; Viskonsinas U Milvokī 1960MS, 1965 Ph.D. c) Konektikutas U asist.; Viskonsinas U

pētn.asjst. 1959-1962 d) entomoloģija 0 A VIII 274, LG 172 g) USA.

MILMANE, Tanita - sk.: SVEĶE.MINIATA (DUBAVA), Elma

- a) 7.V 1925 Rīgā b) Gvelfas (Guelph) U Kanādā

1972 BA (mākslas vēst. un mikrobiol.) c) Gvelfas U asist. (bioķun.) d) bioķīmija f) A V

(1976) 221, XVII 202, LG 172 g) Guelph, Ont., Canada.

MINIATS, Oļģerts - a) 13. IX 1923 Baisogalā, Lietuvā b) Ontario veterinārmedic.

koU. Toronto U Kanādā 1955 DVM; Gvelfas U Kanādā 1966 MSc c) Gvelfas U doc. 1966,ārk. prof. 1973-1977 d) cūku slimības un gnotobioloģija c) 35 publ., iesk. kopd.(Edz

1976) f)AXIV 322, LG 172,LAMZA, AABS g) Guelph, Ont., Canada.

MINTIKS, Jānis - a) 18. IX 1944 Zalcburgā, Austrijā b) Leitonas (Lavton) mākslas-

skolā Milvokī (Mihvaukee), ASV 1971 BFA; Krenbruka (Cranbrook) mākslas Ak Blum-

fHdhilsā, Mičiganā 1972 MFA (skulpt.) c) Krenbruka mākslas Ak asist. (skulpt.) 1971 —

1972; Perisaunda (Perry Sound) mākslasskolā Kanādā lekt.un skulpt. fak.vad. 1973-1974

d) skulptūra f) A V (1976) 221, XVII 202, LG 172, Un 38:49, LMa 4: 309 g) USA.

MIŠKE, Inta-

sk.: EZERGAILE.

MOTIVANS, Jāzeps - b) IndiānasU (ASV) 1958 BA, 1959 MA, 1967 Ph.D. (sociol.)

c) Luisa (Lewis) koli. ASV māc.-sp. 1967 (?); Viskonsinas U sociol. un antropol. fak. La-

krosā māc.-sp. 1979 (?) d) socioloģija 0 A VIII 274, LG 173, NFD g) La Crosse, WI,

USA.

MUIŽNIECE (LACE), LaEta - a) 11.VIII 1935 Rīgā b) Rietummičiganas (VVestern

Michigan) U Kalamazū, ASV 1958 BA (angļu un vācu vai.), 1970 MA (paid. un Engvist.)

c) Rietummičiganas U lekt. (Engv.) d) Engvistika c) publ., BJ 4939, 4941, arī red. f) A

VIII 240, X 120, XIV 323, 368, XVII 202, LG 174, AABS g) Kalamazoo, MI, USA.

MUIŽNIEKS, Ansis - a) 7.X 1928 Raunā b) Kolumbijas (Columbia) U Ņujorkā,ASV 1955 BS (biol.), 1959 MD c) DienvidkaEfornijas U Losandželosā docents no 1964

d) iekšķīgās sEmības un gastroenteroloģija f) A XIV 322, LG 174 g) Claremont,CA,USA.

MUIŽNIEKS, Jānis- a) 27.11 1911 Rigā b) LU 1937 mech.inž.; Romas U ItaUjā

1939 Dr.ing.aer. c) LU subasist. 1937, jaun. asist. 1938, priv.-doc. (aerodin.) 1943; BU

ārk. prof. 1946-1949; Ņusautvelsas U mech. fak. Sidnejā, AustrāEjā docents kopš 1951

d) aerodinamika un fluidomechanika c) publ., BJ: red. 3435, arī skaņdarbi 0 LUB 393,BUW 111, A VII 145, XV 200, LG 174,Un 46:45 g) Sydney, NSW, AustraEa.

MUNTERS, Manfrēds- a) 11. XII 1936 Rīgā b) Ņujorksitijas U (ASV) 1958 BS,

Ņujorkas stāta U 1962 MD c) Ņujorkas stāta U lekt. 1968-1969,doc. 1971-1980 d) or-

topēdiskā chirurģija c) 4 publ., iesk.kopd. (līdz 1980) 0 A XIV 323, LG 174, AABS

g) Brooklyn, NY, USA.

MURANS, Francis -a) 17.X 1915 Pēterpilī, Krievijā b) LU 1941 mag.oec; Det-

roitas U Mičiganā, ASV 1952 MBA; Mičiganas stāta U 1957 Ph.D.(tauts.) _c) Kerola

(CarroU) koU. Helēnā, Montānā, ASV lekt. 1952-1953; Mičiganas stāta U Istlānsingāasist. 1953, lekt. 1955-1957; Lojolas Čikāgas U doc. 1957-1966; Viskonsinas U Stī-

venspointā ārk. prof.no 1966 d) tautsaimniecība c) publ., BJ 485:1,562:3, 1451, 1452,

3287, 5183, 5243, 5917 0 A VII 145, VIII 240, XVI 232, LG 174, Un 36:75, LAMZA

g) Stevens Point, WI, USA.

226

MŪRMANE (LIELBIKSE), Lidija - a) 10. IX 1922 Valkā b) Rietumu rezerves U

KEvlendā, ASV 1956 BS (ķlm.); Viskonsinas U Madisonā 1962 MS (zool.), 1968 Ph.D.

(botan.) c) Viskonsinas U asist.; pētn. valsts uzn.. no 1962 d) botānika, elektronmikrosko-

pija c) 18 publ., iesk.kopd. (līdz 1979) 0 A VII 145, LG 174, Un 44:81 g) VVisconsin,

USA.

NAGOBADS, Ilgvars - a) 17. VII 1927 Mazzalvē b) Minesotas U MineapoUsā 1953

BA (filoz.), 1958 MD c) Minesotas U medic. fak. prof. 1973 (?) d) psīchiatrija 0 A XIV

323, LG 175 g) Minneapolis, MN, USA.

NĀRUNS, Ingus - a) 29. IV 1925 Rigā b) studējis LX čeUa kl. Edz 1944 c) Maiami

(Miami) U mūzikas fak. ASV māc.-sp. 1979 (?) 0 LE 1763,NFD g)Florida, USA.

NECA (NETZ, dz. SKUTANE), Marija - a) 23.11 1942 Varakļānos b) Minesotas U

ASV 1964 BEd, 1973 MEd c) U māc.-sp. f) A V (1976) 222, XVII 203, LG 175

g) Loretto,MN, USA.

NEIBERGA (ROMANE), Lidija - a) 1912 b) LU 1936 ārste c) Minesotas U (ASV)

doc. 1973 (?) d) acu slimības 0 A XIV 324 g) RoseviUe, MN, USA.

NEIBERGS, Pauls -a) 4.1 1912 Latvijā b) LU 1936 ārsts c) Minesotas U Mineapo-

Usā, ASV doc. 1979 (?) d) rentgenoloģija 0 A XIV 324, NFD g) RoseviUe, MN, USA.

NEIBURGA (RITERE), Natālija - a) 9.IX 1926 Rēzeknē b) Melburnas U Austrā-

Ejā 1958 BDSc c) MelburnasU vec. asist. (demonstr.) 1966 (?) d) zobārstniecība 0 A

VII 146, XIV 324, LG 176 g) Melbourne, Vic, AustraUa.

NEIDARE, Mirdza - b) DDS, MA c) Ņujorkas stāta U Bafalo (Buffalo), ASV prof.

(patol.) 1973 (?) d) patoloģija 0 A XIV 324 g) USA.

NEILANDS, Jānis (John) - a) 11. IX 1921 GlenveE (Glen VaUey), Britu Kolumbijā,Kanādā b) Toronto U 1944 BS; Dalhauzī (Dalhousie) U HaUfaksā, Kanādā 1946 MSc,

Viskonsinas U (ASV) 1949 Ph.D. (bioķlm.) c) Viskonsinas U lekt. (bioķīm.) 1951-1952,

KaUfornijas U Berklejā doc. 1952, ārk.prof. 1956, prof.no 1961 d) bioķīmija c) publ.

f) AMVVS, NFD g) Berkeley, CA, USA.

NEIMANIS, Juris - a) 4.V 1932 DaugavpiE b) Ņujorkas U 1958 BA (polīt. zin.),

1965 MA (tauts.), 1970 Ph.D. c) Gannona koU. Erī, PensUvānijā māc.-sp. 1966; Niagaras

U Niagarafolsā, ASV prof. (tauts.) 1970, dekāns no 1974 d) tautsaimniecības teorija

c) publ. f) A VII 146, XVI 232, LG 176, LAMZA, NFD g) Lewiston, NY, USA.

NERETNIEKS, Ivars - a) 1939 b) Stokholmas techn. augstsk. Zviedrijā 1962 (būv-

inž.), 1967 (ķīm. inž.) c) Stokholmas techn.augstsk. asist. 1960, lekt. 1963-1965, prof.

no 1977 f) A VII 146, XV 201, LG 176 g) Sweden.

NESAULE,Agate - sk.: KRAUZA.

NESAULE, Valda - b) Indiānas U (ASV) 1962 BA (slavu vai.), 1966 MA (saEdzin.

Eter.), 1975 Ph.D. (Eter.) c) Meriana (Marian) koU. moderno vai. fak. Indianapolisā mā-

cībspēks 1979 (?) d) valodasun Uterātūra f) A XVII 204, LG 176, NFD g) USA.

NETZ: NECA NEVVSOME: ŅUSOMA NIELS: NĪLSS

NĪLSS, Imants - sk.: ROBEŽGRUNTNIEKS.

NOLLE, Haralds - a) 11.0 1933 Rigā b) MelburnasU AustrāUjā 1956 BME, 1959

MESc; Monasa U Melburnā 1971 Ph.D. c) Monaša U lekt. 1951, vēlāk doc. d) mechanika,

kinemātika, dinamika c) publ. 0 A VII 146, XV 202, LG 177 g) Melbourne,Vic, Aus-

tralia.

227

NOLLENDORFS, Valters- a) 22. 111 1931 Rigā b) Nebraskas U Linkolnā, ASV

1954 BSc (paid.), 1955 MA (vācu liter.); Mičiganas U Anarborā (Ann Arbor) 1962Ph.D.

(vācu Uter.) c) Nebraskas U Linkolnā jaun. asist. 1954-1955; Mičiganas U asist. 1955,lekt. 1959-1961; Viskonsinas U Madisonā lekt. 1961, doc. 1962, ārk.prof. 1965, prof.

no 1974 d) vācu un latviešu Uterātūra c) 9 publ. (Udz 1979), BJ 5083, 5085, 5183, 5243,

6269, arī red. un tulk. 0 A VII 146,VIII 241, XVII 204, LG 177, LAMZA, AABS, NFD

g) Madison, WI, USA.

NORĪTIS, Arvīds - a) 23.XII 1902 Rigā b) 1921 b.LX vijoķpēles kl. c) Kaunas X

Lietuvā vijoķpēles kl. vad. 1931-1933; LX doc. 1934, vec. doc. 1939, ārk. prof. 1942,

prof. 1943; Vesterosas (Vāsterās) mūzikas skolā Zviedrijā māc.-sp. d) vijoles spēle c)publ.,BJ 964, red. 1498 f) A XII 69, XVIII 230, LE 1788 g) Vāsterās, Sweden.

ŅUSOMA (NEWSOME, dz. SĀTIŅA), Māra - a) 25. 111 1939 Rīgā b) Melburnas U

AustrāEjā 1961 BArch c) Melburnas U māc.-sp. 1962 d) architektūra f) A XIII 203, LG

178,Ar 13:28,Un 14:71 g) Washington, DC, USA.

OKS"E (OKSCHE), Andrejs - a) 27. VII 1926 Rīgā b) FHipsa U Mārburgā, Vācijā1952 Dr.med. c) FEipsa U asist.(anat.); Kristiāna Albrechta U Ķīlē (Kiel), Vācijā priv.-doc. 1961; Justus Lībiga U Gīsenē (Giessen), Vācijā prof. d) anatomija c) publ., BJ: red.

6270 f) AVII 147, XIV 326, LG 179 g) Giessen, Germany.

OLAVA, Olga - sk.: VEINBERGA.

OLIŅŠ", Arvīds - b) Vestminsteras (Westminster) koU. Fultonā, Misūrī, ASV 1952 BS

(ķīm.) c) Vašingtona U Sentluisā (St.Louis), Misūrī doc. 1967 (?) d) ķīmija f) A VIII

274, XV 280, LG 179 g) LouisviUe, KY,USA.

OLTE, Andrejs - a) 17. XI 1927 Skujenē b) Kalifornijas U Berklejā, ASV 1954 BS,

1957 MS, 1959 Ph.D. (elektrotechn.) c) KaUfornijas U inženierzin. fak. Berklejā asist.

1954-1959; Mičiganas U Anarborā doc. 1959, ārk.prof. 1961, prof. 1966 d) astroFizika,

elektromagnētisms c) publ. 0 A VII 147, XV 202, LG 179, Un 11:37, AABS. AMVVS,NFD g) Ann Arbor, MI, USA.

ORLEĀNS, Jānis -a) 14.1 1890 Rīgā b) LU 1935architekts c) LU asist. d) lauku

būvniecība c) publ. 0 LE 1804,A XIII 203 g) Mihvaukee, VVI, USA.

OSIS, Jēkabs - a) 29. VI 1894 Limbažu pag. b) studējis LU teol. fak. 1920-1922

c) Maiami U Florīdā, ASV māc.-sp. (valodās) 1959-1965 d) teoloģija 0 A IX 89.

OSVALDS, Valfrīds - a) 23. XII 1916 Dauguļos b) LU 1944 astronoms; Hamburgas

U Vācijā 1951 Dr.rer.nat. c) Virdžinijas U Mekormika (McCormick) astron. observātorijā

Sarlotesvilā (Charlottesville) asist. 1951, astronoms, doc. 1957, ārk.prof. no 1961; bijis

astron. nod. vad. vietn. un observ. vad. vietn. 1960-1963 d) fotogrāfiskā astrometrija

c) vairāk par 10 publ., BJ 4024, 4811 0 A VII 147, XV 203, LG 180, LAMZA, AABS,

AMVVS, NFD g) CharlottesviUe, VA, USA.

OZOLA, Elza - sk.: ĀBOLIŅA.

OZOLIŅA (SVILPE), Aija - b) Merilendas (Maryland) U KoUedžpārkā, ASV 1963

BA, 1966 MA, 1973 Ph.D. (angļu liter.) c) Lutera Raisa (Luther Rice) koU. angļu valodas

nod.Aleksandrijā, Virdžinijā māc.-sp. 1979 (?) 0 LG 181, NFD g) USA.

OZOLIŅA (TOMA), Elza- a) 12.VIII 1903Vecgulbenē b) LU 1947 veterinārārste,

Frīdricha Vilhelma U Berlīnē, Vācijā 1944 Dr.med.vet. c) Freiburgas veterinārhigiēnas

228

inst.Vācijā asist. 1943, vēlāk nod.vad., ar 1968 pensijā c) 4 publ. (līdz 1970) f) A XIV

327, LG 181 g)Freiburg/Breisgau, Germanv.

OZOLIŅA, Hermīne- sk.: MEDNE.

OZOLIŅA (IVASKA), Sulamite- a) 30. IV 1923 Rīgā b) Minesotas U (ASV) 1956

MA (vācu un franču vai.), 1969 MLib c) Mankēto (Mankato) stāta koU. Minesotā māc.-sp.

d) bibliotēku zinības c) Jaunās gaitas satura rād. 1-100 (1980) 0 A XX 194, LG 182,

NFD g) Mankato, MN, USA.

OZOLIŅA, VaEja - b) filoloģe c) Hofstras U filol. fak. Hempstedā, Ņujorkas stātā,

ASV māc.-sp. 1979 (?) f) NFD g) Hempstead, NY, USA.

OZOLIŅA, Zaiga - sk.: BLUMBERGA.

OZOLIŅŠ, Adrians - a) 19.11 1912 Saukā b) Johana VolfgangaGētes U Frankfurtē

pie Mainas, Vācijā 1949 Dipl.-Volksvvirt, 1960 Dr. oec. c) Lokhevenas (Lock Haven) stāta

koli. Pensilvānijā ārk. prof. (tauts.) 1962, prof. 1970, godaprof.(emeritus) 1977 d) taut-

saimniecība, Fmances c) 1 publ. (Edz 1979), BJ 963 0 A VII 148, XVI 233, LG 182,

LAMZA, AMWS g) Lock Haven,PA, USA.

OZOLIŅŠ, Alfrēds - a) I.LX 1895 Rembatē b) b. Rīgas ķeizar, mūzikas skolu, mā-

cījies čeUa spēli Rīgā, Maskavas X, Berlīnē un Leipcigā c) LX prof. 1934,vēlāk dekāns un

prorektors; Sirakūzu U (ASV) māc.-sp. (krievu vai.) d) čeUa spēle 0 LE 1815, A VII 148

g) USA.

OZOLIŅŠ, Andrejs - a) 21. X 1935 Rīgā b) Londonas U Anglijā 1962 BSc (mātēm,

un fiz.); Bātas (Bath) U Anglijā 1969 dipi. skaitļu analizē c) Lestersitijas (City of Leicester)

politechn. Anglijā doc. no 1972 (?) f) A XVII 207, LG 182 g) Oadby, Leics, England.

OZOLIŅŠ, Egils - a) 20. V 1945 Peizenbergā, Vācijā b) Kalifornijas U Losandželosā,

ASV 1967 BMus, 1969 MMus c) Kalifornijas U Losandželosā asist.un lekt. 0 LG 182,

LM 4:380 g) Los Angeles, CA, USA.

OZOLIŅŠ, Kārlis - a) 11. LU 1923 Rīgā b) Augsbergas (Augsburg) koU. MineapoUsā

(ASV) 1951 BA, 1952 BDiv; Minesotas U 1961 MLib, 1966 MEd; Luter. semin. Sentpolā

1971 MDiv.; Mičiganas U Anarborā 1972Ph.D. c) Augsbergaskoli. lekt. 1955-1959, Mi-

nesotas U doc. 1961-1969; Taivanas nacion. U viesprof. 1963-1964;Mičiganas U docents

1966-1967; Ilinojas stāta U Normelā nod. vad. 1971-1972,ārk. prof. no 1972 d) biblio-

tēku zinības c) publ, BJ 1085, 5032 0 A VII 207, IX 89, XX 194 (dati jālabo), LG 183,

LAMZA, AABS g) Mankato, MN, USA.

OZOLIŅŠ, Uldis - a) 5. IV 1948 Vācijā b) Melburnas U Austrālijā 1972BA (filoz.

un polīt. zin.), 1975 MA c) Melburnas U vec. asist. (pirms 1975), vēlāk pētn.valsts iestādē

d) politiskās zinības f) LG 183, Un 36:76 g) Melbourne,Vic, Australia.

OZOLS (OSOL), Arturs- a) 1.XII 1905 Rīgā b) Filadelfijas farmac. koU. ASV 1928

BS, 1930MS; Pensilvānijas U FUadelfijā 1933 Ph.D. (ķīm.); Austrumu bapt. teol. seminārā

FUadelfijā 1964LLD; Tomasa Džefersona medic. koU. 1971 DS (h. c.) c) FUadelfijas far-

mac. koli. asist. (ķīm.) 1928, lekt. 1930, doc. 1933, ārk.prof. 1934, prof.un ķīm. fak. vad.

1937-1963, nod. dekāns 1959-1963 d) ķīmija un farmācija c) publ. 0 A VII 148, XIV

328, AMVVS, NFD g) Philadelphia,PA, USA.

OZOLS, Auseklis - a) 22. IX 1941 b) PensUvānijas U FUadelfijā 1965 BFA; TemplasU 1967 MFA c) Templas U māc.-sp. 1967-1970,pēc tam Ņuorlīnsas mākslas Ak direktors

d) glezniecība f)LG183,F9:32 g) New Orleans, LA, USA.

229

OZOLS, Jānis - c) Konektikutas U Storsā, ASV doc. d) bioķīmija f) A XIV 328,

XV 281 g)USA.

OZOLS, Jēkabs - a) 27. XI 1922 Rīgā b) Vestfālenes Vilhelma U Minsterē, Vācijā

1958 Dr.phil. (aichaiol.) c) Vestfālenes Vilhelma U asist. 1958; Frīdricha Vilhelma U

Bonnā, Vācijā pētn. 1960, priv.-doc. 1966, doc. 1967, ārk. prof. 1968, prof. 1970 d) ar-

chaioloģija c) publ., BJ 2808: VI/VII: 11, 4312, 4313, 4492,5474: VIII/IX: 10, 6276,

6277,6332 0 A VII 148,LG 183, Un 22:74, 31:67 g) Bonn, Germanv.

OZOLS, Pēteris - a) 24. IV 1897 Stalbē b) LU 1925 veterinārārsts c) LU asistents

d) bakterioloģija c) publ. f) A VIII 274, XIV 328 g) Australia.

OZOLS, Vilnis- b) Aiovas (Iowa) stāta zin. un technol. U Emsā (Ames), ASV 1962

BSc (mātēm.); Kalifornijas U Berklejā 1965 MA (mātēm.) c) Vašingtonas U mātēm. fak.

Sietlāmāc.-sp. 1979(?) f) LG 184, NFD g) Seattle, WA, USA.

PAEGLE, Dzintars (Rolands) - a) 10. VII 1936 Rīgā b) Jēlas (Yale) U Ņuhevenā,ASV 1956 BA, 1961 MD c) Ņujorkas stāta U doc. 1967,ārk. prof. 1969 c) 22 publ., iesk.

kopd. (Edz 1973), BJ 5085,5243 f) AXIV328, LG 184, NFD g) EastWindsor, NJ, USA.

PAEGLE, Visvaldis - a) 29. LX 1906 PoEjā b) LU 1935 architekts c) LU asist.

1937-1944 0 LUB 25, A XIII 204, Ar 13:28,Un 46:13 g) Addis-Abeba,Ethiopia (1950).

PAKALNIETE (ZĀLĪTE), Ināra - b) Bostonas U (ASV) 1965 BA (biol.); ŅujorkasU 1970 DDS c) Hārvardas U Bostonā māc.-sp. 1973 (?) f) A XIV 363, LG 184 g) USA.

PAKALNIŅŠ, Andrejs - a) 19. XI 1915 Krievijā b) LU 1941 būvinž.; 1943 b. Ber-

līnes techn. augstsk.; LU 1944 Dr.ing. c) LU asist. 1941-1944; Mekgila (McGiU) U Mon-

trealā, Kanādā lekt. 1949, doc. 1950, ārk.prof. 1954 d) sanitārzinātnes, atsārnošana,

ūdens piegāde c) publ. 0 A VIII 274, XV 204, LG 184 g) Canada.

PAUGA, Alvis - a) 22. FV 1946 b) AdelfikoU. Gārdensitijā, Ņujorkā, ASV 1969BA

(tauts.); Ņujorksitijas U 1971 MA c) Ņujorksitijas U asist. 1969 d) tautsaimniecība 0 A

XVI 233, XVII 209, LG 187 g) USA.

PAVASARS, Helmers - a) 19. V 1903 Lejasciemā b) 1928 b.LX spec. teor. un kom-

poz. kl., 1930vijoķspēles kl., 1938 dirig.kl. c) LX doc. 1946-1949; BU ārk. prof. (mūzikā)

1946-1949 d) mūzikas jaunrade c) vok. un instr. skaņdarbi, BJ 964, 3657-3659,5936,

5937, red.5652 0 LE 1884,A VI 151,XVIII 232 g) London, England.

PAVASARS, Raimunds - a) 10. V 1902Lejasciemā b) LU 1927ārsts, 1938 Dr.med.

c) LU jaun. asist. Edz 1928,priv.-doc. 1938-1944 d)ortopēdija, traumatoloģija un chirur-

ģija c) ap 50 publ. (Edz 1979), BJ 4228,red.5652 f)LUB497,LE1884,A VII 149, XIV

329, Un 17:71,LAMZA g) Appleton,WI, USA.

PAVLOVSKA, Zoja - a) 30. IV 1936 Daugavpilī b) Brinmoras (Bryn Mawr) koU.

Pensilvānijā, ASV 1958 BA, Kornela U Itakā 1959 MA, 1962 Ph.D. c) Kornela U pētn.

1959-1962; Ņujorkas stāta U lekt.(latlnu vai.) no 1962 d) latīņu Eterātūra f) A VIII

275, LG 187, AMVVS g) Binghampton, NY, USA.

PĀVULĀNE (VILKA), Vija - a) 6. IV 1938 Rīgā b) Lundas U Zviedrijā 1969 Fil.

Ec.(org.ķjm.) c) Lundas U asist. 1966 (?) d) heterociklu ķīmija c) publ. f) A VII 149,

XV 281, LG 188 g) Lund, Sweden.

PAVULĀNS, Jānis - a) 25.VII 1905 Bebrenē b) LU 1939mag.rer.nat. c) LU asist.

un lekt.; Stokholmas U botan.inst. Zviedrijā asist., vēlāk priv. uzn. darbā d) technolo-

gjja f) A VIII 275, XV 206 g) Sweden.

230

PENIĶIS, Jānis - a) 29. VII 1933Cēsīs b) Viskonsinas U 1956 BA (uzņ. vad.), 1962

Ph.D. (polīt.zin.) c) Viskonsinas U asist. 1959-1964; Minesotas U doc. 1964-1970,

Indiānas U Sautbendā prof. (starpt. un salīdzin. polīt.) 1970 d) starptautiskās attieksmes

un Austrumeiropas politiskās sistēmas c) publ., BJ 855, 4366, 4523, 5085, red. 2971

0 A VII 149, XVI 234, LG 188, LAMZA, AABS g) South Bend, IN, USA.

PĒRKONS, Auseklis - a) 1932 b) Toronto U Kanādā 1958 BSc (inženierzinātņu

ķīm.), 1960 MSc, 1965 Ph.D. (ķīm.) c) Simona Bolivara U Karakasā, Venecuēlā prof.

(analit.ķīm.) 1974 (?) d) analītiskā un kriminoloģijas ķīmija c) 8 publ. (1963-1973)

f) A VII 150,VIII 275, XV 282, LG 188, Un 11:38 g) Venezuela.

PĒRNAVA, Nora - a) 6. IV 1915 Secē b) LU 1938 mag.math.; Veinas (Wayne)

stāta U Detroitā, ASV 1955 MA, 1964 Ph.D. (mātēm.) c) Detroitas U Mičiganā asistente

1954, lekt. 1955, doc. 1961, ārk. prof. 1966, pensijā 1976 d) teorētiskā matēmatika

c) 2 publ. 0 A VII 150, LG 189, LAMZA, NFD g) Brighton, MI, USA.

PESTMALIS, Jānis- a) 19.11 1893 b) RPI 1917 technol. inž. c) LU asist. 1920,

priv.-doc. 1929, doc. 1938 d) mašuimācība f) LUB 379, LE 1902.

PĒTERSONE, Biruta - sk.: ĶEPA.

PĒTERSONE, Maija - a) 17. VII 1945 Grēvenē, Vācijā b) Stauta (Stout) stāta koU.

Viskonsinā, ASV 1967 BA; Viskonsinas U Madisonā 1969 MA; Ohaio stāta U Kolumbusā

1976 Ph.D. (uzturvielu zin.) c) Ohaio stāta U pētn. 1969,ārk. prof. 1979 (?) d) uzturvielu

zinātne c) publ. f) LG 189, Un 39:74, NFD g) Columbus, OH, USA.

PĒTERSONS, Haralds - a) 27.1 1942 Rīgā b) Sidnejas U Ņusautvelsā (New South

Wales), AustrāEjā 1963 BSc, 1966 MSc (ģeomagnēt.) c) Sidnejas U māc.-sp. 1966 d) geo-

magnētisms c) 1 publ. (Edz 1966) f) A VII 150, LG 190 g) Sydney, NSW, AustraEa.

PETRIČEKS, Jānis- a) 1923 b) Alberta Ludviga U Freiburgā (Breisgavā), Vācijā

1950 mežkopis; Sirakūzu U Ņujorkas stātā, ASV 1968 Ph.D. (mežsaimn.) c) Andu U

Meridā, Venecuēlā prof. 1966 (?) c) publ., BJ 4886 0 A VII 150,LG 191 g) Venezuela.

PICKA, Nikolajs - a) 30. VIII 1924 Kosā b) Vestfālenes VilhelmaU Minsterē, Vācijā

1960 Dr. phil. (psīchol.) c) Ķelnes U Vācijā klīn. asist. no 1960; Bonnas paid. Ak lekt. no

1963 d) psīcholoģija c) 5 kopd., 2 mdiv. darbi (Edz 1981), BJ 2559, 4312, 4313, 5402:

V:3 f) A VII 150,LG 191, ADz XXII 38 g) Koln, Germany.

PIKSIS, Arturs - a) 18.X 1928 Sērmūkšos b) Kolorādo stāta U Fortkollinsā (Fort

ColEns), ASV 1954 BS (fiz.); Džonsa Hopkinsa (Johns Hopkins) U Baltimorā 1962Ph.D.

(Fiz.) c) Džonsa Hopkinsa U pētn.un māc.-sp. 1954-1962,pēc tam priv. uzņ. darbā c) 3

publ. (Edz 1967) f) A VIII 275, LG 191 g) Silver Spring, MD, USA.

PILMANIS, Andris - b) DienvidkaEfornijas U Losandželosā, ASV 1964 BA, 1970

Ph.D. (Fiziol.) c) DienvidkaEfornijas U Fizioloģ. fak. māc.-sp. 1979 (?) d)Fizioloģija f) LG

191, NFD g) Los Angeles, CA, USA.

PILPE, Laimonis - a) 14.1 1916 Baižkalnā b) LU 1941 mech. inž. c) LU asist.

1941-1944; BU lekt. 1946, ārk. prof. no 1947 d) mechanika, mašīnu elementi f) BUW

112, A VII 150, XV 207 g) Canada.

PLAKANS,Andrejs - a) 1940 b) FrankEna un MaršalakoU. Lenkasterā, Pensilvānijā,

ASV 1963 BA (vēst.), 1964 MA; Hārvardas U Bostonā 1969 Ph.D. (vēst.) c) Masačūsetsas

U pētn., pēc tam ārk. prof.Aiovas stāta U d) antropoloģija 0 LG 192, Un 17:71, AABS

g) Ames, lA, USA.

231

- sk.: VĪNERTE.

PLAUCĪTE, Ingeborga - sk.: BLIMBERGA.

PLAUDE (SKRODELE, dz.ĀDMINE), Liene - a) 26. XII 1898 Mazsalacā b) LU

1930 agronome c) LU subasist. 1929,jaun.asist. 1931, asist. 1933,vec. asist. un priv.-doc.

1935; BU ārk.prof. 1946-1949 d) lopkopība c) 51 publ.(Edz 1938) f) LUB 274, LE

1969,BUVV 14, AVII 151 g) Sydney, NSW, AustraEa.

PLESMANE,Silvija - sk.: ROZĪTE.

PLĒSUMS, Guntis - a) 17.XII 1933 Rigā b) Minesotas U MineapoUsā, ASV 1961

BArch; Masačūsetsas technol. inst. Bostonā 1963 MArch c) Oregonas U Judžinā (Eugene)doc. 1972(?) d) architektūra c) publ. f) A XIII 204, LG 192 g) Eugene, OR, USA.

PLOSTNIECE (ĶERE), Gunta- a) Kalētos b) FUadelfijas mūzikas Ak PensUvānijā,

ASV 1964 BMus; PensUvānijas U 1969 MA (mūzikol. un mūzikas vēst.) c) Setlmentas

(Settlement) mūzikas skolā FUadelfijā māc.-sp. 1976 d) klavierspēle, dziedāšana, mūzikas

teorija 0 A XVIII 233, LG 193 g) Blue BeU, PA, USA.

PODIŅŠ, Ojārs - a) 31.VII 1911 Rīgā b) LU 1936 ārsts c) LU subasist., vēlāk asist.

d) iekšķīgās sUmības f) A XIV 322 g) USA.

PODNIEKS, Egons - a) 22. VII 1922 Rīgā b) Ziemeļdakotas U Grandforksā, ASV

1950 BS (mech.), 1963 dok-ds c) Minesotas U mech. fak. MineapoEsā lektors 1966 (?)

d) elektronika c) 9 publ., iesk. kopd. (Edz 1963) f) A VII 151, XV 208, 299, LG 193,Un 11:39 g) USA.

POGIŅA, Aleksandra - sk.: EICHE.

PONE, Gundaris - a) 1932 Rīgā b) Minesotas U MineapoEsā, ASV 1954 BMus (vijo-les spēlē), 1956 MMus, 1962 Ph.D. (mūzikā) c) Ņujorkas stāta U prof.no 1962 d) kom-

pozicija unmūzikas teorija f) A VI 152, VII 151,XVIII 233, LG 194, NFD g) USA.

PONE, Karena - b) mūziķe c) Ņujorkas stāta U mūzikas fak. Ņupalcā (New Paltz)

māc.-sp. 1979 (?) f) NFD g) USA.

PRAISA (PRICE, dz.ZĪVERA), Izolde - a) 1935 Rīgā b) Bafalo (Buffalo) U Ņu-jorkas stātā, ASV 1962 BEd; Midlberi (Middlebury) koU. Vermontas stātā 1964 MA,

1971 MPh; Ratgersa (Rutgers) U Ņubransvikā 1974 Ph.D. (vācu vai. un Uter.) c) Ņujorkasstāta U Olbenī (Albany) lekt. (vācu vai.) 1964-1967, 1968-1969; Ratgersa U māc.-sp.

1967-1968, un no 1970, doc. 1971-1977 d) vācu valodaun Uterātūra c) publ. f) A VII

177,XVII 251, LG 276, Un 35:177, LAMZA, AABS g) New Brunswick, NJ, USA.

PRIEDE, Dzidra - sk.: CAUNA.

PRIEDE, Teodors- a) 3. VIII 1920 Rūjienā b) LU 1943 mech. inž.; Londonas U

AngEjā 1958 Ph.D. c) BU asist. 1946-1947;Sauthemptonas U Anglijā doc. 1966 d) akus-

tika un vibrācijas c) publ., BJ 1615,1616 f) A VII 151, XV 209, LG 195.

PRIEDE, Zigmunds - b) Minesotas U MineapoEsā, ASV 1959 BAgrSc; KaEfornijas U

Berklejā 1962 MA c) Minesotas U tēlot, mākslas fak.MineapoEsā māc.-sp. 1979(?) f) LG

195,NFD g) MinneapoUs,MN, USA.

PRIEDĪTIS, Pauls - a) 10.11 1901 Sosnovicā, PoEjā b) LU 1927 mech. inž.; Karls-

rūhes Fridericiānas U Vācijā 1956 Dr.ing. c) LU priv.-doc. 1939 d) mechanika, mašīnbūve

c) 4 publ. (Edz 1974), BJ 2568 f) A VII 152, XV 209, LG 196 g) USA.

PRIEDKALNS, Jānis- a) 28. 111 1934Bārbelē b) Sidnejas U Austrālijā 1958 BVSc,

Minesotas U Sentpolā (St.Paul), ASV 1966 Ph.D. (embriol.un citolog.); Kembridžas

232

(Cambridge) U Anglijā 1970 MA, 1971 prakses tiesības Anglijā c) Minesātas U Sentpolā

asist. 1962, doc. 1966-1967; Ludviga Maksimiliana U Minchenē un Gīsenes (Giessen) U

Vācijā pētn. 1967-1968; Lionas U veterinārmedic.fak. Francijā un Francijas koli. Parīzē

pētn. 1968-1970; Kembridžas U Anghjā doc. 1970-1971; Hārvardas U Bostonā, ASV

viesprof. 1972; Adelaides U Austrālijā prof.un katedras vad. (anat. un histol.) no 1972,

bijis arī viesprof. Argentīnā, Dienvidafrikā un Zviedrijā d) embrioloģija un histoloģija

c) 20 publ., iesk.kopd.(līdz 1973) 0 A VII 152, XIV 334, LG 196, Un 29:66, 39:72,F 9:35, 13:41, LAMZA g) Adelaide,SA, Australia.

PRIEDKALNS, Juris - a) 26. IX 1943 Valmierā b) Sidnejas U Austrālijā 1956 BVSc,

Minesotas U Mineapolisā, ASV 1971 MD, 1976 MS (medic.) c) Minesotas U doc. (farma-

kol.) 1976-1977:Kalifornijas U Losandželosākonsult. no 1977 d)anestēziologija e)publ.

f) A XIV334, LG 196, Un 39:72, F 13:43 g) Thousand Oaks, CA, USA.

PUNGA, Valdemārs - a) 25.VII 1913 Krievijā b) LU 1938.mag.math.; Džordža

Vašingtona U Vašingtonā (Kolumbijas apg.) 1954 Ph.D. (mātēm.) c) Džordža VašingtonaU lekt. 1949-1952; Masačūsetsas U Amherstā lekt. 1952-1953; Renslera (Rensselaer) po-

litechn. inst. Trojā, ASV doc. 1953, ārk.prof. 1955,prof. (mātēm.)un nod. vadītājs no 1959

d) datorzinātne c) publ. 0 A VII 152, XV 210, LG 198, AMVVS, NFD g) Hartford, CT,

USA.

PUNKA, Andrejs - a) 9. IV 1899 Pēterpilī, Krievijā b) JLA: agronoms c) LU lekt.

(krievu vai.) 1940-1941; JLA instr. 1941-1944; BU lekt. 1946-1947 c) publ., BJ 1633,

1634,2570, 5029, arīred. 0 BUVV 16, EVP 396 g) VVashington,DC, USA.

PURAVS, Oļģerts - b) Mičiganas U Anarborā 1968 Ph.D. (angļu vai. un Eter.) c) Ili-

nojas U māc.-sp. 1967; Čaristonas koU. Dienvidkarolīnā māc.-sp. 1979 (?) d) Eterātūr-

zinātne 0 A VIII 275, LG 198, NFD g) Charleston, SC, USA.

PURENE, Lūcija -sk.: SĪMANE.

PŪRIŅA (LAZDIŅA), Dagnija - a) 17.1 1940 Rīgā b) Ohaio stāta U Kolumbusā,ASV 1960 BS, 1962 MS; Kolumbijas U Ņujorkā 1966 Ph.D. (ķīm.) c) Ohaio stāta U pētn.

asist. 1959-1960; Kolumbijas U asistente (org. ķīm.) 1962-1963; AdelFi U Gārdensitijā,

Ņujorkas stātā doc.no 1967 d) Fizikālā organiskā ķīmija c) publ. f)A VII 138,VIII 272,XV 283, LG 198, Un 11:58, AMVVS, NFD g) New York, NY, USA.

PURIŅS", Ģirts - a) 1937 Rīgā b) Čikāgas mākslas inst. ASV 1966 BFA, 1970MFA

c) Pitsburgas U Pensilvānijā māc.-sp. (glezn.) no 1970 d) glezniecība c) BJ: red. 2719 f) A

V (1976) 233, LMa 7:650, NFD g) Pittsburgh, PA, USA.

PURVIŅA, Inese- sk.: GIFORDA.

PUTNAĒRGLIS, Rūdolfs - a) 30. X 1899 Apriķos b) LU 1922 mech. inž.; Mek-

gila (McGiJl) U Montrealā, Kanādā 1955 MME, dok-ds c) Mekgila U māc.-sp.; Karltonas

(Carleton) U Otavā, Kanādā ārk.prof., no 1965 pensijā d) mechanika un elektrotechnika

c) BJ: tulic. 1718,1815 0 A VII 153, XV 211, LG 199 g) Canada.

RAČEVSKIS, Kārlis - a) 2. VII 1939 Lielstraupē b) Ņujorkas U (ASV) 1961 BA

(vai.), 1966 MA (franču vai.); Kolumbijas U Ņujorkā 1971 Ph.D. (franču vai.) c) ŅujorkasU māc.-sp. 1961; Antiokas (Antioch) koU. JeUovspringsā (YeUow Springs), Ohaio docents

(franču vai.) 1969; Raita (VVright) stāta U modernovai. fak. Deitonā (Davton) mācībspēks

1979 (?) d) franču valoda 0 LG 200, Un 29:66, NFD g) Dayton, OH, USA.

233

RADZIŅA, Hilda - b) Hārvardas U Bostonā, ASV 1955 Ph.D. c) Sentdžonsa (St.

Johns) U ģermanistikas fak. Džemaikā, Ņujorkas stātā māc.-sp. 1979(?) 0 LG 200, NFD,AABS g) Jamaica, NY, USA.

RAISTERS, Alfrēds- a) 30. IV 1921 Rīgā b) Štutgartes techn.augstsk. Vācijā 1949

Dipi. Ing. (elektrotechn.); Peperdainas U Melibū (Malibu) Kalifornijā, ASV 1973 MBA

c) Kalifornijas U Losandželosā lektors (uznēm. admin.) c) publ. f) A XV 211, LG 200

g) Califonua, USA.

RAKŪNS, Sigurds - a) 1937 b) Ņusautvelsas U Sidnejā, Austrālijā BSc, 1979 MSc

c) Ņusautvelsas U asist. (tutor) analit. ķīm.no 1968 g) Sydney, NSW, Australia.

RAMANIS, Ojārs - a) 25. VIII 1923 Rigā b) Renslera pohtechn.inst.Trojā, Ņu-jorkas stātā, ASV 1953 BEE c) Renslera poUtechn. inst. Hartfordas tālāko studiju centrā

Konektikutā māc.-sp. 1979 (?) d) elektrotechnika c) 2 publ. (līdz 1974) 0 A XV 212,

LG 202, NFD g) Cherry Hill, NJ, USA.

RASUPE, Marta- a) 12. V 1900Valmierā b) Romas U ItaEjā 1936 Dr.phil. c) Aus-

trumu inst. (Instituto orientale) Neapolē, ItaEjā lekt. 1937-1938; Romas U lekt. (latv. vai.)

no 1939, vēlāk pensijā d) valodniecība unEterātūra c) publ., BJ 87, red. 6287, sakārt, un

tulk. 4034, 4035 0 A VII 154 g) Italy.

RATERMANIS, Jānis- a) 30. VI 1904 BEdienē b) LiUes U Francijā 1928 Uc.es

lettres; LU 1933 mag.phU., 1944 Dr.phU. c) LU lekt. 1934, priv.-doc. un doc. 1936,ārk.

prof. 1940; Maincas franču inst. Vācijā māc.-sp.; Aiovas (Iowa) U (ASV) prof. (romāguvai.) 1950-1972 d) franču valodas stUistika c) 6 grāmatas, 8 raksti, BJ 4037, 6288-

-6291, red. 6292 0 LUB 90, A VII 154, LAMZA g) San Diego, CA, USA.

RATFELDERS, Hermanis - b) Solfordas (Salford) U AngEjā 1966MSc (krievu vai.)

c) Solfordas U lekt. d) krievu valoda 0 LG 202, AABS g) Sale, CheshUe, England.

RATNIEKS, Indriķis (Henrijs) - b) Londonas U AngEjā 1959 BA (vai.) c) Sari

(Surrey) U Anglijā lekt. 0 LG 202, AABS g) GuUdford, Surrey, England.

RAUDZENA, Līvija - b) Kolumbijas U Ņujorkā, ASV 1961 BA, 1964 MA, 1967

Ph.D. (botan.) c) Masačūsetsas U botan. fak. Amherstā māc.-sp. 1979 (?) d) botānika

0 LG 203, NFD g) Massachusetts, USA.

RAUDZENS, Georgs - b) Kvīnsa (Queens) U Kingstonā, Kanādā 1962BA; Toronto

U 1963 MA; Jēlas (Yale) U (ASV) 1970 Ph.D. c) Mekvari (Macquarie) U vēstures fak.

Sidnejā, Austrālijā vec. doc. f) LG 203, AABS g) Sydney, NSW, AustraEa.

RAUTENŠILDA, Ida - c) Lojolas U Striča (Stritch) medic. skolas farmakol. fak.

Meivudā (Maywood), Ilinojā māc.-sp. 1979 (?) 0 NFD g) USA.

RAY: REJA.

REBA, Imants - a) 20.IV 1926 b) BrukEnas poUtechn. inst. Ņujorkā, ASV 1966 (?)

BME, 1967 (?) MME; lEnojas technol. inst. Čikāgā 1973 Ph.D. (mechan. un aeronaut.)

c) Bruklinas poEtechn. inst.māc.-sp., vēlāk pētnieks Ilinojas technol. inst. d) mechanika un

aeronautika c) publ. f) A XV 213, LG 203 g) USA.

REINBERGS, Ernests - a) LIII 1920Vecaucē b) JLA 1944 agronoms; TorontoU

Kanādā 1954 MSc (agron.); Manitobas U Kanādā 1957 Ph.D. (agron.) c) Ontario lauks.

koU.Gvelfā (Guelph), Kanādā lekt.un doc. 1954, ārk.prof. 1962, prof. 1969 d) labības

šķirgu audzēšana, ģenētika c) 35 publ., iesk.kopd. (līdz 1975) 0 A VIII 276, LG 203,

LAMZA g) Guelph,Ont., Canada.

234

REINFELDS, Juris - a) 1.FV 1936 Rīgā b) AdelaidesU AustrāEjā 1958BSc, 1963

Ph.D. (mātēm.fiz.) c) Skotijā, ASV un Šveicē pētn.no 1963; Volongongas(VVoUongong)U Ņusautvelsā, AustrāEjā prof. (datorzin.) no 1975 d) datorzinātne c) publ. 0 A VII 154,

XV 213, LG 204, Un 35:77 g) Mt.Ousley, NSW, AustraEa.

REINFELDS, Nikolajs - a) 8. IV 1899 Rigā b) LU 1927 technol. inž., 1937 Dr.ing.

c) LU subasist. 1926, lekt. vietn. 1928, priv.-doc. 1931, doc. 1932, vec. doc. 1937, ārk.

prof. un mech. fak. dekāns 1939 f) LUB 373 g) Esslingen, Germany.

REINHARDS, Jānis -a) 15.X 1909 Rīgā b) LU 1933 ārsts c) LU asist. 1936-1944,

Apvien. nāciju vesel. organiz.pētn 1954 d) acu sEmības c) publ. 0 A VII 154, XIV 336,

Un 11:36 g) Genēve, Switzerland.

REINVALDE, Austra- b) 1929 b. Angļu vai. inst. Rīgā c) Ņubransvikas (New Bruns-

wick) U Frederiktonā, Kanādāprof. d) krievu valoda 0 AABS g) Fredericton, NB, Canada.

REJA (RAY, dz. LIETIŅA), Maruta - a) 2. IV 1940Rīgā b) Kolumbijas U Ņujorkā,ASV 1962 BA; Midlberi (Middlebury) koU. Vermontā 1963 MA (vācu vai.); Čikāgas U

Ilinojā 1973 Ph.D. (ģerm. vai. un Eter.) c) Čikāgas U lekt. (vācu vai.); Raidera koU. Loren-

svilā, Ņudžersijā doc, āik. prof. (vācu vai. un liter.) 1977 d) vācu valoda un Uterātūra

c) publ. 0 A VIII 276, LG 204, Un 43:2, LAMZA g) LavvrenceviUe, NJ, USA.

REKTE (RUTKOVSKA), Solveiga - a) 11.VI 1939 b) Nebraskas U Linkolnā, ASV

1962 BA, 1964 MA (vācu un spāņu vai. un liter.) c) Nebraskas U māc.-sp. 1976 f) A XVII

217, LG 204 g) Alamede,CA, USA.

REPŠA (REPSCHA), Alberts - a) 28.11 1904 Latvijā b) Meinas (Maine) U (ASV)

1925 BS, 1930 MS c) Dreksela (Drexel) technol. inst. FUadelfijā lekt.no 1926, profesorsEdz 1954; KaEfornijas stāta U Losandželosā prof. 1954-1955; DienvidrietumuLuiziānas

U Lafajetā prof.no 1955 d) inženierzinātņu mechanika f) A VII 154, XV 213, NFD

g) CaUfornia, USA.

REZGALE, Tamāra - sk.: RITERE.

RICHTERE, Valda - b) Arizonas U Trīsonā, ASV 1955 BSc (bakteriol.) c) Dienvid-

kaUfornijas U patol. nod. Losandželosā māc.-sp. 1979 (?) 0 LG 205, NFD g) Los Angeles,

CA, USA.

RICHTERS, Arnis - c) DienvidkaUfornijas U patol. nod. Losandželosā mācībspēks

1979(?) f)NFD g) Los Angeles, CA, USA.

RIEKSTIŅA (JĒKABSONE), Olga - a) 12. V 1898 b) LU 1929 ārste c) LU asist.

d) acu slimības 0 A XIV 336 g) La JoUa,CA, USA.

RIEKSTIŅŠ, Jānis- a) 1911 b) LU 1937 ārsts c) LU asistents.

RIEKSTIŅŠ, Pēteris - a) 13. X 1911 Mangaļos b) LU 1937 ārsts c) LU asistents

0 A XIV 337 g)Pelham, NY, USA.

RIPA, Oļģerts - a) 21.XII 1912 SmUtenē b) LU 1936 ķlm. inž., 1944 Dr.chem.

c) LU subasist. 1934, asist. 1939, lekt. 1941-1944; Lldsas (Leeds) U Anghjā pētn. 1948-

-1951; ASV priv. uzņ. darbā d) šķiedrvielu technologija c) 6 publ. (Edz 1974) f) LUB 219,A VII 155, XV 284, Un 11:37 g) Stanford, CT, USA.

RITERE, NatāEja - sk.: NEIBURGA.

RITERE (REZGALE), Tamāra- a) 6.V 1911 Valkā b) LU 1934 ārste zobu sU-

mībās; Marķētas U MUvokī, ASV 1960 DDS c) Marķētas U ārk.prof., nodaļas vad. 1973 (?)

d) endodentika c) publ. f) A VIII276, XIV 337, LG 207 g) MUwaukee, WI, USA.

235

RITERIS, Jānis - a) 10. X 1935 b) IndiānasU (ASV): BA (tauts.), 1965 MA (filoz.)

c) Indiānas U prof. (filoz.) 1975 (?) d) filozofija f) A XVI 237, LG 207 g) Indianapolis,

IN, USA.

ROBEŽGRUNTNIEKS-NĪLSS (NIELS), Imants - a) 28.LV 1918 Rīgā b) Minesotas

U MineapoEsā, ASV 1959 DDS c) Minesotas U doc. 1973 (nepilnu darbalaiku) d) zobārst-

niecība 0 A XIV 338, LG 207 g) USA.

ROBIŅŠ, Jānis - a) 3. VIII 1925 Rigā b) VašingtonasU Sietlā, ASV 1952BS (ķīm.),1957 Ph.D. (org.ķīm.) c) Mekahstera koU. Sentpolā, Minesotā doc. 1960- 1965,pēc tam

pētn.priv. uzņ. d) fizikālā organiskā ķīmija c) 15 publ. (Edz 1972),patents; BJ: red.3078,

5815 0 A VII 155, VIII 276, X 124, XII 95, XV 284, LG 208 g) USA.

RODMANIS, J.- b) architekts c) Valdivijas U Čilē prof. 1966 d) lauku būvniecība

f) A VII 155, XIII 205 g) Chile.

ROGAINIS, Jānis - a) 28. VI 1943 Valkā b) Rietumvaslngtonas stāta koU.Belin-

gemā (BelEgham), ASV 1967 BA; Indiānas U (ASV): MA (vēst.), 1976 Ph.D. c) Klemso-

nas U vēst. fak. Dienvidkarolīnādoc. 1975 0 LG 208, NFD g) South CaroEna, USA.

ROMĀNE, Lidija - sk.: NEIBERGA.

ROPŠS, Leonīds-

sk.: LINAUTS.

ROŠĀNA- sk.: GOLTA.

ROZE, Jānis - a) 21. X 1926 Tukumā b) Venecuēlas centr. U Karakasā 1950 BS,

1954 Ec, 1958 Ph.D. (zool.) c) Venecuēlas centr. U asist. (biol.) 1951, doc. 1954, vec.

doc. 1958, ārk.prof. 1962-1963, arī nod.vad. 1953-1963; Manhetenas koU. Riverdēlā,

Ņujorkas stātā un Sentvinsenta (St. Vincent) koU. Latrobā, Pensilvānijā viesprof.no 1966,

Ņujorksitijas koU.doc.no 1969 d) zooloģija un zooģeogrāfija c) publ., BJ 6301-6304

0 A VII 155, VIII 276, LG 209, Un 11:35,AMWS, NFD g) New York, NY, USA.

ROZE, Uldis -a) 3.1 1938 Rigā b) Čikāgas U (ASV) 1959 BS; Vašingtona U Sent-

luisā, Misūrī 1964 Ph.D. (farmac.) c) Kvīnsa (Queens) koU. Flaslngā, Ņujorkas stātā lekt.

no 1964, doc. 1970 d) bioķīmija un farmācija c) publ. f) A VII 156, VIII 276, XIV 339,XV 284, LG 209, F 5:35, 9:33, AMVVS, NFD g)Flushing, NY, USA.

ROZENBILDS, Ģirts - a) 28.11 1931 Rīgā b) Adelaides U Dienvidaustrālijā 1960

MB, BS c) Adelaides U doc.(anatom.) 1962-1963 c) publ. 0 A VIII 276, XIV 339,

LG 209 g) AustraEa.

ROZENBILDS, Māris - b) Adelaides U Dienvidaustrālijā 1960 MB, BS c) Adelaides

U doc. 1962-1965, pēc tam FUndersa U Adelaidē d) anatomija un patoloģija f) A VIII

276, XIV 339, LG 209 g) AustraUa.

ROZENTĀLE, Gunta - a) 16. IV 1933 Rīgā b) Minesotas U MineapoEsā 1957 BA

(romānu vai.), 1961 MA (spāņu vai.), 1968 Ph.D. (spāņu Uter.) c) Minesotas U asist. 1961

-1963; Ziemeļrietumu (Northwestern) koU. MineapoUsā doc. 1963-1965; Augsbergas

koU. MineapoUsā doc. (spāņu vai.) no 1965 d) romāņu valodas c) publ. 0 A VII 156,VIII 276, LG 209, LAMZA, NFD g) MinneapoUs,MN, USA.

ROZENTĀLE, Irēne - sk.: SMITA.

ROZENTĀLS, Jānis - a) 12.11 1904 Ķieģeļos b) LU 1934 Ec.theol. c) LU lekt.

1943-1944; Sv. PāvUa luter.semin.MineapoUsā, ASV ārk.prof. no 1950; Lutera teol.

semin. Sentpslā prof.no 1956, godaprof. (emeritus) 1975 d) Jaunā derība un grieķuvaloda c) publ. f) A VII 156, IX 90, ADz XVII 89, LAMZA g) St. Paul, MN, USA.

236

ROZENTĀLS, Jānis - a) 9.II 1937 Rīgā b) Jēlas (Yale) U Ņuhevenā, ASV: BA,

Luisvilas (LouisviUe) U Kentukī 1962 MD c) DienvidkaEfornijas U Losandželosā lektors

(chirurg.) 1973 (?) d) chirurģija f) A XIV 340, LG 210 g)Rancho PalosVerdes.CA,USA.

ROZĪTE (PLESMANE),Silvija - b) Melburnas U 1962 MB, BS c) Melburnas U klīn.

instr. d) anestēzija f) A XIV 340, LG 210 g) Melbourne,Vic, AustraEa.

ROZĪTIS, KārEs - a) 13. IX 1899Ķeipenē b)LU 1928 ķīm. inž. c) LU asist. 1931,

lekt. 1939-1944; Dānijā pētn. no 1948; Jēlas (Yale) U Konektikutā, ASV pētn. (bioķīm.)d) smadzeņu bioķīmija 0 A VII 156, Un 11:39 g) USA.

ROŽANKOVSKA, Helmi - sk.: FOGELE.

ROŽLAPA, Anita - b) Čikāgas U (ASV) 1961 BA, 1964 MA (romānuvai. unEter.)

c) Indiānas U spāņu vai. nod.Blumingtonā, ASV māc.-sp. 1979 (?) d) spāņu valoda f) LG

210, NFD g) Indiāņa, USA.

RUBENIS, Oļģerts - a) 10.VI 1905 Skujenē b) LU 1934 agronoms c) LU subasist.

1931, jaun.asist. 1936-1939; JLA asist. 1940-1944; BU lekt. (agrofizikā) 1946-1949

d) agrofizikā c) publ. 0 LUB 295, BUW 17, A VII 156 g) USA.

RUBULIS, Alberts- a) 9. V 1925 Rīgā b) Sirakūzu U Ņujorkas stātā, ASV 1955 BS

(ķīm.), 1959MS (fizik. ķīm.); Ņujorkas stāta U 1966 Ph.D. (bioķīm.) c) Sirakūzu U sub-

asist. 1951-1952; Ņujorkas stāta U medic. centrā pētn. no 1960, lekt. (bioķīm.) 1966-

-1968; Ročesteras U Ņujorkas stātā doc. (bioķīm.) 1970-1975 d) bioķīmija c) 21 kopd.

(līdz 1977) 0 A VII 156, XIV 340, XV 285, LG 211, Un 18: 76, F6: 12, AMVVS

g) Rochester, NY, USA.

RUBULIS, Aleksis -a) 11.X 1922 Rundēnos b) BU 1949 mag.iur. c) Niagaras U

Niagarafolsā, ASV ārk. prof. 1966 (?), vēlāk Notrdēmas U Indiānā c) publ., BJ 1744,1745,

1747,6306, arīred. f) A VII 156, VIII 246, XI 268, LG 211, NFD g) USA.

RUDĀNS, Ēriks - c) Sentklauda (St.Cloud) stāta koU. mākslas fak. Minesētā, ASV

māc.-sp. 1979(?) f) NFD g) USA.

RUDOVICA (ĢIPTERE), Anna -a) 15.X 1916 Naujenē b) Fīlipsa (Philipps) U

Mārburgā, Vācijā 1947 Dr.med.dent.; Albertas U Edmontonā, Kanādā 1952 DDS c) Fī-

Epsa U lektore 1945-1948 c) publ., BJ 4189 f) A XII 275, XIV 341, LG 211 g) Canada.

RUDZĀTS, Richards - a) 31. 111 1918 Orlas apg. Krievijā b) Ņusautvelsas U Sid-

nejā, AustrāEjā 1958 BS, 1963 MS, 1972 Ph.D. (org. ķīm.) c) Volongongas (VVoUongong)

U koU. Ņusautvelsā vec. asist. 1964-1973,Volongongas U lekt. 1973 d) organiskā ķīmijac) 7 publ. (1962-1973) 0 A VII 157, XV 285, LG 212, Un 16:83, F 9:35, 13:44

g) Balgownie, NSVV, AustraEa.

RUDZĪTE, Herta - sk.: LEDIŅA.RUDZĪTE, Ilga - sk.: RULLĒ.

RUDZĪTIS, Edgars - a) 8. IX 1925 Latvijā b) Eberharda Kārla U Tībingenā,Vācijā

1950 Dipl.Chem.; Masačūsetsas technol. inst. Bostonā, ASV 1957 Ph.D. (ķīm.) c) Masa-

čūsetsas technol. inst. asist. 1953-1957,pēc tam valsts un priv. uzn. d) fluora savienojumi

c) 15 publ. (1960-1972 0 A VII 157, XV 285, LG 212.

RUDZĪTIS, Hugo - b) LU: mech.inž. c) LU jaun.asist., lekt. 1944;vēlāk Vācijā.

RŪĶE, Velta- sk.: DRAVIŅA.

RULLĒ (RUDZĪTE), Ilga - b) Erlangenas U Vācijā 1948 (ārste) c) Sirakūzu U (ASV)

patol. nod. māc.-sp. 1979 (?) f) A XIV 341, LG 212 g) New York,NY, USA.

ALEKSIS RUBULIS

Zīmējis Ojārs Bīskaps

238

RUNIĶIS, Jānis- a) 21.V 1921 Rīgā b) Vašingtonas U Sietlā, ASV 1953BS, 1956

MS, 1963 Ph.D. (farmac.) c) Vašingtonas U asist.; Britu Kolumbijas U Vankuverā, Kanādā

doc, ārk.prof. 1970, prof. 1979 d) teorētiskā farmācija c) publ. f) A VII 157, XIV 341,

LG 213, F 13:36, LAMZA, AABS g) Vancouver, BC, Canada.

RŪSIS, Armīns - a) 1. VII 1907 Bulduros b) LU 1929 mag.iur.; Hāgas starpt. tiesību

inst. Holandē 1931 dipi.; Unras (UNRRA) U Minchenē, Vācijā 1947 Dr.iur.; Džordža Va-

šingtona (George VVashington) U Vašingtonā (Kolumbijas apg.) 1955 M (salīdzin. tiesībās),

Lasala (La Šalle) koli. FUadelfijā 1955 LLB c) LU priv.-doc. 1937; Unras U doc. 1946-

-1947; ASV pētn. d) starptautiskās tiesības c) publ., BJ 4523, 4836,6311, arīred. un sa-

kārt. 0 AVII 158, XI 268, XX 198, LG 213, Un 40:82, AABS g) Bladenburg,MD,USA.

RUŠEVICS, Voldemārs- a) 25. VIII 1907 Smoļenskā, Krievijā b) 1931 b.LKvijoļ-

spēles kl. c) LX doc. 1940-1944; Kalamazū koU. Mičiganā, ASV māc.-sp. no 1952, prof.,

stīgu instr.kl. dekāns d) vijoles spēle 0 LE 2213, A VIII 276, LAMZA g) Kalamazoo,

MI, USA.

RŪTENBERGA, Dzidra - a) 16. IX 1934 b) Ķēza (Case) rietumu rezerves U 1955

BA (Fiz.); Ņujorkas U 1959 MS (mātēm.) c) Tausona (Towson) stāta koU. mātēm, fakul-

tātē Baltimorā, Merilendāmāc.-sp. 1979 (?) 0 LG 214, NFD g) Baltimore, MD, USA.

RŪTENBERGS, Jānis- a) Rīgā b) architekts c) Kolumbijas U archit. fak. Ņujorkā

māc.-sp. 1934-1940 d) dzīvojamās ēkas f) Ar 11/12:25 g) USA.

RUTKIS, Jānis - a) II.X 1907 lecavā b) LU 1937 mag.rer.nat. c) LU asist. 1939,

priv.-doc. 1940; Stokholmas U Zviedrijā pētn. 1945-1947, kartograFijas inst.un Stok-

holmas tirdzn. augstsk. 1948, pensijā no 1972 c) publ, BJ 650, 1761, 2462, red. 5094

0 A VII 158, ADz IV 36 g) Stockholm, Svveden.

RUTKOVSKA,Solveiga - sk.: REKTE.

SAIVA, Guntars - a) 12. VII 1929 b) Ņusautvelsas U Sidnejā, AustrāEjā 1955 BE,

1964 ME (mech.) c) Ņusautvelsas U vec.asist. d) mechanika c) publ. 0 A VII 158,XV

217, LG 214 g) Sydney, NSVV, AustraEa.

SALA, Emīlija -sk.: APINE.

SALIŅA, Jautrīte - a) 1924 Liepājā b) Ratgersa (Rutgers) U Ņudžersijā, ASV: MA,

1968 Ph.D. (vācu vai.) c) Ņudžersijas Ķīna (Kean) koU. svešval. fak. Junionā mācībspēks1979 (?) d) vācu valoda 0 LG 215, NFD g) New Jersey, USA.

SALIŅS", Gunārs- a) 21. IV 1924 Naudītē b) Upsalas koU. Tstorendžā (East Orange),

ASV 1952 BA, 1955 MA c) Juniona (Union) koU. un U Olbenī(Albany), Ņujorkas stātā

prof. (psīchol. un sociol.), nod. vad. c) publ., BJ 1767, 4442, 5096, 5183, 5342, 5358,

5360, 6173, 6321, arī red.un sakārt, f) A VII 158, LG 215, AABS, NFD g) Glen Ridge,

NJ, USA.

SALPETERE (SALPETER), Mirjāma - a) 16. VI 1934 Rīgā b) Ņujorksitijas U Han-

tera koU. ASV 1950 BA; Kornela (CorneU) U Itakā, Ņujorkas stātā 1951 MA, 1953 Ph.D.

c) Kornela U pētn. 1957, ārk.prof. no 1966 d) neurobioloģija f) A VIII 277, XIV 342,LG2IS g)USA.

SALTUPS, Andris - a) 16. VI 1934 Rīgā b) Melburnas U Austrālijā 1960 MB, BS

c) Monaša U Melburnā doc. 1966-1968; Čikāgas U (ASV) lekt. 1969 d) sUds slimības

0 A VII 158, XIV 342, LG 215 g) Melbourne,Vic, AustraUa.

239

SAMTS, Jānis - a) 10.VI 1949 Štutgartē, Vācijā b) Sanhosē (San Jose) stāta U

Kalifornijā, ASV 1972 BA (vēst.), 1975 (?) MA (vēst.) c) Sanhosē stāta U asist. 1971-

-1972 d) Latvijas vēsture c) publ. 0 LG 216, Un 36:77, AABS g) Belmont, CA, USA.

SANA, Dzintra - sk.: BONDA.

SANA, Laimdota- b) Pensilvānijas U 1975 BA (vēst. un ķīm.) c) asist. Ohaio stāta U

(ASV) OLG 216, AABS g) Columbus, OH, USA.

SANDMANE, Olga - b) Bafalo (Buffalo) U Ņujorkas stātā, ASV 1964 BEd c) Bafalo

U lekt. (krievu vai.) d) valodniecība 0 A VIII 277 ,LG 216 g) USA.

SĀNS, Jānis - a) 19. IV 1950 CeUē, Vācijā b) Čikāgas U (ASV) 1972 BA; Jēlas

(Yale) U 1974 MS (ģeol.) c) asist. Čikāgas U d) ģeofizika f) LG 216, AABS g) Chicago,

IL, USA.

SAPIETE, Maija - sk.: TAKERE.

SATIŅA, Māra - sk.: ŅUSOMA.SAULE, Vigo (Vigeo) - a) 1932 Rīgā b) Ņujorkas U (ASV) 1964 BA, 1967 MA

c) Baruka (Bernard M. Baruch) koli. Ņujorkā ārk. prof. 1975 d) glezniecība 0 A V (1976)

240, XVII 223, LG 216 g) New York, NY, USA.

SEBA (SEBBA), Gregors - a) 22.VIII 1905 Liepājā b) Leopolda Francena U Ins-

brukā, Austrijā 1927 Dr.rer.pol., 1929 Dr.iur. c) Džordžijas (Georgia) U Atensā (ASV)docents 1944-1945, prof. (tauts.) 1947-1959; Emori U Atlantā, Džordžijā prof. 1959

d) tautsaimniecība c) publ. 0 A VIII 277, XVI 239,AMVVS g) USA.

SENBERGS, Jānis - sk.: ŠĒNBERGS.

SIERIŅA (VEIDEMANE), Vija - a) 2. VII 1931 Rīgā b) Sidnejas U Austrālijā 1958

BA (psīchol. un vācu vai.) c) Sidnejas U asist. d) paidagoģija c) publ., BJ 6336, tulk.

5936 f) AVII 158,LG 219 g) Sydney, NSVV, Australia.

SIGATS, Jānis - a) 12. VI 1905 Liepā b) LU 1933 agronoms c) LU subasist. 1929,

jaun. asist. 1936, asist. 1938; JLA priv.-doc. 1939-1944, pēc tam devās uz Vāciju 0 LUB

292.

SIKA, Jānis - a) 4. VI 1914 Veselavā b) LU 1938 ārsts c) LU subasist. 1935,jaun.

asistents 1938; Ņujorkas stāta U (ASV) prof. d) patoloģija c) 11 publ., vairumskopdarbu

(līdz 1971) f) LUB 499, A XIV 343 g) USA.

SIKSNA, Aina- a) 3. VI 1934 Rīgā b) Gēteborgas (Goteborg) U Zviedrijā 1962

med.Ec, 1971 dipi.psīchiatr. c) Karolīnieš"u inst. Stokholmā asist. c) 2 publ., iesk.kopd.

0 A VIII 248, XIV 343, LG 219 g) Stockholm, Sweden.

SILENIEKS, Juris- a) 29. V 1925 Rīgā b) Nebraskas U Linkolnā, ASV 1955 BA

(romānu vai.), 1957 MA (filol.), 1963 Ph.D. (jaunajās vai.) c) Karnegitechnol. inst. (tagad

Karnegi Melona U) doc. (jaunajās valodās), nod. vad. d) franču valodaun literatūra c) 19

publ. (līdz 1977), BJ 4366, 6316 f) A VII 159, LG 220, Un 11:40, LAMZA, AMVVS,NFD g) Pittsburgh, PA, USA.

SILGAILIS, Arturs -a) 13.X1 1895 Penkulē b) 1915 b.Viļņas karaskolu, 1928b.

Latvijas augstāko karaskolu c) Latvijas augstākajā karaskolā māc.-sp. 1934-1939 c) publ.,

8J5124 OAVII 159 g) Canada.

ŠILIŅA (SMITA), Anastasija - a) 17.1 1903 MadUenā b) LU 1929 ārste c) LU

jaunākā asistente 1935 d) nervu slimības f) LUB 499, A XIV 343 g) St. Petersburg, FL,USA.

240

ŠILIŅA (BIRZGALE), Ērika- a) 1909 b) LU 1933 ārste zobu sEmībās c) LU asist.

Edz 1944,pēc tam devās uz Dāniju.

ŠILIŅA, Lauma- b) Bostonas U (ASV) 1964 BA, 1966 MA (ģeol.), 1975 (?) Ph.D.

c) Sēlemas (Salem) stāta koli. ģeol. fak. Masačūsetsā māc.-sp. 1979 (?) d) ģeoloģija f) LG

220, NFD g)USA.

ŠILIŅŠ, Jānis - a) LVI 1896 Rīgā b) LU 1929 mag.philos., 1943 Dr.phil. c) LMA

lekt. 1931, doc. 1938; LU priv.-doc. 1936, doc. 1940, prof. 1943; JūEja MaksimilianaU

Vircburgā, Vācijā prof. 1946-1951; RolEnsa koU. Vinterpārkā (Winter Park), Florīdā,

ASV māc.-sp. 1951-1964 d) mākslas vēsture un Filozofija c) ap 100publ., BJ 855, 1080,

1100, 1148, 1826, 1909, 2354,2457, 3757, 3790, red. 2687, 3018 f) LUB 100, LE 2282,

A V (1976) 148, 241, VII 159, LMa 3: 228 g) St.Petersburg, FL, USA.

ŠILIŅŠ, Pēteris- b) Mičiganas U 1957 BA (filol.), 1960 MA (vācu vai.) c) Vabašas

(Wabash) koU. vācu un krievu vai. fak. Krofordsvilā (CrawfordsviEe), Indiānā(ASV) mācīb-

spēks 1979 (?) d) vācu valoda f) LG 221, NFD g) Indiāņa, USA.

SILKALNA, Geraldīne - b) AdelFi koli.Gārdensitijā, Ņujorkas stātā, ASV 1961 BA

(biol.); Ņujorkas U 1965 MD c) Ņudžersijas medic. skolas bērnu slimību nod. Ņuarkāmāc.-sp. 1979(?) f) A XIV 344, LG 221, NFD g) Port VVashington, NY, USA.

SILKALNS,Eduards - a) 18. V 1937 Rīgā b) Melburnas U AustrāEjā 1959BA, 1960

Dip.Ed., 1962 BEd c) Viktorijas valsts koU. Melburnā lekt. (paid.) 1970-1975un no 1978

c) publ., BJ 2706, 4766,5359, 5360, 5423:5,9-10, arīred. f) A VIII 248, XII 96, XVII

225 g) Melbourne,Vic, Australia.

SILS, Alfrēds - b) Ņujorksitijas U (ASV) 1962 BS c) DienvidkaEfornijas U radio-

loģ. nod. Losandželosā mācībspēks 1979(?) f) LG 221, NFD g) Los Angeles, CA, USA.

SIMANE (PURENE), Lūcija - a) 13. IX 1913 Liepājā b) b. LudvigaMaksimilianaU

Minchenē, Vācijā 1950; Ņujorkas U (ASV) 1960 MA (vācu vai.), 1965 Ph.D. (par aizgū-tiem vācu vārdiem latv. vai.) c) Ņujorkas U doc. (vācu vai.) 1965-1967; VāgnerakoUedžā

Stētenailendā(Staten Island) ASV doc. no 1967 f) A VII 153, VIII 277, LG 221, LAMZA

g)USA.

SINAISKA, NataEja - b) LU 1938 mag.iur.; Briseles U (?) Beļģijā 1958 Ec.(slavu

vēst. un filol.); Starpt. salīdzin. zin. U Luksemburgā 1961 dipi. (saEdzin. tiesībās) c) LU

asistente d) salīdzināmās tiesības f) A XI 269, LG 222 g) BruxeUes, Belgium.

SINEPE (LIEPIŅA), Alvīne - a) 4. IV 1898 b) b. LX klavieru kl. c) Milvoki mū-

zikas koU. ASV māc.-sp. 1952-1974 d) mūzikas paidagoģija c) BJ 964 f) A XII 65,XVIII 237 g) USA.

SINEPS, Jānis- b) Lorensa (Lawrence) koUedžā Epltonā (Appleton), ASV 1953 BA

c) Minesotas U psīchol. nod. mācībspēks 1979 (?) f) LG 222,NFD g) USA.

SKREIJA, Andris - a) 23. VIII 1935 Jelgavā b) Vašingtonas U Sietlā, ASV 1959 BA,

Kentuki U Leksingtonā 1964 MA; Minesotas U MineapoEsā 1973 Ph.D. (antropoloģijā)

c) Kentuki U asist. 1963-1964; Minesotas U māc.-sp. 1964-1967; Nebraskas U Omahā

lekt. d) antropoloģija c) publ., BJ 5423:5 f) AVIII277, LG 223,AABS, NFD g) Omaha

NB, USA.

SKRODELE,Liene-

sk.: PLAUDE.

SKUJIŅŠ, Jānis - a) 13. IV 1926 Liepājā b) Kalifornijas U Berklejā, ASV 1957 BA

(bioķīm.), 1963 Ph.D.(lauks.ķīm.) c) Kornela (CorneU) U Itakā, Ņujorkas stātā pētn.

EDUARDS SILKALNS

Zīmējusi Astra Lāce

242

1962-1964; Kalifornijas U Berklejā pētn. 1964-1969 (lekt. 1966-1967); Jutas (Utah)

stāta U Ļoganā ārk. prof. (augsnes mikrobiol. un bioķīm.) no 1969,prof. 1976 d) augsnes

bioķīmija, mikrobioloģija un enzīmologija c) 38 publ., iesk. kopd. (līdz 1980), BJ 4366,

4523,arī red., sk.arī Un 46: 76 f) A VII 160, XV 286, LG 224, Un 11:38, 46:75, AABS,

LAMZA, AMWS, NFD g) Hyde Park, UT, USA.

SKULTĀNE (ZARIŅA, dz.LINDE), Lihja - a) 1927 Jelgavā b) LVU 1950 ārste,

Ruprechta Kārla U Heidelbergā, Vācijā 1962 Dr.med. c) LVU asistente un pētn. 1953

d) dermatoloģija un šūnu terapija c) BJ 5338 f)A XIV 345, LG 224, Un 29:67 g) Of-

fenbach,Germany.

SKULTĀNE, Vieda - b) Londonas U AngEjā 1966 BA (filoz.), 1968 dipi. (sociāl.

antropol.); Velsas U Kardifā (Cardiff) 1971 Ph.D. c) Bristoles U AngEjā mācībspēks no

1972 d) socioantropoloģija c) publ. f) LG 224, Un 32:69 g) England.

SKUTĀNE, Marija - sk.: NECA.

SLAŅĶE, Ilze-

sk.: KALNIŅA.SLAUCĪTĀJS, Sergejs -a) 6.X1 1902 Jaunlaicenē b) LU 1931 mag.math. c) LU

subasist. 1924, jaun. asist. 1931, asist. 1932, priv.-doc. 1935, vec. asist. 1936, doc. 1940-

---1944; BU ārk.prof. (mātēm.) 1946-1948; Laplatas U Argentīnā ārk.prof. 1952, prof.

un katedras vad. 1959, konsult. prof. 1968, godaprof.(emērito) 1976-1977, pēc tam

pensijā d) astronomija c) ap 40 publ. (līdz 1974), BJ 2599, 2600, 4056-4061,5153

f) LUB 337, BUW 101, A VII 160, XV 222, Un 21: 70, 41:67, MZN 32 g) La Plata,

Argentīna.

SLOCIŅA, Brigita -sk.: LIEPIŅA.SMITA (ROZENTĀLE), Irēne

- a) 5. VII 1953 Adelaidē, Austrālijā b) Dienvid-

austrāEjas technol. inst. Adelaidē ,1974 dipi. (fizioterap. technol.) c) Dienvidaustrālijas

technol. inst. Fizioterap. nod. lekt. (neurolog.) 1981 0 personiska informācija g) Adelaide,

SA, Australia.

SOMS, Andrejs - a) 7. 111 1938 Rīgā b) Mičiganas stāta U īstlānsingā (East Lans-

ing), ASV 1960 BS; Viskonsinas U Madisonā 1961 MS (mātēm.), 1970 MS (statist.),

1972 Ph.D. (statist.) c) pētn. priv. uzn. 1961; Viskonsinas U doc. no 1975 d) statistika

un varbūtības teorija c) 10 publ., iesk.kopd. (līdz 1976) f) LG 226, LAMZA g) USA.

SOPERA (SOPER, dz. KASPARECA), Vera- a) 9. VII 1910 Cēsīs b) LU 1934

mag.phil.; DienvidkaEfornijas U Losandželosā, ASV 1953 Ph.D. (vācu Eter.) c) Dien-

vidkaEfornijas U asist.un lekt. 1950-1953; Losandželosas VeE (VaUey) koU. Kalifornijā

prof.no 1953, tagad pensijā d) Eterātūrzinātne 0 AVII 161,LG 226, Un 46:80, AABS,

NFD g) Van Nuys, CA, USA.

SPĒKMANE, Ilizāna - sk.: GRAFA.

SPILNERS, Ilgvars - a) 12. IV 1925 Drabešos b) Bostonas U (ASV) 1953 BA (ķīm.),Pitsburgas U Pensilvānijā 1961 Ph.D.(org.ķīm.) c) Karnegi (Carnegie) technol.inst.Pits-

burgā asist. 1953-1959,pēc tam pētn. priv. uzņ. d) degvielu pētniecība c) 8 publ. (1958

-1973), 8 patenti; BJ 4366, 5423:8 f) A VII 161, XV 287, LG 227, Un 36:74, AABS

g)Pittsburg, PA, USA.

SPOĢE, Vija -sk.: ERDMANE.

SPRICENIEKS, Alfrēds - b) Vilfrida Lorjē (Laurier) U Voterlū (Waterloo), Kanādā

1961 BA (geogr.); Veinas (Wayne) stāta U Detroitā, ASV 1963 MA c) Toronto U Kanādā

243

asist. (ģeogr.) 1962 (?); Veinas stāta U māc.-sp. 1966 (?) d) ģeogrāfija 0 A VIII 277, LG

227, Un 11:39 g) USA.

SPRINĢE, Harieta -sk.: VĪKSNA.

SPRUDŽS, Ādolfs- a) 19. IX 1922 Sakstagalā b) Luvēnaskatoļu U Beļģijā 1951 lic.

(tirdzn. un finanču zin.), 1954 lic. (polīt. un sociālās zin.); Rozari (Rosarv) koli. River-

forestā, Ilinojā, ASV 1961 MLib c) Čikāgas U lekt. (tiesību bibliogr.) d) tiesību biblio-

grāfija c) publ., BJ: red. 3444,6326, arī sakārt, un tulk. f) A VII 162, XVI 242, XX 200,LG 228, AABS g) Chicago, IL, USA.

SPUNDE, Elmārs - a) 1909 b) LU 1937 ārsts c) LU jaun. asist. Edz 1944; devās uz

Vāciju.

STAGERE, Anda - sk.: STANKAJA.

STAGERS, Jānis- a) 27. 111 1904 Neretā b) LU 1930 mag.oec, 1933 mag.math.,

Rietummičiganas U Kalamazū, ASV 1963 MA c) Valparaizo U Indiānā, ASV lekt. (krievu

vai. un Austrumeiropas vēst.) 1949-1950, doc. 1963, ārk. prof. (bibliotēkārs) 1965 f) A

VII 162, XI 270, XVI 242, XX 201, LG 228, Un 16:84 g) Valparaiso, IN, USA.

STAKLE, Silvija - sk.: BOTOMLEJA.

STAMURS, Helmuts - a) 16. IV 1906 b) b. LX obojas klasi c) LX docobojas kl.

0 F 9:32 g) Melbourne,Vic, Australia.

STANKEVIČS, Jānis- a) LVIII 1926 Rīgā b) Minesčtas U MineapoEsā, ASV 1954

BS (aeronaut.) c) Minesotas U asist. 1953-1954,pēc tam pētn.priv. uzn. d) aeronautika,satelitu programmas c) 10 publ. (kopd.) līdz 1963 f) A VII 162, XV 225, LG 229, Un

11:40 g)USA.

STARCA (LEDUS, agrāk: EISBERGA), Helēna - a) I.XJ 1912 Zebrenē b) LU 1938

mag.rer.nat. c) LU subasist. 1937, jaun. asist. 1938, asist. un vec. asist. līdz 1944; ASV

pētn. darbā un studentu apmācībā IndianapoEsas medic. centrā līdz 1979 d) ziedaugu

morfoloģija un sistēmatika c) 5 publ. f) LUB 347, A VII 162, VIII 278, XVII 231,

LAMZA, ABBS g) Indianapolis, IN, USA.

STAUDINGER: STAUDINGERA. STELPE, Verēna - sk.: DAMBRANE.

STILBS, Pēteris - a) LVI 1945 Lībervolkvicā, Vācijā b) Lundas techn. augstsk.

Zviedrijā 1969 civ. ing., 1974 tekn.dr. (fizik. ķīm.) c) Lundas U pētn. 1975; Upsalas U

Zviedrijā pētn. un lekt. 1976 d) molekulārā ķīmija c) publ. f) AXV 288 (dati jālabo),LG 230 (dati jālabo), F 13:46 g) Sweden.

STRAĢE, Asja - sk.: VĒRNIECE.

STRAUMANE, Džona (Joan) - c) Denisona U Filoz. fak. Grenvilā (Granville) Ohaiē,

ASV mācībspēks 1979(?) f) NFD g) USA.

STRAUMANIS, Alfrēds - a) 1921 b) Longailendas(Long Island) U Ņujorkas stātā,ASV 1962 BA (uzn. vad.); Hofstras U Hempstedā, Ņujorkas stātā 1964 MA (drāmā); Kar-

negi Melona U Pitsburgā 1966 Ph.D. (drāmā) c) Dienvidilinojas U Karbondēlā (Carbon-

dale) ārk.prof. d) teātra paidagoģija c) publ., BJ: red.6083, tulk. 5386 f) A VII 163,XVI 242, XLX 270, LG 231, AABS, NFD g) Carbondale, IL, USA.

STRAUMANIS, Jānis - a) 22.IV 1935 Rīgā b) Aiovas U (ASV) 1957 BA, 1960MD,1964 MS (psīchiatr.) c) Templas U Filadelfijā docents 1966, ārk.prof. 1971, prof. 1977

d) psīchiatrija c) 23 publ. (kopd.) Edz 1977 0 A XIV 347, LG 231, LAMZA, AMWS

g)Philadelphia,PA, USA.

244

STRAZDIŅŠ, Gunārs - a) 1944 Viļakā b) Kolorādo U (ASV) 1966BFA (glezniec.)

c) Montānas stāta U mākslas fak. Bozmenā (Bozeman) māc.-sp. d) glezniecība 0A V

(1976) 247 (datijālabo), XVII 232 (dati jālabo), LG 232 g) USA.

STREIPS, Uldis - a) t. II 1942 Rīgā b) Valparaizo U Indiānā, ASV 1964BA (biol.

un ķīm.); Ziemeļrietumu (Northwestern) U Evanstonā, lEnojā 1969 Ph. D. (bakteriol.)

c) Luisvilas U Kentukī doc. (bakteriol.) 1972 d) mikrobioloģija c) publ. 0 A XIV 348,

XV 288, LG 232, Un 30:79, NFD g) Kentucky, USA.

STRĒLERTE, Veronika -sk.: Rudīte JOHANSONE.

STRĒLNIECE, Aina - sk.: TOMASA.

STUPĀNE, leva - b) Sidnejas U Austrālijā 1978BS (farmac); dok-de c) Sidnejas U

asist. (farmac.) no 1978; ASV no 1981.

SUDMALIS, Ādolfs- a) 5.111 1907 Vaiņodē b) LU 1944ķīm. inž. c) Toronto U

Kanādā 1952 (?) māc.-sp., vēlāk priv.uzn.darbā d) plastmasas ražošana 0 A XV 288

g) Canada.

SŪRĪTIS, Zigurds - a) 15. V 1934 Lizumā b) Dārtmauta koU. Henuverā, Ņuhemp-šīrā (New Hempshire) 1956 BA; Hārvardas U Bostonā 1959 MD c) Ņujorkas stāta U chi-

rurģijas nod. Sirakūzās, ASV māc.-sp. 1979 (?) f) A XIV 348, LG 235, NFD g) USA.

SVEDICS, Vilnis - c) Džersisitijas (Jersey City) stāta koU. antropol. un sociol. fak.

Ņujorkas stātā māc.-sp. 1979(?) g) New York, NY, USA.

SVEĶE (MĪLMANE), Tanita- a) 21.VIII 1938 Rīgā b) Sorbonas U Parīzē, Francijā

1960 lic. chem., 1963 Dr.chem. c) Sorbonas U asist.un lekt. 1963-1966;Toronto U Ka-

nādā māc.-sp. 1966 d) neorganiskā ķīmija f) A VII 145, XV 289, LG 236, Un 12:59.

SVENNE, Juris - a) 14.11 1939 Rīgā b) Toronto U 1962 BS fizikā),

Masačūsetsas technol. inst.Bostonā. 1965 Ph. D. (atomFiz.) c) Masačūsetsas technol.inst.

pētn. CkodolFiz.) 1965-1966; NUsa Bora inst. Kopenhāgenā, Dānijā pētn. 1966-1968,

Kodolfizikas inst. Francijā pētn. 1968-1969; Manitobas U Vinipegā, Kanādā doc. (Fiz.)

1969 d) kodolfizika c) publ. 0 A VII 164, XV 228, LG 236, Un 17:71,AMWS, NFD

g) Winnipeg, Man., Canada.

SVENNE, Valda - sk.: KEMPA.

SVĪĶIS, Voldemārs - a) 7. VI 1903 Rīgā b) LU 1942ķīm. inž. c) JLA subasistents

1940-1941; Vācijā, Anglijā un Kanādā priv. uzn. un valsts iestāžu darbā d) nedegamie

materiāli c) publ., patenti 0 A VII 164, XV 289, XVI 254 g) Canada.

SVILPE, Aija - sk.: OZOLIŅA.SZTANKAY: ŠTANKAJA.

Š*ALKA (agrāk: S"UTKA), Oskars- a) 12. XI 1898 Rīgā b) LU 1930 elektrotechn.

inž. c) LU subasist. 1928, jaun.asist. 1930, asist. 1933, vec.asist. 1935, priv.-doc. 1937—

1944; Upsalas U augstsprieg. pētīš. inst. doc. 1948-1967, pēc tam pensijā d) augstsprie-

guma strāva c) 48 publ. (Edz 1974) 0 LUB 385, A VII 164, XV 228, LAOZ aptauja

g) Uppsala, Sweden.

ŠĒNBERGS (SENBERGS), Jānis- a) 1939 Rīgā b) mācījies grafiskās mākslas

skolā Melburnā, AustrāEjā un privāti c) Melburnas karal. technol. inst. māc.-sp. f) AV

(1976) 251, XVII 234 g) Melbourne,Vic, AustraEa.

SILDE, Rasma -sk.: KĀRKLIŅA.

245

ŠILLAKA, Dzidra - c) Boulingrlhas (Bowling Green) stāta U Ohaio mac.-sp., vēlāk

TolīdoU Ohaio d) vācu valoda f) NFD g) Ohio, USA.

ŠĶOBE, Ziedonis - b) Bostonas U (ASV) 1963 BA, vēlāk MA un Ph.D. c) Forsaita

(Forsvth) zobārstniec. centrā asistents 0 A XIV 349, LG 238 g) USA.

ŠLOSS, Valentīns - a) 10. 111 1922 Alūksnē b) Justus Llbiga U Gīsenē, Vācijā 1949

(veterinārārsts), 1970 Dr.med.vet.; Melburnas U Austrālijā 1972MVSc c) Melburnas U

vec. doc. un veterinārmed. fak. klīnikas vad. 1965 d) govju dzemdību problēmas c) 11

publ., iesk. kopdarbus (Edz 1980), BJ 5216 f) A VII 165, XIV 350, LG 238, LAMZA

g) VVerribee, Vic, Australia.

ŠMIDCHENS, Uldis - a) 13. VII 1938 Rigā b) Bola (BaU) stātaU skolot. koU. Indi-

ānā, ASV 1960 BA; Viskonsinas U 1962 MA (mātēm.); Mičiganas U 1967 Ph.D. (paid.)

c) Rietummičiganas U Kalamazū prof. (paid.) d) pētniecības metodika un sabiedrisko

zinātņu statistika f) A VIII 278, XVII 235 (jālabo uzvārds), LG 239 (jālabo uzvārds),LAMZA g) Portage, MI, USA.

SMITA, Anastasija - sk.: ŠILIŅA.ŠMITA, Ausma - c) Galodeta (GaUaudet)koU. vēst. fak. Vašingtonā(Kolumbijas apg.),

ASV māc.-sp. 1979(?) f) NFD g) Washington,DC, USA.

Š*MITA, Lia- a) 14. IV 1927 Rīgā b) Sirakūzu (Syracuse) U Ņujorkas stātā, ASV

1952 BA (vācu vai.), 1956 MLib c) Sirakūzu U asist. 1954 d) bibEotēku zinības f) A XX

202, LG 239 g) Pond Ridge, NY, USA.

ŠMITS, Alfrēds - a) 1905 b) LU 1938 ārsts c) LU asist. 0 A XIV 350 g) Newton

FaUs, OH, USA.

ŠMITS, Edmunds - a) 11. VIII 1902 Mazsalacā b) 1927 b.LX klavieru kl.; LU 1931

mag.philos., 1939 Uc. theol., 1942 Dr. theol. c) LU priv.-doc. 1942-1944; BU ārk.prof.

1946-1949; Lutera teol. semin. Sentpolā (St. Paul), Minesotā, ASV doc. un ārk. prof. no

1950, prof. 1956-1972 d) fUozofija un reUģlja c) publ., BJ 484, 1080, 1107, 4312,

4782, arī red. un sakārt, f) A VII 165, IX 92, XVII 236, ADz XV 106, LAMZA g) St.

Paul, MN, USA.

ŠMITS, Tālivaldis - a) 18. LX 1936 Rīgā b)Minesčtas U MineapoEsā, ASV 1958 BS,

1962MEE, 1966Ph.D.(inženierim, elektrotechn.) c) Minesotas U pētn. 1958-1967,doc.

1966-1968; Amerikas katoļu U Vašingtonā (Kolumbijas apg.) ārk. prof. no 1968 d) sa-

zines (komūnikācijas) sistēmas un teorija c) publ. f) A VII 165, VIII 278, XV 230, LG

239, ADz X 107, LAMZA, AMVVS g) Cheverly, MD, USA.

ŠTANKAJA (SZTANKAY, dz. STAGERE), Anda - a) 14.1 1940 b) Valparaizo U

Indiānā, ASV 1961 BA; Indiānas U 1964 MA (angļu Uter.) c) IndiānasU māc.-sp. d) Ute-

rātūrzinātne f) A VIII 277, LG 240 g) USA.

ŠTAUDINGERA (STAUDINGER, dz.VOITA), Magda - a) 17. VIII 1902 Igaunijā

b) Frīdricha VUhelma U Berlīnē, Vācijā 1925 Dr.phU.; LU 1927 mag.rer.nat. c) LU asist.

(botan.); UNESCO dabzin.nod.vad. Vācijā 1970 d) botānikaunķīmija c) publ. 0 A VIII

278, XV 289 g) Germany.

ŠTEINBERGA, Aleksandra - a) 14. VIII 1951 HamUtonā, Kanādā b) Toronto U

1972 BA, 1974 MA; Ilinojas U 1977 Ph.D. c) Kalgari (Calgary) U Albertā, Kanādā

māc.-sp., pēc tam Gvelfas (Guelph) U d) filoloģija f) LG 240, NFD.

246

ŠTEINBERGS, Zigfrīds - b) Dienviddakotas stāta U (ASV) 1954BA (franču un vācu

vai.) c) Austrumu Ņumeksikas U modernovai. fak. Portēlesā (Portales) māc.-sp. 1979 (?)

0 LG 240, NFD.

STELMACHERS, Zigfrīds - a) 5.IX 1927 Rīgā b) Minesotas U MineapoEsā 1958

BA, 1962 Ph.D. (klīn. psīchol. un neuropsīchiatr.) c) Minesčtas U medic. fak. lekt. un

doc. 1963 (?) d) psīcholoģija un psīchiatrija c) publ. 0 A VII 165, XIV 350, LG 240,

Un 11:39 g) Minnetonka, MN, USA.

ŠTERNA (FRIDRICHSONE), Meta - a) I.X 1931 Rigā b) Melburnas U Austrālijā

1956 BS, 1958 MS (ķīm.), 1965 Ph.D. c) Austrālijas nacion. U Kanberā māc.-sp. d) kris-

taUu struktūra c) 11 publ., iesk. kopd. f) A VII 165, XV 290, LG 241 g) Canberra, ACT,

AustraEa.

ŠTERNS, Indriķis - a) 13. X 1918 Liepājā b) Pensilvānijas U Filadelfijā, ASV 1964

BA (vēst.), 1965 MA, 1969 Ph.D. (vēst.) c) Mūlenberga (Muhlenberg) koU. AUentaunā,

Pensilvānijā māc.-sp. d) viduslaiku vēsture c) publ., BJ 2706, red.5228, 5423:2-3, sk.

arī A XXI 72 f) A VII 165,LG 241, LAMZA, NFD g) AEentown,PA, USA.

ŠTRAUSS, Hugo - a) 14. LX 1908 PēterpiE, Krievijā b) 1930 b. LX klavieru klasi

c) LX klavieru kl.doc. 1940-1944 d) klavierspēle c) BJ 964 0 A XVIII 240 g) San

Francisco, CA, USA.

ŠTROMBERGS, Alfrēds - a) 19.11 1922Liepājā b) Toronto karal. X Kanādā 1958

dipi.(dziedās*.) c) Toronto X māc.-sp. no 1960; Albertas U Edmontonā prof. d) mūzikas

paid., kompozicija f) AVI 155, XVIII 240, LG 241, NFD g) Edmonton, Alta, Canada.

ŠTURMA (HAUZENBERGA), Edite- a) 24. XI 1901 Svētciemā b) LU 1931 mag.

phil. c) LU priv.-doc.(baltu vai.) 1941-1944; BU ārk.prof. 1946-1949; Frīdricha Vil-

helma U Bonnā, Vācijā lekt. d) baltu valodas c) publ., BJ 768, 855, 1151,4494,5094,

5471: 11,13-14, red. 767, 1154, 1155, 1161: 1-11, 1169, sakārt.ss4, sk.arī A XXI

31 f)BUW 148, A VII 123 g) Bonn, Germany.

ŠTURMS, Arnolds - a) 22.VII 1912 Dobeles pag. b) 1934b. LX c) LX doc. un

flautas klases vad. 1940-1944 d) kompozicija c) vokāli uninstrum. skaņdarbi; BJ 1909,

5423:6, arī sakārt. 0 LE 2403, AVI 155,XVIII 240, LAMZA g) New York, NY, USA.

ŠTjBIŅŠ", Gunārs- a) 27. X 1925 Tērvetē b) Darms"tates techn. augstsk. Vācijā 1949

Cand.Ing.; Voterlu (Waterloo) U Kanādā 1963 BA; Rietumontario U Londonā, Kanādā

1964 MS (ģeomorfol.), 1974 Ph.D.(geogr.) c) Voterlu luter.U - tagad Vilfrida Lorjē

(Wilfrid Laurier) U - lekt. 1963; Rietumontario U instr. 1964-1966; Voterlu luter.U

lekt.(geogr.) 1966, doc. 1967, ārk.prof. 1975 d) Fiziskā ģeogrāfija, hidroloģija, ģeomor-

fologija c) publ. 0A XV 230 (dati jālabo), LG 241 (dati jālabo), Un 22:73, LAMZA

g) Waterloo, Ont., Canada.

ŠULCS, Lotārs - a) 30.XI 1904 Vidrižos b) LU 1928 mag.iur., 1931 mag.phiios.,Georga Augusta U Getingenā, Vācijā 1948 Dr.iur. et Dr.phil. c) LU priv.-doc. 1933, doc.

1939; Greifsvaldes U Vācijā pētn. 1944-1945; BU prof. 1946-1949; Georga Augusta U

māc.-sp. 1945-1951, 1953-1955, 1958-1963; Sirakūzu U (ASV) māc.-sp. 1951-1952,

Kolumbijas U Ņujorkā māc.-sp. 1956-1957; Georga Augusta U Getingenā ārk. prof. no

1963, vēlāk prof., no 1969 pensijā d) tiesību filozofija un Austrumeiropas tiesības c) 58

publ. (Edz 1974), BJ 2635, 2808: VI/VII: 7, 3318, 4072, 4073 0 LUB 560, BUW 64,

A VII 166, XI 271, LG 242, Un 11:35, 34:68 g) Gbttingen, Germanv.

247

ŠULTMANIS, Gunārs - b) Mekgila (McGill) U Montrealā, Kanādā 1956 DDS c) To-

ronto U asist. d) zobārstniecība f) A XIV 351, LG 242 g) Canada.

ŠUTKA, Oskars - sk.: ŠALKA.

ŠVANKS, Kārlis - a) 3. IX 1906 Rigā b) LU 1940 ķīm. inž.; Ohaio stāta U Kolum-

busā 1966 Ph.D. ķīm.) c) LU subasist. 1934, jaun.asist. 1940, asist.1942-

-1944; Vīnes techn. augstsk. Austrijā pētn. 1944-1945; Unras (UNRRA) U Minchenē, Vā-

cijā lekt. 1945-1947; Ohaio stāta U pētn. 1950, doc. 1966, ārk.prof. 1972 d) ogļu un

degakmeņapētniecība c) publ. 0 A VII 167, XV 290, LG 242, Un 11:37, 20:81, NFD,

LAMZA, AMWS g) Columbus, OH, USA.

ŠVECHA, Ilga - sk.: ZEMZARE.

SVŪKSTA, Ērika - a) 23. VI 1911 Rīgā b) LU 1940 mag.oec; Kolumbijas U Ņu-jorkā, ASV 1963 MLib c) Bruklinas koU. bibEot. zin. nod. Ņujorkas stātā māc.-sp. 1979 (?)

f) A XX 202, LG 243, AABS, NFD g) Brooklyn, NY, USA.

TAKERA (TUCKER, dz.SAPIETE), Maija - a) 18. IV 1945 SolbadhaUē, Austrijā

b) AustrāEjas nacion.U Kanberā 1967 BA, 1969 MA; Melburnas U Viktorijā 1976Ph.D.

c) Melburnas U pētn. asist. d) vēsture c) publ. f) LG 243, Un 38: 69, AABS g) Mel-

bourne, Vic, AustraEa.

TAURIŅŠ", Alfrēds - a) 20. VIII 1904 Dauguļos b) LU 1930 ķīm. inž., 1936 Dr.

chem. c) LU subasist. 1929, jaun.asist. 1930, asist. 1932, vec. asist. 1935,priv.-doc. 1939,

JLA doc. 1939, ārk. prof. 1941,prof. 1942-1944; Unras U Minchenē, Vācijāprof. 1946-

-1947; Mekgila (McGiU) U Montrealā, Kanādā prof. (org. ķīm.) 1949-1972,godaprofesors

(emeritus) no 1972 d) organiskā ķīmija c) ap 70 publ., iesk. kopd. (1949-1980),BJ 2031,

4075,5238 f) LUB 199, A VII 167, XV 290, Un 45:35, LAMZA g) Canada.

TEICHMANIS, Atis - a) 15. VI 1907Liepājā b) 1930b. LX čeUa kl. c) LX docents

1940-1944;Freiburgas mūzikas augstsk. Vācijā prof. 1947-1978 (?), pēc tam mācībspēks

Lerachas (Loerach) mūzikas augstsk. c) BJ 964 0 LE 2455,AVII 167 g) Germany.

TEIKMANIS, Arturs - a) 1914 b) Hārvardas technol.inst.: Ph.D. c) Adelfi(Adelphi)koU. Gārdensitijā, Ņujorkas stātāmāc.-sp. d) reliģija c) publ., BJ 6334, 6335, sakārt. 2036

0 A VIII 278 g) USA.

TEPFERS, Ralejs - a) 28. XII 1933 Rēzeknē b) Čalmersa techn. augstsk. Gēteborgā,

Zviedrijā 1959 civ. ing., 1966tekn. Ec, 1973 tekn.dr. c) Čalmersa techn. augstsk. asistents

1958, lekt. (būvn.) 1969, doc. 1973 d) būvkonstrukcijas c) ap 60 publ. f) A VII 167,XII

98, XV 232, LG 244 g) Goleborg, Sweden.

TĒRAUDS, Juris- b) KaEfornijas stāta U Losandželosā, ASV 1964 MA (fiz. audzin.)

c) Albertas U Fiz. audzin. fak. Edmontonā, Kanādā māc.-sp. 1979 (?) f) A XVII 238, LG

244, NFD g) Edmonton, Alta, Canada.

TĒRIŅŠ, Jānis - a) 30.1 1930 Rigā b) Upsalas U Zviedrijā 1958 (ārsts), 1966 mcd.

dr. c) Upsalas U asist. 1966 d) ausu, deguna unkakla slimības c) publ. 0 A VII 168 (dati

jālabo), XIV 353, LG 245, LAOZ aptauja g) NorrkSping,Sweden.

TETERIS, Nikolajs -a) 14.1 1929 Martinsferī (Martins Ferry), Ohaio, ASV b) Va-

šingtona un Džefersona koU. (Kolumbijas apg.) 1950 BA; Ohaio stāta U Kolumbusā 1954

MD, 1961 MA (medic.) c) Ohaio stāta U mcd.fak. asist. 1962, doc. 1965,ārk. prof. 1967,

prof. 1970 d) obstetrika un ginaikoloģija c) publ. f) A VIII 278, XIV 353, LG 245, NFD,

AMVVS g) Columbus, OH, USA.

248

TICHOVSKIS, Herorurns -a) 22.1X1907 Pilda b) LU 1933 mag.phil.; Frīdricha

VilhelmaU Bonnā, Vācijā 1949 Dr.phil. c) Konektikutas U Storsā, ASV doc. (modernajās

vai.); Ziemeļkarolīnas (North Carolina) U prof. (vācu un krievu liter.) d) modernās valodas

un Uterātūra c) publ., BJ 1900,4628, 5360, arī red. 0 A VII 168, LG 245, Un 30:69,

AABS, NFD g) Toronto, Ont., Canada.

TĪLĒMANE, SUvija - sk.: VALDMANE.

TIMŠĀNS, Eduards - a) 6. II 1939 Rīgā b) Minesotas U MineapoEsā, ASV 1961 BS,

1965 MS (mātēm.), 1967 Ph.D. c) Minesotas U lekt. 1964-1966; Merilendas (Maryland)

U doc. (mātēm.) no 1966 d) matēmatika 0 LG 246, Un 22: 73 g) USA.

TIPO (TIPPO), Osvalds - a) 27. XI 1911 MaUo (MUo), ASV b) Masačūsetsas U 1932

BS, Hārvardas U Bostonā 1933 MA, 1937 Ph.; Masačūsetsas U 1954 DS c) Hārvardas U

māc.-sp. no 1932; RedkUfa koU. māc.-sp. no 1935; Ilinojas U māc.-sp. no 1937, prof.

1949-1955 d) botānika f) A VIII 278 g) USA.

TĪSS, Gunārs - b) b.Kampinasas mūzikas inst. Sanpaulo, Brazīlijā c) māc.-sp. Brazī-

Ujas augst. mūzikas skolā d) mūzikas paidagoģija f) A XVIII 240 g) BrasU.

TOLSONS, Vladimirs - a) LVIII 1914 Rīgā b) Parīzes U Francijā 1939 Th.D.

c) Odesas koU. (Teksasā?) ASV prof. (modernajās vai.); Oregonas U Judžīnā doc. (krievu

vai.) no 1960 d) teoloģija un valodniecība c) publ. f) A VIII 278, AMWS g) USA.

TOMA, Elza - sk.: OZOLIŅA.TOMASA (atraitneHERTELE, dz. STRĒLNIECE), Aina

- a) 5.X 1925 Liepājā

b) Džordžtaunas (Georgetown) U Vašingtonā(Kolumbijasapg.), ASV 1961DDS c) Džordž-

taunas U māc.-sp. d) zobārstniecība f) A VIII 270, LG 246 g) USA.

TOMSONS, Edgars - a) DaugavpUĪ b) studējis Hamburgas un Parīzes U; Dr.iui.

c) Minsteres U doc; ManheimasAk doc. 1980 d) tiesību zinātne c) publ. 0 Un44:83.

TONS, Egons - b) Antiokas (Antioch) koU. JeUovspringsā (YeUow Springs): BCE,Masačūsetsas technol. inst. Bostonā 1959 MCE c) Masačūsetsas technol.inst.doc, ārk.

prof. 1959; Mičiganas U Anarborā māc.-sp. (1979?) d) ceļu būve 0 A VII 168, XV 234,LG 247, NFD g) Ann Arbor, MI, USA.

TRAPANS, Andris- a) 9. II 1936 Rīgā b) Stenfordas U Kalifornijā, ASV 1958 BA

(poEt.zin.), 1961 MA (slavu vai.); KaEfornijas U Berklejā 1976 Ph.D. c) Kalifornijas U

pētn.; Amerikas starpt. attieksmju augstsk. tauts. fak. Glendēlā, Arizonā māc.-sp. (1979V)

d) poßtiskās zinātnes c) publ., BJ: red.5860 0 LG 247, Un 14: 71, NFD g) Glendale,

AZ, USA.

TRAPANS, Jānis- a) 24.VI 1938Rigā b) Stenfordas U KaEfornijā, ASV 1958 BA,

KaEfornijas U Berklejā 1963 MA (vēst.), 1976 Ph.D. c) KaUfornijas stāta U Sanfrancisko

un Heivordā lekt.; no 1971 ASV VI armijas vēsturnieks f) LG 247.

TREIJS, Normunds - c) Hofstras U tēlot, mākslas fak. Hempstedā, Ņujorkas stātā

māc.-sp. (1979?) 0 NFD g) New York, NY, USA.

TRENČE, Fredis - a) 15. IV 1921 Rīgā b) geodēz. inž. c) Minesotas U MineapoEsā,

ASV asist. (geodēz.) no 1966; Sentpolas techn. inst. lekt. (1974?) d) ģeodēzija 0 A XV

234 g)USA.

TRIZNA, Jāzeps - a) 1919 b) Luvēnas (Louvain) katoļu U Beļģijā Dr. (mākslas vēst.)

c) Luvēnas katoļu U mākslas vēst., muzeoloģ.un restaurāc. noz. vad. (1975?) c) publ, BJ

4492, arīred., tulk.un Uustr. f) A V (1976) 256 g) Belgium.

249

TUCKER: TAKERA.

TŪMIŅA, Valerija - a) 1. 111 1922 Vologdā, Krievijā b) Redklifa (RadcEffe) koU.

Bostonā, ASV 1953 MA (vai.); Hārvardas U Bostonā 1959 Ph.D. c) Redžisa (Regis) koU.

lekt. (krievu vai.) 1954; Brauna (Brown) U Providensā, Rodailendā doc. 1959; KalifornijasU Dēvisā prof. (krievu valodā un liter.) 1965 d) valodniecība 0 A VII 168, LG 248, NFD

g) Dāvis, CA, USA.

ÜBĀNA, Māra - c) Meinas (Maine) U vācu vai. nodaļā Portlendā māc.-sp. (1979?)

f) NFD g) Maine, USA.

ÜBĀNS, Juris - b) Sirakūzu (Syracuse) U Ņujorkas stātā, ASV 1966 BFA (glezn.)

c) Meinas (Maine) U mākslas fak.Goremā (Gorham) māc.-sp. (1979?) f) AV (1976) 256,

LG 250, NFD g) Maine, USA.

ÜBĀNS, Māris - a) 4.XII 1929 Rigā b) Sirakūzu U (ASV) 1954 BS (drāmā); Zie-

meļrietumu U Evanstonā 1955 MA (teātra mākslā) c) Ziemeļrietumu U lekt. 1955-1956,

Rietumu (Occidental) koU. Losandželosā lekt. 1956-1957; Ziemeļkarolīnas (North Carol-

ina) centr. U Daremā (Durham) lekt. 1958-1959; Kalifornijas stāta U Losandželosā prof.

no 1959; viesprof. Pomonas koli. Klērmontā, KaEfornijā 1962un Ziemeļkarolīnas U 1975

- 1976 d) teātra māksla f) A VII 169, XIX 277, LG 250, LAMZA, AABS g) Glendale,

CA, USA.

UDRE, Marija - a) 7.1 1905 Rīgā b) LU 1931 mag.phil. c) Vilametas (VViUametta)U Sēlemā(Salem), Oregonā, ASV ārk. prof. 1961-1975 d) valodniecība c) publ. f) AXVII

240 g) Salem, OR, USA.

ŪDRIS, Arvīds - a) 23.11 1910 Jaunpiebalgā b) JLA 1941 agronoms c) Upsalas

lauks. Ak Ultunā, Zviedrijā asist., tagad pensijā d) kažokzvēru audzēšana c) 50 publ.,BJ: red. 5839 0 A VII 169 g) Uppsala, Svveden.

ŪDRIS, Ivars - c) Cuiches techn. augstsk. darba psīchol. nod. Šveicē vec. asist. 1976

c) publ. g) Switzerland.

ULMANIS, Maksis (Max ULMANN) - a) 22.X 1897 Kuldīgā b) Eberharda Kārla U

Tībingenā, Vācijā 1923 Dr.rer.nat. c) Tībingenas U asist. Edz 1928; Frīdricha VilhelmaU

Berlīnē asist. 1931-1945; Šariotenburgas techn.augstsk.prof.no 1957 d) uzturvielu ķī-mija f) A VII 169, XV 291.

UPATNIEKS, Juris - a) 7. V 1936 Rīgā b) Akronas U Ohaiē, ASV 1960 BEE; Mi-

čiganas U Anarborā 1965 MEE c) Mičiganas U māc.-sp. (optikā), pētn., ārk. prof. (elektro-

nikas nod.) d) holografija, optika c) 34 publ. (līdz 1974), 10 patenti f) A VII 169, VIII

279, XV 235 (jālabo dati), LG 252, ADz IX 92, AABS, NFD g) Ann Arbor, MI, USA.

UPENIECE (ĀBOLIŅA), Sane - a) LI 1947 CeUē, Vācijā b) Sidnejas U 1967 un

1968BA (vācu vai.) c) Sidnejas Uasist. (tutor) no 1969 f) A XII 260, LG 252 g) Sydney,

NSW, Australia.

UPMANE, Ilga - b) Rietummičiganas U Kalamazū, ASV 1955 BEd; Ņujorkas U

1967 MEd c) Ņujorkas ārstn. koU. doc. (1976?) f) LG 253, AABS, NFD g) Long Island

City, NY, USA.

UPMANE, Ināra - b) Sanfrancisko stāta koU. ASV 1967 BA (mūzikā) c) Sanfran-

cisko stāta koU. asistente f) LG 253, LM 2:177 g) CaEfornia, USA.

UŽĀNE, Ausma-

sk.: MEDNE.

250

VĀGNERS, Juris - a) 17. VI 1939Rīgā b) Vašingtonas U Sietlā (Seattle), ASV 1961

BAE; Stenfordas U KaEfornijā 1963 MAE; Vašingtonas U Sietlā 1967 Ph.D. (aeronaut.un

astronaut.) c) Vašingtonas U ārk.prof. (1974?) d) praktiskā matēmatika, dinam. astron.

teorija _c) publ. f) A VIII 279 (dati jālabo), XV 236 (dati jālabo), LG 253 g) USA.

VĀGNERS, Uldis - a) 18. V 1935 Rīgā b) Toronto U Kanādā 1959 BASc (ģeol.),

Rietumontario U Londonā, Kanādā 1966 MSc (ģeol.), 1970 Ph.D. c) Rietumontario U

māc.-sp. 1962-1968; Akadijas U Novaskočā (Nova Scotia), Kanādā māc.-sp. 1968-1970

d) ģeoloģija c) 9 pubL(Edz 1974) 0 A XV 236, LG 253 g) Canada.

VALDMANE (TILEMANE), Silvija - a) 11. VII 1919 Rīgā b) LU 1943 ārste zobu

slimībās; Taftsa (Tufts) U Medfordā, ASV 1957 DDS c) Taftsa U doc.no 1960 d) zob-

ārstniecība 0 A XIV 357, LG 254 g) USA.

VALDMANIS, Ferdinands - a) 30.1 1910Rīgā b) 1934 b. LX bazūnes kl.; LU 1942

ārsts c) LX bazūnes klasē docents d) rentgenoloģija f)AXIV 357 g) USA.

VALTERE, Marija -sk.: DANČAUSKA.

VĀRNA, Leons- a) LIII 1906 Panemunē b) Katoļu teol. augstsk. Rīgā 1929 Ec.

theol.; Leopolda Francena U Insbrukā, Austrijā 1935 Dr. theol. c) Sv. Jāzepa augstsk. De-

moinā, Aiovā (Iowa), ASV māc.-sp. 1952 0 A VII 170, IX 94 g) Des Moines, lA, USA.

VARONIS, Ādolfs - b) agronoms c) Mičiganasstāta U (ASV) asist. (1967?) d) augļ-kopība f) A VIII 279 g) USA.

VASARIŅS", Pāvils - a) 25. IV 1928 Rīgā b) RietumontarioU Londonā,Kanādā

1955 MD c) Mekmāstera U Hamiltonā, Kanādā doc. no 1970 d) dermatoloģija c) publ.,BJ 5360 0 A VIII 258, XIV 358, LG 256, AABS g) Hamilton, Ont., Canada.

VASERA (FRIDRICHSONE), Alise -a) 6.111 1912 Rīgā b) Taisās (Tulsa) U Okla-

homā, ASV 1962 MS (ķīm.) c) Taisās U māc-sp.no 1953,doc. 1970 d) vispārējā un ana-

Etiskā ķīmija c) 2 publ. (līdz 1970) 0 A VII 170, XV 291, LG 256, LAMZA, NFD

g) Tulsa, OK, USA.

VASILIS, Voldemārs- a) 13.1 1922 Skodā, Lietuvā b) Čalmersa techn. augstskolā

Gēteborgā, Zviedrijā 1951 (architekts), vēlāk: tekn.Ec. c) Čalmersa techn. augstsk. asist.

no 1959 f) A VIII 279, XIII 210, LG 256 g) Vistra Frolunda, Sweden.

VASIĻEVSKA, Velta - sk.: ZĒBERGA.

VASIĻEVSKIS, Staņislavs - a) 20.VII 1907 Laucesā b) LU 1932 mag.math. c) LU

subasist. 1928, jaun.asist. 1936, asist. 1937, priv.-doc. 1938, doc. 1939-1944; Unras U

Minchenē, Vācijā doc. 1946, ārk.prof. 1947; KaEfornijas U (ASV) Lika (Liek) observāt.

asist. 1949-1952, ārk. prof. 1954, prof. 1964, godaprof. (emeritus) no 1974 d) astrono-

mija c) 65 publ., iesk. kopd. (līdz 1979), BJ 2823 0 LUB 339, A VII 170, LAMZA, Un

40:81, MZN 36 g) Palo Alto, CA, USA.

VAZDIĶIS, Jānis - a) 27.V 1907 Slokā b) LU 1932 technol. inž. c) LU priv.-doc.

(technol.) 1939, doc. 1941, priv.-doc. 1941-1944; Unras (UNRRA) U Minchenē, Vācijā

doc. 1945-1947 d) papīrrūpniecība un koku apstrādāšana c) publ. 0 LUB 387, A XV

238, LAMZA g) USA.

VEDĒJS, Edvīns -a) 31.1 1941 Rīgā b) Mičiganas U Anarborā, ASV 1962BS; Vis-

konsinas U Madisonā: MS (ķīm.), 1966Ph.D. c) Hārvardas U Bostonā pētn. (ķīm.) 1966-

-1967; Viskonsinas U ārk. prof. no 1967 d) sintētiskā organiskā ķīmija c) 14 publ. (1968-

-1973) f) A VII 170, XV 292, LG 256, AMWS,NFD g) Madison, WI, USA.

251

VEGERS, Pēteris - a) 22. VI 1904 Maskavā, Krievijā b) LU 1930 ārsts, 1934 Dr.

mcd. c) LU subasist. 1929, jaun.asist. 1936, asist. 1937, vec. asist. un lekt. 1938 f) LUB

456, A VIII 279, XIV 359 g) Escondido, CA, USA.

VEIDE, Emma - sk.: GRODUMA.

VEIDE, Ilze- sk.: KRIŠČIOKAITE.

VEIDEMANE,Vija - sk.. SIERIŅA. VEINBERGA,Maija -sk.: HINKLE.

VEINBERGA (Šķirta OLAVA, dz. FRIDRICHSONE), Olga - a) 1916 c) LU medic.

fak.asist. Edz 1944; devās uz Vāciju.

VEINBERGS,Arnolds - a) 7. VI 1911 Rīgā b) LU 1939 ārsts c) Minesotas U Minea-

poEsā, ASV asist. 1957,ārk. prof. d) rentgenologijaun radioloģija f) A VII 171, XIV 359,Un 11:39, LAMZA g) Ēdina, MN, USA.

VEINBLUMS, Georgs - a) 22.1 1897 Kalsnavā b) studējis PēterpiE, Rīgā, Dancigā

(kuģu inž.) c) Dancigas techn.augstsk. Vācijā asist. 1924-1931, doc. BerEnē, profesors

Dancigā, Vašingtonā (ASV), Hamburgā (Vācijā) no 1952 d) kuģu būves teorija 0 A VII

171.

VEINBRANTS, Nikolajs - a) 20. V 1916 Tartū, Igaunijā b) JLA 1941 agronoms,

Melburnas U AustrāEjā 1970 MAgiSc c) JLA subasist. 1941; AustrāEjā pētn. valsts uzn.

1958-1980 d) augļkopībā Uetojamie ķīmiskie līdzekļi c) 30 publ., iesk.kopd. (Edz 1979)

f) A XV 292, LG 258, Un 43:66, F 13:47 g) Melbourne,Vic, AustraEa.

VEINREICHS (VVEINREICH), Maksis - a) 22. IV 1894 Kuldīgā b) Fflipsa U Mār-

burgā, Vācijā 1923 Dr. phil. (vai.) c) Ņujorksitijas koU. profesors (jidisa stud.) no 1947

c) publ. f) A VIII 279, AMWS g) USA.

VEKFERA OVAKFER, dz.VIDIŅA), Dagnija - a) 8. VII 1937 Rīgā b) Toronto U

Kanādā 1959 BASc (inženierzin. un Fiz.), 1969 MSc (mātēm.) c) Raiersona(Rverson) poE-techn. inst Torontā māc.-sp. (mātēm,un fiz.) 0 A VIII 279, XV 238, LG 258 g) Canada.

VELĒNS, Vītauts - a) 6. II 1915 Valmierā b) LU 1938 mag.oec. c) LU jaun. asist.

1938-1944; devās uz Vāciju, vēlāk uz Austrāliju d) tautsaimniecība 0 LUB 584.

VENŠKEVICS (WENSCHKEWITZ), Hanss - a) 2. II 1904 b) LU 1929Ec. theol.,

Leipcigas U Vācijā: Dr. theol. c) Vestfālenes Vilhelma U Minsterē, Vācijā docents 1958

0 A VII 171.

VĒRIŅŠ, Alberts- a) 1917 b) LU 1943 ārsts; Hamburgas tropu slimību inst.

1947 diploms c) LU asist. Edz 1944 d) patoloģija 0 A XIV 359 g) Melbourne, Vic,Australia.

VĒRNIECE (STRAGE), Asja - b) Melburnas U AustrāEjā 1958 BDS, 1977 MDS

c) Melburnas U doc. d) zobārstniecība c) publ., BJ: red. 2961 f) A VII 171, XIV 360,LG 259, ADz XIX 78 g) Melbourne, Vic, Australia.

VERZEMNIEKS, Emīls - a) 31. VII 1911 Palsmanē b) LU 1937 mag.oec. c) LU

asist. 1940-1944; BU lekt. 1946-1949 d) tautsaimniecībasteorija c) publ., BJ 2653, arī

red., sakārt., tulk. 0 BUW 56, A VII 171, XVI 246 g)PuyaUup, WA, USA.

VEVERBRANTS, Egils - a) 16.VII 1935 MeEužos b) Ņuhemptonas U Daremā

(Durham), ASV 1957 BS (ķīmijā); Džordža Vašingtona U (Kolumbijas apg.) 1964 MD

c) Hārvardas medic. koU. Bostonā asist. 1966-1967; Ročesteras U medic. un zobārstn.

fak. doc. 1970, ārk.prof 1974 d) iekšķīgās slimības, nefroloģija c) 7 kopdarbi (Edz

1976) 0 A XIV 360, XV 293, LG 259, LAMZA, AMWS, NFD g)Fairpoint, NY, USA.

252

VĒVERIS, Gunārs - c) Tomasa Mora (Thomas More) koli. svešvalodu fak. Fortmičelā

(Fort MitcheU), Kentukī māc.-sp. (1979?) f) NFD g) Kentucky, USA.

VIDIŅA, Dagnija - sk.: VEKFERA.

VIDIŅA, Eva - b) Toronto U Kanādā 1966MD c) Brauna (Brown) U medic. fakul-

tātē Providensā, RodaUendā, ASV mācībspēks (1979?) 0 A XIV 360, LG 260, NFD

g) Rhode Island, USA.

VIDUCE, Ņina - sk.: ČERNAVSKA.

VIEŽE, Jānis- a) 28. V 1909 Jelgavā b) LU 1934 ārsts c) LU jaun.asist. 1935, asist

(chirurģ.) 1937-1940; Olbeni (Albany) farmac. koU. Džordžijā (Georgia), ASV lekt. (his-

toloģ.) 1959, ārk. prof. (klīn. patolog.) 1960, prof. (klīn. mikroskop.) 1963-1966 d) chi-

rurģija un patoloģija c) 5 publ., iesk. kopd. (līdz 1980) f) LUB 484, A XIV 360, person.

informācija g) Guilderland, NY, USA.

VĪKA (atr. MAULICA, dz.BŪCĒNA), Lidija - a) 3. IV 1898 Novgorodā, Krievijā

b) Vasara koUedžā Pokipsl (Poughkeepsie), Ņujorkas stātā, ASV 1924 BA; LU: mag. phU.

c) LU un LX lekt. (ital. vai.); BU lektrise (ital. vai.) d) valodniecībaun Uterātūrzmātne

c) publ, BJ 2537 0 BUW 140, A XVII 244 g) Canberra, ACT, AustraUa.

VĪKSNA (SPRIŅĢE), Harieta - b) Minesotas U (ASV) 1964 MA (vācu vai.), 1969

Ph.D. (vācu un saEdzin.Eter. un ģermāņu filol.) c) Minesčtas U fUol. fak.Dūlutā (Duluth)

māc.-sp. (1979?) 0 LG 260, NFD g) Minnesota, USA.

VĪKSNIŅŠ, Juris - a) 17. VIII 1937 Rīgā b) Templas (Temple) U Filadelfijā, ASV

1959 BA, PensUvānijas U 1960 MA (tauts.); Džordžtaunas (Georgetown) U Vašingtonā,

Kolumbijas apg. 1964Ph.D. (tauts.) c) Huda (Hood) koU. Frederikā, MerUendā lekt. 1960

-1962; Džordžtaunas U doc. 1964, ārk.prof. 1966, pēc tam prof.; arī ASV āriietu min.

ārlietu inst.lekt.no 1971 d) tautsaimniecība c) 10 publ. (līdz 1979) f) A VII 172, XVI

247, LG 261, Un 11:39, 14:69, 17:71, LAMZA, AABS, AMVVS, NFD g) VVashington,

DC, USA.

VĪĶE, Vaira - sk.: FREIBERGA.

VILDAVA, Marta - a) 4. 111 1906Vestienā b) LU 1944mag.pharm.; Ķelnes (Kbln)

U Vācijā 1955 Dr.rer.nat. c) Ķelnes U asist., vēlāk pētn. d) mikrobioloģija, uzturvielu zi-

nātne c) publ. f) A VII 172, XIV 361, LG 261, Un 13:61 g) Germany.

VILKA, Vija - sk.: PAVULĀNE.

VIĻUMS, Rolands - a) 2.VIII 1906 Rīgā b) LU 1930mag.iur.; Mičiganas U (ASV)

1958 MLib c) Ohaio stāta U Kolumbusā lekt. 1958,doc. 1967-1977 d) bibliotēku admi-

nistrācija c) publ. f) A XI 273, XX 205, LG 262, LAMZA, AABS g) Columbus, OH,USA.

VINEGERS, Laimonis - a) 28. XI 1918 Vaiņodē b) Hobartas techn.koU. Tasmānijā,

Austrālijā 1953dipi. (inženierzin. elektrotechn.), 1963 dipi. (inženieĶin. mech.) c) Tasmā-

nijas U Hobartā ārk. lekt. 1972 d) elektrisko spēkstaciju projektēšana c) publ. f) AXV

242 g) Hobart, Tas., AustraUa.

VĪNERTE (PLĀĶE), Mirdza - a) 6.V 1901 Nītaurē b) b.LX dziedāš.klasi c) LX

dziedāš.klases vad. 1940-1944; Sanfrancisko mūzikas centrā, KaEfornijā, ASV māc.-sp.

c) publ., BJ 964 f) A XVII 245, XVIII 241 g) SanFrancisco, CA, USA.

VINOVSKIS, Māris -LI 1943 Rīgā b) Veslija (Wesleyan) U Midltaunā, ASV 1965

BA (vēst.); Hārvardas U 1966 MA, 1975 Ph.D. c) Mičiganas U māc-sp.no 1972, tagad

prof. d) vēsture, demogrāfija c) 7 grāmatas 0 LG 263 g) Michigan, USA.

253

VINTERE, Maija - a) 10.V 1944Turaidā b) 1965 b. Ziemebietumvācijas mūzikas

Ak Detmoldā un 1971 Freiburgas valsts mūzikas augstskolu (klavierspēlē) c) Freiburgasvalsts mūzikas augstsk. Vācijā māc.-sp. 0 LG 263, LM 8:735 g) Germanv.

VITANDE, EEzabete- b) Ņuhempšīras U māsu zin.nod. Daremā (Durham), ASV

māc.-sp. (1979?) f) NFD g) New Hempshire, USA.

VITANDS, Aleksandrs -a) 7.X 1906 Jaunpiebalgā b) LU 1937 mag.iur.; MičiganasU (ASV) 1958 MLib c) Mičiganascentr. Ubibliot. zin. fak. Mauntplesentā(MountPleasant)

māc.-sp. (1979?) 0 A XI 273, XX 205, LG 263, NFD g) Mt.Pleasant, MI, USA.

VITANDS, Verners - a) 3. VII 1903 Lizumā b) LU 1932 architekts c) LU asistents

1941-1944 d) sabiedrisko ēku celtniecība f) A XIII 211 g) USA.

VITĒNS, Zigfrīds - a) 10. II 1908 Rīgā b) LU 1939 mag.phil.; Hamburgas U Vācijā1949 Dr.phil. c) LU lekt. (vācu vai. un Eter.) 1939-1944; BU ārk. profesors 1946-1949

d)Filoloģija un Eterātūras vēsture c) publ., BJ 1895, 2229, 2658-2662,4081,4082,4242,

5391 fj BUW 154, A VII 172, LG 264 g) Germany.

VITIŅA, leva - b) MičiganasU 1964 BA (krievu vai.) c) Rīda (Reed) koU. krievu vai.

nod.Portlendā, Oregonā, ASV māc.-sp. 0 LG 264, NFD g)Portland, OR, USA.

VĪTIŅŠ, Verners -a) 13.1 1903 Medzē b) LU 1929 mag.iur.; MičiganasUAnarborā,ASV 1955 MA (techn. zīmēs, rakstā) c) Minesotas U doc.no 1963 c) publ., BJ: sakārt.

380 f)_LE 2759, A VIII 260, XI 274, XX 206, LG 264 g) St.Petersburg, FL, USA.

VĪTOLA, Edīte - b) Hamburgas U Vācijā 1946 (ārste) c) VEdžinijas feder. U psīchol.nod. Ričmondā (Richmond), ASV māc.-sp. (1979?) 0 AXIV 362, LG 264, NFD g) Vir-

ginia, USA.

VĪTOLA, Madeleine - b) Filoloģe c) Merimauntas (Marymount) koU. moderno vai.

fak. Teritaunā (Terrytown), Ņujorkas stātā, ASV māc.-sp. (1979?) 0 NFD g) New York,

USA.

VĪTOLA (BIRZGALE), Rasma - a) 1936 b) Velesli (WeUesley) koU. Masačūsetsā,

ASV 1958 BA, 1960 MA (ķīm.) c) Veleslikoli. asist.; vēlāk priv. uzn.darbā d) mikrobio-

ķŪTuja c) publ., BJ: red. 2694 0 A VII 107, XV 293, XIX 280, LG 264 g) Boston. MA,

USA.

VĪTOLA, Solveiga - sk.: MIEZĪTE.

VĪTOLS, Reinhards - a) 19.X 1925 Daugmalē b) Lafboro (Loughborough)technol.

U Lesterā (Leicester), Anglijā 1973 MTech, 1979 Ph.D. c) Lafboro technol. U lektors

(mech.) no 1973; Sjeraleonas (Sierra Leon) U Austrumafrikā mācībspēks 1974 (3 mēn.)

d) mašīnbūve c) publ. patenti 0 LG 266, Un 44:80 g) England.

VĪTOLS, Uldis c) Venecuēlas centr. U Karakasā (Caracas) māc.-sp. (1966?) d) dator-

zinātne. 0 A VII 174.

VĪTOLS, Valentīns - a) 3. IV 1921 Zaubē b) KaEfornijas U Berklejā, ASV 1955 BS,

MičiganasU Anarborā 1961 M (tautas vesel), 1964Ph.D. (rūpn. strādn. vesel.) c) MičiganasU doc. 1964-1970; Rietumontario U Londonā, Kanādā doc. (inženierzin.) 1970 d) gaisa

atsārnošana, tautas veseEba c) publ. 0 A XIV 362, XV 243, LG 266, AMWS g) London,

Ont., Canada.

VĪTOLS, Visvaldis - b) Aiovas (Iowa) stāta zin. un technol. U Ēmsā (Ames) 1958 BS,

1960 ME, 1962 Ph.D.(elektrotechn.) c) Aiovas stāta zin.un technol.U ārk. prof. (1974?)

d) elektrotechnika 0 A VII 174, XV 244, LG 266 g) USA.

254

VĪTUMS, Arturs -a) 23.X 1904 Annā b) LU 1930veterinārārsts, 1936 Dr.med.vet.

c) LU subasist. 1929, jaun.asist. 1930, asist. 1935, priv.-doc. 1937, doc. 1938-1944 (de-

kāns 1943-1944); Unras (UNRRA) U Minchenē, Vācijāprof. 1946-1947; Ludviga Mak-

similiana U Minchenē prof. 1947-1949; Vašingtonas stāta U Pulmenā, ASV prof. 1949

-1972, godaprof. (emeritus) 1972; Cfriches (Zūrich) U Šveicē viesprof. 1972-1973

d) mājlopu anatomija c) 45 publ. (līdz 1980), BJ 87 0 LUB 511, A VII 174, XIV 362,

Un 20:82, 45:72 g)Pullman, WA, USA.

VOITA, Magda - sk.: ŠTAUDINGERA.

VOITS (VVOITA), Nikolajs - a) 25. X 1904 Rīgā b) LU 1930 architekts; Berlīnes

techn. augstsk. Vācijā 1942 Dipi. ing. & aich. c) LU jaun. asist. 1936, asist. 1938; Minche-

nes techn. augstsk. Vācijā asist. d) sabiedriskās celtnes f) LUB 24, A XIII 211, LG 267

g) Germanv.

VOLMĀRS, Jānis- a) 2. II 1900 Vējavā b) LU 1928 mag.oec; GeorgaAugusta U

Getingenā, Vācijā 1948 Dr.rer.pol. c) LU asist. 1930-1934 d) starptautiskās attieksmes

un saimnieciskie Ilgumi c) publ., BJ 29, 4084,arī red. 0 A VII 174, XVI 247, LG 267,

Un 46:49, LAMZA g) Connecticut, USA.

VUSE, Margarita - sk.: BIEZAITE.

WAKFER: VEKFERA. WEINREICH: VEINREICHS.

WENSCHKEWFTZ: VENŠKEVICS.

ZADVINSKIS, Ivars- b) Mičiganas U Anarborā (ASV) 1970MD c) Mičiganas stāta

U chirurg. nod. īstlānsingā (East Lansing) māc.-sp. (1979?) 0 A XIV 363, LG 268, NFD

g) Michigan, USA.

ZĀGARS, Valdemārs - a) 22. XII 1904 Valmierā b) LU: mag.oec. c) Saskvehanas

(Susquehanna) U Pensilvānijā, ASV māc.-sp.; Getisbergas (Gettisburg) koU. Pensilvānijāārk. prof. 1946, vēlāk prof., tagad godaprof. (emeritus) d) tautsaimniecība c) publ. 0 A

VII 175, XVI 248 g) USA.

ZĀLĪTE, Ināra - sk.: PAKALNIETE.

ZĀLĪTE, Juris- a) 20.XI 1906 Jumurdā b) LU 1940būvinženieris c) Kvīnslendas

(Queensland) technol. inst. Brisbenā, Austrālijā lekt., vēlāk konsultants f) AXV 244

g) AustraEa.

ZĀLĪTE, Valters - a) 14. FV 1923 Rīgā b) Darmštates techn. augstsk. Vācijā 1947

Dipi. Ing. (būvn.) c) Darmštates techn. augstsk. asistents (dzelzs konstrukc.) 1948-1949

d) ceļ^ tiltu un tuneļu būve 0A XV 244, LG 269 g) USA.

ZALĪTIS, Juris, arī Džordžs (George) SALITIS - b) Rietumaustrālijas U Pērtā 1961

BS, 1968 Ph. D. (bioķīm.) c) Ņusautvelsas U Sidnejā, AustrāEjā lekt. (bioķīm.) d) enzīmu

ķīmija c) 5 publ. (1964-1969)f) A XV 294, LG 269 g) Sydney, NSW, Australia.

ZAĻAIS, Arnolds -a) 22.11 1903 Grašos b) LU 1930 mag.oec; 1954 b.Taisās

(Tulsa) U (grāmatved.) c) LU asist. 1931-1935 d) tautsaimniecības teērija f) A XVI

248, LG 269, LAMZA g) Tulsa, OK, USA.

ZAĻUPS, Rūdolfs - b) Ņujorksitijas U 1975 BS (mātēm, un elektroniskā mūzikā)

c) Ņujorkas U mātēm. fak. Brokportā (Brockport), Ņujorkas stātā mācībspēks (1979?)

f) LG 268, NFD g) New York, NY, USA.

ZANDERE, Brinda-

sk.: KARVONE. ZARIŅA, Anna - sk.: HEINCA.

ZARIŅA, Astra - sk.: HEIVUDA. ZARIŅA, LiEja -sk.: SKULTĀNE.

255

ZARIŅŠ, Valdis - a) 1939 b) Vašingtonas stāta U Pulmenā, ASV 1965 BFA (skulp-

tūrā), MFA c) Vašingtonas stāta U tēlot, mākslas fak. māc.-sp. d) skulptūra f) A V (1976)

263, XVII 248, LG 271, NFD g) Chico, CA, USA.

ZEBAUERS, Vladimirs (Valdis) - a) 30.VI 1903 Permā, Krievijā b) LU 1934 archi-

tekts, 1944 dok-ds c) LU asist. 1939; JLA asist. 1941, vec.asist. 1942-1944 d) lauku

celtniecība c) publ. f) A XIII 212, Ar 15/16:47,Un 46:17, LAMZA g) Denver,CO, USA.

ZEBERGA (VASIĻEVSKA), Velta - a) 27. IV 1930 Rīgā b) Kalifornijas U Berklejā

(Berkelev) 1954 BA (astron.) c) Kalifornijas U asist. 1954-1959 d) astronomija c) 20

publ. (Edz 1966), BJ 6340, 6341 0 A VII 175, LG 272 g) USA.

ZEIDENBERGS, Olafs - a) 1937 b) Hartfordas U Konektikutā, ASV 1961 BFA,

Jēlas (Yale) U Ņuhevenā 1963 MFA (tēln.) c) Dienvidkonektikutas stāta koU. Ņuhevenāprof. (1976?) d) tēlniecība f) AV (1976) 264, XVII248, LG 272, NFD g) New Haven,

CT, USA.

ZELJATS (ZELLJADT), Igors - a) 31. VIII 1929 Rīgā b) Jūlija Maksimiliana U

Vircburgā (Vvurzburg), Vācijā 1952 cand. phil.; Jēlas (Yale) U Ņuhevenā, ASV 1954 MA

c) Jēlas U māc.-sp. 1952; Brauna (Brown) U Providensā, Rodailendā lekt. 1954-1956,

Konektikutas U Storsā māc.-sp. 1956-1959; Smita koU. doc. 1959 d) valodniecība f) A

VIII 280, LG 272, AMWS g) USA.

ZELTIŅA, Anita - a) 1938 Rīgā b) Kalamazū koU. Mičiganā, ASV 1961 BA; Preta

(Pratt) inst. Bruklinā 1965 MA (tēlot, mākslā) c) Preta inst. māc.-sp. d) tēlotāja māksla

0 A VIII 280, LG 273 g) USA.

ZEMGALIS (agrāk: BORKOVSKIS), Jānis - a) 24.VI 1894 Lietuvā b) 1930 b.

LMA glezn. meistardarbn. c) LU arch. fak. instr. 1935, asist. 1938-1944 d) glezniecība

0 LUB A V (1976) 121,264 g) USA.

ZEMITIS, Elmārs - a) 25.11 1909 Rīgā b) LU 1937 būvinž., 1943 dok-ds c) LU

asist. 1940-1944 d) tiltu, ūdensbūvju un ēku celtniecība c) publ. 0A XV 246, LAMZA

g) Dover, DE, USA.

ZEMJĀNIS, Raimunds - a) 16. IX 1918 Pēterhofā, Krievijā b) Karal. veterinārmed.

augstsk. Stokholmā, Zviedrijā (veterinārārsts); Minesotas U Sentpčlā (St. Paul), ASV

1957 Ph.D. c) LU asist. 1940; Minesotas U pētn. 1952, lekt. 1953, ārk.prof. un nodaļas

vad. 1957, prof. 1959 d) mājlopu reproduktīvā fizioloģija c) publ., BJ 6343, 6344 0 A

VII 176, XIV 365, LG 274, F 13:49,AMWS g) St.Paul, MN, USA.

ZEMZARE (ŠVECHA), Ilga - b) Kalvina (Calvin) koU. Grandrepidsā(Grand Rapids),

ASV 1958 BA (psīchol. un sociol.); Mičiganas U 1960MA (sociol.) c) Ķēza (Case) rie-

tumu rezerves U KEvlendā, Ohaio māc.-sp. 1970, doc. 1971, prof. (sab. zin.) 1972 d) sa-

biedriskās zinātnes f) LG 242, Un 31:73 g) USA.

ZEMZARS, Jānis - a) 1906 b) LU 1939 ārsts c) LU asist. f) A XIV 365 g) Perry,

OH, USA.

ZEPS, Aivars- a) 14. IX 1926 b) Midlendasluter.koU. Nebraskā, ASV 1950BS, Mar-

ķētas U Milvokī 1956 MD c) Viskonsinas medic. koU. psīch. nod. Milvokī māc.-sp. (1979?)

0 A XIV 365, LG 274, NFD g) Mihvaukee, WĻ USA.

ZEPS, Valdis - a) 29. V 1932Daugavpilī b) Maiami U Oksfordā, Ohaio, ASV 1953

BA (franču vai.); Indiānas U (ASV) 1961 Ph.D. (Austrumeiropas Engv.un sociol.) c) Vis-

konsinas U Madisonā ārk.prof. no 1962; Masačūsetsas technol.inst. Bostonā viesprofesors

256

1966 d) lingvistika c) 38 publ. (Līdz 1975), BJ 2313,5085,5370,5423:8,5471:11,13,

14, 6345, 6346, ari red., tulk., sk. arī A XXI 42 0 A VII 176, VIII 263, XVII 250, XIX

282, LG 274, AABS, NFD g) Madison,WI, USA.

ZERVIŅA (GAVARE), Austra- a) 25. IX 1899 Stāmerienē b) 1930b. Angļu vai.

inst.Rigā; FrīdrichaVilhelmaU Bonnā, Vācijā 1949Dr.phil. (slavu un angļu vai.) c) Kolo-

rādo U (ASV) lekt.Edz 1963 d) valodniecība c) publ., BJ: tulk.5053, 5074 0 A XVII

250, LG 274 g) USA.

ZIEDIŅŠ, Rūdolfs - a) 10. X 1924 Jaunpiebalgā b) Melburnas U AustrāEjā 1954 BA

(filoz.), 1955 MA, 1960 Ph.D. c) Melburnas U asist. 1955; Otago U Danīdinā (Dunedin),

Jaunzēlandē priv.-doc; Kenterberi (Canterburv) U Kraistčerča (Christchurch) vec. docents

1958; Saimona Frēzera U Bernabī(Burnabv),Kanādā viesprof. 1966-1967; Kenterberi U

profesors d) filozofija c) 6 publ. (līdz 1966), BJ 4312, 5423:2,3 f) A VII 176, LG 275

g) HiEcrest, Hamilton, New Zealand.

ZIEDONIS, Arvīds, jun. - a) 8. 111 1931 Daugavpilī b) Mūlenberga koU. AUentaunā,

Pensilvānijā, ASV 1955 BA(filoz.); FEadelfijas luter. teol. semin. 1958 M.Div.; Getisbergas

luter. teol. semin. Pensilvānijā 1962 STM (Master of Sacred Theologv); Templas U Filadel-

fijā 1968Ph.D. (filol. un Eter.) c) Mūlenberga koU. ārk. prof. (svešval.), krievu vai. studiju

vad. d) valodas c) 5 publ., iesk.kopd. (Edz 1974), BJ 4366,5375, arīred. f) A VIII 280,

LG275, Un 35:77, LAMZA, AABS, NFD g) Bethlehem, PA, USA.

ZĪLE, Zigurds - a) 24.VII 1927 Rīgā b) Viskonsinas U (ASV) 1956BA (tautsaimn.),

1958 LLB, 1959 LLM; Hārvardas U Bostonā 1967 SJD (DJur) c) Viskonsinas U tiesību

zin. fak. doc. 1961, ārk. prof. 1964,prof. no 1966 d) tiesību jautājumi,Padomju savienības

Ekumi c) 17 publ., iesk. kopd. (Edz 1970), BJ 6326, 6348, 6349, arī red. un tulk. f) A

VII 176, XI 275, XVI 249, LG 275, AABS, person. informācija g) Madison, WI, USA.

ZIRNIS, Pēteris - a) 18.VII 1902 Kauguros b) LU 1928 ārsts, 1931 dok-ds c) LU

subasist. 1924, jaun.asist. 1930, asist. 1934; BU lekt. 1946-1949 d) iekšķīgās sEmības

c) publ. f) LUB 487, BUW 128, A XIV 366 g) USA.

ZIRNĪTE, Edīte - sk.: FRANKLINA.

ZTVERA, Izolde-

sk.: PRAISA.

ZTVERTE, Elfrīda - a) 1896 b) b. LX klavierspēles kl. c) Beilora (Baylor) U mūzi-

kas fak. Teksasā, ASV māc.-sp. d) klavierspēle f) A XVII251 g) Alameda,CA, USA.

ZOLTNERS, Andris - a) 14. XI 1945 b) Maiami U Floridā, ASV 1967BS; Marķētas

U Milvēkī 1968 BE c) Masačūsetsas U uzņ.admin. nod. Amherstā māc.-sp. (1979?) f) LG

277, NFD g) Massachussetts, USA.

ZUBĀNE, Biruta - b) Melburnas U AustrāEjā 1967 BA c) Melburnas U vec.asist.

d) mākslas vēsture f) A V (1976) 266,XVII 252, LG 277 g) Melbourne,Vic, AustraEa.

ZUSNE, Leonards - a) 24. XII 1924 Liepājā b) Perdjū (Purdue) U Indiānā, ASV

1959 BS, 1961 MS, 1964 Ph. D (psīchol.) c) Taisās (Tulsa) U Oklahomā doc. (psīchol.)

1964, ārk. prof. no 1968 d) eksperimentālā psīcholoģija, redzes percepcija c) publ., BJ

6352, arī sakārt, un tulk. f) LAMZA, AMWS g) Tulsa, OK, USA.

ZUSEVICS, Ivars- b) Florīdas U Gēnsvilā (GainesviUe), ASV 1973 BArch; Vašing-

tona U Sentluisā (St. Louis) Misūrī MArch c) Vašingtonas stāta U arch.fak. doc. d)pilsētu

plānošana 0 LG 278, person. informācija.

257

- ZUŠEVICS, Juris - a) 5. V 1921 Šķibē b) Kristiāna Albrechta U Ķīlē (Kiel), Vācijā1948 Dipl.-Landw.; Elmherstas koU.llinojā, ASV 1962 BS (ķlm.); Frīdricha Vilhelma U

Bonnā, Vācijā 1966 Dr.agr. c) Tachiras nacion. U Venecuēlā ārk. prof. (lauks, ķīm.) 1976-

-1977; Venecuēlas zin. pētn. inst. Karakasā pētn.no 1977 d) augsnes zinātne c) 17 publ.

(līdz 1980), BJ 5390 0 A XV 295, LG 278, Un 21:58, LAMZA, personiska informācija

g) Caracas, Venezuela.

ZVAGULE,Irēna - a) 1942 b) Rietumontario U Londonā,Kanādā 1965BA (franču

vai.); Toronto U Kanādā 1966 MA c) VUfrida Lonē (WUfrid Laurier) U Voterlu, Kanādā

lekt. (franču vai.) 1967-1968 d) franču valoda c) publ., BJ: sakārt.s39l 0 LG 278, Un

22:73 g) Canada.

ZVILNA, Jēkabs- a) 16. VII 1914 Rīgā b) studējis archit.LU c) Voterlu (Water-

loo) U Kanādā ārk.prof. 1971 d) grafika un architektūra c) publ. 0 A V (1976)267, XIII

212, XVII 252, Ar 15/16:47,LAMZA g) Toronto,Ont., Canada.

ŽEBRANSKA, Elza - a) LVIII 1903 b) mācījusies dziedas. Parīzes krievu X un mū-

zikas skolā 1933-1934 c) LX doc.(dziedāš.) 1935-1939 0 A XVIII 243 g) USA.

ŽUBECKIS, Edgars - a) 27.XII 1902VUcavā b) LU 1928 agronoms; JLA 1944 Dr.

agr. c) LU jaun.asist. 1930, asist. 1933, vec.asist. 1936, priv.-doc. 1938; JLA priv.-doc.

1939, doc. 1941-1944; BU ārk.prof. 1946-1947; Frīdricha Vilhelma U Bonnā, Vācijā

ārk.prof. 1947-1949; Ontario dārzkop. pētn.inst. Kanādā pētn. 1953-1968 d) augļu un

dārzeņu technoloģija c) ap 120 zin. un populārzin. publ., BJ 6355 0 LUB 281, BUW 20,A VII 177, VIII 280, XV 296, ADz XX 101, LAMZA g) Toronto,Ont., Canada.

PAPILDINĀJUMS

BRAČS, Pēteris - a) 1949 b) Sidnejas U Austrālijā 1973 BSc c) Sidnejas U farmac.

fak. asist. (tutor) no 1975 0 LG 57 g) Sydney, NSW, Australia.

JOSTSONE, dz. GŪTMANE, arīGUDMENA (GOODMAN), Krista- a) 1944 b) Sid-

nejas U AustrāEjā 1964 BA, 1965 Dip.Ed.; Ņusautvelsas U Sidnejā 1971 Ph.D. c) Ņusaut-velsas U franču vai. fak. asist. (tutor) 1972-1974 0 LG 102, 115 (dati jālabo) g) Sydney,

NSW, AustraEa.

PAPILDINĀJUMI UN LABOJUMI

ARCHĪVA XIV SĒJUMA

302. lpp.: KAROLA (PRIEDKALNA), Marija -a) 25. VII 1903 Krievijā b) Jānis

c) Egils d) LU 1931 ārste g) 455 Palmerston Blvd, Toronto,Ont. M6G 2N9, Canada.

302. lpp.: KAROLS, Egils - a) 7. II 1940 Latvijā c) ASV flotes ārsts.

302. lpp.: KAROLS, Jānis - a) 27. V 1904 Latvijā b) Marija, dz. Priedkalna c) Egils

d) LU 1931 ārsts c) privātpraksē g) sk.: Marija Karola.

340. lpp.: KAROLA (ROZENTĀLE), Margrieta - a) 10. VI 1937 Latvijā b) Egils

d) Toronto U 1963 DDS c) ASV flotes zobārste.

ARCHĪVAXV SĒJUMA

288. lpp.: STILBS, Pēteris- 1974 Ph.D. Lundas U (ne Broka U Kanādā).

258

ARCHĪVA XX SĒJUMA

25. un 224.lpp.: Oļģerta Ābelītes grebums (ne Kārļa Brencēna zīmējums).

54. lpp.: Osvalds Akmentiņš paskaidro, ka viņš esot grāmatas Vidzemes auna zīmē

autors. Žanis Unams norāda,ka viņš nav rakstījis, ka KārUs Ulmanis viņu izvēlējies par savu

pēcnācēju.

159.lpp.: Bronksas pamatskolas un vidusskolas bibliotēkā k ap 3000 grāmatu. To

pārzina F. Kurāts un I. Zālīte.

160. lpp.: KEvlendas apvienotās draudzes skolas bibUotēkā ir ap 1150grāmatu. Vadī-

tājs: Kornēlijs Dinbergs. Adrese: United Latvian Ev. Luth. Church of Cleveland, 1385

Andrews Ave, Lakewood, OH 44107,USA.

161. lpp.: Sentpītersbergas latviešu bibUotēkā ii 746 grāmatas. 1979.gadā229 lasītāji

ņēmuši 610 grāmatas.

167. lpp. Pēc bibUotēkāres Veltas Šimes informācijas, Hārvardas universitātes galvenā

bibUotēkā nosauktaVaidnera vārdā; bibUotēkā esot 2000-3000latviešu grāmatu.

168. lpp.: Minesotas U imigrācijas vēstures pētīšanas archīvā ii 7 latviešu avīžu kom-

plekti, 109 žurnāli un biļeteni un 394 grāmatas (kataloga kartīšu kēpija ii MLB bibUo-

tēkā). Adrese: 826 Berry St., St.Paul, MN 55114, USA.

PAPILDINĀJUMS PAR LATVIEŠUGRĀMATĀM ASV UN CITĀS BIBLIOTĒKAS

KEvlendas pubEskās bibEotēkas svešvalodu nodaļas bibliotēkāre NataUja Bezuglova

(BezuglofO 1979. gada augustā izdarīja aptauju 126 pubUskās bibUotēkās (49 ASV stātos

un Havajā) par grāmatām svešvalodās. Par latviešu grāmatāmsaņemta atbUde no 27 bibUo-

tēkām. 22 no tām minējušaskopā 6055 sējumus, no tiem visvaUāk Čikāgas pubUskā bibUo-

tēka (1875), KEvlendas (1550), Detroitas (819), Losandželosas (489), MUvoki (375), Mi-

neapoUsas (340). Ņujorkas pUsētas bibliotēka no savām latviešu grāmatām izsniedz lasīšanai

tikai 244 sējumus. Mazāks skaits sējumu ii Sentpolas, Fēniksas, Sanfrancisko uc. pubUska-

jās bibUotēkās. Par informāciju jāpateicas VUmāram Kukainim. Viņš arī raksta, ka Kentas

U bibUotēkā esot 2700 latviešu grāmatu.

163.lpp.: Austrālijā - Džīlongas (Geelong) vanadžu kopasbibUotēkā dibināta 1966.

gadā. Grāmatu un periodisko izdevumu skaits ii ap 800.

166.lpp.: Vācijā -DV Rietumvācijas atpūtas nama Bērzaines bibUotēkā dibināta

1953. gadā. Ir 1977 sējumi, no tiem latviešu valodā 1693. Lasītāju ap 350. Vadītājs Skds-

valdis Spurdziņš. Adrese: Leinhaldenweg28, D-7800 Freiburg, West Germany.

172. lpp.: Vācijā - Hamburgas valsts un universitātesbibliotēkāii gandrīz visi latviešu

trimdas izdevumi, bez tam arīX.Barona Latvju dainas. Adrese: Staats-und Universitātsbib-

Uothek Hamburg, Moonveidestr.40, 2000 Hamburg 13, West Germany.

PAPILDINĀJUMS BIBLIOTEKĀRU ISBIOGRAFIJAM

BOLE (KALNIŅA), Valda - 23.VII 1935 Jēkabpilī a) Bostonas koUedžā 1979 BA

b) koUedžas bibUotēkas darbiniece.

BOROVSKA (BŪCĒNA), MUdza - a) LU mag. phU. b) Oklendas (Auckland) U

JaunzēlandēbibEotēkas darbiniece, tagad pensijā d) 8 Scanlan St., Grey Lynn, Auckland

W2, New Zealand.

259

DINBERGS, Kornēlijs - 5.VI 1925 Rigā a) Ukrainu brīvajā U Minchenē, Vācijā

1949 mag.pharm.; Beilora U (ASV) 1951 MCh; Perdjū (Purdue) U 1955 Ph.D. b) KEv-

lendas apvien. draudzes skolas bibliotēkas vad.no 1972 d) 3471 Ridgepark Blvd, Broad-

view Hts, OH 44147, USA c) A XV 262, LG 76.

FREIVALDE (KREICBERGA), Laima a) b. LU tiesību zin. nod. b) Upsalas U slavu

nod. bibliotēkas darbiniece, tagadpensijā d) KaUplan 4 B I, Uppsala, Sweden.

GAIDULE, Konstance (ne Konstantīns GAIDULIS) - b) katalogētāja Mekmāstera U

bibEotēkā Hamiltonā, Kanādā (ne Hamiltonas pilsētas bibl.) 1967-1980, tagad pensijā.

IGALE, Mirdza - nav pensionāre.

KADILE (TOMSONA), Aleksandra - nav pensijā.

KALNAPUĶE, Arturs- 3. VIII 1906 Jaunjelgavā a) vidusskolas izgl. b) KEvlendas

latviešu b-bas bibliotēkas vadītājs d) 9520 Detroit Ave, Apt 802, Cleveland, OH 44102,

USA.

LĀCKAJA (ne LĀČKAJA), Ingrīda b) Kensingtonas un Čelsejas pilsētas bibEotēkas

darbiniece d) 79, LadbrokeRd, London Wll 3PJ, England.

SPURDZIŅŠ, SLrdsvaldis - 21. 111 1924 a) b. lauks, skolu b) DV Rietumvācijas atpū-tas nama Bērzaines bibliotēkas vad. no 1980 d) Leinhaldenweg28, D-7800 Freiburg, West

Germany.

SMITS (SMITS), Rūdolfs -11. IV 1907Londonā, AngEjā -

11.XI 1972 Vašingtonā,ASV a) mācījies Angļu vai. inst. Rīgā, studējis LU tiesības, b. LX b) Kongresa bibEotēkas

(ASV) darbā 1942-1972,vauākkārt vad. amatos c) bibEografijas Halfa Century ofSoviet

Seriāls 1917-1968 (2 sēj.) autors, e)LClnformation Bulletin, 4 June 1970& 1 Dcc. 1972.

VASARIŅA, Elza (ne Elga) - a) LU 1935 mag.phil.; Toronto U Kanādā 1955 BLib

d) 45 Oakmount Rd, Apt 303, Toronto, Ont. M6P 2M4, Canada c) LG 256 (jālabo priekš-

vārds).

VĒLIŅA(PRIEDE), Ērika - b) Austrālijas nacion. bibEotēkā no 1951 (ne 1948).ZUMENTS (SUMMENT), Augusts - miris 1963.

ZUSTERE (BIKSE), Ārija - a) Sidnejas U Austrālijā 1972 BA; Ņusautvelsas U Dip.Lib. b) strādājusi Sidnejas skolot. koU. bibEotēkā d) 1 Selwyn St., VVooUstonecraft, NSW

2065, AustraEa c) LG 278.

260

SATURS

Lpp.

Priekšvārdiv 5

Lūcija Kalniņa - Sapnis pirms rītausmas (dzejolis) 6

Alfrēds Gaters - Latviešu valodniecība okupētajā Latvija un trimda 9

Eduards Silkalns - Kādai vajadzētu but jaunailatviešu literatūras vēsturei? 49

Edgars Andersons-

Latviešu vēsturnieku darbs 57

Tālivaldis Gulbis - Reliģijas vēstures pētniecība trimda 77

Edgars Ķiploks - Pētījumi teoloģija 81

IndulisKažociņš -Simbolu analizē publikācija 91

Edgars Dunsdorfs - Mācībspēku mūža ilgums 105

Kārlis Satiņš - Viņu piemiņa nezudīs (mirušie mācībspēki un zinātnieki) ....115

Valfrīds Osvalds - Latviešu akadēmisko mācībspēku un zinātnieku apv-bas 30 gadi. 167

Latviešu akadēmiska organizācija Zviedrija 168

Arvīds Ķiploks - Kārļa Zariņa fonds 169

Edgars Dunsdorfs - Latviešu akadēmisko mācībspēku loma latvietības uzturēšana . . 173

Kārlis Satiņš - Augstāko izglītības iestāžu mācībspēki 175

Papildinājumi un labojumi 257

ATTĒLI

Ludmilla Meilerte - Ābeļdārzs Pret titullapuLeo Svīķers - Viņete 6

Niklāvs Strunke- Raiņa vasaras nakts sapnis „Rīgas ragana" 8

Līvija Endzelina - Jānis Endzelīns 15

Sigismunds Vidbergs -Rakstnieki un redaktori Latvijas patstāvības laikā 53

Anša Bērziņa zīmējumi 89

Eduards Dzenis- Francis Balodis 119

Niklāvs Strunke-

Miķelis Bukšs 123

„ „- Burkaids Dzenis 127

HarijsGricēvičs-

Dzintars Freimanis 129

ViEs Krūmiņš - Fricis Gulbis (šaržs) 131

Niklāvs Strunke - Kārlis Straubergs 153

Jānis Šternbergs -Arveds Švābe 155

LūdolfsLiberts - Augusts TenteEs 157

Otomārs Nemme- Jāzeps Vītols (šaržs) 161

Toms Bass - Sokrāta tiesāšana 171

Astra Lāce-

Kārlis Ābele 179

„ „- Inārs Brēdrichs 189

Oskars Norītis -Veronika Strēlerte 207

ViEs Krūmiņš - Pauls Kundziņš 215

Ojārs Bīskaps - Aleksis RubuEs 237

Astra Lāce - Eduards Silkalns 241