Valmieras pilsētas
attīstības programma
2015.-2020. gadam
Ikgadējais uzraudzības ziņojums
(monitorings) par 2015. gadu
2
Satura rādītājs
SAĪSINĀJUMI ...................................................................................................................................... 3
IEVADS .................................................................................................................................................. 4
1. VALMIERAS PILSĒTAS ATTĪSTĪBAS RAKSTUROJUMS ..................................................... 5
1.1. VIDĒJA TERMIŅA PRIORITĀŠU NOVĒRTĒŠANAI KOPĒJIE SASNIEDZAMIE REZULTĀTI ..................................... 6
1.2. VIDĒJA TERMIŅA PRIORITĀŠU NOVĒRTĒŠANAI SASNIEDZAMIE REZULTĀTI ................................................. 11
2. ĪSTENOTIE PROJEKTI ............................................................................................................... 26
SECINĀJUMI ..................................................................................................................................... 34
PRIEKŠLIKUMI ................................................................................................................................ 36
3
Saīsinājumi
Bibliotēka Valmieras bibliotēka
Būvvalde Valmieras pilsētas būvvalde
CSP Centrālā statistikas pārvalde
EIFL Electronic Information for Libraries - Publisko bibliotēku inovāciju programma
EDIC Europe Direct informācijas centrs
ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds
ES Eiropas Savienība
ESF Eiropas Sociālais fonds
IeM Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija
KPFI Klimata pārmaiņu finanšu instruments
LIAA Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
LR Latvijas Republika
Muzejs Valmieras muzejs
NĪAP Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvalde
PMLP Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
RAIM Reģionālās attīstības indikatoru modulis
SIA Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
TIC Tūrisma informācijas centrs
ViA Vidzemes Augstskola
VIIS Valsts izglītības informācijas sistēma
VMV Valmieras Mākslas vidusskola
VN Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Valmieras Namsaimnieks”
VT Valmieras tehnikums
VŪ Valmieras ūdens
ZAAO Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija
Neitrāla attīstības tendence
Pozitīva attīstības tendence
Negatīva attīstības tendence
4
Ievads
Valmieras pilsētas attīstības programma 2015.-2020. gadam (turpmāk – Attīstības programma)
ir Valmieras pilsētas pašvaldības vidēja termiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā
noteikti pilsētas attīstības prioritātes un rīcības virzieni, sasniedzamie rezultāti, attīstības programmas
uzraudzības kārtība. Attīstības programma tika apstiprināta ar Valmieras pilsētas pašvaldības
29.12.2014. domes lēmumu Nr. 435 (protokols Nr.21, 6.§). Attīstības programmas īstenošanas un
uzraudzības kārtībā noteikts, ka monitorings jeb ikgadējais uzraudzības ziņojums tiek sagatavots reizi
gadā.
Ikgadējais uzraudzības ziņojums par 2015.gadu izstrādāts ar mērķi – izvērtēt teritorijas
attīstības progresu, attīstības programmas īstenošanas gaitā sasniegto, lai pārliecinātos, ka faktiskā
aktivitāšu norise atbilst plānotajam.
Ikgadējā uzraudzības ziņojums sastāv no sekojošām sadaļām:
- vispārīgs pašvaldības attīstības raksturojums un pašreizējās situācijas novērtējums,
- statistisko rādītāju analīze,
- pārskats par periodā paveikto,
- secinājumi un priekšlikumi darbības uzlabošanai ar mērķi pilnībā sasniegt izvirzītos rādītājus.
Ikgadējo uzraudzības ziņojumu izskata un apstiprina Valmieras pilsētas pašvaldības domes
sēdē, un publicē mājas lapā www.valmiera.lv.
5
1. Valmieras pilsētas attīstības raksturojums
Valmiera ir viena no deviņām lielajām Latvijas Republikas pilsētām un Vidzemes reģiona
administratīvais un ekonomiskās attīstības, izglītības, kultūras un sporta centrs. Valmiera atrodas 107
km no galvaspilsētas Rīgas un 50 km no Igaunijas robežas. Pēc platības un iedzīvotāju skaita tā ir
astotā lielākā republikas pilsēta. Saskaņā ar Ministru kabineta grozījumiem 2013.gada 19.marta
noteikumos Nr. 154 “Noteikumi par republikas pilsētu un novadu administratīvo teritoriju robežu
aprakstu apstiprināšanu” (grozījumi stājās spēkā 12.08.2015.) Valmieras pilsētai tika aktualizēta
administratīvā robeža, t.i., Valmieras pilsētas teritorijai tika pievienotas 7 Beverīnas novada zemes
vienības ar kopējo platību 117,4ha, tā rezultātā Valmieras pilsētas platība no 2015.gada ir 19,35 km2.
Attīstība ir pilsētai svarīgu stratēģisko mērķu sinerģija, kas kopumā veido integrētu pilsētas
attīstību. Valmieras pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2015.-2030. gadam definētie stratēģiskie
mērķi:
1) Iedzīvotāju labklājība - pieaug pilsētas iedzīvotāju labklājība.
2) Personības izaugsme - izglītota, aktīva, radoša uz veselīgu un videi draudzīgu dzīvesveidu
orientēta sabiedrība.
3) Uzņēmējdarbības attīstība - investīciju piesaisti un ekonomisko izaugsmi veicinoša vide,
nacionāli un starptautiski konkurētspējīgas uzņēmējdarbības attīstība.
4) Funkcionāla, estētiska un dabas vērtības iekļaujoša pilsētvide - inovatīva, videi draudzīga un
līdzsvarota pilsētvide.
5) Iedzīvotāju sociālā un fiziskā drošība - darba, dzīvesvietas, veselības aprūpes un sociālo
pakalpojumu pieejamība drošā pilsētā.
6
1.1. Vidēja termiņa prioritāšu novērtēšanai kopējie sasniedzamie rezultāti
Npk. Rādītājs Bāzes gads Pašreizējā vērtība Pārskata gads -
2015
Līdzšinējā
attīstības
tendence
2020. gadā
sasniedzamais
rezultāts
Avots
1. Iedzīvotāju skaits 2014 VII 25 513
(faktiski 32 120)* 25 093 Palielinās ↑ PMLP
2. Bērnu skaits (vecumā līdz 6
gadiem) 2014 VII 1 920 1 909 Ir stabili → PMLP
3.
Bērnu skaits (vecumā no 7 līdz
18 (neieskaitot) gadu
vecumam)
2014 VII 2 602 2 665 Ir stabili → PMLP
4.
Teritorijas attīstības līmeņa
indekss
Pašvaldības budžeta
kapacitātes rādītājs
Vieta starp Latvijas Republikas
nozīmes pilsētām
2013
-0,528
- 0,303**
1
4**
-0,269
(2014)
0,0783
(2014)
4
(2014)
Uzlabojās ↑ RAIM
5.
Ekonomiski aktīvo tirgus
vienību skaits
2012 1 874 2208
(2014) Palielinās ↑ CSP
* Atbilstoši 24.04.2014. pētījumā “Vidzemes plānošanas reģiona viedās specializācijas iespējas” norādītajam “Valmiera ir viena no republikas pilsētām ar vislielāko tādu iedzīvotāju īpatsvaru
(25,9%), kas dzīvo Valmierā, bet dzīvesvietu ir deklarējuši citur”
** Informācija no Ministru kabineta noteikumu projekta “Noteikumi par kritērijiem un kārtību valsts budžeta dotācijas piešķiršanai pašvaldībām ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada
plānošanas perioda līdzfinansēto projektu īstenošanai” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija) versija uz 14.10.2014.
7
6.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa
ieņēmumi budžetā uz 1
iedzīvotāju (euro)
2013 545 583,08 Ir stabili → RAIM
7.
Bezdarba līmenis (% no
ekonomiski aktīvo iedzīvotāju
skaita) (vidējais % rādītājs
gadā)
2013 7,1% 5,9% Nepalielinās → NVA
8.
Iedzīvotāju skaits darbspējas
vecumā
2014 VIII 16 159 15 641 Ir stabili → PMLP
9. Iedzīvotāju apmierinātība ar
dzīvi Valmierā 2013 89% 97,8% Ir stabili →
Pašvaldības
aptaujas dati
8
Vieni no svarīgākajiem pilsētas attīstības raksturojošajiem rādītājiem ir ekonomiski aktīvo
tirgus vienību skaits, bezdarba līmenis un iedzīvotāju apmierinātība ar pašvaldības darbu.
Valmieras pašvaldības virsmērķis ir iedzīvotāju labklājības celšana, tostarp deklarēto
iedzīvotāju skaita palielināšana pilsētā. Šobrīd esošā tendence ir pretēja – deklarēto iedzīvotāju skaits
pašvaldībā samazinās. Laika posmā no 2014.gada līdz 2015.gadam iedzīvotāju skaits ir samazinājies
par 420. Jāpiebilst, ka iedzīvotāju skaits samazinās visā Latvijā, to ietekmē dabiskā kustība (starpība
starp dzimušajiem un mirušajiem), gan mehāniskā kustība (starpība starp iebraukušajiem un
izbraukušajiem).
Pretēja tendence ir novērojama uzņēmējdarbības jomā - pārskata periodā ekonomiski aktīvo
tirgus vienību skaits ir palielinājies par 334 vienībām. Valmiera ir industriāla pilsēta, kurā ir
salīdzinoši daudz lielu rūpniecības uzņēmumu. Ņemot vērā uzņēmumu darbības stabilitāti, to
konkurētspēju ārvalstu tirgos un lielo jaunizveidoto uzņēmumu īpatsvaru, pilsēta uzskatāma par
Vidzemes uzņēmējdarbības centru.
1.attēls. Ekonomiski aktīvo vienību vienību skaits pēc iedalījuma pa grupām. Avots: CSP
Dati 1.attēlā uzskatāmi parāda, kā mainījies ekonomiski aktīvo vienību vienību skaits pēc
iedalījuma pa grupām laika posmā no 2009. līdz 2014. gadam. Vislielākais ekonomiski aktīvo vienību
skaits ir komercsabiedrību un pašnodarbināto personu grupā. Vismazākais – pašvaldību un valsts
budžeta iestāžu grupā. 2014.gadā bija 891 pašnodarbinātās personas, 102 individuālie komersanti,
1018 komercsabiedrības, 17 zemnieku un zvejnieku saimniecības, 174 fondi, nodibinājumi un
biedrības, 4 valsts budžeta iestādes un 2 pašvaldību budžeta iestādes.
9
2015.gadā Valmieras pilsētā bezdarba līmenis ir samazinājies par 1,3%. Ņemot vērā, ka
vasaras un ziemas mēnešos bezdarba līmenis ir atšķirīgs, to precīzāk raksturo dinamika visa pārskata
periodā (skatīt 2.attēlu).
2. attēls. Bezdarba līmenis Valmieras pilsētā (izteikts %). Avots: LR Nodarbinātības valsts aģentūra.
Valmieras iedzīvotāju aptaujā par 2015.gadu tika noskaidrots, ka 97,8% iedzīvotāju ir
apmierināti ar dzīvi pilsētā, kas ir par 18,8% vairāk, salīdzinot ar 2013.gadu. No 405 respondentiem
309 jeb 76,3% respondentu ir atbildējuši pilnībā apstiprinoši (atbilde “jā”), ka ir apmierināti ar dzīvi
Valmierā, 87 jeb 21,85%, ka ir daļēji apmierināti ar dzīvi Valmierā (atbilde “daļēji”) un 9 jeb 2,2,%,
ka nav apmierināti ar dzīvi Valmierā. Minimālais nepieciešamais respondentu skaits reprezentablu
datu nodrošināšanai Valmieras iedzīvotāju aptaujā par 2015.gadu ir 378 respondenti. Iedzīvotāji
atzinīgi novērtējuši to, ka pilsēta ir sakopta, tajā ir daudzveidīgs kultūras un sporta pasākumu
piedāvājums, pilsētā ir attīstīta infrastruktūra un pietiekošs izglītības pakalpojumu piedāvājums.
Tomēr komentāros iedzīvotāji atzīst, ka Valmierā trūkst darbavietas un dzīvojamais fonds. Tāpat
iedzīvotāji pie jautājuma par apmierinātību ar dzīvi Valmieras pilsētā iesaka attīstīt tūrismu pilsētā
ziemas mēnešos un labiekārtot pilsētas parkus.
Viens no iedzīvotāju labklājības raksturojušiem rādītājiem ir vidējā darba alga. Tās izmaiņas
Valmieras pilsētā laikā no 2012.gada līdz 2015.gadam attēlotas 3.attēlā.
10
3.attēls. Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa Valmieras pilsētā, EUR. Avots: CSP
2012.gada 1.ceturksnī vidējā darba alga Valmierā (bez privātā sektora komersantiem ar
nodarbināto skaitu līdz 50 darbiniekiem) bija 440 EUR, bet 2015.gada 4.ceturksnī vidējā samaksa bija
580 EUR. Tendence ir pozitīva – kopumā vidējā darba samaksa Valmieras pilsētā palielinās. Šajā pat
laika periodā minimālā mēneša alga ir izmainījusies no 200 LVL jeb 284,57 EUR 2012.gadā līdz 360
EUR 2015.gadā, un patēriņa cenu pieaugums (inflācija) periodā no 01.01.2012. līdz 31.12.2015. pēc
CSP datiem ir 0,9%.
11
1.2. Vidēja termiņa prioritāšu novērtēšanai sasniedzamie rezultāti
1. tabula
Npk. Rādītājs Bāzes
gads
Pašreizējā
vērtība Pārskata gads - 2015
Līdzšinējā
attīstības
tendence
2020. gadā
sasniedzamais
rezultāts
Avots
Konkurētspējīga visu līmeņu izglītības piedāvājuma nodrošināšana (SV-1)
1.
Izglītības iestāžu audzēkņu skaits:
- pirmsskolas izglītības iestādes
- vispārējās izglītības iestādes
(t.sk. pirmsskolas izglītības
iestādes)
- Valmieras tehnikums un
Valmieras Mākslas vidusskola
- Vidzemes Augstskola
2014
IX
1 596
3 759
604
987
1 457
3 800
1065 (t.sk. Valmieras tehnikuma
struktūrvienības “Ranka”
audzēkņi)
867
Ir stabili → VIIS, VT,
VMV, ViA
Valmiera vēsturiski ir izveidojusies par reģiona administratīvo centru jautājumos, kas saistīti ar izglītību. Pilsētā ir pārstāvēta visu līmeņu izglītība,
sākot no pirmsskolas līdz pat mūžizglītībai. Darbojas profesionālās un augstākās izglītības iestādes. Valmieras pilsētā pirmsskolas izglītības programmas tiek
īstenotas desmit izglītības iestādēs, no tām sešas ir pašvaldības dibinātas pirmsskolas izglītības iestādes (trīs iestādēm ir arī atsevišķas struktūrvienības), divas
izglītības iestādes (viena vidējā un viena speciālā), kurās cita starpā tiek īstenotas arī pirmsskolas izglītības programmas, kā arī divas privātās izglītības
iestādes. Salīdzinot ar bāzes gadu, audzēkņu skaits pārskata gadā Valmieras pirmsskolas izglītības iestādēs ir samazinājies -2014.gadā pirmsskolas izglītības
iestādēs bija 1596 audzēkņu, bet 2015.gadā audzēkņu skaits samazinājās par 139.
12
Valmieras pilsētā pamata un vidējā izglītība tiek nodrošināta septiņās vispārējās izglītības iestādēs, no kurām divas ir sākumskolas. Valmieras
2.vidusskolai ir struktūrvienība Valmieras vakara (maiņu) vidusskola. Pilsētā ir arī viena speciālās izglītības iestāde – Valmieras vājdzirdīgo bērnu
internātvidusskola - attīstības centrs. Kopējais audzēkņu skaits vispārējās izglītības iestādēs 2015./2016.mācību gadā ir palielinājies, sasniedzot 3800
audzēkņus, kas ir par 41 audzēkni vairāk kā iepriekšējā mācību gadā. Daļa izglītojamo izmanto dienesta viesnīcas pakalpojumus. 2015.gada 16.novembrī no
Izglītības un zinātnes ministrijas Valmieras pilsētas pašvaldības īpašumā tika pārņemti nekustamie īpašumi Ausekļa ielā 25B un Ausekļa ielā 25C, Valmierā ar
mērķi attīstīt dienesta viesnīcas pakalpojumu un piedāvāt izglītojamiem mūsdienu prasībām atbilstošu mācību un uzturēšanās vidi.
Profesionālās izglītības iestādēs – Valmieras tehnikumā un Valmieras Mākslas vidusskolā vērojama pozitīva tendence. 2015./2016. mācību gadā 645
audzēkņi apguva izglītību Valmieras tehnikumā, bet Valmieras Mākslas vidusskolā 420 audzēkņi. Valmieras tehnikumā 2015./2016.mācību gadā uzņemti par
110 audzēkņiem vairāk nekā iepriekšējā mācību gadā, turklāt ar 2015.gada 1.septembri Rankas profesionālā vidusskola ir kļuvusi par Valmieras tehnikuma
mācību īstenošanas vietu Rankā. Iepriekš minētie fakti izskaidro, kāpēc audzēkņu skaits viena gada laikā ir ievērojami manījies no 604 līdz 1065 audzēkņiem.
Augstāko izglītību Valmierā piedāvā Vidzemes Augstskola. Augstskola ir dibināta 1996.gadā, un pašlaik tā piedāvā 16 studiju programmas šādos
studiju virzienos: biznesa vadība, informācijas tehnoloģijas, inženierzinātnes, komunikācija un mediji, pārvaldība un tūrisms. Augstskolas studentu skaits
pārskata periodā ir samazinājies no 987 audzēkņiem uz 867. Lai palielinātu studentu skaitu pēdējos gados veikta augstskolas organizatoriskā pilnveide, t.sk.
fakultāšu optimizācija, tajā pašā laikā lielāku uzsvaru liekot tieši uz zinātnisko pētniecību un tās attīstību nākotnē.
Rīcības virziena ietvaros izvirītā prioritāte: pieejama konkurētspējīga un vispusīga visu līmeņu izglītība.
Rīcības virziena ietvaros izvirzītie uzdevumi:
S-1-1 Kvalitatīvas izglītības satura nodrošināšana, kompetences centru attīstība un ekselences tīklojums,
S-1-2 Daudzveidīgas interešu izglītības, karjeras izglītības, mūžizglītības, tālākizglītības un neformālās izglītības nodrošināšana,
S-1-3 Izglītības iestāžu darbinieku kompetences un izaugsmes veicināšana,
S-1-4 Mūsdienīga izglītības iestāžu infrastruktūra, kvalitatīvas izglītības vides un materiāli tehniskās bāzes nodrošināšana,
S-1-5 Profesionālās un augstākās izglītības, kompetences centru un zinātniskās pētniecības attīstība, izglītības sasaiste ar darba tirgus vajadzībām un
zināšanu pārnesi,
S-1-6 Talantīgo bērnu spēju attīstīšana un izcilības veicināšana,
13
S-1-7 Izglītības nodrošināšana cilvēkiem ar speciālām vajadzībām,
S-1-8 Starptautiskās sadarbības veicināšana izglītībā, zinātnē un pētniecībā.
2. tabula
Npk. Rādītājs Bāzes
gads
Pašreizējā
vērtība
Pārskata gads
- 2015
Līdzšinējā
attīstības tendence
2020. gadā
sasniedzamais rezultāts Avots
Daudzveidīgu kultūras pakalpojumu un aktivitāšu piedāvājumu attīstīšana, radošas sabiedrības un Valmieras kā kultūras centra
stiprināšana (SV-2)
2. Iedzīvotāju vērtējums par
kultūras piedāvājumu 2013 50% 82,7%
Palielinās ↑
vērtējums “labi”
Pašvaldības
aptaujas dati
3.
Valmieras bibliotēkas
apmeklētāju skaits
(t.sk. virtuālie apmeklētāji)
2013 332 300 344 791 Ir stabils → Bibliotēka
4. Valmieras muzeja
apmeklētāju skaits 2013 69 104 96 504 Ir stabils → Muzejs
Valmiera pazīstama kā dažādu kultūras pasākumu centrs, jo īpaši teātra mākslas jomā. Pilsētā regulāri tiek organizēti daudzveidīgi mākslas, kultūras
un izklaides pasākumi, kas pieejami dažāda vecuma pilsētas iedzīvotājiem un viesiem. Pasākumu organizētāju mērķis ir ne tikai bagātināt apmeklētāju
pieredzi, bet arī radīt pozitīvu attieksmi pret sabiedrību un kultūras vērtībām. Valmierā notiekošos pasākumus apmeklē arī apkārtējo novadu un citu Latvijas
pilsētu iedzīvotāji. Pēc Valmieras pašvaldības veiktās aptaujas datiem, iedzīvotāju vērtējums par kultūras pasākumu piedāvājumu pilsētā ir pozitīvs.
Pārliecinoši lielākā daļa jeb 82,7% respondentu apmierina kultūras pasākumu piedāvājums Valmierā. 115 respondentu kultūras pasākumu piedāvājumu un to
kvalitāti novērtējuši kā “ļoti labu”, 214 respondentu kā “labu”, 53 respondenti kā “viduvēju”, 6 respondenti kā “sliktu”, 5 respondenti kā “ļoti slikti” un 5 no
respondentiem nav viedokļa. Lai uzlabotu kultūras pasākumu piedāvājumu un to kvalitāti, pilsētas iedzīvotāji iesaka atjaunot Valmieras Kultūras centru,
iesaistīt privāto sektoru un uzņēmējus, lai veidotu radošākus kultūras pasākumus. Tāpat iedzīvotāji uzskata, ka ir jāveicina kultūras pasākumu pieejamība.
2015.gadā paveiktais - sagatavota un iesniegta Kultūras ministrijai izskatīšanā projekta koncepcija par Valmieras viduslaiku pils konservāciju,
restaurāciju un attīstību un Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas pulksteņa un zvanu telpas restaurāciju ar mērķi veidot savstarpēji papildinošu tūrisma tīklu,
veicināt kultūras pieejamību, kultūras aktivitātes un pastiprināt tūrisma galamērķa identitāti.
14
Valmieras integrētā bibliotēka ir pirmā integrētā bibliotēka Latvijā, kurā sekmīgi tiek īstenota pilsētas un reģionālās augstskolas sadarbība, mērķtiecīgi
koordinējot resursus un izmantojot kopīgu infrastruktūru. Izstrādājot integrētās bibliotēkas koncepciju, ievērota informācijas sabiedrībai raksturīgā publisko un
zinātnisko bibliotēku saplūšanas tendence, ir izmantota pilsētu un augstskolu apvienoto bibliotēku pieredze Ziemeļvalstīs un ASV. Par veiksmīgo bibliotēkas
darbību liecina arī apmeklētāju skaita statistika - apmeklētāju skaits stabili palielinās un 2015.gadā apmeklētāju skaits sasniedza 344 791. Bibliotēkas statistika
uzrāda tendenci klātienes apmeklējumiem nedaudz samazināties un pieaugt virtuālo apmeklējumu skaits.
Valmieras muzejs dibināts 1959.gadā. Šobrīd Valmieras muzejs darbojas astoņās ēkas pilsētas vēsturiskajā centrā. 2004.gadā tika uzsākta ēku un
teritorijas infrastruktūras attīstība, ar mērķi nodrošināt muzeja pieejamību un izveidot kvalitatīvu senpilsētas vidi. Daļa no ēkām pakāpeniski tika restaurētas
un atjaunotas, papildinot tās ar apmeklētājiem interesantu un izglītojošu saturu. Par Valmieras muzeja attīstību un spēju piesaistīt interesentus liecina muzeja
apmeklētāju skaita palielināšanās - 2015.gadā tie bija 96 504 apmeklētāji, kas ir par 27 400 apmeklētājiem vairāk nekā 2013.gadā.
Rīcības virziena ietvaros izvirītā prioritāte: iedzīvotāju sabiedriskā aktivitāte un radošums, kultūras piedāvājumu daudzveidība, kultūras vērtību
saglabāšana un attīstīšana.
Rīcības virziena ietvaros izvirzītie uzdevumi:
S-2-1 Daudzveidīgs un augstvērtīgs kultūras pakalpojumu piedāvājums un tā attīstīšana,
S-2-2 Materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana un attīstīšana,
S-2-3 Radošo industriju un laikmetīgās mākslas piedāvājumu attīstīšana,
S-2-4 Kultūras un mākslas jomas speciālistu kompetences un izaugsmes veicināšana,
S-2-5 Valmieras kā kultūras centra stiprināšana,
S-2-6 Starptautiskās sadarbības veicināšana kultūras projektu un aktivitāšu īstenošanai,
S-2-7 Kultūras iestāžu un pasākumu norises vietu infrastruktūras attīstīšana,
S-2-8 Modernu un ērtu bibliotēku pakalpojumu nodrošinājums iedzīvotājiem.
15
3. tabula
Npk. Rādītājs Bāzes
gads
Pašreizējā
vērtība
Pārskata gads
- 2015
Līdzšinējā
attīstības tendence
2020. gadā
sasniedzamais rezultāts Avots
Sporta un aktīvās atpūtas piedāvājuma attīstīšana, orientācija uz veselīgu un videi draudzīgu dzīvesveidu (SV-3)
5. Iedzīvotāju vērtējums par sporta
pasākumu piedāvājumu 2013 58% 80,8%
Palielinās ↑
vērtējums “labi”
Pašvaldības
aptaujas dati
6. Organizēti vides pasākumi 2013 28 16 Ir stabils → Pašvaldība
Veselīgs dzīvesveids ir būtisks ekonomiskās un sociālās attīstības priekšnosacījums pilsētā, tādēļ nozīme ir pilsētas sporta infrastruktūrai un
iedzīvotāju iesaistei dažādos sporta veidos un aktīvās atpūtas nodarbēs. Sporta infrastruktūra un pakalpojumi Valmieras pilsētā ir plānveidīgi attīstīti, un ir
nodrošināta to pieejamība visā pilsētas teritorijā. Pēc atbildēm, kas tika iegūtas veicot pašvaldības iedzīvotāju aptauju, vairums jeb 80,8% respondentu ir
apmierināti ar sporta pasākumu piedāvājumu pilsētā. 112 respondenti sporta un aktīvās atpūtas pasākumu piedāvājumu un to kvalitāti novērtējuši kā “ļoti
labu”, 209 respondenti kā “labu”, 56 respondenti kā “vidēju”, 5 respondenti kā “sliktu”, 2 respondenti kā “ļoti sliktu” un 13 respondentiem nav viedokļa par
sporta un aktīvās atpūtas pasākumu piedāvājumu un to kvalitāti. Vairums respondenti iedzīvotāju aptaujas komentāros kā nozīmīgāko projektu, kas jāīsteno
2016.gadā, ir norādījuši Valmieras peldbaseina būvniecību. Tāpat ir ieteikums Valmierā izveidot distanču slēpošanas trasi Sajūtu parka teritorijā vai kādā citā
Valmieras pilsētas daļā.
Pilsētā tiek organizēti arī dažādi vides pasākumi, lai gan to skaits ir samazinājies kopš 2013.gada, Valmieras iedzīvotāji aktīvi tajos piedalās un kopīgi
darbojas. Tiek organizēti tādi pasākumi, kā “Lielā talka”, “Zemes stunda”, “Velosipēdu skaitīšana”, “Meža stādīšana kopā ar uzņēmējiem”, “Lielgabarīta
atkritumu nodošana” un citi. Pašvaldības iniciēto pasākumu skaits nav mainījies, bet samazinājies ir to pasākumu skaits, kuri tiek organizēti ar dažādu
nevalstisko organizāciju iniciatīvu, uzaicinot piedalīties arī pašvaldību. Tam par iemeslu ir plānošanas perioda 2007.-2013.gadam noslēgums, jo jaunā
plānošanas perioda finansējums vēl netika sadalīts šajā laika periodā.
Rīcības virziena ietvaros izvirītā prioritāte: veselīgs dzīvesveids, tautas un profesionālā sporta un aktīvās atpūtas attīstība.
Rīcības virziena ietvaros izvirzītie uzdevumi:
S-3-1 Tautas sporta attīstība, veselīga un aktīva dzīvesveida (t.sk. rekreācija) popularizēšana iedzīvotāju vidū,
16
S-3-2 Profesionālā sporta attīstība,
S-3-3 Valmieras kā starptautisku, nacionālu un reģionālu sporta pasākumu centra attīstība,
S-3-4 Sporta un aktīvās atpūtas aktivitāšu paplašināšana un integrēšana izglītības programmās,
S-3-5 Sporta un aktīvās atpūtas infrastruktūras nodrošināšana un pilnveide visām vecuma grupām.
4. tabula
Npk. Rādītājs Bāzes
gads
Pašreizējā
vērtība
Pārskata gads
- 2015
Līdzšinējā
attīstības tendence
2020. gadā
sasniedzamais
rezultāts
Avots
Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības un inovāciju attīstības centra stiprināšana ar efektīvu teritoriālā un intelektuālā kapitāla izmantošanu (UV-1)
7. Ekonomiski aktīvo tirgus vienību skaits uz
1000 iedzīvotājiem 2013 77
86
(2014) Ir stabils → CSP
8. Jaundibinātu uzņēmumu skaits pilsētā 2013 147 135 (Datu
avots: Lursoft) Ir stabils → CSP
9.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju
skaits pēc darba ņēmēja deklarētās
dzīvesvietas
2013 11 710 11 748 Ir stabils → RAIM
Valmiera ir industriāla pilsēta, kurā atrodas salīdzinoši daudz lielu rūpniecības uzņēmumu. Ņemot vērā uzņēmumu darbības stabilitāti, to
konkurētspēju ārvalstu tirgos, pilsēta uzskatāma par Vidzemes uzņēmējdarbības centru. Valmiera ir arī nozīmīgs administratīvais, ekonomikas, rūpniecības,
tirdzniecības un pakalpojumu centrs.
Pēc Lursoft datiem 2015.gadā Valmierā reģistrēti 135 uzņēmumi, kas ir mazāk nekā 2013.gadā, taču ekonomiski aktīvo tirgus vienību skaits uz 1000
iedzīvotājiem ir palielinājies, 2013.gadā tas bija 77, bet 2014.gadā – 86. Iedzīvotāju skaits, kas maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli pašvaldībā arī ir
palielinājies no 11 710 iedzīvotājiem 2013.gadā uz 11 748 iedzīvotājiem 2015.gadā.
17
Rīcības virziena ietvaros izvirītā prioritāte: stabila un atbalstoša vide uzņēmējdarbībai (t.sk. mazajiem un vidējiem komersantiem), uzņēmējdarbības
infrastruktūras un industriālo teritoriju attīstīšana.
Rīcības virziena ietvaros izvirzītie uzdevumi:
U-1-1 Valmieras kā uzņēmējdarbības centra stiprināšana un attīstība,
U-1-2 Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai un Biznesa un inovāciju inkubatora darbībai,
U-1-3 Esošo uzņēmumu darbības stiprināšana un attīstība,
U-1-4 Infrastruktūras un industriālo zonu izveide, attīstība un pilnveide (t.sk. degradēto un neapgūto teritoriju attīstība).
5. tabula
Npk. Rādītājs Bāzes
gads
Pašreizējā
vērtība
Pārskata gads
- 2015
Līdzšinējā attīstības
tendence
2020. gadā
sasniedzamais rezultāts Avots
Tūrisma pakalpojumu attīstīšana un eksporta veicināšana (UV-2)
10. Tūrisma informācijas centra apmeklētāju
skaits 2013 8 529 9 621 Ir stabils → TIC
11. Apkalpoto personu skaits viesnīcās un
citās tūrisma mītnēs pilsētā 2013 16 501 16 936 Ir stabils → TIC
Tūrisma veicināšanas darbs pilsētā norit saskaņā ar Valmieras pilsētas un apkārtējo novadu tūrisma veicināšanas konsultatīvās padomes
rekomendācijām. Padomē darbojas tūrisma speciālisti, praktiķi un akadēmiskais personāls, pārstāvot privāto, valsts un nevalstisko sektoru. Valmierā tiek
strādāts pie tūrisma vides pilnveides, lai pēc iespējas plašāk izmantotu sadarbību kā attīstību veicinošu pieeju. Sadarbība tūrisma jomā notiek gan ar vietējiem,
gan starptautiskajiem partnerim.
Tūristu skaits Valmieras pilsētā palielinās un pēc TIC datiem 2015.gadā Valmieras tūrisma informācijas centru apmeklēja 9 621 cilvēku, kas ir par
1092 apmeklējumiem vairāk. Kā arī, salīdzinot ar 2013.gadu, palielinās apkalpoto personu skaits viesnīcās un citās tūrisma mītnēs pilsētā - 2015.gadā
apkalpoto personu skaits bija 16 936.
18
Rīcības virziena ietvaros izvirītā prioritāte: konkurētspējīgas tūrisma vides, infrastruktūras un inovatīva tūrisma piedāvājuma attīstīšana Valmieras un
apkārtējo novadu kā tūrisma galamērķa stiprināšanai.
Rīcības virziena ietvaros izvirzītie uzdevumi:
U-2-1 Pilsētas un apkārtējo novadu kā vienota tūrisma galamērķa pozicionēšana darījumu, kultūras, dabas, veselības un radošo industriju tūrisma
virzienos ienākošajā un vietējā tūrismā,
U-2-2 Jaunu tūrisma objektu un pakalpojumu veidošana, atbilstošas infrastruktūras izveide,
U-2-3 Konkurētspējīga tūrisma piedāvājuma attīstīšana,
U-2-4 Tūrisma klasteru un citu tīklojumu attīstīšana,
U-2-5 Tūrisma pakalpojumu kvalitātes nodrošināšana,
U-2-6 Tūrisma pārvaldības pilnveidošana un attīstīšana.
6. tabula
Npk. Rādītājs Bāzes
gads
Pašreizējā
vērtība
Pārskata gads
– 2015
Līdzšinējā
attīstības tendence
2020. gadā
sasniedzamais
rezultāts
Avots
Funkcionālas, estētiskas pilsētvides veidošana ar attīstītu un videi draudzīgu infrastruktūru un resursu efektīvu apsaimniekošanu (PV-1)
12. Centralizētai ūdensapgādei un kanalizācijai
pievienoto mājsaimniecību skaits (%) 2013 97%
98%
(2014) Palielinās ↑ VŪ
13.
Kopējais ielu garums (km)
Ielas ar cieto segumu (asfaltu, bruģi)
Ielas ar grants un grunts segumu
Neizbūvētās ielas
2014
121
56%
41%
3%
122
60%
40%
3%
Ir stabils →
Palielinās ↑
Ir stabils →
Ir stabils →
Būvvalde
Valmieras pilsētā ir labi attīstīts ūdensvada tīkls, kas pēdējos gados ir atjaunots, pārbūvēts un paplašināts. Ar ES Kohēzijas fonda projektu atbalstu
veiktas investīcijas ūdenssaimniecības attīstībā, kuru ietvaros paplašināta pakalpojumu pieejamības teritorija, pārbūvēti kritiskākie no esošajiem
ūdenssaimniecības sistēmas posmiem. Ūdens tiek ņemts no artēziskajām akām, un reizi nedēļā tiek pārbaudīta pilsētai piegādātā ūdens kvalitāte. Labi
19
izveidotā ūdenssaimniecības infrastruktūra ļauj nodrošināt ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus gandrīz visām mājsaimniecībām (98%). Ar 2015.gadu
SIA “Valmieras ūdens” ir samazinājis pieslēguma veidošanas maksu, lai nodrošinātu pakalpojuma pieejamību.
Kopējais Valmierā ielu garums ir 122km, no tiem lielāko daļu - 60% - veido ielas ar cieto segumu (asfalts, bruģakmens), pārējās ir ielas ar grants un
grunts segumu, kuras kopā sastāda 40%. Salīdzinot ar 2014. gadu, ielu garums ar cieto segumu ir palielinājies par 4% no kopējā ielu garuma, tajā skaitā ir
A.Upīša ielas (posmā no Rubenes ielas līdz apvedceļam) rekonstrukcija, ielas, kurām veikta virsmas apstrāde, un ielas, kuras tiek iekļautas ielu reģistrā.
Neizbūvēto ielu īpatsvars ir palicis nemainīgs, jo, pilsētai attīstoties, tiek plānotas un izveidotas perspektīvās ielas. Neizbūvētās ielas, balstoties uz Valsts
Kontroles atzinuma, vairs netiek pieskaitītas klāt kopējam ielu garumam, kā tas tika darīts iepriekš.
2015.gadā tika nolemts atbalstīt Vienības laukuma Valmierā atjaunošanas projekta īstenošanu, lai to veidotu mūsdienīgu, iedzīvotājiem un pilsētas
viesiem ērtu ar mērķi veicināt Latvijas patriotismu un latvisko pašapziņu, godājot pagātni, mīlot tagadni un lolojot nākotni. 2015.gadā ir aizsākta arī Vecpuišu
parka atjaunošana, izsludinot sabiedrisko apspriešanu par plānotajiem Vecpuišu parka labiekārtošanas darbiem.
Rīcības virziena ietvaros izvirītā prioritāte: funkcionāla un estētiska pilsētvide
Rīcības virziena ietvaros izvirzītie uzdevumi:
P-1-1 Funkcionāla pilsētvides plānojuma izstrāde,
P-1-2 Funkcionāls un estētisks pilsētvides dizains, izceļot pilsētas identitāti,
P-1-3 Kultūrvēsturisko vērtību atjaunošana un attīstīšana,
P-1-5 Dabas teritoriju izpēte, infrastruktūras attīstīšana, ainavas attīstības ilgtermiņa plānošana un veidošana,
P-1-6 Pilsētas apzaļumošanas attīstīšana un infrastruktūras attīstīšana,
P-1-7 Visaptveroša energoefektivitāte,
P-1-8 Zemnieku un amatnieku tirgus infrastruktūras attīstība,
P-1-9 Nodrošināt kapu saimniecības un teritorijas sakārtošanu, infrastruktūras attīstību.
20
7. tabula
Npk. Rādītājs Bāzes
gads
Pašreizējā
vērtība
Pārskata gads
- 2015
Līdzšinējā
attīstības tendence
2020. gadā
sasniedzamais rezultāts Avots
Dzīvojamā fonda attīstības veicināšana (PV-4)
14. Dzīvojamais fonds
(mājokļu skaits) 2011 11 054
Nav aktuālu
datu Palielinās ↑ CSP
15. Dzīvojamais fonds
(dzīvokļu skaits daudzdzīvokļu dzīvojamās
mājās)
2014 6 160 7 2672 Palielinās ↑ NĪAP
16. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās
veikti energoefektivitātes pasākumi
2014
VIII 53 57 Palielinās ↑ VN
Valmierā puse no visiem iedzīvotājiem dzīvo daudzdzīvokļu mājās ar 50 un vairāk dzīvokļiem, 17% vienas ģimenes mājās, savukārt 12% iedzīvotāju
mājokļos ar 30-49 dzīvokļiem. Pilsētā ir viens no lielākajiem iedzīvotāju īpatsvariem daudzdzīvokļu mājās – 76,9%. Pētot datus par dzīvokļu skaitu
daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās tiek secināts, ka pašreizējā vērtība jeb 6160 dzīvokļi nav precīzi nofiksēta, jo pēc CSP datiem 2011.gadā dzīvokļu skaits
daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās jau vien bija 8588 dzīvokļu. Lai risinātu dzīvojamās platības nepietiekamību pilsētā, Valmieras pilsētas pašvaldības dome
2015.gada 24.septembrī ir pieņēmusi lēmumu par konceptuālu atbalstu daudzdzīvokļu īres nama būvniecību. SIA “Valmieras Namsaimnieks” ir saņēmis
uzdevumu uzsākt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas projektēšanas un būvniecības darbus ar mērķi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošināt dzīvokļus
īres (līdz pieciem gadiem) piedāvājumam. Paredzēts, ka ēkā kopumā tiks izbūvēti 150 vienas, divu un trīs istabu dzīvokļu.
Līdz 2015.gada decembrim kopumā 57 daudzdzīvokļu mājās bija veikti energoefektivitātes pasākumi, kas ir par 4 ēkām vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Namu atjaunošana tiek veikta, izmantojot ES fondu līdzfinansējumu un tiek plānots, ka kopumā, kamēr tiks veicināta daudzdzīvokļu dzīvojamo māju
energoefektivitātes veicināšana ar dažādiem atbalsta mehānismiem, tiks nosiltinātas ~ 2/3 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju.
Rīcības virziena ietvaros izvirītā prioritāte: dzīvojamā fonda attīstības veicināšana un pievilcīga mājokļu apkārtne
2 Dzīvokļu skaits privatizācijā nodotajās mājās (bijušās valsts un pašvaldības). Šajā skaitā nav iekļautas kooperatīvās mājas un privātīpašumā esošās daudzdzīvokļu mājās.
21
Rīcības virziena ietvaros izvirzītie uzdevumi un aktivitātes:
P-1-4-1 Jaunu dzīvojamo teritoriju plānošana,
P-1-4-2 Jauno dzīvojamās apbūves teritoriju nodrošināšana ar inženierkomunikāciju pieejamību,
P-1-4-3 Pašvaldības īpašumā esošo ēku pārbūve dzīvojamā fonda palielināšanai,
P-1-4-4 Līdzdalība daudzdzīvokļu māju pagalmu labiekārtošanā,
P-1-4-5 Privātā publiskā partnerība dzīvojamā fonda palielināšanai.
8. tabula
Npk. Rādītājs Bāzes
gads
Pašreizējā
vērtība
Pārskata gads -
2015
Līdzšinējā attīstības
tendence
2020. gadā sasniedzamais
rezultāts Avots
Kultūrvēsturisko un dabas vērtību izmantošana ekonomiskās attīstības veicināšanai (PV-1)
17. Dabas (zaļās)
teritorijas (ha) 2014 524,5 524,5 Ir stabils → Būvvalde
Lai gan Valmiera ir salīdzinoši industriāla pilsēta, netiek arī aizmirsts par dabas teritoriju pieejamību pilsētā. Pilsētā ir zaļās teritorijas, kuru platība
pēc Valmieras pilsētas teritorijas plānojuma 2006.-2018. gadam ir palikusi nemainīga, un kopumā šādu teritoriju pilsētā ir 524,5 ha. Lielākās zaļās teritorijas
Valmierā ir mežu un parkmežu teritorijas, kā arī meža parki. Pilsētā ir parki un skvēri, kas ir sakopti un viegli pieejami pilsētniekiem.
Rīcības virziena ietvaros izvirītā prioritāte: dabas teritoriju izpēte, infrastruktūras attīstīšana, ainavas attīstības ilgtermiņa plānošana un veidošana
Rīcības virziena ietvaros izvirzītie uzdevumi un aktivitātes:
P-1-5-1 Gaujas kā svarīga pilsētvidi veidojoša elementa integrācija rekreācijas zonu sasaistē,
P-1-5-2 Sabiedrībai pieejamu dabas (zaļo) teritoriju nodrošināšana un pilnveidošana,
P-1-5-3 Rekreācijas objektu infrastruktūras pilnveidošana,
P-1-5-4 Pilsētas ūdensteču akcentēšana pilsētas ainavā,
P-1-5-5 Mežu kopšana.
22
9. tabula
Npk. Rādītājs Bāzes
gads
Pašreizējā
vērtība
Pārskata
gads - 2015
Līdzšinējā
attīstības tendence
2020. gadā
sasniedzamais
rezultāts
Avots
Cilvēku sociālās un fiziskās drošības stiprināšana, īpaši ģimenēm ar bērniem (DV-1)
18. Dzimušo skaits pilsētā 2013 220 277
(2014) Palielinās ↑ CSP
19. Noslēgto laulību skaits 2013 126 149
(2014) Ir stabils → CSP
20. Iedzīvotāju vērtējums par veselības
aprūpes pakalpojumu pieejamību 2013 36% 38,9%
Palielinās ↑
vērtējums “labi”
Pašvaldības
aptaujas dati
21. Noziedzīgu nodarījumu skaits 2012 642 560 Samazinās ↓ IeM
22. Iedzīvotāju vērtējums par sociālās
palīdzības pieejamība 2013 49% 47,5%
Palielinās ↑
vērtējums “labi”
Pašvaldības
aptaujas dati
Neskatoties uz to, ka iedzīvotāju skaits Valmierā ir nedaudz samazinājies, dzimušo skaits pilsētā ir palielinājies, un 2014.gadā Valmierā piedzima 277
bērnu, kas ir par 57 bērniem vairāk nekā 2013.gadā. Palielinājies ir arī jauno ģimeņu skaits jeb noslēgto laulību skaits Valmierā, 2014.gadā tika noslēgtas 149
laulības.
Veselīga dzīvesveida nodrošināšanai ir būtiska veselības aprūpes un sporta infrastruktūras un pakalpojumu pieejamība un attīstība. Veselība ir katras
personas fiziskās un garīgās labklājības, un pilnvērtīgas ikdienas priekšnoteikums. Tādēļ veselības aprūpe aptver kompleksus pasākumus veselības
nodrošināšanai un uzturēšanai. Valmieras pilsētas pašvaldības funkcija ir nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicināt veselīgu dzīvesveidu.
Iedzīvotāju aptaujas laikā tika noskaidrots, ka 38,9% iedzīvotāju bija apmierināti ar veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un to kvalitāti Valmierā. 21
respondents veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un to kvalitāti vērtē kā “ļoti labu”, 133 respondenti kā “labu”, 164 respondenti kā “viduvēju”, 52
respondenti kā “sliktu”, 12 respondenti kā “ļoti sliktu” un 14 no respondentiem nav viedokļa par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un to kvalitāti.
Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, iedzīvotāji iesaka ieviest atlaižu sistēmu ģimenēm ar bērniem un palielināt speciālistu skaitu
Vidzemes slimnīcā, lai neveidotos garas rindas.
Pozitīvi vērtējams, ka noziedzīgo nodarījumu skaits Valmierā ir samazinājies un pilsēta kļūst drošāka. 2012.gadā bija reģistrēti 642 noziedzīgu
nodarījumu, bet 2015.gadā – 560.
23
47,5% iedzīvotāju ir apmierināti ar sociālās palīdzības pieejamību un to kvalitāti Valmierā. 34 respondenti sociālās palīdzības pieejamību un to
kvalitāti ir novērtējuši kā “ļoti labu”, 151 respondents kā “labu”, 101 respondents kā “vidēju”, 5 respondenti kā “sliktu”, 5 respondenti kā “ļoti sliktu” un 93
respondentiem nav viedokļa. Lai noskaidrotu, kas tieši iedzīvotājus neapmierina sociālās palīdzības pieejamībā un to kvalitātē Sociālai pārvaldei nepieciešams
veikt padziļinātāku izpēti, pēc kuras, apkopojot aptaujas rezultātus, uzlabot sociālās palīdzības pieejamību un to kvalitāti pilsētā. Sociālo pakalpojumu
sniegšanai nepieciešams nodrošināt likumā noteikto darbinieku skaitu attiecībā pret deklarētajiem iedzīvotājiem un atbilstošas telpas.
Rīcības virziena ietvaros izvirītā prioritāte: ģimenēm atbalstošas vides nodrošināšana, ģimenes kā vērtības stiprināšana
Rīcības virziena ietvaros izvirzītie uzdevumi:
D-1-1 Ģimenēm atbalstošas vides (t.sk. infrastruktūras) veidošana,
D-1-2 Ģimenes kā vērtības stiprināšana,
D-1-3 Atbalsts sistēmas (pasākumu) ģimenēm ar bērniem pilnveidošana.
10. tabula
Npk. Rādītājs Bāzes
gads
Pašreizējā
vērtība
Pārskata gads
- 2015
Līdzšinējā
attīstības tendence
2020. gadā
sasniedzamais rezultāts Avots
Uz iedzīvotāju un sadarbību vērstas pārvaldes attīstīšana (DV-5)
23. Pašvaldības sadarbības ar
iedzīvotājiem novērtējums 2013 60% 52,3%
Palielinās ↑
vērtējums “labi”
Pašvaldības
aptaujas dati
Valmieras pilsētas pašvaldība LR spēkā esošo tiesību aktu noteiktās kompetences ietvaros realizē vietējo pārvaldi Valmieras pilsētas administratīvajā
teritorijā. Pašvaldība ir vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības – domes – un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos
noteikto funkciju, kā arī likumā „Par pašvaldībām” paredzētajā kārtībā Ministru kabineta doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi,
ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses. Pašvaldības funkciju realizāciju saskaņā ar apstiprināto Valmieras pilsētas
pašvaldības domes nolikumu nodrošina pašvaldības vadība, iestādes, struktūrvienības un citas institūcijas un 13 ievēlēti deputāti, no kuru vidus ievēl domes
priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Valmieras iedzīvotāju pozitīvais novērtējums par pašvaldības sadarbību ar iedzīvotājiem ir nedaudz samazinājies,
taču joprojām vairāk nekā puse iedzīvotāji ir apmierināti ar pašvaldības sadarbību ar iedzīvotājiem. 38 respondentu Valmieras pilsētas pašvaldības sadarbību
24
ar iedzīvotājiem vērtē kā “ļoti labu”, 216 respondentu kā “labu”, 93 respondenti kā “viduvēju”, 6 respondenti kā “sliktu”, 7 respondenti kā “ļoti sliktu” un 39
respondentiem nav viedokļa par Valmieras pilsētas pašvaldības sadarbību ar iedzīvotājiem. Pašvaldības sadarbība ar iedzīvotājiem notiek ar iedzīvotāju
sapulču, publisko apspriešanu starpniecību u.c. aktivitāšu starpniecību. Iedzīvotāju aptaujas rezultātā noskaidrojās, ka iedzīvotāji iesaka pašvaldībai vairāk
komunicēt ar iedzīvotājiem, lai noskaidrotu to viedokli par sabiedrībai svarīgu jautājumu risināšanu, aktīvāk izmantot Latvijas Reģionu Televīziju “Re:TV”,
lai informētu iedzīvotājus par pašvaldības darbu un organizētu tikšanās ar domes deputātiem un pašvaldības speciālistiem, iesaistīt iedzīvotājus lēmumu
pieņemšanā, digitalizēt pašvaldības sniegtos pakalpojumus, piemēram, bērnu reģistrāciju uzņemšanai Valmieras pilsētas pašvaldības izglītības iestādēs. Tāpat
iedzīvotāji norāda, ka pašvaldībai ir jāstrādā pie aktīvākas iedzīvotāju iesaistes publiskajās apspriešanās, jo valmierieši paši dažkārt nav pietiekoši aktīvi.
Atzinīgi tiek novērtēta pašvaldības komunikācija caur sociālo tīklu “Facebook”.
2015.gadā Valmieras pilsētas pašvaldībā tika veikta iestāžu un struktūrvienību reorganizācija ar mērķi nodrošināt pašvaldības darbības pilnveidošanu
un pārvaldes efektīvāku organizēšanu, sekmīgi koordinēt pašvaldības iestāžu darbu, balstoties uz labas pārvaldības principu, veikt Valmieras pilsētas
pašvaldības iestāžu un struktūrvienību darba optimizāciju, uzlabot uzņēmējdarbības attīstību pašvaldības teritorijā, nodrošināt efektīvu resursu izmantošanu,
uzlabot un pilnveidot iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti. Pēc reorganizācijas viena no būtiskākajām pārmaiņām ir Valmieras pārstāvniecības Rīgā
izveidošana. Tā izveidota, lai pilsēta varētu sevi efektīvi pārstāvēt nacionālā līmenī.
2015.gada 10.novembrī Valmieras pilsētas pašvaldība ieguva kvalitātes vadības sertifikātu ISO 9001:2015, kas izsniegts atbilstoši jaunajai standarta
redakcijai. Sertifikāts apliecina, ka procesi pašvaldībā tiek uzturēti atbilstoši starptautiski atzītam kvalitātes vadības standartam. Iepriekš 2013.gada 9.janvārī
ISO sertifikātu saņēma Valmieras pilsētas pašvaldības struktūrvienības, kas saistītas ar informāciju tehnoloģijām un komunikācijas pakalpojumu sniegšanu.
Pēc trīs gadu ISO 9001 kvalitātes vadības sertifikāta darbības termiņa bija nepieciešama pārsertifikācija ar kvalitātes vadības novērtēšanu. Atbilstoši
standartam turpmāk pašvaldībai vismaz reizi gadā jāveic gan iekšējie, gan ārējie auditi. ISO sertifikāts apliecina pašvaldības kvalitātes vadības sistēmas
atbilstību konkrētiem kritērijiem.
Rīcības virziena ietvaros izvirzītā prioritāte: uz iedzīvotāju vajadzībām un sadarbību vērsta pārvalde, tās kapacitātes stiprināšana
Rīcības virziena ietvaros izvirzītie uzdevumi:
D-5-1 Efektīva pilsētas pārvalde,
D-5-2 Pašvaldības sadarbība ar sabiedrību,
25
D-5-3 Moderns e-pārvaldes risinājumu izmantojums,
D-5-4 Pašvaldības darbinieku kompetences attīstība,
D5-5 Pašvaldības sadarbības aktivitāšu īstenošana dažādos līmeņos.
26
2. Īstenotie projekti
Npk. Projekta nosaukums Realizācijas
laiks Finansējuma avots
Kopējās
izmaksas Rezultāts
Valmieras Kultūras centrs
1. Koncerts “Orlando teiksmainā dzīve” 06.07.2015.-
23.10.2015.
Valsts Kultūrkapitāla
fonds,
Valmieras pilsētas
pašvaldība
1950 EUR
Īstenots koncerts “Orlando teiksmainā dzīve” –
augstas kvalitātes notikums Valmieras kultūras
dzīvē. 270 apmeklētājiem bija iespēja iepazīties ar
18.gadsimta Itāliju, mākslas un mūzikas norisēm
tajā.
2. Dokumentālā filma “Baltie bērzi” 18.05.2015.-
15.12.2015.
Vidzemes kultūras
programma
(Vidzemes
plānošanas reģions)
3000 EUR
Izveidota dokumentālā filma par Valmieras Kultūras
centra politiski represēto vīru kori “Baltie bērzi”.
Vidzemes slimnīca
3.
Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta
gāzu emisijas samazināšanai
sabiedrības ar ierobežotu atbildību
“Vidzemes slimnīca”, vienotais
reģistrācijas Nr.40003258333,
juridiskā adrese – Jumaras iela 195,
Valmiera, LV-4201, piederošajā ēkā
(būves kadastra apzīmējums
96010030105005 “Slimnīca”)””
30.06.2014.-
30.01.2015. KPFI
1 116 000
EUR
Projekta ietvaros veikta ēkas C un B trīs stāvu
korpusa ārsienu un jumta pārseguma siltināšana,
ārdurvju maiņa un vējtveru siltināšana, siltuma
piegādes cauruļu izolācijas atjaunošana, ventilācijas
sistēmas renovācija, piemērojot energoefektīvās
gaisa apmaiņas rekuperācijas iekārtas, un apgaismes
lampu nomaiņa pret enerģijas efektīviem gaismas
ķermeņiem.
4. „Partnerība biznesa konkurētspējai” 21.08.2015.-
15.10.2015. ESF
9008,35
EUR
Īstenotas apmācības 91 slimnīcas darbiniekam.
Apgūtie mācību kursi “Profesionālā saskarsme
pacientu/klientu aprūpē”, “Augsta snieguma vadības
komanda”, “Vadītāju komunikāciju efektivitātes
paaugstināšana” un “Klientu apkalpošanas kultūras
paaugstināšana”.
Valmieras pilsētas pašvaldība
5. „Gaujas Nacionālā parka tūrisma
klastera attīstība"
01.07.2012. -
31.12.2015.
ERAF, privātais
finansējums 530836,42
Piedaloties Valmieras pilsētas pašvaldībai, Amatas
novada pašvaldībai, Cēsu novada pašvaldībai,
Kocēnu novada pašvaldībai, Līgatnes novada
27
Npk. Projekta nosaukums Realizācijas
laiks Finansējuma avots
Kopējās
izmaksas Rezultāts
pašvaldībai, Pārgaujas novada pašvaldībai, Siguldas
novada pašvaldībai, Inčukalna novada pašvaldībai
īstenots projekts, kura ietvaros ir izveidots un
reģistrēts “Enter Gauja” zīmols, izveidota zīmola
ieviešanas un mārketinga stratēģija, izveidots “Enter
Gauja” tūrisma taku tīklojums un maršrutēšanas
sistēma
6. Valmieras pilsētas apgaismojuma
infrastruktūras nomaiņa
20.05.2015. -
29.05.2015.
KPFI, Valmieras
pilsētas pašvaldība
842407,19
EUR
Visā pilsētas teritorijā nomainīti 515 LED gaismekļi
un 398 balsti, samazināts CO2 emisiju daudzums.
7. Hanzas vērtības ilgtspējīgai
sadarbībai
01.10.2015. –
31.12.2018.
ERAF, Valmieras
pilsētas pašvaldība,
Valsts budžeta
līdzfinansējums
170996,70
EUR
Plānots, ka projekta rezultātā pieaugs tūristu skaits
Hanzas pilsētās, tiks izveidots zīmols "Hanzas
gastronomija", kas apvienos Hanzas mantojumu ar
vietējās gastronomijas vērtībām, tiks izveidoti
aizraujoši riteņbraukšanas un pārgājienu maršruti.
8. INSURE – Inovatīva ilgtspējīga
attīrīšana
01.10.2015. –
31.10.2018.
ERAF, Valmieras
pilsētas pašvaldība,
Valsts budžeta
līdzfinansējums
130000 EUR
Projekta ietvaros tiks attīstītas un vairāk pielietotas
inovatīvas in situ attīrīšanas metodes un
tehnoloģijas; izstrādātas jaunas un inovatīvas
metodes un metodoloģijas piesārņoto vietu
uzraudzīšanai, vadīšanai; tiks izveidoti inovatīvi
tehniskie rīki – GIS, datubāzes, modeļi un mobilās
aplikācijas piesārņoto vietu pārlūkošanai.
9. Peldbaseins un BMX riteņbraukšanas
trase Rīgas ielā 91, Valmierā
2015. gada
novembris –
2017.gada
jūlijs
Valsts budžeta
līdzfinansējums,
Valmieras pilsētas
pašvaldības
līdzfinansējums
9 625 461,88
EUR
Projekta rezultātā tiks izbūvēts 25 metrus garš
astoņu celiņu peldbaseins, dziļumā no 1,2 līdz 2,3
metriem. Peldbaseina kompleksā būs divi mazāka
izmēra bērnu baseini dziļumā līdz 0,9 metriem,
kuros varēs notikt bērnu peldētapmācība. Baseina
kompleksā ietilps rehabilitācijas zona ar vannām,
pirtīm un terapijas kabinetiem, sauso treniņu zona,
300 vietu ģērbtuves un medicīnas kabineti. Baseina
ūdens sildīšanai tiks izmantotas energoefektīvas un
inovatīvas tehnoloģijas, lai nodrošinātu maksimāli
efektīvu un videi draudzīgu peldbaseina ēkas
funkcionēšanu, taupot resursus.
28
Npk. Projekta nosaukums Realizācijas
laiks Finansējuma avots
Kopējās
izmaksas Rezultāts
Valmieras pilsētas izglītības iestādes
10. EKO grams 2! 01.08.2015. -
30.08.2015.
Latvijas vides
aizsardzības fonds
7745,10
EUR
Projekta ietvaros Valmieras 2.vidusskolā tika
īstenotas aktivitātes, kas veicina jauniešos izpratni
par vidi un dabu, tās problēmām un to iespējamajiem
risinājumiem, veidojot jauniešus par vides draugiem
un sekmējot vispusīgi attīstītas personības
veidošanos.
11. Mēs to varam! 01.09.2015. -
01.10.2015.
Jaunatnes politikas
Valsts programma
2015.gadam
2398,84
EUR
Projekta ietvaros Valmieras jauniešiem, kuri mācās
Valmieras 2.vidusskolas struktūrvienības vakara
(maiņu) vidusskolas pedagoģiskās korekcijas klasēs,
kā arī Valmieras SOS ciemata jauniešiem ar dažādu
aktivitāšu palīdzību tika piedāvāta iespēja uzlabot
savas komunikatīvās un sadarbības prasmes, tādējādi
veiksmīgi iekļaujoties sabiedrībā un izglītības
sistēmā.
12. We Together - We Can 01.09.2015. -
01.06.2016.
Nord Plus Junior
2015. 4 670 EUR
Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā organizētas sporta
spēles jauniešiem ar speciālām vajadzībām un
veidota izpratne par cilvēku ar speciālām vajadzībām
iekļaušanos sabiedrībā.
13. Inspire, Motivate, Collaborate! 01.08.2015. -
01.07.2016.
Nord Plus Junior
2015. 2 6240 EUR
Projekta ietvaros Valmieras 2.vidusskola veicina
sadarbību Baltijas jūras reģiona valstu izglītības
jomā un izstrādā materiālus darbam ar jauniešiem no
sociālā riska grupas visās vecuma grupās: 13-15
(pamatizglītības posms), 15-18 (vidējās izglītības
posms) un 18+ (pilngadīgi jaunieši, kuri turpina
izglītību).
14. By learning you will teach, by
teaching you will learn
01.09.2015. -
01.09.2017. Erasmus+ 0 EUR
Projekta ietvaros Valmieras 2.vidusskola īstenos
aktivitātes, kuras uzlabo, aktivizē skolu un citu
izglītības iestāžu pašpārvalžu darbu ar jauniešiem,
tādējādi paaugstinot pašpārvaldes kapacitāti un
darba efektivitāti un samazinot agrīnu skolas
pamešanas risku.
15. Robotics-based learning interventions
for preventing school failure and
01.10.2015. -
30.09.2015. Erasmus+ 12 000 EUR
Projekta ietvaros Valmieras 5.vidusskolā tika
īstenota robotikas kā mācību metodes ieviešana
29
Npk. Projekta nosaukums Realizācijas
laiks Finansējuma avots
Kopējās
izmaksas Rezultāts
Early School Leaving pamatskolā ar mērķi samazināt skolas
neapmeklēšanu un priekšlaicīgu skolas pārtraukšanu.
16.
Nature Speaks, Learn to Listen with
Your Heart. / Daba runā, mācies
klausīties ar sirdi!
01.06.2013. -
30.06.2015.
LIFELONG
LEARNING
PROGRAMME
COMENIUS
21 000 EUR
Projekta ietvaros Valmieras vājdzirdīgo bērnu
internātvidusskola – attīstības centrs īstenoja
aktivitātes, kuras papildina (nostiprina) skolēnu un
skolotāju angļu valodas zināšanas, mācot skolēniem
saskatīt dabas skaistumu, neatkārtojamību savā un
citās Eiropas valstīs, izprast nepieciešamību saudzēt
un saglabāt dabu, saprast, ka ekoloģija, “zaļais”
dzīvesveids ir mūsu nākotne, paplašināt skolotāju un
skolēnu prasmes jaunākajās tehnoloģijās (IT).
Valmieras namsaimnieks
17.
Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas
L.Laicena ielā 9, Valmierā
energoefektivitātes paaugstināšanas
pasākumi
2014. gada
maijs – 2015.
gada aprīlis
ERAF 1008474,82
EUR
Projekta ietvaros tika nosiltināts mājas cokols,
fasāde, pagraba un jumta pārsegums, renovēts
jumts, aukstā un karstā ūdens sistēma, kā arī apkures
sistēma un siltummezgls. Tika remontēti ieejas
lieveņi un kāpņu telpas, sakārtota ēkas ventilācijas
un zibensaizsardzības sistēma, kā arī pagraba
elektrotīkli. Notika dzīvokļu logu un lodžiju durvju
nomaiņa, ēkas durvju nomaiņa, stikla bloku
demontāža un logu izbūve koplietošanas telpās.
ZAAO
18.
CSA poligona „Daibe” atkritumu
reģenerācijas procesa iekārtu
modernizācija
26.05.2015-
25.03.2016
Islandes,
Lihtenšteinas un
Norvēģijas ar
Norvēģijas finanšu
instruments, SIA
ZAAO
līdzfinansējums
483 129
EUR
Īstenojot projektu, tiks ieviesta jauna tehnoloģija,
kam ir samazināta ietekme uz vidi un kas nodrošinās
ražošanas procesa būtisku maiņu
Valmieras Bibliotēka
19. Radošo sapņu forums bibliotēkā”/
"CreaDream Forum in Library"
01.09.2015.-
30.09.2016.
Nordplus Adult,
Valmieras bibliotēka 9 830 EUR
Ar mērķi paaugstināt vietējās sabiedrības
kompetenču līmeni un veicināt laikmetīgās kultūras
izpratni sabiedrībā projekta ietvaros īstenotas
30
Npk. Projekta nosaukums Realizācijas
laiks Finansējuma avots
Kopējās
izmaksas Rezultāts
publiskās lekcijas plašai publikai, praktiskās
nodarbības sabiedriski aktīvām sievietēm, veiktas
apmācības bibliotekārēm laikmetīgo prasmju
apgūšanai un pielietošanai. Publiskās lekcijas tiek
organizētas kā intelektuālās kafejnīcas, lai
apmeklētāji varētu gan noklausīties lekciju, gan pēc
lekcijas neformālā gaisotnē dalīties pārdomās,
pieredzē. Katrā tikšanās reizē tika apkopoti
apmeklētāju viedokļi, kuri izmantoti projekta
sadarbības partneru kopīgā Toolkit sagatavošanā.
20. “Lasi un tev sekos” 01.05.2015. –
30.08.2015. EIFL 21671 EUR
Ar mērķi veicināt pusaudžu lasītprasmi un
lasītprieku projekta ietvaros tika apmācīti 14
pusaudži – Lasīšanas vēstneši, sagatavota
programma par e-grāmatām “Bibliotēka kabatā”,
noorganizētas 18 nodarbības (450 dalībnieki)
Valmieras skolu 5.-9. klases skolēniem, kuras
saviem vienaudžiem vadīja Lasīšanas vēstneši. 21.-
23.04.2015. starptautiskajā konferencē “21.gs.
cilvēks un digitālā vide” tika aktualizēta digitālo
tehnoloģiju loma lasīšanas un mācīšanās procesā,
piedāvāti labās prakses piemēri, kā izmantot
tehnoloģijas, lai ieinteresētu un motivētu jauniešus.
Konferences mērķauditorija: skolotāji, bibliotekāri
un pusaudžu vecāki.
Sadarbībā ar Vidzemes Augstskolas studentiem tika
sagatavotas 2 mācību filmas par digitālo un sociālo
lasīšanu, meistarklasē “Lasīšanas vēstneši ” arī paši
izveidoja 2 filmas.
Valmieras bibliotēkā ir iekārtota “Nākotnes lasītava”
ar skārienjūtīgu ekrānu, internetu, XBOX spēļu
piedāvājumu un Oculus Rift brillēm.
Vēstnešu grupa piesaistījusi sev jaunus dalībniekus
no Valmieras pilsētas skolām, pēc projekta beigām
bibliotēkā sāka darboties pusaudžu interešu grupa
31
Npk. Projekta nosaukums Realizācijas
laiks Finansējuma avots
Kopējās
izmaksas Rezultāts
“Sudraba ZIRG`s”, kuras mērķis ir darboties kā
padomdevējiem bibliotekāriem un kā
brīvprātīgajiem darbā ar vienaudžiem, organizējot
pasākumus un aktivitātes “Nākotnes lasītavā”.
21. “Europe Direct informācijas centrs
Valmierā” 2013.- 2017. Eiropas Komisija
44 800 EUR
(ikgadējās
izmaksas)
Valmieras EDIC sniedz ieguldījumu pilsoņu vieglas
piekļuves informācijai sekmēšanā, turpinot attīstīt
Ziemeļrietumvidzemes bibliotēku informācijas tīkla
ES jautājumos darbību, nodrošinot reģiona
iedzīvotājiem kā laukos, tā pilsētās vispusīgu
informāciju par ES pilsoņu tiesībām, ES prioritātēm,
aktualitātēm, par ES darbības jomām.
Lai veicinātu iedzīvotāju līdzdalību vietējā un
reģionālajā līmenī, Valmieras EDIC sniedz iespēju
uzzināt viedokļus un iesaistīties diskusijās par visām
ES darbības jomām, organizējot tematiskus
pasākumus, konferences, veidojot informatīvas
izstādes, kā arī, informējot iedzīvotājus tīmekļa
vietnē, sociālajā tīklā Facebook, un plašsaziņas
līdzekļos. Īpaša uzmanība tiek pievērsta
jautājumiem, kas skar reģiona iedzīvotāju ikdienu.
22. " Ūdenssaimniecības pakalpojumu
attīstība Valmieras pilsētā II kārta"
23.05.2014 –
22.04.2015.
ES Kohēzijas fonds,
SIA „Valmieras
ūdens”
1989544,59
EUR
Būvdarbi Pļavas ielas rajonā, Šķestera kvartāla
rajonā, Palejas ielas rajonā (2.kārta), Kaugurmuižas
rajonā (2.kārta), Centrā (2.kārta)”, kopā izbūvējot:
2714 m ūdensapgādes tīklus, t.sk.
rekonstruējot 1460m.
4133 m kanalizācijas tīklus, t.sk.
rekonstruējot 1700m.
Projekta ietvaros izveidotas pievienojuma vietas
īpašumiem:
ūdensapgādei– 121 gb, t.sk. jauni – 22
gb.
kanalizācijai - 45 gb, t.sk. jauni - 40 gb.
Projekta ietvaros izveidotas tīklu apkalpošanas
skatakas:
32
Npk. Projekta nosaukums Realizācijas
laiks Finansējuma avots
Kopējās
izmaksas Rezultāts
ūdensapgādei - 74 gb.,
kanalizācijai – 126 gb.
Projekta ietvaros izveidoti:
Ugunsdzēsības hidranti – 11 gb,
Kanalizācijas sūkņu stacija Pļavas ielā.
23. "Ūdenssaimniecības pakalpojumu
attīstība Valmieras pilsētā II kārta"
16.06.2015. –
11.12.2015.
ES Kohēzijas fonds,
SIA „Valmieras
ūdens”
518 868,40
EUR
Būvdarbi Putriņu meža rajons (2.kārta), Mūrmuižas
rajons (2.kārta) Valmierā, kopā izbūvējot:
1238 m ūdensapgādes tīklus,
1148 m kanalizācijas tīklus, t.sk.
rekonstruējot 335m,
Projekta ietvaros izveidotas pievienojuma vietas
īpašumiem:
ūdensapgādei– 17 gb, t.sk. jauni – 17 gb.
kanalizācijai - 23 gb, t.sk. jauni - 15 gb.
Projekta ietvaros izveidotas tīklu apkalpošanas
skatakas:
ūdensapgādei - 17 gb.,
kanalizācijai – 36 gb,
Projekta ietvaros izveidoti:
Ugunsdzēsības hidranti – 3 gb.
Kanalizācijas sūkņu stacija Krautuves
ielā.
24. Ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu
rehabilitācija
01.01.2015. –
31.12.2015.
SIA „Valmieras
ūdens”
86768 EUR
Projekta ietvaros veikta ūdensapgādes tīklu
rekonstrukcija 827 m garumā (Kocēnu, Jumaras,
Vaidavas, Avotu, Lucas, Vanagu un Jaunzemju
ielās), un kanalizācijas tīklu rehabilitācija 592 m
garumā (Cēsu, Sporta, Stacijas, Gaujas, Rīgas ielās)
25.
Ūdenssaimniecības komunikāciju
tīklu izpēte Burtnieku novada
Valmiermuižas ciema Viesturos un
Viestura laukumā, to pārņemšanai
īpašumā
02.06.2015. –
31.08.2015.
SIA „Valmieras
ūdens”,
Burtnieku novada
pašvaldība
15712 EUR
Projekta ietvaros veikta kanalizācijas tīklu izpēte -
3,1 km garumā un ūdensapgādes tīklu izpēte – 3,6
km garumā.
26. Projekts „Siltumtrases rekonstrukcija 11.03.2015. – ES Kohēzijas fonds, 142637 EUR Projekta ietvaros veikta siltumtrases rekonstrukcija
33
Npk. Projekta nosaukums Realizācijas
laiks Finansējuma avots
Kopējās
izmaksas Rezultāts
Rubenes ielā posmā no J.Endzelīna
ielas līdz Raiņa ielai, Valmierā”
15.11.2015. SIA „Valmieras
ūdens”
Rubenes ielā posmā no J.Endzelīna ielas līdz Raiņa
ielai, Valmierā – siltumtrases garums 332 metri.
27. “Siltuma avota jaunbūve Dzelzceļa
ielā 7, Valmierā”
09.09.2014. –
30.04.2015. ES Kohēzijas fonds
2 560 850
EUR
Projekta ietvaros uzbūvēta un nodota ekspluatācijā
šķeldas katlu māja. Siltuma avots saražo
siltumenerģiju Valmieras pilsētas Gaujas kreisajam
krastam.
34
Secinājumi
Izstrādājot attīstības programmas ikgadējo uzraudzības ziņojumu, tiek secināts, ka kopējie
Valmieras attīstības rādītāji ir uzlabojušies, izņemot iedzīvotāju skaitu.
Konkurētspējīga visu līmeņu izglītības piedāvājuma nodrošināšana (SV-1):
pārskata gadā rīcības virziena ietvaros rādītāji ir mainījušies gan pozitīvi, gan negatīvi.
Audzēkņu skaits pirmsskolas izglītības iestādēs un Vidzemes Augstskolā ir samazinājies, bet
vispārējās izglītības iestādēs, Valmieras tehnikumā un Valmieras Mākslas vidusskolā – palielinājies.
Kopumā pilsētas izglītības iestādes turpina uzlabot sniegtās izglītības kvalitāti, tiek atjaunotas
mācību telpas un mācību iestādēs notiek organizatoriskā pilnveide.
Daudzveidīgu kultūras pakalpojumu un aktivitāšu piedāvājumu attīstīšana, radošas
sabiedrības un Valmieras kā kultūras centra stiprināšana (SV-2):
visiem trīs rīcības virziena rādītājiem ir pozitīva tendence. Cilvēki augstu vērtē Valmieras
kultūras piedāvājumu, Valmieras bibliotēkas un Valmieras muzeja apmeklējumu skaits palielinās.
Sporta un aktīvās atpūtas piedāvājuma attīstīšana, orientācija uz veselīgu un videi
draudzīgu dzīvesveidu (SV-3):
iedzīvotāju vērtējums par sporta pasākumu piedāvājumu ir uzlabojies, bet organizēto vides
pasākumu skaits Valmierā ir samazinājies.
Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības un inovāciju attīstības centra stiprināšana ar efektīvu
teritoriālā un intelektuālā kapitāla izmantošanu (UV-1):
Valmierā ir otrais lielākais ekonomiski aktīvo tirgus vienību skaits uz 1000 iedzīvotājiem aiz
Rīgas pilsētas, un pārskata gadā tas ir palielinājies, taču nedaudz samazinājies jaundibināto uzņēmumu
skaits. Palielinājies arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju skaits.
Tūrisma pakalpojumu attīstīšana un eksporta veicināšana (UV-2):
pārskata gadā notiek rīcības virziena izpilde un Valmierā ir palielinājies gan tūrisma
informācijas centra apmeklētāju skaits, gan viesnīcās un tūrisma mītnēs apkalpoto personu skaits.
Funkcionālas, estētiskas pilsētvides veidošana ar attīstītu un videi draudzīgu infrastruktūru
un resursu efektīvu apsaimniekošanu (PV-1):
četri no pieciem rīcības virziena raksturojošajiem rādītājiem pārskata gadā ir uzlabojušies un
viens palicis nemainīgs. Palielinājies centralizētajai ūdensapgādei un kanalizācijai pievienoto
mājsaimniecību skaits, pieaudzis kopējais ielu garums ar cieto segumu, un samazinājies ielu garums ar
35
grants un grunts segumu. Nemainīgs palicis neizbūvēto ielu garums, jo, pilsētai attīstoties, tiek
plānotas un izveidotas perspektīvās ielas.
Dzīvojamā fonda attīstības veicināšana (PV-4):
mājokļu skaita rādītāji ir palikuši nemainīgi, bet ir palielinājies to daudzdzīvokļu dzīvojamo
māju skaits, kurās ir veikti energoefektivitātes pasākumi.
Kultūrvēsturisko un dabas vērtību izmantošana ekonomiskās attīstības veicināšanai (PV-1):
rīcības virziena raksturojošā rādītāja vērtība ir palikusi nemainīga, jo to kopējā platība ir
noteikta Valmieras pilsētas teritorijas plānojumā 2006.-2018.gadam.
Cilvēku sociālās un fiziskās drošības stiprināšana, īpaši ģimenēm ar bērniem (DV-1):
četriem no pieciem virziena raksturojošajiem rādītājiem ir pozitīva tendence. Dzimušo skaits
pilsētā, noslēgto laulību skaits, kā arī iedzīvotāju pozitīvo vērtējumu skaits par veselības aprūpes
pakalpojumu pieejamību ir palielinājies. Noziedzīgo nodarījumu skaits Valmierā ir samazinājies.
Vienīgais rādītājs, kura attīstības tendence ir vērojama kā negatīva, ir iedzīvotāju vērtējums par
sociālās palīdzības pieejamību.
Uz iedzīvotāju un sadarbību vērstas pārvaldes attīstīšana (DV-5):
iedzīvotāju vērtējums par pašvaldības sadarbību ar iedzīvotājiem ir samazinājies. Nedaudz
vairāk par pusi no respondentiem atzina, ka ir apmierināti ar pašvaldības sadarbību ar iedzīvotājiem.
36
Priekšlikumi
Konkurētspējīga visu līmeņu izglītības piedāvājuma nodrošināšana (SV-1):
Lai palielinātu audzēkņu skaitu pirmsskolas izglītības iestādēs, pašvaldībai ir jārada jaunajām
ģimenēm labvēlīga vide un jāpaaugstina pirmsskolas izglītības pakalpojuma kvalitāte.
Lai palielinātu studentu skaitu Vidzemes Augstskolā, jāturpina uzlabot izglītības kvalitāte, kā
arī jāveicina komunikācija ar topošajiem studentiem, lai piesaistītu jauniešus mācīties tieši Valmierā.
Sporta un aktīvās atpūtas piedāvājuma attīstīšana, orientācija uz veselīgu un videi
draudzīgu dzīvesveidu (SV-3):
Lai veicinātu vides apziņas veidošanu pilsētas iedzīvotājos, pašvaldībai ir jāpiedāvā plašāka
un daudzveidīgāka vides pasākumu programma. Kā viens no risinājumiem šāda veida aktivitātēm būtu
vides centra izveide Valmierā.
Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības un inovāciju attīstības centra stiprināšana ar efektīvu
teritoriālā un intelektuālā kapitāla izmantošanu (UV-1):
Lai sekmētu jaunu uzņēmumu veidošanos Valmieras pilsētā, ar pašvaldības starpniecību
jāorganizē informatīvi pasākumi par pieejamo finansējumu uzņēmējdarbības uzsākšanai, jārīko
inovatīvu biznesa plānu konkursi, pašvaldībai jāizveido datu bāze ar pieejamajiem brīvajiem
nekustamajiem īpašumiem Valmierā, kuros iespējams attīstīt uzņēmējdarbību. Tāpat ir nepieciešams
sekmēt Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatora darbību.
Cilvēku sociālās un fiziskās drošības stiprināšana, īpaši ģimenēm ar bērniem (DV-1:)
Lai Valmieras pilsētas iedzīvotājiem nodrošinātu kvalitatīvus sociālos pakalpojumus un
sociālo palīdzību, nepieciešams aktīvs iedzīvotājus izglītojošs darbs, lai sekmētu dažādu sociālo grupu
iekļaušanos sabiedrībā un mazinātu atstumtības riskus. Sociālo pakalpojumu sniegšanai nepieciešams
nodrošināt likumā noteikto darbinieku skaitu attiecībā pret deklarētajiem iedzīvotājiem un atbilstošas
telpas.
Uz iedzīvotāju un sadarbību vērstas pārvaldes attīstīšana (DV-5):
Tā kā iedzīvotāju pozitīvs vērtējums par pašvaldības sadarbību ar iedzīvotājiem ir
samazinājies, būtu nepieciešams veikt uzlabojumus. Jāveicina pašvaldības komunikācija ar
iedzīvotājiem, jāveido dažādi informācijas kanāli un jāizveido e-pakalpojumu risinājumi, lai cilvēkiem
būtu ērtāk saņemt nepieciešamos pakalpojumus no pašvaldības. Jānodrošina iespēja iedzīvotājiem
iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā.
Top Related