Valmieras pilsētas attīstības programma · Valmieras tehnikumā 2015./2016.mācību gadā...

Valmieras pilsētas

attīstības programma

2015.-2020. gadam

Ikgadējais uzraudzības ziņojums

(monitorings) par 2015. gadu

2

Satura rādītājs

SAĪSINĀJUMI ...................................................................................................................................... 3

IEVADS .................................................................................................................................................. 4

1. VALMIERAS PILSĒTAS ATTĪSTĪBAS RAKSTUROJUMS ..................................................... 5

1.1. VIDĒJA TERMIŅA PRIORITĀŠU NOVĒRTĒŠANAI KOPĒJIE SASNIEDZAMIE REZULTĀTI ..................................... 6

1.2. VIDĒJA TERMIŅA PRIORITĀŠU NOVĒRTĒŠANAI SASNIEDZAMIE REZULTĀTI ................................................. 11

2. ĪSTENOTIE PROJEKTI ............................................................................................................... 26

SECINĀJUMI ..................................................................................................................................... 34

PRIEKŠLIKUMI ................................................................................................................................ 36

3

Saīsinājumi

Bibliotēka Valmieras bibliotēka

Būvvalde Valmieras pilsētas būvvalde

CSP Centrālā statistikas pārvalde

EIFL Electronic Information for Libraries - Publisko bibliotēku inovāciju programma

EDIC Europe Direct informācijas centrs

ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds

ES Eiropas Savienība

ESF Eiropas Sociālais fonds

IeM Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija

KPFI Klimata pārmaiņu finanšu instruments

LIAA Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

LR Latvijas Republika

Muzejs Valmieras muzejs

NĪAP Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvalde

PMLP Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

RAIM Reģionālās attīstības indikatoru modulis

SIA Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

TIC Tūrisma informācijas centrs

ViA Vidzemes Augstskola

VIIS Valsts izglītības informācijas sistēma

VMV Valmieras Mākslas vidusskola

VN Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Valmieras Namsaimnieks”

VT Valmieras tehnikums

VŪ Valmieras ūdens

ZAAO Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija

Neitrāla attīstības tendence

Pozitīva attīstības tendence

Negatīva attīstības tendence

4

Ievads

Valmieras pilsētas attīstības programma 2015.-2020. gadam (turpmāk – Attīstības programma)

ir Valmieras pilsētas pašvaldības vidēja termiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā

noteikti pilsētas attīstības prioritātes un rīcības virzieni, sasniedzamie rezultāti, attīstības programmas

uzraudzības kārtība. Attīstības programma tika apstiprināta ar Valmieras pilsētas pašvaldības

29.12.2014. domes lēmumu Nr. 435 (protokols Nr.21, 6.§). Attīstības programmas īstenošanas un

uzraudzības kārtībā noteikts, ka monitorings jeb ikgadējais uzraudzības ziņojums tiek sagatavots reizi

gadā.

Ikgadējais uzraudzības ziņojums par 2015.gadu izstrādāts ar mērķi – izvērtēt teritorijas

attīstības progresu, attīstības programmas īstenošanas gaitā sasniegto, lai pārliecinātos, ka faktiskā

aktivitāšu norise atbilst plānotajam.

Ikgadējā uzraudzības ziņojums sastāv no sekojošām sadaļām:

- vispārīgs pašvaldības attīstības raksturojums un pašreizējās situācijas novērtējums,

- statistisko rādītāju analīze,

- pārskats par periodā paveikto,

- secinājumi un priekšlikumi darbības uzlabošanai ar mērķi pilnībā sasniegt izvirzītos rādītājus.

Ikgadējo uzraudzības ziņojumu izskata un apstiprina Valmieras pilsētas pašvaldības domes

sēdē, un publicē mājas lapā www.valmiera.lv.

5

1. Valmieras pilsētas attīstības raksturojums

Valmiera ir viena no deviņām lielajām Latvijas Republikas pilsētām un Vidzemes reģiona

administratīvais un ekonomiskās attīstības, izglītības, kultūras un sporta centrs. Valmiera atrodas 107

km no galvaspilsētas Rīgas un 50 km no Igaunijas robežas. Pēc platības un iedzīvotāju skaita tā ir

astotā lielākā republikas pilsēta. Saskaņā ar Ministru kabineta grozījumiem 2013.gada 19.marta

noteikumos Nr. 154 “Noteikumi par republikas pilsētu un novadu administratīvo teritoriju robežu

aprakstu apstiprināšanu” (grozījumi stājās spēkā 12.08.2015.) Valmieras pilsētai tika aktualizēta

administratīvā robeža, t.i., Valmieras pilsētas teritorijai tika pievienotas 7 Beverīnas novada zemes

vienības ar kopējo platību 117,4ha, tā rezultātā Valmieras pilsētas platība no 2015.gada ir 19,35 km2.

Attīstība ir pilsētai svarīgu stratēģisko mērķu sinerģija, kas kopumā veido integrētu pilsētas

attīstību. Valmieras pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2015.-2030. gadam definētie stratēģiskie

mērķi:

1) Iedzīvotāju labklājība - pieaug pilsētas iedzīvotāju labklājība.

2) Personības izaugsme - izglītota, aktīva, radoša uz veselīgu un videi draudzīgu dzīvesveidu

orientēta sabiedrība.

3) Uzņēmējdarbības attīstība - investīciju piesaisti un ekonomisko izaugsmi veicinoša vide,

nacionāli un starptautiski konkurētspējīgas uzņēmējdarbības attīstība.

4) Funkcionāla, estētiska un dabas vērtības iekļaujoša pilsētvide - inovatīva, videi draudzīga un

līdzsvarota pilsētvide.

5) Iedzīvotāju sociālā un fiziskā drošība - darba, dzīvesvietas, veselības aprūpes un sociālo

pakalpojumu pieejamība drošā pilsētā.

6

1.1. Vidēja termiņa prioritāšu novērtēšanai kopējie sasniedzamie rezultāti

Npk. Rādītājs Bāzes gads Pašreizējā vērtība Pārskata gads -

2015

Līdzšinējā

attīstības

tendence

2020. gadā

sasniedzamais

rezultāts

Avots

1. Iedzīvotāju skaits 2014 VII 25 513

(faktiski 32 120)* 25 093 Palielinās ↑ PMLP

2. Bērnu skaits (vecumā līdz 6

gadiem) 2014 VII 1 920 1 909 Ir stabili → PMLP

3.

Bērnu skaits (vecumā no 7 līdz

18 (neieskaitot) gadu

vecumam)

2014 VII 2 602 2 665 Ir stabili → PMLP

4.

Teritorijas attīstības līmeņa

indekss

Pašvaldības budžeta

kapacitātes rādītājs

Vieta starp Latvijas Republikas

nozīmes pilsētām

2013

-0,528

- 0,303**

1

4**

-0,269

(2014)

0,0783

(2014)

4

(2014)

Uzlabojās ↑ RAIM

5.

Ekonomiski aktīvo tirgus

vienību skaits

2012 1 874 2208

(2014) Palielinās ↑ CSP

* Atbilstoši 24.04.2014. pētījumā “Vidzemes plānošanas reģiona viedās specializācijas iespējas” norādītajam “Valmiera ir viena no republikas pilsētām ar vislielāko tādu iedzīvotāju īpatsvaru

(25,9%), kas dzīvo Valmierā, bet dzīvesvietu ir deklarējuši citur”

** Informācija no Ministru kabineta noteikumu projekta “Noteikumi par kritērijiem un kārtību valsts budžeta dotācijas piešķiršanai pašvaldībām ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada

plānošanas perioda līdzfinansēto projektu īstenošanai” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija) versija uz 14.10.2014.

7

6.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa

ieņēmumi budžetā uz 1

iedzīvotāju (euro)

2013 545 583,08 Ir stabili → RAIM

7.

Bezdarba līmenis (% no

ekonomiski aktīvo iedzīvotāju

skaita) (vidējais % rādītājs

gadā)

2013 7,1% 5,9% Nepalielinās → NVA

8.

Iedzīvotāju skaits darbspējas

vecumā

2014 VIII 16 159 15 641 Ir stabili → PMLP

9. Iedzīvotāju apmierinātība ar

dzīvi Valmierā 2013 89% 97,8% Ir stabili →

Pašvaldības

aptaujas dati

8

Vieni no svarīgākajiem pilsētas attīstības raksturojošajiem rādītājiem ir ekonomiski aktīvo

tirgus vienību skaits, bezdarba līmenis un iedzīvotāju apmierinātība ar pašvaldības darbu.

Valmieras pašvaldības virsmērķis ir iedzīvotāju labklājības celšana, tostarp deklarēto

iedzīvotāju skaita palielināšana pilsētā. Šobrīd esošā tendence ir pretēja – deklarēto iedzīvotāju skaits

pašvaldībā samazinās. Laika posmā no 2014.gada līdz 2015.gadam iedzīvotāju skaits ir samazinājies

par 420. Jāpiebilst, ka iedzīvotāju skaits samazinās visā Latvijā, to ietekmē dabiskā kustība (starpība

starp dzimušajiem un mirušajiem), gan mehāniskā kustība (starpība starp iebraukušajiem un

izbraukušajiem).

Pretēja tendence ir novērojama uzņēmējdarbības jomā - pārskata periodā ekonomiski aktīvo

tirgus vienību skaits ir palielinājies par 334 vienībām. Valmiera ir industriāla pilsēta, kurā ir

salīdzinoši daudz lielu rūpniecības uzņēmumu. Ņemot vērā uzņēmumu darbības stabilitāti, to

konkurētspēju ārvalstu tirgos un lielo jaunizveidoto uzņēmumu īpatsvaru, pilsēta uzskatāma par

Vidzemes uzņēmējdarbības centru.

1.attēls. Ekonomiski aktīvo vienību vienību skaits pēc iedalījuma pa grupām. Avots: CSP

Dati 1.attēlā uzskatāmi parāda, kā mainījies ekonomiski aktīvo vienību vienību skaits pēc

iedalījuma pa grupām laika posmā no 2009. līdz 2014. gadam. Vislielākais ekonomiski aktīvo vienību

skaits ir komercsabiedrību un pašnodarbināto personu grupā. Vismazākais – pašvaldību un valsts

budžeta iestāžu grupā. 2014.gadā bija 891 pašnodarbinātās personas, 102 individuālie komersanti,

1018 komercsabiedrības, 17 zemnieku un zvejnieku saimniecības, 174 fondi, nodibinājumi un

biedrības, 4 valsts budžeta iestādes un 2 pašvaldību budžeta iestādes.

9

2015.gadā Valmieras pilsētā bezdarba līmenis ir samazinājies par 1,3%. Ņemot vērā, ka

vasaras un ziemas mēnešos bezdarba līmenis ir atšķirīgs, to precīzāk raksturo dinamika visa pārskata

periodā (skatīt 2.attēlu).

2. attēls. Bezdarba līmenis Valmieras pilsētā (izteikts %). Avots: LR Nodarbinātības valsts aģentūra.

Valmieras iedzīvotāju aptaujā par 2015.gadu tika noskaidrots, ka 97,8% iedzīvotāju ir

apmierināti ar dzīvi pilsētā, kas ir par 18,8% vairāk, salīdzinot ar 2013.gadu. No 405 respondentiem

309 jeb 76,3% respondentu ir atbildējuši pilnībā apstiprinoši (atbilde “jā”), ka ir apmierināti ar dzīvi

Valmierā, 87 jeb 21,85%, ka ir daļēji apmierināti ar dzīvi Valmierā (atbilde “daļēji”) un 9 jeb 2,2,%,

ka nav apmierināti ar dzīvi Valmierā. Minimālais nepieciešamais respondentu skaits reprezentablu

datu nodrošināšanai Valmieras iedzīvotāju aptaujā par 2015.gadu ir 378 respondenti. Iedzīvotāji

atzinīgi novērtējuši to, ka pilsēta ir sakopta, tajā ir daudzveidīgs kultūras un sporta pasākumu

piedāvājums, pilsētā ir attīstīta infrastruktūra un pietiekošs izglītības pakalpojumu piedāvājums.

Tomēr komentāros iedzīvotāji atzīst, ka Valmierā trūkst darbavietas un dzīvojamais fonds. Tāpat

iedzīvotāji pie jautājuma par apmierinātību ar dzīvi Valmieras pilsētā iesaka attīstīt tūrismu pilsētā

ziemas mēnešos un labiekārtot pilsētas parkus.

Viens no iedzīvotāju labklājības raksturojušiem rādītājiem ir vidējā darba alga. Tās izmaiņas

Valmieras pilsētā laikā no 2012.gada līdz 2015.gadam attēlotas 3.attēlā.

10

3.attēls. Strādājošo mēneša vidējā darba samaksa Valmieras pilsētā, EUR. Avots: CSP

2012.gada 1.ceturksnī vidējā darba alga Valmierā (bez privātā sektora komersantiem ar

nodarbināto skaitu līdz 50 darbiniekiem) bija 440 EUR, bet 2015.gada 4.ceturksnī vidējā samaksa bija

580 EUR. Tendence ir pozitīva – kopumā vidējā darba samaksa Valmieras pilsētā palielinās. Šajā pat

laika periodā minimālā mēneša alga ir izmainījusies no 200 LVL jeb 284,57 EUR 2012.gadā līdz 360

EUR 2015.gadā, un patēriņa cenu pieaugums (inflācija) periodā no 01.01.2012. līdz 31.12.2015. pēc

CSP datiem ir 0,9%.

11

1.2. Vidēja termiņa prioritāšu novērtēšanai sasniedzamie rezultāti

1. tabula

Npk. Rādītājs Bāzes

gads

Pašreizējā

vērtība Pārskata gads - 2015

Līdzšinējā

attīstības

tendence

2020. gadā

sasniedzamais

rezultāts

Avots

Konkurētspējīga visu līmeņu izglītības piedāvājuma nodrošināšana (SV-1)

1.

Izglītības iestāžu audzēkņu skaits:

- pirmsskolas izglītības iestādes

- vispārējās izglītības iestādes

(t.sk. pirmsskolas izglītības

iestādes)

- Valmieras tehnikums un

Valmieras Mākslas vidusskola

- Vidzemes Augstskola

2014

IX

1 596

3 759

604

987

1 457

3 800

1065 (t.sk. Valmieras tehnikuma

struktūrvienības “Ranka”

audzēkņi)

867

Ir stabili → VIIS, VT,

VMV, ViA

Valmiera vēsturiski ir izveidojusies par reģiona administratīvo centru jautājumos, kas saistīti ar izglītību. Pilsētā ir pārstāvēta visu līmeņu izglītība,

sākot no pirmsskolas līdz pat mūžizglītībai. Darbojas profesionālās un augstākās izglītības iestādes. Valmieras pilsētā pirmsskolas izglītības programmas tiek

īstenotas desmit izglītības iestādēs, no tām sešas ir pašvaldības dibinātas pirmsskolas izglītības iestādes (trīs iestādēm ir arī atsevišķas struktūrvienības), divas

izglītības iestādes (viena vidējā un viena speciālā), kurās cita starpā tiek īstenotas arī pirmsskolas izglītības programmas, kā arī divas privātās izglītības

iestādes. Salīdzinot ar bāzes gadu, audzēkņu skaits pārskata gadā Valmieras pirmsskolas izglītības iestādēs ir samazinājies -2014.gadā pirmsskolas izglītības

iestādēs bija 1596 audzēkņu, bet 2015.gadā audzēkņu skaits samazinājās par 139.

12

Valmieras pilsētā pamata un vidējā izglītība tiek nodrošināta septiņās vispārējās izglītības iestādēs, no kurām divas ir sākumskolas. Valmieras

2.vidusskolai ir struktūrvienība Valmieras vakara (maiņu) vidusskola. Pilsētā ir arī viena speciālās izglītības iestāde – Valmieras vājdzirdīgo bērnu

internātvidusskola - attīstības centrs. Kopējais audzēkņu skaits vispārējās izglītības iestādēs 2015./2016.mācību gadā ir palielinājies, sasniedzot 3800

audzēkņus, kas ir par 41 audzēkni vairāk kā iepriekšējā mācību gadā. Daļa izglītojamo izmanto dienesta viesnīcas pakalpojumus. 2015.gada 16.novembrī no

Izglītības un zinātnes ministrijas Valmieras pilsētas pašvaldības īpašumā tika pārņemti nekustamie īpašumi Ausekļa ielā 25B un Ausekļa ielā 25C, Valmierā ar

mērķi attīstīt dienesta viesnīcas pakalpojumu un piedāvāt izglītojamiem mūsdienu prasībām atbilstošu mācību un uzturēšanās vidi.

Profesionālās izglītības iestādēs – Valmieras tehnikumā un Valmieras Mākslas vidusskolā vērojama pozitīva tendence. 2015./2016. mācību gadā 645

audzēkņi apguva izglītību Valmieras tehnikumā, bet Valmieras Mākslas vidusskolā 420 audzēkņi. Valmieras tehnikumā 2015./2016.mācību gadā uzņemti par

110 audzēkņiem vairāk nekā iepriekšējā mācību gadā, turklāt ar 2015.gada 1.septembri Rankas profesionālā vidusskola ir kļuvusi par Valmieras tehnikuma

mācību īstenošanas vietu Rankā. Iepriekš minētie fakti izskaidro, kāpēc audzēkņu skaits viena gada laikā ir ievērojami manījies no 604 līdz 1065 audzēkņiem.

Augstāko izglītību Valmierā piedāvā Vidzemes Augstskola. Augstskola ir dibināta 1996.gadā, un pašlaik tā piedāvā 16 studiju programmas šādos

studiju virzienos: biznesa vadība, informācijas tehnoloģijas, inženierzinātnes, komunikācija un mediji, pārvaldība un tūrisms. Augstskolas studentu skaits

pārskata periodā ir samazinājies no 987 audzēkņiem uz 867. Lai palielinātu studentu skaitu pēdējos gados veikta augstskolas organizatoriskā pilnveide, t.sk.

fakultāšu optimizācija, tajā pašā laikā lielāku uzsvaru liekot tieši uz zinātnisko pētniecību un tās attīstību nākotnē.

Rīcības virziena ietvaros izvirītā prioritāte: pieejama konkurētspējīga un vispusīga visu līmeņu izglītība.

Rīcības virziena ietvaros izvirzītie uzdevumi:

S-1-1 Kvalitatīvas izglītības satura nodrošināšana, kompetences centru attīstība un ekselences tīklojums,

S-1-2 Daudzveidīgas interešu izglītības, karjeras izglītības, mūžizglītības, tālākizglītības un neformālās izglītības nodrošināšana,

S-1-3 Izglītības iestāžu darbinieku kompetences un izaugsmes veicināšana,

S-1-4 Mūsdienīga izglītības iestāžu infrastruktūra, kvalitatīvas izglītības vides un materiāli tehniskās bāzes nodrošināšana,

S-1-5 Profesionālās un augstākās izglītības, kompetences centru un zinātniskās pētniecības attīstība, izglītības sasaiste ar darba tirgus vajadzībām un

zināšanu pārnesi,

S-1-6 Talantīgo bērnu spēju attīstīšana un izcilības veicināšana,

13

S-1-7 Izglītības nodrošināšana cilvēkiem ar speciālām vajadzībām,

S-1-8 Starptautiskās sadarbības veicināšana izglītībā, zinātnē un pētniecībā.

2. tabula


gads

Pašreizējā

vērtība

Pārskata gads

- 2015

Līdzšinējā

attīstības tendence

2020. gadā

sasniedzamais rezultāts Avots

Daudzveidīgu kultūras pakalpojumu un aktivitāšu piedāvājumu attīstīšana, radošas sabiedrības un Valmieras kā kultūras centra

stiprināšana (SV-2)

2. Iedzīvotāju vērtējums par

kultūras piedāvājumu 2013 50% 82,7%

Palielinās ↑

vērtējums “labi”

Pašvaldības

aptaujas dati

3.

Valmieras bibliotēkas

apmeklētāju skaits

(t.sk. virtuālie apmeklētāji)

2013 332 300 344 791 Ir stabils → Bibliotēka

4. Valmieras muzeja

apmeklētāju skaits 2013 69 104 96 504 Ir stabils → Muzejs

Valmiera pazīstama kā dažādu kultūras pasākumu centrs, jo īpaši teātra mākslas jomā. Pilsētā regulāri tiek organizēti daudzveidīgi mākslas, kultūras

un izklaides pasākumi, kas pieejami dažāda vecuma pilsētas iedzīvotājiem un viesiem. Pasākumu organizētāju mērķis ir ne tikai bagātināt apmeklētāju

pieredzi, bet arī radīt pozitīvu attieksmi pret sabiedrību un kultūras vērtībām. Valmierā notiekošos pasākumus apmeklē arī apkārtējo novadu un citu Latvijas

pilsētu iedzīvotāji. Pēc Valmieras pašvaldības veiktās aptaujas datiem, iedzīvotāju vērtējums par kultūras pasākumu piedāvājumu pilsētā ir pozitīvs.

Pārliecinoši lielākā daļa jeb 82,7% respondentu apmierina kultūras pasākumu piedāvājums Valmierā. 115 respondentu kultūras pasākumu piedāvājumu un to

kvalitāti novērtējuši kā “ļoti labu”, 214 respondentu kā “labu”, 53 respondenti kā “viduvēju”, 6 respondenti kā “sliktu”, 5 respondenti kā “ļoti slikti” un 5 no

respondentiem nav viedokļa. Lai uzlabotu kultūras pasākumu piedāvājumu un to kvalitāti, pilsētas iedzīvotāji iesaka atjaunot Valmieras Kultūras centru,

iesaistīt privāto sektoru un uzņēmējus, lai veidotu radošākus kultūras pasākumus. Tāpat iedzīvotāji uzskata, ka ir jāveicina kultūras pasākumu pieejamība.

2015.gadā paveiktais - sagatavota un iesniegta Kultūras ministrijai izskatīšanā projekta koncepcija par Valmieras viduslaiku pils konservāciju,

restaurāciju un attīstību un Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas pulksteņa un zvanu telpas restaurāciju ar mērķi veidot savstarpēji papildinošu tūrisma tīklu,

veicināt kultūras pieejamību, kultūras aktivitātes un pastiprināt tūrisma galamērķa identitāti.

14

Valmieras integrētā bibliotēka ir pirmā integrētā bibliotēka Latvijā, kurā sekmīgi tiek īstenota pilsētas un reģionālās augstskolas sadarbība, mērķtiecīgi

koordinējot resursus un izmantojot kopīgu infrastruktūru. Izstrādājot integrētās bibliotēkas koncepciju, ievērota informācijas sabiedrībai raksturīgā publisko un

zinātnisko bibliotēku saplūšanas tendence, ir izmantota pilsētu un augstskolu apvienoto bibliotēku pieredze Ziemeļvalstīs un ASV. Par veiksmīgo bibliotēkas

darbību liecina arī apmeklētāju skaita statistika - apmeklētāju skaits stabili palielinās un 2015.gadā apmeklētāju skaits sasniedza 344 791. Bibliotēkas statistika

uzrāda tendenci klātienes apmeklējumiem nedaudz samazināties un pieaugt virtuālo apmeklējumu skaits.

Valmieras muzejs dibināts 1959.gadā. Šobrīd Valmieras muzejs darbojas astoņās ēkas pilsētas vēsturiskajā centrā. 2004.gadā tika uzsākta ēku un

teritorijas infrastruktūras attīstība, ar mērķi nodrošināt muzeja pieejamību un izveidot kvalitatīvu senpilsētas vidi. Daļa no ēkām pakāpeniski tika restaurētas

un atjaunotas, papildinot tās ar apmeklētājiem interesantu un izglītojošu saturu. Par Valmieras muzeja attīstību un spēju piesaistīt interesentus liecina muzeja

apmeklētāju skaita palielināšanās - 2015.gadā tie bija 96 504 apmeklētāji, kas ir par 27 400 apmeklētājiem vairāk nekā 2013.gadā.

Rīcības virziena ietvaros izvirītā prioritāte: iedzīvotāju sabiedriskā aktivitāte un radošums, kultūras piedāvājumu daudzveidība, kultūras vērtību

saglabāšana un attīstīšana.


S-2-1 Daudzveidīgs un augstvērtīgs kultūras pakalpojumu piedāvājums un tā attīstīšana,

S-2-2 Materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana un attīstīšana,

S-2-3 Radošo industriju un laikmetīgās mākslas piedāvājumu attīstīšana,

S-2-4 Kultūras un mākslas jomas speciālistu kompetences un izaugsmes veicināšana,

S-2-5 Valmieras kā kultūras centra stiprināšana,

S-2-6 Starptautiskās sadarbības veicināšana kultūras projektu un aktivitāšu īstenošanai,

S-2-7 Kultūras iestāžu un pasākumu norises vietu infrastruktūras attīstīšana,

S-2-8 Modernu un ērtu bibliotēku pakalpojumu nodrošinājums iedzīvotājiem.

15

3. tabula


gads

Pašreizējā

vērtība

Pārskata gads

- 2015

Līdzšinējā


2020. gadā


Sporta un aktīvās atpūtas piedāvājuma attīstīšana, orientācija uz veselīgu un videi draudzīgu dzīvesveidu (SV-3)

5. Iedzīvotāju vērtējums par sporta

pasākumu piedāvājumu 2013 58% 80,8%

Palielinās ↑


Pašvaldības

aptaujas dati

6. Organizēti vides pasākumi 2013 28 16 Ir stabils → Pašvaldība

Veselīgs dzīvesveids ir būtisks ekonomiskās un sociālās attīstības priekšnosacījums pilsētā, tādēļ nozīme ir pilsētas sporta infrastruktūrai un

iedzīvotāju iesaistei dažādos sporta veidos un aktīvās atpūtas nodarbēs. Sporta infrastruktūra un pakalpojumi Valmieras pilsētā ir plānveidīgi attīstīti, un ir

nodrošināta to pieejamība visā pilsētas teritorijā. Pēc atbildēm, kas tika iegūtas veicot pašvaldības iedzīvotāju aptauju, vairums jeb 80,8% respondentu ir

apmierināti ar sporta pasākumu piedāvājumu pilsētā. 112 respondenti sporta un aktīvās atpūtas pasākumu piedāvājumu un to kvalitāti novērtējuši kā “ļoti

labu”, 209 respondenti kā “labu”, 56 respondenti kā “vidēju”, 5 respondenti kā “sliktu”, 2 respondenti kā “ļoti sliktu” un 13 respondentiem nav viedokļa par

sporta un aktīvās atpūtas pasākumu piedāvājumu un to kvalitāti. Vairums respondenti iedzīvotāju aptaujas komentāros kā nozīmīgāko projektu, kas jāīsteno

2016.gadā, ir norādījuši Valmieras peldbaseina būvniecību. Tāpat ir ieteikums Valmierā izveidot distanču slēpošanas trasi Sajūtu parka teritorijā vai kādā citā

Valmieras pilsētas daļā.

Pilsētā tiek organizēti arī dažādi vides pasākumi, lai gan to skaits ir samazinājies kopš 2013.gada, Valmieras iedzīvotāji aktīvi tajos piedalās un kopīgi

darbojas. Tiek organizēti tādi pasākumi, kā “Lielā talka”, “Zemes stunda”, “Velosipēdu skaitīšana”, “Meža stādīšana kopā ar uzņēmējiem”, “Lielgabarīta

atkritumu nodošana” un citi. Pašvaldības iniciēto pasākumu skaits nav mainījies, bet samazinājies ir to pasākumu skaits, kuri tiek organizēti ar dažādu

nevalstisko organizāciju iniciatīvu, uzaicinot piedalīties arī pašvaldību. Tam par iemeslu ir plānošanas perioda 2007.-2013.gadam noslēgums, jo jaunā

plānošanas perioda finansējums vēl netika sadalīts šajā laika periodā.

Rīcības virziena ietvaros izvirītā prioritāte: veselīgs dzīvesveids, tautas un profesionālā sporta un aktīvās atpūtas attīstība.


S-3-1 Tautas sporta attīstība, veselīga un aktīva dzīvesveida (t.sk. rekreācija) popularizēšana iedzīvotāju vidū,

16

S-3-2 Profesionālā sporta attīstība,

S-3-3 Valmieras kā starptautisku, nacionālu un reģionālu sporta pasākumu centra attīstība,

S-3-4 Sporta un aktīvās atpūtas aktivitāšu paplašināšana un integrēšana izglītības programmās,

S-3-5 Sporta un aktīvās atpūtas infrastruktūras nodrošināšana un pilnveide visām vecuma grupām.

4. tabula


gads

Pašreizējā

vērtība

Pārskata gads

- 2015

Līdzšinējā


2020. gadā

sasniedzamais

rezultāts

Avots

Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības un inovāciju attīstības centra stiprināšana ar efektīvu teritoriālā un intelektuālā kapitāla izmantošanu (UV-1)

7. Ekonomiski aktīvo tirgus vienību skaits uz

1000 iedzīvotājiem 2013 77

86

(2014) Ir stabils → CSP

8. Jaundibinātu uzņēmumu skaits pilsētā 2013 147 135 (Datu

avots: Lursoft) Ir stabils → CSP

9.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju

skaits pēc darba ņēmēja deklarētās

dzīvesvietas

2013 11 710 11 748 Ir stabils → RAIM

Valmiera ir industriāla pilsēta, kurā atrodas salīdzinoši daudz lielu rūpniecības uzņēmumu. Ņemot vērā uzņēmumu darbības stabilitāti, to

konkurētspēju ārvalstu tirgos, pilsēta uzskatāma par Vidzemes uzņēmējdarbības centru. Valmiera ir arī nozīmīgs administratīvais, ekonomikas, rūpniecības,

tirdzniecības un pakalpojumu centrs.

Pēc Lursoft datiem 2015.gadā Valmierā reģistrēti 135 uzņēmumi, kas ir mazāk nekā 2013.gadā, taču ekonomiski aktīvo tirgus vienību skaits uz 1000

iedzīvotājiem ir palielinājies, 2013.gadā tas bija 77, bet 2014.gadā – 86. Iedzīvotāju skaits, kas maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli pašvaldībā arī ir

palielinājies no 11 710 iedzīvotājiem 2013.gadā uz 11 748 iedzīvotājiem 2015.gadā.

17

Rīcības virziena ietvaros izvirītā prioritāte: stabila un atbalstoša vide uzņēmējdarbībai (t.sk. mazajiem un vidējiem komersantiem), uzņēmējdarbības

infrastruktūras un industriālo teritoriju attīstīšana.


U-1-1 Valmieras kā uzņēmējdarbības centra stiprināšana un attīstība,

U-1-2 Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai un Biznesa un inovāciju inkubatora darbībai,

U-1-3 Esošo uzņēmumu darbības stiprināšana un attīstība,

U-1-4 Infrastruktūras un industriālo zonu izveide, attīstība un pilnveide (t.sk. degradēto un neapgūto teritoriju attīstība).

5. tabula


gads

Pašreizējā

vērtība

Pārskata gads

- 2015

Līdzšinējā attīstības

tendence

2020. gadā


Tūrisma pakalpojumu attīstīšana un eksporta veicināšana (UV-2)

10. Tūrisma informācijas centra apmeklētāju

skaits 2013 8 529 9 621 Ir stabils → TIC

11. Apkalpoto personu skaits viesnīcās un

citās tūrisma mītnēs pilsētā 2013 16 501 16 936 Ir stabils → TIC

Tūrisma veicināšanas darbs pilsētā norit saskaņā ar Valmieras pilsētas un apkārtējo novadu tūrisma veicināšanas konsultatīvās padomes

rekomendācijām. Padomē darbojas tūrisma speciālisti, praktiķi un akadēmiskais personāls, pārstāvot privāto, valsts un nevalstisko sektoru. Valmierā tiek

strādāts pie tūrisma vides pilnveides, lai pēc iespējas plašāk izmantotu sadarbību kā attīstību veicinošu pieeju. Sadarbība tūrisma jomā notiek gan ar vietējiem,

gan starptautiskajiem partnerim.

Tūristu skaits Valmieras pilsētā palielinās un pēc TIC datiem 2015.gadā Valmieras tūrisma informācijas centru apmeklēja 9 621 cilvēku, kas ir par

1092 apmeklējumiem vairāk. Kā arī, salīdzinot ar 2013.gadu, palielinās apkalpoto personu skaits viesnīcās un citās tūrisma mītnēs pilsētā - 2015.gadā

apkalpoto personu skaits bija 16 936.

18

Rīcības virziena ietvaros izvirītā prioritāte: konkurētspējīgas tūrisma vides, infrastruktūras un inovatīva tūrisma piedāvājuma attīstīšana Valmieras un

apkārtējo novadu kā tūrisma galamērķa stiprināšanai.


U-2-1 Pilsētas un apkārtējo novadu kā vienota tūrisma galamērķa pozicionēšana darījumu, kultūras, dabas, veselības un radošo industriju tūrisma

virzienos ienākošajā un vietējā tūrismā,

U-2-2 Jaunu tūrisma objektu un pakalpojumu veidošana, atbilstošas infrastruktūras izveide,

U-2-3 Konkurētspējīga tūrisma piedāvājuma attīstīšana,

U-2-4 Tūrisma klasteru un citu tīklojumu attīstīšana,

U-2-5 Tūrisma pakalpojumu kvalitātes nodrošināšana,

U-2-6 Tūrisma pārvaldības pilnveidošana un attīstīšana.

6. tabula


gads

Pašreizējā

vērtība

Pārskata gads

– 2015

Līdzšinējā


2020. gadā

sasniedzamais

rezultāts

Avots

Funkcionālas, estētiskas pilsētvides veidošana ar attīstītu un videi draudzīgu infrastruktūru un resursu efektīvu apsaimniekošanu (PV-1)

12. Centralizētai ūdensapgādei un kanalizācijai

pievienoto mājsaimniecību skaits (%) 2013 97%

98%

(2014) Palielinās ↑ VŪ

13.

Kopējais ielu garums (km)

Ielas ar cieto segumu (asfaltu, bruģi)

Ielas ar grants un grunts segumu

Neizbūvētās ielas

2014

121

56%

41%

3%

122

60%

40%

3%

Ir stabils →

Palielinās ↑

Ir stabils →

Ir stabils →

Būvvalde

Valmieras pilsētā ir labi attīstīts ūdensvada tīkls, kas pēdējos gados ir atjaunots, pārbūvēts un paplašināts. Ar ES Kohēzijas fonda projektu atbalstu

veiktas investīcijas ūdenssaimniecības attīstībā, kuru ietvaros paplašināta pakalpojumu pieejamības teritorija, pārbūvēti kritiskākie no esošajiem

ūdenssaimniecības sistēmas posmiem. Ūdens tiek ņemts no artēziskajām akām, un reizi nedēļā tiek pārbaudīta pilsētai piegādātā ūdens kvalitāte. Labi

19

izveidotā ūdenssaimniecības infrastruktūra ļauj nodrošināt ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus gandrīz visām mājsaimniecībām (98%). Ar 2015.gadu

SIA “Valmieras ūdens” ir samazinājis pieslēguma veidošanas maksu, lai nodrošinātu pakalpojuma pieejamību.

Kopējais Valmierā ielu garums ir 122km, no tiem lielāko daļu - 60% - veido ielas ar cieto segumu (asfalts, bruģakmens), pārējās ir ielas ar grants un

grunts segumu, kuras kopā sastāda 40%. Salīdzinot ar 2014. gadu, ielu garums ar cieto segumu ir palielinājies par 4% no kopējā ielu garuma, tajā skaitā ir

A.Upīša ielas (posmā no Rubenes ielas līdz apvedceļam) rekonstrukcija, ielas, kurām veikta virsmas apstrāde, un ielas, kuras tiek iekļautas ielu reģistrā.

Neizbūvēto ielu īpatsvars ir palicis nemainīgs, jo, pilsētai attīstoties, tiek plānotas un izveidotas perspektīvās ielas. Neizbūvētās ielas, balstoties uz Valsts

Kontroles atzinuma, vairs netiek pieskaitītas klāt kopējam ielu garumam, kā tas tika darīts iepriekš.

2015.gadā tika nolemts atbalstīt Vienības laukuma Valmierā atjaunošanas projekta īstenošanu, lai to veidotu mūsdienīgu, iedzīvotājiem un pilsētas

viesiem ērtu ar mērķi veicināt Latvijas patriotismu un latvisko pašapziņu, godājot pagātni, mīlot tagadni un lolojot nākotni. 2015.gadā ir aizsākta arī Vecpuišu

parka atjaunošana, izsludinot sabiedrisko apspriešanu par plānotajiem Vecpuišu parka labiekārtošanas darbiem.

Rīcības virziena ietvaros izvirītā prioritāte: funkcionāla un estētiska pilsētvide


P-1-1 Funkcionāla pilsētvides plānojuma izstrāde,

P-1-2 Funkcionāls un estētisks pilsētvides dizains, izceļot pilsētas identitāti,

P-1-3 Kultūrvēsturisko vērtību atjaunošana un attīstīšana,

P-1-5 Dabas teritoriju izpēte, infrastruktūras attīstīšana, ainavas attīstības ilgtermiņa plānošana un veidošana,

P-1-6 Pilsētas apzaļumošanas attīstīšana un infrastruktūras attīstīšana,

P-1-7 Visaptveroša energoefektivitāte,

P-1-8 Zemnieku un amatnieku tirgus infrastruktūras attīstība,

P-1-9 Nodrošināt kapu saimniecības un teritorijas sakārtošanu, infrastruktūras attīstību.

20

7. tabula


gads

Pašreizējā

vērtība

Pārskata gads

- 2015

Līdzšinējā


2020. gadā


Dzīvojamā fonda attīstības veicināšana (PV-4)

14. Dzīvojamais fonds

(mājokļu skaits) 2011 11 054

Nav aktuālu

datu Palielinās ↑ CSP

15. Dzīvojamais fonds

(dzīvokļu skaits daudzdzīvokļu dzīvojamās

mājās)

2014 6 160 7 2672 Palielinās ↑ NĪAP

16. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās

veikti energoefektivitātes pasākumi

2014

VIII 53 57 Palielinās ↑ VN

Valmierā puse no visiem iedzīvotājiem dzīvo daudzdzīvokļu mājās ar 50 un vairāk dzīvokļiem, 17% vienas ģimenes mājās, savukārt 12% iedzīvotāju

mājokļos ar 30-49 dzīvokļiem. Pilsētā ir viens no lielākajiem iedzīvotāju īpatsvariem daudzdzīvokļu mājās – 76,9%. Pētot datus par dzīvokļu skaitu

daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās tiek secināts, ka pašreizējā vērtība jeb 6160 dzīvokļi nav precīzi nofiksēta, jo pēc CSP datiem 2011.gadā dzīvokļu skaits

daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās jau vien bija 8588 dzīvokļu. Lai risinātu dzīvojamās platības nepietiekamību pilsētā, Valmieras pilsētas pašvaldības dome

2015.gada 24.septembrī ir pieņēmusi lēmumu par konceptuālu atbalstu daudzdzīvokļu īres nama būvniecību. SIA “Valmieras Namsaimnieks” ir saņēmis

uzdevumu uzsākt daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas projektēšanas un būvniecības darbus ar mērķi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošināt dzīvokļus

īres (līdz pieciem gadiem) piedāvājumam. Paredzēts, ka ēkā kopumā tiks izbūvēti 150 vienas, divu un trīs istabu dzīvokļu.

Līdz 2015.gada decembrim kopumā 57 daudzdzīvokļu mājās bija veikti energoefektivitātes pasākumi, kas ir par 4 ēkām vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Namu atjaunošana tiek veikta, izmantojot ES fondu līdzfinansējumu un tiek plānots, ka kopumā, kamēr tiks veicināta daudzdzīvokļu dzīvojamo māju

energoefektivitātes veicināšana ar dažādiem atbalsta mehānismiem, tiks nosiltinātas ~ 2/3 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju.

Rīcības virziena ietvaros izvirītā prioritāte: dzīvojamā fonda attīstības veicināšana un pievilcīga mājokļu apkārtne

2 Dzīvokļu skaits privatizācijā nodotajās mājās (bijušās valsts un pašvaldības). Šajā skaitā nav iekļautas kooperatīvās mājas un privātīpašumā esošās daudzdzīvokļu mājās.

21

Rīcības virziena ietvaros izvirzītie uzdevumi un aktivitātes:

P-1-4-1 Jaunu dzīvojamo teritoriju plānošana,

P-1-4-2 Jauno dzīvojamās apbūves teritoriju nodrošināšana ar inženierkomunikāciju pieejamību,

P-1-4-3 Pašvaldības īpašumā esošo ēku pārbūve dzīvojamā fonda palielināšanai,

P-1-4-4 Līdzdalība daudzdzīvokļu māju pagalmu labiekārtošanā,

P-1-4-5 Privātā publiskā partnerība dzīvojamā fonda palielināšanai.

8. tabula


gads

Pašreizējā

vērtība

Pārskata gads -

2015

Līdzšinējā attīstības

tendence

2020. gadā sasniedzamais

rezultāts Avots

Kultūrvēsturisko un dabas vērtību izmantošana ekonomiskās attīstības veicināšanai (PV-1)

17. Dabas (zaļās)

teritorijas (ha) 2014 524,5 524,5 Ir stabils → Būvvalde

Lai gan Valmiera ir salīdzinoši industriāla pilsēta, netiek arī aizmirsts par dabas teritoriju pieejamību pilsētā. Pilsētā ir zaļās teritorijas, kuru platība

pēc Valmieras pilsētas teritorijas plānojuma 2006.-2018. gadam ir palikusi nemainīga, un kopumā šādu teritoriju pilsētā ir 524,5 ha. Lielākās zaļās teritorijas

Valmierā ir mežu un parkmežu teritorijas, kā arī meža parki. Pilsētā ir parki un skvēri, kas ir sakopti un viegli pieejami pilsētniekiem.

Rīcības virziena ietvaros izvirītā prioritāte: dabas teritoriju izpēte, infrastruktūras attīstīšana, ainavas attīstības ilgtermiņa plānošana un veidošana

Rīcības virziena ietvaros izvirzītie uzdevumi un aktivitātes:

P-1-5-1 Gaujas kā svarīga pilsētvidi veidojoša elementa integrācija rekreācijas zonu sasaistē,

P-1-5-2 Sabiedrībai pieejamu dabas (zaļo) teritoriju nodrošināšana un pilnveidošana,

P-1-5-3 Rekreācijas objektu infrastruktūras pilnveidošana,

P-1-5-4 Pilsētas ūdensteču akcentēšana pilsētas ainavā,

P-1-5-5 Mežu kopšana.

22

9. tabula


gads

Pašreizējā

vērtība

Pārskata

gads - 2015

Līdzšinējā


2020. gadā

sasniedzamais

rezultāts

Avots

Cilvēku sociālās un fiziskās drošības stiprināšana, īpaši ģimenēm ar bērniem (DV-1)

18. Dzimušo skaits pilsētā 2013 220 277

(2014) Palielinās ↑ CSP

19. Noslēgto laulību skaits 2013 126 149

(2014) Ir stabils → CSP

20. Iedzīvotāju vērtējums par veselības

aprūpes pakalpojumu pieejamību 2013 36% 38,9%

Palielinās ↑


Pašvaldības

aptaujas dati

21. Noziedzīgu nodarījumu skaits 2012 642 560 Samazinās ↓ IeM

22. Iedzīvotāju vērtējums par sociālās

palīdzības pieejamība 2013 49% 47,5%

Palielinās ↑


Pašvaldības

aptaujas dati

Neskatoties uz to, ka iedzīvotāju skaits Valmierā ir nedaudz samazinājies, dzimušo skaits pilsētā ir palielinājies, un 2014.gadā Valmierā piedzima 277

bērnu, kas ir par 57 bērniem vairāk nekā 2013.gadā. Palielinājies ir arī jauno ģimeņu skaits jeb noslēgto laulību skaits Valmierā, 2014.gadā tika noslēgtas 149

laulības.

Veselīga dzīvesveida nodrošināšanai ir būtiska veselības aprūpes un sporta infrastruktūras un pakalpojumu pieejamība un attīstība. Veselība ir katras

personas fiziskās un garīgās labklājības, un pilnvērtīgas ikdienas priekšnoteikums. Tādēļ veselības aprūpe aptver kompleksus pasākumus veselības

nodrošināšanai un uzturēšanai. Valmieras pilsētas pašvaldības funkcija ir nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicināt veselīgu dzīvesveidu.

Iedzīvotāju aptaujas laikā tika noskaidrots, ka 38,9% iedzīvotāju bija apmierināti ar veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un to kvalitāti Valmierā. 21

respondents veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un to kvalitāti vērtē kā “ļoti labu”, 133 respondenti kā “labu”, 164 respondenti kā “viduvēju”, 52

respondenti kā “sliktu”, 12 respondenti kā “ļoti sliktu” un 14 no respondentiem nav viedokļa par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un to kvalitāti.

Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, iedzīvotāji iesaka ieviest atlaižu sistēmu ģimenēm ar bērniem un palielināt speciālistu skaitu

Vidzemes slimnīcā, lai neveidotos garas rindas.

Pozitīvi vērtējams, ka noziedzīgo nodarījumu skaits Valmierā ir samazinājies un pilsēta kļūst drošāka. 2012.gadā bija reģistrēti 642 noziedzīgu

nodarījumu, bet 2015.gadā – 560.

23

47,5% iedzīvotāju ir apmierināti ar sociālās palīdzības pieejamību un to kvalitāti Valmierā. 34 respondenti sociālās palīdzības pieejamību un to

kvalitāti ir novērtējuši kā “ļoti labu”, 151 respondents kā “labu”, 101 respondents kā “vidēju”, 5 respondenti kā “sliktu”, 5 respondenti kā “ļoti sliktu” un 93

respondentiem nav viedokļa. Lai noskaidrotu, kas tieši iedzīvotājus neapmierina sociālās palīdzības pieejamībā un to kvalitātē Sociālai pārvaldei nepieciešams

veikt padziļinātāku izpēti, pēc kuras, apkopojot aptaujas rezultātus, uzlabot sociālās palīdzības pieejamību un to kvalitāti pilsētā. Sociālo pakalpojumu

sniegšanai nepieciešams nodrošināt likumā noteikto darbinieku skaitu attiecībā pret deklarētajiem iedzīvotājiem un atbilstošas telpas.

Rīcības virziena ietvaros izvirītā prioritāte: ģimenēm atbalstošas vides nodrošināšana, ģimenes kā vērtības stiprināšana


D-1-1 Ģimenēm atbalstošas vides (t.sk. infrastruktūras) veidošana,

D-1-2 Ģimenes kā vērtības stiprināšana,

D-1-3 Atbalsts sistēmas (pasākumu) ģimenēm ar bērniem pilnveidošana.

10. tabula


gads

Pašreizējā

vērtība

Pārskata gads

- 2015

Līdzšinējā


2020. gadā


Uz iedzīvotāju un sadarbību vērstas pārvaldes attīstīšana (DV-5)

23. Pašvaldības sadarbības ar

iedzīvotājiem novērtējums 2013 60% 52,3%

Palielinās ↑


Pašvaldības

aptaujas dati

Valmieras pilsētas pašvaldība LR spēkā esošo tiesību aktu noteiktās kompetences ietvaros realizē vietējo pārvaldi Valmieras pilsētas administratīvajā

teritorijā. Pašvaldība ir vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības – domes – un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos

noteikto funkciju, kā arī likumā „Par pašvaldībām” paredzētajā kārtībā Ministru kabineta doto uzdevumu un pašvaldības brīvprātīgo iniciatīvu izpildi,

ievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses. Pašvaldības funkciju realizāciju saskaņā ar apstiprināto Valmieras pilsētas

pašvaldības domes nolikumu nodrošina pašvaldības vadība, iestādes, struktūrvienības un citas institūcijas un 13 ievēlēti deputāti, no kuru vidus ievēl domes

priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Valmieras iedzīvotāju pozitīvais novērtējums par pašvaldības sadarbību ar iedzīvotājiem ir nedaudz samazinājies,

taču joprojām vairāk nekā puse iedzīvotāji ir apmierināti ar pašvaldības sadarbību ar iedzīvotājiem. 38 respondentu Valmieras pilsētas pašvaldības sadarbību

24

ar iedzīvotājiem vērtē kā “ļoti labu”, 216 respondentu kā “labu”, 93 respondenti kā “viduvēju”, 6 respondenti kā “sliktu”, 7 respondenti kā “ļoti sliktu” un 39

respondentiem nav viedokļa par Valmieras pilsētas pašvaldības sadarbību ar iedzīvotājiem. Pašvaldības sadarbība ar iedzīvotājiem notiek ar iedzīvotāju

sapulču, publisko apspriešanu starpniecību u.c. aktivitāšu starpniecību. Iedzīvotāju aptaujas rezultātā noskaidrojās, ka iedzīvotāji iesaka pašvaldībai vairāk

komunicēt ar iedzīvotājiem, lai noskaidrotu to viedokli par sabiedrībai svarīgu jautājumu risināšanu, aktīvāk izmantot Latvijas Reģionu Televīziju “Re:TV”,

lai informētu iedzīvotājus par pašvaldības darbu un organizētu tikšanās ar domes deputātiem un pašvaldības speciālistiem, iesaistīt iedzīvotājus lēmumu

pieņemšanā, digitalizēt pašvaldības sniegtos pakalpojumus, piemēram, bērnu reģistrāciju uzņemšanai Valmieras pilsētas pašvaldības izglītības iestādēs. Tāpat

iedzīvotāji norāda, ka pašvaldībai ir jāstrādā pie aktīvākas iedzīvotāju iesaistes publiskajās apspriešanās, jo valmierieši paši dažkārt nav pietiekoši aktīvi.

Atzinīgi tiek novērtēta pašvaldības komunikācija caur sociālo tīklu “Facebook”.

2015.gadā Valmieras pilsētas pašvaldībā tika veikta iestāžu un struktūrvienību reorganizācija ar mērķi nodrošināt pašvaldības darbības pilnveidošanu

un pārvaldes efektīvāku organizēšanu, sekmīgi koordinēt pašvaldības iestāžu darbu, balstoties uz labas pārvaldības principu, veikt Valmieras pilsētas

pašvaldības iestāžu un struktūrvienību darba optimizāciju, uzlabot uzņēmējdarbības attīstību pašvaldības teritorijā, nodrošināt efektīvu resursu izmantošanu,

uzlabot un pilnveidot iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti. Pēc reorganizācijas viena no būtiskākajām pārmaiņām ir Valmieras pārstāvniecības Rīgā

izveidošana. Tā izveidota, lai pilsēta varētu sevi efektīvi pārstāvēt nacionālā līmenī.

2015.gada 10.novembrī Valmieras pilsētas pašvaldība ieguva kvalitātes vadības sertifikātu ISO 9001:2015, kas izsniegts atbilstoši jaunajai standarta

redakcijai. Sertifikāts apliecina, ka procesi pašvaldībā tiek uzturēti atbilstoši starptautiski atzītam kvalitātes vadības standartam. Iepriekš 2013.gada 9.janvārī

ISO sertifikātu saņēma Valmieras pilsētas pašvaldības struktūrvienības, kas saistītas ar informāciju tehnoloģijām un komunikācijas pakalpojumu sniegšanu.

Pēc trīs gadu ISO 9001 kvalitātes vadības sertifikāta darbības termiņa bija nepieciešama pārsertifikācija ar kvalitātes vadības novērtēšanu. Atbilstoši

standartam turpmāk pašvaldībai vismaz reizi gadā jāveic gan iekšējie, gan ārējie auditi. ISO sertifikāts apliecina pašvaldības kvalitātes vadības sistēmas

atbilstību konkrētiem kritērijiem.

Rīcības virziena ietvaros izvirzītā prioritāte: uz iedzīvotāju vajadzībām un sadarbību vērsta pārvalde, tās kapacitātes stiprināšana


D-5-1 Efektīva pilsētas pārvalde,

D-5-2 Pašvaldības sadarbība ar sabiedrību,

25

D-5-3 Moderns e-pārvaldes risinājumu izmantojums,

D-5-4 Pašvaldības darbinieku kompetences attīstība,

D5-5 Pašvaldības sadarbības aktivitāšu īstenošana dažādos līmeņos.

26

2. Īstenotie projekti

Npk. Projekta nosaukums Realizācijas

laiks Finansējuma avots

Kopējās

izmaksas Rezultāts

Valmieras Kultūras centrs

1. Koncerts “Orlando teiksmainā dzīve” 06.07.2015.-

23.10.2015.

Valsts Kultūrkapitāla

fonds,

Valmieras pilsētas

pašvaldība

1950 EUR

Īstenots koncerts “Orlando teiksmainā dzīve” –

augstas kvalitātes notikums Valmieras kultūras

dzīvē. 270 apmeklētājiem bija iespēja iepazīties ar

18.gadsimta Itāliju, mākslas un mūzikas norisēm

tajā.

2. Dokumentālā filma “Baltie bērzi” 18.05.2015.-

15.12.2015.

Vidzemes kultūras

programma

(Vidzemes

plānošanas reģions)

3000 EUR

Izveidota dokumentālā filma par Valmieras Kultūras

centra politiski represēto vīru kori “Baltie bērzi”.

Vidzemes slimnīca

3.

Kompleksi risinājumi siltumnīcefekta

gāzu emisijas samazināšanai

sabiedrības ar ierobežotu atbildību

“Vidzemes slimnīca”, vienotais

reģistrācijas Nr.40003258333,

juridiskā adrese – Jumaras iela 195,

Valmiera, LV-4201, piederošajā ēkā

(būves kadastra apzīmējums

96010030105005 “Slimnīca”)””

30.06.2014.-

30.01.2015. KPFI

1 116 000

EUR

Projekta ietvaros veikta ēkas C un B trīs stāvu

korpusa ārsienu un jumta pārseguma siltināšana,

ārdurvju maiņa un vējtveru siltināšana, siltuma

piegādes cauruļu izolācijas atjaunošana, ventilācijas

sistēmas renovācija, piemērojot energoefektīvās

gaisa apmaiņas rekuperācijas iekārtas, un apgaismes

lampu nomaiņa pret enerģijas efektīviem gaismas

ķermeņiem.

4. „Partnerība biznesa konkurētspējai” 21.08.2015.-

15.10.2015. ESF

9008,35

EUR

Īstenotas apmācības 91 slimnīcas darbiniekam.

Apgūtie mācību kursi “Profesionālā saskarsme

pacientu/klientu aprūpē”, “Augsta snieguma vadības

komanda”, “Vadītāju komunikāciju efektivitātes

paaugstināšana” un “Klientu apkalpošanas kultūras

paaugstināšana”.

Valmieras pilsētas pašvaldība

5. „Gaujas Nacionālā parka tūrisma

klastera attīstība"

01.07.2012. -

31.12.2015.

ERAF, privātais

finansējums 530836,42

Piedaloties Valmieras pilsētas pašvaldībai, Amatas

novada pašvaldībai, Cēsu novada pašvaldībai,

Kocēnu novada pašvaldībai, Līgatnes novada

27



Kopējās

izmaksas Rezultāts

pašvaldībai, Pārgaujas novada pašvaldībai, Siguldas

novada pašvaldībai, Inčukalna novada pašvaldībai

īstenots projekts, kura ietvaros ir izveidots un

reģistrēts “Enter Gauja” zīmols, izveidota zīmola

ieviešanas un mārketinga stratēģija, izveidots “Enter

Gauja” tūrisma taku tīklojums un maršrutēšanas

sistēma

6. Valmieras pilsētas apgaismojuma

infrastruktūras nomaiņa

20.05.2015. -

29.05.2015.

KPFI, Valmieras

pilsētas pašvaldība

842407,19

EUR

Visā pilsētas teritorijā nomainīti 515 LED gaismekļi

un 398 balsti, samazināts CO2 emisiju daudzums.

7. Hanzas vērtības ilgtspējīgai

sadarbībai

01.10.2015. –

31.12.2018.

ERAF, Valmieras

pilsētas pašvaldība,

Valsts budžeta

līdzfinansējums

170996,70

EUR

Plānots, ka projekta rezultātā pieaugs tūristu skaits

Hanzas pilsētās, tiks izveidots zīmols "Hanzas

gastronomija", kas apvienos Hanzas mantojumu ar

vietējās gastronomijas vērtībām, tiks izveidoti

aizraujoši riteņbraukšanas un pārgājienu maršruti.

8. INSURE – Inovatīva ilgtspējīga

attīrīšana

01.10.2015. –

31.10.2018.

ERAF, Valmieras

pilsētas pašvaldība,

Valsts budžeta

līdzfinansējums

130000 EUR

Projekta ietvaros tiks attīstītas un vairāk pielietotas

inovatīvas in situ attīrīšanas metodes un

tehnoloģijas; izstrādātas jaunas un inovatīvas

metodes un metodoloģijas piesārņoto vietu

uzraudzīšanai, vadīšanai; tiks izveidoti inovatīvi

tehniskie rīki – GIS, datubāzes, modeļi un mobilās

aplikācijas piesārņoto vietu pārlūkošanai.

9. Peldbaseins un BMX riteņbraukšanas

trase Rīgas ielā 91, Valmierā

2015. gada

novembris –

2017.gada

jūlijs

Valsts budžeta

līdzfinansējums,

Valmieras pilsētas

pašvaldības

līdzfinansējums

9 625 461,88

EUR

Projekta rezultātā tiks izbūvēts 25 metrus garš

astoņu celiņu peldbaseins, dziļumā no 1,2 līdz 2,3

metriem. Peldbaseina kompleksā būs divi mazāka

izmēra bērnu baseini dziļumā līdz 0,9 metriem,

kuros varēs notikt bērnu peldētapmācība. Baseina

kompleksā ietilps rehabilitācijas zona ar vannām,

pirtīm un terapijas kabinetiem, sauso treniņu zona,

300 vietu ģērbtuves un medicīnas kabineti. Baseina

ūdens sildīšanai tiks izmantotas energoefektīvas un

inovatīvas tehnoloģijas, lai nodrošinātu maksimāli

efektīvu un videi draudzīgu peldbaseina ēkas

funkcionēšanu, taupot resursus.

28



Kopējās

izmaksas Rezultāts

Valmieras pilsētas izglītības iestādes

10. EKO grams 2! 01.08.2015. -

30.08.2015.

Latvijas vides

aizsardzības fonds

7745,10

EUR

Projekta ietvaros Valmieras 2.vidusskolā tika

īstenotas aktivitātes, kas veicina jauniešos izpratni

par vidi un dabu, tās problēmām un to iespējamajiem

risinājumiem, veidojot jauniešus par vides draugiem

un sekmējot vispusīgi attīstītas personības

veidošanos.

11. Mēs to varam! 01.09.2015. -

01.10.2015.

Jaunatnes politikas

Valsts programma

2015.gadam

2398,84

EUR

Projekta ietvaros Valmieras jauniešiem, kuri mācās

Valmieras 2.vidusskolas struktūrvienības vakara

(maiņu) vidusskolas pedagoģiskās korekcijas klasēs,

kā arī Valmieras SOS ciemata jauniešiem ar dažādu

aktivitāšu palīdzību tika piedāvāta iespēja uzlabot

savas komunikatīvās un sadarbības prasmes, tādējādi

veiksmīgi iekļaujoties sabiedrībā un izglītības

sistēmā.

12. We Together - We Can 01.09.2015. -

01.06.2016.

Nord Plus Junior

2015. 4 670 EUR

Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā organizētas sporta

spēles jauniešiem ar speciālām vajadzībām un

veidota izpratne par cilvēku ar speciālām vajadzībām

iekļaušanos sabiedrībā.

13. Inspire, Motivate, Collaborate! 01.08.2015. -

01.07.2016.

Nord Plus Junior

2015. 2 6240 EUR

Projekta ietvaros Valmieras 2.vidusskola veicina

sadarbību Baltijas jūras reģiona valstu izglītības

jomā un izstrādā materiālus darbam ar jauniešiem no

sociālā riska grupas visās vecuma grupās: 13-15

(pamatizglītības posms), 15-18 (vidējās izglītības

posms) un 18+ (pilngadīgi jaunieši, kuri turpina

izglītību).

14. By learning you will teach, by

teaching you will learn

01.09.2015. -

01.09.2017. Erasmus+ 0 EUR

Projekta ietvaros Valmieras 2.vidusskola īstenos

aktivitātes, kuras uzlabo, aktivizē skolu un citu

izglītības iestāžu pašpārvalžu darbu ar jauniešiem,

tādējādi paaugstinot pašpārvaldes kapacitāti un

darba efektivitāti un samazinot agrīnu skolas

pamešanas risku.

15. Robotics-based learning interventions

for preventing school failure and

01.10.2015. -

30.09.2015. Erasmus+ 12 000 EUR

Projekta ietvaros Valmieras 5.vidusskolā tika

īstenota robotikas kā mācību metodes ieviešana

29



Kopējās

izmaksas Rezultāts

Early School Leaving pamatskolā ar mērķi samazināt skolas

neapmeklēšanu un priekšlaicīgu skolas pārtraukšanu.

16.

Nature Speaks, Learn to Listen with

Your Heart. / Daba runā, mācies

klausīties ar sirdi!

01.06.2013. -

30.06.2015.

LIFELONG

LEARNING

PROGRAMME

COMENIUS

21 000 EUR

Projekta ietvaros Valmieras vājdzirdīgo bērnu

internātvidusskola – attīstības centrs īstenoja

aktivitātes, kuras papildina (nostiprina) skolēnu un

skolotāju angļu valodas zināšanas, mācot skolēniem

saskatīt dabas skaistumu, neatkārtojamību savā un

citās Eiropas valstīs, izprast nepieciešamību saudzēt

un saglabāt dabu, saprast, ka ekoloģija, “zaļais”

dzīvesveids ir mūsu nākotne, paplašināt skolotāju un

skolēnu prasmes jaunākajās tehnoloģijās (IT).

Valmieras namsaimnieks

17.

Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas

L.Laicena ielā 9, Valmierā

energoefektivitātes paaugstināšanas

pasākumi

2014. gada

maijs – 2015.

gada aprīlis

ERAF 1008474,82

EUR

Projekta ietvaros tika nosiltināts mājas cokols,

fasāde, pagraba un jumta pārsegums, renovēts

jumts, aukstā un karstā ūdens sistēma, kā arī apkures

sistēma un siltummezgls. Tika remontēti ieejas

lieveņi un kāpņu telpas, sakārtota ēkas ventilācijas

un zibensaizsardzības sistēma, kā arī pagraba

elektrotīkli. Notika dzīvokļu logu un lodžiju durvju

nomaiņa, ēkas durvju nomaiņa, stikla bloku

demontāža un logu izbūve koplietošanas telpās.

ZAAO

18.

CSA poligona „Daibe” atkritumu

reģenerācijas procesa iekārtu

modernizācija

26.05.2015-

25.03.2016

Islandes,

Lihtenšteinas un

Norvēģijas ar

Norvēģijas finanšu

instruments, SIA

ZAAO

līdzfinansējums

483 129

EUR

Īstenojot projektu, tiks ieviesta jauna tehnoloģija,

kam ir samazināta ietekme uz vidi un kas nodrošinās

ražošanas procesa būtisku maiņu

Valmieras Bibliotēka

19. Radošo sapņu forums bibliotēkā”/

"CreaDream Forum in Library"

01.09.2015.-

30.09.2016.

Nordplus Adult,

Valmieras bibliotēka 9 830 EUR

Ar mērķi paaugstināt vietējās sabiedrības

kompetenču līmeni un veicināt laikmetīgās kultūras

izpratni sabiedrībā projekta ietvaros īstenotas

30



Kopējās

izmaksas Rezultāts

publiskās lekcijas plašai publikai, praktiskās

nodarbības sabiedriski aktīvām sievietēm, veiktas

apmācības bibliotekārēm laikmetīgo prasmju

apgūšanai un pielietošanai. Publiskās lekcijas tiek

organizētas kā intelektuālās kafejnīcas, lai

apmeklētāji varētu gan noklausīties lekciju, gan pēc

lekcijas neformālā gaisotnē dalīties pārdomās,

pieredzē. Katrā tikšanās reizē tika apkopoti

apmeklētāju viedokļi, kuri izmantoti projekta

sadarbības partneru kopīgā Toolkit sagatavošanā.

20. “Lasi un tev sekos” 01.05.2015. –

30.08.2015. EIFL 21671 EUR

Ar mērķi veicināt pusaudžu lasītprasmi un

lasītprieku projekta ietvaros tika apmācīti 14

pusaudži – Lasīšanas vēstneši, sagatavota

programma par e-grāmatām “Bibliotēka kabatā”,

noorganizētas 18 nodarbības (450 dalībnieki)

Valmieras skolu 5.-9. klases skolēniem, kuras

saviem vienaudžiem vadīja Lasīšanas vēstneši. 21.-

23.04.2015. starptautiskajā konferencē “21.gs.

cilvēks un digitālā vide” tika aktualizēta digitālo

tehnoloģiju loma lasīšanas un mācīšanās procesā,

piedāvāti labās prakses piemēri, kā izmantot

tehnoloģijas, lai ieinteresētu un motivētu jauniešus.

Konferences mērķauditorija: skolotāji, bibliotekāri

un pusaudžu vecāki.

Sadarbībā ar Vidzemes Augstskolas studentiem tika

sagatavotas 2 mācību filmas par digitālo un sociālo

lasīšanu, meistarklasē “Lasīšanas vēstneši ” arī paši

izveidoja 2 filmas.

Valmieras bibliotēkā ir iekārtota “Nākotnes lasītava”

ar skārienjūtīgu ekrānu, internetu, XBOX spēļu

piedāvājumu un Oculus Rift brillēm.

Vēstnešu grupa piesaistījusi sev jaunus dalībniekus

no Valmieras pilsētas skolām, pēc projekta beigām

bibliotēkā sāka darboties pusaudžu interešu grupa

31



Kopējās

izmaksas Rezultāts

“Sudraba ZIRG`s”, kuras mērķis ir darboties kā

padomdevējiem bibliotekāriem un kā

brīvprātīgajiem darbā ar vienaudžiem, organizējot

pasākumus un aktivitātes “Nākotnes lasītavā”.

21. “Europe Direct informācijas centrs

Valmierā” 2013.- 2017. Eiropas Komisija

44 800 EUR

(ikgadējās

izmaksas)

Valmieras EDIC sniedz ieguldījumu pilsoņu vieglas

piekļuves informācijai sekmēšanā, turpinot attīstīt

Ziemeļrietumvidzemes bibliotēku informācijas tīkla

ES jautājumos darbību, nodrošinot reģiona

iedzīvotājiem kā laukos, tā pilsētās vispusīgu

informāciju par ES pilsoņu tiesībām, ES prioritātēm,

aktualitātēm, par ES darbības jomām.

Lai veicinātu iedzīvotāju līdzdalību vietējā un

reģionālajā līmenī, Valmieras EDIC sniedz iespēju

uzzināt viedokļus un iesaistīties diskusijās par visām

ES darbības jomām, organizējot tematiskus

pasākumus, konferences, veidojot informatīvas

izstādes, kā arī, informējot iedzīvotājus tīmekļa

vietnē, sociālajā tīklā Facebook, un plašsaziņas

līdzekļos. Īpaša uzmanība tiek pievērsta

jautājumiem, kas skar reģiona iedzīvotāju ikdienu.

22. " Ūdenssaimniecības pakalpojumu

attīstība Valmieras pilsētā II kārta"

23.05.2014 –

22.04.2015.

ES Kohēzijas fonds,

SIA „Valmieras

ūdens”

1989544,59

EUR

Būvdarbi Pļavas ielas rajonā, Šķestera kvartāla

rajonā, Palejas ielas rajonā (2.kārta), Kaugurmuižas

rajonā (2.kārta), Centrā (2.kārta)”, kopā izbūvējot:

2714 m ūdensapgādes tīklus, t.sk.

rekonstruējot 1460m.

4133 m kanalizācijas tīklus, t.sk.

rekonstruējot 1700m.

Projekta ietvaros izveidotas pievienojuma vietas

īpašumiem:

ūdensapgādei– 121 gb, t.sk. jauni – 22

gb.

kanalizācijai - 45 gb, t.sk. jauni - 40 gb.

Projekta ietvaros izveidotas tīklu apkalpošanas

skatakas:

32



Kopējās

izmaksas Rezultāts

ūdensapgādei - 74 gb.,

kanalizācijai – 126 gb.

Projekta ietvaros izveidoti:

Ugunsdzēsības hidranti – 11 gb,

Kanalizācijas sūkņu stacija Pļavas ielā.

23. "Ūdenssaimniecības pakalpojumu

attīstība Valmieras pilsētā II kārta"

16.06.2015. –

11.12.2015.

ES Kohēzijas fonds,

SIA „Valmieras

ūdens”

518 868,40

EUR

Būvdarbi Putriņu meža rajons (2.kārta), Mūrmuižas

rajons (2.kārta) Valmierā, kopā izbūvējot:

1238 m ūdensapgādes tīklus,

1148 m kanalizācijas tīklus, t.sk.

rekonstruējot 335m,

Projekta ietvaros izveidotas pievienojuma vietas

īpašumiem:

ūdensapgādei– 17 gb, t.sk. jauni – 17 gb.

kanalizācijai - 23 gb, t.sk. jauni - 15 gb.

Projekta ietvaros izveidotas tīklu apkalpošanas

skatakas:

ūdensapgādei - 17 gb.,

kanalizācijai – 36 gb,

Projekta ietvaros izveidoti:

Ugunsdzēsības hidranti – 3 gb.

Kanalizācijas sūkņu stacija Krautuves

ielā.

24. Ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu

rehabilitācija

01.01.2015. –

31.12.2015.

SIA „Valmieras

ūdens”

86768 EUR

Projekta ietvaros veikta ūdensapgādes tīklu

rekonstrukcija 827 m garumā (Kocēnu, Jumaras,

Vaidavas, Avotu, Lucas, Vanagu un Jaunzemju

ielās), un kanalizācijas tīklu rehabilitācija 592 m

garumā (Cēsu, Sporta, Stacijas, Gaujas, Rīgas ielās)

25.

Ūdenssaimniecības komunikāciju

tīklu izpēte Burtnieku novada

Valmiermuižas ciema Viesturos un

Viestura laukumā, to pārņemšanai

īpašumā

02.06.2015. –

31.08.2015.

SIA „Valmieras

ūdens”,

Burtnieku novada

pašvaldība

15712 EUR

Projekta ietvaros veikta kanalizācijas tīklu izpēte -

3,1 km garumā un ūdensapgādes tīklu izpēte – 3,6

km garumā.

26. Projekts „Siltumtrases rekonstrukcija 11.03.2015. – ES Kohēzijas fonds, 142637 EUR Projekta ietvaros veikta siltumtrases rekonstrukcija

33



Kopējās

izmaksas Rezultāts

Rubenes ielā posmā no J.Endzelīna

ielas līdz Raiņa ielai, Valmierā”

15.11.2015. SIA „Valmieras

ūdens”

Rubenes ielā posmā no J.Endzelīna ielas līdz Raiņa

ielai, Valmierā – siltumtrases garums 332 metri.

27. “Siltuma avota jaunbūve Dzelzceļa

ielā 7, Valmierā”

09.09.2014. –

30.04.2015. ES Kohēzijas fonds

2 560 850

EUR

Projekta ietvaros uzbūvēta un nodota ekspluatācijā

šķeldas katlu māja. Siltuma avots saražo

siltumenerģiju Valmieras pilsētas Gaujas kreisajam

krastam.

34

Secinājumi

Izstrādājot attīstības programmas ikgadējo uzraudzības ziņojumu, tiek secināts, ka kopējie

Valmieras attīstības rādītāji ir uzlabojušies, izņemot iedzīvotāju skaitu.

Konkurētspējīga visu līmeņu izglītības piedāvājuma nodrošināšana (SV-1):

pārskata gadā rīcības virziena ietvaros rādītāji ir mainījušies gan pozitīvi, gan negatīvi.

Audzēkņu skaits pirmsskolas izglītības iestādēs un Vidzemes Augstskolā ir samazinājies, bet

vispārējās izglītības iestādēs, Valmieras tehnikumā un Valmieras Mākslas vidusskolā – palielinājies.

Kopumā pilsētas izglītības iestādes turpina uzlabot sniegtās izglītības kvalitāti, tiek atjaunotas

mācību telpas un mācību iestādēs notiek organizatoriskā pilnveide.

Daudzveidīgu kultūras pakalpojumu un aktivitāšu piedāvājumu attīstīšana, radošas

sabiedrības un Valmieras kā kultūras centra stiprināšana (SV-2):

visiem trīs rīcības virziena rādītājiem ir pozitīva tendence. Cilvēki augstu vērtē Valmieras

kultūras piedāvājumu, Valmieras bibliotēkas un Valmieras muzeja apmeklējumu skaits palielinās.

Sporta un aktīvās atpūtas piedāvājuma attīstīšana, orientācija uz veselīgu un videi

draudzīgu dzīvesveidu (SV-3):

iedzīvotāju vērtējums par sporta pasākumu piedāvājumu ir uzlabojies, bet organizēto vides

pasākumu skaits Valmierā ir samazinājies.

Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības un inovāciju attīstības centra stiprināšana ar efektīvu

teritoriālā un intelektuālā kapitāla izmantošanu (UV-1):

Valmierā ir otrais lielākais ekonomiski aktīvo tirgus vienību skaits uz 1000 iedzīvotājiem aiz

Rīgas pilsētas, un pārskata gadā tas ir palielinājies, taču nedaudz samazinājies jaundibināto uzņēmumu

skaits. Palielinājies arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju skaits.

Tūrisma pakalpojumu attīstīšana un eksporta veicināšana (UV-2):

pārskata gadā notiek rīcības virziena izpilde un Valmierā ir palielinājies gan tūrisma

informācijas centra apmeklētāju skaits, gan viesnīcās un tūrisma mītnēs apkalpoto personu skaits.

Funkcionālas, estētiskas pilsētvides veidošana ar attīstītu un videi draudzīgu infrastruktūru

un resursu efektīvu apsaimniekošanu (PV-1):

četri no pieciem rīcības virziena raksturojošajiem rādītājiem pārskata gadā ir uzlabojušies un

viens palicis nemainīgs. Palielinājies centralizētajai ūdensapgādei un kanalizācijai pievienoto

mājsaimniecību skaits, pieaudzis kopējais ielu garums ar cieto segumu, un samazinājies ielu garums ar

35

grants un grunts segumu. Nemainīgs palicis neizbūvēto ielu garums, jo, pilsētai attīstoties, tiek

plānotas un izveidotas perspektīvās ielas.

Dzīvojamā fonda attīstības veicināšana (PV-4):

mājokļu skaita rādītāji ir palikuši nemainīgi, bet ir palielinājies to daudzdzīvokļu dzīvojamo

māju skaits, kurās ir veikti energoefektivitātes pasākumi.

Kultūrvēsturisko un dabas vērtību izmantošana ekonomiskās attīstības veicināšanai (PV-1):

rīcības virziena raksturojošā rādītāja vērtība ir palikusi nemainīga, jo to kopējā platība ir

noteikta Valmieras pilsētas teritorijas plānojumā 2006.-2018.gadam.

Cilvēku sociālās un fiziskās drošības stiprināšana, īpaši ģimenēm ar bērniem (DV-1):

četriem no pieciem virziena raksturojošajiem rādītājiem ir pozitīva tendence. Dzimušo skaits

pilsētā, noslēgto laulību skaits, kā arī iedzīvotāju pozitīvo vērtējumu skaits par veselības aprūpes

pakalpojumu pieejamību ir palielinājies. Noziedzīgo nodarījumu skaits Valmierā ir samazinājies.

Vienīgais rādītājs, kura attīstības tendence ir vērojama kā negatīva, ir iedzīvotāju vērtējums par

sociālās palīdzības pieejamību.

Uz iedzīvotāju un sadarbību vērstas pārvaldes attīstīšana (DV-5):

iedzīvotāju vērtējums par pašvaldības sadarbību ar iedzīvotājiem ir samazinājies. Nedaudz

vairāk par pusi no respondentiem atzina, ka ir apmierināti ar pašvaldības sadarbību ar iedzīvotājiem.

36

Priekšlikumi

Konkurētspējīga visu līmeņu izglītības piedāvājuma nodrošināšana (SV-1):

Lai palielinātu audzēkņu skaitu pirmsskolas izglītības iestādēs, pašvaldībai ir jārada jaunajām

ģimenēm labvēlīga vide un jāpaaugstina pirmsskolas izglītības pakalpojuma kvalitāte.

Lai palielinātu studentu skaitu Vidzemes Augstskolā, jāturpina uzlabot izglītības kvalitāte, kā

arī jāveicina komunikācija ar topošajiem studentiem, lai piesaistītu jauniešus mācīties tieši Valmierā.

Sporta un aktīvās atpūtas piedāvājuma attīstīšana, orientācija uz veselīgu un videi

draudzīgu dzīvesveidu (SV-3):

Lai veicinātu vides apziņas veidošanu pilsētas iedzīvotājos, pašvaldībai ir jāpiedāvā plašāka

un daudzveidīgāka vides pasākumu programma. Kā viens no risinājumiem šāda veida aktivitātēm būtu

vides centra izveide Valmierā.

Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības un inovāciju attīstības centra stiprināšana ar efektīvu

teritoriālā un intelektuālā kapitāla izmantošanu (UV-1):

Lai sekmētu jaunu uzņēmumu veidošanos Valmieras pilsētā, ar pašvaldības starpniecību

jāorganizē informatīvi pasākumi par pieejamo finansējumu uzņēmējdarbības uzsākšanai, jārīko

inovatīvu biznesa plānu konkursi, pašvaldībai jāizveido datu bāze ar pieejamajiem brīvajiem

nekustamajiem īpašumiem Valmierā, kuros iespējams attīstīt uzņēmējdarbību. Tāpat ir nepieciešams

sekmēt Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatora darbību.

Cilvēku sociālās un fiziskās drošības stiprināšana, īpaši ģimenēm ar bērniem (DV-1:)

Lai Valmieras pilsētas iedzīvotājiem nodrošinātu kvalitatīvus sociālos pakalpojumus un

sociālo palīdzību, nepieciešams aktīvs iedzīvotājus izglītojošs darbs, lai sekmētu dažādu sociālo grupu

iekļaušanos sabiedrībā un mazinātu atstumtības riskus. Sociālo pakalpojumu sniegšanai nepieciešams

nodrošināt likumā noteikto darbinieku skaitu attiecībā pret deklarētajiem iedzīvotājiem un atbilstošas

telpas.

Uz iedzīvotāju un sadarbību vērstas pārvaldes attīstīšana (DV-5):

Tā kā iedzīvotāju pozitīvs vērtējums par pašvaldības sadarbību ar iedzīvotājiem ir

samazinājies, būtu nepieciešams veikt uzlabojumus. Jāveicina pašvaldības komunikācija ar

iedzīvotājiem, jāveido dažādi informācijas kanāli un jāizveido e-pakalpojumu risinājumi, lai cilvēkiem

būtu ērtāk saņemt nepieciešamos pakalpojumus no pašvaldības. Jānodrošina iespēja iedzīvotājiem

iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā.

Valmieras pilsētas attīstības programma · Valmieras tehnikumā 2015./2016.mācību gadā...

Documents

Transcript of Valmieras pilsētas attīstības programma · Valmieras tehnikumā 2015./2016.mācību gadā...