LATVIJAS UNIVERSITĀTE

VĒSTURES UN FILOZOFIJAS FAKULTĀTE

LATVIJAS UN AUSTRUMEIROPAS JAUNO UN JAUNĀKO LAIKU VĒSTURES

KATEDRA

Vēstures bakalaura studiju programmas

2.kurss

Id:lc12035

Linda Čīma

JELGAVAS PILSĒTAS ATJAUNOŠANAS DARBI 1944.-1945.GADAM

RĪGA 2014

Ievads

Jelgavas pilsēta tiek uzskatīta kā viena no visvairāk

izpostītākajām pilsētām Latvijā pēc Otrā Pasaules kara. Laika

posms no 1944.gada līdz 1945.gadam tika izvēlēts, jo tieši

šajā periodā zaudējumu apmērs sasniedz 94 procentus1. 1944.gada

augustā2 Jelgavas pilsēta bija pilnībā iznīcināta atkāpjoties

vācu karaspēkam, tikai pilnībā nodedzināti gandrīz visi

pilsētas pamati. Siltais jūlija, augusta mēnesis lika

uzliesmot ugunsgrēkiem, antisanitāriem apstākļiem pilsētā.

Līdz mūsdienām ir saglabājies vecpilsētas kvartāls ar

raksturīgo 19. gadsimta koka apbūvi. Iedomājoties, šādi nami

bija Jelgavas pilsētas centrā, tika iznīcināti, to vietā

slejas trīs līdz pat četrus stāvus augsti mūra un bloka būves.3 Jelgavas kultūrvēsturiskā panorāma ir izzudusi. Veco namu

restaurēšana un atjaunošana bija finansiāli dārga, arī lielās

platības namu uzturēšana nebija iespējama, tādēļ uzsākās

nojaukšanas process, lai būvētu jaunu ēkas un lai būvētu jaunu

Jelgavu.

Laika periods tika izvēlēts 1 gads, atbilstoši Jelgava

pilsētas pakāpeniskai izaugsmei.

Darba mērķis ir apskatīt Jelgavas atjaunošanas darbus

laika posmā no 1944.gada līdz 1945.gadam un iegūt vispārēju

2

vērtējumu par Jelgavas pilsētas atjaunošanas darbiem no

nepublicētajiem vēstures avotiem.

No darba mērķa izriet darba uzdevumi:

1.Ieskicēt, pilsētas stāvokli 1944.gadā,

2.noskaidrot, Jelgavas pilsētas atjaunošanu laika posmā no

1944.-1945.gadam,

3.izpētīt, kā notikusi iedzīvotāju darbu organizēšana Jelgavas

pilsētas sakopšanā,

4.analizēt, ar ūdensapgādes un komunālās saimniecības

atjaunošanu.

Darba struktūrā ir izveidota tā, lai pirmā nodaļa sniegtu

vispārēju informāciju par pilsētas stāvokli 1944.gadā,

iezīmēt, cik liels ir finansiālais zaudējums pēc postījumu

nodarīšanas Jelgavas pilsētai. Noskaidrot, kā pēc Jelgavas

nopostīšanas iedzīvotāji atguva savu īpašumu, kā notika

īpašuma reģistrēšana, kā izveidojās bezsaimnieka manta, kuru

pārvaldīja dzīvokļa pārvalde. Un ko Jelgavas finansu nodaļa

darīja ar atrastajām mantām.

1

Otrajā nodaļā tiek apskatīta Jelgavas pilsētas atjaunošanas

darbi laika posmā no 1944.-1945.gadam. Nozīmīgi ir Jelgavas

pilsētas satiksmes plānošana, svarīgo pilsētas satiksmes1 Kleķers, E. Atdzimst. Cīņa ,1944, 2.lpp.

2 Kleķers, E. Atdzimst. Cīņa ,1944, 3.lpp.

3 Līdaka, A. Kapitālā celtniecība Jelgavā. Zemgales Komunists ,1945, 2.lpp.

3

mezglo atjaunošanas darbi, kas sevī ietver dzelzceļa satiksmes

rekonstrukciju, tiltu atjaunošanu un jūras flotes darbības

atsākšanu, kapitālceltniecību- dzīvojamo un sabiedrisko ēku

rekonstrukciju un būvēšanu.

Pilsētas celtniecības būvtrests, sāka plānot ne tikai

sabiedriskās ēku, bet arī dzīvojamos namu kompleksu izbūvi.

Dzīvojamie kompleksi tika ieplānoti aptuveni 70 000

iedzīvotājiem, kuri varētu apdzīvot Jelgavu. Dzīvošanas

platība uz vienu iedzīvotāju bija aptuveni 1.5 kvadrametrs

1944.gada nogalē. Nozīmīgi ir Jelgavas pilsētas satiksmes

plānošana, svarīgo pilsētas satiksmes mezglo atjaunošanas

darbi, kas sevī ietver dzelzceļa satiksmes rekonstrukciju,

tiltu atjaunošanu un jūras flotes darbības atsākšanu,

kapitālceltniecību- dzīvojamo un sabiedrisko ēku

rekonstrukciju un būvēšanu.

Trešajā nodaļā tiek raksturota Jelgavas pilsētas

iedzīvotāju organizēšana sakopšanas darbos, tiek ieskicēta

civiliedzīvotāju līdzdalība savas pilsētas – Jelgavas

atjaunošanas darbos.

No pelniem un drupām pilsēta pamazām cēlās, pateicoties

pilsētas iedzīvotājiem, drupu novākšanu kantorim, kas jau

1945.gadā sāka organizēt svētdienieku talkas pilsētas

sakopšanas ietvaros. Tika ievēlēta ielu komiteja, kuri bija

atbildīgi par savas pilsētas ielas sakopšanu, attīrīšanu no

gruvešiem, pagalmu, un ietvju un neskarto ēku fasāžu

sakopšanu. Tika iesaistīti arī uzņēmumi un sabiedriskās

organizācijas, kuru pienākumus ietilpa piedalīties uzkopšanas

talkās. Darbos palīdzēja un piedalījās arī skolu audzēkņi.4

Komunālā saimniecības birojs rūpējās par elektrības,

ūdensvada piegādes atsākšanu iedzīvotājiem. Par kurināmo,

malkas sagādi rūpējās sagādes kantoris.

Papildus pievienoti pielikumi ar foto attēlu avotiem no

Jelgavas vēstures un mākslas muzeja pieejamajiem albūmiem, lai

uzskatamāk vizualizētu Jelgavas pilsētas apkārtnes postījumus.

Ir sastādītas arī tabulas, lai parādītu, cik finansiāli

izmaksāja Jelgavas pilsētas atjaunošanas darbi, tajā skaitā

sabiedrisko ēku, kapitālēku un jaunbūvju celšana. Kā arī

Jelgavas pilsētas izpildu komitejas apstiprināti noteikumi

pilsētas sakopšanai.

5

AVOTU UN LITERATŪRAS APSKATS

Kursa darba izstrādei tika izmantots avotu un literatūras

klāsts. Avotu pamatu veido nepublicētie Jelgavas Zonālā Valsts

arhīva (JZVA) materiāli. Par svarīgiem avotiem tēmas izpētē

kalpoja arī tādi publicētie avoti kā dokumentu krājumi,

apskatāmajā laika posmā izdotā literatūra un prese.

Pētījuma izstrādē izmantota arī akadēmiskā literatūra –

atsevišķas publikācijas. Izmantota arī periodika laikraksts

„Zemgales komunists,” un „Cīņa”.

1. AVOTI

Nepublicētie avoti

Kursa darba izstrādes pamatu veido vairāku JZVA fonda

materiāli. Par nozīmīgākajiem pētāmās tēmas kontekstā

uzskatāms JZVA 316.fonds (Jelgavas pilsētas izpildu komitejas

sēžu protokoli), kas ietver dokumentus par laika posmā no

1944.gada līdz 1945.gadam.

Izmantojot šo fonda materiālus, nedrīkst aizmirst to

tapšanas apstākļu kontekstu un subjektīvo raksturu. Starp tiem

pie noderīgākajiem jāmin izpildkomitejas lietās sastopamie

materiāli par „Jelgavas pilsētas atjaunošanas darbiem”. Pamatā

ir sanāksmes protokoli, kas sniedz vērtīgu informāciju par

izpildkomitejas pārvaldi, saimniecisko darbību – ienākumi un

izdevumi.4 Katrā sanāksmē piedaloties attiecīgo iestāžu

vadītājiem, ir apspriesti jautājumi par

Jelgavas pilsētas sakopšanu, namu un privātīpašumu

apsaimniekošanu, organizācijas, kas palīdz un organizē

sakopšanas darbus pilsētā. Jāpiemin, ka ne katrā sapulcē tiek

6

izskatīti šāda veida jautājumi, līdz ar to ļoti periodisku

pārskatu nevar veikt.

Sastādot šāda tipa sēžu protokolus, izpildkomiteja

rēķinājās, ka tie tiks nosūtīti pilnvarotajām padomju varas

personām, tādejādi sēdēs apstiprinātie jautājumi un atrisināmo

problēmu atspoguļojums skatāms, tā, lai neizraisītu valdības

pārstāvju pretenzijas. Turklāt oficiālie dokumenti varēja

parādīt politisko nostāju, tāpēc kalpo pamatā par uzskatāmu

materiālu klāstu. Lietās, bieži saskatāms padomju varas

nostāja pret Vāciju, redzami lēmumos un paņēmienos, kādi

izvirzīti un pielietoti īstenošanai.5

Kritiski ir jāizvērtē statistikas materiāli, tajos ir

iespējams izsekot pilsētas budžeta izdevumiem, kas ne vienmēr

atbilda plānojumam, tāpat, arī tabulas ar „piecgades plāniem”,

ne vienmēr tika izpildītas, un īstenotas. 2

2. PERIODIKA

Prese

Kursa darba ietvaros tika analizēti arī periodika:

laikraksts „Zemgales Komunists,” un „Cīņa,” kuri bija LPSR

preses materiāli, kas ļāva gūt priekšstatu par vietējas24 JZVA,316.f. (Jelgavas pilsētas izpildu komiteja),1.apr., 1.l , 6.lp., protokols Nr.3

Piemēram, Jelgavas pilsētas izpildkomitejas sēžu protokolos var saskatīt, ļoti labu situāciju 1944.gadā,

kādā stāvokli bija Jelgavas pilsēta, kāda bija evakuēto iedzīvotāju ienākšanas kārtībā, bezsaimnieka mantas

uzskaitīšana, komunālā saimniecības stāvoklis pilsētā. 5 JZVA ,316.f. (Jelgavas pilsētas izpildu komiteja),1.apr., 2.l , 26.lp., protokols Nr. 6 (19)

6 JZVA, 306.f., 2.l.,1.apr.,27.lp., Protokols Nr.6 (19)

6 JZVA, 306.f., 2.l.,1.apr.,27.lp., Protokols Nr.6 (19)

Uzskatāmi, redzams paustais izpildkomitejas komitejas viedoklis par Vācu okupantu nodarītajiem postījumiem

pilsētā, lūgums, iesaistīties pilsētas iedzīvotajiem un iestādēm, saņemot, aptuveni ap 3000 iesniegumiem.

Izpildkomiteja 1945.gada februārī no dažādām valsts iestādēm sapulcināja ap 20 darbinieku un izveido

speciālu sodu komisiju, kas izskatīs un izvērtēs nodarītos vāciešu nodarījumus.

7

valdības propagandas paņēmieniem, izmantojot presi, izpildot

ideoloģiskas darbības iedarbību uz sabiedrību, cenšoties

veidot sabiedrisko domu atbilstoši komunisma idejām.

Jelgavas pilsētas redakcija izdeva laikrakstu „Zemgales

Komunists” laika periodā no 1944.-1962.gadam, sākotnēji iznāca

3 reizes nedēļā, vēlāk jau 4 reizes nedēļā. Laikraksts bija

no 1944.gada 5.decembra līdz 1949.gada 31.decembrim Jelgavas

pilsētas un rajona izpildu komitejas pakļautībā.6

Sākotnēji tajā bija apraksti Jelgavas pilsētas atjaunošanas

darbu norisināšanās, kārtība, vēlāk jau to nomainīja Padomju

armijas sasniegumi frontē, militāru personu uzsaukumi,

sasniegumi pilsētā, rūpniecībā, skolās, celtniecībā,

tirdzniecībā. Bija aicinājums aktīvi cīnīties pret „vācu

fašistiem”.

Vietējais Jelgavas laikraksts deva iespēju gūt ieskatu

materiāla analīzei, gan propagandā un realizētajos sabiedrības

audzināšanas pasākumos Jelgavā. Tika publicēti raksti, kas

atbalstīja oficiālu izpildkomitejas – valdības viedokli.

Laikraksts „Cīņa” bija LPSR laikraksts – LKP CK, PSRS AP un

MP avīze. Tā iznāca Rīgā laika posmā no 1944.-1991.gadam sešas

reizes nedēļā. Tika publicēti raksti ne tikai par apskatu

Rīgā, bet arī citās pilsētās. Noderīgi bija raksti par

Jelgavas pilsētās atjaunošanas darbiem, statistika par

nopostītajiem namiem un namiem, kuri ir jāatjauno, kā arī

iesaistīto organizāciju spēku darbu veikšanā.

8

SATURS

Ievads........................................................

..............................................................

.................

Avotu un literatūras

apskats.......................................................

...................................................

1.Pilsētas stāvoklis

1944.gadā.....................................................

...........................................

2.Pilsētas atjaunošanas gaita 1944.-

1945.gadam....................................................

...................

3.Iedzīvotāju organizēšana pilsētas sakopšanas

darbos........................................................

........

Avotu un literatūras

saraksts......................................................

...................................................

9

Pielikums.....................................................

..............................................................

....................

1. Pilsētas stāvoklis 1944.gadā

Nopietnākie postījumi 27.jūlija 1944.gadā7 skāra Jelgavas

pilsētu. Tika bombardēta dzelzceļa stacija, tai apkārt esošie

dzīvojamo namu kompleksi, civiliedzīvotāji ir gatavi pamest

10

pilsētu, lai dotos pie radiniekiem uz laukiem vai citām

Latvijas pilsētām. Nākošajā dienā virs Jelgavas pilsētas

debesīm paceļas melni dūmi, pilsēta deg vācu karaspēkam

atkāpjoties. Jūlija mēnesis laika apstākļu ziņā bija karsts,

kas pastiprināja ugunsgrēku bīstamību. Kā viena no teorijām,

kādēļ vācu karspēks dedzināja namus un ēkas, varētu būt

aizsegs no dūmiem pret pretiniekiem. Ugunsgrēks varēja

nopostīt koka apbūvi. Laikraksta „Zemgales Komunists”

pirmajiem 1944.gada numuri uzver vācu okupantu zvērības

dedzinot un sirojot pa Jelgavas pilsētu. Apšaubāmi, vai vācu

aizsegā rīkotie ugunsgrēki varēja nopostīt tik vienkārši

dzelzsbetona un mūra apbūvi. Jāuzsver, ka arī krievu karspēks

deva triecienus ar gaisa aviācijas un bumbvedējiem. Sanāk, ka

visstiprākie postījumi nodarīti no 28.-31.jūlijam, ap

1.augustu Jelgavas pilsētu nebija iespējams atpazīt. Abu pušu

– gan vācu, gan krievu karaspēku sedza gaisa aviācija,

dienvidos vairāk bombardēja vācu gaisa lādiņi, bet pilsētas

centru krievu bumbvedēji un reaktīvie mīnmetēji - „katjušas”,

kuras varējušas sakausēt stiklu.

Statistikas dati par iedzīvotājiem no 1944.līdz 1949.gadam

faktiski nav pieejami, jo pati Statistikas pārvalde pārtrauc

savu darbību. Tādēļ ir grūti noteikt, cik iedzīvotāji pameta

un, cik atgriezās Jelgavas pilsētā.

Ap 1944.gada rudens nogali Jelgavas pilsētas izpildu

komitejas rīcībā nonāk dati, ka pēc pēdējiem veiktajiem

aprēķiniem, ka no 4580 no 5700 dzīvojamajām ēkām ir pilnībā

sagrautas.8 Izpildkomitejas rīcībā informācija nonāk no

Ekonomikas un finanšu pārvaldes. Līdz pat oktobra sākumam11

iedzīvotājiem ir liegta iespēja atgriezties Jelgavas pilsētā,

kamēr nav apkopota statistika par dzīvojamo ēku, dzīvokļu un

privātnamu īpašumu stāvokli.

15.oktobrī 9civiliedzīvotājiem ļauj atgriezties pilsētā.

Tie, kuri ir tikai ceļā uz Jelgavu, vai tie, kuri vēlas

atgriezties pilsētā, var ceļot tikai un vienīgi pa Rīgas,

Dobeles, Tērvetes šosejām ceļā uz Jelgavu. Pie katra ceļa

norīkots kontrolpunkts, kur jāuzrāda personas apliecinoši

dokumenti, lai iegūtu tiesības ieiet Jelgavā un apskatīt savu

īpašumu vai dzīvokli.

Dzīvokļu daļas pārvalde ir svarīgākā institūcija šajā

laika periodā, jo ir atbildīga par iedzīvotāju izmetināšanu un

pajumtes atrašanu. Katram, kurš ir atgriezies, ir jāsaņem

darba sadales birojā ordenis, kurš nodrošina atgriešanos sev

piederošos īpašumos. Tos, kuru dzīvesvietas ir nopostītas, arī

jāgriežas Dzīvokļa pārvalde, tad nu bez mitekļa palikušajiem

drīkst palikt uz dzīvi pie tiem iedzīvotājiem, kuri jau dzīvo

savos dzīvokļos.

Katrs piereģistrēties iedzīvotājs ir atbildīgs par to, ko

izmitina savā dzīvoklī. Par pienākumu divdesmit četru stundu

laikā, jāsakopj dzīvokļi, sēta ar iekšpagalmu, un aktīvi

jāpiedalās pilsētas sakopšanas darbos.

Tiek noteikta komandant stunda no pulksten 18 vakarā līdz

7 rītā, kad dzīvoklī nedrīkst atrasties nepiederošas personas,

stingri Jelgavas pilsētas izpildkomiteja iesaka personas

militārā karavīru formas tērpa neielaist savos dzīvokļos un

īpašumos un tajos uzturēties. Katra iedzīvotāja pienākums par

12

šādu aizdomīgu „ciemiņu” ziņot likuma sargiem un pašiem būt

uzmanīgiem un piesardzīgiem.

Sakarā ar iedzīvotāju atgriešanos pilsētā bija nepieciešami

organizēšanas darbi un pārvalde, kas varētu, visu kontrolēt.

Par šādiem organizēšanas darbiem, lai iedzīvotāju varētu

atgriezties Jelgavā rūpējās Dzīvokļa pārvalde, finansu nodaļa,

darba sadales birojs. Atgriezās arī Jelgavas pilsētas izpildu

komiteja, kura apstiprināja vai noraidīja lēmumus un risināja

pilsētas atjaunošanas darbu saistītos jautājumus.

Bija nepieciešama iedzīvotāju uzskaite, reģistrācija, lai

varētu noskaidrot kuri iedzīvotāji ir atgriezušies, un kuri

ne, lai noskaidrotu ko darīt ar bez saimnieka esoša īpašuma

vai dzīvokļa. Būtu pieejama arī pārskatāmāka informācija

dzīvokļu vai īpašumu faktisko skaitu. Tādēļ jau 1944.gada

25.oktobrī10 iedzīvotāji, kuri vēlējās pamest Jelgavu, bija

iespēja izvest savas mantas, un saņemt atļauju no finansu

nodaļas. Ar to pašu dienu tika uzsākta bezsaimnieka mantu

savākšana un novietošana noliktavās.

Īpašums un dzīvokļi uz kuriem nebija pieteikušies tā

īpašnieka bija uzskatāmi par bezsaimnieka īpašumiem. Tie

nonāca Dzīvokļa daļas aizgādībā, kura tos uzskaitīja un katru

dienu ziņoja finansu nodaļai. Mantas, kuras izmētātas dārzos,

grāvjos vai kur citur, tuvākajām iestādēm jāveic reģistrācija

un jānodod mantas finanšu nodaļas rīcībā.

Pateicoties šādai reģistrācijai bija zināms, ka 75 namu11

īpašumi palikuši bezsaimnieka stāvoklī. Pie šo namu

apsaimniekošanas ķērās klāt dzīvokļu pārvalde. Savukārt

mājas, kurām nav saimnieki ir jāpārņem Jelgavas pilsētas13

izpildu komitejai apsaimniekošanā, ja vēlāk īpašnieks

atgrieztos, tam savas īpašuma tiesības jāpierāda. Divu nedēļu

laikā nenodegušo māju īpašniekiem savas īpašumu tiesības

jāreģistrē. Dzīvokļu orderi anulējami arī tādiem, kas

iestājušies darbā saņemot dzīvokļus, bet darbā neierodas un

arī uz vietas nedzīvo. Ar šo problēmu dzīvokļa pārvalde

saskaras bieži. Iedzīvotāji, kuri pirms tam nomitinājušies uz

dzīvi laukos, piesakās darbā pilsētā, iegūst dzīvokli Jelgavā,

taču, tajā neuzturas. Par šādiem iemītniekiem liek ziņot un

divu nedēļu laikā anulēt izsniegtos ordeņus. Kā arī, ziņot par

tiem kuri nestrādā Jelgavā, bet uzturas piešķirtajā dzīvoklī.

Dzīvokļu pārvalde aprēķinājusi nodarītos zaudējumus

finansiāli: kara darbībās nopostītās dzīvojamās ēkas un būves

61 584 433 rubļu apmērā, kara darbībā daļēji nopostītās

dzīvojamās ēkas un būves 3 263 162 rubļu apmērā, kara darbībā

iznīcinātie būvmateriāli 23 750 rubļu apmērā, kopā sastādot

zaudējumus pie 64871345 rubļiem. 12

1944.gada decembrī13 jau ir zināms no Komunālās dzīvokļu

daļas pārvaldes, ka pilsētā jāuzsāk 23 ēku atjaunošana ar

maksas aprēķinu 258145 rubļiem. Atjaunojamās ēkas pārsvarā

atrodas uz Viestura, Skolotāju, Filozofu, Vaļņu, Raiņa ielas. 31944.gada decembrī 14tiek izveidota izmeklēšanas komisija,

kas izmeklē un uzskaita vācu okupantu nodarītos zaudējumus

310 JZVA,316.f.,1 apr., 1.l, 4.-5.lp.

11 JZVA,316.f.,1.apr., 1.l,6.lp.

12 JZVA, 316.f., 1.apr.,1.l.,11.lp.

13 JZVA, 316.f., 1.apr., 1.l.,20.lp.

14 JZVA, 316.f.,1.apr.,1.l.,26.lp.

15 JZVA, 316.f.,1.apr.,1.l., 28.lp.

16 JZVA, 316.f.,1.apr.,1.l., 31.lp.

14

iedzīvotājiem, pilsētas iestādēm, uzņēmumiem un Jelgavas

pilsētai. Iniciators šādai komisijas izveidei ir Jelgavas

izpildu komitejas priekšsēdētājs Rūdolfs Kleķeris. Komisijā

darbojoties 20 darbiniekiem no valsts iestādēm, līdz decembrim

ir saņemti ap 5000 iesniegumu, kuri tiek izskatīti. Komisijai

īpaši aicināja sniegt iedzīvotājiem informāciju par bezvēsts

pazudušajiem, ko vācieši varētu būt saņēmuši gūstā vai

nogalinājuši. Kā arī faktus par padomju pilsoņiem, kuri varētu

būt represēti vai turēti gūstā. Sniegt ziņas par personīgajiem

zaudējumiem pametot Jelgavas pilsētu.

Tajā pašā laikā Darba sadales birojs informēja, ka pilsoņi,

kurus vācu okupanti ir atveduši uz Padomju Latviju, ir iespēja

atgriezties savā dzimtenē, proti, Krievijā, piesakoties līdz

14.decembrim15, lai apkopotu un reģistrētu iedzīvotājus, tika

nodibināta reevakuācijas komisija, kurā ietilpa pārstāvis no

pilsētas izpildu komitejas, milicijas pārstāvis, komjaunatnes

pārstāvis, veselības iestādes pārstāvis. Cilvēks varēja

izvēlēties palikt Latvijā vai nepalikt. Tos, kuri nepalika,

komisija reģistrēja un izsniedza kartiņu, kā arī uzturu 10

dienām, sazinoties ar Krievijas pārvaldi, par iebraucējiem

tālāk bija jārūpējas Krievijas iestādēm, jānodrošina ar

pajumti, uzturu, un darbu.

Jau oktobra sākumā sanitārais stāvoklis bija neapmierinošs,

acīmredzot, iedzīvotāju, uzņēmumi, apsaimniekotāji un sētnieki15

nav ievērojuši un izpildījuši sanitāros darbus. Pienākumos,

ietilpa savest kārtībā tualetes, atkritumu kastes un

izlietnes, lai novērstu lipīgu slimību izraisīšanos, netīrumus

aprakt vai sadedzināt. Sanitārinspektoram un milicijai bijis

pietiekami darbu, iespējams, ka tieši nevērības dēļ

pastiprinājās pilsētas epidēmijas karantīna.

Pilsētā 1944.gada novembrī16 konstatēti sanitārie

pārkāpumi, kuri ietekme iedzīvotāju veselības stāvokli,

iedzīvotāji slimo ar lipīgām slimībām, kā, piemēram, vēdertīfa

un difterija. Par slimību apsekošanu ir atbildīgi ārsti,

kuriem ir jāziņo par katru jaunu saslimšanas gadījumu, kā arī,

dezinficē un uzliek karantīnu, slimnieku dzīvesvietās. No kara

iestādēm, saņem papildus dezinfekcijas līdzekļu un sadarbojas

ar karaspēku daļām, lai savstarpēji informētu, par jauniem

saslimšanas gadījumiem. Pēc izpildkomitejas sēdes tiek lemts

dibināt ārkārtēju komisiju cīņa ar lipīgām slimībām un

epidēmiju piecu darbinieku sastāvā, ieskaitot Jelgavas

izpildkomitejas priekšsēdētāju Rūdolfu Kleķeri. Ir jāizskata

jautājums par jaunu speciālistu piesaisti, aptieku, slimnīcu

un bērnu glābēj silītes atjaunošanu ne vēlāk kā līdz 1945.gada

10.janvārim. Arī, ārstu trūkums un apriņķa, respektīvi, lauku

slimnieku ārstēšana uz 10 galvenajiem ārstiem bija sarežģīta.

Pirms tam, pilsētā apkalpojuši slimniekus 53 kvalificēti

ārsti. Jelgavas pilsētā bija skartas vairākas veselības

iestādes, daļēji cietušās iestādes, kuras varētu uzņemt

epidēmijas slimniekus, un tos izolējot no apkārtējiem, bija

Sarkanā krusta slimnīca, pilsētas slimnīca, bērnu slimnīca un

puse no Psihiatriskās slimnīcas. Pilnībā nopostītā –16

nodedzināta, pilsētas poliklīnika ar tai pieejamo aprīkojumu.

7 aptiekas ir izpostītas līdz pamatiem, trūkst zāļu un

medikamentu, slimnieku ārstēšanai. Pēc veselības nodaļas

ziņojuma, infekcijas nodaļā, bērnu slimnīcā, kurā ir izolēti

visi epidēmijas skartie slimnieki strādā vien 5 ārsti.

Papildus norīkoti veselības punkti pie Cukurfabrikas un

spēkstacijas.

Spriežot pēc ziņojuma, Jelgavas mediķi saskārās ar

sekojošām problēmām, telpu trūkumu, jo Jelgavas pilsētas ēkas

un nami bija pilnībā, vai daļēji izpostīti. Pa daļām atradās

krievu karaspēks, kurā bija cietušie un bija atvērtas

lazaretes, gan bijušo medicīnas iestāžu vietās, gan skolās,

tādejādi grūti apkalpojot slimniekus. Aptieku renovācija kopš

septembra ļoti lēni trupinājā savus darbus, līdz pat novembra

beigām, slimnīcas nesaņēma medikamentus. Kvalificētie

medicīnas darbinieki, strādāja vai nu laukos, neatgriežoties

pilsētā, vai jau bija pametuši Jelgavu. Jelgavas pilsēta līdz

pat decembrim bija apvienota ar Jelgavas apriņķi, jeb

pagastiem, tādejādi bija noslogoti mediķi, slimnīcas, jo

apriņķī nebija pieejami ārsti vai slimnīcas. Izdevīgi bija

medicīnas punkti, kuros varēja pārbaudīt veselības stāvokli,

gan pilsētnieki, gan lauku apriņķa iedzīvotāji. Ap novembra

sākumu, jau bija pieejams acu ārsts, ginekologs, zobārsts,

ķirurgi, un terapēti. Pamazām tika atjaunota pilsētas

poliklīnika, pie tās bija iekārtotas 2 ārstu komisijas. Bērnu

silītes jau ir labiekārtotas, taču atkal nav iespējams iegūt

telpas, jo tās ir aizņēmis kara garnizons lazarešu dēļ.

17

Kopumā 1944.gada 31,jūlijs deva pilsētai lielus zaudējumus.

Militāra rakstura noteiktu darbību rezultāta Jelgavas pilsēta

zaudēja kultūrvēsturiskās arhitektūras celtnes, iedzīvotāji

zaudēja savus īpašumus, uzņēmēji un rūpnīcu īpašnieki savus

uzņēmumus, iekārtas.

Daudzi izvēlējās neatgriezties Jelgavas pilsētā, apmetās uz

dzīvi laukos vai kādā citā pilsētā, tādejādi bija grūti

nosakāms statistiski iedzīvotāju skaits. Trūka dzīvokļu un

telpas, kur dzīvot. Vispārējais sanitārais stāvoklis pilsētā

bija kritisks, pateicoties gruvešiem, drupām, atkritumiem,

izplatījās epidēmija, un lipīgais slimības iedzīvotāju vidū.

Komunālā saimniecība – elektrība, kanalizācija un ūdensapgāde

tika atjaunota pamazām. Trūka kvalificētu mediķu un ārstu, kā

arī slimnīcas, kur zem karantīnas varētu uzturēties cilvēki,

pietrūka medikamentu, jo visas aptiekas Jelgavas pilsētā bija

izpostītas, nebija iespējamas pārvietoties ar satiksmes

līdzekļiem, dzelzceļš, tilti un ceļi bija izpostīti.

18

2. Pilsētas atjaunošanas gaita 1944. – 1945. gadā

Jau ar 1944.gada oktobra savu darbību uzsāka celtniecības

trests, kura uzdevumos

ietilpa pastas ēkas atjaunošana, elektrības centrāles un

ūdensvada atjaunošanas darbi, rūpnīcu atjaunošana. Lai gan

darbi nerit tik ātri, katlu māja jau ir savesta kārtībā, taču

trūkst ūdens. Plāna ietilpa atjaunošanas darbus pabeigt līdz

7. Novembrim17, un daļu no elektroapgādes dot arī Rīgas

pilsētai. Taču, elektroapgādes trūkuma dēļ ūdensvads pagaidām

nespēj pilnvērtīgi strādāt. Darbinieki atzīst, ka trūkst

speciālu instrumentu. Savukārt, kanalizācija atjaunošanas

norit daudz sarežģītāk, trūkst veco plānu, jo tie ir

iznīcināti. Līdz ar to remontu laikā jāvadās pēc darbinieku

atmiņas. Arī pašiem strādniekiem trūkst darba aizsargtērpi,

proti, darba cimdi, zābaki, aizsargķiveres, apģērbs. Taču, šo

apģērbu strādniekiem ir grūti iegūt, jo kurpnieki, un gumijas

fabrikas un tirdzniecība ir apturēta. Jelgavas apriņķa

amatnieki ir ieinteresēti palīdzēt saražot preci karaspēkam un

nav nodarbināti plašāku masu preču rūpniecībā.4

Jelgavas kanalizācijas tīkls neatbilst pašreizējām sanitārās

tehnikas prasībām. Kanalizācijā strādā tikai 3 cilvēki, kuri

tikko tiek galā ar visiem nepieciešamajiem darbiem.

Kanalizācijas tīklam pievienoti 434 īpašumi. Sakarā ar jauno

pilsētas plānošanu paredzēta kanalizācijas tīkla pilnīga

rekonstrukcija un tīrīšanas ietaišu izbūve, kādas domātas

Driksas lejas galā. Uz pilsētas ielām un ceļiem, tie nav417 JZVA, 316.f., 1.apr.,1.l.,7.lp.

18 JZVA, 316.F.,1.APR.,1.L.,28.lp.

18 JZVA, 316.f.,1.apr., 1.l., 7.lp.

19

piemēroti mehāniskiem satiksmes līdzekļiem, centra ielas

klātas ar kaltiem akmeņiem, bet nomaļu ielas – zems kārtu.

Nodot Jelgavas elektrisko spēkstaciju Jelgavas pilsētas

komunālās daļas pārzināšanā, un uzdot to atjaunot. Apstiprināt

Jelgavas komunālās saimniecības iesniegto apmaksu aprēķinu

42 000 rubļu18 apmērā pilsētas spēkstacijas atjaunošanas

darbiem un apstiprināt to.

Viena no iecerēm bija atjaunot Jelgavas pilsētā rūpniecību

un tirdzniecību. Pārsvarā visas rūpnīcas bija smagi cietušas,

nodedzinātas un tehnika sabojāta.1944.gada decembrī19

pateicoties rūpkombinātam, zem kura ir individuālie uzņēmēji,

sīkražotāji un rūpnīcas, veikalnieki, kurpnieki, mēbeļu

uzņēmumi pamazām, atsāks savu darbību. Ir jāsāk nodrošināt

iedzīvotājus ar pārtiku un rūpniecības precēm, kuri ir

atgriezušies uz dzīvi Jelgavas pilsētā. Zem rūpkombināta

paspārnes ir 19 uzņēmumi, viena no nozarēm ir galdniecība.

Mēbeļu rūpniecībā, piemēram, uzņēmums „Zirnis” ir pagatavojuši

jau 100 krēslus un skolas solus. Pilsētā atjaunotas jau 2

veļas mazgātavas, kā arī šūšanas, adītavu un kurpnieku

darbnīcas. Pagaidām, gan iedzīvotājiem jānāk ar saviem

materiāliem, jo to vienkārši trūkst, lai veiktu pasūtījumus.

Atjaunota ir arī stiklinieku darbnīca, kur var pasūtīt logu

stiklus un pavisam drīz arī veikalu un uzņēmumu izkārtnes.

Iekārtota krāns un podu darbnīca „Vīze”. Šobrīd pagrūti ir

saldumu ražotājiem, viena maizes ceptuve un saldumu,

konditorejas veikaliņš ir atvērts, bet trūkst izejvielu, lai

sagatavotu produkciju. Rūpkombinātam, gan finansiāli ir grūti,

ir parādi, jo tas nesaņem finansiālu atbalstu nedz no20

pilsētas, nedz Jelgavas apriņķa, kā arī to nesponsorē neviena

organizācija. Jelgavas izpildu komiteja nolēma pēc sēdes, ka

rūpkombinātam ir jābūt Jelgavas pilsētā, tam nevar

pievienoties lauku apriņķu uzņēmumi vai darbnīcas. Visi

saražotie rūpkombināta produkcija jānodod tirdzniecībā, ir

jāpalielina strādnieku skaits no 156 esošajiem vismaz divas

reizes vairāk. Blakus rūpkombinātam sāka darboties kooperatīvi

ražošanas arteļi, kuru uzdevums bija apvienot rūpniekus un

samazināt vienražotājus, privātus lauku sīkražotājus. Pēc

1944.gada 11.novemba lēmuma Nr.219 kopdarbībā stājušies

uzņēmumi pievienoti LPSR TKP Ražošanas Kooperācijas pārvaldei.

Līdz ar to tiek dibināti jauni arteļi, piemēram, galdnieku-

virpotāju, atslēdznieku, frizieru, virvju vijēju u.c.

Novembrī sākās linu fabrikas un cukurfabrikas atjaunošanas

darbi. Bija jāizceļ gruveši un jāmēģina salabot bojāto

tehniku. Tika izsludināta Oktobra gadadienas sacensība, kurā

iesaistījās fabriku strādnieki un celtniecības darbinieki.

Labākie strādnieki tika atalgoti ar naudas prēmijām. Tādejādi

paātrinot atjaunošanas ieceres darbus. 25. Novembrī20darbu

uzsāka Jelgavas ādu fabrika. Līdz 1945.gada 21 pirmajai pusei

bija jāatjauno cukurfabrika. Aptuveni 60% bija nopostīti no

fabrikas kopplatības. Trūka strādnieku un instrumentu arī

būvmateriālu sagāde atjaunošanas darbiem. 5

Kapitālbūvniecības gaita noris lēni un nesteidzīgi. Kā jau

minēts trūkst kvalificētu strādnieku ar atbilstošu

celtniecības izglītību, trūkst arī zinošu būvdarbu vadītāju,

520 Daugavietis, Pirmā fabrikas svilpe. Zemgales Komunists, 1944, 9.decembris, 3.lpp.

21 Rozentāls E., Visus spēkus cukurfabrikas atjaunošanas darbam. , 1944, 23.decembris, 2.lpp.

21

kas nokārtotu būvniecības apgādes lietas. Trūkst arī materiālu

un instrumentu, lai uzsāktu būvdarbus, līdz ar to

kapitālbūvniecības plāns tiek veidots uz 1945.gadu.

Jelgavas pilsētas izpildkomitejas rīcībā nonācis kāds

interesants ziņojums no iedzīvotājiem, kuri pamanījuši, ka

vakaros pilsētas teritorijā siro trofeju komandas, komandas

biedri tērpti militārās formās. Komandas no gruvešiem izvāc

dzelzs materiālus, kuri attiecīgi nonāk pārkausēšanā.

Izpildkomiteja ierosināja griezties pie karaspēka augstākās

vadības, ar lūgumu izbeigt trofeju daļu materiālu vākšanu, jo

lietderīgajiem materiāliem ir jānonāk atpakaļ pilsētā. Ap 100

kg tiek izvesti dažādi šahtu vāki, kas ir no čuguna. Atstājot

atklātas šahtas, var notikt nelaimes gadījums. Tiek izņemtas

sijas no mūriem, ugunsdroši ķieģeli, skārda apdegušie naudas

skapji, maizes ceptuvju iekārtas, uzberamā grants.

Dzelzceļa personāls pamanījis, ka ar vezuma palīdzību tiek

izvesti skārds no namu jumtiem. Izpildkomiteja aicina ziņot un

griezties pie kaitniecības apkarošanas daļas. Ja izrādīsies,

ka šīm trofeju komandām nav pilsētas komunālās būvmateriālu

saimniecības daļas atļaujas būvmateriālu vākšanai un

aizvešanai, personas jāaiztur un jāsauc pie atbildības.

Plāni un ieceras 1945.gadā sākas ar vispārēja pilsētas

arhitekta Vladimira Lakas plānu, kādam vajadzētu būt apbūves

plānam, ēku izvietojumam, ielu pārplānojumam un satiksmes ceļu

izveidei. Jāpiemin, ka 1945.gadā stipri trūka telpu

iedzīvotājiem, rēķinot uz vienu pilsētas iedzīvotāju platība

bija 1,7m2.22 Līdz ar to bija nepieciešams jauns dzīvojamo namu

komplekss. Līdzšinējā informāciju no dzīvokļu fonda bija šāda:22

255 bezsaimnieka īpašumi, 200 īpašumi kuriem saimnieki nav

zināmi.23 Cilvēku pieaugums, aptuveni, uz 24 000, telpas un

dzīvesvietas pietrūkst strādniekiem un darbiniekiem, līdz ar

to pilsētas arhitektam bija jāizstrādā jauns plāns.24 1945.gada

pirmajā pusē tiek Jelgavas izpildkomitejā sēdes laikā sapulcē

izskatīts arhitekta sastādītais plāns. Centrs paliek

sabiedrisko ēku celtniecībai. Ēkas domātas no divu līdz četru

stāvu, trīs līdz četru stāvu celtnes domātas centrā un

galvenās ielās, izejot no aprēķina paredzēts Jelgavā

iedzīvotāju skaits līdz 50 000. Rūpniecībai jābūt ārpus

pilsētas, jo zemākas vietas, kā ziemeļu daļa, varēs izvākt

būvgružus.25

Dzelzceļa stacija paliek līdzšinējā vietā, jo paredzamo

transporta pieaugumu pēc apmierināt līdzšinējā dzelzceļa

teritorijā. Lielai un Kr. Barona ielai pagaidām paredzēts

aizliegt celtniecību, līdz izveidos galveno centru un šo ielu

paplašināšanu. Pilsētai jāatrod mērnieks, jo veco pilsētas

plānu 1940.gada plānu nevar atrast. Izpildkomiteja nolemj:

celtņu augstumu noteikt zemāk par 3 stāvu būvēm un uzdot

komunālās saimniecības daļas vadītājam iegādāties mērniecības

darba rīkus. Jelgavas pilsētas centrālās daļas apbūves

projekta caurskatīšana izbūves projektā paredzēts apmēram 300

ha komunālai apbūvei un sabiedriskām ēkām. Apbūves projekta

ielu tīklu izveidošana nosaka izbūves projektā ieprojektētās

divas maģistrāles: ziemeļu dienvidu virzienā Pasta ielā,

austrumu rietumu virzienā Lielā ielā. Ievērojot to, ka

Jelgavas pilsētās ielu virziens ir vai nu ziemeļu dienvidu jeb

austrumu rietumu virzienā, principa ziemeļu dienvidu virzienā.23

Gar galvenajām maģistrālām paredzēts četru stāvu apbūve, gar

klusajām ielām trīs stāvu un divu stāvu apbūve. 6

Centrālās daļas komunālā apbūvē paredzēts, novietot arī

nelielas individuālo māju kolonijas, kā: rajona ziemeļos no

Dobeles ielas, rajonā starp Zemgales prospektu, un upi,

tagadējās pilsētas dārzniecības vietā pie Lietuvas ielas,

pastāvošo individuālo māju rajons rietumos no Stučkas ielas.

Centrālajā daļā paredzētas sekojošas celtnes: divas viesnīcas,

pedagoģiskā skola, divas vidusskolas, trīs pamatskolas, trīs

bērnu nami, tehnikums, arodskola, koncertnams, vēsturiskais

muzejs, centrālā poliklīnika, trīs preču nami, divas pirtis,

jauns tirgus laukums ar tirgus hallēm, preču bāzēm un

lauksaimnieku iebraucamajām vietām, milicijas pārvaldes nams

un arodbiedrību nams. [Centra plānu var apskatīt pielikumā

nr.8.]

Lai piecu gadu laikā atjaunotu nopostīto pilsētas dzīvokļu

fondu, un lai varētu novietot 40 000 iedzīvotāju, celtniecībai

nepieciešami 185 miljoni rubļu.26 Piecgades plāna tabulu

kapitālceltniecībā, var skatīt, pielikumā nr.11 un nr.12.

Šādam grandiozam darbam pilsētai vajadzīgi kvalificēti

speciālisti. Jelgavas pilsētai ir pilnas tiesības pretendēt uz

vienādu kategoriju ar Daugavpili un Liepāju. 7

622JZVA,316.f., 1.apr.,3.l., 123.-124.lp.

23 JZVA, 316.f.,(Jelgavas pilsētas izpildu komiteja), 1.apr.,1.l.,8.lp.

24 JZVA,316.f. (Jelgavas pilsētas izpildu komiteja), 1.apr.,2.l., 32.lp.

25 JZVA, 316.f. (Jelgavas pilsētas izpildu komiteja), 1.apr.,2.l62.lp.

726JZVA, 316.f. (Jelgavas pilsētas izpildu komiteja), 1.apr.,2.l63.lp

24

Atjaunošanas plāni un ieceras 1944.-1945.gadam bija

grandiozas. Tika atjaunota komunālā saimniecība. Galvenais un

nozīmīgais bija atjaunot rūpniecību un tirdzniecību Jelgavas

pilsētā. Sekmīgi atjaunot cukurfabriku, jo tā jau no agrākiem

laikiem, bija galvenais un nozīmīgais rūpniecības stūrakmens.

Pēc tam jau nāca linu vērptuves „Larelini” atjaunošana,

Jelgavas ādu fabrikas atjaunošana, Jelgavas piena kombināta

atjaunošana un produkcijas pārdošana. Nozīmīga loma bija

Jelgavas pilsētas amatniecībai, mēbeļu ražošanai, podiņu un

krāsns, kā arī ķieģeļu cepļu atjaunošanai. PSR arteļu sistēmas

izveide sekmēja lielos uzņēmumus un rūpkombināta attīstību,

taču, tas propagandēja sīkražotājus no Jelgavas apriņķa, jo

viņi netika uzņemti arteļos. Atjaunošanas procesā protams,

trūka kvalificēta darba spēka, materiāli no sagādes biroja

nāca lēnām, pietrūka transporta, lai lielā apjomā izvestu ne

tikai būvgruvešus, bet arī ievestu būvmateriālus. Bieži vien

strādnieki un darbinieki saskārās ar algu neizmaksāšanu

mēnešiem, jo vadītājiem nebija vienotas sistēmas, lai noteiktu

obligātos algas apmaksas daudzumus. Trūka siltu pusdienu un

telpas, kurās dzīvotu strādniekiem.

25

3. Iedzīvotāju organizēšana pilsētas sakopšanas darbos

1944.gada novembra sākumā sanitārais stāvoklis pilsētā bija

neapmierinošs, iedzīvotāji vēl netika sagrupēti uzkopšana un

drupu novākšanas darbos, nav atradusies organizācija, kas

organizētu talkas un sakopšanas darbus. Jelgavas pilsētas

izpildu komiteja nolēma par pienākumu sakopt pagaidām

teritorijas : pilsētas iestāžu, rūpniecības uzņēmumu

vadītājiem, namu pārvaldniekiem, sētniekiem. Tiesību sargiem

un sanitārajiem inspektoriem ir bija jāveic apsekošana un

pārbaudes, vai tīrībā un sanitārais stāvoklis pamazām pilsētā

uzlabojas. Vakari esot pārāk īsi, un sestdienās talkas nevar

rīkot, atliek vien svētdienas talkas, darba ir ārkārtīgi

daudz. Tiek sarīkotas svētdienieku talkas, kurās cenšas

atbrīvot ielas no gruvešiem. Jelgavas pilsētas izpildu

komiteja bija nolēmusi pie darba arī saukt palīgā garnizona

vadību, lai talkā iesaistītu karavīrus.

21.novembrī27 tiek ievēlētas ielu komitejas ar

atbildīgajiem ielu komitejas priekšsēdētājiem. Jelgavas

pilsētas izpildu komiteja nolemj, ja tiks izveidotas ielu

komitejas, kuras būs atbildīgas par sakopšana darbiem, un

organizēs iedzīvotāju un organizāciju darbu svētdienieku

talkas laikā un vispārēji. Ielu komitejas uzdevumos ietilpst

palīdzēt Jelgavas sakopšanas darbos, palīdzēt krituši ģimenes

apgādnieku piederīgajiem, kuri nonākuši grūtos apstākļos.

Jāpalīdz organizēt atjaunošanas darbi sevišķi dzīvokļa fonda,

komunālo uzņēmumu, bruģu un ielu atjaunošana. Jāpalīdz izpildu

komitejām uzskaitīt darba rezerves jā arī iesaistīt darbā26

nestrādājošas, darba spējīgas personas. Jāraugās lai tiktu

ievērots un uzturēts pasu režīms un lai ielās sanitārais

stāvoklis būtu apmierinošs. Ielu komitejas darbību vada

pilsētas izpildu komitejas sekretārs. Izpildu komitejas

priekšsēdētājs sasauc ielu komitejas priekšsēdētājus instruē

un pārbauda viņu darbu.[ Ielu komitejas sarakstu skatīt

pielikumā nr.13.] 8

Līdz pat 1945.gada 31. oktobrim tīrības uzturēšana

pilsētā bija neapmierinoša. Sakopšanas darbi netiek izvesti,

un siltam laikam iestājoties, pilsēta mirks dubļos, un ūdenī.

Zem sniega kārtas sakrājušies netīrumi, kas izplata smaku un

radīs pilsētā neciešamu sanitāro stāvokli. Lai uzlabotu

sanitāro stāvokli un laikā novērstu epidēmisko slimību

uzliesmošanu, izstrādāti noteikumi pilsētas sakopšanai

1945.gada28 pavasarī.

Jelgavas pilsētas izpildu komiteja nolēma, ka pilsētas

sakopšanas darbos jāiesaista visi pilsētas iedzīvotāji un

sanitārajai komisijai kopā ar miliciju un ielu komiteju

jāuzrauga darba izpildes gaita. Brīvprātīgajiem jānostrādā no

80 līdz 100 darba stundām. Nacionalizēto namu pārvaldniekiem

un privāto namu īpašniekiem ar pašu spēkiem jāizved no ielām,

pagalmiem un laukumiem ledus un sniegs, jāsaved kārtībā atejas

un izlietnes. Savākto sniegu drīkst nogādāt tikai pie

spēkstacijas Elektrība ielā. Ateju mēslu Dobeles šosejā 3 km

no pilsētas norādītajās vietās. Transporta trūkuma dēļ,

827 JZVA, 316.f.,1.apr.,2.l.,90.lp.

27

atkritumus ir atļaut arī iekraut bedrēs, bet ne tuvāk par 12

metriem no dzīvojamām ēkām, pie kam bedrēm jābūt aizbērtām

vismaz 20 cm biezu zemes kārtu. Sevišķu vērību piegriezt

tīrības ievērošanai pilsētas esošajam ūdensvadam. Pilsētas

sagrautajā daļā visu ielu un laukumu sakopšanas darbus uzdot

iestādēm un uzņēmumiem.[Skatīt tabulu 3.1]

Uzņēmumu saraksts ielu sakopšanas darbos 1945.gads29 Tabula 3.1

MPVO Dobeles ielaĀdas fabrika Kr. Barona ielaCietums Bisenieka, Palīdzības, Akadēmijas

ielaPasts Pasta, Raiņa ielaPilsētas apstādījumu nozare

Lietuvas, Vaļņa, Stacijas iela

Dzelzceļš Zemgales prospektsLinu vērptuve Uzvaras ielaKuģniecība Čakstes bulvāris līdz upeiElektrības stacija Elektrības ielaTirdzniecības uzņēmums Annas ielaCeltniecības trests Mātera iela no Raiņa ielas līdz

Jāņa ielaiTirgus pārvalde Zivju, Domes, Dzirnavu iela un

Tirgus laukumsKara komisariāts Mazais ceļšJelgavas garnizons Lielā, Sakņudārza, Smilšu,

Lapskalnes, Šķūņa, Kārļa, Liepu iela

Šosejas ceļu pārvalde Lietuvas ielu no tilta līdz Savienības ielai

9

928 JZVA,316.f.,1apr.,2.l.,45.lp.29 JZVA,316.f.,1apr.,2.l.,46.lp.

28

Pie gruvešu novākšanas darbiem stājušies Rīgas pilsētas

iedzīvotāji, pie kam katrs iedzīvotājs ir apņēmies nostrādāt

80 stundu. Lai varētu pārbaudīt nostrādāto stundu skaitu un

vispārīgi kontrolētu uzņemto saistību pildīšanu, katram

iedzīvotājam izsniegta kartiņa kura izdara attiecīgās atzīmes.

Šinī nolūkā izvest aģitāciju, sarīkojot sapulces ievietojot

rakstus presē. Uzaicināt katru jelgavnieku piedalīties gruvešu

novākšanas darbos 100 stundas, jo Jelgava galīgi nopostīta un

arī iedzīvotāju skaits mazāks nekā Rīgā. Gruvešu novākšanā

Jelgavas izpildkomiteja nolēma sarīkot sociālistiskas

sacensības uzņēmumu starpā. Komunālās saimniecības daļai

jāizstrādā konkrētu gruvešu novākšanas plāns, kurā būtu

parādami nojaucamie projekti. 10

1945.gada30otrajā pusē ir vajadzība dibināt patstāvīgu

kantori drupu novākšanas darbu veikšanai sakarā ar pilsētas

atjaunošanu ir liela, kantoris strādā uz saimnieciskā aprēķina

pamata, pārdodot iegūtos būvmateriālus būvētājiem un

izlietojot 30%31 no iegūtajiem līdzekļiem kantora

ekspluatācijas izdevumiem. Komunālās saimniecības daļa

izstrādājusi drupu novākšanas plānu, kuru apstiprināja

pilsētas komiteja, pēc plāna ir paredzēts, ka drupu un gruvešu

novākšanas darbus veiks zemāk nosauktie uzņēmumi un iestādes.

1030 JZVA, 316.f., 1.apr., 2l., 90.lp.

31 JZVA, 316.f.,1.apr.,3.l.,43.lp.

32JZVA, 316.f.,1.apr.,3.l.,44.lp.

29

Apskatot jautājumu par spēkstacijas sakārtošanu pilsētā,

lai gan izpildu komiteja ir devusi veselu virkni ar

uzdevumiem, kas ir jāizdara, piemēram, speciālistu

komplektēšana, materiālu savākšana, mašīnu savešana kārtībā,

tas netiek pildīts. „Latvenergo” uzņēmums līdz šim nav

pildījis savas saistības, līdz ar to Jelgavas pilsētas izpildu

komiteja nolemj savā īpašumā pārņemt īpašuma tiesības uz

pilsētas spēkstaciju. Nodot Jelgavas elektrisko spēkstaciju

Jelgavas pilsētas komunālās daļas pārzināšanā, un uzdot to

atjaunot. Apstiprināt Jelgavas komunālās saimniecības

iesniegto apmaksu aprēķinu 42 000 rubļu32apmērā pilsētas

spēkstacijas atjaunošanas darbiem un apstiprināt to.

Avotu un literatūras saraksts

1) Nepublicētie avoti

Jelgavas Zonālais Valsts arhīvs, 116.f., (Jelgavas pilsētas

izpildu komitejas sēžu protokoli),1.apr.,1.l., 24 lp.

JZVA,116.f., 1.apr.,2.l.,106 lp.

JZVA, 116.f., 1.apr.,3.l., 226 lp.

JZVA, 116.f., 1.apr.,4.l.,147 lp.

2) Publicētie avoti

1.Kleķeris, E. Atdzimst. Cīņa ,1944,5.decembris 2.lpp.

2.Izmeklēšanas komisija, Jelgavas iedzīvotāji! Zemgales

Komunists, 1944, 5.decembris, 4.lpp 30

3.Daugavietis, Pirmā fabrikas svilpe. Zemgales Komunists, 1944,

9.decembris, 3.lpp.

4.Siksna, Jelgavas linu vērptuve. Zemgales Komunists, 1944,

16.decembris, 1.lpp.

5. Blūms, Pacelsim Jelgavas rūpniecību! Zemgales Komunists, 1944,

19.decembris, 2.lpp.

6.Rozentāls, Visu spēku cukurfabrikas atjaunošanā., Zemgales

Komunists, 1944, 23.decembris, 2.lpp.

7. Rozentāls, Jelgava. Zemgales Komunists, 1945, 6.jūlijs,

1.lpp.

8.Beikmanis,Plašāk un ātrāk izvērst Jelgavas

celtniecību .Zemgales Komunists, 1945, 5. augusts, 2.lpp.

9. Leja, Jelgavas ūdensvada un kanalizācijas darbs Zemgales

Komunists , 1945, 13.marts, 3.lpp.

10. Salna, Cukurfabrikai darbu sākot. Zemgales Komunists,1945,

5.decembris, 3.lpp.

11. Beikmanis, Jelgavas linu fabrikas atjaunošana .Zemgales

Komunists, 1945, 23.marts, 3.lpp

31

Pielikumi

Pielikums Nr.1

Skats no lidmašīnas uz sagrauto un nopostīto Jelgavu no dienvidaustrumu puses, 1946.gads, foto autors nezināms, JVMM Nr. 15846/3

32

Pielikums Nr. 2

Skats no Skats n lidmašīnas uz Jelgavas drupām no rietumu puses,1946.gads, foto autors nezināms, JVMM Nr. 15846/2

33

Pielikums Nr. 3

Skats uz namu drupām Akadēmijas ielā no Veismaņa] ielas uz Annas ielas pusi 1945.gads, Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs,Nr.801, K.Rakes foto

34

Pielikums Nr.4

Sagrautās Linu vērptuves aušanas cehs Uzvaras ielā 53/55,1945.gada fotoattēls : pēc kara fabrika atjaunota un pārbūvēta ,JVMM fotoalbums, K.Rakes foto

35

Pielikums Nr.5

Jelgavas Cukurfabrikas sagrautais korpuss : 1945.gads, JVLMM fotoalbums, K.Rakes foto.

36

Pielikums Nr.6

Jelgavas Latviešu biedrības nams Katoļu ielā 11 no Lielās ielas, 1945.gada fotoattēls : pēc kara nams nojaukts, tagad piemiņas akmens, JVLMM fotoalbums, K.Rakes foto

37

Pielikums Nr.7

Skats uz Jelgavas dzelzceļa staciju no perona un sliežu ceļiem, 1945.gada, JVLMM fotoalbums, K.Rakes foto

38

Pielikums Nr.8

Topošās Jelgavas centra plāns, 1945.gads, „Zemgales komunists”, Nr.124,1945.gads, 1. lpp

39

Pielikums Nr.9

Jelgavnieku grupa drupu novākšanā Pasta, 1945.gads, foto autors nezināms, JVMM Nr.9002

40

Pielikums Nr.10

Jelgavas pilsētas izpildu komitejas saistošais lēmums par

tīrību ielās, atklātos dārzos, apstādījumos, pagalmos un kāpņu

telpās Jelgavas pilsētā.

Vispārējie noteikumi.

1. Aizliegts uz ielām , laukumiem, ietvēm, pagalmos un kāpņu

telpās, atklātos dārzos, apstādījumos nomest papīrus,

papirosu galus, sērkociņus, ēdienu atliekas, augļu mizas,

saulgriežu sēklas, riekstu čaumalas izmest saslaukas no

dzīvokļiem, veikaliem kioskiem, un citādi piemēslot ielas,

ietves, laukumus, dārzus, apstādījumu celiņus, pagalmus,

kāpņu telpas un satiksmes līdzekļus.

2. Namu sienas, durvis, logu stikli, slēģi, žogi, izkārtnes

uz ielu laukumu pusēs vienmēr jāuztur kārtībā un tīrība.

Tāpat jātur tīras pagrabu logu šahtas.

3. Aizliegts aprakstīt, notraipīt, aplīmēt ar sludinājumiem,

plakātiem vai kā citādi bojāt fasādes un žogus.

4. Aizliegts kā citādi bojāt kāpņu telpu sienas un publisko

telpu iekšpusi.

5. Ielu, laukumu, trotuāru, pagalmu, kāpņu telpu, ateju, un

krājbedru tīrīšanā piekrīt valsts iestāžu un uzņēmumu

komandanti, komunālo īpašumu pārvaldnieki, privāto namu un

gruntsgabalu īpašnieki un nomnieki.

6. Aizliegts atkritumus ieslaucīt vai iemest māju priekšu

dārziņos apstādījumos, alejās un kanālos.

7. Aizliegts atkritumus ieslaucīt kanalizācijas, lietus vai

kontroles akās. 41

8. No bruģētām ielām vai ietvēm dubļi jānoskalo.

9. Vasaras laikā no 15.maija līdz 15. Septembrim ormaņu

stāvvietu notekas jākaļķo vienu reizi nedēļā ar svaigi

dzēstiem kaļķiem, izņemot asfaltētas ielas, kur kaļķošanas

vietā notekas jānomazgā.

10. Kāpnes un kāpņu telpas jātīra vismaz vienu reizi dienā, no

rīta pulksten. 7, un jāuzmazgā vismaz divas reizes nedēļā,

kā arī kāpņu telpas labi jāizvēdina.

11. Pagalmos aizliegts izliet netīrus ūdeņus, izmētāt

atkritumus un mēslus.

12. Pagalmos, kuri nav pieslēgti kanalizācijai, samazgas un

netīrie ūdeņi jāizlej vai jānovada netīro ūdeņu novadāmās

tvertnēs. Minētās tvertnes jāiztīra vismaz vienu reizi

nedēļā, un izsmeltie netīrumi no pagalma jāizved

nekavējoties.

13. Mājas mēslu krāšana apbūvētos gruntsgabalos atļauta

saistošiem būvnoteikumiem atbilstošās māju mēslu krātuvēs.

Mēslu krātuves jāizved vismaz reizi mēnesī .

14. Ateju un krājbedru satura izvešana pilsētā atļauta tikai

atsevišķos šim nolūkam būvētos transporta līdzekļos.

15. Iekšpilsētas dārzos aizliegts izlietot atejas mēslus zemes

mēslošanai. Dārzkopības un rūpniecības rakstura zemes

mēslošana ar ateju mēsliem aizliegta.

42

Pielikums Nr.11

1945.gada paredzēto jaunbūvju saraksts apstiprināšanai

Ēkunosaukums

Ēkastilpums m3

Kopsummat.

rubļos

1945.g.t.

rubļos

1946.g.t.

rubļos

1947.g.t.

rubļos

1948.g.t.

rubļos

1949.g.t.

rubļos

JaunbūvesPadomju unizpd. nams

3600 6300 70 1500 3000 1730 -

Teātris 20000vietas

3500 - 50 1750 1700 -

Bibliotēka 10000 1500 - - 18 750 732Stadions - 1500 15 500 985 - -Arodbiedrības nams

20000 3000 - - 40 1500 1460

Pionierupils

8000 1200 200 - - 15 600

Kinoteātris,Lielā iela

6000 1200 - 15 1185 - -

Sportanams

15000 2000 - - 30 1000 970

Ūdenssportastacija

- 200 4 196 - - -

AtjaunošanasAcademiaPetrina

6000 600 10 590 - - -

Kultūrasnams, bij.Latviešubiedrības

nams

25000 2000 - 1000 975 - -

Kino,Svētes

ielā, bij.

3000 400 6 394 - - -

43

SportanamsKopā: - 3000 16 1984 975 - -

Pavisamkopā:

- 23400 105 4245 7983 6695 3762

11

11 JZVA, 316.f., 1.apr., 1.l, 13.-14.lp.

44

Pielikums Nr.12

Nākošos piecos gados no nepieciešams celt un atjaunot

pilsētā ēkas, lai atbrīvotu no iestādēm un sabiedriskām

organizācijām aizņemto dzīvokļu fondu.

Jelgavas pilsētas sabiedrisko ēku būvju programmai nepieciešamie materiāli

Ēkasnosaukum

s

Ēkastilpumsm3

Kopsumma

rubļos

1945.g

1946.g.

1947.g.

1948.g.

1949.g.

1950.g.

Jaunbūves

Padomjuun izpd.

nams3600 6300 70.pr

oj. 1500 3000 1730 - -

Teātris 20000 3500 - 50.pr

oj. 1750 1700 - -

Bibliotēka

10000 1500 - - 18 750 732 -

Stadions - 1500 15.proj. 500 985 - - -

Arodbiedrībunams

20000 3000 - - 40.pr

oj. 1500 1460

Pionierupils 8000 1200 - - - 15 600 585

KinoteātrisLielāielā

6000 1200 - 15.proj. 1185 - - -

Sportanams

15000 2000 - - 30 1000 970 -

Ūdenssportastacija

- 200 4.proj. 196 - - - -

45

Atjaunošanas

„Academia

Petrina”6000 600 10

proj. 590 - - - -

Kultūrasnams

25000 2000 - 1000 - - - -

Kino,Svētesielā

3000 400 6.proj. 394.- - - - -

Kopā - 3000 16 1984 975 - - -Pavisamkopā - 23400 105 4245 7983 6695 3762 585

12

12 JZVA, 316.f., 1apr.,3.l.,94.-95.lp.

46

Pielikums Nr.13

Ielu komitejas priekšsēdētāju saraksts

Nr. Vārds,uzvārds Adrese Rajons

1.

Lilija

Zvirbulis

(12.01.1924

.)

Uzvaras

iela

Nr. 56

Uzvaras, Kārļa, Lapskalna,

Zvejnieku, Liepu, Akadēmijas,

Palīdzības, Sporta, Sliežu

ielas

2.

Līna Zariņš

(19.10.1896

.)

Vidvuda

iela

9-1

Lietuvas, Annas, Veismaņa,

Vidvuda ielas

3.

Emīlija

Valtus

(08.05.1903

.)

Vašingtona

prosp. 8-3

Vašingtona prospek., Dambja

iela

4.

Anna

Kemnics

(24.12.1897

.)

Kungu iela

12-6Kungu iela, Mazais ceļš

5.

Lizete

Fogele

(09.11.1887

.)

Rožu iela

8-3Rožu, Tirgoņu iela

6.

Rūdolfs

Unams

(23.09.1894

.)

Filozofu

43-1

Filozofu. Julianas, Augusta,

Smilšu iela

7. Otīlija Tērvetes Tērvetes iela47

Ozoliņš

(6.10.1901.

)

iela 4

8.

Lizete

Pauls

(29.06.1909

.)

Kārklu

iela 4Kārklu iela

9.

Lilija

Saulītis

(26.01.1924

.)

Putnu iela

10

Putnu, Lakstīgalas iela,

Pogulauku ceļš

10.

Žanis

Spertals

(17.01.1890

.)

Pavasara

iela 25-15Pavasara, Dārza. Skolas iela

11.

Anna

Sanders

(14.10.1913

.)

Jēkaba

iela 12-1Jēkaba, Lauku iela

12.

Zenta Gross

(20.06.1913

.)

Zirgu iela

14-8Zirgu, Rūpniecības iela

13.

Olga Puķe

(11.08.1918

.)

Vaļņu iela

48-1Vaļņu iela

14. Lavīze

Veilands

(02.11.1894

Pl.

Kalpaka

iela 22

Pulkv. Kalpaka iela

48

.)

15.

Pēteris

Gailis

(10.11.1887

.)

Mātera

iela 62-7Mātera, Stacijas, Vidvuda iela

16.

Līna Tulis

(10.12.1887

.)

Mātera

iela 37-5Jāņa, Ūdensvada iela

17.

Marija

Brikens

(13.12.1893

.)

Dīķa iela

24-12Dīķa iela

18.

Jūlija

Vilsons

(23.01.1883

.)

Plūdoņa

iela 25-1Plūdoņa, Pasta iela

19.

Jānis

Markēvičs

(01.02.1888

.)

Ganību

iela 5-1Ganību un Kazarmijas iela

20.

Jāzeps

Ostrovkis

(13.11.1891

.)

Pl. Brieža

iela 16-5

Pl. Brieža, Vārpu, Dobeles,

Kanāla,

Kr. Barona, Lielā iela, Tirgus

laukums

21.

Velta

Kundziņš

(08.02.1926

.)

Cīruļu

iela

3-1

Cīruļa iela

49

22.

Lūcija

Klāviņš

(28.12.1907

.)

Pumpuru

iela 12Pumpuru iela

23.

Lizete

Velve

(01.12.1916

.)

Zvaigžņu

iela 12-1Zvaigžņu, Priedes iela

24.

Katrīna

Šaudergs

(30.01.1904

.)

Olaines

iela 8-2Olaines iela

25. Dore Uberts

Brīvības

blv.

17-1

Brīvības bulvāris

26.

Milda

Čmiško

(21.09.1900

.)

Ganību

iela 1Dobeles šoseja

27.

Jānis Dūms

(08.12.1887

.)

Lāčplēša

iela 28-1Lāčplēša iela

28.

Vilis

Pelnis

(09.02.1910

.)

Izstādes

iela 2

Izstādes iela, Krovalda

bulvāris

50

29.

Jānis

Neimanis

(15.06.1897

.)

Zāļu iela

14-1Zāļu iela, Institūta ceļš

30.

Fricis

Berzinskis

(07012.1906

.)

Strazdu

iela 10-1Strazdu iela

31.

Olga

Lejinieks

(23.01.1900

)

Vecais

ceļš

16-1

Vecais ceļš

32.

Ādolfs

Gailis

(21.12.1905

.)

Robežu

iela 12-12Robežu, Avotu, Aizsargu iela

33.

Emma Retiņš

(03.031893.

)

Rīgas iela

1-4Rīgas iela

34.

Žanis

Sietnieks

(25.06.1884

.)

Bebru ceļš

4Bebru ceļš

51

35.

Paulīne

Laumanis

(20.12.1888

.)

Raiņa iela

41-7Raiņa iela

36.

Jēkabs

Upenieks

(12.10.1891

.)

Meiju ceļš

6Meiju ceļš un šķūņa iela

37.

Kārlis

Lartinels

(22.01.1915

.)

Viskaļu

iela 20-1

Viskaļu, Ruļļu, Smiltinieku

iela

38.

Eduards

Roze

(23.08.1908

.)

Vidus iela

8Vidus, Sila, Sarga iela

39.

Milda

Krototvs

(07.11.1912

.)

Viktorijas

iela

17-11

Savienības, Platones iela

40.

Fricis Cars

(05.06.1898

.)

Savienības

iela 9Viktorijas, Lāču, Aveņu iela

41.

Imants

Karēvicsuva

s

Lapskalna

iela

6-7

Cukura, Peldu, Krasta, Pļavu

iela

52

42.

Zenta

Pareizs

(10.01.1919

.)

Sesavas

iela 3-5Sesavas, Cepļu iela

43.

Alfrēds

Polis

(08.12.1913

.)

Lietuvas

iela

104-2

Lietuvas, Ziedoņa iela līdz

Gaisa tiltam, Kapu iela

13

13 JZVA, 316.f.,(JPKI), 1apr., 1.l.,13.-14.lp.

53