Latvijas Universitātes

Sociālo zinātņu fakultātes

Socioloģijas nodaļa

Socioloģijas bakalaura studiju programmas

1. kursa studenta

Vilmāra Vesingi

(apl. nr. vv14017)

PATSTĀVĪGAIS DARBS KURSĀ “SOCIĀLĀ STATISTIKA”

BEZDARBA LĪMEŅA UN NOZIEDZĪBU RAKSTUROJOŠO RADĪTĀJU

SALĪDZINĀJUMS LATVIJĀ UN IGAUNIJĀ

Vadītājs: Dr.ekon., asoc. prof.

Atis Bērziņš

Rīga, 2014

Saturs

Ievads.........................................................3

1. Ekonomiskā situācija........................................4

2. Bezdarba līmenis............................................5

3. Reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits.....................6

4. Reģistrēto noziedzīgo nodarījumu pret īpašumu skaits........7

5. Reģistrēto laupīšanu skaits.................................9

6. Bezdarba un noziedzības rādītāju salīdzināšana

............................................................

10

6.1.......................................................

Bezdarba un noziedzības rādītāju salīdzinājums Igaunijā

.......................................................

10

6.2.......................................................

Bezdarba un noziedzības rādītāju salīdzinājums Latvijā

.......................................................

11

6.3.......................................................

Latvijas un Igaunijas rādītāju salīdzinājums

.......................................................

12

Secinājumi

...............................................................

13

Izmantoto avotu saraksts

...............................................................

15

Ievads

Pašsaprotama ekonomikas likumsakarība ir tendence, ka pie

ekonomiskās lejupejas sāk rasties nepieciešamība visos sektoros

samazināt izmaksas uz darbaspēku, kā rezultātā var

paaugstināties bezdarbs. Pastāv viedoklis, ka, palielinoties

bezdarbam, palielinās noziedzības risks sabiedrībā.

Darbā salīdzināšu divu valstu Latvijas un Igaunijas

ekonomiskos un noziedzības rādītājus laika posmā no 2005.-

2013.gadam. Šāds laika posms izvēlēts, jo šo deviņu gadu laikā

Eiropa, tai skaitā manis izvēlētās valstis piedzīvoja gan

ekonomisko augšupeju, gan ekonomisko krīzi, gan atgūšanos no

krīzes. Salīdzināšanai izvēlējos Latviju un Igauniju, jo tās ir

valstis, kas gan manis apskatītajā laikā, gan iepriekš ir

bijušas līdzīgās situācijās, gan no ekonomiskā, gan no sociālā,

gan no citiem aspektiem. Abas valstis ir Eiropas Savienības

dalībvalstis, tādēļ tām ir jāseko vienādiem ekonomiska un

sociāla rakstura noteikumiem, kas noteikti ES. Pastāv uzskats,

ka Igaunija ir labāk atguvusies no krīzes un, ka tā vispārīgi ir

veiksmīgāka valsts kā Latvija, neskatoties uz lielajām līdzībām.

Mana darba mērķis ir pārbaudīt hipotēzi, ka rodoties

sarežģījumiem ekonomikā un palielinoties bezdarbam, Latvijas

sabiedrībā drīzāk novērojama dažādu noziedzīgu nodarījumu skaita

palielināšanās kā Igaunijā. Kā vēlvienu hipotēzi izvirzu, ka

Igaunijas bezdarba un noziedzības rādītāji visā apskatītajā

laikā izrādīsies zemāki kā Latvijai.

Statistikas datu salīdzināšanā jāņem vērā vairāki faktori,

kuru dēļ dati varētu būt neprecīzi. Bezdarbs ir rādītājs, kura

kļūda var būt diezgan niecīga. Bezdarba līmenis var būt zemāks

kā patiesībā, ja valstī pastāv tā sauktās “aplokšņu algas”, jeb5

darbinieks nav valsts uzskaitē reģistrējies kā darba ņēmējs,

līdz ar ko gan viņš, gan darba devējs nemaksā par nodarbināšanu

noteiktos valsts nodokļus. Nopietnāku problēmu datu attēlojumā

varētu sagādāt augstais latentās noziedzības līmenis – starpība

starp reģistrēto un reālo noziedzību. Daudzi cilvēki izvēlas

neziņot policijai par noziedzīgiem nodarījumiem, jo viņiem tie

var sķist nenozīmīgi, kā arī iedzīvotāji var neuzticēties

policijai un uzskatīt, ka policija nav spējīga, nevēlas

atrisināt viņu problēmas. Palielinoties nozieguma smaguma

pakāpei, samazinās arī latentā noziedzība, taču sīku nodarījumu

neziņošanas dēļ, kopējā un dažādu noziegumu veidu statistika par

noziedzību var tik ļoti ietekmēta.

Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju skaits nav vienāds, tādēļ

adektāvu secinājumu izdarīšanai darbā ir veikti dažādi datu

pārrēķini piemērotākās mērvienībās. Valstu objektīvai

salīdzināšanai vienības tiek pārrēķinātas uz 1000 vai 10000

iedzīvotājiem. Lai labāk parādītu izmaiņu dinamiku tur, kur tiek

raksturotas izmaiņas, dati tiek pārrēķināti procentos.

6

1. Ekonomiskā situācija

Ekonomiskās situācijas izvērtēšana un salīdzināšana ir ļoti

svarīga, pirms tiek analizēti šajā darbā izmantotie rādītāji –

bezdarbs un noziedzības līmenis. Izanalizējot pieejamos datus

par Igaunijas un Latvijas ekonomisko situāciju, var veidot

tālākos secinājumus par ekonomisko stabilitāti un šo procesu

sociālajām sekām. Pastāv vairāki ekonomiskie rādītāji, pēc

kuriem var izdarīt secinājumus par valstī notiekošajiem

ekonomiskajiem procesiem. Viens no visbiežāk lietotajiem ir

iekšzemes kopprodukts, jo tā izmaiņas parāda valstī saražotā un

pārdotā galaprodukta apjoma izmaiņas, kas labi atspoguļo

stāvokli valsts ekonomikā. Ja IKP izmaiņas salīdzinājumā ar

iepriekšējo gadu ir ar plus zīmi, tad ir skaidrs, ka valsts

ekonomika attīstās, taču, ja izmaiņas ir negatīvas, tad ir

skaidrs, ka valstī ir ekonomiska rakstura problēmas un norisinās

ekonomiskā lejupslīde.

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013

-20.0-15.0-10.0-5.00.05.010.015.0

8.9 10.27.3

-4.1 -14.1

3.3

8.7

4.5 2.2

10.1 11.0 10.0

-2.8

-17.7

-1.35.3

5.2 4.1

IKP izmaiņas salidzinājumā ar iepriekšējo gadu %

Igaunija Latvija

1.att. IKP izmaiņas % pret iepriekšējo gadu Latvijā un Igaunijā 2005.-2013.gadā. (Eurostat,

2014)

7

Igaunija un Latvija 2005.-2006.gadā bija strauji augošas

ekonomikas ar IKP pieaugumu ap 10% gadā, kas ir ļoti augsts

rādītājs. Lai gan labos ekonomiskos rādītājus abās valstīs

veidoja drīzāk finanšu tirgus veiksmīgās darbības nekā reāli

saražoto preču kopsumma, abu valstu ekonomika netika gatavota

iespējamai ekonomiskai lejupslīdei gadījumā, ja trauslie finanšu

tirgi paliktu nestabili. Savu ekonomiku balstot nevis uz

tautsaimniecību, bet finanšu tirgiem, Igaunija un Latvija sevi

padarīja neaizsargātas pret ārējiem finansiāiem satricinājumiem.

2008.gads bija problemātisks globālajiem finanšu tirgiem,

Latvijas un Igaunijas ekonomikas no tā ļoti smagi cieta.

Sākot jau no 2007.gada bija vērojams IKP kritums, kas

liecināja par tuvojošām ekonomiskajām grūtībām. 2008.-2009.gadā

Latvija un Igaunija piedzīvoja lielus IKP kritumus un valsts

iedzīvotājiem bija jārēķinās ar dažādām no tā izrietošajām

sociālajām problēmām, piemēram, bezdarbu un nodokļa slogu

palielināšanos reizē. 2009.gadā abas valstis piedzīvoja

spēcīgākos IKP kritumus pret iepriekšējo gadu, -14,1% Igaunijā

un -17,7% Latvijā.

Abu valstu izvēlētie ceļi izejot no ekonomiskās recesijas

nedaudz atšķīrās. Igaunija no krīzes atguvās ātrāk, tādēļ jau

2010.gadā tajā bija redzams IKP kāpums par 3,3%, kamēr Latvijā

turpinājās neliela lejupslīde -1,3% apmērā pret iepriekšējo

gadu. Sākot no 2011.gada, valstīs vērojama ekonomiskā augšupeja,

tomer rādītāji nav tik augsti, kā pirms krīzes. Lai gan IKP

neprognozē tik strauju kāpumu kāds tas bija pirms krīzes, šobrīd

netiek prognozēta arī nākamā finanšu krīze.

Latvijas un Igaunijas iedzīvotāji smagi cieta no krīzes.

Pirmkārt tika pazaudētas darba vietas un palielinājās bezdarbs,8

otrkārt palielinājās nodokļu slogs. Daudziem veidojās problēmas

nokārtot parādsaistības ar kreditoriem, jo pirms krīzes kredītu

ņemšana patēriņam vai mājokļa labiekārtošanai bija bieža

parādība. Rezultātā palielinājas nabadzība un risks

palielināties dažādu negatīvu sociālo parādību skaitam.

2. Bezdarba līmenis

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 201302468101214161820

85.9

4.6 5.5

13.5

16.7

12.310

8.6

10

7 6.17.7

17.519.5

16.215

11.9

Bezdarba līmenis

Igaunija Latvija

2.att. Bezdarba līmeņi Latvijā un Igaunijā 2005.-2013.gadā. (Eurostat, 2014)

Bezdarba līmeņos Latvija un Igaunijā ilgtermiņā ir vērojami

līdzīgi kāpumi un kritumi. Igaunijā, laika termiņā no 2005. līdz

2013.gadam vienmēr ir bijis zemāks bezdarba līmenis kā Latvijā,

tomēr šī starpība nav konstanta un mainās. Vislielākā starpība

bija 2012.gadā, kad Igaunijā bija par 5 procentpunktiem zemāks

bezdarba līmenis kā Latvijā, savukārt 2006.gadā, pirms

ekonomiskās krīzes, Igaunijas bezdarba līmenis bija tikai par

1,1 procentpunktu zemāks par Latvijas rādītāju.

Pirms krīzes Latvijas bezdarba līmenis bija nokrities tuvu

dabīgā bezdarba līmenim (6% pēc pieņemšanas metodes). Igaunijā

2006.-2008.gadā bija novērojama pilnīga nodarbinātība, kad

bezdarba līmenis bija bez dabīgā bezdarba līmeņa. Ekonomiskās

9

krīzes laikā abās valstīs bija novērojama ekonomikas lejupeja un

bezdarba līmeņa kāpšanās. Laika posmā no 2007. līdz 2010.gadam,

Latvijas bezdarba līmenis kāpās par 13,4 procentpunktiem, bet

Igaunijas par 12,1 procentpunktu. Nākamo četru gadu laikā abas

valstis bija līdzīgi samazinājušas savu bezdarba līmeni. Tomēr,

ņemot vērā to, ka 2010. un 2013.gadā Igaunijas bezdarba līmenis

kritās straujāk (2012. gadā bija vērojama jau minētā 5

procentpunktu starpība), var secināt, ka Igaunija veiksmīgāk

spēja risināt ekonomiskās krīzes sekas un straujāk samazināt

savu bezdarbu. Latvijā bezdarba līmenis nesamazinājās tik

strauji. Minētajā laika posmā bezdarba līmenis Latvijā

samazinājās par 7,6 procentpunktiem, savukārt Igaunijā par 8.1

procentpunktu.

2014.gada rudenī Igaunijai tika prognozēts bezdarba līmenis

7,8 procentu apmērā, savukārt Latvijai 11 procentu apmērā.

(Eurostat, 2014) Pēc šīm prognozēm varam secināt, ka 10 gadu

griezumā (no 2005.-2014. gadam) Latvijas un Igaunijas bezdarba

līmeņi ir atriezušies tuvu saviem sākotnējiem rādītājiem, taču

ir palielinājusies starpība starp Latvijas un Igaunijas bezdarba

līmeņiem, kas 2014.gada rudenī prognozētajos rādītājos

2014.gadam bija 3,2 procentpunkti pret 2 procentpunktiem

2005.gadā.

3. Reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits

Noziedzību var raksturot pēc dažādiem rādītājiem. Lai

vislabāk parādītu atsķirību starp Latvijas un Igaunijas

noziedzības līmeņiem, izvēlējos parādīt reģistrēto noziedzīgo

nodarījumu skaitu uz 1000 iedzīvotājiem (dalot ar attiecīgā gada

iedzīvotāju skaitu, reizinot ar 1000).

10

Statistikas datos pieejami dati tikai par reģistrēto

noziedzīgo nodarījumu skaitu, nevis reālo, tādēļ ir ļoti svarīgi

ņemt vērā katras valsts iedzīvotāju atšķirīgo attieksmi pret

noziedzīgā nodarījuma nopietnīgumu, lietderīgumu par to ziņot

policijai, kā arī vispārējo valsts iedzīvotāju uzticību savām

varas un likumsargājošajām iestādēm. To pierāda dažādi

socioloģiski pētījumi, kuros iedzīvotāji atzīst, ka neziņo par

visiem noziedzīgiem nodarījumiem. Salīdzinot divas no ekonomiskā

un labklājības viedokļa līdzīgas valstis, pastāv iespējamība,

ka, ja rādītāji ļoti atšķiras, tos ietekmē latentā noziedzība.

Manuprāt, salīdzinot Latvijas un Igaunijas reģistrētās

noziedzības rādītajus, īpaši jāņem vērā šis faktors, jo, lai gan

abas valstis no augstāk minētajiem ir līdzīgas, jāņem vērā

dažādās ārējās ietekmes valstu iedzīvotāju uzskatos. Piemēram,

Igaunijā daudz izteiktākas ir Ziemeļvalstu demokrātiskās un

labklājības vērtības, kurās ir izteiktāka iedzīvotāju uzticība

policijai.

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 201320

25

30

35

4038.9 38.4 37.5 38.1

36.2 36.3

32.0 30.8 30.0

22.9

28.025.2 26.2 26.2

24.1 24.9 24.4 23.5

Reģistrēti noziedzīgi nodarījumi uz 1000 iedzīvotājiem

Igaunija Latvija

3.att. Reģistrētie noziedzīgie nodarījumi uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā un Igaunijā 2005.-

2013.gadā. (Eurostat, 2014; Centrālā statistikas pārvalde, 2014; Statistics Estonia, 2014)

11

Reģistrēto noziedzīgo nodarījumu rādītājos Latvijā un

Igaunijā vērojamas lielas atšķirības. Visā apskatītajā laika

posmā vērojamas dažādas tendences, taču, grafiski attēlojot,

skaidri ir redzams, ka Igaunijā visā mūsu apskatītajā posmā ir

augstāks reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits. 2005.gadā

Igaunijā bija par 16 noziedzīgiem nodarījumiem uz 1000

iedzīvotājiem vairāk, kā Latvijā, kas ir gandrīz par 70% vairāk.

2006.gadā bija novērojama reģistrēto noziedzīgo nodarījumu

skaita palielināšanās Latvijā, taču Igaunijā tā kritās. Gados,

kad sabiedrības dzīvi ietekmēja ekonomiskās krīzes izraisītās

sekas, reģistrētā noziedzība abās valstīs mainījās atšķirīgi,

rādītājiem abās valstīs gan kapjot, gan krītot, gan nemainoties.

Kopš 2011.gada abās valstīs vērojama šī rādītāja izmaiņu

stabilizēšanās un samazināšanās.

Kopumā, Igaunijā reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits uz

1000 iedzīvotājiem laika posmā no 2005.-2013.gadam samazinājies

par 30%, savukārt Latvija palielinājies par 3%. 2005.gadā

Igaunijā bija par 16 reģistrētajiem noziedzīgiem nodarījumiem,

jeb par 70% vairāk, kā Latvijā, taču 2013.gadā šī starpība bija

samazinājusies līdz 6,5, jeb 28%

4. Reģistrēto noziedzīgo nodarījumu pret īpašumu skaits

Noziedzība ir komplekss rādītājs un tas sastāv no dažādiem

noziedzīgu nodarījumu veidiem. Viens no tiem ir noziedzīgi

nodarījumi pret īpašumu. Starp šiem noziegumiem ir dažāda veida

zādzības, zādzību mēģinājumi, īpašuma bojāšana vai citi līdzīgi

noziegumi pret kāda cita cilvēka mantu. Šādu noziedzīgu

nodarījumu uzskaitē labāk redzamas dažādas tendences sabiedrībā,

jo sīkas un vidējas zādzības biežāk veic sabiedrības pārstāvji,

kuri nonākuši finansiālās grūtībās un redz noziedzību kā ātrāko12

risinājumu savām problēmām. Tādēļ šādu noziedzīgu nodarījumu

skaita palielināšanās vai samazināšanās var parādīt ekonomiska

rakstura problēmu ietekmi sabiedrībā.

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 20135

10

15

20

25

30 27.024.1

20.6 21.1 22.1 22.718.3 17.2 16.1

10.6 10.2 8.910.8 12.5 12.1 12.6 11.9 11.2

Reģistrēti noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu uz 1000 iedzīvotājiem

Igaunija Latvija

4.att. Reģistrētie noziedzīgie nodarījumi pret īpašumu uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā un

Igaunijā 2005.-2013.gadā.(Centrālā statistikas pārvalde, 2014; Statistics Estonia, 2014)

Reģistrētie noziedzīgie nodarījumi pret īpašumu Latvijā un

Igaunijā ir mainījušies ar pretēju tendenci abās valstīs.

Apskatītā laika posma sākumā, 2005.gadā, noziedzīgi nodarījumi

pret īpašumu uz 1000 cilvēkiem Igaunijā bija par 155% vairāk kā

Latvijā. Šī starpība gan samazinājās laika posmā, kad abās

valstīs bija vērojams šī rādītāja kritums, rezultātā 2007.gadā

reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits uz 1000 cilvēkiem

Igaunijā bija par 130% augstāks kā Latvijā. Nākamajos gados,

ekonomiskās krīzes laikā šie rāditāji kāpa abās valstīs. No

2007. līdz 2010.gadam Igaunijā reģistrēto noziedzīgo nodarījumu

skaits pret īpašumu uz 1000 iedzīvotājiem auga par 10%, savukārt

Latvijā par 36%. Laika posmā no 2009.-2011.gadam bija vērojama

nestabilitāte šajos rādītājos Latvijā, savukārt 2010.-2011.gadā

Igaunijā bija novērojams straujš šo rādītāju kritums (par 24%).

Sākot no 2011.gada reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits šajā

13

kategorijā abās valstīs kritās. No 2011. līdz 2013.gadam šis

rādītājs Igaunijā samazinājās par 14%, savukārt tajā pašā laika

posmā Latvijā par 12%.

Rezultātā starpība starp Latvijas un Igaunijas noziedzīgo

nodarījumu skaitu uz 1000 iedzīvotājiem samazinājusies.

2005.gadā Igaunijā bija par 155% vairāk reģistrētu noziedzīgu

nodarījumu pret īpašumu kā Latvijā, savukārt 2013.gadā par 43%

vairāk. 9 gadu griezumā starpība samazinājusies par 112%.

5. Reģistrēto laupīšanu skaits

Daudz precīzāk mums nepieciešamās tendences noziedzības

izmaiņās varētu parādīt laupīšanu skaits uz 10000 iedzīvotājiem,

jo šis ir viens tiem veidiem, par kuru iedzīvotāji daudz biežāk

par citiem noziedzības veidiem ziņotu policijai, kā dēļ veidojas

daudz objektīvāka statistika. Laupīšana ir nopietnāks

noziedzības veids kā zādzība.Par laupīšanu sauc uzbrukumu nolūkā

iegūt mantu, ja uzbrukums saistīts ar vardarbību, kura ir

bīstama cietušā dzīvībai vai veselībai, vai ar šādas vardarbības

piedraudējumu. Atšķirībā no citiem datiem, šie dati ir pieejami

tikai līdz 2012.gadam un neiekļauj darbā apskatīto 2013.gadu.

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 20132

4

6

8

10

9.55

7.446.61

6.79

5.444.49 3.95 3.45

9.61 10.09

6.65

6.57

7.01

5.06 5.11 4.71

Reģistrētas laupīšanas uz 10000 iedzīvotājiem

Igaunija Latvija

14

5.att. Reģistrētās laupīšanas uz 10000 iedzīvotājiem Latvijā un Igaunijā 2005.-2013.gadā.

(Eurostat, 2014)

Mūsu apskatītā laika perioda sākumā 2005.gadā laupīšanu

skaits uz 10000 iedzīvotājiem Latvijā un Igaunijā bija vienāds.

2006.gadā Latvijā reģistrēto laupīšanu skaits nedaudz

palielinājās - par 0,05 uz 10000 cilvēkiem, taču Igaunijā tas

strauji samazinājās – par 0,22 uz 10000 cilvēkiem. 2005.gadā

Igaunijā laupišanu skaits turpināja samazināties, taču Latvijā

tas saruka par 0,35, kas ir straujākais kritums abās valstīs

mūsu apskatītajā periodā. 2007.gadā reģistrēto laupīšanu skaits

Latvijā un Igaunijā atkal bija vienāds – 0,66 gadījumi uz 10000

iedzīvotājiem. Nākamajā gadā Latvijā rādītājs nemainījas, taču

2009.gadā tas bija nedaudz palielinājies. Savukārt Igaunijā

2008.gadā rādītājs nedaudz kāpa, taču ar 2009.gadu sākās

rādītāja samazināšanās. Latvijā reģistrēto laupīšanu skaits

samazinājās sākot ar 2010.gadu Atlikušajā apskatītajā laika

posmā abās valstīs rādītājs turpināja samazināties. 2012.gadā

Igaunijā bija mazāks laupīšanu skaits uz 10000 iedzīvotājiem kā

Latvijā, pēc kā var secināt, ka Igaunijā 2005.-2012.gadā

reģistrētos laupīšanu skaits ir samazinājies straujāk. Kopumā,

Igaunijā 2005.gadā bija par 182% vairāk laupīšanu kā 2012.gadā,

taču Latvijā 2005.gadā bija par 104% vairāk laupīšanu kā

2012.gadā, kas ir ļoti pozitiva tendence abās valstīs.

6. Bezdarba un noziedzības rādītāju salīdzināšana

Lai salīdzinātu Latviju un Igauniju visos šajos rādītājos,

mums vispirms ir jāizsaka secinājumi par katru valsti atsevišķi.

15

2005.-2013.gads ir garš laika posms, kura laikā valstīs bija

vērojamas dažādas ekonomiskās situācijas, tādēļ, noderīgi ir šo

posmu sadalīt mazākos periodos, paturot prātā to saistību vienam

ar otru. Pirmo posmu 2005.-2007.gadā, kad valstīs bija

ekonomiska augšupeja un bija salīdzinoši augsta labklājība,

varētu nosaukt par pirmskrīzes periodu. Otro posmu 2008.-

2010.gadā, kad valstīs bija ekonomiskā krīze, kas spēcīgi

ietekmēja sociālekonomisko situāciju valstīs, varētu nosaukt par

krīzes periodu. Trešo posmu 2011.-2013.gadā varētu nosaukt par

pēckrīzes periodu, jo valstī notiekošie procesi varētu

ietekmēties no lēni augošajiem ekonomiskajiem rādītājiem.

6.1. Bezdarba un noziedzības rādītāju salīdzinājums Igaunijā

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 20133

132333

Bezdarba un dažādu noziedzības rādītāju salīdzinājums Igaunijā

Bezdarba līmenis, %Reģistrētā noziedzība uz 1000 iedz.Noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu uz 1000 iedz.Reģistrētas laupīšanas uz 1000 iedz.

6.att. Apskatīto radītāju salīdzinājums Igaunijā (Eurostat, 2014; Centrālā statistikas

pārvalde, 2014; Statistics Estonia, 2014)

Pirmskrīzes perioda laikā valstī norisinājās visu

salīdzinato rādītāju lejupslīde. Valstī augošā labklājība un

pozitīva ekonomiskā situācija ļāva kristies gan bezdarba

rādītājam, gan visiem apskatītajiem noziedzības rādītājiem.

Visstraujāk šajā laikā samazinājās reģistrēto laupīšanu skaits

un bezdarba līmenis, attiecīgi par 30% un 42%.

16

Krīzes periodā bija vērojamas straujas bezdarba līmeņa

izmaiņas. 2008.-2010.gadā bezdarbs Igaunijā palielinājās vairāk

kā trīs reizes. Noziedzības līmeņi šajā laikā nepiedzīvoja tik

krasas pārmiņas. Palielinājās noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu

skaits, taču šīs izmaiņas nebija tik lielas un krīzes periodā

tas auga par 8%. Reģistrēto laupīšanu skaits un vispār

reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits šajā laikā būtiski

nemainījās, taču jāpiemin, ka to līdzšinējā tendence

samazināties bija piebremzējusies.

Pēckrīzes periodā atkal bija vērojama visu rādītāju

samazināšanās. Bezdarbs laika posmā no 2011. līdz 2013.gadam

Igaunijā samazinājies par 30% un tas bija tuvu rādītājam, kāds

tika fiksēts 2008.gadā. Straujāk sāka kristies arī noziedzības

rādītāji. Reģistrētā noziedzības un noziedzīgu nodarījumu pret

īpašumu skaits samazinājās attiecīgi par 6% un 12%.

Bezdarba līmeņa izmaiņas Igaunijā uzrādītajā laika posmā

nav bijušas vienmērīgas un deviņu gadu periodā redzami gan

strauji kāpumi, gan mazāk strauji kritumi. Igaunijas reģistrētās

noziedzības rādītāji ir diezgan vienmērīgi mazinājušies un

kopumā, piemēram, laupīšanu skaita gadījumā samazinājušies pat

par pusi.

6.2. Bezdarba un noziedzības rādītāju salīdzinājums Latvijā

17

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 20134914192429

Bezdarba un dažādu noziedzības rādītāju salīdzinājums Latvijā

Bezdarba līmenis, %Reģistrētā noziedzība uz 1000 iedz.Nodziedzīgie nodarījumi pret īpašumu uz 1000 iedz.Reģistrētas laupīšanas uz 10000 iedz.

7.att. Apskatīto radītāju salīdzinājums Latvijā (Eurostat, 2014; Centrālā statistikas pārvalde,

2014; Statistics Estonia, 2014)

Pirmskrīzes periods Latvijā bija ļoti nevienmērīgs.

Reģistrētā noziedzība kopumā, lai gan apskatīti tiek tikai trīs

gadi starp 2005.-2007.gadu, ir strauji augusi un kritusi.

Līdzīga tendence vērojama arī reģistrēto laupīšanu ziņā, arī šis

rādītājs piedzīvojis kāpumu un tad samazinājies, taču kopumā

trīs gadu griezumā samazinājies par 31%. Bezdarba līmenis

saistībā ar ekonomisko augšupeju 2007.-2009.gadā samazinājās par

39%, tāpat samazinājās arī noziedzīgo nodarījumu pret īpašumu

skaits.

Krīzes posmā vērojama visu rādītāju kāpšana. Visstraujāk

kāpa bezdarba līmenis (2,53 reizes). Kāpums bija vērojams arī

visos trijos mūsu apskatītajos noziedzības rādītajos. Vismazāk

palielinājās laupīšanu skaits, taču ievērojami palielinājās

noziedzīgo nodarījumu pret īpašumu skaits, augot par 41% un par

14% pārsniedzot darbā apskatītā laika perioda sākumu, 2005.gadu.

Pēckrīzes periodā vērojama dažāda tempa, tomēr visu šo

rādītāju samazināšanās. Bezdarba rādītājs laika posmā no 2011.

18

līdz 2013.gadam samazinājās par 26%. Noziedzības rādītāji kritās

līdzvērtīgi. Vispārējais reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits

pēckrīzes periodā samazinājās par 5%, noziedzīgo nodarījumu pret

īpašumu rādītājs par 11%, taču reģistrēto laupīšanu skaits

2011.-2012.gadā samazinājies par 8%.

Gan bezdarba, gan noziedzības rādītāji Latvijā deviņu gadu

griezumā ir bijuši ļoti nestabili. Lai gan bezdarba līmenis

2013.gadā atgriezies lidzīgā pozīcijā, kāds tas bija 2005.gadā,

tas apskatītajā laika posmā mainījies plašā diapozonā. Kopējais

reģistrēto noziegumu un noziegumu pret īpašumu skaits nav

būtiski izmainījies, ja salīdzina 2005. un 2012. gadu. Vienīgais

rādītājs, kas ievērojami samazinājies ir reģistrēti laupīšanu

skaits, tomēr, tāpat kā visi pārējie, arī šim rādītājam ir

bijuši augšupejoši un lejupejoši posmi.

6.3. Latvijas un Igaunijas rādītāju salīdzinājums

Pirmskrīzes periodā darbā apskatītie rādītāji bija

samazinājušies gan Latvijai, gan Igaunijai. Tomēr svarīgi

atzīmēt, ka Igaunijā šo rādītāju izmaiņas bija daudz stabilākas,

savukārt Latvijai to izmaiņas bija nevienmērīgas, vienu gadu

rādītājiem paaugstinoties, otru gadu samazinoties. Pirmskrīzes

periodā, no 2005. līdz 2007.gadam, rādītāji kopumā bija

izmainījušies līdzīgi, bezdarba līmenim Igaunijā samazinoties

par 42%, bet Latvijā par 39%, savukārt reģistrēto laupīšanu

skaita samazinājums bija attiecīgi 30% Igaunijai un 31%

Latvijai.

Krīzes laikā apskatītajās valstīs strauji kāpa bezdarba

līmenis – attiecīgi vairāk kā trīs reizes Igaunijā un aptuveni

divas ar pus reizes Latvijā. Krīzes perioda ekonomisko

19

sarežģījumu sekas abu valstu noziedzības rādītājos bija dažādas.

Kamēr Latvijā rādītāji no krītošiem pirmskrīzes periodā kļuva

par augošiem krīzes periodā, Igaunijā bija vērojama tikai šo

krišanās tempu sarukšana. Latvijā laupīšanu skaits

paaugstinoties pat pārsniedza 2005.gadā fiksēto rādītāju.

Pēckrīzes periods abām valstīm iezīmējās ar visu darbā

apskatīto rādītāju samazināšanos. Bezdarba rādītāji samazinājās

– Igaunijā par 30%, Latvijā par 26%. Abās valstīs rādītāji bija

pietuvojušies tādiem, kādi tie bija pirms krīzes. Laikā no 2011.

līdz 2013.gadam Igaunijā vērojams straujāks samazinājums visos

noziedzības rādītājos kā Latvijā.

Skatoties plašākā laika periodā, no 2005. līdz 2013.gadam,

Latvijā un Igaunijā bezdarba līmenis bijis vienādi nestabils,

respektīvi abās valstīs bijuši gan strauji kāpumi, gan līmeņa

samazināšanās. Noziedzības rādītāju samazināšanās Igaunijā

kopumā bijusi izteiktāka kā Latvijā. Latvijā 9 gadu laikā

būtiski nav mainījies reģistrētās noziedzības un noziedzīgu

nodarījumu pret īpašumu skaits, taču ievērojami samazinājies

laupīšanu skaits. Turpretī Igaunijā samazinājušies visi

rādītāji, dažiem samazinoties pat uz pusi.

20

Secinājumi

Igaunija un Latvija var šķist ļoti līdzīgas valstis gan

ekonomiskajā, gan sociālo apstākļu ziņā. Gan pašu iedzīvotāju

viedoklis, gan ekonomiskie rādītāji gan uzrāda, ka Igaunija ir

nedaudz priekšā Latvijai vairākos rādītājos un to varētu nosaukt

par nedaudz veiksmīgāku valsti. Veicot šo valstu salīdzinājumu

no bezdarba un noziedzību raksturojošiem lielumiem, varu

secināt, ka, vismaz pēc statistikas, šis priekšstats nav pilnīgi

precīzs.

Posmā pirms krīzes Igaunijai bija salīdzinoši augstāka

noziedzība kā Latvijai. Ekonomiskās augšupejas apstākļos,

labklājība abās valstīs uzlabojās, kas savukārt samazināja

noziedzīgo nodarījumu skaitu. Gan Latvijā, gan Igaunijā

uzlabojās dzīves apstākļi un sabiedrībā vienlīdzīgi krita

noziedzības rādītāji. Igaunijas rādītāji samazinājās straujāk,

kamēr Latvijā dažādos noziedzības veidos rādītāji svarstījās.

Krīzes laikā, kāpjot bezdarbam abās valstīs, abās valstīs

novērojamas dažādas tendences noziedzības rādītaju izmaiņās.

Latvijā noziedzību raksturojošie rādītāji sāka kāpties, kamēr

Igaunijā tie drīzāk turpināja samazināties, tikai mazākos

apmēros. Tas apstiprina manu hipotēzi par to, ka palielinoties

bezdarbam, Latvijas sabiedrībā noziedzīgo nodarījumu skaits

palielinās vairāk nekā Igaunijā. Arī pēc krīzes Igaunijā bija

novērojama straujāka reģistrēto noziedzīgu nodarījumu skaita

samazināšanās kā Latvijā, vēlreiz pierādot izvirzīto hipotēzi.

Kopumā Igaunijā dažādi noziedzības rādītāji bija samazinājušies

straujāk kā Latvijā, kur daži rādītāji 9 gadu griezumā nebija

pat īpaši mainījušies.

21

Ņemot vērā to, ka Igaunijai visu manis apskatīto laika

posmu vairums noziedzību raksturojošo rādītāju bija augstāki,

nevaru apstiprināt ievadā izvirzīto hipotēzi par to, ka Igaunijā

noziedzības līmenis izrādīsies zemāks. Lai gan tas ļoti strauji

tuvojās Latvijas rādītājiem, apskatītajā 9 gadu periodā tas

noturējās virs Latvijas rādītājiem. Tiesa, šāda situācija gan

bija izteiktāka tajos noziedzīgu nodarījumu veidos, kur pēc

manām domām bija augstāka latentās noziedzības iespējamība.

Apstrādājot apskatītos datus par Latviju un Igauniju, radās

dažadas pārdomas par iespējajām kļūdām datos. Ekonomiskie

rādītāji un bezdarba līmenis šaubas neizraisīja, jo tas tiek

mērīts visprecīzākajā iespējamā veidā, un, ja pat kļūda ir, tās

lielums ar katru gadu būtiski nemainās līdz ar ko arī neietekmē

kopējo ainu. Savukārt redzot datus par noziedzību radās ļoti

lielas šaubas, vai datos nav ļoti augsta latentā noziedzība.

Reģistrētie dati par noziedzīgiem nodarījumiem Latvijā bija

daudzviet bija ievērojami zemāki kā Igaunijā, taču pavērojot

datus par veidiem, kuros latentās noziedzības iespējamība bija

mazāka, dati vairs tik ļoti neatšķīrās. Tādēļ izdaru secinājumu,

ka izveidojušās tendences noziedzības rādītāju izmaiņās un to

salīdzinājumā abās valstīs var būt diezgan neprecīzi.

Pabeidzot šo darbu, vēlējot izvirzīt pieņēmumu, ka

apkopojot šos datus, esmu izveidojis arī modeli, pēc kura var

noteikt, kā aptuveni mainījusies latentā noziedzība abās

valstīs. Plašākā pētījumā šos datus varētu salīdzināt ar

socioloģiskajām aptaujām par sabiedrības uzticību policijai un

iespējams izdarīt nozīmīgus secinājumus par latentās noziedzības

ietekmi uz statistiku par noziedzību.

22

Izmantoto avotu saraksts

Dati no statistikas bāzēm:

1. Eurostat. (2014). Crimes recorded by the police. [Table]

Retrieved from:

http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/crime/d

ata/database

2. Eurostat. (2014). GDP and main components - volumes.

[Table] Retrieved from:

http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/nationa

l_accounts/data/database

3. Eurostat. (2014). Population on 1 January by age and sex.

[Table] Retrieved from:

http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/populat

ion_demography_migration_and_projections/population_data/

database

4. Eurostat. (2014). Unemployment rate by sex and age groups -

annual average, %. [Table] Retrieved from:

http://appsso.eurostat.ec.europa.eu/nui/show.do?

dataset=une_rt_a&lang=en

5. Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde. (2014).

Skg01. Reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits.

[Statistisko datu krājums]. Iegūts no:

http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__sab

kart/SK0010.px/table/tableViewLayout1/?rxid=562c2205-ba57-

4130-b63a-6991f49ab6fe

6. Statistics Estonia. (2014). Ju001: Recorded offences by

degree/type [Table]. Retrieved from: http://pub.stat.ee/px-

web.2001/Dialog/varval.asp?

ma=JU001&ti=RECORDED+OFFENCES+BY+DEGREE%2FTYPE&path=../

23

I_Databas/Social_life/07Justice_and_security/03Crime/

&lang=1

Normatīvie akti:

7. Latvijas Republikas Augstākā Padome. (1992). Par

grozījumiem un papildinājumiem Latvijas kriminālkodeksā un

Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā. Iegūts no:

http://likumi.lv/doc.php?id=74386

Citas publikācijas:

8. European Commision. (2014). European Economic Forecast.

Economic and Financial Affairs,Autumn 2014. Retrieved from:

http://ec.europa.eu/economy_finance/publications/european_e

conomy/2014/pdf/ee7_en.pdf

24